EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02007D0268-20090610

Consolidated text: Komisijas Lēmums ( 2007. gada 13. aprīlis ), ar ko dalībvalstīs īsteno putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem un savvaļas putniem un groza Lēmumu 2004/450/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1554) (2007/268/EK)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2007/268/2009-06-10

2007D0268 — LV — 10.06.2009 — 001.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. aprīlis),

ar ko dalībvalstīs īsteno putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem un savvaļas putniem un groza Lēmumu 2004/450/EK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1554)

(2007/268/EK)

(OV L 115, 3.5.2007, p.3)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

KOMISIJAS LĒMUMS (2009. gada 8. jūnijs),

  L 145

45

10.6.2009




▼B

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. aprīlis),

ar ko dalībvalstīs īsteno putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem un savvaļas putniem un groza Lēmumu 2004/450/EK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1554)

(2007/268/EK)



EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā ( 1 ), un jo īpaši tā 24. panta 2. punkta ceturto daļu un 10. pantu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK ( 2 ), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

1990. gada 26. jūnija Lēmums 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā nosaka to, kādā kārtībā piešķir Kopienas finansiālo atbalstu dzīvnieku slimību izskaušanas, kontroles un monitoringa programmām.

(2)

Lēmums 90/424/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/53/EK ( 3 ), paredz, ka Kopienas finansiālu ieguldījumu var sniegt dalībvalstu veiktajos pasākumos, ar kuriem apkaro zemas patogenitātes putnu gripas (ZPPG) vīrusu celmus, par ko ir zināms, ka tie mutācijas ceļā var kļūt par augstas patogenitātes putnu gripu (APPG). Turklāt Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim iesniedz Komisijai ikgadējās vai daudzgadējās programmas, ko uzsāk nākamajā gadā pēc gada, kurā tās vēlas saņemt finansiālu palīdzību no Kopienas.

(3)

Padomes 1992. gada 19. maija Direktīvā 92/40/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei ( 4 ), ir noteikti Kopienas kontroles pasākumi, kas veicami, ja mājputnu vidū uzliesmo augstas patogenitātes putnu gripa (APPG). Tomēr minētajā direktīvā nav noteikti kontroles pasākumi zemas patogenitātes putnu gripas (ZPPG) H5 un H7 apakštipa vīrusiem un šīs slimības regulārai uzraudzībai mājputnu un savvaļas putnu vidū.

(4)

Dalībvalstis kopš 2002. gada ir īstenojušas obligātus apsekojumus par putnu gripu mājputnu vidū, katru gadu iesniedzot Komisijai uzraudzības programmas, kā paredzēts Komisijas Lēmumā 2002/649/EK ( 5 ), 2004/111/EK ( 6 ), 2005/464/EK ( 7 ) un 2006/101/EK ( 8 ).

(5)

Direktīva 2005/94/EK paredz noteiktus profilaktiskus pasākumus, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un agrīnu konstatāciju. Pēdējā diena, kad dalībvalstis var transponēt minēto direktīvu, ir 2007. gada 1. jūlijs, un direktīva paredz Direktīvas 92/40/EEK atcelšanu no minētās dienas.

(6)

Direktīvā 2005/94/EK paredzētie Kopienas pasākumi putnu gripas kontrolei attiecas arī uz H5 un H7 apakštipa vīrusu izraisītas ZPPG uzliesmojumu kontroli mājputnu vidū. Lai atklātu varbūtēju šo vīrusu izplatību mājputnu saimēs, dalībvalstīm jāīsteno obligātas uzraudzības programmas. Šo kontroles pasākumu mērķis ir novērst ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusu izplatīšanos, nepieļaujot to plašu izplatīšanos mājputnu populācijā, lai varētu novērst draudus APPG attīstībai mutācijas ceļā un varbūtējas postošas sekas.

(7)

Direktīva 2005/94/EK paredz arī to, ka jāīsteno savvaļas putnu uzraudzības programmas, lai, pamatojoties uz regulāri atjauninātu riska novērtējumu, papildinātu zināšanas par savvaļas putnu radītajiem draudiem saistībā ar putnu saslimšanu ar jebkādiem putnu izcelsmes putnu gripas vīrusiem.

(8)

Paturot prātā nesenos notikumus saistībā ar APPG H5N1 apakštipa vīrusu plašo izplatību Eiropas savvaļas putnu vidū, ir svarīgi arī turpmāk stiprināt uzraudzības pasākumus, ņemot vērā dalībvalstīs no 2003. līdz 2006. gadam veiktos apsekojumus un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) ( 9 ) nesen uzsākto zinātnisko darbu, ko tā veic sadarbībā ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta ORNIS zinātnisko darba grupu. Minētās iestādes turpinās iesākto darbu, kā dēļ var būt nepieciešama turpmāka atjaunināšana.

(9)

Īstenojot savvaļas putnu uzraudzības programmas, jāpievērš uzmanība prasībām, kas paredzētas Padomes Direktīvā 79/409/EEK ( 10 ) attiecībā uz visu Kopienā sastopamo savvaļas putnu aizsardzību un saglabāšanu.

(10)

Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmums 2004/450/EK, ar ko nosaka standarta prasības to pieteikumu saturam, ar kuriem piesakās uz Kopienas finansējumu dzīvnieku slimību izskaušanas, monitoringa un kontroles programmām ( 11 ), nosaka standarta prasības to pieteikumu saturam, ar kuriem piesakās uz Kopienas finansējumu dzīvnieku slimību izskaušanas, monitoringa un kontroles programmām.

(11)

Lēmums 90/424/EEK tagad paredz, ka Kopienas finansiāla palīdzība jāpiešķir par izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies saistībā ar dažu dzīvnieku slimību, arī putnu gripas, izskaušanas, kontroles un monitoringa valsts programmu finansēšanu, tāpēc dalībvalstis katru gadu vēlākais līdz 30. aprīlim saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 2. punktu var iesniegt Komisijai putnu gripas uzraudzības programmas, lai saņemtu Kopienas finansiālu palīdzību. Lēmums 2004/450/EK jāgroza, lai noteiktu standarta prasības to pieteikumu saturam, ar kuriem piesakās uz Kopienas finansējumu putnu gripas uzraudzības programmām.

(12)

Tāpēc Lēmums 2004/450/EK ir attiecīgi jāgroza.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.



1. pants

Putnu gripas uzraudzības programmu apstiprināšana

Putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem un savvaļas putniem, ko veic dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. panta 1. punktu, atbilst šā lēmuma I un II pielikumā izklāstītajiem norādījumiem.

2. pants

Lēmuma 2004/450/EK grozījumi

Lēmumu 2004/450/EK groza šādi:

1) 1. pantu papildina ar šādu c) punktu:

“c) attiecībā uz I pielikuma C daļā minēto dzīvnieku slimību vismaz to informāciju, kura norādīta IV pielikumā.”

2) I pielikumu papildina ar šādu C daļu:

“C   DAĻA

1. panta c) punktā minētā slimība

putnu gripa”

3) Pievieno jaunu IV pielikumu, kura teksts noteikts šā lēmuma III pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.




I PIELIKUMS

Norādījumi, kas jāņem vērā, dalībvalstīs īstenojot putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem

A.   Uzraudzības mērķi, vispārējās prasības un kritēriji

A.1.   Mērķi

ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusu seroloģiskās uzraudzības mājputniem mērķis ir:

1) atklāt ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusu subklīniskas infekcijas, tādējādi papildinot agrīnas konstatācijas sistēmas un vēlāk novēršot varbūtēju šo vīrusu mutāciju APPG;

2) atklāt ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusu infekcijas mājputnu populāciju īpašām mērķa grupām, kurām īpaši draud inficēšanās pielietoto putnkopības sistēmu dēļ vai īpašu sugu slimībuzņēmīguma dēļ;

3) pierādīt, ka konkrēta valsts, reģions vai nodalījums ir brīvs no putnu gripas, par ko ir pienākums ziņot saistībā ar starptautisko tirdzniecību saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) noteikumiem.

A.2.   Vispārējās prasības un kritēriji

1. Paraugu ņemšana notiek ne vēlāk kā līdz programmas īstenošanas gada 31. decembrim. Mājputniem paraugus ņem laikposmā, kas atbilst katras kategorijas mājputnu audzēšanas cikliem.

2. Lai taupītu resursus, iesaka izmantot citiem nolūkiem savāktos paraugus.

3. Paraugu pārbaudes putnu gripas noteikšanai veic dalībvalstu putnu gripas valsts laboratorijās (VL) vai valsts laboratoriju kontrolē esošās citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

▼M1

4. Kompetentā iestāde nodrošina, ka visus uzraudzības laikā iegūtos pozitīvos un negatīvos gan seroloģiskās, gan virusoloģiskās laboratorijas izmeklēšanas rezultātus ziņo Komisijai, izmantojot Komisijas tiešsaistes sistēmu. Par šādiem rezultātiem ziņo reizi trīs mēnešos un četru nedēļu laikā pēc trīs mēnešu perioda beigām tos reģistrē tiešsaistes sistēmā.

▼B

5. Visus putnu gripas vīrusu izolātus iesniedz KRL saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad ir piešķirta atkāpe saskaņā ar Komisijas Lēmumā 2006/437/EK ( 12 ) izklāstītās diagnostikas rokasgrāmatas V nodaļas 4. punktu (“Diferenciāldiagnoze”). H5/H7 apakštipa vīrusu paraugus iesniedz nekavējoties, un tiem veic standarta raksturošanas testus (nukleotīdu secību analīze/IVPI) saskaņā ar minēto diagnostikas rokasgrāmatu.

6. Ja vien iespējams, dalībvalstu VL iesniedz KRL H5 un H7 pozitīvos serumus, kuri iegūti no zosveidīgajiem putniem, lai veidotu arhīvu, kas atvieglotu turpmākās pārbaudes.

B.   Putnu gripas uzraudzība mājputniem

1. Visas pozitīvās atradnes retrospektīvi analizē uz vietas, un šīs analīzes rezultātus paziņo Komisijai un KRL.

▼M1

2. KRL nodrošina īpašus protokolus, kurus pievieno KRL nosūtāmajiem paraugiem un diagnostikas materiālam. Jāpanāk labs informācijas apmaiņas līmenis starp KRL un VL. KRL nodrošina tehnisku atbalstu un uztur palielinātu diagnostisko reaģentu krājumu.

▼B

3. Asins paraugus seroloģiskiem izmeklējumiem savāc no visu sugu mājputniem, ieskaitot brīvās turēšanas apstākļos audzētos mājputnus, vismaz no pieciem līdz desmit putniem (izņemot pīles, zosis un paipalas) katrā saimniecībā un, ja saimniecībā ir vairāk nekā viena kūts, no dažādām kūtīm. Ja ir vairākas kūtis, attiecīgi jāpalielina no vienas kūts ņemamo paraugu skaits. Iesaka ņemt vismaz piecus putnus no vienas kūts.

4. Paraugus ņem visā dalībvalsts teritorijā tā, lai tie būtu reprezentatīvi attiecībā uz visu dalībvalsti, ievērojot:

a) to saimniecību skaitu, kurās jāņem paraugi (izņemot pīles, zosis un tītarus); šo skaitu nosaka tā, lai nodrošinātu vismaz vienas inficētas saimniecības konstatēšanu, ja inficētas ir vismaz 5 % saimniecību, ar 95 % ticamības intervālu (skatīt 1. tabulu); un

b) paraugus katrā saimniecībā ņem no tik daudz putniem, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens pozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu ir ≥ 30 %.

5. Pamatojoties uz riska novērtējumu un konkrēto situāciju attiecīgajā dalībvalstī, nosakot paraugu ņemšanas metodi, ņem vērā arī:

a) audzēšanas veidus un raksturīgos riska faktorus; paraugu ņemšanā izvēlas brīvās turēšanas apstākļos audzētos, brīvā dabā turētos un piemājas putnus. Vērā ņem arī citus faktorus, piemēram, dažāda vecuma grupas, dzirdināšanu ar virszemes ūdeni, relatīvi ilgāku mūžu, faktu, ka saimniecībā ir vairāk nekā viena suga, vai citus svarīgus faktorus;

b) to, cik tītaru, pīļu un zosu saimniecības jāpārbauda, ņemot paraugu, nosaka tā, lai nodrošinātu, ka tiek konstatēta vismaz viena inficēta saimniecība, ja inficētās saimniecības ir vismaz 5 %, ar 99 % ticamības intervālu (skatīt 2. tabulu);

c) ja dalībvalstī ir ievērojams skaits saimniecību, kurās audzē medījamos putnus, skrējējputnus un paipalas, šīs saimniecības iekļauj programmā. Attiecībā uz paipalām paraugus ņem tikai no pieaugušiem (vai dējošiem) vaislas putniem;

d) paraugu ņemšanas laikposmam jāsakrīt ar audzēšanas sezonu. Tomēr attiecīgā gadījumā paraugu ņemšanu vietējā līmenī var pieskaņot citiem laikposmiem, kad citu mājputnu klātbūtne saimniecībā varētu radīt lielākus slimības ievazāšanas draudus;

e) ja ir ievērojams piemājas putnu saimju skaits, uzraudzību var attiecināt arī uz tām;

f) dalībvalstis, kurām jāņem paraugi Āzijas putnu mēra noteikšanai, lai tās varētu saglabāt tādu valstu statusu, kurās netiek veikta vakcinācija pret Āzijas putnu mēri (saskaņā ar Komisijas Lēmumu 94/327/EK ( 13 ), var izmantot šos paraugus no vaislas putniem H5/H7 antivielu uzraudzībai.



1.  tabula

To saimniecību skaits, kurās jāņem paraugi no katras kategorijas mājputniem (izņemot tītaru, pīļu un zosu saimniecības)

Saimniecību skaits katrā mājputnu kategorijā katrā dalībvalstī

To saimniecību skaits, kurās jāņem paraugi

Līdz 34

Visas

35–50

35

51–80

42

81–250

53

> 250

60



2.  tabula

Tītaru, pīļu un zosu saimniecību skaits, kurās jāņem paraugi

Saimniecību skaits katrā dalībvalstī

To saimniecību skaits, kurās jāņem paraugi

Līdz 46

Visas

47–60

47

61–100

59

101–350

80

> 350

90

C.   Īpašas prasības par to, kā nosakāma pīļu, zosu un paipalu inficēšanās ar putnu gripas H5/H7 apakštipa vīrusiem

1. Asins paraugus seroloģiskai analīzei vēlams ņemt no putniem, kas tiek turēti atklātā laukā.

2. No katras izvēlētās saimniecības ņem 40–50 asins paraugus seroloģiskai izmeklēšanai.

3. Ja nav ražošanai izmantojamu saimju, uzraudzību var veikt piemājas saimēm.

D.   Laboratoriskā pārbaude

1. Laboratoriskās pārbaudes veic saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK), kurā ir izklāstītas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai (ieskaitot pīļu un zosu serumu izmeklējumus, veicot hemaglutinācijas kavēšanas reakciju (HI tests)).

2. Tomēr, ja ir paredzēts veikt laboratoriskās pārbaudes, kas nav noteiktas putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatā un aprakstītas OIE “Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatā”, dalībvalstis nosūta Kopienas references laboratorijai vajadzīgos apstiprinošos datus, vienlaikus Komisijai apstiprināšanai iesniedzot savu programmu.

▼M1

3. Visas pozitīvās seroloģisko izmeklējumu atradnes apstiprina VL, veicot hemaglutinācijas kavēšanas reakciju ar izraudzītiem celmiem, kas saņemti no KRL:

a)  H5 apakštipam:

i) pirmreizējā pārbaude, izmantojot teal/England/7894/06 (H5N3);

ii) visu pozitīvo paraugu pārbaude ar chicken/Scotland/59 (H5N1), lai izslēgtu krusteniski reaģējošo antivielu N3;

b)  H7 apakštipam:

i) pirmreizējā pārbaude, izmantojot Turkey/England/647/77 (H7N7);

ii) visu pozitīvo paraugu pārbaude ar African Starling/983/79 (H7N1), lai izslēgtu krusteniski reaģējošo antivielu N7.

▼B




II PIELIKUMS

Norādījumi, kas jāņem vērā, dalībvalstīs īstenojot putnu gripas uzraudzības programmas savvaļas putniem

A.   Uzraudzības mērķi, vispārējās prasības un kritēriji

A.1.   Mērķi

Putnu gripas virusoloģiskās uzraudzības savvaļas putniem mērķis ir noteikt putnu gripas vīrusu (ZPPG un APPG) ievazāšanas risku mājputniem:

 nodrošinot APPG H5N1 apakštipa vīrusu agrīnu konstatāciju, pētot to, kāpēc palielinās saslimstība un mirstība savvaļas putnu vidū, jo īpaši izvēlētām “paaugstināta riska” sugām,

 ja savvaļas putniem tiek konstatēts APPG H5N1 apakštipa vīruss, pastiprina dzīvu un beigtu savvaļas putnu uzraudzību, lai noteiktu to, vai citu sugu savvaļas putni var būt asimptomātiski pārnēsātāji vai “pārnesējsugas” (skatīt šā pielikuma E daļu),

 turpinot dažādu savvaļā dzīvojošu migrējošo putnu sugu “pamatuzraudzību” saskaņā ar ZPPG vīrusu pastāvīgu monitoringu. Galvenās mērķa grupas paraugu ņemšanai ir zosveidīgie (ūdensputni) un tārtiņveidīgie (bridējputni un kaijas), lai novērtētu to, vai šie putni pārnēsā ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusus (tādējādi konstatējot arī APPG H5N1 apakštipa un citus vīrusus, ja putniem tie ir). Jo īpaši kā mērķa grupa jānosaka “paaugstināta riska” sugas.

A.2.   Vispārējās prasības un kritēriji

1. Paraugu ņemšana notiek ne vēlāk kā līdz programmas īstenošanas gada 31. decembrim.

2. Paraugu pārbaudes putnu gripas noteikšanai veic dalībvalstu putnu gripas valsts laboratorijās (VL) vai valsts laboratoriju kontrolē esošās citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

▼M1

3. Kompetentā iestāde nodrošina, ka visus uzraudzības laikā iegūtos pozitīvos un negatīvos gan seroloģiskās, gan virusoloģiskās laboratorijas izmeklēšanas rezultātus ziņo Komisijai, izmantojot Komisijas tiešsaistes sistēmu. Par šādiem rezultātiem ziņo reizi trīs mēnešos un četru nedēļu laikā pēc trīs mēnešu perioda beigām tos reģistrē tiešsaistes sistēmā.

▼B

4. Visus putnu gripas vīrusu izolātus, kas konstatēti savvaļas putniem, iesniedz KRL saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad ir piešķirta atkāpe saskaņā ar Lēmumā 2006/437/EK izklāstītās putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatas V nodaļas 4. punktu (“Diferenciāldiagnoze”). H5/H7 apakštipa vīrusu paraugus iesniedz nekavējoties, un tiem veic standarta raksturošanas testus (nukleotīdu secību analīze/IVPI) saskaņā ar minēto diagnostikas rokasgrāmatu.

B.   Putnu gripas uzraudzība savvaļas putniem

Plānošana un īstenošana

Plānojot uzraudzību, nodrošina ciešu sadarbību ar epidemiologiem un ornitologiem, un kompetento iestādi dabas aizsardzības jomā, kas palīdz noteikt sugas un optimalizēt paraugu ņemšanu. Uzraudzības plānu pielāgo valsts situācijai attiecībā uz sugu izvēli paraugu ņemšanai atbilstoši tam, kuras sugas ir visizplatītākās, un putnu populāciju lielumam. Ņemot paraugus, jāņem vērā migrācijas modeļu sezonalitāte, kas dažādās dalībvalstīs var atšķirties. Jāņem vērā arī dažādu sugu putnu uzvedība attiecībā uz migrācijas ceļiem, galvenajiem biotopiem, bara instinktu un sugu sajaukšanās pakāpe migrācijas laikā, kā arī 2003.–2006. gadā iegūtie iepriekšējās uzraudzības rezultāti. Turklāt darbs putnu gripas uzraudzības savvaļas putniem darba grupā, kas analizēs pieejamos jaunos datus, nodrošinās pastāvīgu pārskatīšanu un atgriezenisko saiti.

Attiecībā uz APPG H5N1 apakštipa vīrusu jāņem vēra visi minētie faktori saistībā ar savvaļas putnu iespējamo saskarsmi ar inficētiem mājputniem un savvaļas putniem teritorijās, kur konstatēti slimības uzliesmojumi, un varbūtēju savvaļas putnu saskari ar mājputniem dažādu dalībvalstu putnkopības sistēmās.

Lai novērtētu tādu iespējamību, EPNI atzinumā ( 14 ) sniegtās lēmumu pieņemšanas shēmas un tabulas, kas izstrādātas sadarbībā ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu, var būt efektīvs palīglīdzeklis, lai pielāgotu dalībvalstu vietējo riska novērtējumu stāvokļa izmaiņām, pamatojoties uz dalībvalstu ciešu sadarbību un viedokļu apmaiņu.

Jāveicina saziņa ar putnu aizsardzības/vērošanas struktūrām un gredzenošanas stacijām. Paraugus attiecīgos gadījumos ņem šo struktūru un staciju personāla pārraudzībā vai mednieki un citas ornitoloģijā kvalificētas personas.

1. Slimu un mirušu savvaļas putnu pasīvu uzraudzību veic:

a) teritorijās, kur palielinās saslimstība un mirstība savvaļas putnu vidū;

b) teritorijās, kas atrodas jūras, ezeru un ūdens ceļu tuvumā, kurās atrasti beigti putni, jo īpaši, ja šādas teritorijas atrodas mājputnu fermu tuvumā;

c) D daļā minēto sugu putniem, kas noteiktas kā “paaugstināta riska” sugas, un citiem savvaļas putniem, kas dzīvo to tiešā tuvumā.

2. Turklāt vēlams, lai dzīvu un beigtu putnu izmeklējumi teritorijās, kurās konstatēti H5N1 gadījumi, attiektos uz šādiem putniem:

a) savvaļas putniem vai mājputniem, lai noteiktu varbūtējos asimptomātiskos pārnēsātājus;

b) putniem teritorijās, kas ir epidemioloģiski saistītas ar šādiem gadījumiem;

c) putniem, kas var nonākt ciešā saskarē ar mājputnu saimniecībām (aizsardzības zona, uzraudzības zona un B apgabals), tādējādi darbojoties kā “pārnesējsugas”, jo īpaši E daļā minētajiem putniem.

3. Dzīvu un klīniski veselu un/vai klīniski slimu, ievainotu vai nomedītu ( 15 ) putnu aktīvu uzraudzību veic:

a) migrējošiem putniem, kas pieder pie zosveidīgo kārtas (ūdensputni) un tārtiņveidīgo kārtas (bridējputni un kaijas);

b) teritorijās, kas noteiktas kā vietas, kur lielos baros pulcējas dažādu sugu migrējošie putni un notiek sugu sajaukšanās, jo īpaši, ja šādas teritorijas atrodas mājputnu fermu tuvumā;

c) izvēlēto “paaugstināta riska” sugu putniem ( 16 ).

Paraugu ņemšanas procedūras

1. Iztriepes no rīkles apakšdaļas un kloākas virusoloģiskai izmeklēšanai ņem no šķietami veseliem savvaļā dzīvojošiem putniem. Ja kādu iemeslu dēļ nav praktiski ņemt iztriepes no kloākas dzīviem putniem, kā alternatīvu var izmantot rūpīgi savāktu svaigu fēču paraugus. Tomēr vietās, kur pulcējas dažādas putnu sugas, jānodrošina izsekojamība.

2. Vīrusa izolēšanai un molekulārai noteikšanai (PĶR) savāc iztriepes no kloākas un trahejas/rīkles apakšdaļas un/vai audus (proti, smadzeņu, sirds, plaušu, trahejas, nieru un zarnu paraugus) no savvaļas putniem, kas atrasti miruši vai nošauti.

3. Paraugi jāglabā un jātransportē īpaši uzmanīgi. Iztriepes tūlīt jāatdzesē uz ledus vai ar saldētas želejas pakām un pēc iespējas ātrāk jāiesniedz laboratorijā. Paraugus nedrīkst sasaldēt, izņemot gadījumus, kad tas ir absolūti nepieciešams. Ja tas ir iespējams, iztriepes jāievieto antibiotiskā vai speciālā vīrusu transportēšanas vidē tā, lai tās būtu pilnībā iegremdētas. Paraugi jāievieto transportēšanas vidē papildus atdzesēšanai, nevis kā alternatīva atdzesēšanai. Ja šāda vide nav pieejama, iztriepes jāievieto atpakaļ apvalkā un sausas jāiesniedz laboratorijai. Ja nevar garantēt ātru nogādāšanu laboratorijā 48 stundu laikā (transportēšanas vidē 4 °C temperatūrā), paraugus tūlīt sasaldē, uzglabā un tad transportē, uzglabājot sausā ledū. Paraugu uzglabāšanu un transportēšanu var ietekmēt dažādi faktori, tāpēc izvēlētajai metodei jābūt piemērotai šim nolūkam.

4. Paraugu ņemšanas procedūras veic saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK), kurā ir noteiktas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai.

C.   Laboratoriskās pārbaudes

1. Laboratoriskās pārbaudes veic saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK), kurā ir izklāstītas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai.

2. Tomēr, ja ir paredzēts veikt laboratoriskās pārbaudes, kas nav noteiktas putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatā un aprakstītas OIE“Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatā”, dalībvalstis nosūta Kopienas references laboratorijai vajadzīgos apstiprinošos datus, vienlaikus Komisijai apstiprināšanai iesniedzot savu programmu.

3. Visiem paraugiem, kas savākti, veicot putnu gripas uzraudzību savvaļas putniem, pēc iespējas drīz veic pārbaudes, ja iespējams, izmantojot molekulārās pārbaudes, un saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK). Šīs pārbaudes veic tikai tajās laboratorijās, kuras spēj garantēt kvalitāti un kurās izmanto Kopienas references laboratorijas atzītas metodes putnu gripas noteikšanai. Turklāt jāizmanto metodes, kas uzrādījušas pieņemamus rezultātus dalībvalstu valsts laboratoriju jaunākajā salīdzinošajā izmeklēšanā (gredzena tests). Ieteicams izmantot sākotnējā skrīninga metodi ar M gēna PĶR, cik vien drīz iespējams pārbaudot uz H5, bet divu nedēļu laikā, un pozitīvas atradnes gadījumā jāveic šķelšanās vietas analīze, lai noteiktu, vai tā ir augstas patogenitātes putnu gripa (APPG) vai zemas patogenitātes putnu gripa (ZPPG). Ja tiek apstiprināts APPG H5 apakštipa vīruss, cik vien drīz iespējams jāveic papildu analīzes, lai noteiktu N tipu, pat ja tādējādi tikai var pierādīt N1 izslēgšanu.

4. Laboratorijā drīkst apvienot līdz pieciem paraugiem, kas ņemti no vienas sugas putniem un savākti vienā un tajā pašā vietā un laikā, nodrošinot to, ka pozitīvas atradnes gadījumā var identificēt atsevišķos paraugus un tos pārbaudīt atkārtoti.

5. Seroloģisko uzraudzību nepiemēro putnu gripas izmeklējumiem, ko veic savvaļas putniem, jo ar seroloģiskām metodēm nevar izšķirt AP un ZP celmu un, konstatējot antivielas, nevar izdarīt secinājumus par vietu, kur savvaļas putni būtu varējuši inficēties. Tomēr seroloģiskā uzraudzība varētu būt svarīga, lai pētītu, kurām nometnieku vai migrējošo putnu sugām H5/H7 apakštipa vīrusi ir prevelējoši (vai endēmiski). Šādas analīzes veic tikai specializētās laboratorijās, kur izmanto rūpīgi izvēlētu antigēnu paneli, lai nodrošinātu hemaglutinīna specifiskās antivielas (t. i., lai izslēgtu N specifisko antivielu interferenci).

D.



Saraksts ar savvaļas putnu sugām, kas ir paaugstināta riska sugas attiecībā uz putnu gripu (1)

Parastais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Mazais gulbis

Cygnus columbianus

Ziemeļu gulbis

Cygnus cygnus

Paugurknābja gulbis

Cygnus olor

Zosis

Īsknābja zoss

Anser brachyrhynchus

Sējas zoss

Anser fabalis

Baltpieres zoss (kontinentālā rase)

Anser albifrons albifrons

Mazā zoss

Anser erythropus

Meža zoss

Anser anser

Baltvaigu tumšzoss

Branta leucopsis

Melngalvas tumšzoss

Branta bernicla

Sarkankakla zoss

Branta ruficollis

Kanādas tumšzoss

Branta canadensis

Pīles

Baltvēderis

Anas penelope

Krīklis

Anas crecca

Meža pīle

Anas platyrhynchos

Garkaklis

Anas acuta

Prīkšķe

Anas querquedula

Platknābis

Anas clypeata

Marmorpīle

Marmaronetta angustirostris

Lielgalvis

Netta rufina

Brūnkaklis

Aythya ferina

Cekulpīle

Aythya fuligula

Bridējputni

Ķīvīte

Vanellus vanellus

Dzeltenais tārtiņš

Pluvialis apricaria

Melnā puskuitala

Limosa limosa

Gugatnis

Philomachus pugnax

Kaijas

Lielais ķīris

Larus ridibundus

Kajaks

Larus canus

(1)   Šis saraksts nav izsmeļošs, bet gan ir paredzēts tikai to migrējošo sugu noteikšanai, kas var radīt paaugstinātu risku putnu gripas ievazāšanai Kopienā, pamatojoties uz to migrācijas ceļiem, kas ietver teritorijas, kur savvaļas putniem vai mājputniem konstatēti APPG H5N1 gadījumi. Šis saraksts izveidots, pamatojoties uz zinātnisko atzinumu “Migrējošie putni un to varbūtējā saistība ar augsti patogēnas putnu gripas izplatību”, ko 2006. gada 12. maijā pieņēma EPNI Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa, un zinātnisko darbu, ko veica ORNIS komiteja un Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta līgumdarbinieki. Tomēr šo sarakstu varētu atjaunināt pēc turpmāku zinātnisko pētījumu rezultātu publiskošanas un pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu veikto riska novērtējumu, kurā ņemta vērā katras valsts ornitoloģiskā situācija.

E.



Saraksts ar putniem, kas dzīvo mājputnu tuvumā (1)

Parastais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Saskarsmes iespējamība ar mājputniem

1. grupa.  Sugas, kas cieši saistītas ar mājputnu audzēšanu Eiropā

Zoss

Anser anser domesticus

Augsta

Meža pīle

Anas platyrhynchos

Augsta

Muskuspīle

Cairina moschata

Augsta

Mājas balodis

Columba livia

Augsta

Mājas zvirbulis

Passer domesticus

Augsta

2. grupa.  Sugas, kas var būt sastopamas uz lauksaimniecības zemes, ko izmanto arī pieradinātiem mājputniem Ziemeļeiropā

Dzeltenais tārtiņš

Pluvialis apricaria

Zema

Ķīvīte

Vanellus vanellus

Vidēja

Lielais ķīris

Larus ridibundus

Augsta

Kajaks

Larus canus

Augsta

Sudrabkaija

Larus argentatus

Zema

Lauku balodis

Columba palumbus

Augsta

Gredzenūbele

Streptopelia decaocto

Augsta

Parastais fazāns

Phasianus colchicus

Augsta

Cīruļu sugas

Alauda & Galerida spp.

Zema

Čipstes

 

Zema

Cielavas

 

Vidēja

Pelēkais strazds

Turdus pilaris

Vidēja

Plukšķis

Turdus iliacus

Vidēja

Žagata

Pica pica

Augsta

Kovārnis

Corvus monedula

Augsta

Krauķis

Corvus frugilegus

Vidēja

Vārna

Corvus corone

Vidēja

Krauklis

Corvus corax

Zema

Mājas strazds

Sturnus vulgaris

Augsta

Vienkrāsainais strazds

Sturnus unicolor

Augsta

Mājas zvirbulis

Passer domesticus

Augsta

Lauku zvirbulis

Passer montanus

Augsta

Žubītes

 

Vidēja

Stērstes

Miliaria, Emberiza spp.

Vidēja

3. grupa.  Sugas, kas var būt sastopamas uz mitrzemes, ko izmanto arī pieradinātiem ūdensputniem Ziemeļeiropā

Gārņi

Egretta spp.

Zema

Zivju gārņi

Ardea un citas spp.

Vidēja

Jūras krauklis

Phalacrocorax carbo

Vidēja

Stārķi

Ciconia spp.

Zema

Paugurknābja gulbis

Cygnus olor

Vidēja

Meža zoss

Anser anser

Vidēja

Kanādas tumšzoss

Branta canadensis

Zema

Pīles

Anas & Aythya spp.

Zema

Meža pīle

Anas platyrhynchos

Augsta

Laucis

Fulica atra

Vidēja

Ūdensvistiņa

Gallinula chloropus

Vidēja

(1)   Šis saraksts nav izsmeļošs, bet gan ir paredzēts tikai to Eiropas nometnieku vai nemigrējošo putnu sugu noteikšanai, kas dzīvo mājputnu tuvumā (jo īpaši Ziemeļeiropā) un kas teorētiski var pārnest APPG H5N1 apakštipa vīrusu no savvaļas putniem, kas var būt asimptomātiski inficēti (“pārnesējsugas”). Šis saraksts izveidots, pamatojoties uz zinātnisko atzinumu “Migrējošie putni un to varbūtējā saistība ar augsti patogēnas putnu gripas izplatību”, ko 2006. gada 12. maijā pieņēma EPNI Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa, un zinātnisko darbu, ko veica ORNIS komiteja un Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta (DG ENV) līgumdarbinieki. Tomēr šo sarakstu varētu atjaunināt un papildināt pēc turpmāku zinātnisko pētījumu rezultātu publiskošanas. DG ENV jo īpaši ir norīkojis, ka Wetland international un EURING pārskatīs, atjauninās un papildinās sākotnējo analīzi par paaugstināta riska sugām un vietām, ņemot vērā 2006. gada H5N1 uzliesmojumus Eiropā, un noteiks augsta riska putnu sugas, kas var darboties kā “pārnesējsugas” starp savvaļas putniem un mājputniem un/vai cilvēkiem dažādās Eiropas vietās. Tiek plānots, ka rezultātus publiskos līdz 2007. gada jūnija beigām.




III PIELIKUMS




“IV PIELIKUMS

Standarta prasības Kopienas līdzfinansētu putnu gripas uzraudzības programmu iesniegšanai1. Programmas identifikācijaDalībvalsts:Slimība:Īstenošanas gads:Šā dokumenta atsauces numurs:Kontaktpersona (vārds, uzvārds, tālrunis, fakss, e-pasts):Datums, kurā dokuments nosūtīts Komisijai:2. Uzraudzības programmas mājputniem apraksts2.1. Mērķi, vispārējās prasības un kritēriji2.2. Plānošana un īstenošana2.2.1. tabulaMājputnu saimniecības (a) (izņemot pīles un zosis), kurās jāņem paraugiSeroloģiskais pētījums saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2007/268/EK I pielikuma B punktu par broileru (tikai riska gadījumos)/nobarojamo tītaru/vaislas cāļu/vaislas tītaru/dējējvistu/brīvās audzēšanas apstākļos turētu dējējvistu/skrējējputnu/saimniecībās audzētu medību putnu (fazāni, irbes, paipalas…) saimniecībām/“piemājas saimēm”/citas [lieko svītrot]AIZPILDĪT VIENU VEIDLAPU KATRAI MĀJPUTNU KATEGORIJAINUTS 2 kods (b)Kopējais saimniecību skaits (c)Kopējais to saimniecību skaits, kurās jāņem paraugiParaugu skaits katrā saimniecībāKopējais veicamo pārbaužu skaits katrai metodeiLaboratorijas analīžu metodesKopā(a) Ar saimniecībām saprot ganāmpulkus, saimes vai citas saimniecības pēc vajadzības.(b) Attiecas uz izcelsmes saimniecības atrašanās vietu. Ja nevar izmantot NUTS 2 kodu, norādīt koordinātes (garuma/platuma grādi).(c) Kopējais vienas mājputnu kategorijas saimniecību skaits attiecīgajā NUTS 2 reģionā.

2.2.2. tabulaPīļu un zosu saimniecības, kurās jāņem paraugi (a) saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2007/268/EK I pielikuma C punktuSeroloģiskais pētījumsNUTS 2 kods (b)Kopējais pīļu un zosu saimniecību skaitsKopējais pīļu un zosu saimniecību skaits, kurās jāņem paraugiParaugu skaits katrā saimniecībāKopējais veicamo pārbaužu skaits katrai metodeiLaboratorijas analīžu metodesKopā(a) Ar saimniecībām saprot ganāmpulkus, saimes vai citas saimniecības pēc vajadzības.(b) Attiecas uz izcelsmes saimniecības atrašanās vietu. Ja nevar izmantot NUTS 2 kodu, norādīt koordinātes (garuma/platuma grādi).2.3. Laboratorijas pārbaudes: izmantoto laboratorijas pārbaužu apraksts3. Uzraudzības programmas savvaļas putniem apraksts3.1. Mērķi, vispārējās prasības un kritēriji3.2. Plānošana un īstenošana3.2.1. tabulaSavvaļas putni – pētījums saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2007/268/EK II pielikumā izklāstīto putnu gripas uzraudzības programmu savvaļas putniemNUTS 2 kods (a)Savvaļas putni, no kuriem jāņem paraugi (b)Kopējais aktīvai uzraudzībai ņemamo paraugu skaitsKopējais pasīvai uzraudzībai ņemamo paraugu skaitsKopā(a) Attiecas uz vietu, kur ņemti putni/paraugi. Ja nevar izmantot NUTS 2 kodu, norādīt koordinātes (garuma/platuma grādi).(b) Vispārējs apraksts par savvaļas putniem, no kuriem paredzēts ņemt paraugus saskaņā ar aktīvo un pasīvo uzraudzību.3.3. Laboratorijas pārbaudes: izmantoto laboratorijas pārbaužu apraksts4. Mājputnu slimību epidemioloģiskā stāvokļa apraksts par pēdējiem pieciem gadiem4.1. Pasākumi, kas iekļauti uzraudzības programmā mājputniem4.1.1. Tās vadošās iestādes nosaukums, kuras uzdevums ir pārraudzīt un koordinēt par programmas īstenošanu atbildīgās struktūrvienības4.1.2. Izmantotā saimniecību reģistrācijas sistēma4.1.3. Ziņas par vakcinēšanu

5. Savvaļas putnu slimību epidemioloģiskā stāvokļa apraksts par pēdējiem pieciem gadiem5.1. Pasākumi, kas iekļauti uzraudzības programmā savvaļas putniem5.1.1. Tās vadošās iestādes nosaukums, kuras uzdevums ir pārraudzīt un koordinēt par programmas īstenošanu atbildīgās struktūrvienības5.1.2. Ģeogrāfisko un administratīvo teritoriju, kurās programma tiks īstenota, apraksts un robežas5.1.3. Vietējās un/vai migrējošās savvaļas populācijas novērtējums6. Izmantotie pasākumi attiecībā uz slimības paziņošanu7. Izmaksas7.1. Sīkāka izmaksu analīze7.1.1. Mājputni7.1.2. Savvaļas putni7.2. Izmaksu kopsavilkums7.2.1. Mājputnu uzraudzībaPasākumi, kas var saņemt līdzfinansējumu mājputnu uzraudzībaiLaboratorijas analīžu metodesVeicamo pārbaužu skaits katrai metodeiIzdevumi par pārbaudes vienību (katrai metodei)Kopējās izmaksasSākotnējā seroloģiskā pārbaude (a)Hemaglutinācijas kavēšanas pārbaude (HI tests) H5/H7 gadījumā (b)Vīrusa izolēšanas pārbaudePĶR pārbaudeCiti apmaksājami pasākumiNorādīt pasākumusParaugu ņemšanaCitiKopā(a) Norādīt laboratorisko pārbaudi, ko izmantos.(b) Norādīt pārbaužu skaitu uz H5 un H7.7.2.2. Savvaļas putnu uzraudzība



( 1 ) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2006/965/EK (OV L 397, 30.12.2006., 22. lpp.).

( 2 ) OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

( 3 ) OV L 29, 2.2.2006., 37. lpp.

( 4 ) OV L 167, 22.6.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

( 5 ) OV L 213, 9.8.2002., 38. lpp.

( 6 ) OV L 32, 5.2.2004., 20. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/615/EK (OV L 278, 27.8.2004., 59. lpp.).

( 7 ) OV L 164, 24.6.2005., 52. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/726/EK (OV L 273, 19.10.2005., 21. lpp.).

( 8 ) OV L 46, 16.2.2006., 40. lpp.

( 9 ) Zinātniskais atzinums “Migrējošie putni un to varbūtējā saistība ar augsti patogēnas putnu gripas izplatību” (EPNI, 2006. gada 12. maijs) un tā papildinājums (2006. gada 11. decembris).

( 10 ) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).

( 11 ) OV L 155, 30.4.2004., 90. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/282/EK (OV L 104, 13.4.2006., 40. lpp.).

( 12 ) OV L 237, 31.8.2006., 1. lpp.

( 13 ) OV L 146, 11.6.1994., 17. lpp.

( 14 ) Zinātniskais atzinums “Migrējošie putni un to varbūtējā saistība ar augsti patogēnas putnu gripas izplatību” (EPNI, 2006. gada 12. maijs).

( 15 ) Medības, ievērojot Padomes Direktīvas 79/409/EEK prasības par visu dabā sastopamo savvaļas putnu aizsardzību un saglabāšanu.

( 16 ) Nosaka Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts.

Top