EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02006R0166-20200101

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/166/2020-01-01

02006R0166 — LV — 01.01.2020 — 004.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 166/2006

(2006. gada 18. janvāris)

par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 033, 4.2.2006., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

 M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs),

  L 188

14

18.7.2009

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1010 (2019. gada 5. jūnijs)

  L 170

115

25.6.2019

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs),

  L 198

241

25.7.2019




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 166/2006

(2006. gada 18. janvāris)

par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)



1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka integrētu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru Kopienas mērogā (turpmāk “Eiropas PRTR”) sabiedrībai pieejamas elektroniskas datubāzes veidā un paredz noteikumus tās darbībai, lai ieviestu ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk “protokols”), un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī sniegtu ieguldījumu vides piesārņojuma novēršanā un mazināšanā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;

2) “kompetentā iestāde” nozīmē valsts iestādi vai iestādes vai citu kompetentu struktūru vai struktūras, ko iecēlušas dalībvalstis;

3) “iekārta” nozīmē stacionāru tehnisku vienību, kurā veic vienu vai vairākas I pielikumā uzskaitītās darbības un jebkuras citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā vietā veiktajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu;

4) “apsaimniekošanas objekts” nozīmē vienu vai vairākas iekārtas vienā vietā, kuru vada tā pati fiziskā vai juridiskā persona;

5) “teritorija” nozīmē apsaimniekošanas objekta ģeogrāfisko atrašanās vietu;

6) “operators” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas vada vai kontrolē apsaimniekošanas objektu vai, ja paredzēts valsts tiesību aktos, persona, kam piešķirta noteicoša ekonomiska ietekme attiecībā uz apsaimniekošanas objekta darbību;

7) “pārskata gads” nozīmē kalendāro gadu, par kuru jāapkopo dati par piesārņojošo vielu izmešiem un pārnesēm ārpus teritorijas;

8) “viela” nozīmē jebkuru ķīmisku elementu un tā savienojumus, izņemot radioaktīvas vielas;

9) “piesārņojošā viela” nozīmē vielu vai vielu grupu, kas var būt kaitīga videi vai cilvēka veselībai, ņemot vērā tās īpašības un ievadīšanu vidē;

10) “emisija” nozīmē jebkādu piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē jebkādas cilvēka darbības rezultātā, vai tā būtu tīša vai netīša, ierasta vai neierasta, to skaitā izliešanu, emisiju, izvadīšanu, ievadīšanu, apglabāšanu vai izgāšanu, vai caur kanalizācijas sistēmām bez galīgās notekūdeņu attīrīšanas;

11) “pārnese ārpus teritorijas” nozīmē reģenerācijai vai apglabāšanai paredzēto atkritumu un attīrīšanai paredzēto notekūdeņu piesārņojošo vielu pārvietošanu ārpus apsaimniekošanas objekta robežām;

12) “difūzi avoti” nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var nokļūt zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šīm vidēm var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota;

13) “atkritumi” nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā noteikts Padomes Direktīvas 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem ( 1 ) 1. panta a) apakšpunktā;

14) “bīstamie atkritumi” nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā noteikts Direktīvas 91/689/EEK 1. panta 4. punktā;

15) “notekūdeņi” nozīmē komunālos, iekšzemes vai rūpnieciskos notekūdeņus, kā noteikts 2. pantā Padomes Direktīvā 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu ( 2 ), un jebkurus citus izmantotus ūdeņus, kas to sastāvā esošo vielu vai priekšmetu dēļ ir pakļauti regulēšanai ar Kopienas tiesību aktiem;

16) “apglabāšana” nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II. A pielikumā;

17) “reģenerācija” nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II. B pielikumā.

3. pants

Eiropas PRTR saturs

Eiropas PRTR ietver informāciju:

a) par piesārņojošo vielu emisijām, kas minētas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un par ko jāziņo to apsaimniekošanas objektu operatoriem, kuri veic I pielikumā minētās darbības;

b) par atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, kas minēta 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un par piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, par kurām jāsniedz pārskats to apsaimniekošanas objektu operatoriem, kuri veic I pielikumā uzskaitītās darbības;

c) attiecīgos gadījumos par piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem emisiju avotiem, kas minēti 8. panta 1. punktā.

4. pants

Projekts un struktūra

1.  Komisija publicē Eiropas PRTR, kurā sniegti dati gan apkopotā, gan neapkopotā veidā, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:

a) apsaimniekošanas objektu un attiecīgos gadījumos tā mātessabiedrību, un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu, tostarp upes baseinu;

b) darbību;

c) atgadījumu dalībvalsts vai Kopienas līmenī;

d) attiecīgos gadījumos – piesārņojošo vielu vai atkritumiem;

e) ikvienu vidi (gaiss, ūdens, zeme), kurā piesārņojošā viela ir ievadīta;

f) attiecīgos gadījumos – atkritumu pārnesēm ārpus teritorijas un to galamērķa vietu;

g) notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas;

h) difūzajiem emisiju avotiem;

i) apsaimniekošanas objekta īpašnieku vai operatoru.

2.  Eiropas PRTR ir paredzēts maksimālai sabiedrības piekļuves atvieglošanai, ļaujot informācijai parastos darbības apstākļos būt nepārtrauktai un uzreiz pieejamai internetā un citos elektroniskajos līdzekļos. Tā projektā ņemta vērā turpmākā paplašināšanās iespēja un ietverti visi par iepriekšējiem pārskata gadiem ziņotie dati, līdz vismaz pēdējiem desmit iepriekšējiem pārskata gadiem.

3.  Eiropas PRTR ietver saites uz:

a) dalībvalstu valsts PRTR;

b) citām saistītām pastāvošām, sabiedrībai pieejamām datubāzēm par tematiem, kas saistīti ar PRTR, ietverot protokola citu pušu valsts PRTR, un, ja iespējams, citu valstu PRTR;

c) apsaimniekošanas objektu tīmekļa vietnēm, ja tās pastāv un ja apsaimniekošanas objekts brīvprātīgi ievieto saites uz tām.

5. pants

Operatoru sniegtie ziņojumi

1.  Katra apsaimniekošanas objekta, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, kas minēti šajā pielikumā, operatori paziņo katru gadu savai kompetentajai iestādei par apjomiem kopā ar norādēm par to, vai informācijas pamatā ir turpmāk minētie mērījumi, aprēķini vai novērtējums:

a) jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas emisijas gaisā, ūdenī vai zemē, kurām pārsniegts II pielikumā minētais attiecīgais slieksnis;

b) pārneses ārpus teritorijas bīstamiem atkritumiem, kas pārsniedz 2 tonnas gadā, vai sadzīves atkritumiem, kas pārsniedz 2 000  tonnu gadā, jebkurai reģenerācijas vai apglabāšanas darbībai, izņemot 6. pantā minētās apglabāšanas darbības “attīrīšana augsnē” un “iesūknēšana”, attiecīgi norādot ar “R” (reģenerācija) vai “D” (apglabāšana), vai atkritumi ir paredzēti reģenerācijai vai apglabāšanai, un bīstamo atkritumu pārrobežu pārvedumiem – atkritumu reģenerētāja vai apglabātāja vārds (nosaukums) un adrese, kā arī faktiskā reģenerācija vai apglabāšanas vieta;

c) pārneses ārpus teritorijas jebkurām II pielikumā minētām piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārsniedzot II pielikuma 1.b slejā noteikto slieksni.

▼M2

Katra tāda apsaimniekošanas objekta operatori, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs tajā noteiktajiem piemērojamiem jaudas sliekšņiem, elektroniski paziņo savai kompetentajai iestādei informāciju, kurā saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto formātu norāda apsaimniekošanas objektu, ja vien šī informācija jau nav kompetentās iestādes rīcībā.

▼B

Ja norādīts, ka dati ir balstīti uz mērījumiem vai aprēķiniem, ziņo par to analītisko un/vai aprēķināšanas metodi.

Saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu ziņojot par II pielikumā minētajām emisijām, iekļauj informāciju par visām emisijām no visiem I pielikumā minētajiem avotiem, kas atrodas apsaimniekošanas objekta teritorijā.

2.  Informācija, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par emisijām un pārnesēm, kas ir visu ar nodomu veikto, nejaušo, ierasto un neierasto darbību kopsumma.

Sniedzot šo informāciju, operatori, ja vien tas ir iespējams, sniedz visu informāciju, kas ir saistīta ar nejaušām noplūdēm.

3.  Katra apsaimniekošanas objekta operators ar noteiktu periodiskumu apkopo informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu apsaimniekošanas objekta emisijas un pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas ziņojuma sniegšanas prasībām saskaņā ar 1. punktu.

4.  Gatavojot ziņojumu, attiecīgais operators izmanto vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietvert monitoringa datus, emisiju faktorus, masas bilances vienādojumus, netiešu monitoringu vai citus aprēķinus, tehnisko pētījumu slēdzienus un citas metodes atbilstīgi 9. panta 1. punktam un saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm, ja tās ir pieejamas.

5.  Katra attiecīgā apsaimniekošanas objekta operators saglabā dalībvalsts kompetentajām iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem ziņojumā sniegtā informācija, tika iegūta piecu gadu laikposmā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī apraksta datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

6. pants

Emisijas zemē

Par atkritumiem, kas ir pakļauti apglabāšanas darbībai “attīrīšana augsnē” vai “iesūknēšanai”, kā minēts Direktīvas 75/442/EEK II. A pielikumā, kā par emisijām zemē ziņo tikai tā apsaimniekošanas objekta operators, kurā šie atkritumi radušies.

7. pants

Dalībvalstu sniegtie pārskati

1.  Dalībvalstis nosaka, ņemot vērā šā panta 2. un 3. punktā minētās prasības, datumu, līdz kuram operatori iesniedz visus datus, kas minēti 5. panta 1.un 2. punktā, un informāciju, kas minēta 5. panta 3., 4.un 5. punktā, to kompetentajai iestādei.

▼M2

2.  Dalībvalstis katru gadu elektroniski nosūta Komisijai ziņojumu, kurā ir iekļauti visi 5. panta 1. un 2. punktā minētie dati tādā formātā un termiņā, kāds ar īstenošanas aktiem jānosaka Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Jebkurā gadījumā paziņošanas termiņš ir ne vēlāk kā 11 mēneši pēc pārskata gada beigām.

3.  Komisijas dienesti ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību viena mēneša laikā pēc tam, kad dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu ir pabeigušas ziņojumu iesniegšanu, iekļauj dalībvalstu paziņoto informāciju Eiropas PRTR.

▼B

8. pants

Emisijas no piesārņojuma avotiem

1.  Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, iekļauj Eiropas PRTR informāciju par emisijām no piesārņojuma avotiem, ja šāda informācija ir un to ir iesniegušas dalībvalstis.

2.  Informāciju, kas minēta 1. punktā, sakārto tā, lai ļautu lietotājiem meklēt un identificēt piesārņojošo vielu emisijas no piesārņojuma avotiem saskaņā ar atbilstīgu ģeogrāfisko disagregāciju un ietver informāciju par datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

▼M3

3.  Ja Komisija nosaka, ka nepastāv nekādi dati par emisijām no difūzajiem piesārņojuma avotiem, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, uzsākot pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem difūzajiem piesārņojuma avotiem, attiecīgos gadījumos izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju.

▼B

9. pants

Kvalitātes nodrošinājums un novērtējums

1.  Katra tāda apsaimniekošanas objekta operators, kas pakļauts 5. pantā minētajām prasībām par ziņošanu, nodrošina savas sniegtās informācijas kvalitāti.

2.  Kompetentās iestādes novērtē 1. punktā minēto apsaimniekošanas objektu operatoru iesniegto datu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību.

3.  Komisija koordinē darbu par kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju.

4.  Komisija var pieņemt pamatnostādnes attiecībā uz emisiju uzraudzību un ziņošanu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kārtību. Šīs pamatnostādnes attiecīgā gadījumā ir saskaņā ar starptautiski atzītu metodoloģiju un atbilst citiem Kopienas tiesību aktiem.

10. pants

Piekļuve informācijai

1.  Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, dara Eiropas PRTR pieejamu sabiedrībai, izplatot to bez maksas internetā saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto termiņu.

2.  Ja Eiropas PRTR ietvertā informācija sabiedrībai nav viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, attiecīgā dalībvalsts un Komisija veicina elektronisko pieeju Eiropas PRTR publiski pieejamās vietās.

▼M2

11. pants

Konfidencialitāte

Ikreiz, kad dalībvalsts uzskata informāciju par konfidenciālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK ( 3 ) 4. pantu, šīs regulas 7. panta 2. punktā minētajā ziņojumā par attiecīgo pārskata gadu atsevišķi par katru apsaimniekošanas objektu norāda, kādu informāciju nevar izpaust un iemeslus, kādēļ to nevar darīt.

▼B

12. pants

Sabiedrības līdzdalība

1.  Komisija nodrošina sabiedrību ar savlaicīgām un efektīvām iespējām piedalīties turpmākā Eiropas PRTR izstrādē, ietverot ražīguma celšanu un šīs regulas grozījumu sagatavošanu.

2.  Sabiedrībai ir iespēja iesniegt jebkuras atbilstīgas piezīmes, informāciju, analīzes vai viedokļus saprātīgā laikposmā.

3.  Komisija attiecīgi ņem vērā šādus aptaujas datus un informē sabiedrību par sabiedrības līdzdarbošanās iznākumu.

13. pants

Tiesas pieejamība

Tiesas pieejamību jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības piekļuvi vides informācijai, nodrošina saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 6. pantu un, ja ir iesaistītas Kopienas institūcijas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 4 ) 6., 7. un 8. pantu.

14. pants

Pamatnostādnes

1.  Komisija, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju, izstrādā pamatnostādnes, kas atbalsta Eiropas PRTR ieviešanu cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms tā gada sākuma, kad jāsāk sniegt ziņojumi.

2.  Vadlīnijas par Eiropas PRTR ieviešanu jo īpaši attiecas uz šādu informāciju:

a) ziņojuma sniegšanas kārtība;

b) iesniedzamie dati;

c) kvalitātes nodrošinājums un novērtējums;

d) norādījums par neizpausto datu veidu un konfidenciālu datu gadījumā – iemesli, kādēļ tie netiek izpausti;

e) atsauce uz starptautiski atzītu izmešu noteikšanas un analītiskajām metodēm, paraugu noņemšanas metodoloģijām;

f) norāde par mātessabiedrībām;

g) darbību kodēšana saskaņā ar šīs regulas un Direktīvas 96/61/EK I pielikumu.

15. pants

Izpratnes veidošana

Komisija un dalībvalstis veicina sabiedrības izpratni par Eiropas PRTR un nodrošina, ka piekļūšanai Eiropas PRTR, tajā ietvertās informācijas izpratnei un pielietošanai ir nodrošināts atbalsts.

▼M2 —————

▼M3

18. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II un III pielikumu, lai:

a) tos pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam;

b) tos pielāgotu protokola parakstītāju pušu sanāksmē pieņemtajiem protokola pielikumu grozījumiem.

▼M3

18.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā un 18. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā un 18. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 5 ).

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 8. panta 3. punktu un 18. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

▼B

19. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja.

2.  Ja tiek sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Laikposms, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā, ir trīs mēneši.

▼M3 —————

▼B

20. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.

2.  Dalībvalstis paziņo par šiem noteikumiem Komisijai vēlākais vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

21. pants

Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozījumi

1.  Direktīvas 91/689/EEK 8. panta 3. punktu svītro.

2.  Direktīvas 96/61/EK 15. panta 3. punktu svītro.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

Darbības



Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

1.

Enerģētika

 

a)

Minerāleļlas un gāzes pārstrādes rūpnīcas

(1)

b)

Gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas

*

c)

Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas

Ar ievadītā siltuma jaudu – 50 megavati (MW)

d)

Koksa krāsnis

*

e)

Ogļu velmētavas

Ar jaudu – 1 tonna stundā

f)

Ogļu ražojumu un cieto bezdūmu kurināmo ražošanas iekārtas

*

2.

Metālu ražošana un pārstrāde

 

a)

Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšanas vai saķepināšanas iekārtas

*

b)

Čuguna vai tērauda ražōšanas iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp liešanas iekārtas

Ar jaudu – 2,5 tonnas stundā

c)

Iekārtas melno metālu pārstrādei:

 

i)  karstās velmētavas

Ar jaudu – 20 tonnu neapstrādāta tērauda stundā

ii)  kaltuves ar āmuriem

Ar enerģijas patēriņu – 50 kilodžoulu (kJ) uz veseri, kur patērētā siltumspēja pārsniedz 20 MW

iii)  metāla aizsargpārklājuma uzkausēšana

Ar neapstrādāta tērauda padevi – 2 tonnas stundā

d)

Melno metālu lietuves

Ar ražošanas jaudu – 20 tonnu dienā

e)

Iekārtas:

 

i)  neattīrītu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos

*

ii)  krāsaino metālu kausēšanai, tostarp leģēšanai, ietverot reģenerētus produktus (rafinēšanu, liešanu u. c.)

Ar kausēšanas jaudu – 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnu dienā visiem citiem metāliem

f)

Iekārtas metālu un plastmasu virsmas elektrolītiskai vai ķīmiskai apstrādei

Ja apstrādes tvertņu tilpums ir 30 m3

3.

Minerālu rūpniecība

 

a)

Derīgo izrakteņu ieguve zemes dzīlēs un ar to saistītas darbības

*

b)

Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un karjeru izstrāde

Virsmas, kurās var veikt ieguves darbības, platība ir 25 hektāri

c)

Iekārtas, lai ražotu:

 

i)  cementa klinkeru rotācijas krāsnīs

Ar ražošanas jaudu – 500 tonnu dienā

ii)  kaļķus rotācijas krāsnīs

Ar ražošanas jaudu 50 tonnu dienā

iii)  cementa klinkeru vai kaļķus citu veidu krāsnīs

Ar ražošanas jaudu – 50 tonnu dienā

d)

Iekārtas azbesta ražošanai un tādu izstrādājumu ražošani, kuru pamatā ir azbests

*

e)

Iekārtas stikla ražošanai, ieskaitot stiklašķiedras ražošanu

Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnu dienā

f)

Iekārtas minerālvielu kausēšanai, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu

Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnu dienā

g)

Iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošanai

Ar ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā vai krāsns ietilpību – 4 m3 un ar krāsns krāvuma blīvumu – 300 kg/m3

4.

Ķīmiskā rūpniecība

 

a)

Ķīmiskās iekārtas pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i)  parastie ogļūdeņraži (lineārie vai cikliskie, piesātinātie vai nepiesātinātie, alifātiskie vai aromātiskie)

ii)  skābekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, spirti, aldehīdi, ketoni, karbonskābes, esteri, acetāti, ēteri, peroksīdi, epoksīdsveķi

iii)  sēru saturoši ogļūdeņraži

iv)  slāpekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, nitrozosavienojumi, nitrosavienojumi vai nitrātsavienojumi, nitrili, cianāti, izocianāti

v)  fosforu saturoši ogļūdeņraži

vi)  halogēnogļūdeņraži

vii)  metālorganiskie savienojumi

viii)  galvenie plastmasas materiāli (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras)

ix)  sintētiskais kaučuks

x)  krāsvielas un pigmenti

xi)  virsmas aktīvās vielas

*

b)

Ķīmiskās iekārtas pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i)  gāzes, tādas kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds

ii)  skābes, tādas kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, sālsskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābe

iii)  bāzes, tādas kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds

iv)  sāļi, tādi kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts

v)  nemetāli, metālu oksīdi un citi neorganiski savienojumi, tādi kā kalcija karbīds, silīcijs, silīcija karbīds

*

c)

Ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

d)

Ķīmiskās iekārtas augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

e)

Iekārtas pamata farmaceitisku preparātu ražošanai rūpnieciskā mērogā, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu

*

f)

Ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu un pirotehnikas izstrādājumu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

5.

Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana

 

a)

Bīstamo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtas

Uzņem 10 tonnu dienā

b)

Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (2) jomā

Jauda – 3 tonnas stundā

c)

Sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas

Jauda – 50 tonnu dienā

d)

Atkritumu izgāztuves (izņemot inerto atkritumu izgāztuves un izgāztuves, kuras bija noteikti slēgtas pirms 2001. gada 16. jūlija vai kurām kompetento valsts iestāžu pieprasītā apkopšanas fāze saskaņā ar Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (3) 13. pantu ir beigusies)

Uzņem 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda ir 25 000  tonnu

e)

Dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai otrreizējās pārstrādes iekārtas

Pārstrādes jauda – 10 tonnu dienā

f)

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Ar jaudu – 100 000 cilvēkekvivalentu

g)

Neatkarīgi strādājošas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras apkalpo vienu vai vairākas no šā pielikuma darbībām

Ar jaudu – 10 000  m3 dienā (4)

6.

Papīra un koksnes pārstrādes un ražošanas

 

a)

Rūpnieciskas iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgiem šķiedrainiem materiāliem

*

b)

Rūpnieciskas iekārtas papīra, kartona un citu pirmapstrādes koksnes produktu (piemēram, skaidu plākšņu, kokšķiedru plākšņu un saplākšņa) ražošanai

Ar ražošanas jaudu – 20 tonnu dienā

c)

Rūpnieciskas iekārtas koksnes un koksnes izstrādājumu apstrādāšanai ar ķīmiskām vielām

Ar ražošanas jaudu – 50 m3 dienā

7.

Intensīva mājlopu audzēšana un akvakultūra

 

a)

Iekārtas intensīvai mājputnu vai cūku audzēšanai

i)  ar 40 000 vietām mājputniem

ii)  ar 2 000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg)

iii)  ar 750 vietām sivēnmātēm

b)

Intensīva akvakultūra

Ar zivju vai vēžveidīgo ražotspēju – 1 000 tonnu gadā

8.

Pārtikas un dzērienu nozares dzīvnieku un augu izcelsmes produkti

 

a)

Lopkautuves

Ar kautķermeņu ražošanas jaudu – 50 tonnu dienā

b)

Apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas un dzērienu produktu ražošanai no:

 

i)  dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot pienu)

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā

ii)  augu izcelsmes izejvielām

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 300 tonnu dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās produkcijas vidējo apjomu)

c)

Piena apstrāde un pārstrāde

Ar iegūtā piena daudzumu dienā – 200 tonnu (pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu)

9.

Citas darbības

 

a)

Iekārtas materiālu pirmapstrādei (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru vai audumu krāsošanai

Ar apstrādes jaudu – 10 tonnu dienā

b)

Ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes

Ar apstrādes jaudu – 12 tonnu gatavās produkcijas dienā

c)

Iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, jo īpaši apretēšanai, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai

Ar patēriņu – 150 kg stundā vai 200 tonnu gadā

d)

Iekārtas ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu

*

e)

Iekārtas kuģu būvēšanai un krāsošanai vai krāsas noņemšanai no kuģiem

Ar kravnesību 100 metru gariem kuģiem

(1)   Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visiem rūpnieciskajiem kompleksiem ir jāsniedz pārskati).

(2)   OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(3)   OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(4)   Jaudas slieksni pārskata ne vēlāk kā līdz 2010. gadam, ņemot vērā pirmā pārskata laikposma rezultātus.




II PIELIKUMS

Piesārņojošās vielas ( *1 )



Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela (1)

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Gaisā

(1.a sleja)

kg/gadā

Ūdenī

(1.b sleja)

kg/gadā

Zemē

(1.c sleja)

kg/gadā

1

74-82-8

Metāns (CH4)

100 000

— (2)

2

630-08-0

Oglekļa monoksīds (CO)

500 000

3

124-38-9

Oglekļa dioksīds (CO2)

100 miljonu

4

 

Fluorogļūdeņraži (HFCs) (3)

100

5

10024-97-2

Slāpekļa oksīds (N2O)

10 000

6

7664-41-7

Amonjaks (NH3)

10 000

7

 

Gaistošie organiskie savienojumi izņemot metānu (NMVOC)

100 000

8

 

Slāpekļa oksīdi (NOx) kā NO2

100 000

9

 

Perfluoroglekļi (PFCs) (4)

100

10

2551-62-4

Sēra heksafluorīds (SF6)

50

11

 

Sēra oksīdi (SOx) kā SO2

150 000

12

 

Kopējais slāpeklis

50 000

50 000

13

 

Kopējais fosfors

5 000

5 000

14

 

Hidrohlorfluoroglekļi (HCFCs) (5)

1

15

 

Hlorfluoroglekļi (CFCs) (6)

1

16

 

Haloni (7)

1

17

 

Arsēns un savienojumi (kā As) (8)

20

5

5

18

 

Kadmijs un savienojumi (kā Cd) (8)

10

5

5

19

 

Hroms un savienojumi (kā Cr) (8)

100

50

50

20

 

Varš un savienojumi (kā Cu) (8)

100

50

50

21

 

Dzīvsudrabs un savienojumi (kā Hg) (8)

10

1

1

22

 

Niķelis un savienojumi (kā Ni) (8)

50

20

20

23

 

Svins un savienojumi (kā Pb) (8)

200

20

20

24

 

Cinks un savienojumi (kā Zn) (8)

200

100

100

25

15972-60-8

Alahlors

1

1

26

309-00-2

Aldrins

1

1

1

27

1912-24-9

Atrazīns

1

1

28

57-74-9

Hlordāns

1

1

1

29

143-50-0

Hlordekons

1

1

1

30

470-90-6

Hlorfenvinfoss

1

1

31

85535-84-8

Hloralkāni, C10-C13

1

1

32

2921-88-2

Hlorpirifoss

1

1

33

50-29-3

DDT

1

1

1

34

107-06-2

1,2-dihloretāns (EDC)

1 000

10

10

35

75-09-2

Dihlormetāns (DCM)

1 000

10

10

36

60-57-1

Dildrins

1

1

1

37

330-54-1

Diurons

1

1

38

115-29-7

Endosulpfāns

1

1

39

72-20-8

Endrīns

1

1

1

40

 

Halogēnorganiskie savienojumi (kā AOX) (9)

1 000

1 000

41

76-44-8

Heptahlors

1

1

1

42

118-74-1

Heksahlorbenzols (HCB)

10

1

1

43

87-68-3

Heksahlorbutadiēns (HCBD)

1

1

44

608-73-1

1,2,3,4,5,6-heksahlorcikloheksāns (HCH)

10

1

1

45

58-89-9

Lindāns

1

1

1

46

2385-85-5

Mirekss

1

1

1

47

 

PCDD +PCDF (dioksīni + furāni) (kā Teq) (10)

0,0001

0,0001

0,0001

48

608-93-5

Pentahlorbenzols

1

1

1

49

87-86-5

Pentahlorfenols (PCP)

10

1

1

50

1336-36-3

Polihlorēti bifenili (PCB)

0,1

0,1

0,1

51

122-34-9

Simazīns

1

1

52

127-18-4

Tetrahloretilēns (PER)

2 000

10

53

56-23-5

Tetrahlormetāns (TCM)

100

1

54

12002-48-1

Trihlorbenzoli (TCB) (visi izomēri)

10

1

55

71-55-6

1,1,1-trihloretāns

100

56

79-34-5

1,1,2,2-tetrahloretāns

50

57

79-01-6

Trihloretilēns

2 000

10

58

67-66-3

Trihlormetāns

500

10

59

8001-35-2

Toksafēns

1

1

1

60

75-01-4

Vinila hlorīds

1 000

10

10

61

120-12-7

Antracēns

50

1

1

62

71-43-2

Benzols

1 000

200

(kā BTEX) (11)

200

(kā BTEX) (11)

63

 

Bromētie difinelēteri (PBDE) (12)

1

1

64

 

Nonilfenols un nonilfenola etoksilāti (NP/NPE)

1

1

65

100-41-4

Etila benzols

200

(kā BTEX) (11)

200

(kā BTEX) (11)

66

75-21-8

Etilēna oksīds

1 000

10

10

67

34123-59-6

Izoprotu izoproturons

1

1

68

91-20-3

Naftalīns

100

10

10

69

 

Alvorganiskie savienojumi(kā kopējais Sn)

50

50

70

117-81-7

Di-(2-etil heksil) ftalāts (DEHP)

10

1

1

71

108-95-2

Fenoli (kā kopējais C) (13)

20

20

72

 

Policikliski aromātiski ogļūdeņraži (PAH) (14)

50

5

5

73

108-88-3

Toluols

200

(kā BTEX) (11)

200

(kā BTEX) (11)

74

 

Tributilalvas savienojumi (15)

1

1

75

 

Trifeniltīna savienojumi (16)

1

1

76

 

Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (kā kopējais C vai COD/3)

50 000

77

1582-09-8

Trifluralīns

1

1

78

1330-20-7

Ksiloli (17)

200

(kā BTEX) (11)

200

(kā BTEX) (11)

79

 

Hlorīdi (kā kopējais Cl)

2 miljoni

2 miljoni

80

 

Hlors un neorganiskie savienojumi (kā HCl)

10 000

81

1332-21-4

Azbests

1

1

1

82

 

Cianīdi (kā kopējais CN)

50

50

83

 

Fluorīdi (kā kopējais F)

2 000

2 000

84

 

Fluors un neorganiskie savienojumi (kā HF)

5 000

85

74-90-8

Ūdeņraža cianīds (HCN)

200

86

 

Cietās daļiņas (PM10)

50 000

87

1806-26-4

Oktilfenoli un oktilfenolu etoksilāti

1

88

206-44-0

Fluorantēns

1

89

465-73-6

Izodrīns

1

90

36355-1-8

Heksabrombifenils

0,1

0,1

0,1

91

191-24-2

Benzo(g,h,i)perilēns

 

1

 

(1)   Ja vien nav noteikts savādāk, par jebkuru II pielikumā minēto piesārņojošo vielu ziņo kā par kopējo piesārņojošās vielas daudzumu; ja piesārņojošā viela ir vielu grupa, ziņo par kopējo piesārņojošo vielu grupas daudzumu.

(2)   Defise (-) norāda, ka par attiecīgo parametru un vidi nav jāsniedz pārskats.

(3)   Fluorogļūdeņražu kopējais daudzums: HFC23, HFC32, HFC41, HFC4310mee, HFC125, HFC134, HFC134a, HFC152a, HFC143, HFC143a, HFC227ea, HFC236fa, HFC245ca, HFC365mfc summa.

(4)   Perfluoroglekļu kopējais daudzums: CF4, C2F6, C3F8, C4F10, c-C4F8, C5F12, C6F14 summa.

(5)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp.) I pielikumā VIII grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2003 (OV L 265, 16.10.2003., 1. lpp.).

(6)   Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I pielikuma I un II grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(7)   Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I pielikuma III un VI grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(8)   Par visiem metāliem ziņo kā par noplūdušo ķīmisko vielu visās ķīmiskajās formās kopējo daudzumu.

(9)   Halogēnorganiskie savienojumi, ko var absorbēt aktivētais ogleklis, kas izteikti kā hlorīds.

(10)   Izteikts kā I-TEQ.

(11)   Par vienkāršām piesārņojošām vielām jāziņo, ja ir pārsniegts BTEX (benzola, toluola, etila benzola, ksilolu parametru summa) slieksnis.

(12)   Kopējais šādu bromēto difinelēteru daudzums: penta-BDE, okta-BDE un deka-BDE.

(13)   Kopējais fenola un vienkāršo aizstāto fenolu daudzums, kas izteikts kā kopējais oglekļa daudzums.

(14)   Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra, lai ziņotu par izmešiem gaisā, piemēram, benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem (OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.)).

(15)   Kopējais tributilalvas savienojumu daudzums, kas izteikts kā tributilalvas kopējais daudzums.

(16)   Kopējais trifeniltīna savienojumu daudzums, kas izteikts kā trifeniltīna kopējais daudzums.

(17)   Kopējais ksilolu daudzums (orto-ksilols, meta-ksilols, para-ksilols).

▼M2 —————



( 1 ) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

( 2 ) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

( 4 ) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

( 5 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

( *1 ) Par piesārņojošo vielu emisijām, kas atbilst vairākām piesārņojošo vielu kategorijām, jāziņo atsevišķi par katru kategoriju.

Top