Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 02006R1925-20210408

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

Access current version (22/06/2023)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1925/2021-04-08

02006R1925 — LV — 08.04.2021 — 009.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1925/2006

(2006. gada 20. decembris)

par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai

(OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 108/2008 (2008. gada 15. janvāris),

  L 39

11

13.2.2008

►M2

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1170/2009 (2009. gada 30. novembris),

  L 314

36

1.12.2009

►M3

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1161/2011 (2011. gada 14. novembris),

  L 296

29

15.11.2011

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris)

  L 304

18

22.11.2011

►M5

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 119/2014 (2014. gada 7. februāris),

  L 39

44

8.2.2014

►M6

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/403 (2015. gada 11. marts),

  L 67

4

12.3.2015

►M7

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1203 (2017. gada 5. jūlijs),

  L 173

9

6.7.2017

►M8

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/649 (2019. gada 24. aprīlis),

  L 110

17

25.4.2019

►M9

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/650 (2019. gada 24. aprīlis),

  L 110

21

25.4.2019

►M10

KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/468 (2021. gada 18. marts),

  L 96

6

19.3.2021



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1925/2006

(2006. gada 20. decembris)

par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai



I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  
Šī regula saskaņo noteikumus, kas noteikti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz vitamīnu, minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem, ar mērķi nodrošināt efektīvu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.
2.  
Šīs regulas noteikumus par vitamīniem un minerālvielām nepiemēro uztura bagātinātājiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2002/46/EK.
3.  

Šo regulu piemēro, neskarot īpašus noteikumus, kas noteikti Kopienas tiesību aktos attiecībā:

a) 

uz īpašam uzturam paredzētiem pārtikas produktiem un, ja nepastāv īpaši noteikumi, prasības attiecībā uz šādu produktu sastāvu, ko nepieciešams norādīt saskaņā ar to personu īpašajām uzturvielu prasībām, kam tie paredzēti;

b) 

uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām;

c) 

uz ģenētiski modificētu pārtiku;

d) 

uz pārtikas piedevām un aromatizētājiem;

e) 

uz vīndarības praksi un procesiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) 

“Iestāde” ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu ( 1 );

(2) 

“cita viela” ir viela, kas nav vitamīns vai minerāls un kam ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme.



II NODAĻA

VITAMĪNU UN MINERĀLVIELU PIEVIENOŠANA

3. pants

Prasības attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu

1.  
Atbilstīgi šīs regulas noteikumiem pārtikas produktiem drīkst pievienot tikai vitamīnus un/vai minerālvielas, kas ir I pielikuma sarakstā un II pielikumā uzskaitītos veidos.
2.  

Vitamīnus un minerālvielas cilvēka ķermenim bioloģiski pieejamā veidā var pievienot pārtikai neatkarīgi no tā, vai tie parasti ietilpst pārtikā, jo īpaši ņemot vērā:

a) 

viena vai vairāku vitamīnu un/vai minerālvielu nepietiekamību iedzīvotājiem vai īpašām iedzīvotāju grupām, ko apliecina klīniski vai subklīniski pierādījumi par nepietiekamību, vai uz ko norāda uzņemto uzturvielu devu aprēķinātie zemie rādītāji, vai

b) 

iespēju uzlabot iedzīvotāju vai īpašu iedzīvotāju grupu uzturvielu uzņemšanas apstākļus un/vai izlīdzināt uzņemto vitamīnu un minerālvielu devu iespējamo nepietiekamību ēšanas paradumu izmaiņu dēļ, vai

c) 

vispārpieņemamu zinātnes atziņu attīstību par vitamīnu un minerālvielu nozīmi pārtikā un izrietošo ietekmi uz veselību.

▼M1

3.  

Šā panta 1. punktā minēto sarakstu grozījumus pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, ņemot vērā Iestādes atzinumu.

Steidzamības dēļ Komisija var izmantot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru, lai no šā panta 1. punktā minētā saraksta svītrotu kādu vitamīnu vai minerālvielu.

Pirms šo grozījumu izdarīšanas Komisija apspriežas ar ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ar pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un patērētāju grupām.

▼B

4. pants

Ierobežojumi attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu

Vitamīnus un minerālvielas nedrīkst pievienot:

a) 

neapstrādātiem produktiem, tostarp, bet ne tikai, augļiem, dārzeņiem, gaļai, mājputnu gaļai un zivīm;

b) 

dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % spirta pēc tilpuma, izņemot un atkāpjoties no 3. panta 2. punkta, produktiem:

i) 

kas minēti 44. panta 6. un 13. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju ( 2 ); un

ii) 

kas bija pieejami tirdzniecībā pirms šīs regulas pieņemšanas; un

iii) 

par kuriem dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai saskaņā ar 11. pantu,

un ar noteikumu, ka nav uzturvērtības norādes vai norādes attiecībā uz veselību.

▼M1

Pasākumus, ar kuriem nosaka papildu pārtikas produktus vai pārtikas produktu kategorijas, kam nedrīkst pievienot īpašus vitamīnus vai minerālvielas, un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, var pieņemt saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru, ievērojot zinātniskus pierādījumus un ņemot vērā attiecīgo produktu vai produktu kategoriju uzturvērtību.

▼B

5. pants

Tīrības kritēriji

▼M1

1.  
Pasākumus, ar kuriem nosaka tīrības kritērijus II pielikumā minētajiem vitamīnu preparātiem un minerālvielām un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, ja vien uz tiem neattiecas šā panta 2. punkts.

▼B

2.  
Piemēro vitamīnu un minerālvielu tīrības kritērijus, kas uzskaitīti II pielikumā un noteikti Kopienas tiesību aktos attiecībā uz izmantošanu pārtikas produktu ražošanā citiem mērķiem nekā paredz šī regula.
3.  
Attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām vitamīniem un minerālvielām, kuriem tīrības kritēriji nav noteikti Kopienas tiesību aktos un līdz šādu noteikumu pieņemšanai, ir spēkā starptautisko iestāžu ieteiktie vispārpieņemtie tīrības kritēriji, kā arī var piemērot tos dalībvalsts noteikumus, kuri nosaka stingrākus tīrības kritērijus.

6. pants

Nosacījumi attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu

▼M1

1.  
Ja pārtikai pievieno vitamīnu vai minerālvielu, vitamīna vai minerālvielas kopējais daudzums pārtikas produktā pārdošanas brīdī neatkarīgi no paredzētā mērķa nedrīkst pārsniegt maksimālo daudzumu. Pasākumus, ar kuriem nosaka minēto daudzumu un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru. Šim nolūkam Komisija var līdz 2009. gada 19. janvārim iesniegt projektu pasākumiem maksimālā apjoma noteikšanai. Attiecībā uz koncentrētiem un dehidrētiem produktiem spēkā ir tie maksimālie daudzumi, kas pieļaujami patēriņam paredzētā pārtikas produktā saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
2.  
Visus nosacījumus, ar kuriem ierobežo vai aizliedz īpaša vitamīna vai minerālvielas pievienošanu pārtikas produktam vai pārtikas produktu kategorijai un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

3.  

Nosakot 1. punktā minēto maksimālo daudzumu un 2. punktā minētos noteikumus, ņem vērā:

a) 

vitamīnu un minerālvielu maksimālo nekaitīguma daudzumu, pamatojoties uz zinātnisku riska novērtējumu, kas balstīts uz vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, ņemot vērā dažādām patērētāju grupām atbilstīgu jutīguma pakāpi;

b) 

vitamīnu un minerālvielu daudzumu, ko uzturā uzņem no citiem pārtikas avotiem.

4.  
Nosakot 1. punktā minētos maksimālos pieļaujamos daudzumus un 2. punktā minētos nosacījumus, ņem vērā arī iedzīvotājiem ieteicamās vitamīnu un minerālvielu standartdevas.
5.  

Nosakot tos 1. punktā minētos vitamīnu un minerālvielu maksimālos pieļaujamos daudzumus un 2. punktā minētos nosacījumus, kuru iedzīvotājiem ieteicamās standartdevas tuvojas maksimālajam nekaitīguma daudzumam, vajadzības gadījumā ņem vērā:

a) 

atsevišķu produktu nozīmi iedzīvotāju ikdienas uzturā vai iedzīvotāju apakšgrupu uzturā;

b) 

produkta uzturvērtības raksturojumu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1924/2006.

▼M1

6.  
Vitamīna vai minerālvielas pievienošanu pārtikas produktiem veic tā, lai šis vitamīns vai minerālviela pārtikas produktā ir vismaz pietiekamā daudzumā, ja tāds noteikts saskaņā ar Direktīvas 90/496/EEK pielikumu. Pasākumus, ar kuriem nosaka minimālos daudzumus īpašiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām, tostarp jebkādus daudzumus, kas ir mazāki par iepriekšminēto pietiekamo daudzumu, un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar šīs regulas 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

7. pants

Marķēšana, noformējums un reklāma

▼M1

1.  
To pārtikas produktu marķējumā, noformējumā un reklāmā, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas, nedrīkst būt nekādas tiešas vai netiešas norādes par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nenodrošina nepieciešamo uzturvielu daudzumu. Vajadzības gadījumā attiecībā uz kādu īpašu uzturvielu saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru var pieņemt atkāpi, kuras mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to.

▼B

2.  
To pārtikas produktu marķējums, noformējums un reklāma, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas, nedrīkst maldināt vai krāpt patērētājus attiecībā uz pārtikas produkta īpašo uzturvērtību, ko pārtikas produkts iegūst, pievienojot tam attiecīgo uzturvielu.

▼M4

3.  
Uzturvērtības marķējums ir obligāts tiem produktiem, kuriem pievienoti vitamīni un minerālvielas un uz kuriem attiecas šī regula. Marķējumā norāda Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (EK) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem ( 3 ) 30. panta 1. punktā uzskaitītos datus, kā arī pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējo daudzumu.

▼B

4.  
To pārtikas produktu marķējumā, kam ir pievienoti vitamīni vai minerālvielas, var būt norāde par šo piedevu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006.
5.  
Šo pantu piemēro, neskarot citus noteikumus pārtikas aprites tiesību aktos, kurus piemēro īpašām pārtikas kategorijām.
6.  
Šā panta piemērošanas noteikumus var precizēt 14. panta 2. punktā minētajā kārtībā.



III NODAĻA

DAŽU CITU VIELU PIEVIENOŠANA

8. pants

Aizliegtās vielas, ierobežotās vielas un vielas, kuras pārbauda Kopienas iestādes

1.  
Šajā pantā paredzētā kārtība jāievēro, ja vielu, kas nav vitamīni vai minerāli, vai arī sastāvdaļu, kuras sastāvā ir viela, kas nav vitamīni vai minerālvielas, pievieno pārtikas produktiem vai to izmanto pārtikas produktu ražošanā tādā veidā, ka rezultātā patēriņa daudzums ievērojami pārsniegtu patēriņu, kuru uzņemtu normālos apstākļos ar līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu un/vai kas citādi radītu iespējamas briesmas patērētājiem.

▼M1

2.  

Lai vajadzības gadījumā III pielikumā iekļautu kādu vielu un sastāvdaļu, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju var saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņemt lēmumu grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, katrā konkrētajā gadījumā iepriekš saņemot Iestādes izvērtējumu par pieejamo informāciju. Jo īpaši:

a) 

ja ir konstatēta šīs vielas un/vai šīs vielas sastāvdaļas kaitīgā ietekme uz veselību, to:

i) 

iekļauj III pielikuma A daļā un aizliedz pievienot pārtikas produktiem vai izmantot pārtikas produktu ražošanā; vai

ii) 

iekļauj III pielikuma B daļā un atļauj pievienot pārtikas produktiem vai izmantot pārtikas produktu ražošanā, tikai ievērojot šeit minētos nosacījumus;

b) 

ja ir konstatēts, ka vielas izmantošana, iespējams, ir veselībai kaitīga, tomēr vēl arvien nav iegūta zinātniski pamatota pārliecība, vielu iekļauj III pielikuma C daļā.

Steidzamības dēļ Komisija var izmantot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru, lai III pielikuma A vai B daļā iekļautu kādu vielu vai sastāvdaļu.

▼B

3.  
Kopienas noteikumos, ko piemēro īpašiem pārtikas produktiem, papildus šīs regulas noteikumiem var paredzēt dažu vielu izmatošanas ierobežošanu vai aizliegšanu.
4.  
Uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, vai jebkuras citas ieinteresētās personas var jebkurā laikā iesniegt iestādei zinātniskus datus, kas pierāda III pielikuma C daļā iekļautās vielas nekaitīgumu, pielietojot to kāda pārtikas produkta vai pārtikas produktu kategorijas ražošanā, un izskaidro šīs pielietošanas mērķi. Iestāde nekavējoties informē dalībvalstis un Komisiju par šādu iesniegtu informāciju un dara tām pieejamus attiecīgos dokumentus.

▼M1

5.  

Četru gadu laikā no dienas, kad viela ir iekļauta III pielikuma C daļā, ņemot vērā Iestādes atzinumu par jebkuriem datiem, kas atbilstīgi 4. punktam ir iesniegti izvērtēšanai, saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru pieņem lēmumu, kura mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, atļaut III pielikuma C daļā iekļautās vielas plašu izmantošanu vai arī, vajadzības gadījumā, iekļaut vielu III pielikuma A vai B daļā.

Steidzamības dēļ Komisija var izmantot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru, lai III pielikuma A vai B daļā iekļautu kādu vielu vai sastāvdaļu.

▼B

6.  
Komisija 14. panta 2. punktā minētajā kārtībā nosaka šā panta īstenošanas noteikumus, tostarp noteikumus saistībā ar iesniegto informāciju, kas minēta šā panta 4. punktā.



IV NODAĻA

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9. pants

Kopienas reģistrs

1.  
Komisija izveido un uztur Kopienas reģistru par vitamīnu, minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem, turpmāk — “reģistrs”.
2.  

Reģistrā iekļauj:

a) 

I pielikumā uzskaitītos vitamīnus un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem;

b) 

II pielikumā uzskaitītos vitamīnu preparātus un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem;

c) 

vitamīnu un minerālvielu maksimālos un minimālos daudzumus, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem, kā arī jebkādus ar to saistītus nosacījumus saskaņā ar 6. pantu;

d) 

informāciju par valsts noteikumiem par vitamīnu un minerālvielu obligātu pievienošanu, kā minēts 11. pantā;

e) 

jebkādus ierobežojumus attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu, kā noteikts 4. pantā;

f) 

vielas, par kurām iesniegta dokumentācija, kā minēts 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

g) 

informāciju par III pielikumā minētajām vielām un pamatojumu to iekļaušanai šajā pielikumā;

h) 

informācija par vielām, kas ir uzskaitītas III pielikuma C daļā, kuru izmantošana pamatā ir atļauta, kā norādīts 8. panta 5. punktā.

3.  
Reģistru dara pieejamu sabiedrībai.

10. pants

Brīva preču aprite

Neskarot Līgumu un jo īpaši tā 28. un 30. pantu, dalībvalstis, piemērojot nesaskaņotus dalībvalstu noteikumus par vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikas produktiem, nedrīkst ierobežot vai aizliegt tādu pārtikas produktu tirdzniecību, kas atbilst šīs regulas un tās īstenošanai pieņemto Kopienas noteikumu prasībām.

11. pants

Dalībvalstu tiesību akti

1.  
Līdz 2007. gada 19. julijs dalībvalstis informē Komisiju par spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem par vitamīnu un minerālvielu obligātu pievienošanu, kā arī par produktiem, uz kuriem attiecas 4. panta b) punktā paredzētais izņēmums.
2.  

Ja, nepastāvot Kopienas noteikumiem, dalībvalsts uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunus tiesību aktus:

a) 

par vitamīnu un minerālvielu obligātu pievienošanu konkrētiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām; vai

b) 

par dažu citu vielu ierobežojumu vai aizliegumu izmantot tās konkrētu pārtikas produktu ražošanā,

tā paziņo par to Komisijai 12. pantā noteiktajā kārtībā.

12. pants

Paziņošanas kārtība

1.  
Ja dalībvalsts uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunu tiesību aktu, tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par plānotajiem pasākumiem un sniedz šo pasākumu pamatojumu.
2.  
Komisija apspriežas ar komiteju, kas minēta 14. panta 1. punktā, ja Komisija šādu apspriešanos uzskata par lietderīgu vai ja to pieprasa kāda dalībvalsts, un sniedz atzinumu par plānotajiem pasākumiem.
3.  
Attiecīgā dalībvalsts plānotos pasākumus var veikt tikai sešus mēnešus pēc 1. punktā minētās paziņošanas un ar noteikumu, ka Komisijas atzinums nav negatīvs.

Ja Komisijas atzinums ir negatīvs, tā 14. panta 2. punktā minētajā kārtībā un pirms šā punkta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām nosaka, vai plānotos pasākumus drīkst īstenot. Komisija var pieprasīt konkrētus plānoto pasākumu grozījumus.

13. pants

Aizsardzības pasākumi

1.  
Ja kādai dalībvalstij ir nopietni iemesli uzskatīt, ka kāds produkts apdraud cilvēka veselību, lai arī tas atbilst šīs regulas noteikumiem, šī dalībvalsts uz laiku var apturēt vai aizliegt attiecīgo noteikumu piemērošanu savas valsts teritorijā.

Dalībvalsts nekavējoties par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz šā lēmuma pamatojumu.

2.  
Saskaņā ar 14. panta 2. punktā noteikto kārtību vajadzības gadījumā pēc iestādes atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu.

Komisija šo procedūru var ierosināt pēc savas iniciatīvas.

3.  
Dalībvalsts, kas minēta 1. punktā, var saglabāt ierobežojumus vai aizliegumu, līdz tai paziņo 2. punktā minēto lēmumu.

▼M1

14. pants

Komitejas procedūra

1.  
Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu.
2.  

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
4.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B

15. pants

Uzraudzība

Lai veicinātu to pārtikas produktu efektīvu uzraudzību, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas, kā arī tādu pārtikas produktu efektīvu uzraudzību, kuru sastāvā ir III pielikuma B un C daļā minētās vielas, dalībvalstis var pieprasīt, lai uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē, vai persona, kas šādus pārtikas produktus laiž tirgū attiecīgās dalībvalsts teritorijā, paziņo kompetentajai iestādei par šādu laišanu tirgū, pārsūtot tai produkta marķējuma paraugu. Šādos gadījumos var pieprasīt arī informāciju par šādu produktu izņemšanu no tirgus.

16. pants

Novērtējums

Komisija līdz 2013. gada 1. julijs iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanas sekām, jo īpaši attiecībā uz tādu pārtikas produktu tirgus attīstību, kam pievienoti vitamīni un minerālvielas, šādu produktu patēriņu, iedzīvotāju uzņemtajām uzturvielu devām un ēšanas paradumu izmaiņām, dažu citu vielu pievienošanu, papildus iesniedzot visa veida priekšlikumus šīs regulas grozījumiem, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem. Šajā sakarā dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecīgo nepieciešamo informāciju līdz 2012. gada 1. julijs. Šā panta piemērošanas noteikumus precizē 14. panta 2. punktā minētajā kārtībā.

17. pants

Pārejas pasākumi

1.  

Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta un līdz 2014. gada 19. janvāris dalībvalstis savā teritorijā var atļaut tādu vitamīnu un minerālvielu izmantošanu, kuri nav minēti I pielikumā vai kurus neizmanto II pielikumā minētajos veidos, ar noteikumu, ka:

a) 

attiecīgo vielu izmanto pievienošanā pārtikai, ko realizē 2007. gada 19. janvāris Kopienā, un

b) 

pamatojoties uz dokumentiem, kuri atļauj attiecīgās vielas izmantošanu un kurus dalībvalsts iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2010. gada 19. janvāris, iestāde nav izteikusi noraidošu atzinumu par šīs vielas izmantošanu vai arī tās izmantošanu konkrētajā veidā pārtikas ražošanā.

2.  
Līdz 2014. gada 19. janvāris, ievērojot Līguma noteikumus, var turpināt piemērot pašreizējos valsts ierobežojumus vai aizliegumus attiecībā uz tādu pārtikas produktu tirdzniecību, kuros ir ietverti vitamīni un minerālvielas, kas nav ietverti sarakstā I pielikumā, vai tādā veidā, kas nav minēts II pielikumā.
3.  
Dalībvalstis, ievērojot Līguma noteikumus, turpina piemērot pašreizējos valsts noteikumus attiecība uz to vitamīnu un minerālvielu maksimālo un minimālo daudzumu, kuras uzskaitītas I pielikumā, kuras pievieno pārtikas produktiem, un attiecībā uz nosacījumiem, kas piemērojami šīm pievienotajām vielām līdz attiecīgu Kopienas pasākumu pieņemšanai saskaņā ar 6. pantu vai saskaņā ar citiem īpašiem Kopienas noteikumiem.

18. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. julijs.

Pārtikas produktus, kas ir laisti tirgū vai marķēti pirms 2007. gada 1. julijs un kuri neatbilst šai regulai, drīkst tirgot līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembris.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

Vitamīni un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem

1.   Vitamīni

A vitamīns

D vitamīns

E vitamīns

K vitamīns

B 1 vitamīns

B 2 vitamīns

Niacīns

Pantotēnskābe

B 6 vitamīns

Folijskābe

B 12 vitamīns

Biotīns

C vitamīns

2.   Minerālvielas

Kalcijs

Magnijs

Dzelzs

Varš

Jods

Cinks

Mangāns

Nātrijs

Kālijs

Selēns

Hroms

Molibdēns

Fluorīds

Hlorīds

Fosfors

▼M2

Bors

▼M2



II PIELIKUMS

Vitamīnu preparāti un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem

1.    Vitamīnu preparāti

A VITAMĪNS

retinols

retinilacetāts

retinilpalmitāts

beta-karotīns

D VITAMĪNS

holekalciferols

ergokalciferols

E VITAMĪNS

D-alfa-tokoferols

DL-alfa-tokoferols

D-alfa-tokoferilacetāts

DL-alfa-tokoferilacetāts

skābais D-alfa-tokoferilsukcināts

K VITAMĪNS

filohinons (fitomenadions)

menahinons ( *1 )

B1 VITAMĪNS

tiamīna hidrohlorīds

tiamīna mononitrāts

B2 VITAMĪNS

riboflavīns

nātrija riboflavīn-5′-fosfāts

NIACĪNS

nikotīnskābe

nikotīnamīds

PANTOTĒNSKĀBE

kalcija D-pantotenāts

nātrija D-pantotenāts

dekspantenols

B6 VITAMĪNS

piridoksīna hidrohlorīds

piridoksīn-5′-fosfāts

piridoksīna dipalmitāts

FOLIJSKĀBE

pteroilmonoglutamīnskābe

kalcija-L-metilfolāts

B12 VITAMĪNS

ciānkobalamīns

hidroksokobalamīns

BIOTĪNS

D-biotīns

C VITAMĪNS

L-askorbīnskābe

nātrija L-askorbāts

kalcija L-askorbāts

kālija L-askorbāts

L-askorbil-6-palmitāts

2.    Minerālvielas

kalcija karbonāts

kalcija hlorīds

kalcija citrāta malāts

citronskābes kalcija sāļi

kalcija glikonāts

kalcija glicerofosfāts

kalcija laktāts

ortofosforskābes kalcija sāļi

kalcija hidroksīds

kalcija malāts

kalcija oksīds

kalcija sulfāts

▼M7

kalcija fosforiloligosaharīdi

▼M2

magnija acetāts

magnija karbonāts

magnija hlorīds

citronskābes magnija sāļi

magnija glikonāts

magnija glicerofosfāts

ortofosforskābes magnija sāļi

magnija laktāts

magnija hidroksīds

magnija oksīds

magnija kālija citrāts

magnija sulfāts

dzelzs bisglicināts

dzelzs karbonāts

dzelzs citrāts

dzelzs amonija citrāts

dzelzs glikonāts

dzelzs fumarāts

dzelzs nātrija difosfāts

dzelzs laktāts

dzelzs sulfāts

▼M3

dzelzs amonija fosfāts

dzelzs(III)-nātrija-EDTA

▼M2

dzelzs difosfāts (dzelzs pirofosfāts)

dzelzs saharāts

elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolītiski + reducēta ar ūdeņradi)

vara karbonāts

vara citrāts

vara glikonāts

vara sulfāts

vara-lizīna komplekss

nātrija jodīds

nātrija jodāts

kālija jodīds

kālija jodāts

cinka acetāts

cinka bisglicināts

cinka hlorīds

cinka citrāts

cinka glikonāts

cinka laktāts

cinka oksīds

cinka karbonāts

cinka sulfāts

mangāna karbonāts

mangāna hlorīds

mangāna citrāts

mangāna glikonāts

mangāna glicerofosfāts

mangāna sulfāts

nātrija bikarbonāts

nātrija karbonāts

nātrija citrāts

nātrija glikonāts

nātrija laktāts

nātrija hidroksīds

ortofosforskābes nātrija sāļi

ar selēnu bagātināts raugs ( *2 )

nātrija selenāts

nātrija hidrogēnselenīts

nātrija selenīts

nātrija fluorīds

kālija fluorīds

kālija bikarbonāts

kālija karbonāts

kālija hlorīds

kālija citrāts

kālija glikonāts

kālija glicerofosfāts

kālija laktāts

kālija hidroksīds

ortofosforskābes kālija sāļi

hroma (III) hlorīds un tā heksahidrāts

hroma (III) sulfāts un tā heksahidrāts

▼M3

hroma pikolināts

▼M5

hroma (III) laktāta trihidrāts

▼M2

amonija molibdāts (molibdēns (VI))

nātrija molibdāts (molibdēns (VI))

borskābe

nātrija borāts

▼B



III PIELIKUMS

Vielas, kuru lietošana pārtikas produktos ir aizliegta, ierobežota vai uz kuras pārbauda Kopienas iestādes

A daļa — Aizliegtās vielas

▼M10

Alvejas emodīns un visi preparāti, kuros ir šī viela

Dantrons un visi preparāti, kuros ir šī viela

Emodīns un visi preparāti, kuros ir šī viela

▼M6

Ephedra augs un tā preparāti, kas iegūti no Ephedra sugām

▼M10

Aloe sugu lapu preparāti, kas satur hidroksiantracēna atvasinājumus

▼M9

Yohimbe koka miza un tās preparāti, kas iegūti no Yohimbe (Pausinystalia yohimbe (K. Schum) Pierre ex Beille)

▼M8

B DAĻA

Vielas, kuru lietošana ir ierobežota



Ierobežotā viela

Lietošanas nosacījumi

Papildu prasības

Transtaukskābes, kuras nav dzīvnieku izcelsmes taukos dabiski esošas transtaukskābes

Maksimums 2 grami uz 100 gramiem tauku pārtikā, kas paredzēta galapatērētājam, un pārtikā, kas paredzēta piegādei mazumtirdzniecībā

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kuri citiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem piegādā pārtiku, kas nav paredzēta galapatērētājam vai nav paredzēta piegādei mazumtirdzniecībā, nodrošina, ka pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, kam attiecīgo pārtiku piegādā, tiek sniegta informācija par tādu transtaukskābju saturu, kuras nav dzīvnieku izcelsmes taukos dabiski esošas transtaukskābes, ja šis saturs pārsniedz 2 gramus uz 100 gramiem tauku.

▼B

C daļa — Vielas, kuras pārbauda Kopienas iestādes

▼M10

Rhamnus frangula L. vai Rhamnus purshiana DC. mizas preparāti, kas satur hidroksiantracēna atvasinājumus

Cassia senna L. lapu vai augļu preparāti, kas satur hidroksiantracēna atvasinājumus

Rheum palmatum L., Rheum officinale Baillon un to hibrīdu sakņu vai sakneņu preparāti, kas satur hidroksiantracēna atvasinājumus

▼M9 —————


( 1 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

( 2 ) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

( 3 ) OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

( *1 ) Menahinons galvenokārt sastopams kā menahinons-7 un retāk kā menahinons-6.

( *2 ) Ar selēnu bagātināti raugi, ko iegūst no kultūras, pievienojot nātrija selenītu kā selēna avotu, un kas sausā veidā, kādā tos tirgo, satur ne vairāk kā 2,5 mg Se/g. Raugā dominējošais organiskā selēna veids ir selēnmetionīns (60–85 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā). Citu organiskā selēna savienojumu, ieskaitot selēncisteīnu, saturs nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā. Neorganiskā selēna koncentrācija parasti nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā.

Top