1) 1. pantu papildina ar šādu c) punktu:

2) I pielikumu papildina ar šādu C daļu:

“C   DAĻA

1. panta c) punktā minētā slimība

putnu gripa”

3) Pievieno jaunu IV pielikumu, kura teksts noteikts šā lēmuma III pielikumā.

1) atklāt ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusu subklīniskas infekcijas, tādējādi papildinot agrīnas konstatācijas sistēmas un vēlāk novēršot varbūtēju šo vīrusu mutāciju APPG;

2) atklāt ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusu infekcijas mājputnu populāciju īpašām mērķa grupām, kurām īpaši draud inficēšanās pielietoto putnkopības sistēmu dēļ vai īpašu sugu slimībuzņēmīguma dēļ;

3) pierādīt, ka konkrēta valsts, reģions vai nodalījums ir brīvs no putnu gripas, par ko ir pienākums ziņot saistībā ar starptautisko tirdzniecību saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) noteikumiem.

1. Paraugu ņemšana notiek ne vēlāk kā līdz programmas īstenošanas gada 31. decembrim. Mājputniem paraugus ņem laikposmā, kas atbilst katras kategorijas mājputnu audzēšanas cikliem.

2. Lai taupītu resursus, iesaka izmantot citiem nolūkiem savāktos paraugus.

3. Paraugu pārbaudes putnu gripas noteikšanai veic dalībvalstu putnu gripas valsts laboratorijās (VL) vai valsts laboratoriju kontrolē esošās citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

4. Kompetentā iestāde nodrošina, ka visus uzraudzības laikā iegūtos pozitīvos un negatīvos gan seroloģiskās, gan virusoloģiskās laboratorijas izmeklēšanas rezultātus ziņo Komisijai, izmantojot Komisijas tiešsaistes sistēmu. Par šādiem rezultātiem ziņo reizi trīs mēnešos un četru nedēļu laikā pēc trīs mēnešu perioda beigām tos reģistrē tiešsaistes sistēmā.

5. Visus putnu gripas vīrusu izolātus iesniedz KRL saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad ir piešķirta atkāpe saskaņā ar Komisijas Lēmumā 2006/437/EK ( 12 ) izklāstītās diagnostikas rokasgrāmatas V nodaļas 4. punktu (“Diferenciāldiagnoze”). H5/H7 apakštipa vīrusu paraugus iesniedz nekavējoties, un tiem veic standarta raksturošanas testus (nukleotīdu secību analīze/IVPI) saskaņā ar minēto diagnostikas rokasgrāmatu.

6. Ja vien iespējams, dalībvalstu VL iesniedz KRL H5 un H7 pozitīvos serumus, kuri iegūti no zosveidīgajiem putniem, lai veidotu arhīvu, kas atvieglotu turpmākās pārbaudes.

1. Visas pozitīvās atradnes retrospektīvi analizē uz vietas, un šīs analīzes rezultātus paziņo Komisijai un KRL.

2. KRL nodrošina īpašus protokolus, kurus pievieno KRL nosūtāmajiem paraugiem un diagnostikas materiālam. Jāpanāk labs informācijas apmaiņas līmenis starp KRL un VL. KRL nodrošina tehnisku atbalstu un uztur palielinātu diagnostisko reaģentu krājumu.

3. Asins paraugus seroloģiskiem izmeklējumiem savāc no visu sugu mājputniem, ieskaitot brīvās turēšanas apstākļos audzētos mājputnus, vismaz no pieciem līdz desmit putniem (izņemot pīles, zosis un paipalas) katrā saimniecībā un, ja saimniecībā ir vairāk nekā viena kūts, no dažādām kūtīm. Ja ir vairākas kūtis, attiecīgi jāpalielina no vienas kūts ņemamo paraugu skaits. Iesaka ņemt vismaz piecus putnus no vienas kūts.

4. Paraugus ņem visā dalībvalsts teritorijā tā, lai tie būtu reprezentatīvi attiecībā uz visu dalībvalsti, ievērojot:

5. Pamatojoties uz riska novērtējumu un konkrēto situāciju attiecīgajā dalībvalstī, nosakot paraugu ņemšanas metodi, ņem vērā arī:

1. Asins paraugus seroloģiskai analīzei vēlams ņemt no putniem, kas tiek turēti atklātā laukā.

2. No katras izvēlētās saimniecības ņem 40–50 asins paraugus seroloģiskai izmeklēšanai.

3. Ja nav ražošanai izmantojamu saimju, uzraudzību var veikt piemājas saimēm.

1. Laboratoriskās pārbaudes veic saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK), kurā ir izklāstītas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai (ieskaitot pīļu un zosu serumu izmeklējumus, veicot hemaglutinācijas kavēšanas reakciju (HI tests)).

2. Tomēr, ja ir paredzēts veikt laboratoriskās pārbaudes, kas nav noteiktas putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatā un aprakstītas OIE “Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatā”, dalībvalstis nosūta Kopienas references laboratorijai vajadzīgos apstiprinošos datus, vienlaikus Komisijai apstiprināšanai iesniedzot savu programmu.

3. Visas pozitīvās seroloģisko izmeklējumu atradnes apstiprina VL, veicot hemaglutinācijas kavēšanas reakciju ar izraudzītiem celmiem, kas saņemti no KRL:

— nodrošinot APPG H5N1 apakštipa vīrusu agrīnu konstatāciju, pētot to, kāpēc palielinās saslimstība un mirstība savvaļas putnu vidū, jo īpaši izvēlētām “paaugstināta riska” sugām,

— ja savvaļas putniem tiek konstatēts APPG H5N1 apakštipa vīruss, pastiprina dzīvu un beigtu savvaļas putnu uzraudzību, lai noteiktu to, vai citu sugu savvaļas putni var būt asimptomātiski pārnēsātāji vai “pārnesējsugas” (skatīt šā pielikuma E daļu),

— turpinot dažādu savvaļā dzīvojošu migrējošo putnu sugu “pamatuzraudzību” saskaņā ar ZPPG vīrusu pastāvīgu monitoringu. Galvenās mērķa grupas paraugu ņemšanai ir zosveidīgie (ūdensputni) un tārtiņveidīgie (bridējputni un kaijas), lai novērtētu to, vai šie putni pārnēsā ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusus (tādējādi konstatējot arī APPG H5N1 apakštipa un citus vīrusus, ja putniem tie ir). Jo īpaši kā mērķa grupa jānosaka “paaugstināta riska” sugas.

1. Paraugu ņemšana notiek ne vēlāk kā līdz programmas īstenošanas gada 31. decembrim.

2. Paraugu pārbaudes putnu gripas noteikšanai veic dalībvalstu putnu gripas valsts laboratorijās (VL) vai valsts laboratoriju kontrolē esošās citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

3. Kompetentā iestāde nodrošina, ka visus uzraudzības laikā iegūtos pozitīvos un negatīvos gan seroloģiskās, gan virusoloģiskās laboratorijas izmeklēšanas rezultātus ziņo Komisijai, izmantojot Komisijas tiešsaistes sistēmu. Par šādiem rezultātiem ziņo reizi trīs mēnešos un četru nedēļu laikā pēc trīs mēnešu perioda beigām tos reģistrē tiešsaistes sistēmā.

4. Visus putnu gripas vīrusu izolātus, kas konstatēti savvaļas putniem, iesniedz KRL saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad ir piešķirta atkāpe saskaņā ar Lēmumā 2006/437/EK izklāstītās putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatas V nodaļas 4. punktu (“Diferenciāldiagnoze”). H5/H7 apakštipa vīrusu paraugus iesniedz nekavējoties, un tiem veic standarta raksturošanas testus (nukleotīdu secību analīze/IVPI) saskaņā ar minēto diagnostikas rokasgrāmatu.

1. Slimu un mirušu savvaļas putnu pasīvu uzraudzību veic:

2. Turklāt vēlams, lai dzīvu un beigtu putnu izmeklējumi teritorijās, kurās konstatēti H5N1 gadījumi, attiektos uz šādiem putniem:

3. Dzīvu un klīniski veselu un/vai klīniski slimu, ievainotu vai nomedītu ( 15 ) putnu aktīvu uzraudzību veic:

1. Iztriepes no rīkles apakšdaļas un kloākas virusoloģiskai izmeklēšanai ņem no šķietami veseliem savvaļā dzīvojošiem putniem. Ja kādu iemeslu dēļ nav praktiski ņemt iztriepes no kloākas dzīviem putniem, kā alternatīvu var izmantot rūpīgi savāktu svaigu fēču paraugus. Tomēr vietās, kur pulcējas dažādas putnu sugas, jānodrošina izsekojamība.

2. Vīrusa izolēšanai un molekulārai noteikšanai (PĶR) savāc iztriepes no kloākas un trahejas/rīkles apakšdaļas un/vai audus (proti, smadzeņu, sirds, plaušu, trahejas, nieru un zarnu paraugus) no savvaļas putniem, kas atrasti miruši vai nošauti.

3. Paraugi jāglabā un jātransportē īpaši uzmanīgi. Iztriepes tūlīt jāatdzesē uz ledus vai ar saldētas želejas pakām un pēc iespējas ātrāk jāiesniedz laboratorijā. Paraugus nedrīkst sasaldēt, izņemot gadījumus, kad tas ir absolūti nepieciešams. Ja tas ir iespējams, iztriepes jāievieto antibiotiskā vai speciālā vīrusu transportēšanas vidē tā, lai tās būtu pilnībā iegremdētas. Paraugi jāievieto transportēšanas vidē papildus atdzesēšanai, nevis kā alternatīva atdzesēšanai. Ja šāda vide nav pieejama, iztriepes jāievieto atpakaļ apvalkā un sausas jāiesniedz laboratorijai. Ja nevar garantēt ātru nogādāšanu laboratorijā 48 stundu laikā (transportēšanas vidē 4 °C temperatūrā), paraugus tūlīt sasaldē, uzglabā un tad transportē, uzglabājot sausā ledū. Paraugu uzglabāšanu un transportēšanu var ietekmēt dažādi faktori, tāpēc izvēlētajai metodei jābūt piemērotai šim nolūkam.

4. Paraugu ņemšanas procedūras veic saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK), kurā ir noteiktas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai.

1. Laboratoriskās pārbaudes veic saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK), kurā ir izklāstītas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai.

2. Tomēr, ja ir paredzēts veikt laboratoriskās pārbaudes, kas nav noteiktas putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatā un aprakstītas OIE“Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatā”, dalībvalstis nosūta Kopienas references laboratorijai vajadzīgos apstiprinošos datus, vienlaikus Komisijai apstiprināšanai iesniedzot savu programmu.

3. Visiem paraugiem, kas savākti, veicot putnu gripas uzraudzību savvaļas putniem, pēc iespējas drīz veic pārbaudes, ja iespējams, izmantojot molekulārās pārbaudes, un saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK). Šīs pārbaudes veic tikai tajās laboratorijās, kuras spēj garantēt kvalitāti un kurās izmanto Kopienas references laboratorijas atzītas metodes putnu gripas noteikšanai. Turklāt jāizmanto metodes, kas uzrādījušas pieņemamus rezultātus dalībvalstu valsts laboratoriju jaunākajā salīdzinošajā izmeklēšanā (gredzena tests). Ieteicams izmantot sākotnējā skrīninga metodi ar M gēna PĶR, cik vien drīz iespējams pārbaudot uz H5, bet divu nedēļu laikā, un pozitīvas atradnes gadījumā jāveic šķelšanās vietas analīze, lai noteiktu, vai tā ir augstas patogenitātes putnu gripa (APPG) vai zemas patogenitātes putnu gripa (ZPPG). Ja tiek apstiprināts APPG H5 apakštipa vīruss, cik vien drīz iespējams jāveic papildu analīzes, lai noteiktu N tipu, pat ja tādējādi tikai var pierādīt N1 izslēgšanu.

4. Laboratorijā drīkst apvienot līdz pieciem paraugiem, kas ņemti no vienas sugas putniem un savākti vienā un tajā pašā vietā un laikā, nodrošinot to, ka pozitīvas atradnes gadījumā var identificēt atsevišķos paraugus un tos pārbaudīt atkārtoti.

5. Seroloģisko uzraudzību nepiemēro putnu gripas izmeklējumiem, ko veic savvaļas putniem, jo ar seroloģiskām metodēm nevar izšķirt AP un ZP celmu un, konstatējot antivielas, nevar izdarīt secinājumus par vietu, kur savvaļas putni būtu varējuši inficēties. Tomēr seroloģiskā uzraudzība varētu būt svarīga, lai pētītu, kurām nometnieku vai migrējošo putnu sugām H5/H7 apakštipa vīrusi ir prevelējoši (vai endēmiski). Šādas analīzes veic tikai specializētās laboratorijās, kur izmanto rūpīgi izvēlētu antigēnu paneli, lai nodrošinātu hemaglutinīna specifiskās antivielas (t. i., lai izslēgtu N specifisko antivielu interferenci).