Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02004L0017-20130701

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2004/17/2013-07-01

2004L0017 — LV — 01.07.2013 — 012.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/17/EK

(2004. gada 31. marts),

ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

(OV L 134, 30.4.2004, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

 M1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1874/2004 (2004. gada 28. oktobris),

  L 326

17

29.10.2004

►M2

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/51/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 7. septembris),

  L 257

127

1.10.2005

 M3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2083/2005 (2005. gada 19. decembris),

  L 333

28

20.12.2005

 M4

PADOMES DIREKTĪVA 2006/97/EK (2006. gada 20. novembrī),

  L 363

107

20.12.2006

 M5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1422/2007 (2007. gada 4. decembris),

  L 317

34

5.12.2007

►M6

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 213/2008 (2007. gada 28. novembris),

  L 74

1

15.3.2008

►M7

KOMISIJAS LĒMUMS 2008. gada 9. decembris,

  L 349

1

24.12.2008

►M8

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs),

  L 188

14

18.7.2009

►M9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/81/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2009. gada 13. jūlijs),

  L 216

76

20.8.2009

 M10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1177/2009 (2009. gada 30. novembris),

  L 314

64

1.12.2009

►M11

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1251/2011 (2011. gada 30. novembris),

  L 319

43

2.12.2011

►M12

PADOMES DIREKTĪVA 2013/16/ES (2013. gada 13. maijs),

  L 158

184

10.6.2013




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/17/EK

(2004. gada 31. marts),

ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55. pantu un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),

saskaņā ar Līguma ( 4 ) 251. pantā noteikto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2003. gada 9. decembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1)

To jauno grozījumu dēļ, kuri izdarīti Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/38/EEK, ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs ( 5 ), un kuri ir vajadzīgi, lai izpildītu vienkāršošanas un modernizācijas prasības, ko izvirzījuši līgumslēdzēji un uzņēmēji savās atbildēs uz Komisijas 1996. gada 27. novembrī pieņemto Zaļo grāmatu, minētā direktīva skaidrības labad ir jāpārveido. Šī direktīva pamatojas uz Tiesas praksi, jo īpaši praksi attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem, ar ko precizē iespējas līgumslēdzējiem ievērot attiecīgās sabiedrības vajadzības, ieskaitot vides un/vai sociālajā jomā, ar nosacījumu, ka šādi kritēriji ir saistīti ar līguma priekšmetu, nepiešķir līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību, ir skaidri norādīti un atbilst 9. apsvērumā minētajiem pamatprincipiem.

(2)

Svarīgs iemesls, lai ieviestu noteikumus, ar ko koordinē līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras minētajās nozarēs, ir to iespēju daudzveidība, kuras izmantojot, valsts varas iestādes var ietekmēt minēto subjektu darbību, ieskaitot līdzdalību viņu kapitālā un pārstāvību minēto subjektu vadības, pārvaldes vai pārraudzības struktūrās.

(3)

Vēl viens svarīgs iemesls, kādēļ jākoordinē iepirkuma procedūras, ko piemēro subjekti, kuri darbojas minētajās nozarēs, ir to tirgu noslēgtība, kuros viņi darbojas, ja šī noslēgtība radusies dalībvalstu piešķirto īpašo vai ekskluzīvo tiesību dēļ attiecībā uz konkrētā pakalpojuma sniegšanas tīklu apgādi, nodrošinājumu vai ekspluatāciju.

(4)

Kopienas tiesību akti, jo īpaši Padomes 1987. gada 14. decembra Regula (EEK) Nr. 3975/87, ar ko paredz kārtību, kādā piemērojami konkurences noteikumi uzņēmumiem gaisa transporta nozarē ( 6 ), un 1987. gada 14. decembra Regula (EEK) Nr. 3976/87 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē ( 7 ), ir paredzēti, lai palielinātu to aviācijas uzņēmumu konkurenci, kuri sniedz iedzīvotājiem gaisa transporta pakalpojumus. Tādēļ nav ieteicams uz šādiem subjektiem attiecināt šīs direktīvas darbības jomu. Ņemot vērā konkurenci Kopienas kuģniecības nozarē, nebūtu ieteicams uz minētajā nozarē piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām attiecināt šīs direktīvas noteikumus.

(5)

Direktīvas 98/38/EEK darbības joma šobrīd attiecas uz dažiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši līgumslēdzēji, kas darbojas telekomunikāciju nozarē. Lai minēto nozari padarītu pieejamu, ir pieņemts likumīgs pamats, kā minēts 1998. gada 25. novembra Ceturtajā ziņojumā par telekomunikāciju nozarē piemērojamo noteikumu ieviešanu. Viens no rezultātiem ir efektīvas konkurences ieviešana telekomunikāciju nozarē gan de jure, gan de facto. Lai nodrošinātu informāciju un ievērojot minēto situāciju, Komisija ir publicējusi to telekomunikāciju pakalpojumu sa rakstu ( 8 ), uz kuriem jau var neattiecināt minētās direktīvas darbības jomu, ņemot vērā tās 8. pantu. Turpmākā attīstība ir apstiprināta 2001. gada 26. novembra Septītajā ziņojumā par telekomunikāciju nozarē piemērojamo noteikumu ieviešanu. Tādēļ vairs nav jāreglamentē iepirkuma procedūras, ko piemēro subjekti, kuri darbojas minētajā nozarē.

(6)

Tādēļ vairs nav lietderīgi saglabāt Padomdevēju komiteju iepirkumu jautājumos telekomunikāciju jomā, kura izveidota ar Padomes 1990. gada 17. septembra Direktīvu 90/531/EEK par iepirkuma procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs ( 9 ).

(7)

Tomēr ieteicams turpināt norišu uzraudzību telekomunikāciju nozarē un atkārtoti izskatīt situāciju, ja konstatē, ka minētajā nozarē vairs nav efektīvas konkurences.

(8)

Direktīvas 93/38/EEK darbības jomā nav iekļauti balss telefonijas, teleksa, mobilo sakaru, peidžeru sistēmas un satelītu pakalpojumi. Šos pakalpojumus neiekļāva minētajā direktīvā, lai ņemtu vērā to, ka konkrētos pakalpojumus attiecīgā ģeogrāfiskā apgabalā bieži varēja nodrošināt tikai viens pakalpojumu sniedzējs, jo nebija efektīvas konkurences, bet tam bija īpašas vai ekskluzīvas tiesības. Ieviešot efektīvu konkurenci telekomunikāciju nozarē, minētajiem izņēmumiem vairs nav pamatojuma. Tādēļ šādu telekomunikāciju pakalpojumu iepirkumi jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.

(9)

Lai nodrošinātu to valsts iepirkuma līgumu konkurences radīšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, ir ieteicams izstrādāt noteikumus par tādu līgumu koordinēšanu Kopienas līmenī, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana pamatojas uz prasībām, ko paredz EK Līguma 14., 28. un 49. pants un Euratom līguma 97. pants, proti, vienādas attieksmes principu, kurā nediskriminācijas princips ir tikai īpašs izteiciens, savstarpējās atzīšanas principu, proporcionalitātes principu, kā arī pārredzamības principu. Ņemot vērā koordinācijas ietekmēto nozaru specifiku, ja šādu koordināciju īsteno, nodrošinot minēto principu piemērošanu, vienlaikus jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība.

Attiecībā uz valsts līgumiem, kam ir zemāka vērtība par to, no kuras sāk piemērot Kopienas līmeņa koordinēšanas noteikumus, ieteicams vērst uzmanību uz Tiesas praksi, saskaņā ar kuru piemēro iepriekš minēto Līgumu noteikumus un principus.

(10)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un iepirkuma noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt identificētiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas valsts sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 295. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

(11)

Dalībvalstīm jānodrošina, ka publisko tiesību subjekta kā pretendenta līdzdalība līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā nerada konkurences kropļojumus attiecībā uz privātajiem pretendentiem.

(12)

Saskaņā ar Līguma 6. pantu Kopienas politikas un darbības noteikšanā un īstenošanā jomās, kas minētas Līguma 3. pantā, jāiekļauj vides aizsardzības prasības, jo īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Šajā direktīvā tādēļ ir precizēts, kā līgumslēdzēji var veicināt vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus nodrošinot iespēju gūt vislielāko izdevīgumu attiecībā uz saviem līgumiem.

(13)

Nekas šajā direktīvā neliedz noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ja minētie pasākumi atbilst Līguma noteikumiem.

(14)

Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumā 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē ( 10 ), ir jo īpaši apstiprināts PTO Nolīgums par valsts iepirkumu (še turpmāk – “Nolīgums”), kura mērķis ir izveidot daudzpusēju sistēmu attiecībā uz līdzsvarotām tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar valsts līgumiem, lai nodrošinātu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanu. Ņemot vērā starptautiskās tiesības un saistības, ko pārņem Kopiena, pieņemot minēto nolīgumu, pretendentiem un produktiem no Nolīguma parakstītājām trešām valstīm piemērojams minētajā nolīgumā noteiktais režīms. Nolīgumam nav tiešas ietekmes. Līgumslēdzējiem, uz kuriem attiecas Nolīgums, kas atbilst šai direktīvai un ar ko šo direktīvu piemēro to trešo valstu uzņēmējiem, kuras ir Nolīguma parakstītājas, tādēļ jāatbilst Nolīguma noteikumiem. Šai direktīvai arī jānodrošina Kopienas uzņēmējiem tikpat labvēlīgi nosacījumi līdzdalībai valsts iepirkumā, kādi ir rezervēti to trešo valstu uzņēmējiem, kas ir Nolīguma parakstītājas.

(15)

Pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas līgumslēdzēji, izmantojot “tehnisku dialogu”, var lūgt vai pieņemt ieteikumus, ko var izmantot specifikāciju sagatavošanā, tomēr ar nosacījumu, ka šādi ieteikumi neierobežo konkurenci.

(16)

Ņemot vērā būvdarbu līgumu dažādību, līgumslēdzējiem jāparedz, ka tiesības slēgt līgumus par būvdarbu projektēšanu un izpildi piešķir atsevišķi vai kopīgi. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt kopīgas vai atsevišķas līguma slēgšanas tiesības. Lēmums par kopīgu vai atsevišķu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu jānosaka, pamatojoties uz kvalitatīviem un saimnieciskiem kritērijiem, ko var definēt attiecīgās valsts tiesību aktos.

Līgumu var uzskatīt par būvdarbu līgumu tikai tad, ja tā priekšmets īpaši attiecas uz XII pielikumā uzskaitīto darbību veikšanu, pat ja attiecīgais līgums ietver tādu citu pakalpojumu sniegšanu, kas vajadzīgi minēto darbību veikšanai. Pakalpojumu līgumi, jo īpaši īpašuma pārvaldības pakalpojumu jomā, īpašos apstākļos var ietvert būvdarbus. Ciktāl šādi būvdarbi ir saistīti ar līguma galveno priekšmetu un ir tā iespējamas sekas vai papildinājums, tas, ka šādi būvdarbi ir ietverti līgumā, tomēr nav pamatojums, lai attiecīgo līgumu kvalificētu kā būvdarbu līgumu.

Lai aprēķinātu būvdarbu līguma paredzamo vērtību, ieteicams pamatoties uz pašu būvdarbu vērtību, kā arī to piegāžu un pakalpojumu, ja tādi ir, paredzamo vērtību, kurus līgumslēdzēji nodod darbuzņēmēju rīcībā, ciktāl šie pakalpojumi vai piegādes ir vajadzīgas konkrēto būvdarbu veikšanai. Šajā daļā ar attiecīgajiem pakalpojumiem jāsaprot tie pakalpojumi, ko līgumslēdzēji sniedz ar sava personāla starpniecību. No otras puses, pakalpojumu līgumu vērtības aprēķināšanā neatkarīgi no tā, vai pakalpojumus nodod darbuzņēmēju rīcībā turpmākai būvdarbu veikšanai, ņem vērā pakalpojumu līgumiem piemērojamos noteikumus.

(17)

Lai piemērotu šajā direktīvā paredzētos procedūras noteikumus un veiktu uzraudzību, pakalpojumu jomu vislabāk ir iedalīt kategorijās, kas atbilst kopīgas klasifikācijas konkrētām pozīcijām, un tad apvienot tos divos pielikumos – XVII A pielikumā un XVII B pielikumā – atbilstoši režīmam, ko tiem piemēro. Attiecībā uz XVII B pielikumā iekļautajiem pakalpojumiem šīs direktīvas attiecīgie noteikumi nedrīkst kavēt īpašu uz konkrētajiem pakalpojumiem attiecināmu Kopienas noteikumu piemērošanu.

(18)

Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem pārejas laikā visa šī direktīva jāpiemēro tikai tiem līgumiem, attiecībā uz kuriem tās noteikumi ļaus īstenot visas paplašinātas starpvalstu tirdzniecības iespējas. Līgumi par citiem pakalpojumiem pārejas laikā jāuzrauga, līdz ir pieņemts lēmums par visas šīs direktīvas piemērošanu. Tādēļ jānosaka šādas kontroles mehānisms. Minētajam mehānismam vienlaikus jānodrošina, ka interesentiem ir pieejama būtiskā informācija.

(19)

Jālikvidē šķēršļi brīvai pakalpojumu sniegšanai. Tādēļ pakalpojumu sniedzēji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Šī direktīva tomēr neliedz valstu līmenī piemērot tiesību normas par nosacījumiem, kas attiecas uz nodarbošanos vai profesiju, ja tās ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem.

(20)

Pastāvīgi tiek izstrādāti jauni elektroniskā iepirkuma paņēmieni. Šādi paņēmieni palīdz veicināt konkurenci un pilnveidot valsts pasūtījumu, jo īpaši attiecībā uz laika un naudas ietaupījumu, ko nodrošinās šādu paņēmienu izmantošana. Līgumslēdzēji var izmantot elektroniskā iepirkuma paņēmienus, ja šāda izmantošana atbilst šīs direktīvas noteikumiem un vienādas attieksmes, nediskri minācijas un pārredzamības principiem. Tādēļ pretendenta iesniegts piedāvājums, jo īpaši saskaņā ar pamatnolīgumu vai izmantojot dinamisku iepirkumu sistēmu, var būt attiecīgā pretendenta elektroniskā kataloga formātā, ja minētais pretendents izmanto saziņas līdzekļus, ko izvēlējies līgumslēdzējs saskaņā ar 48. pantu.

(21)

Paturot prātā elektroniskā iepirkuma sistēmu straujo izplatību, jāievieš attiecīgi noteikumi, lai līgumslēdzēji varētu izmantot visas minēto sistēmu piedāvātās iespējas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, jānosaka dinamiska, pilnīgi elektroniska iepirkumu sistēma standarta iepirkumiem un jāizstrādā īpaši noteikumi šādas sistēmas izveidei un izmantošanai, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem uzņēmējiem, kas vēlas pievienoties minētajai sistēmai. Visiem uzņēmējiem, kas iesniedz informatīvu piedāvājumu saskaņā ar specifikāciju un atbilst atlases kritērijiem, jābūt iespējai pievienoties šādai sistēmai. Šis iepirkuma paņēmiens, izveidojot jau izraudzīto pretendentu sarakstu un nosakot jauniem pretendentiem iespēju pievienoties, kā arī izmantojot pieejamās elektroniskās iekārtas, nodrošina īpaši plašu piedāvājumu klāstu, un tādējādi ar plašas konkurences starpniecību nodrošina arī līdzekļu optimālu izmantošanu.

(22)

Tā kā elektronisko izsoļu paņēmiena izmantošanai ir tendence kļūt izplatītākai, minētajām izsolēm jāpiemēro Kopienas noteikta definīcija un īpaši noteikumi, lai nodrošinātu, ka visas šādas izsoles notiek saskaņā ar vienādas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Tālab jāparedz, ka minētajās elektroniskajās izsolēs izskata tikai tādus būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumus, kuriem precīzi var noteikt specifikācijas. Jo īpaši šādas izsoles var attiecināt uz regulāriem piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumiem. Tā paša mērķa labad jābūt iespējai noteikt arī pretendentu attiecīgo secību katrā elektroniskās izsoles posmā. Elektronisko izsoļu izmantošana dod iespēju līgumslēdzējiem lūgt, lai pretendenti iesniedz jaunas, pārskatītas un pazeminātas cenas, un pēc tam, kad tiesības slēgt līgumu jau ir piešķirtas saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, pilnveidot arī citus piedāvājumu aspektus. Lai nodrošinātu pārredzamības principa ievērošanu, elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai izvērtēšanai, izmantojot elektroniskos līdzekļus, bez līgumslēdzēja iejaukšanās un/vai novērtējuma, t.i., tikai tādi elementi, kas ir izskaitļojami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos. No otras puses, tie piedāvājumu aspekti, par kuriem vajadzīgs neizskaitļojamu elementu novērtējums, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets. Tādēļ atsevišķi būvdarbu līgumi un atsevišķi pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāli pakalpojumi, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets.

(23)

Dalībvalstīs ir izstrādāti daži centralizēta iepirkuma paņēmieni. Par iegādēm vai līgumu/pamatnolīgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu līgumslēdzēju vajadzībām ir atbildīgas vairākas līgumslēdzējas iestādes. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, minētie paņēmieni palīdz veicināt konkurenci un pilnveidot valsts pasūtījumus. Tādēļ jāparedz Kopienas noteikta to centrālo iepirkumu iestāžu definīcija, kuras darbojas līgumslēdzēju labā. Jādefinē arī nosacījumi, saskaņā ar kuriem var uzskatīt, ka līgumslēdzēji, kas, ievērojot nediskriminācijas un vienādas attieksmes principus, iepērk būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus ar centrālās iepirkumu iestādes starpniecību, ir izpildījuši šīs direktīvas prasības.

(24)

Lai ņemtu vērā atšķirīgos apstākļus dalībvalstīs, tām jāļauj izvēlēties, vai līgumslēdzēji var izmantot centrālās iepirkumu iestādes, dinamiskas iepirkumu sistēmas vai elektroniskās izsoles, kas definētas un reglamentētas ar šo direktīvu.

(25)

Jābūt īpašo vai ekskluzīvo tiesību jēdziena attiecīgai definīcijai. Definīcijas rezultāts ir tāds, ka subjekts, lai būvētu komunikāciju tīklus vai uzstādītu ostu vai lidostu iekārtas, var izmantot īpašuma atsavināšanas vai izmantošanas procedūru vai izvietot tīkla aprīkojumu uz valsts automaģistrāles, zem tās vai pāri tai, un tas pats par sevi nebūs ekskluzīvas vai īpašas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Arī subjekta veiktā dzeramā ūdens, elektroenerģijas, gāzes vai siltuma piegāde tīklam, kura operators ir uzņēmums, kas īsteno attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, pati par sevi nav ekskluzīvas vai īpašas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Arī tiesības, ko dalībvalsts jebkādā veidā, ieskaitot koncesijas, piešķīrusi ierobežotam uzņēmumu skaitam, pamatojoties uz objektīviem, samērīgiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas ļauj visiem interesentiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem, izmantot attiecīgās tiesības, nav uzskatāmas par īpašām vai ekskluzīvām tiesībām.

(26)

Ir ieteicams, lai līgumslēdzēji piemērotu kopīgus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumus attiecībā uz to darbībām saistībā ar ūdeni, kā arī piemērotu šādus noteikumus, ja līgumslēdzējas iestādes šīs direktīvas nozīmē piešķir līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz līgumslēdzēju projektiem hidroceltniecības, apūdeņošanas, meliorācijas vai notekūdeņu izvadīšanas un attīrīšanas jomā. Šāda veida līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi, kas ieteikti attiecībā uz preču piegādēm, tomēr nav piemēroti ūdens iepirkšanai, jo ūdens ir jāiepērk no avotiem, kas atrodas tuvu vietai, kur to lietos.

(27)

Daži subjekti, kas sniedz sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, vairs nav ietverti Direktīvas 93/38/EEK darbības jomā. Šādi subjekti nav ietverami arī šīs direktīvas darbības jomā. Lai likvidētu lielo skaitu īpašu režīmu, ko piemēro tikai dažām nozarēm, vispārējā procedūra, kas ļauj ņemt vērā konkurences radīšanas sekas, jāpiemēro arī visiem subjektiem, kuri sniedz autobusu transporta pakalpojumus un uz kuriem attiecas Direktīvas 93/38/EEK darbības joma, ievērojot tās 2. panta 4. punktu.

(28)

Ņemot vērā turpmāko konkurences radīšanu Kopienas pasta pakalpojumu jomā un to, ka šādus pakalpojumus sniedz, izmantojot līgumslēdzēju iestāžu, publisku uzņēmumu un citu uzņēmumu tīklu, uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši līgumslēdzēji, kas sniedz pasta pakalpojumus, jāattiecina šīs direktīvas noteikumi, ieskaitot 30. pantā paredzētos noteikumus, kas, nodrošinot 9. apsvērumā minēto principu piemērošanu, rada labas komercdarbības prakses sistēmu un pieļauj lielāku elastību nekā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par būvdarbu publiskā pasūtījuma līgumu, preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinēšanu ( 11 ). Lai definētu attiecīgās darbības, jāņem vērā definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvā 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai ( 12 ).

Neatkarīgi no juridiskā statusa uz subjektiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, pašreiz neattiecas Direktīvā 93/38/EEK izklāstītie noteikumi. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru pielāgošana šai direktīvai attiecībā uz šādiem subjektiem tādēļ varētu būt ilgāka nekā attiecībā uz tiem, uz kuriem jau attiecas minētie noteikumi un kuriem būs tikai jāpielāgo savas procedūras grozījumiem, kas izdarīti ar šo direktīvu. Tādēļ ir jāļauj atlikt šīs direktīvas piemērošanu, lai nodrošinātu šai pielāgošanai vajadzīgo papildu laika posmu. Ņemot vērā šādu subjektu atšķirīgo stāvokli, dalībvalstīm jābūt iespējai noteikt pārejas laiku, kas vajadzīgs, lai piemērotu šo direktīvu līgumslēdzējiem, kuri darbojas pasta pakalpojumu nozarē.

(29)

Lai ievērotu prasības attiecībā uz vairākām darbībām, tiesības slēgt līgumus var piešķirt saskaņā ar dažādu tiesisko regulējumu. Jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienam līgumam, kurš paredzēts attiecībā uz vairākām darbībām, attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai līgums ir paredzēts galvenokārt. Tās darbības noteikšanu, kurai galvenokārt paredzēts līgums, var pamatot ar to prasību analīzi, kurām konkrētajam līgumam jābūt atbilstīgam, ja šādu analīzi veic līgumslēdzējs, lai aprēķinātu līguma vērtību un sagatavotu konkursa dokumentus. Atsevišķos gadījumos, piemēram, pērkot vienu iekārtas elementu, lai veiktu darbības, attiecībā uz kurām informācija, kas ļauj novērtēt attiecīgo izmantošanas līmeni, būtu nepieejama, varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai galvenokārt ir paredzēts līgums. Jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.

(30)

Neierobežojot Kopienas starptautiskās saistības, jāvienkāršo šīs direktīvas īstenošana, jo īpaši vienkāršojot robežvērtības un padarot piemērojamus visiem līgumslēdzējiem neatkarīgi no nozares, kurā tie darbojas, noteikumus attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz dalībniekiem par lēmumiem, kuri pieņemti saistībā ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām un to rezultātiem. Turklāt saistībā ar monetāro savienību šādas robežvērtības jānosaka eiro tā, lai vienkāršotu minēto noteikumu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot, ka ir ievērotas Nolīgumā noteiktās robežvērtības, kas ir izteiktas specialajās aizņēmuma tiesībās (SAT). Šajā ziņā jāparedz arī eiro izteikto robežvērtību regulāra pārskatīšana, lai vajadzības gadījumā tās pielāgotu atbilstoši iespējamām eiro vērtības izmaiņām attiecībā pret SAT. Turklāt robežvērtībām, ko piemēro projektu konkursiem, jābūt vienādām ar robežvērtībām, ko piemēro pakalpojumu līgumiem.

(31)

Jāparedz noteikumi attiecībā uz gadījumiem, kad ir iespējams atturēties no pasākumu piemērošanas koordinēšanas procedūrām, pamatojoties uz valsts drošību vai noslēpumu, vai tādēļ, ka ir piemērojami tādi īpaši, no starptautiskiem nolīgumiem atvasināti noteikumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas ir saistīti ar karaspēka izvietošanu vai īpaši attiecas uz starptautiskām organizācijām.

(32)

Ieteicams neiekļaut konkrētus pakalpojumu līgumus, piegādes līgumus un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu sniegšana, piegāžu vai būvdarbu nodrošināšana uzņēmumu grupai, kura daļa tas ir, nevis piedāvāt minētos līgumus tirgū. Ir ieteicams neiekļaut arī konkrētus pakalpojumu līgumus, piegādes līgumus un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Ieteicams tomēr nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences kropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ieteicams paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju saņemt līgumu slēgšanas tiesības bez uzaicinājumiem uz konkursu, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.

(33)

Attiecībā uz pakalpojumiem līgumiem par nekustamā īpašuma vai tiesību uz šāda īpašuma iegūšanu vai nomu ir raksturīgas iezīmes, kuru dēļ iepirkuma noteikumu piemērošana ir neatbilstoša.

(34)

Arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, ko ieceļ vai izraugās, izmantojot procedūru, uz kuru nevar attiecināt iepirkuma noteikumus.

(35)

Saskaņā ar Nolīgumu finanšu pakalpojumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, neietver līgumus saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu; jo īpaši tie neattiecas uz līgumslēdzēju darījumiem naudas vai kapitāla piesaistīšanai.

(36)

Šī direktīva jāattiecina tikai uz tādu pakalpojumu sniegšanu, kas pamatojas uz līgumiem.

(37)

Ievērojot Līguma 163. pantu, pētniecības un tehnoloģijas attīstības veicināšana ir līdzeklis Kopienas ražošanas nozares zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai un to sekmē pakalpojumu līgumu brīvas pieejamības radīšana. Šī direktīva nav attiecināma uz pētniecības un attīstības programmu līdzfinansēšanu – šī direktīva tādēļ neattiecas uz pētniecības un attīstības līgumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzējs, lai to izmantotu savām vajadzībām, un ar nosacījumu, ka visu sniegto pakalpojumu atlīdzina attiecīgais līgumslēdzējs.

(38)

Lai novērstu tikai atsevišķās nozarēs piemērojamu īpašu pasākumu skaita palielināšanos, ar Direktīvas 93/38/EEK 3. pantu un 12. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvā 94/22/EK par nosacījumiem attiecībā uz atļauju piešķiršanu un izmantošanu ogļūdeņražu izpētei, ieguvei un ražošanai ( 13 ) noteiktais īpašais režīms, kas reglamentē to subjektu darbību, kuri izmanto ģeogrāfisku apgabalu, lai tajā veiktu naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi, jāaizstāj ar vispārējo procedūru, kas pieļauj izņēmumu attiecībā uz nozarēm, kuras tieši ietekmē konkurence. Jānodrošina, ka minētā procedūra tomēr neierobežos Komisijas 1993. gada 10. decembra Lēmumu 93/676/EEK, ar ko nosaka, ka ģeogrāfisku apgabalu izmantošana naftas vai gāzes izpētei vai ieguvei Nīderlandē nav Padomes Direktīvas 90/531/EEK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā definētā darbība un ka subjekti, kas veic šādu darbību, Nīderlandē nav uzskatami par tādiem, kuri darbojas saskaņā ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām minētās direktīvas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē ( 14 ), Komisijas 1997. gada 30. maija Lēmumu 97/367/EK, ar ko nosaka, ka ģeogrāfisku apgabalu izmantošana naftas vai gāzes izpētei vai ieguvei Apvienotajā Karalistē nav Padomes Direktīvas 93/38/EEK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā definētā darbība un ka subjekti, kas veic šādu darbību, Apvienotajā Karalistē nav uzskatami par tādiem, kas darbojas saskaņā ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām minētās direktīvas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē ( 15 ), Komisijas 2002. gada 4. marta Lēmumu 2002/205/EK, ievērojot Austrijas lūgumu par Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā paredzētā īpašā režīma piemērošanu ( 16 ), un Komisijas Lēmumu 2004/73/EK par Vācijas lūgumu piemērot Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā noteikto īpašo procedūru ( 17 ).

(39)

Nodarbinātība un profesija ir galvenie faktori, kas garantē visiem vienādas iespējas un veicina integrāciju sabiedrībā. Šajā ziņā aizsargātas darbnīcas un aizsargātas nodarbinātības programmas efektīvi veicina invalīdu integrāciju un reintegrāciju darba tirgū. Šādas darbnīcas tomēr var nebūt spējīgas iegūt līgumu slēgšanas tiesības normālos konkurences apstākļos. Tādēļ ieteicams noteikt, ka dalībvalstis var paturēt tiesības piedalīties procedūrās, ko piemēro, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības šādām darbnīcām, vai rezervēt līgumsaistību izpildi saistībā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

(40)

Šī direktīva nav jāattiecina ne uz līgumiem, kas paredzēti, lai ļautu veikt 3. līdz 7. pantā minēto darbību, ne arī šādas darbības veikšanai organizētiem projektu konkursiem, ja minēto darbību dalībvalstī, kurā to veic, tieši ietekmē konkurence tirgos, kuriem piekļuve ir ierobežota. Tādēļ ieteicams ieviest procedūru, kas piemērojama visām nozarēm, uz kurām attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai jānodrošina attiecīgajiem subjektiem juridiska noteiktība, kā arī attiecīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Kopienas tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā.

(41)

Tieša konkurence jānovērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpašās iezīmes. To attiecīgo Kopienas tiesību aktu ieviešanu un piemērošanu, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu, uzskatīs par pietiekamu pamatojumu, lai pieņemtu, ka konkrētais tirgus ir brīvi pieejams. Šādi attiecīgie tiesību akti jānorāda pielikumā, ko Komisija var precizēt. Veicot minēto precizēšanu, Komisija jo īpaši ņem vērā iespējamo tādu pasākumu noteikšanu, kuri rada faktisku konkurenci nozarēs, kas nav nozares, attiecībā uz kurām XI pielikumā jau ir minēti tiesību akti, piemēram, dzelzceļu transporta nozarē. Ja attiecīgā tirgus brīva pieejamība nav radusies attiecīgo Kopienas tiesību aktu īstenošanas dēļ, šāda brīva pieejamība jāpierāda de jure un de facto. Tādēļ, ja dalībvalsts direktīvu, kas rada konkurenci konkrētā nozarē, piemēram, Direktīvu 94/22/EK piemēro citai nozarei, piemēram, akmeņogļu rūpniecības nozarei, tas ir apstāklis, kas jāņem vērā, piemērojot 30. pantu.

(42)

Pircēju sagatavotajām tehniskajām specifikācijām jānodrošina iespēja radīt konkurenci valsts iepirkumu jomā. Tālab jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību. Tādēļ jābūt arī iespējai sagatavot tehniskās specifikācijas attiecībā uz funkciju veikšanu un funkcionālajām prasībām, un, ja ir norāde uz Eiropas standartu vai, ja tādas nav, uz valsts standartu, līgumslēdzējiem jāizskata piedāvājumi, kas pamatojas uz citiem līdzvērtīgiem risinājumiem, kuri atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir līdzvērtīgi drošuma ziņā. Lai pierādītu līdzvērtību, pretendentiem jāļauj izmanto visa veida pierādījumus. Līgumslēdzējiem jāspēj pamatot visus lēmumus par to, ka līdzvērtības konkrētā gadījumā nav. Līgumslēdzēji, kas vēlas definēt vides prasības attiecībā uz konkrēta projekta tehniskajām specifikācijām, var noteikt vides raksturlielumus, piemēram, konkrētu ražošanas metodi, un/vai produktu grupu vai pakalpojumu īpašo ietekmi uz vidi. Viņi var izmantot (bet tas nav jādara obligāti) attiecīgas specifikācijas, kas definētas ekomarķējumā, piemēram, Eiropas ekomarķējumā, valstu vai starpvalstu ekomarķējumā vai cita veida ekomarķējumā, ar nosacījumu, ka prasības attiecībā uz marķējumu ir izstrādātas un pieņemtas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju un izmantojot procedūru, kurā var piedalīties ieinteresētās aprindas, piemēram, valsts iestādes, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un ar nosacījumu, ka attiecīgais marķējums ir pieejams visām ieinteresētajām pusēm un ir to rīcībā. Ja vien iespējams, līgumslēdzējiem jāizstrādā tehniskās specifikācijas, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus attiecībā uz invalīdiem vai koncepcijas kritērijus attiecībā uz visiem lietotājiem. Tehniskajām specifikācijām jābūt skaidri norādītām, lai visi pretendenti zinātu, uz ko attiecas līgumslēdzēja noteiktās prasības.

(43)

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanos valsts pasūtījumu tirgū, ieteicams ietvert noteikumus par apakšuzņēmuma līgumiem.

(44)

Līgumsaistību izpildes nosacījumi ir saderīgi ar direktīvu, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši un ir norādīti paziņojumā par konkursu vai specifikācijās. Tie jo īpaši var būt paredzēti, lai veicinātu arodmācības uz vietas, tādu personu nodarbināšanu, kurām ir īpašas grūtības integrēties, bezdarba apkarošanu vai vides aizsardzību. Piemēram, var iekļaut norādi par līgumsaistību izpildes laikā piemērojamām prasībām pieņemt darbā ilgtermiņa darba meklētājus vai īstenot mācību pasākumus bezdarbniekiem vai jauniešiem, pēc būtības ievērot Starptautiskās darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, pieņemot, ka to noteikumi nav īstenoti attiecīgās valsts tiesību aktos, un pieņemt darbā vairāk invalīdu nekā vajadzīgs saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(45)

Līgumsaistību izpildes laikā gan Kopienas, gan valstu līmenī ir piemērojami normatīvie akti un koplīgumi, kas ir spēkā nodarbinātības nosacījumu un darba drošības jomā, ja minētās normas un to piemērošana atbilst Kopienas tiesību aktiem. Attiecībā uz pārrobežu situācijām, kad vienas dalībvalsts darba ņēmēji, lai izpildītu līgumsaistības, sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, obligātie nosacījumi, kas jāievēro uzņēmējai valstij attiecībā uz šādiem norīkotiem darbiniekiem, ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumusniegša nu ( 18 ). Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, minēto pienākumu neizpildi var uzskatīt par būtisku pārkāpumu vai nodarījumu saistībā ar attiecīgā uzņēmēja profesionālo ētiku un minēto uzņēmēju tādēļ var neiekļaut līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(46)

Ņemot vērā informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas attīstību un vienkāršojumus, ko šāda attīstība var radīt attiecībā uz līgumu publiskošanu un iepirkuma procedūru efektivitāti un pārredzamību, elektroniskie saziņas līdzekļi jāuzskata par tādiem, kas ir līdzvērtīgi tradicionālajiem saziņas un informācijas apmaiņas līdzekļiem. Izvēlētajiem līdzekļiem un tehnoloģijai pēc iespējas jābūt saderīgai ar citās dalībvalstīs izmantotajām tehnoloģijām.

(47)

Elektroniskie saziņas līdzekļi ļauj ietaupīt laiku. Tādēļ, ja izmanto elektroniskos saziņas līdzekļus, jāparedz minimālo termiņu saīsināšana, tomēr ievērojot nosacījumu, ka tiem jābūt saderīgiem ar Kopienas līmenī paredzēto konkrēto datu pārsūtīšanas veidu. Jānodrošina, ka termiņu saīsināšanas kumulatīvā ietekme tomēr neveicina pārmērīgi īsu termiņu noteikšanu.

(48)

Uz informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, saskaņā ar šo direktīvu ir attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu ( 19 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par informācijas sabiedrības pakalpojumu un jo īpaši elektroniskās tirdzniecības dažiem tiesiskajiem aspektiem iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) ( 20 ). Valsts iepirkuma procedūru un pakalpojumu konkursiem piemērojamo noteikumu dēļ ir vajadzīgs augstāks drošības un konfidencialitātes līmenis nekā noteikts minētajās direktīvās. Tādēļ piedāvājumu, dalības pieteikumu, plānu un projektu elektroniskās saņemšanas ierīcēm ir jāatbilst īpašām papildprasībām. Tālab pēc iespējas jāveicina elektronisko parakstu, jo īpaši progresīvu elektronisko parakstu izmantošana. Turklāt brīvprātīgas akreditācijas shēmas varētu būt labvēlīgs pamats sertificēšanas pakalpojumu sniegšanas līmeņa paaugstināšanai attiecībā uz minētajām ierīcēm.

(49)

Ieteicams, lai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras dalībnieki būtu informēti par lēmumiem noslēgt pamatnolīgumu vai piešķirt līguma slēgšanas tiesības, vai atcelt procedūru termiņā, kas ir pietiekami īss, lai nevarētu padarīt neiespējamu pārskatīšanas lūgumu iesniegšanu; minētā informācija tādēļ jāsniedz pēc iespējas drīz un parasti 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(50)

Jāprecizē, ka līgumslēdzējiem, kas nosaka atlases kritērijus atklātā procedūrā, tas jādara saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kā arī objektīvai jābūt kritēriju atlasei slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās. Minētie objektīvie noteikumi un kritēriji, kā arī atlases kritēriji neietver obligātu svērumu.

(51)

Ir svarīgi ņemt vērā Tiesas praksi gadījumos, kad uzņēmējs apliecina citu subjektu saimnieciskās, finanšu vai tehniskās iespējas neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo līgumslēdzēju saiknes tiesiskā aspekta, lai ievērotu atlases kritērijus vai saistībā ar kvalifikācijas sistēmām atbalstītu savu kvalifikācijas pieteikumu. Pēdējā minētajā gadījumā uzņēmējam ir jāpierāda, ka minētie resursi būs tam faktiski pieejami visā kvalifikācijas derīguma termiņā. Tādēļ attiecībā uz minēto kvalifikāciju līgumslēdzējs var noteikt izpildāmo prasību līmeni un jo īpaši, piemēram, ja uzņēmējs pretendē uz cita subjekta finansiālo stāvokli, tas var pieprasīt, lai attiecīgais subjekts vajadzības gadījumā ir solidāri un atsevišķi atbildīgs.

Kvalifikācijas sistēmas jāizmanto saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, ko pēc līgumslēdzēju izvēles var attiecināt uz uzņēmēju iespējām un/vai to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu specifikācijām, uz kuriem attiecas konkrētā sistēma. Attiecībā uz kvalifikāciju līgumslēdzēji var veikt pārbaudes, lai izvērtētu attiecīgo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu specifikācijas, jo īpaši saderības un drošības ziņā.

(52)

Gadījumos, kad dalībai kādā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai projektu konkursā ir vajadzīgs konkrētas kvalifikācijas apliecinājums, piemēro attiecīgos Kopienas noteikumus par diplomu, apliecību un citu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu.

(53)

Attiecīgos gadījumos, kad būvdarbu un/vai pakalpojumu veids attaisno vides pārvaldības pasākumu vai sistēmu piemērošanu līgumsaistību izpildes laikā, var būt vajadzība piemērot minētos pasākumus vai sistēmas. Ar vides pārvaldības sistēmām neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai ne, piemēram, Regulu (EK) Nr. 761/2001 (EMAS) ( 21 ), var pierādīt, ka attiecīgajam uzņēmējam ir tehniskas iespējas izpildīt līgumsaistības. Turklāt kā vides pārvaldības reģistrācijas sistēmu pierādījuma alternatīva jāpieņem uzņēmēja tāda paša līmeņa vides aizsardzības nodrošināšanai īstenoto pasākumu apraksts.

(54)

Jāizvairās no valsts pasūtījuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas uzņēmējiem, kuri ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā vai krāpšanā, kas ir kaitējusi Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm, vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var būt nepieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 1. punktā uzskaitīto noraidīšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ieteicams atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot minētās direktīvas 45. panta 1. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējiem jālūdz kvalifikācijas pieprasītāji, kandidāti vai pretendenti iesniegt attiecīgus dokumentus un, ja ir šaubas par minēto uzņēmēju personisko stāvokli, viņi var lūgt sadarboties attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Šādi uzņēmēji jānoraida, tiklīdz līgumslēdzēja iestāde ir uzzinājusi spriedumu par iepriekš minētajiem nodarījumiem, kas pasludināts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un kam ir res judicata spēks.

Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, neatbilstību tiesību aktiem vides jomā vai tiesību aktiem par nelikumīgu vienošanos līgumos, par ko pasludināts galīgs spriedums vai pieņemts lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, var uzskatīt par nodarījumu saistībā ar attiecīgā uzņēmēja profesionālo ētiku vai par būtisku pārkāpumu.

To attiecīgās valsts tiesību aktu neievērošanu, ar kuriem īsteno Padomes Direktīvu 2000/78/EK ( 22 ) un Padomes Direktīvu 76/207/EEK ( 23 ) par vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, ja par to ir pasludināts galīgs spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, var uzskatīt par nodarījumu saistībā ar attiecīgā uzņēmēja profesionālo ētiku vai par būtisku pārkāpumu.

(55)

Līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu un kas garantē, ka pretendentus novērtē faktiskas konkurences apstākļos. Tādēļ ieteicams atļaut tikai divu piešķiršanas kritēriju piemērošanu – “zemākā cena” un “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.

Lai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, ieteicams paredzēt Tiesas praksē noteiktu pienākumu nodrošināt pārredzamību, kas vajadzīga, lai visi pretendenti būtu pamatoti informēti par kritērijiem un pasākumiem, kurus piemēros, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Tādēļ līgumslēdzēju pienākums ir norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un uz katru minēto kritēriju attiecināto relatīvo svērumu, lai pretendentiem būtu pietiekami daudz laika tos izskatīt, gatavojot piedāvājumus. Līgumslēdzēji var atkāpties no pienākuma norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svērumu pietiekami pamatotos gadījumos, kuru iemesli tiem jāpaskaidro, ja svērumu nevar noteikt iepriekš, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos viņiem šie kritēriji jānorāda secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jāizvērtē piedāvājumi, lai noteiktu, kurš no tiem nodrošina vislielāko izdevīgumu. Lai to izdarītu, jānosaka saimnieciskie un kvalitātes kritēriji, kam kopumā jānodrošina iespēja noteikt līgumslēdzējam saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo tiem jānodrošina katra pretendenta piedāvātā izpildes līmeņa novērtējums, ņemot vērā līguma priekšmetu, kas noteikts tehniskajās specifikācijās, un katra piedāvājuma izdevīguma noteikšana. Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem jānodrošina pretendentu objektīvs salīdzinājums un novērtējums. Ja minētie nosacījumi ir ievēroti, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas saimnieciskie un kvalitātes kritēriji var nodrošināt, ka līgumslēdzējs ievēro attiecīgās sabiedrības vajadzības, kas minētas līguma specifikācijās. Ar tādiem pašiem nosacījumiem līgumslēdzējs var izmantot kritērijus, kas paredzēti sociālo prasību izpildei, jo īpaši, atbildot uz tādu līguma specifikācijās noteiktu sevišķi nelabvēlīgu iedzīvotāju grupu vajadzībām, kurām ir piederīgi to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu saņēmēji/izmantotāji, kas ir līguma priekšmets.

(56)

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nedrīkst ietekmēt to valsts tiesību aktu piemērošanu, kas attiecas uz dažu pakalpojumu, piemēram, arhitektu, inženieru vai juristu sniegto pakalpojumu atalgojumu.

(57)

Uz šajā direktīvā paredzēto termiņu aprēķināšanu jāattiecina Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka noteikumus, kas piemērojami laika posmiem, datumiem un termiņiem ( 24 ).

(58)

Šī direktīva nedrīkst ierobežot Kopienas vai dalībvalstu starptautiskās saistības un nedrīkst ierobežot Līguma noteikumu, jo īpaši tā 81. un 86. panta piemērošanu.

(59)

Šī direktīva nedrīkst ierobežot XXV pielikumā noteiktos termiņus, kuros dalībvalstīm jātransponē un jāpiemēro Direktīva 93/38/EEK.

(60)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai uzticēto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību ( 25 ),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.



SATURS

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem

I nodaļa

Pamattermini

1. pants

Definīcijas

II nodaļa

Attiecīgo darbību un subjektu definīcija

1. iedaļa

Subjekti

2. pants

Līgumslēdzēji

2. iedaļa

Darbības

3. pants

Gāze, siltums un elektroenerģija

4. pants

Ūdens

5. pants

Transporta pakalpojumi

6. pants

Pasta pakalpojumi

7. pants

Naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve, kā arī ostas un lidostas

8. pants

Līgumslēdzēju saraksts

9. pants

Līgumi, kas attiecas uz vairākām darbībām

III nodaļa

Vispārēji principi

10. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

II SADAĻA

Līgumiem piemērojamie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

11. pants

Uzņēmēji

12. pants

Nosacījumi attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules tirdzniecības organizācijā

13. pants

Konfidencialitāte

14. pants

Pamatnolīgumi

15. pants

Dinamiskās iepirkumu sistēmas

II nodaļa

Robežvērtības un noraidīšanas noteikumi

1. iedaļa

Robežvērtības

16. pants

Līgumu robežvērtības

17. pants

Līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko sistēmu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

2. iedaļa

Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

1. apakšiedaļa

18. pants

Būvdarbu un pakalpojumu koncesijas

2. apakšiedaļa

Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem

19. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām

20. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī

21. pants

Slepeni līgumi vai līgumi, attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši drošības pasākumi

22. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

22.a pants

Līgumi aizsardzības un drošības jomā

23. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam, kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

3. apakšiedaļa

Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem, bet tikai attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

24. pants

Līgumi, kas attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma

25. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

4. apakšiedaļa

Izņēmumi, kas piemērojami tikai dažiem līgumslēdzējiem

26. pants

Līguma slēgšanas tiesības, ko piešķīruši atsevišķi līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju

5. apakšiedaļa

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci

27. pants

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

28. pants

Rezervēti līgumi

29. pants

Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes

30. pants

Procedūra, ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša konkurence

III nodaļa

Pakalpojumu līgumiem piemērojamie noteikumi

31. pants

Direktīvas XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi

32. pants

Direktīvas XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi

33. pants

Jauktie pakalpojumu līgumi, kuros iekļauti XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi un XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi

IV nodaļa

Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus

34. pants

Tehniskās specifikācijas

35. pants

Tehnisko specifikāciju paziņošana

36. pants

Varianti

37. pants

Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana

38. pants

Līgumsaistību izpildes nosacījumi

39. pants

Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumi un darba apstākļi

V nodaļa

Procedūras

40. pants

Atklātu, slēgtu procedūru un sarunu procedūru izmantošana

VI nodaļa

Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa

Paziņojumu publicēšana

41. pants

Periodiski informatīvi paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas esamību

42. pants

Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu

43. pants

Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

44. pants

Paziņojumu publicēšanas formāts un veids

2. iedaļa

Termiņi

45. pants

Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

46. pants

Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

47. pants

Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām

3. iedaļa

Saziņa un informācija

48. pants

Saziņai piemērojamie noteikumi

49. pants

Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem

50. pants

Saglabājamā informācija par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

VII nodaļa

Procedūras norise

51. pants

Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa

Kvalifikācija un kvalitatīvā atlase

52. pants

Administratīvo, tehnisko vai finansiālo nosacījumu un apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēja atzīšana

53. pants

Kvalifikācijas sistēmas

54. pants

Kvalitatīvās atlases kritēriji

2. iedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

55. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

56. pants

Elektronisko izsoļu izmantošana

57. pants

Nesamērīgi lēti piedāvājumi

3. iedaļa

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm

58. pants

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem

59. pants

Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar pakalpojumu līgumiem

III SADAĻA

Noteikumi, kas reglamentē pakalpojumu projektu konkursus

60. pants

Vispārīgs noteikums

61. pants

Robežvērtības

62. pants

Neietvertie projektu konkursi

63. pants

Noteikumi par reklāmu un pārredzamību

64. pants

Saziņas līdzekļi

65. pants

Noteikumi par projektu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju

66. pants

Žūrijas lēmumi

IV SADAĻA

Statistikas datu sniegšanas saistības, izpildpilnvaras un nobeiguma noteikumi

67. pants

Statistikas datu sniegšanas saistības

68. pants

Komitoloģijas procedūra

69. pants

Robežvērtību pārskatīšana

70. pants

Grozījumi

71. pants

Direktīvas īstenošana

72. pants

Uzraudzības mehānismi

73. pants

Atcelšana

74. pants

Stāšanās spēkā

75. pants

Adresāti

I pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas gāzes vai siltuma pārvades vai sadales nozarē

II pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas elektroenerģijas ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

III pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

IV pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu nozarē

V pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē

VI pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas pasta pakalpojumu nozarē

VII pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas naftas vai gāzes izpētes un ieguves nozarē

VIII pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas akmeņogļu un citu cieto kurināmo izpētes un ieguves nozarē

IX pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras vai iekšzemes ostu, vai citu termināļu iekārtu jomā

X pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas lidostu iekārtu nozarē

XI pielikums

Direktīvas 30. panta 3. punktā minēto tiesību aktu saraksts

XII pielikums

Direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto profesionālo darbību saraksts

XIII pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem

A. Atklātās procedūras

B. Slēgtās procedūras

C. Sarunu procedūras

D. Vienkāršots paziņojums par līgumu izmantošanai dinamiskā iepirkumu sistēmā

XIV pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību

XV A pielikums

A. Informācija, kas jāiekļauj periodiskajā informatīvajā paziņojumā

XV B pielikums

B. Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par periodiska ziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā, kurus neizmanto kā uzaicinājumu uz konkursu

XVI pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

XVII A pielikums

A. Pakalpojumi 31. panta nozīmē

XVII B pielikums

B. Pakalpojumi 32. panta nozīmē

XVIII pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par projektu konkursu

XIX pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par projektu konkursu rezultātiem

XX pielikums

Būtiski norādījumi par publicēšanu

XXI pielikums

Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

XXII pielikums

Direktīvas 45. pantā noteikto termiņu kopsavilkuma tabula

XXIII pielikums

Starptautisko darba tiesību normas 59. panta 4. punkta nozīmē

XXIV pielikums

Prasības, kas attiecas uz piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskas saņemšanas ierīcēm

XXV pielikums

Transponēšanas un īstenošanas termiņi

XXVI pielikums

Atbilstības tabula



I

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI LĪGUMIEM UN PROJEKTU KONKURSIEM



I

NODAĻA

Pamattermini

1. pants

Definīcijas

1.  Šajā direktīvā piemēro šajā pantā minētās definīcijas.

2.  

a) “Piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem 2. panta 2. punktā minētajiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem līgumdarba izpildītājiem, piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

b) “Būvdarbu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir ar vienu no darbībām XII pielikuma nozīmē saistītu darbu izpilde vai projektēšana un izpilde, vai darbs vai darba izpilde,izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši līgumslēdzēja noteiktajām prasībām. “Būvdarbs” ir būvdarbu vai inženiertehnisko būvdarbu rezultāts kopumā, kas pats par sevi ir pietiekams, lai veiktu kādu saimniecisku vai tehnisku uzdevumu.

c) “Piegādes līgumi” ir līgumi, kas nav minēti b) apakšpunktā un kuru priekšmets ir produktu pirkšana, izpirkumnoma, īre vai īre ar īrējumpirkšana ar iespēju tos izpirkt vai bez tās.

Līgumu, kura priekšmets ir produktu piegāde, kas papildus var ietvert arī izvietošanas un uzstādīšanas darbus, uzskata par “piegādes līgumu”.

d) “Pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kuri nav būvdarbu vai piegādes līgumi un kuru priekšmets ir XVII pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana.

Līgumu, kura priekšmets ir gan produkti, gan pakalpojumi XVII pielikuma nozīmē, uzskata par pakalpojumu līgumu, ja attiecīgo pakalpojumu vērtība ir lielāka par to produktu vērtību, uz kuriem attiecas līgums.

Līgumu, kura priekšmets ir pakalpojumi XVII pielikuma nozīmē un kurš attiecas uz tādām darbībām XII pielikuma nozīmē, kas tikai papildina līguma galveno priekšmetu,uzskata par pakalpojumu līgumu.

3.  

a) “Būvdarbu koncesija” ir tāda paša veida līgums kā būvdarbu līgums, taču izņēmums ir tas, ka atlīdzība par veicamajiem darbiem ir vai nu tikai tiesības izmantot būvi, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

b) “Pakalpojumu koncesija” ir tāda paša veida līgums kā pakalpojumu līgums, taču izņēmums ir tas, ka atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot attiecīgo pakalpojumu vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

4.  “Pamatnolīgums” ir vienošanās starp vienu vai vairākiem 2. panta 2. punktā minētajiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem uzņēmējiem, kuras mērķis ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē konkrētā laika posmā piešķiramās līguma slēgšanas tiesības, jo īpaši attiecībā uz cenām un vajadzības gadījumā attiecībā uz paredzamajiem daudzumiem.

5.  “Dinamiskā iepirkumu sistēma” ir pilnīgi elektroniska procedūra standarta iepirkumiem, kuri ir vispārpieejami tirgū un kuru raksturlielumi atbilst līgumslēdzēja prasībām, tās ilgums ir ierobežots un tās spēkā esamības laikā tā ir brīvi pieejama visiem uzņēmējiem, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši informatīvu piedāvājumu atbilstoši specifikācijai.

6.  “Elektroniskā izsole” ir atkārtojams process, kurā izmanto elektronisku ierīci, lai uzrādītu jaunas, pārskatītas un pazeminātas cenas un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājumu elementiem, un kurš notiek pēc piedāvājumu sākotnējā vispārējā izvērtējuma, ļaujot noteikt to attiecīgo secību, izmantojot automātiskās novērtēšanas metodes. Tādēļ atsevišķi pakalpojumu līgumi un atsevišķi būvdarbu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāli pakalpojumi, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets.

7.  “Līgumdarba izpildītājs”, “piegādātājs” vai “pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona vai līgumslēdzējs 2. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkta nozīmē, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, kas piedāvā tirgū attiecīgi būvdarbu izpildi un/vai būvi, produktus vai pakalpojumus.

Termins “uzņēmējs” attiecas vienlīdz uz līgumdarba izpildītāja, piegādātāja un pakalpojumu sniedzēja jēdzienu. To lieto tikai vienkāršošanas labad.

“Pretendents” ir uzņēmējs, kas iesniedz piedāvājumu, un “kandidāts” ir persona, kas izmantojusi uzaicinājumu piedalīties slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā.

8.  “Centrālā iepirkumu iestāde” ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē vai līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta nozīmē, kas:

 iegūst līgumslēdzējiem paredzētas piegādes un/vai pakalpojumus, vai

 piešķir valsts pasūtījuma līguma slēgšanas tiesības vai slēdz pamatnolīgumus par līgumslēdzējiem paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.

9.  “Atklātas, slēgtas procedūras un sarunu procedūras” ir iepirkuma procedūras, ko piemēro līgumslēdzēji un kurās

a) attiecībā uz atklātām procedūrām – ikviens ieinteresēts uzņēmējs var iesniegt piedāvājumu.

b) attiecībā uz slēgtām procedūrām – ikviens uzņēmējs var pieteikt dalību un tikai līgumslēdzēja uzaicināti kandidāti var iesniegt piedāvājumu.

c) attiecībā uz sarunu procedūrām – līgumslēdzējs apspriežas ar paša izraudzītiem uzņēmējiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem vienojas par līguma noteikumiem.

10.  “Projektu konkursi” ir tādas procedūras, kas līgumslēdzējam dod iespēju iegūt plānu vai projektu, ko žūrija atzinusi par labāko konkursā, kurā piešķir godalgas vai ne, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras, inženierceltniecības vai datu apstrādes jomā.

11.  “Rakstisks” vai “rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam darīt zināmu. Tas var attiekties uz informāciju, kas pārraidīta un saglabāta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

12.  “Elektroniskie saziņas līdzekļi” ir elektronisko iekārtu izmantošana tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un uzglabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus.

13.  “Kopējā publiskā iepirkuma vārdnīca” (CPV – Common Procurement Vocabulary) ir atsauces nomenklatūra, kas piemērojama valsts pasūtījumam un kas ir pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 2195/2002 par kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CVP) ( 26 ), un kas nodrošina atbilstību pārējām nomenklatūrām.

Šīs direktīvas darbības jomas dažādu interpretāciju gadījumā CPV un XII pielikumā minētās NACE nomenklatūras iespējamo atšķirību dēļ vai CPV un XVII pielikumā iekļautās CPC (pagaidu redakcija) nomenklatūras iespējamo atšķirību dēļ prioritārā ir attiecīgi NACE vai CPC nomenklatūra.



II

NODAĻA

Attiecīgo darbību un subjektu definīcija



1.

iedaļa

Subjekti

2. pants

Līgumslēdzēji

1.  Šajā direktīvā:

a)

“līgumslēdzējas iestādes”

ir valsts, reģionu vai pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti, apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas šādas iestādes vai publisko tiesību subjekti.

“Publisko tiesību subjekts” ir struktūra,

 kas nodibināta konkrētam mērķim – apmierināt vispārējas vajadzības – un kas neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības,

 kam ir juridiskas personas statuss un

 ko galvenokārt finansē valsts, reģionu vai pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti, vai ko šie subjekti pārrauga, vai kam ir vadība, pārvalde vai uzraudzības padome, kurā vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionu vai pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;

b)

“publisks uzņēmums”

ir uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašuma tiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajos uzņēmumos vai noteikumiem, kas piemērojami minētajiem uzņēmumiem.

Uzskata, ka līgumslēdzējai iestādei ir dominējoša ietekme, ja minētā iestāde kādā uzņēmumā tieši vai netieši:

 ir īpašnieks lielākajai daļai šā uzņēmuma parakstītā kapitāla, vai

 kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar uzņēmuma emitētajām kapitāla daļām, vai

 var iecelt vairāk nekā pusi konkrētā uzņēmuma vadības, pārvaldes vai uzraudzības struktūras locekļu.

2.  Šī direktīva attiecas uz līgumslēdzējiem,

a) kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām;

b) kuru viens no darbības veidiem, ja attiecīgie līgumslēdzēji nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, ir kāda no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām vai to apvienojums un kuras darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķir dalībvalsts kompetentā iestāde.

3.  Šajā direktīvā “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz normatīvo vai administratīvo aktu, kura mērķis ir attiecināt 3. līdz 7. pantā noteiktās darbības tikai uz vienu vai vairākiem subjektiem un kurš būtiski ietekmē citu subjektu spēju veikt attiecīgo darbību.



2.

iedaļa

Darbības

3. pants

Gāze, siltums un elektroenerģija

1.  Saistībā ar gāzi un siltumu šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a) tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar gāzes vai siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali; vai arī

b) gāzes vai siltuma piegāde šādiem tīkliem.

2.  Tādu gāzes vai siltuma piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē:

a) ja attiecīgā subjekta veiktā gāzes vai siltuma ražošana ir neizbēgamas to darbību veikšanas sekas, kas nav minētas šā panta 1. vai 3. punktā vai 4. līdz 7. pantā; un

b) ja piegāde valsts tīklam ir vērsta tikai uz šādas ražošanas saimniecisko izmantošanu un tās apjoms nav lielāks kā 20 % no subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

3.  Saistībā ar elektroenerģiju šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a) tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali; vai arī

b) elektroenerģijas piegāde šādiem tīkliem.

4.  Tādu elektroenerģijas piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 3. punkta nozīmē:

a) ja attiecīgā subjekta veiktā elektroenerģijas ražošana notiek tādēļ, ka tā ir vajadzīga, lai veiktu darbības, kas nav minētas šā panta 1. vai 3. punktā vai 4. līdz 7. pantā; un

b) ja piegāde valsts tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no subjekta elektroenerģijas ražošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

4. pants

Ūdens

1.  Šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a) tādu fiksētu tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali; vai arī

b) dzeramā ūdens piegāde šādiem tīkliem.

2.  Šī direktīva attiecas arī uz līgumiem vai projektu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus organizē subjekti, kas veic kādu no 1. punktā minētajām darbībām un kas

a) ir saistīti ar hidroceltniecības projektiem, apūdeņošanu vai zemes drenāžu, ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, nav lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, ko nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas; vai

b) ir saistīti ar notekūdeņu izvadīšanu vai attīrīšanu.

3.  Tādu dzeramā ūdens piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē,

a) ja attiecīgā subjekta veiktā dzeramā ūdens ražošana notiek tādēļ, ka tā patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas 3. līdz 7. pantā; un

b) ja piegāde valsts tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no subjekta dzeramā ūdens ražošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.

5. pants

Transporta pakalpojumi

1.  Šī direktīva attiecas uz tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.

Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.

2.  Šī direktīva neattiecas uz subjektiem, kas sniedz sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, uz kuriem neattiecas Direktīvas 93/38/EEK darbības joma, ievērojot tās 2. panta 4. punktu.

6. pants

Pasta pakalpojumi

1.  Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar pasta pakalpojumu sniegšanu vai citiem pakalpojumiem saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.  Šajā direktīvā, neierobežojot Direktīvu 97/67/EK:

a)

“pasta sūtījums” : ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā tas nosūtāms, neatkarīgi no svara. Papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās, neatkarīgi no to svara;

b)

“pasta pakalpojumi” :

ir pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, maršrutizāciju un piegādi. Minētie pakalpojumi ietver

 “rezervētus pasta pakalpojumus”, kas ir pasta pakalpojumi, kuri ir rezervēti vai kurus var rezervēt, pamatojoties uz Direktīvas 97/67/EK 7. pantu,

 “citus pasta pakalpojumus”, kas ir pasta pakalpojumi, kurus nevar rezervēt, pamatojoties uz Direktīvas 97/67/EK 7. pantu,

c)

“citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi” :

ir šādās jomās sniegti pakalpojumi

 pasta pakalpojumu pārvaldība (pakalpojumi līdz nosūtīšanai un pēc tās, piemēram, pasta šķirošanas pārvaldības pakalpojumi (mailroom management services)),

 pievienotās vērtības pakalpojumi, kas saistīti ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem un kurus nodrošina tikai ar minētajiem līdzekļiem (ieskaitot kodētu dokumentu drošu pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, adrešu pārvaldības pakalpojumus un reģistrēta elektroniskā pasta pārsūtīšanu),

 tādi pakalpojumi saistībā ar pasta sūtījumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts, piemēram, tiešie sūtījumi, kam nav norādīta adrese,

 finanšu pakalpojumi, kas noteikti XVII A pielikuma 6. kategorijā un 24. panta c) punktā un kas jo īpaši ietver pasta pārvedumus un žiro pārvedumus pa pastu,

 filatēlijas pakalpojumi,

 loģistikas pakalpojumi (pakalpojumi, kas apvieno sūtījumu fizisko piegādi un/vai uzglabāšanu ar citām funkcijām, kuras nav saistītas ar pasta pakalpojumiem),

ar nosacījumu, ka šādus pakalpojumus sniedz subjekti, kas sniedz arī pasta pakalpojumus b) apakšpunkta pirmā vai otrā ievilkuma nozīmē, ja attiecībā uz minētajos ievilkumos minētajiem pakalpojumiem nav ievēroti 30. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

7. pants

Naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve, kā arī ostas un lidostas

Šī direktīva attiecas uz darbībām saistībā ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai

a) veiktu naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi vai

b) sniegtu lidostu, jūras ostu vai iekšējo ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus aviopārvadātājiem un pārvadātājiem pa jūras vai iekšējiem ūdensceļiem.

8. pants

Līgumslēdzēju saraksts

Papildināmi saraksti, kuros ietverti līgumslēdzēji šīs direktīvas nozīmē, ir iekļauti I līdz X pielikumā. Dalībvalstis regulāri ziņo Komisijai par visām izmaiņām savos sarakstos.

9. pants

Līgumi, kas attiecas uz vairākām darbībām

1.  Uz līgumu, kas paredzēts vairāku darbību veikšanai, attiecas noteikumi, kas piemērojami darbībai, kura paredzēta kā līguma galvenā darbība.

Viena līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas izvēli tomēr nevar izdarīt, ja kā mērķis ir noteikts šīs direktīvas vai attiecīgā gadījumā Direktīvas 2004/18/EK darbības jomas neattiecināšana uz konkrēto līgumu.

2.  Ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva un uz citu darbību attiecas iepriekš minētā Direktīva 2004/18/EK, un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar iepriekš minēto Direktīvu 2004/18/EK.

3.  Ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva un uz citu darbību neattiecas ne šī direktīva, ne iepriekš minētā Direktīva 2004/18/EK, un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu.



III

NODAĻA

Vispārēji principi

10. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

Līgumslēdzēju attieksme pret uzņēmējiem ir vienāda un nediskriminējoša un to darbība ir pārredzama.



II

SADAĻA

LĪGUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI



I

NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

11. pants

Uzņēmēji

1.  Kandidātus vai pretendentus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, viņiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem un/vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām tomēr var pieprasīt norādīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā par konkrēto līgumsaistību izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2.  Uzņēmēju grupas var iesniegt piedāvājumus vai izvirzīt sevi par kandidātiem. Lai iesniegtu piedāvājumu vai dalības pieteikumu, līgumslēdzēji var nepieprasīt minētajām grupām pieņemt īpašu juridisko formu; izraudzītajai grupai, ja tai ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, tomēr var to pieprasīt tiktāl, ciktāl šādas izmaiņas vajadzīgas līgumsaistību apmierinošai izpildei.

12. pants

Nosacījumi attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules tirdzniecības organizācijā

Lai līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, dalībvalstis savstarpēji piemēro nosacījumus, kas ir tikpat labvēlīgi kā nosacījumi, kurus tās, īstenojot Nolīgumu, piešķir trešo valstu uzņēmējiem. Tādēļ dalībvalstis savstarpēji apspriežas Valsts līgumu padomdevējā komitejā par pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar minēto nolīgumu.

13. pants

Konfidencialitāte

1.  Saistībā ar tehnisko specifikāciju sniegšanu ieinteresētajiem uzņēmējiem, uzņēmēju kvalificēšanu un atlasi, kā arī ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu līgumslēdzēji var izvirzīt prasības, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, ko viņi dara pieejamu.

2.  Neierobežojot šīs direktīvas noteikumus, jo īpaši noteikumus par saistībām, kas attiecas uz informācijas par piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām izplatīšanu un uz kandidātiem un pretendentiem sniedzamo informāciju, kura izklāstīta 43. un 49. pantā, un saskaņā ar līgumslēdzējam piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem līgumslēdzējs neizpauž informāciju, ko tas saņēmis no uzņēmējiem un ko viņi norādījuši kā konfidenciālu; šāda informācija jo īpaši ietver tehniskus noslēpumus vai uzņēmējdarbības noslēpumus un konfidenciālus piedāvājumu aspektus.

14. pants

Pamatnolīgumi

1.  Līgumslēdzēji pamatnolīgumu var uzskatīt par līgumu 1. panta 2. punkta nozīmē un piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar šo direktīvu.

2.  Ja līgumslēdzēji ir piešķīruši tiesības noslēgt pamatnolīgumu saskaņā ar šo direktīvu, viņi var izmantot 40. panta 3. punkta i) apakšpunktu, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, kas pamatojas uz minēto pamatnolīgumu.

3.  Ja tiesības noslēgt pamatnolīgumu nav piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu, līgumslēdzēji nevar izmantot 40. panta 3. punkta i) apakšpunktu.

4.  Līgumslēdzēji nevar ļaunprātīgi izmantot pamatnolīgumus, lai kavētu, ierobežotu vai traucētu konkurenci.

15. pants

Dinamiskās iepirkumu sistēmas

1.  Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas.

2.  Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji ievēro noteikumus par atklātu procedūru visos tās posmos līdz pat to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, kas jānoslēdz saskaņā ar minēto sistēmu. Visiem pretendentiem, kuri atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši informatīvu piedāvājumu, kas atbilst specifikācijai, un visus iespējamos papildu dokumentus, ir pieejama minētā sistēma; informatīvos piedāvājumus var jebkurā laikā pilnveidot, ja tie joprojām atbilst specifikācijai. Lai izveidotu iepriekš minēto sistēmu un saskaņā ar to piešķirtu līguma slēgšanas tiesības, līgumslēdzēji izmanto vienīgi elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 48. panta 2. līdz 5. punktu.

3.  Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji:

a) publicē paziņojumu par līgumu, skaidri norādot, ka ir iesaistīta dinamiska iepirkumu sistēma;

b) specifikācijā papildus citiem jautājumiem norāda saskaņā ar minēto sistēmu paredzēto iepirkumu veidu, kā arī visu vajadzīgo informāciju par iepirkumu sistēmu, izmantotajām elektroniskajām iekārtām un pieslēguma tehniskajiem priekšnoteikumiem un specifikācijām;

c) no brīža, kad publicēts paziņojums par līgumu, līdz sistēmas darbības izbeigšanai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību piedāvā tiešu un vispārēju piekļuvi specifikācijai un visiem papilddokumentiem un norāda interneta adresi, kurā var apskatīt minētos dokumentus.

4.  Līgumslēdzēji visā dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā dod iespēju visiem uzņēmējiem iesniegt informatīvu piedāvājumu un atļauj piekļuvi sistēmai saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Līgumslēdzēji pabeidz novērtēšanu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no informatīvā piedāvājuma iesniegšanas dienas. Tie tomēr var pagarināt novērtēšanas termiņu, ja attiecīgajā laika posmā nav izsludināts neviens konkurss.

Līgumslēdzēji pēc iespējas drīz informē pirmajā daļā minēto pretendentu par tā pielaišanu dinamiskajai iepirkumu sistēmai vai par tā informatīvā piedāvājuma noraidīšanu.

5.  Katrs konkrēts līgums ir konkursa priekšmets. Līdz konkursa izsludināšanai līgumslēdzēji publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu, uzaicinot visus ieinteresētos uzņēmējus iesniegt informatīvu piedāvājumu saskaņā ar 4. punktu termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad nosūtīts vienkāršotais paziņojums. Līgumslēdzēji nevar uzsākt konkursa procedūru, kamēr nav pabeigta visu minētajā termiņā saņemto informatīvo piedāvājumu novērtēšana.

6.  Līgumslēdzēji uzaicina visus sistēmai pielaistos pretendentus iesniegt piedāvājumu par katru konkrēto līgumu, kura slēgšanas tiesības jāpiešķir saskaņā ar minēto sistēmu. Tālab līgumslēdzēji nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

Līgumslēdzēji piešķir līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kuri ir izklāstīti paziņojumā par līgumu saistībā ar dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidi. Minētos kritērijus attiecīgā gadījumā var precizēt pirmajā daļā minētajā uzaicinājumā.

7.  Dinamiska iepirkumu sistēma nedrīkst darboties ilgāk par četriem gadiem, izņemot attiecīgi pamatotus izņēmuma gadījumus.

Līgumslēdzēji nedrīkst izmantot minēto sistēmu konkurences kavēšanai, ierobežošanai vai traucēšanai.

Ieinteresētajiem uzņēmējiem un sistēmas dalībniekiem nedrīkst pieprasīt maksu.



II

NODAĻA

Robežvērtības un noraidīšanas noteikumi



1.

iedaļa

Robežvērtības

16. pants

Līgumu robežvērtības

Attiecībā uz konkrētās darbības veikšanu, izņemot 19. līdz 26. pantā paredzētos izņēmumus vai ievērojot 30. pantu, šī direktīva attiecas uz līgumiem, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir novērtēta ne zemāk kā šādas robežvērtības:

a)  ►M11  EUR 400 000 ◄ attiecībā uz piegāžu un pakalpojumu līgumiem;

b)  ►M11  EUR 5 000 000 ◄ attiecībā uz būvdarbu līgumiem.

17. pants

Līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

1.  Aprēķinot līguma paredzamo vērtību, pamatojas uz līgumslēdzēja novērtēto maksājamo kopsummu bez PVN. Veicot šo aprēķinu, ņem vērā novērtēto kopsummu, ieskaitot visa veida iespējas un līguma atjaunošanu.

Ja līgumslēdzējs kandidātiem vai pretendentiem paredz godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot līguma paredzamo vērtību.

2.  Līgumslēdzēji nedrīkst apiet šo direktīvu, sadalot būvdarbu projektus vai paredzētos noteikta daudzuma piegāžu un/vai pakalpojumu pirkumus vai izmantojot īpašas metodes līgumu paredzamās vērtības aprēķināšanai.

3.  Attiecībā uz pamatnolīgumiem un dinamiskām iepirkuma sistēmām paredzamā vērtība, kas jāņem vērā, ir nolīguma vai sistēmas visam darbības ilgumam visu paredzēto līgumu maksimālā tāmes vērtība bez PVN.

4.  Aprēķinot 16. pantā minētās summas, līgumslēdzēji būvdarbu līguma paredzamajā vērtībā iekļauj visas darbu izmaksas un visu to piegāžu vai pakalpojumu vērtību, kas vajadzīgi darbuzņēmējam piedāvāto darbu izpildei.

5.  To piegāžu vai pakalpojumu vērtību, kas nav vajadzīgi konkrēta būvdarbu līguma izpildei, nedrīkst pievienot būvdarbu līgumu vērtībai, ja tas varētu radīt situāciju, ka minēto piegāžu vai pakalpojumu iepirkums netiek iekļauts šīs direktīvas darbības jomā.

6.  

a) Ja piedāvātais darbs vai pakalpojumu pirkšana var radīt situāciju, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir vienlaikus par atsevišķam partijām, ņem vērā visu šādu partiju novērtēto kopvērtību.

Ja minēto partiju kopvērtība ir vienāda ar 16. pantā noteikto robežvērtību vai ir lielāka par to, šo direktīvu piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz katru partiju.

Līgumslēdzēji tomēr var atteikties piemērot šo direktīvu partijām, kuru novērtētā vērtība bez PVN ir mazāka nekā EUR 80 000 attiecībā uz pakalpojumiem un mazāka nekā 1 miljons EUR attiecībā uz būvdarbiem, ar nosacījumu, ka šādu partiju kopvērtība nav lielāka kā 20 % no visu partiju kopvērtības;

b) ja līdzīgu piegāžu iegādes piedāvājums var radīt situāciju, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir vienlaikus par atsevišķām partijām, tad, piemērojot 16. pantu, ņem vērā visu šādu partiju novērtēto kopvērtību.

Ja minēto partiju kopvērtība ir vienāda ar 16. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to, šo direktīvu piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz katru partiju.

Līgumslēdzēji tomēr var atteikties piemērot šo direktīvu partijām, kuru novērtētā vērtība bez PVN ir mazāka nekā EUR 80 000, ar nosacījumu, ka šādu partiju kopējā cena nav lielāka kā 20 % no visu partiju kopvērtības.

7.  Attiecībā uz regulāriem piegādes vai pakalpojumu līgumiem vai līgumiem, ko attiecīgā laika posmā paredzēts atjaunot, līguma paredzamo vērtību aprēķinam, pamatojoties uz:

a) to viena veida secīgo līgumu faktisko kopvērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā vai precizētajā finanšu gadā, lai pēc iespējas ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kas varētu rasties 12 mēnešu laika posmā pēc sākotnējā līguma noslēgšanas,

b) vai to secīgo līgumu paredzamo kopvērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 12 mēnešu laikā pēc pirmās piegādes vai finanšu gadā, ja tas ir garāks par 12 mēnešiem.

8.  Aprēķina bāze attiecībā uz to līgumu paredzamo vērtību, kuri noslēgti gan par piegādēm, gan pakalpojumiem, ir piegādes un pakalpojumu kopvērtība neatkarīgi no to vērtību attiecības. Aprēķinā iekļauj izvietošanas un uzstādīšanas darbību vērtību.

9.  Attiecībā uz piegādes līgumiem, kas saistīti ar produktu izpirkumnomu, nomu, īri vai īrējumpirkšanu, vērtība, kas ir līguma paredzamās vērtības aprēķina bāze, ir šāda:

a) paredzamā kopvērtība līguma darbības laikam, ja attiecīgais termiņš ir 12 mēneši vai mazāk, vai kopvērtība, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību, ja attiecīgais termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem, attiecībā uz līgumiem uz noteiktu laiku;

b) mēneša vērtība, ko reizina ar 48, attiecībā uz līgumiem, kas nav uz noteiktu laiku vai kam termiņu nevar noteikt.

10.  Aprēķinot pakalpojumu līgumu paredzamo līguma vērtību, attiecīgos gadījumos ņem vērā šādas summas:

a) attiecībā uz apdrošināšanas pakalpojumiem – izmaksājamā piemaksa un cita veida atlīdzība;

b) attiecībā uz banku un citiem finanšu pakalpojumiem – honorāri, komisijas maksas, procenti un cita veida atlīdzība;

c) attiecībā uz līgumiem saistībā ar projektēšanas uzdevumiem – honorāri, maksājamā komisijas nauda un cita veida atalgojums.

11.  Ja pakalpojumu līgumos nav norādīta kopējā cena, vērtība, kas jāizmanto kā līguma paredzamās vērtības aprēķina bāze, ir:

a) attiecībā uz līgumiem uz noteiktu laiku, ja attiecīgais termiņš ir 48 mēneši vai mazāk – līgumu visa darbības termiņa kopvērtība;

b) attiecībā uz līgumiem, kuri nav uz noteiktu laiku vai kuru darbības ilgums ir vairāk nekā 48 mēneši – mēneša vērtība, ko reizina ar 48.



2.

iedaļa

Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms



1.

APAKŠIEDAĻA

18. pants

Būvdarbu un pakalpojumu koncesijas

Šī direktīva neattiecas uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, ko piešķīruši līgumslēdzēji, kuri veic vienu vai vairākas no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām, ja minētās koncesijas ir piešķirtas attiecīgo darbību veikšanai.



2.

APAKŠIEDAĻA

Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem

19. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām

1.  Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām, ar nosacījumu, ka līgumslēdzējam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību pārdot vai iznomāt šādu līgumu priekšmetu un ka citi subjekti var pārdot vai iznomāt to saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzējs.

2.  Līgumslēdzēji pēc Komisijas pieprasījuma ziņo tai par visām produktu vai pakalpojumu kategorijām, ko viņi uzskata par tādām, uz ko neattiecas šīs direktīvas darbības joma atbilstoši 1. punktam. Informatīviem mērķiem Komisija var regulāri publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to produktu vai darbību kategoriju sarakstu, kurām pēc tās ieskatiem piemēro šādu neattiecināšanu. To darot, Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju.

20. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī

1.  Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 3. līdz 7. pantā minēto darbību veikšana, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav Kopienas tīkla vai ģeogrāfiska apgabala izmantošana.

2.  Līgumslēdzēji pēc Komisijas pieprasījuma ziņo tai par visām darbībām, ko viņi uzskata par tādām, uz ko neattiecas šīs direktīvas darbības joma atbilstoši 1. punktam. Informatīviem mērķiem Komisija var regulāri publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kurām pēc tās ieskatiem piemēro šādu neattiecināšanu. To darot, Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot minēto informāciju.

21. pants

Slepeni līgumi vai līgumi, attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši drošības pasākumi

Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, ko dalībvalstis pasludinājušas par slepeniem, ja tie jāizpilda, veicot īpašus drošības pasākumus saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, vai ja tas ir vajadzīgs minētās dalībvalsts drošības pamatinterešu aizsardzībai.

22. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, ko reglamentē citi procedūras noteikumi un kuru slēgšanas tiesības piešķir:

a) saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, ko atbilstoši Līgumam kāda dalībvalsts noslēgusi ar vienu vai vairākām trešām valstīm un kas attiecas uz piegādēm, būvdarbiem, pakalpojumiem vai projektu konkursiem, kuri paredzēti attiecīgā nolīguma parakstītājvalstu kopīgai projekta īstenošanai vai izmantošanai; visus nolīgumus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju, kura minēta 68. pantā;

b) saskaņā ar noslēgtu starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

c) ievērojot kādas starptautiskas organizācijas īpašo procedūru.

▼M9

22.a pants

Līgumi aizsardzības un drošības jomā

Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības ( 27 ), ne arī uz līgumiem, uz kuriem neattiecas minētās direktīvas piemērošanas joma saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu.

▼B

23. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam, kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

1.  Šajā pantā “saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītās direktīvas 83/349/EEK prasībām, pamatojoties uz Līguma 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu par konsolidētiem pārskatiem ( 28 ) ( 29 ), vai, ja uz subjektiem neattiecas minētā direktīva, uzņēmums, kurā līgumslēdzējs tieši vai netieši var īstenot dominējošu ietekmi minētās direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, vai uzņēmums, kurš var īstenot dominējošu ietekmi attiecībā uz līgumslēdzēju vai kurā kopā ar līgumslēdzēju ir cita uzņēmuma dominējoša ietekme, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, finansiālu līdzdalību vai noteikumiem, kas to reglamentē.

2.  Ja ir ievēroti 3. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

a) ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; vai

b) ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 3. līdz 7. panta nozīmē, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem.

3.  Šā panta 2. punktu piemēro:

a) pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem, kas sniegti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

b) piegādes līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par piegādēm, kas veiktas iepriekšējos trīs gados, radušies no šādām piegādēm uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

c) būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par būvdarbiem, kas veikti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu būvdarbu veikšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

Ja apgrozījums par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejams saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, būs pietiekami, ja minētais uzņēmums pierādīs, ka a), b) vai c) apakšpunktā minētais apgrozījums ir uzticams, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju saistīts uzņēmums sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, veic piegādes vai būvdarbus, iepriekš minētos procentus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi radījuši šādu saistīto uzņēmumu sniegtie pakalpojumi, veiktās piegādes vai būvdarbi.

4.  Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

a) ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 3. līdz 7. panta nozīmē, piešķīris vienam no minētajiem līgumslēdzējiem; vai

b) ko līgumslēdzējs piešķīris tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir, ar nosacījumu, ka kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laika posmā un kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie līgumslēdzēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laika posmu.

5.  Līgumslēdzēji pēc Komisijas pieprasījuma paziņo tai šādu informāciju par 2., 3. un 4. punkta piemērošanu:

a) attiecīgo uzņēmumu un kopuzņēmumu nosaukumi;

b) attiecīgo līgumu veidi un vērtība;

c) pierādījums, ko Komisija var uzskatīt par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, un līgumslēdzēju atbilst šā panta prasībām.



3.

APAKŠIEDAĻA

Izņēmumi, kas piemērojami visi līgumslēdzējiem, bet tikai attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

24. pants

Līgumi, kas attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma

Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumiem:

a) par zemes, ēku vai cita veida nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu vai pirms vai pēc šāda līguma;

b) par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

c) par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārskaitījumu, jo īpaši saistībā ar līgumslēdzēju darījumiem naudas vai kapitāla piesaistei;

d) saistībā ar darba līgumiem;

e) par pētniecības un attīstības pakalpojumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzējs, lai to izmantotu paša vajadzībām savu darbību veikšanai, ar nosacījumu, ka visu sniegto pakalpojumu atlīdzina līgumslēdzējs.

25. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesībām, ko kādam subjektam, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tam ir saskaņā ar kādu izsludinātu normatīvo vai administratīvo aktu, kas ir saderīgs ar Līgumu.



4.

APAKŠIEDAĻA

Izņēmumi, kas piemērojami tikai dažiem līgumslēdzējiem

26. pants

Līguma slēgšanas tiesības, ko piešķīruši atsevišķi līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju

Šī direktīva neattiecas uz:

a) līgumiem par ūdens iepirkšanu, ja to slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēji, kas veic vienu vai abas 4. panta 1. punktā minētās darbības;

b) līgumiem par enerģijas vai degvielas piegādi, ja to slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēji, kas veic kādu no 3. panta 1. punktā, 3. panta 3. punktā vai 7. panta a) punktā minētajām darbībām.



5.

APAKŠIEDAĻA

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci

27. pants

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

Neierobežojot 30. pantu, Nīderlandes Karaliste, Apvienotā Karaliste, Austrijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, ka ikviens subjekts, kas darbojas Lēmumos 93/676/EEK, 97/367/EEK, 2002/205/EK un 2004/73/EK minētajās nozarēs:

a) attiecībā uz piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ievēro nediskriminācijas un iepirkumu konkurences principus, jo īpaši attiecībā uz informāciju par iepirkuma nodomiem, ko subjekts dara pieejamu uzņēmējiem;

b) saskaņā ar nosacījumiem, kuri definēti Komisijas Lēmumā 93/327/EEK, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējiem, kas izmanto ģeogrāfiskos apgabalus naftas, gāzes, akmeņogļu vai citu cieto kurināmo izpētei vai ieguvei, jāinformē Komisija par līgumu slēgšanas tiesībām, ko tie piešķir ( 30 ).

28. pants

Rezervēti līgumi

Dalībvalstis var rezervēt aizsargātām darbnīcām tiesības piedalīties līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai paredzēt šādu līgumsaistību izpildi saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām, ja lielākā daļa attiecīgo darbinieku ir invalīdi, kas savas invaliditātes veida vai pakāpes dēļ nevar strādāt normālos apstākļos.

Paziņojumā par uzaicinājumu uz konkursu ietver atsauci uz šo pantu.

29. pants

Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes

1.  Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var pirkt būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centrālās iepirkumu iestādes vai ar šādas iestādes starpniecību.

2.  Uzskata, ka līgumslēdzēji, kas 1. panta 8. punktā izklāstītajos gadījumos pērk būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centrālās iepirkumu iestādes vai ar tās starpniecību, ir izpildījuši šīs direktīvas prasības, ciktāl centrālā iepirkumu iestāde ir izpildījusi šīs direktīvas vai attiecīgā gadījumā Direktīvas 2004/18/EK prasības.

30. pants

Procedūra, ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša konkurence

1.  Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota.

2.  Lai piemērotu šā panta 1. punktu, jautājumu par to, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kas atbilst Līguma noteikumiem par konkurenci, piemēram, attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturlielumi, alternatīvu preču vai pakalpojumu esamība, cenas un konkrēto preču vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktiskā vai iespējamā klātbūtne.

3.  Lai piemērotu šā panta 1. punktu, piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi XI pielikumā minētos Kopienas tiesību aktu noteikumus.

Ja, pamatojoties uz pirmo daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība jāpierāda de facto un de jure.

4.  Ja dalībvalsts uzskata, ka atbilstoši 2. un 3. punktam attiecīgajai darbībai ir piemērojams 1. punkts, tā informē Komisiju un dara tai zināmus visus attiecīgos faktus, un jo īpaši normatīvos un administratīvos aktus vai nolīgumus, kas attiecas uz atbilstību 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tādas neatkarīgas valsts iestādes pieņemto nostāju, kura ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību.

Šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt attiecīgo darbību, ja Komisija:

 ir pieņēmusi lēmumu, ar ko nosaka 1. punkta piemērojamību saskaņā ar 6. punktu tās noteiktajā laika posmā, vai

 nav pieņēmusi lēmumu par minēto piemērojamību attiecīgajā laika posmā.

Ja tomēr, pamatojoties 3. punkta pirmo daļu, pieņem, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, un ja neatkarīga valsts iestāde, kas ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību, ir noteikusi 1. punkta piemērojamību, šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt attiecīgo darbību, ja Komisija ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 6. punktam Komisijas noteiktā termiņā, nav noteikusi 1. punkta nepiemērojamību.

5.  Līgumslēdzēji var lūgt Komisiju noteikt 1. punkta piemērojamību konkrētai darbībai ar lēmumu, kas atbilst 6. punktam, ja tas ir paredzēts attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos. Šādā gadījumā Komisija tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti.

Minētā dalībvalsts, ņemot vērā 2. un 3. punktu, informē Komisiju par visiem attiecīgajiem faktiem un jo īpaši par visiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai nolīgumiem, kas attiecas uz atbilstību 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tādas neatkarīgas valsts iestādes pieņemto atzinumu, kura ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību.

Komisija pēc savas ierosmes var arī uzsākt procedūru tāda lēmuma pieņemšanai, ar ko nosaka 1. punkta piemērojamību attiecīgajai darbībai. Šādā gadījumā Komisija tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti.

Ja, beidzoties 6. punktā noteiktajam termiņam, Komisija nav pieņēmusi lēmumu par 1. punkta piemērojamību attiecīgajai darbībai, minēto 1. punktu uzskata par piemērojamu.

6.  Lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar šo pantu, ievērojot 68. panta 2. punktā paredzēto procedūru, Komisijai piešķir trīs mēnešu termiņu, kas sākas pirmajā darbdienā pēc dienas, kad Komisija ir saņēmusi paziņojumu vai pieprasījumu. Minēto termiņu attiecīgi pamatotos gadījumos tomēr vienu reizi var pagarināt uz ne vairāk kā trīs mēnešiem, jo īpaši, ja paziņojumā vai pieprasījumā, vai tam pievienotajos dokumentos ir nepilnīga vai neprecīza informācija vai ja paziņotie fakti būtiski izmainās. Šāds pagarinājums ir tikai viens mēnesis, ja neatkarīga valsts iestāde, kas ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību, ir noteikusi 1. punkta piemērojamību 4. punkta trešajā daļā paredzētajos gadījumos.

Ja darbībai konkrētā dalībvalstī jau piemēro šajā pantā paredzēto procedūru, turpmāki pieprasījumi attiecībā uz to pašu darbību tajā pašā dalībvalstī līdz tā termiņa beigām, kas sācies attiecībā uz pirmo pieprasījumu, nav uzskatāmi par jaunām procedūrām un tos izskata saistībā ar pirmo pieprasījumu.

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus 4., 5. un 6. punkta piemērošanai saskaņā ar 68. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Minētajos noteikumos iekļauj vismaz:

a) informatīvu publikāciju Oficiālajā Vēstnesī par dienu, kad sākas pirmajā daļā minētais trīs mēnešu termiņš, un, ja to pagarina, par pagarināšanas dienu un laika posmu, par kādu termiņš pagarināts;

b) publikāciju par iespējamo 1. punkta piemērojamību saskaņā ar 4. punkta otro vai trešo daļu vai saskaņā ar 5. punkta ceturto daļu; un

c) informāciju par kārtību, kādā jāpārsūta atzinumi, ko pieņēmusi neatkarīga iestāde, kura ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību, par jautājumiem, kuri attiecas uz 1. un 2. punktu.



III

NODAĻA

Pakalpojumu līgumiem piemērojamie noteikumi

31. pants

Direktīvas XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi

To līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 34. līdz 59. pantu.

32. pants

Direktīvas XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi

To līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuru priekšmets ir XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, reglamentē vienīgi 34. un 43. pants.

33. pants

Jauktie pakalpojumu līgumi, kuros iekļauti XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi un XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi

To līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir gan XVII A pielikumā, gan XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 34. līdz 59. pantu, ja XVII A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā XVII B pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība. Citos gadījumos līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 34. un 43. pantu.



IV

NODAĻA

Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus

34. pants

Tehniskās specifikācijas

1.  Direktīvas XXI pielikuma 1. punktā noteiktās tehniskās specifikācijas izklāsta līguma dokumentācijā, piemēram, paziņojumos par līgumu, līguma dokumentos vai papildu dokumentos. Tehniskās specifikācijas pēc iespējas jānosaka tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus attiecībā uz invalīdiem vai koncepcijas kritērijus attiecībā uz visiem lietotājiem.

2.  Tehniskās specifikācijas ir vienādi pieejamas visiem pretendentiem un tās nerada nepamatotus šķēršļus konkurences radīšanai attiecībā uz valsts iepirkumu.

3.  Neierobežojot juridiski saistošus attiecīgo valstu tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas izstrādā:

a) izdarot atsauci uz XXI pielikumā noteiktajām specifikācijām un hierarhiskā secībā uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, Eiropas standartizācijas organizāciju noteiktām citām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, izdarot atsauci uz valsts standartiem, valsts tehniskiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķinu un veikšanu un produktu lietošanu. Katru atsauci papildina ar frāzi “vai līdzvērtīgs”;

b) vai izpildes vai funkcionālo prasību veidā; prasībās var iekļaut vides raksturlielumus. Šādiem parametriem tomēr jābūt pietiekami precīziem, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;

c) vai izpildes un funkcionālo prasību veidā, kā minēts b) apakšpunktā, ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, kuras izmanto, lai nodrošinātu atbilstības prezumpciju attiecībā uz minētajām izpildes vai funkcionālajām prasībām;

d) vai atsaucoties uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un atsaucoties uz b) apakšpunktā minētajām izpildes vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem.

4.  Ja līgumslēdzējs izmanto iespēju izdarīt atsauci uz 3. punkta a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tas nevar noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātie produkti un pakalpojumi neatbilst specifikācijām, uz kurām tas ir izdarījis atsauci, ja pretendents savā piedāvājumā ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem pierāda līgumslēdzējam, ka viņa piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi atbilst ar tehniskajām specifikācijām noteiktajām prasībām.

Minētie atbilstošie līdzekļi varētu būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

5.  Ja līgumslēdzējs izmanto 3. punktā paredzēto iespēju noteikt izpildes vai funkcionālās prasības, tas nevar noraidīt tādu produktu, pakalpojumu vai būvdarbu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, kurā transponēts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, vispārējai tehniskai specifikācijai, starptautiskam standartam vai Eiropas standartizācijas organizācijas noteiktai tehniskās atsauces sistēmai, ja minētās specifikācijas attiecas uz līgumslēdzēja noteiktām izpildes vai funkcionālajām prasībām.

Pretendents savā piedāvājumā ar visiem atbilstošiem līdzekļiem pierāda līgumslēdzējam, ka standartam atbilstošais produkts, pakalpojums vai būvdarbs atbilst līgumslēdzēja noteiktajām izpildes vai funkcionālajām prasībām.

Minētie atbilstošie līdzekļi varētu būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

6.  Ja līgumslēdzēji izpildes vai funkcionālo prasību veidā nosaka vides raksturlielumus, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, viņi var izmantot sīki izstrādātās specifikācijas vai vajadzības gadījumā to daļas, kas noteiktas Eiropas vai (daudz-)nacionālajā ekomarķējumā vai jebkādā citā ekomarķējumā, ja:

 minētās specifikācijas ir piemērotas, lai noteiktu to piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kas ir līguma priekšmets,

 marķējuma prasības ir izstrādātas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju,

 ekomarķējums ir pieņemts, piemērojot procedūru, kurā var piedalīties visas ieinteresētās aprindas, piemēram, valdības iestādes, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un

 tās ir pieejamas visām ieinteresētajām pusēm.

Līgumslēdzēji var norādīt, ka produktus un pakalpojumus, kam ir ekomarķējums, uzskata par atbilstošiem līguma dokumentos noteiktajām tehniskajām specifikācijām; līgumslēdzējiem jāatzīst visi citi atbilstošie pierādīšanas līdzekļi, piemēram, ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

7.  “Atzītas organizācijas” šā panta nozīmē ir pārbaudes un kalibrēšanas laboratorijas un sertificēšanas un kontroles iestādes, kas atbilst spēkā esošajiem Eiropas standartiem.

Līgumslēdzēji atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu atzītu organizāciju izsniegtas apliecības.

8.  Tehniskajās specifikācijās nav atsauču uz īpašu marku vai avotu, vai īpašu procesu, kā arī uz preču zīmēm, patentiem, tipiem vai īpašu izcelsmi vai ražojumu, ja tādējādi priekšrocības gūst konkrēti uzņēmumi vai konkrēti produkti vai ja tos noraida, ja vien tas nav attaisnojams ar līguma priekšmetu. Šādu atsauci izņēmuma kārtā pieļauj, ja nav iespējams pietiekami precīzs un saprotams līguma priekšmeta apraksts saskaņā ar 3. un 4. punktu; šādu atsauci papildina ar frāzi “vai līdzvērtīgs”.

35. pants

Tehnisko specifikāciju paziņošana

1.  Līgumslēdzēji uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti līguma slēgšanas tiesību iegūšanā, pēc viņu pieprasījuma dara pieejamas tehniskās specifikācijas, uz kurām parasti ir atsauces piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko viņi paredz piemērot līgumiem, uz kuriem attiecas periodiski informatīvi paziņojumi 41. panta 1. punkta nozīmē.

2.  Ja šādas tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem, pietiek ar atsauci uz minētajiem dokumentiem.

36. pants

Varianti

1.  Ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, līgumslēdzēji var ņemt vērā pretendentu piedāvātos variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām.

Līgumslēdzēji specifikācijās norāda, vai viņi atļauj vai neatļauj variantus, un, ja tos atļauj, norāda obligātās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un īpašas prasības variantu iesniegšanai.

2.  Piegāžu vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji, kas ir atļāvuši variantus saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst noraidīt kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, kad attiecīgo variantu izraudzīsies, tiks noslēgts nevis piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums, vai tiks noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums.

37. pants

Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana

Līguma dokumentos līgumslēdzējs var lūgt vai dalībvalsts var pieprasīt, lai tas lūdz piedāvātāju norādīt piedāvājumā līguma daļu, attiecībā uz kuru viņš paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ieteiktos apakšuzņēmējus. Šī norāde neietekmē galvenā uzņēmēja atbildību.

38. pants

Līgumsaistību izpildes nosacījumi

Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līgumsaistību izpildi, ja minētie nosacījumi ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem un ir norādīti paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, vai specifikācijās. Nosacījumi, kas reglamentē līgumsaistību izpildi, jo īpaši var attiekties uz sociāliem un ekoloģiskiem apsvērumiem.

39. pants

Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumi un darba apstākļi

1.  Līgumslēdzējs līguma dokumentos var norādīt vai arī dalībvalsts var pieprasīt, lai tas norāda iestādi vai iestādes, no kurām kandidāti vai pretendenti var iegūt attiecīgu informāciju par pienākumiem saistībā ar nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kas ir spēkā dalībvalstī, reģionā vai apvidū, kurā jāsniedz pakalpojumi, un kas piemērojami uz vietas veiktajiem būvdarbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem līgumsaistību izpildes laikā.

2.  Līgumslēdzējs, kas sniedz 1. punktā minēto informāciju, lūdz pretendentus vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras kandidātus norādīt, ka viņi, izstrādājot piedāvājumu, ir ņēmuši vērā pienākumus, kas saistīti ar darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kuri ir spēkā tajā vietā, kur jāsniedz attiecīgais pakalpojums.

Pirmā daļa neierobežo 57. panta piemērošanu.



V

NODAĻA

Procedūras

40. pants

Atklātu, slēgtu procedūru un sarunu procedūru izmantošana

1.  Piešķirot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības, līgumslēdzēji piemēro šīs direktīvas mērķiem pielāgotas procedūras.

2.  Līgumslēdzēji var izvēlēties jebkuru no 1. panta 9. punkta a), b) vai c) apakšpunktā izklāstītajām procedūrām, ja, ievērojot 3. punktu, ir izsludināts konkurss saskaņā ar 42. pantu.

3.  Līgumslēdzēji var izmantot procedūru, iepriekš neizsludinot konkursu, šādos gadījumos:

a) ja, atbildot uz procedūru ar iepriekšēju konkursa izsludināšanu, nav iesniegts neviens piedāvājums, neviens piemērots piedāvājums vai neviens pieteikums, ar nosacījumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski izmainīti;

b) ja līgums paredzēts vienīgi pētniecības, eksperimenta, izpētes vai attīstības mērķiem, nevis lai nodrošinātu peļņu vai segtu pētniecības un attīstības izmaksas, ciktāl šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršana neskar konkurenci tādu turpmāko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kuri īpaši paredzēti iepriekš minētajai peļņas ieguvei vai izmaksu segšanai;

c) ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību saistītu iemeslu dēļ līgumsaistības var izpildīt tikai konkrēts uzņēmējs;

d) ciktāl tas noteikti vajadzīgs, ja līgumslēdzējiem neparedzamu iemeslu radītas ārkārtējas steidzamības dēļ nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām, slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepriekšēju konkursa izsludināšanu;

e) attiecībā uz līgumiem par papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu parasto piegāžu vai uzstādīšanas daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai uzstādīšanas papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējam vajadzētu iegādāties materiālus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskas grūtības darbībā un uzturēšanā;

f) par papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas nav iekļauti sākotnēji piešķirtajā projektā vai pirmajā noslēgtajā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi līgumsaistību izpildei, ar nosacījumu, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir līgumdarba izpildītājam vai pakalpojumu sniedzējam, kas izpilda sākotnējo līgumu:

 ja šādus papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai saimnieciski nošķirt no galvenā līguma, neradot lielas neērtības līgumslēdzējiem, vai

 ja šādi papildu būvdarbi vai pakalpojumi, lai gan nošķirami no galveno līgumsaistību izpildes, ir noteikti vajadzīgi to izpildes turpmākajos posmos;

g) attiecībā uz būvdarbu līgumiem par jauniem būvdarbiem, ar kuriem atkārto līdzīgus būvdarbus, kas uzticēti tam pašam darbuzņēmējam, kuram tas pats līgumslēdzējs piešķīris agrākas līguma slēgšanas tiesības, ar nosacījumu, ka šādi būvdarbi atbilst pamatprojektam, par kuru pēc konkursa izsludināšanas piešķirtas pirmās līguma slēgšanas tiesības; tiklīdz par pirmo projektu izsludina konkursu, ir jāpaziņo, ka var izmantot šo procedūru un ka līgumslēdzēji, piemērojot 16. un 17. panta noteikumus, ņem vērā turpmāko būvdarbu kopējās paredzamās izmaksas;

h) attiecībā uz piegādēm, ko kotē un iegādājas preču tirgū;

i) attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesībām, kas jāpiešķir, pamatojoties uz pamatnolīgumu, ar nosacījumu, ka ir ievērots 14. panta 2. punktā minētais nosacījums;

j) attiecībā uz iepirkumiem par pazeminātām cenām, ja ir iespējams nodrošināt piegādes, izmantojot īpaši izdevīgu iespēju, kas pieejama ļoti neilgu laiku, par cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā parastās tirgus cenas;

k) attiecībā uz krājumu iepirkumiem saskaņā ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas noteikti izbeidz savu saimniecisko darbību, vai no bankrota administratoriem vai likvidatoriem, vai atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

l) ja attiecīgais pakalpojumu līgums ir daļa no papildu projektu konkursa, ko organizē saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, un ja tā slēgšanas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem ir jāpiešķir minētā konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; ja uzvarētāji ir vairāki, tos visus uzaicina piedalīties sarunās.



VI

NODAĻA

Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību



1.

iedaļa

Paziņojumu publicēšana

41. pants

Periodiski informatīvi paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas esamību

1.  Līgumslēdzēji vismaz reizi gadā, izmantojot periodiskus informatīvus paziņojumus, kas minēti XV A pielikumā un ko Komisija vai viņi paši publicē “pircēju raksturojumā”, kā noteikts XX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, dara zināmu šādu informāciju:

a) attiecībā uz piegādēm – to līgumu vai pamatnolīgumu paredzamā kopvērtība, iedalot pēc produktu grupām, kuru slēgšanas tiesības viņi paredzējuši piešķirt nākamo 12 mēnešu laikā, ja paredzamā kopvērtība, ņemot vērā 16. un 17. panta noteikumus, ir EUR 750 000 vai lielāka.

Produktu grupu nosaka līgumslēdzēji, atsaucoties uz CPV nomenklatūru;

b) attiecībā uz pakalpojumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu paredzamā kopvērtība katrā no XVII A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu kategorijām, kuru slēgšanas tiesības viņi paredzējuši piešķirt nākamo 12 mēnešu laikā, ja paredzamā kopvērtība, ņemot vērā 16. un 17. panta noteikumus, ir EUR 750 000 vai lielāka;

c) attiecībā uz būvdarbiem – to būvdarbu līgumu vai pamatnolīgumu būtiskās iezīmes, kuru slēgšanas tiesības viņi paredzējuši piešķirt nākamo 12 mēnešu laikā un kuru paredzamā vērtība ir vienāda ar 16. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka, ņemot vērā 17. panta noteikumus.

Paziņojumus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēju raksturojumā, tiklīdz iespējams pēc budžeta gada sākšanās.

Paziņojumu, kas minēts c) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēju raksturojumā iespējami drīz pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar ko apstiprina to būvdarbu līgumu vai pamatnolīgumu plānošanu, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēji ir paredzējuši piešķirt.

Līgumslēdzēji, kas publicē periodisku informatīvu paziņojumu pircēju raksturojumā, elektroniski pārsūta Komisijai paziņojumu par periodiskā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā saskaņā ar XX pielikuma 3. punktā norādīto paziņojumu elektroniskās pārsūtīšanas formātu un kārtību.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto paziņojumu publicēšana ir obligāta vienīgi tad, ja līgumslēdzēji izmanto iespēju saīsināt piedāvājumu pieņemšanas termiņus, kā noteikts 45. panta 4. punktā.

Šis punkts neattiecas uz procedūrām bez iepriekšējas konkursa izsludināšanas.

2.  Līgumslēdzēji jo īpaši var publicēt vai nodrošināt, ka Komisija publicē periodiskus informatīvus paziņojumus par galvenajiem projektiem, neatkārtojot jau iepriekš kādā periodiskā informatīvā paziņojumā ietverto informāciju, ja ir skaidri norādīts, ka šādi paziņojumi ir papildu paziņojumi.

3.  Ja līgumslēdzēji izvēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 53. pantu, par šādu sistēmu paziņo, kā minēts XIV pielikumā, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un to, kā ir pieejami noteikumi par minētās sistēmas darbību. Ja sistēmas darbība ilgst vairāk nekā trīs gadus, paziņojumu publicē katru gadu. Ja sistēmas darbība ilgst mazāk nekā trīs gadus, pietiek ar pirmo paziņojumu.

42. pants

Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu

1.  Par piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu līgumiem konkursu var izsludināt:

a) izmantojot XV A pielikumā minēto periodisko informatīvo paziņojumu; vai

b) izmantojot paziņojumu par XIV pielikumā minētās kvalifikācijas sistēmas esamību; vai arī

c) izmantojot XIII A, XIII B vai XIII C pielikumā minēto paziņojumu par līgumu.

2.  Attiecībā uz dinamiskām iepirkumu sistēmām konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par līgumu, kā norādīts 1. punkta c) apakšpunktā, turpretim konkursu, kas attiecas uz līgumiem, kuri pamatojas uz šādām sistēmām, izsludina, izmantojot XIII pielikuma D daļā minēto vienkāršoto paziņojumu par līgumu.

3.  Ja konkursu izsludina, izmantojot periodisku informatīvu paziņojumu, tad:

a) paziņojumā ietver īpašu atsauci uz piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs piešķiramā līguma priekšmets;

b) paziņojumā norāda, ka līguma slēgšanas tiesības piešķirs slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, turpmāk nepublicējot paziņojumu par konkursa izsludināšanu, un uzaicina ieinteresētos uzņēmējus savu interesi izteikt rakstiski; un

c) paziņojumam jābūt publicētam saskaņā ar XX pielikumu ne agrāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad nosūta 47. panta 5. punktā minēto uzaicinājumu. Līgumslēdzējs turklāt ievēro 45. pantā noteiktos termiņus.

43. pants

Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

1.  Līgumslēdzēji, kas piešķīruši līguma vai pamatnolīguma slēgšanas tiesības, divu mēnešu laikā pēc attiecīgo līguma vai pamatnolīguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā minēts XVI pielikumā, atbilstoši nosacījumiem, kas jānosaka Komisijai, un saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar pamatnolīgumu 14. panta 2. punkta nozīmē, līgumslēdzējiem nav saistošs pienākums nosūtīt paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu, kas pamatojas uz minēto pamatnolīgumu.

Līgumslēdzēji nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu, divu mēnešu laikā pēc katra līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Līgumslēdzēji tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Tādā gadījumā tie nosūta minētos sagrupētos paziņojumus divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

2.  Saskaņā ar XVI pielikumu sniegto un publicēšanai paredzēto informāciju publicē saskaņā ar XX pielikumu. Šajā saistībā Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot minēto informāciju, attiecībā uz saņemto piedāvājumu skaitu, uzņēmēju identitāti vai cenām.

3.  Ja līgumslēdzēji piešķir izpētes un attīstības pakalpojumu līguma (“pētniecības un attīstības līguma”) slēgšanas tiesības, izmantojot procedūru bez konkursa izsludināšanas saskaņā ar 40. panta 3. punkta b) apakšpunktu, viņi var noteikt, ka informācijā, kas saskaņā ar XVI pielikumu jāsniedz par sniegto pakalpojumu veidu un daudzumu, iekļauj tikai norādi “izpētes un attīstības pakalpojumi”.

Ja līgumslēdzēji piešķir “pētniecības un attīstības līguma” slēgšanas tiesības, ko nevar piešķirt, izmantojot procedūru bez konkursa izsludināšanas saskaņā ar 40. panta 3. punkta b) apakšpunktu, viņi, pamatojoties uz komercnoslēpumu, var ierobežot saskaņā ar XVI pielikumu sniedzamo informāciju par sniegto pakalpojumu veidu un daudzumu.

Šādos gadījumos līgumslēdzēji nodrošina, ka visa saskaņā ar šo punktu publicētā informācija ir tikpat sīka kā saskaņā ar 42. panta 1. punktu publicētajā paziņojumā par konkursa izsludināšanu iekļautā informācija.

Ja līgumslēdzēji izmanto kvalifikācijas sistēmu, viņi nodrošina, ka šāda informācija ir tikpat sīka kā informācija par kategoriju, kas minēta saskaņā ar 53. panta 7. punktu izveidotajā kvalificēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā.

4.  Attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesībām, kas piešķirtas par XVII B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem, līgumslēdzēji paziņojumā norāda, vai tie atbalsta publicēšanu.

5.  Informāciju, kas sniegta saskaņā ar XVI pielikumu un atzīmēta kā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai, publicē vienīgi vienkāršotā formātā un saskaņā ar XX pielikumu statistikas mērķiem.

44. pants

Paziņojumu publicēšanas formāts un veids

1.  Paziņojumos iekļauj XIII, XIV pielikumā, XV A pielikumā, XV B pielikumā un XVI pielikumā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā visu pārējo informāciju, ko līgumslēdzējs uzskatījis par lietderīgu, standarta veidlapu formātā, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.  Līgumslēdzēji paziņojumus Komisijai nosūta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, vai izmantojot citādus līdzekļus.

Paziņojumus, kas minēti 41., 42. un 43. pantā, publicē saskaņā ar XX pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto tehnisko raksturojumu attiecībā uz publicēšanu.

3.  Paziņojumus, kas izstrādāti un pārsūtīti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, publicē ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to nosūtīšanas.

Paziņojumus, kas nav pārsūtīti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, publicē ne vēlāk kā 12 dienu laikā pēc to nosūtīšanas. Izņēmuma gadījumos 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos paziņojumus par līgumiem pēc līgumslēdzēja lūguma tomēr publicē piecu dienu laikā, ja attiecīgais paziņojums ir nosūtīts pa faksu.

4.  Visu tekstu paziņojumiem par līgumiem publicē vienā no Kopienas oficiālajām valodām, ko izvēlējies līgumslēdzējs, un šis teksts oriģinālvalodā ir vienīgais autentiskais dokuments. Katra paziņojuma svarīgo aspektu kopsavilkumu publicē pārējās oficiālajās valodās.

Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Komisijai, sedz Kopiena.

5.  Paziņojumus un to saturu nedrīkst publicēt attiecīgajā valstī līdz dienai, kad tos nosūta Komisijai.

Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos neiekļauj informāciju, kas nav iekļauta paziņojumos, kuri nosūtīti Komisijai vai publicēti pircēju raksturojumā saskaņā ar 41. panta 1. punkta pirmo daļu, bet tajos min datumu, kad paziņojums nosūtīts Komisijai vai kad tas publicēts pircēju raksturojumā.

Periodiskus informatīvus paziņojumus pircēju raksturojumā nedrīkst publicēt, līdz Komisijai nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formātā; paziņojumos norāda šādas nosūtīšanas datumu.

6.  Līgumslēdzēji nodrošina, ka viņi var sniegt pierādījumu par datumiem, kuros paziņojumi ir nosūtīti.

7.  Komisija līgumslēdzējam apstiprina saņemtās informācijas publicēšanu, norādot publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publicēšanas pierādījums.

8.  Līgumslēdzēji saskaņā ar 1. līdz 7. punktu var publicēt tādus paziņojumus par līgumiem, uz kuriem neattiecas šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības.



2.

iedaļa

Termiņi

45. pants

Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

1.  Nosakot dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzēji jo īpaši ņem vērā attiecīgā līguma sarežģītību un laiku, kas vajadzīgs piedāvājumu iztrādāšanai, neskarot ar šo pantu noteiktos minimālos termiņus.

2.  Attiecībā uz atklātām procedūrām piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 52 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu.

3.  Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās ar iepriekšēju konkursa izsludināšanu piemēro šādus noteikumus:

a) termiņu dalības pieteikumu saņemšanai, atbildot uz paziņojumu, kas publicēts saskaņā ar 42. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai atbildot uz līgumslēdzēju uzaicinājumu saskaņā ar 47. panta 5. punktu, parasti nosaka ne īsāku kā 37 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums vai uzaicinājums, un tas nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 22 dienas, ja paziņojums nosūtīts publicēšanai citādi nekā ar elektroniskās saziņas līdzekļu starpniecību vai pa faksu, un ne mazāks kā 15 dienas, ja paziņojums nosūtīts ar elektroniskās saziņas līdzekļu starpniecību vai pa faksu;

b) piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un izraudzītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ja visiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks;

c) ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu saņemšanas termiņu, līgumslēdzējs nosaka termiņu, kas parasti ir vismaz 24 dienas un nekādā gadījumā nav mazāks kā 10 dienas no konkursa izsludināšanas dienas.

4.  Ja līgumslēdzēji saskaņā ar XX pielikumu ir publicējuši periodisku informatīvu paziņojumu, kā norādīts 41. panta 1. punktā, minimālais termiņš piedāvājumu saņemšanai atklātās procedūrās parasti nav mazāks kā 36 dienas, bet tas nekādā gadījumā nav mazāks kā 22 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums.

Šādi saīsināti termiņi ir pieļaujami, ja periodiskajā informatīvajā paziņojumā papildus XV A pielikuma I daļā noteiktajai informācijai ir iekļauta visa XV A pielikuma II daļā noteiktā informācija, ciktāl XV A pielikuma II daļā minētā informācija ir pieejama paziņojuma publicēšanas brīdī, un ja paziņojums ir nosūtīts publicēšanai laika posmā no 52 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad ir nosūtīts 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais paziņojums par līgumu.

5.  Ja paziņojumus izstrādā un pārsūta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, termiņus pieteikumu saņemšanai, lai piedalītos slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās, un piedāvājumu saņemšanai, lai piedalītos atklātās procedūrās, var saīsināt par septiņām dienām.

6.  Izņemot gadījumu, kad termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, termiņus piedāvājumu saņemšanai atklātās, slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās var papildus saīsināt par piecām dienām, ja līgumslēdzējs piedāvā neierobežotu un vispārēju tiešu piekļuvi, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, līguma dokumentiem un papildu dokumentiem no dienas, kad saskaņā ar XX pielikumu ir publicēts paziņojums, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu. Paziņojumā jānorāda interneta adrese, kurā pieejama minētā dokumentācija.

7.  Atklātās procedūrās 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ piedāvājumu saņemšanas termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 15 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu.

Ja paziņojumu par līgumu nepārsūta pa faksu vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ piedāvājumu saņemšanas termiņš tomēr nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 22 dienas no dienas, kad pārsūtīts paziņojums par līgumu.

8.  Šā panta 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ termiņš dalības pieteikumu saņemšanai, atbildot uz saskaņā ar 42. panta 1. punkta c) apakšpunktu publicēto paziņojumu vai atbildot uz līgumslēdzēju izteikto uzaicinājumu saskaņā 47. panta 5. punktu, nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 15 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu vai uzaicinājums.

Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ piedāvājumu saņemšanas termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 10 dienas no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums uz konkursu, izņemot termiņu, kas noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

9.  Ja kādu iemeslu dēļ līguma dokumenti un apliecinošie dokumenti vai papildu informācija, kaut arī savlaicīgi pieprasīta, nav iesniegta 46. un 47. pantā noteiktajos termiņos vai arī piedāvājumus var iesniegt tikai pēc attiecīgā objekta apmeklējuma vai pēc līguma dokumentāciju apliecinošo dokumentu pārbaudes uz vietas, piedāvājumu saņemšanas termiņu attiecīgi pagarina, lai visiem attiecīgajiem uzņēmējiem būtu zināma visa piedāvājuma sagatavošanai vajadzīgā informācija, izņemot gadījumu, kad termiņš ir noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

10.  Šajā pantā noteikto termiņu kopsavilkuma tabula ir iekļauta XXII pielikumā.

46. pants

Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

1.  Atklātās procedūrās, ja līgumslēdzēji nepiedāvā neierobežotu un vispārēju tiešu piekļuvi specifikācijām un apliecinošiem dokumentiem, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 45. panta 6. punktu, specifikācijas un apliecinošos dokumentus nosūta uzņēmējiem sešu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, ja pieprasījums ir izteikts savlaicīgi pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

2.  Ja papildu informācija par specifikācijām ir pieprasīta savlaicīgi, līgumslēdzēji vai kompetentās struktūras to sniedz ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām.

47. pants

Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām

1.  Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās līgumslēdzēji vienlaikus un rakstiski uzaicina izraudzītos kandidātus iesniegt savus piedāvājumus vai apspriesties. Kandidātiem paredzētajā uzaicinājumā ietver:

 specifikāciju un visu apliecinošo dokumentu kopijas, vai

 norādi par piekļuvi pirmajā ievilkumā minētajām specifikācijām un apliecinošajiem dokumentiem, ja tie ir tieši pieejami, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 45. panta 6. punktu.

2.  Ja specifikācijas un/vai apliecinošie dokumenti ir tāda subjekta rīcībā, kas nav par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru atbildīgais līgumslēdzējs, uzaicinājumā norāda adresi, kur var pieprasīt minētās specifikācijas un dokumentus, un attiecīgā gadījumā šādu dokumentu pieprasīšanas termiņu, summu, kas jāmaksā par to saņemšanu, un maksāšanas kārtību. Kompetentā struktūra tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas nosūta attiecīgo dokumentāciju uzņēmējam.

3.  Līgumslēdzējs vai kompetentā struktūra nosūta papildu informāciju par specifikācijām vai apliecinošajiem dokumentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām, ja šāda informācija ir pieprasīta savlaicīgi.

4.  Turklāt uzaicinājumā ietver vismaz šādu informāciju:

a) attiecīgā gadījumā papildu dokumentu pieprasīšanas termiņš, kā arī par šādiem dokumentiem maksājamā summa un maksāšanas noteikumi;

b) piedāvājumu saņemšanas termiņš, adrese, uz kādu tie jāsūta, un valoda vai valodas, kurās tie jāsagatavo;

c) atsauce uz publicētiem paziņojumiem par līgumu;

d) norāde uz dokumentiem, kas jāpievieno;

e) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, ja tie nav norādīti paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu;

f) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvais svērums vai attiecīgā gadījumā šādu kritēriju svarīguma secība, ja šāda informācija nav sniegta paziņojumā par līgumu, paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību vai specifikācijās.

5.  Ja uzaicinājumam uz konkursu izmanto periodisku informatīvu paziņojumu, līgumslēdzēji pēc tam uzaicina visus kandidātus apstiprināt savu ieinteresētību, pamatojoties uz sīku informāciju par attiecīgo līgumu, pirms pretendentu vai sarunu dalībnieku atlases uzsākšanas.

Minētajā uzaicinājumā ietver vismaz šādu informāciju:

a) papildu līgumu veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas, un, ja iespējams, paredzamais laiks šādu iespēju īstenošanai attiecībā uz atjaunojamiem līgumiem, turpmāko konkursu paziņojumu veids un daudzums attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem un, ja iespējams, paredzamie publicēšanas datumi;

b) procedūras veids – slēgta procedūra vai sarunu procedūra;

c) attiecīgā gadījumā datums, kurā jāuzsāk vai jābeidz preču piegāde vai darbu vai pakalpojumu izpilde;

d) konkursa dokumentu pieprasījumu iesniegšanas adrese un termiņš, un valoda vai valodas, kurās jāsagatavo dokumenti;

e) tā līgumslēdzēja adrese, kas piešķir līguma slēgšanas tiesības un sniedz specifikāciju un citu dokumentu saņemšanai vajadzīgo informāciju;

f) ekonomiski un tehniski nosacījumi, finanšu garantijas un informācija, ko pieprasa no uzņēmējiem;

g) summa un maksāšanas kārtība attiecībā uz visiem maksājumiem par konkursa dokumentu saņemšanu;

h) tā līguma veids, uz ko attiecas konkurss – pirkšana, izpirkumnoma, noma vai īrējumpirkšana, vai kāda minēto veidu kombinācija;

i) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji un to svērums vai attiecīgā gadījumā šādu kritēriju svarīguma secība, ja tāda informācija nav sniegta informatīvajā paziņojumā, specifikācijās, uzaicinājumā uz konkursu vai sarunām.



3.

iedaļa

Saziņa un informācija

48. pants

Saziņai piemērojamie noteikumi

1.  Visu šajā sadaļā minēto saziņu un informācijas apmaiņu var veikt pa pastu, faksu, ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību saskaņā ar 4. un 5. punktu, pa tālruni 6. punktā minētajos gadījumos un apstākļos vai izmantojot minēto līdzekļu kombināciju atbilstoši līgumslēdzēja izvēlei.

2.  Izvēlētie saziņas līdzekļi ir vispārpieejami un tādēļ neierobežo uzņēmēju piekļuvi konkursa procedūrai.

3.  Saziņu un informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai nodrošinātu datu integritātes, piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitātes saglabāšanu un lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēji izskata piedāvājumu un dalības pieteikumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

4.  Līdzekļi, kas izmantojami saziņai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, kā arī to tehniskie parametri ir nediskriminējoši, vispārpieejami un saderīgi ar vispārlietojamiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem.

5.  Piedāvājumu elektroniskas pārsūtīšanas un saņemšanas ierīcēm un dalības pieteikumu elektroniskas saņemšanas ierīcēm ir piemērojami šādi noteikumi:

a) ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kas vajadzīgas piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskai iesniegšanai, ieskaitot šifrēšanu. Turklāt ierīces piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai atbilst XXIV pielikuma prasībām;

b) dalībvalstis atbilstoši Direktīvas 1999/93/EK 5. pantam var pieprasīt, lai elektroniskajiem piedāvājumiem būtu pievienots progresīvs elektroniskais paraksts atbilstoši minētā panta 1. punktam;

c) dalībvalstis var ieviest vai saglabāt brīvprātīgas akreditācijas shēmas, kuru mērķis ir sertificēšanas pakalpojumu sniegšanas līmeņa paaugstināšana attiecībā uz minētajām ierīcēm;

d) pretendenti vai kandidāti apņemas iesniegt 52. panta 2. punktā, 52. panta 3. punktā, 53. pantā un 54. pantā minētos dokumentus, apliecības un deklarācijas, ja tās nav elektroniskā formātā, pirms piedāvājumu vai dalības pieteikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

6.  Uz dalības pieteikumu pārsūtīšanu attiecas šādi noteikumi:

a) pieteikumus par piedalīšanos līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās var iesniegt rakstiski vai pa tālruni;

b) ja dalību piesaka pa tālruni, līdz pieteikumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām jānosūta pieteikuma rakstisks apstiprinājums;

c) līgumslēdzēji var pieprasīt, lai pa faksu nosūtītie dalības pieteikumi tiek apstiprināti pa pastu vai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, ja tas ir vajadzīgs juridisku pierādījumu nodrošināšanai. Līgumslēdzējam šāda prasība kopā ar termiņiem apstiprinājuma nosūtīšanai pa pastu vai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību jānorāda paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, vai 47. panta 5. punktā minētajā uzaicinājumā.

49. pants

Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem

1.  Līgumslēdzēji pēc iespējas drīz informē iesaistītos uzņēmējus par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ieskaitot pamatojumu visiem lēmumiem par pamatnolīguma neslēgšanu, tāda līguma slēgšanas tiesību nepiešķiršanu, attiecībā uz kuru ir bijis uzaicinājums uz konkursu, vai procedūras atsākšanu, vai par dinamiskās pirkšanas sistēmas neieviešanu; līgumslēdzēji minēto informāciju sniedz rakstiski, ja viņiem to pieprasa.

2.  Pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēji iespējami drīz informē:

 visus konkursu neizturējušos kandidātus par to pieteikuma noraidījuma iemesliem,

 visus konkursu neizturējušos pretendentus par to piedāvājuma noraidījuma iemesliem, attiecībā uz 34. panta 4. un 5. punktā minētajiem gadījumiem norādot pamatojumu lēmumam par neatbilstību vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst izpildes vai funkcionālajām prasībām,

 visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un relatīvajām priekšrocībām, kā arī dara zināmu izraudzītā pretendenta nosaukumu, un pamatnolīguma līgumslēdzējas puses.

Laiks minēto darbību veikšanai nekādos apstākļos nedrīkst būt ilgāks kā 15 dienas no informācijas rakstiskā pieprasījuma saņemšanas dienas.

Līgumslēdzēji tomēr var nolemt, ka konkrēta 1. punktā minētā informācija par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatnolīguma noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā nav paziņojama, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesību aizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai ierobežotu konkrēta publiska vai privāta uzņēmēja likumīgās komerciālās intereses, ieskaitot tā uzņēmēja intereses, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, vai varētu ierobežot uzņēmēju godīgu konkurenci.

3.  Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, informē pieteikumu iesniedzējus par savu lēmumu attiecībā uz kvalificēšanu sešu mēnešu laika posmā.

Ja lēmuma pieņemšanai vajadzēs vairāk nekā četrus mēnešus no pieteikuma saņemšanas, līgumslēdzējs divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieteikuma saņemšanas informē pieteikuma iesniedzēju par iemesliem, ar ko pamato ilgāku termiņu, un par dienu, līdz kurai pieteikumu apstiprinās vai noraidīs.

4.  Pieteikumu iesniedzējus, kuru kvalificēšanu noraida, informē par attiecīgo lēmumu un noraidījuma iemesliem pēc iespējas drīz un nekādos apstākļos ne vēlāk kā 15 dienas pēc lēmuma pieņemšanas. Iemeslus pamato ar 53. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem.

5.  Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, uzņēmēja kvalificēšanu var izbeigt vienīgi tādu iemeslu dēļ, kas pamatoti ar 53. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem. Nodomu par kvalificēšanas izbeigšanu rakstiski paziņo uzņēmējam iepriekš, norādot iemeslu vai iemeslus, ar ko pamato minēto rīcību, vismaz 15 dienas pirms dienas, kad kvalificēšanu paredzēts izbeigt.

50. pants

Saglabājamā informācija par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

1.  Līgumslēdzēji par katru līgumu uzglabā atbilstošu informāciju, kas ir pietiekama, lai vēlāk viņi varētu pamatot lēmumus, kuri pieņemti saistībā ar:

a) uzņēmēju kvalificēšanu un atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

b) to procedūru izmantošanu, kuras piemēro bez iepriekšēja uzaicinājuma uz konkursu atbilstīgi 40. panta 3. punktam;

c) šīs sadaļas III līdz VI nodaļas nepiemērošanu atbilstīgi I sadaļas II nodaļā un šīs sadaļas II nodaļā paredzētajām atkāpēm.

Līgumslēdzēji attiecīgi rīkojas, lai dokumentētu ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību veikto līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru norisi.

2.  Šo informāciju uzglabā vismaz četrus gadus no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienas, lai līgumslēdzējs pēc Komisijas pieprasījuma minētajā laika posmā varētu sniegt tai vajadzīgo informāciju.



VII

NODAĻA

Procedūras norise

51. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Lai izraudzītos dalībniekus, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās:

a) līgumslēdzēji, kas ir paredzējuši noteikumus un pretendentu vai kandidātu noraidīšanas kritērijus saskaņā ar 54. panta 1., 2. vai 4. punktu, neiekļauj procedūrā uzņēmējus, kuri atbilst minētajiem noteikumiem vai kritērijiem;

b) līgumslēdzēji izraugās pretendentus un kandidātus saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 54. pantu;

c) slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās ar uzaicinājumu uz konkursu līgumslēdzēji attiecīgā gadījumā saskaņā ar 54. pantu samazina to kandidātu skaitu, kas izraudzīti, ievērojot a) un b) apakšpunktu.

2.  Ja konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, un lai izraudzītos dalībniekus līgumu slēgšanas piešķiršanas procedūrām attiecībā uz konkrētiem līgumiem, uz kuriem attiecas uzaicinājums uz konkursu, līgumslēdzēji:

a) uzņēmējus novērtē saskaņā ar 53. panta noteikumiem;

b) šādi kvalificētiem uzņēmējiem piemēro tos 1. punkta noteikumus, kas attiecas uz slēgtām procedūrām vai sarunu procedūrām.

3.  Līgumslēdzēji pārliecinās, ka izraudzīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst noteikumiem un prasībām, kas piemērojamas piedāvājumiem, un piešķir līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz 55. un 57. pantā noteiktajiem kritērijiem.



1.

iedaļa

Kvalifikācija un kvalitatīvā atlase

52. pants

Administratīvo, tehnisko un finansiālo nosacījumu un apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēja atzīšana

1.  Izraugoties dalībniekus slēgtai procedūrai vai sarunu procedūrai, lai pieņemtu lēmumu par kvalifikāciju, vai koriģējot kritērijus vai noteikumus, līgumslēdzēji:

a) nenosaka dažiem uzņēmējiem tādus administratīvus, tehniskus vai finansiālus nosacījumus, kādus nenoteiktu citiem uzņēmējiem;

b) nepieprasa pārbaudes vai pierādījumus, kas dublē jau pieejamus objektīvus pierādījumus.

2.  Ja līgumslēdzēji pieprasa uzrādīt apliecības, ko sagatavojušas neatkarīgas organizācijas, apliecinot uzņēmēja atbilstību konkrētiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tie atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas pamatojas uz attiecīgajām Eiropas standartu sērijām un ko apstiprinājušas organizācijas, kuras atbilst Eiropas standartu sērijām attiecībā uz sertificēšanu.

Līgumslēdzēji atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu organizāciju izsniegtas līdzvērtīgas apliecības. Viņi pieņem arī citus uzņēmēju sniegtus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem.

3.  Attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un tikai attiecīgos gadījumos līgumslēdzēji, lai pārliecinātos par uzņēmēja tehniskajām iespējām, var pieprasīt norādi uz vides pārvaldības pasākumiem, ko uzņēmējs varēs piemērot līgumsaistību izpildes laikā. Šādos gadījumos, ja līgumslēdzēji pieprasa uzrādīt apliecības, ko izsniegušas neatkarīgas organizācijas, apliecinot uzņēmēja atbilstību konkrētiem vides pārvaldības standartiem, viņi atsaucas uz vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz vides pārvaldības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus apstiprinājušas organizācijas, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem vai attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sertificēšanu.

Līgumslēdzēji atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu organizāciju izsniegtas līdzvērtīgas apliecības. Viņi pieņem arī citus uzņēmēju sniegtus pierādījumus par līdzvērtīgiem vides pārvaldības pasākumiem.

53. pants

Kvalifikācijas sistēmas

1.  Līgumslēdzēji, kas to vēlas, var izstrādāt un izmantot uzņēmēju kvalifikācijas sistēmu.

Līgumslēdzēji, kas izveido vai izmanto kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, ka uzņēmēji jebkurā laikā var pieprasīt kvalificēšanu.

2.  Saskaņā ar 1. punktu paredzētā sistēma var ietvert dažādus kvalifikācijas posmus.

Sistēmu izmanto, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un piemērošanas noteikumiem, kas jānosaka līgumslēdzējam.

Ja minētie kritēriji un noteikumi ietver tehniskas specifikācijas, piemēro 34. panta noteikumus. Kritērijus un noteikumus vajadzības gadījumā var koriģēt.

3.  Šā panta 2. punktā minētos kvalifikācijas kritērijus un noteikumus var iekļaut noraidīšanas kritērijos, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK 45. pantā, saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, minētie kritēriji un noteikumi ietver Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 1. punktā uzskaitītos noraidīšanas kritērijus.

4.  Ja 2. punktā minētie kvalifikācijas kritēriji un noteikumi ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja saimniecisko un finansiālo stāvokli, uzņēmējs vajadzības gadījumā var atsaukties uz citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējam jāpierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas derīguma laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, ka minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli.

5.  Ja 2. punktā minētie kvalifikācijas kritēriji un noteikumi ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja tehniskajām un/vai profesionālajām iespējām, uzņēmējs vajadzības gadījumā var atsaukties uz citu subjektu iespējām neatkarīgi no uzņēmēja un minēto subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējam jāpierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas derīguma laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos padarīt uzņēmējam pieejamus vajadzīgos resursus.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kas minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu iespējām.

6.  Šā panta 2. punktā minētos kvalifikācijas kritērijus un noteikumus uzņēmējiem dara pieejamus pēc pieprasījuma. Ieinteresētos uzņēmējus informē par minēto kritēriju un noteikumu korekcijām.

Ja līgumslēdzējs uzskata, ka dažu citu subjektu vai organizāciju kvalifikācijas sistēma atbilst tā prasībām, tas ieinteresētajiem uzņēmējiem dara zināmus šādu subjektu vai organizāciju nosaukumus.

7.  Jāveic kvalificēto uzņēmēju rakstiska uzskaite; to var iedalīt kategorijās atbilstoši tā līguma veidam, attiecībā uz kuru attiecīgā kvalifikācija ir derīga.

8.  Izveidojot vai izmantojot kvalifikācijas sistēmu, līgumslēdzēji jo īpaši ievēro 41. panta 3. punkta noteikumus attiecībā uz paziņojumiem par kvalifikācijas sistēmas esamību, 49. panta 3., 4. un 5. punkta noteikumus par informāciju, kas jāsniedz uzņēmējiem, kuri pieteikušies kvalifikācijai, 51. panta 2. punkta noteikumus par dalībnieku atlasi, ja konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, kā arī 52. panta noteikumus par administratīvu, tehnisku vai finansiālu nosacījumu, apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēju atzīšanu.

9.  Ja konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, pretendentus slēgtā procedūrā vai sarunu procedūras dalībniekus izraugās no kvalificētajiem kandidātiem atbilstoši minētajai sistēmai.

54. pants

Kvalitatīvās atlases kritēriji

1.  Līgumslēdzēji, kas nosaka atlases kritērijus atklātā procedūrā, tos nosaka saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem.

2.  Līgumslēdzēji, kas izraugās kandidātus slēgtām procedūrā vai sarunu procedūrām, šādu atlasi veic atbilstoši objektīviem noteikumiem un kritērijiem, ko tie ir noteikuši un kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem.

3.  Slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās kritērijus var pamatot ar līgumslēdzēja objektīvo vajadzību samazināt kandidātu skaitu līdz līmenim, kuru pamato ar vajadzību nodrošināt to, ka iepirkuma procedūras konkrētās iezīmes un tās īstenošanai vajadzīgie līdzekļi ir līdzsvarā. Nosakot izraudzīto kandidātu skaitu, tomēr jāņem vērā vajadzība nodrošināt pienācīgu konkurenci.

4.  Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos kritērijus var iekļaut noraidīšanas kritērijos, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK 45. pantā, saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, šā panta 1. un 2. punktā minētie kritēriji ietver Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 1. punktā uzskaitītos noraidīšanas kritērijus.

5.  Ja 1. un 2. punktā minētie kritēriji ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja saimniecisko un finansiālo stāvokli, uzņēmējs vajadzības gadījumā un attiecībā uz konkrētu līgumu var atsaukties uz citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējs pierāda līgumslēdzējam, ka vajadzīgie resursi būs tam pieejami, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kas minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli.

6.  Ja 1. un 2. punktā minētie kritēriji ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja tehniskajām un/vai profesionālajām iespējām, uzņēmējs vajadzības gadījumā un attiecībā uz konkrētu līgumu var atsaukties uz citu subjektu iespējām neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējam jāpierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā līgumsaistību izpildes laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos padarīt uzņēmējam pieejamus vajadzīgos resursus.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kas minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu iespējām.



2.

iedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

55. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

1.  Neierobežojot valstu normatīvos vai administratīvos aktus par konkrētu pakalpojumu apmaksu, kritēriji, uz ko līgumslēdzēji pamatojas, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības:

a) ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu pēc līgumslēdzēja ieskatiem, ir dažādi kritēriji, kas saistīti ar konkrētā līguma priekšmetu, piemēram, piegādes vai pabeigšanas termiņš, ekspluatācijas izmaksas, rentabilitāte, kvalitāte, estētiskās un funkcionālās īpašības, ekoloģiski raksturlielumi, tehniskā vērtība, garantijas remonts un tehniskā palīdzība, saistības attiecībā uz rezerves daļām, piegādes pasūtījumu drošums, cena u.c.;

b) ir tikai zemākā cena.

2.  Neierobežojot šā punkta trešās daļas noteikumus, 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējs precizē relatīvo svērumu, kādu tas piešķir katram kritērijam, kas izraudzīts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai.

Minētos svērumus var izteikt, nosakot diapazonu ar attiecīgu maksimālo starpību.

Ja pēc līgumslēdzēja atzinuma svērums nav iespējams uzskatāmu iemeslu dēļ, līgumslēdzējs norāda kritērijus secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.

Relatīvo svērumu vai svarīguma secību attiecīgā gadījumā nosaka paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, kā minēts 47. panta 5. punktā, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām, vai specifikācijās.

56. pants

Elektronisko izsoļu izmantošana

1.  Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles.

2.  Atklātās, slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās ar iepriekšēju uzaicinājumu uz konkursu līgumslēdzēji var nolemt, ka pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniska izsole, ja var precīzi noteikt līguma specifikācijas.

Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var rīkot, izsludinot konkursu uz līguma slēgšanas tiesībām, kas piešķiramas saskaņā ar 15. pantā minēto dinamisko iepirkumu sistēmu.

Elektroniskā izsole pamatojas:

a) tikai uz cenām, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir par zemāko cenu;

b) vai uz cenām un/vai piedāvājumu specifikācijā norādīto parametru jaunām vērtībām, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

3.  Līgumslēdzēji, kas nolemj rīkot elektronisko izsoli, dara to zināmu paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu.

Specifikācijās, inter alia, iekļauj šādu informāciju:

a) parametri, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ar nosacījumu, ka šādi parametri ir kvantitatīvi nosakāmi un tos var izteikt skaitļos vai procentos;

b) visi to vērtību ierobežojumi, ko var iesniegt, jo tās izriet no specifikācijām attiecībā uz līguma priekšmetu;

c) informācija, kas būs pieejama pretendentiem elektroniskās izsoles gaitā, un attiecīgā gadījumā laiks, kad tā būs pieejama;

d) būtiska informācija saistībā ar elektroniskās izsoles norisi;

e) nosacījumi, ar kādiem pretendenti varēs piedāvāt cenas, un jo īpaši minimālā starpība, kas attiecīgā gadījumā būs vajadzīga cenu piedāvāšanā;

f) būtiska informācija par izmantoto elektronisko aprīkojumu un pieslēguma priekšnoteikumiem un tehniskajām specifikācijām.

4.  Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas līgumslēdzēji izdara piedāvājumu visaptverošu sākotnējo novērtējumu saskaņā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju/kritērijiem un tiem noteikto svērumu.

Visus pretendentus, kas iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību vienlaicīgi uzaicina pieteikt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; uzaicinājumā ir visa būtiskā informācija par individuālo pieslēgumu izmantotajam elektroniskajam aprīkojumam un ir noteikts elektroniskās izsoles sākuma datums un laiks. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nedrīkst sākties agrāk nekā divas darbdienas pēc dienas, kad izsūtīti uzaicinājumi.

5.  Ja līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uzaicinājumam pievieno attiecīgā piedāvājuma tāda visaptveroša novērtējuma rezultātu, kas izdarīts saskaņā ar 55. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēto svērumu.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, kas izmantojama elektroniskajā izsolē, lai, pamatojoties uz pieteiktajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām, automātiski noteiktu secības maiņu. Minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, vai specifikācijās; tālab visus diapazonus iepriekš tomēr samazina līdz konkrētai vērtībai.

Ja ir atļauti varianti, katram variantam paredz atsevišķu formulu.

6.  Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzēji tūlīt dara visiem pretendentiem zināmu pietiekamu informāciju, lai tie jebkurā laikā varētu noskaidrot savu relatīvo secīgo vietu. Līgumslēdzēji var paziņot arī citu informāciju par pieteiktajām cenām vai vērtībām, ja tas ir noteikts specifikācijās. Līgumslēdzēji var arī jebkurā laikā paziņot dalībnieku skaitu attiecīgajā izsoles posmā. Viņi tomēr nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst izpaust pretendentu identitāti.

7.  Līgumslēdzēji slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos šādos veidos:

a) uzaicinājumā piedalīties izsolē viņi norāda iepriekš noteiktu datumu un laiku;

b) ja viņi vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo starpību. Tādā gadījumā līgumslēdzēji uzaicinājumā piedalīties izsolē nosaka termiņu pēc pēdējā piedāvājuma saņemšanas, kam beidzoties, viņi slēgs elektronisko izsoli;

c) kad visi izsoles posmi, kas noteikti uzaicinājumā piedalīties, ir pabeigti.

Ja līgumslēdzēji ir nolēmuši slēgt elektronisko izsoli saskaņā ar c) apakšpunktu, iespējams, izmatojot arī b) apakšpunktā noteikto kārtību, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma grafiku.

8.  Pēc elektroniskās izsoles slēgšanas līgumslēdzēji piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 55. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

9.  Līgumslēdzēji nedrīkst elektroniskās izsoles izmantot nepareizi, ne arī tās izmantot tā, lai kavētu, ierobežotu vai traucētu konkurenci, ne arī mainīt līguma priekšmetu, kas definēts paziņojumā, kuru izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, un specifikācijā.

57. pants

Nesamērīgi lēti piedāvājumi

1.  Ja par konkrētu līgumu ir nesamērīgi lēti preču, būvdarbu vai pakalpojumu piedāvājumi, līgumslēdzējs, pirms tas drīkst noraidīt minētos piedāvājumus, pieprasa sniegt rakstiski sīku informāciju par piedāvājuma elementiem, ko tas uzskata par būtiskiem.

Šāda informācija var jo īpaši attiekties:

a) uz ražošanas procesa, sniegto pakalpojumu un būvniecības metodes saimnieciskajiem faktoriem;

b) uz izvēlētajiem tehniskajiem risinājumiem un/vai īpaši labvēlīgiem apstākļiem, kas pretendentam pieejami preču vai pakalpojumu piegādei vai būvdarbu izpildei;

c) uz pretendenta piedāvāto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu oriģinalitāti;

d) uz atbilstību darba aizsardzības un darba apstākļu noteikumiem, kas ir spēkā vietā, kur jāveic būvdarbi, jāsniedz pakalpojums vai jāveic piegāde;

e) uz pretendenta iespēju saņemt valsts atbalstu.

2.  Līgumslēdzējs pārbauda minētos elementus, apspriežoties ar pretendentu un ņemot vērā sniegtos pierādījumus.

3.  Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nesamērīgi lēts tādēļ, ka pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu var noraidīt, pamatojoties tikai uz minēto iemeslu, pēc pārrunām ar pretendentu, ja tas līgumslēdzēja noteiktā pietiekamā termiņā nevar pierādīt, ka attiecīgais atbalsts piešķirts likumīgi. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu minētajos apstākļos, tas par to informē Komisiju.



3.

iedaļa

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm

58. pants

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem

1.  Šis pants attiecas uz piedāvājumiem, kas attiecas uz tādu trešo valstu izcelsmes produktiem, ar kurām Kopiena nav noslēgusi ne daudzpusējus, ne divpusējus nolīgumus, kas nodrošina Kopienas uzņēmumiem salīdzināmu un efektīvu piekļuvi minēto trešo valstu tirgiem. Tas neietekmē Kopienas vai tās dalībvalstu pienākumus pret trešām valstīm.

2.  Ikvienu piegādes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai iesniegtu piedāvājumu var noraidīt, ja trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi ( 31 ), ir lielāks nekā 50 % no to produktu kopvērtības, par kuriem notiek konkurss. Šajā pantā telekomunikāciju tīkla aprīkojumā izmantoto programmatūru uzskata par produktu.

3.  Saskaņā ar otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi ir līdzvērtīgi, ņemot vērā 55. pantā noteiktos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, priekšroku dod piedāvājumiem, ko nevar noraidīt saskaņā ar 2. punktu. Šajā pantā attiecīgo piedāvājumu cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja cenu starpība nav lielāka kā 3 %.

Piedāvājumam tomēr nedod priekšroku saskaņā ar pirmo daļu, ja to pieņemot, līgumslēdzējam ir saistošs pienākums iegādāties aprīkojumu, kura tehniskie parametri atšķiras no jau izmantota aprīkojuma parametriem, tādējādi radot nesaderību vai tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē, vai arī nesamērīgas izmaksas.

4.  Šajā pantā tās trešās valstis, uz kurām ar Padomes lēmumu ir attiecinātas šīs direktīvas noteikumu priekšrocības, saskaņā ar 1. punktu neņem vērā, nosakot 2. punktā minēto trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvaru.

5.  Komisija, sākot no pirmā gada otrās puses pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, iesniedz Padomei ikgadēju ziņojumu par panākumiem, kas gūti daudzpusējās vai divpusējās sarunās par Kopienas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, par visiem rezultātiem, kas gūti šādās sarunās, un visu noslēgto nolīgumu praktisko īstenošanu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt šā panta noteikumus, ņemot vērā minētos panākumus.

59. pants

Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem

1.  Dalībvalstis informē Komisiju par vispārējām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem, cenšoties iegūt pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības trešās valstīs, un par ko tie ziņojuši.

2.  Komisija līdz 2005. gada 31. decembrim un turpmāk regulāri ziņo Padomei par brīvas piekļuves radīšanu attiecībā uz pakalpojumu līgumiem trešās valstīs un par panākumiem sarunās ar šīm valstīm minētajā jautājumā, jo īpaši saistībā ar PTO.

3.  Komisija, vēršoties pie attiecīgās trešās valsts, cenšas labot situāciju, saistībā ar ko tā, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem vai citu informāciju, konstatē, ka attiecībā uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešā valsts:

a) nepiešķir Kopienas uzņēmumiem faktisku piekļuvi, kas līdzvērtīga tai, ko Kopiena piešķir attiecīgās valsts uzņēmumiem; vai

b) nepiešķir Kopienas uzņēmumiem valsts režīmu vai tādas pašas konkurences iespējas, kādas pieejamas attiecīgās valsts uzņēmumiem; vai arī

c) piešķir citu trešo valstu uzņēmumiem labvēlīgāku režīmu nekā Kopienas uzņēmumiem.

4.  Dalībvalstis informē Komisiju par visām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem un par ko tie ziņojuši, un kas ir radušās XXIII pielikumā uzskaitīto starptautisko darba tiesību normu neievērošanas dēļ, minētajiem uzņēmumiem cenšoties nodrošināt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešās valstīs.

5.  Šā panta 3. un 4. punktā minētajos apstākļos Komisija jebkurā laikā var ierosināt, lai Padome nolemj laika posmā, kas jānosaka minētajā lēmumā, atlikt vai ierobežot pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu:

a) uzņēmumiem, ko reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti;

b) uzņēmumiem, kuri saistīti ar a) apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem un kuru juridiskā adrese ir Kopienā, bet kuriem nav tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku;

c) uzņēmumiem, kas iesniedz piedāvājumus, kuru priekšmets ir attiecīgās trešās valsts izcelsmes pakalpojumi.

Padome pēc iespējas drīz pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Komisija var ierosināt minētos pasākumus pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma.

6.  Šis pants neierobežo Kopienas tās saistības attiecībā pret trešām valstīm, ko paredz starptautiski nolīgumi par valsts iepirkumu, jo īpaši saistībā ar PTO.



III

SADAĻA

NOTEIKUMI, KAS REGLAMENTĒ PAKALPOJUMU PROJEKTU KONKURSUS

60. pants

Vispārīgs noteikums

1.  Projektu konkursa organizēšanas noteikumi atbilst šā panta 2. punktam, 61. pantam un 63. līdz 66. pantam un ir pieejami personām, kas ir ieinteresētas piedalīties konkursā.

2.  Dalībnieku piedalīšanos projektu konkursos neierobežo:

a) izdarot norādi uz kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu;

b) pamatojoties uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, dalībniekiem ir jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

61. pants

Robežvērtības

1.  Šī sadaļa attiecas uz projektu konkursiem, kas ir organizēti kā iepirkuma procedūras daļa attiecībā uz pakalpojumiem, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir ►M11  EUR 400 000 ◄ vai lielāka. Šajā punktā “robežvērtība” ir pakalpojumu līguma paredzamā vērtība bez PVN, ieskaitot visas iespējamās godalgas un/vai maksājumus dalībniekiem.

2.  Šī sadaļa attiecas uz visiem projektu konkursiem, ja konkursa godalgu un dalībniekiem paredzēto maksājumu kopsumma ir ►M11  EUR 400 000 ◄ vai lielāka.

Šajā punktā “robežvērtība” ir godalgu un maksājumu kopsumma, ieskaitot tāda pakalpojumu līguma paredzamo vērtību bez PVN, kuru pēc tam varētu noslēgt saskaņā ar 40. panta 3. punktu, ja līgumslēdzējs ietver šādu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu paziņojumā par konkursu.

62. pants

Neietvertie projektu konkursi

Šī sadaļa neattiecas:

1) uz konkursiem, ko organizē attiecībā uz pakalpojumu līgumiem tādos pašos gadījumos, kādi minēti 20., 21. un 22. pantā;

2) uz projektu konkursiem, ko organizē, lai attiecīgajā dalībvalstī veiktu darbību, attiecībā uz kuru 30. panta 1. punkta piemērojamība ir noteikta ar Komisijas lēmumu vai attiecībā uz kuru minētais punkts ir uzskatīts par piemērojamu, ievērojot minētā panta 4. punkta otro vai trešo daļu vai 5. punkta ceturto daļu.

63. pants

Noteikumi par reklāmu un pārredzamību

1.  Līgumslēdzēji, kas vēlas organizēt projektu konkursu, izsludina konkursu, izmantojot paziņojumu par konkursu. Līgumslēdzēji, kas ir sarīkojuši projektu konkursu, tā rezultātus dara zināmus, sniedzot paziņojumu. Uzaicinājumā uz konkursu iekļauj XVIII pielikumā minēto informāciju, un paziņojumā par projektu konkursa rezultātiem iekļauj XIX pielikumā minēto informāciju atbilstoši standartveidlapu paraugam, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 68. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

Paziņojumu par projektu konkursa rezultātiem nosūta Komisijai divu mēnešu laikā pēc projektu konkursa slēgšanas un saskaņā ar nosacījumiem, kas Komisijai jānosaka atbilstoši 68. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Tālab Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot minēto informāciju, attiecībā uz saņemto projektu vai plānu skaitu, uzņēmēju identitāti un piedāvātajām cenām.

2.  Uz paziņojumiem saistībā ar projektu konkursiem attiecas arī 44. panta 2. līdz 8. punkts.

64. pants

Saziņas līdzekļi

1.  Uz visiem paziņojumiem saistībā ar konkursiem attiecas 48. panta 1., 2. un 4. punkts.

2.  Paziņojumus sniedz un informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai nodrošinātu, ka ir ievērota konkursa dalībnieku visas paziņotās informācijas integritāte un konfidencialitāte un ka žūrija plānu un projektu saturu noskaidro tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

3.  Uz plānu un projektu elektronisku saņemšanu attiecas šādi noteikumi:

a) attiecīgajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kas ir vajadzīgas plānu un projektu iesniegšanai, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ieskaitot šifrēšanu. Turklāt ierīces plānu un projektu elektroniskai saņemšanai atbilst XXIV pielikuma prasībām;

b) dalībvalstis var ieviest vai saglabāt brīvprātīgas akreditācijas shēmas, kuru mērķis ir sertificēšanas pakalpojumu sniegšanas līmeņa paaugstināšana attiecībā uz minētajām ierīcēm.

65. pants

Noteikumi par projektu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju

1.  Organizējot projektu konkursus, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas ir pielāgotas šīs direktīvas noteikumiem.

2.  Ja projektu konkursu dalībnieku skaits ir ierobežots, līgumslēdzēji nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto dalībnieku skaits katrā ziņā ir pietiekams, lai nodrošinātu faktisku konkurenci.

3.  Žūrijā ir tikai fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem ir vajadzīga īpaša profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai žūrijas locekļu jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

66. pants

Žūrijas lēmumi

1.  Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga.

2.  Tā izskata kandidātu iesniegtos plānus un projektus anonīmi un pamatojoties vienīgi uz paziņojumā par konkursu norādītajiem kritērijiem.

3.  Žūrija projektu secību ieraksta protokolā, ko paraksta tās locekļi un kas ir sagatavots atbilstoši katra projekta vērtībai, pievienojot savas piezīmes un jautājumus, kuriem varētu būt vajadzīgi precizējumi.

4.  Anonimitāte jāievēro, līdz žūrija ir pieņēmusi atzinumu vai lēmumu.

5.  Vajadzības gadījumā kandidātus var uzaicināt sniegt atbildes uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā, lai precizētu projektu aspektus.

6.  Par žūrijas locekļu un kandidātu savstarpējo dialogu sagatavo visaptverošu protokolu.



IV

SADAĻA

STATISTIKAS DATU SNIEGŠANAS SAISTĪBAS, IZPILDPILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

67. pants

Statistikas datu sniegšanas saistības

1.  Dalībvalstis saskaņā ar pasākumiem, kas jānosaka atbilstoši 68. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai, nodrošina, ka Komisija katru gadu saņem statistikas ziņojumu par to līgumu kopvērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas par mazāku summu nekā 16. pantā noteiktās robežvērtības, bet uz kuriem attiektos šī direktīva, ja to vērtība nebūtu mazāka kā minētā robežvērtība, iedalot šādu ziņojumu pēc dalībvalstīm un darbību kategorijām, kas minētas I līdz X pielikumā.

2.  Attiecībā uz darbību kategorijām, kas minētas II, III, V, IX un X pielikumā, dalībvalstis nodrošina, ka Komisija saņem statistikas ziņojumu par piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām ne vēlāk kā 2004. gada 31. oktobrī par iepriekšējo gadu un pēc tam katru gadu līdz 31. oktobrim saskaņā ar pasākumiem, kas jānosaka atbilstoši 68. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai. Statistikas ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai pārliecinātos par Nolīguma pareizu piemērošanu.

Informācijā, kas vajadzīga saskaņā ar pirmo daļu, neiekļauj datus par līgumiem attiecībā uz izpētes un attīstības pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII A pielikuma 8. kategorijā, telekomunikāciju pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII A pielikuma 5. kategorijā un kuru pozīcijas CPV nomenklatūrā atbilst CPC nomenklatūras uzskaites numuriem 7524, 7525 un 7526, kā arī attiecībā uz XVII B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem.

3.  Pasākumus saskaņā ar 1. un 2. punktu paredz tā, lai nodrošinātu, ka:

a) administratīvās vienkāršošanas labad līgumus ar mazāku vērtību var neietvert, ja nav apdraudēta statistikas lietderība;

b) ir ievērota sniegtās informācijas konfidencialitāte.

▼M8

68. pants

Komitoloģijas procedūra

1.  Komisijai palīdz Valsts līgumu padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK ( 32 ).

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. panta b) apakšpunktā un 4. panta e) apakšpunktā noteiktais termiņš ir attiecīgi četras, divas un sešas nedēļas.

5.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B

69. pants

Robežvērtību pārskatīšana

1.   ►M8  Komisija pārbauda 16. pantā noteiktās robežvērtības reizi divos gados, sākot no 2004. gada 30. aprīļa, un vajadzības gadījumā attiecībā uz otro daļu tās pārskata. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 68. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 68. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru. ◄

Minēto robežvērtību aprēķinu bāze ir eiro vidējais dienas kurss, kas izteikts kā speciālās aizņēmuma tiesības (SAT), 24 mēnešu ilgā laika posmā, kas beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kura sākas 1. janvārī. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam tūkstotim eiro, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas Nolīgumā paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SAT.

2.   ►M8  Vienlaikus ar 1. punktā paredzēto pārskatīšanu Komisija 61. pantā noteiktās robežvērtības (projektu konkursiem) ar pārskatītajām robežvērtībām, kas piemērojamas pakalpojumu līgumiem. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 68. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 68. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru. ◄

Saskaņā ar 1. punktu noteiktās robežvērtības to dalībvalstu valūtās, kas nav monetārās savienības locekles, parasti pārskata reizi divos gados, sākot no 2004. gada 1. janvāra. Minēto vērtību aprēķinu bāze ir attiecīgo valūtu vidējais dienas kurss, kas izteikts eiro, 24 mēnešu ilgā laika posmā, kas beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kura sākas 1. janvārī.

3.  Šā panta 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības attiecīgo valstu valūtā un 2. punktā minētās saskaņotās robežvērtības Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pēc to pārskatīšanas nākamā novembra sākumā.

▼M8

70. pants

Grozījumi

1.  Komisija saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru var grozīt:

a) XX pielikumā minēto datu nosūtīšanas un publicēšanas kārtību, pamatojoties uz tehnikas attīstību vai administratīvu apsvērumu dēļ;

b) šīs direktīvas 41., 42., 43. un 46. pantā minēto paziņojumu izstrādāšanas, pārsūtīšanas, saņemšanas, tulkošanas, apkopošanas un izplatīšanas kārtību;

c) administratīvās vienkāršošanas labad, kā paredzēts 67. panta 3. punktā, to statistikas ziņojumu izmantošanas, izveidošanas, pārsūtīšanas, saņemšanas, tulkošanas, apkopošanas un izplatīšanas kārtību, kuri minēti 67. panta 1. un 2. punktā.

2.  Komisija var grozīt:

a) I līdz X pielikumā minēto līgumslēdzēju sarakstu, lai tas atbilstu 2. līdz 7. pantā noteiktajiem kritērijiem;

b) procedūras attiecībā uz īpašām norādēm uz konkrētām CPV nomenklatūras pozīcijām paziņojumos;

c) XVII pielikumā noteiktos nomenklatūras uzskaites numurus, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas faktisko darbības jomu, un procedūras attiecībā uz paziņojumos ietvertajām norādēm uz īpašām pozīcijām minētajā nomenklatūrā attiecībā uz pielikumā uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām;

d) XII pielikumā noteiktos nomenklatūras uzskaites numurus, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas faktisko darbības jomu, un procedūras attiecībā uz paziņojumos ietvertajām norādēm uz īpašām pozīcijām minētajā nomenklatūrā;

e) XI pielikumu;

f) XXIV pielikuma a), f) un g) apakšpunktā minēto informācijas elektroniskai saņemšanai paredzēto ierīču tehniskos datus un parametrus;

g) 69. panta 1. punkta otrajā daļā un 69. panta 2. punkta otrajā daļā izklāstīto aprēķina metožu tehniskos nosacījumus.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 68. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 68. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru.

▼B

71. pants

Direktīvas īstenošana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais 2006. gada 31. janvārī nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis var izmantot papildu laika posmu līdz 35 mēnešiem pēc pirmajā daļā paredzētā termiņa beigām, lai piemērotu noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas 6. pantam.

Dalībvalstis, pieņemot minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

Šīs direktīvas 30. panta noteikumus piemēro no 2004. gada 30. aprīļa.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

72. pants

Uzraudzības mehānismi

Atbilstoši Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvai 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs ( 33 ), dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas īstenošanu, izmantojot efektīvus, pieejamus un pārredzamus mehānismus.

Tādēļ tās līdztekus citiem jautājumiem var norīkot vai izveidot neatkarīgu struktūru.

73. pants

Atcelšana

Ar šo Direktīva 93/38/EEK ir atcelta, neierobežojot dalībvalstu saistības attiecībā uz XXV pielikumā norādītajiem termiņiem transponēšanai attiecīgo valstu tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas ietverta XXVI pielikumā.

74. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

75. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼M7




I PIELIKUMS

Līgumslēdzēji, kas darbojas gāzes vai siltuma pārvades vai sadales nozarē

Beļģija

 Distrigaz

 Pašvaldību iestādes un pašvaldības iestāžu apvienības konkrēto darbību veikšanai.

 Fluxys

Bulgārija

Uzņēmumi, kas licencēti siltuma ražošanai vai pārvadei saskaņā Законa за енергетиката (обн., ДВ, бр.107/09.12.2003) 39. panta 1. punktu:

 АЕЦ Козлодуй – ЕАД

 Брикел – ЕАД

 “Бул Еко Енергия” ЕООД

 “ГЕРРАД” АД

 Девен АД

 ТЕЦ “Марица 3” – АД

 “Топлина електроенергия газ екология” ООД

 Топлофикация Бургас – ЕАД

 Топлофикация Варна – ЕАД

 Топлофикация Велико Търново – ЕАД

 Топлофикация Враца – ЕАД

 Топлофикация Габрово – ЕАД

 Топлофикация Казанлък – ЕАД

 Топлофикация Лозница – ЕАД

 Топлофикация Перник – ЕАД

 ЕВН България Топлофикация – Пловдив – ЕАД

 Топлофикация Плевен – ЕАД

 Топлофикация Правец – ЕАД

 Топлофикация Разград – ЕАД

 Топлофикация Русе – ЕАД

 Топлофикация Сливен – ЕАД

 Топлофикация София – ЕАД

 Топлофикация Шумен – ЕАД

 Топлофикация Ямбол – ЕАД

Uzņēmumi, kas licencēti gāzes pārvadei, sadalei, publiskai piegādei vai apgādei saskaņā Законa за енергетиката (обн., ДВ, бр.107/09.12.2003) 39. panta 1. punktu:

 Булгаргаз ЕАД

 Булгартрансгаз ЕАД

 Балкангаз 2000 АД

 Бургасгаз ЕАД

 Варнагаз АД

 Велбъждгаз АД

 Газо-енергийно дружество-Елин Пелин ООД

 Газинженеринг ООД

 Газоснабдяване Асеновград АД

 Газоснабдяване Бургас ЕАД

 Газоснабдяване Враца ЕАД

 Газоснабдяване Нова Загора АД

 Газоснабдяване Нови Пазар АД

 Газоснабдяване Попово АД

 Газоснабдяване Първомай АД

 Газоснабдяване Разград АД

 Газоснабдяване Русе ЕАД

 Газоснабдяване Стара Загора ООД

 Добруджа газ АД

 Дунавгаз АД

 Каварна газ ООД

 Камено-газ ЕООД

 Кнежа газ ООД

 Кожухгаз АД

 Комекес АД

 Консорциум Варна Про Енерджи ООД

 Костинбродгаз ООД

 Ловечгаз 96 АД

 Монтанагаз АД

 Овергаз Инк. АД

 Павгаз АД

 Плевенгаз АД

 Правецгаз 1 АД

 Примагаз АД

 Промишлено газоснабдяване ООД

 Раховецгаз 96 АД

 Рилагаз АД

 Севлиевогаз -2000 АД

 Сигаз АД

 Ситигаз България АД

 Софиягаз ЕАД

 Трансгаз Енд Трейд АД

 Хебросгаз АД

 Централ газ АД

 Черноморска технологична компания АД

 Ямболгаз 92 АД

Čehija

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas sniedz pakalpojumus gāzes ražošanas nozarē un siltuma ražošanas nozarē, kā definēts 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

Līgumslēdzēju piemēri:

 RWE Transgas Net, s.r.o.

 Pražská plynárenská, a.s.

 Severomoravská plynárenská, a.s.

 Plzeňská teplárenská, a.s.

 Pražská teplárenská a.s.

Dānija

 Uzņēmumi, kas veic gāzes vai siltuma sadali, pamatojoties uz atļauju saskaņā ar lov om varmeforsyning 4. pantu, skatīt 2005. gada 17. jūlija Konsolidācijas likumu Nr. 347.

 Uzņēmumi, kas veic gāzes transportēšanu, pamatojoties uz licenci saskaņā ar lov om naturgasforsyning 10. pantu, skatīt 2006. gada 8. maija Konsolidācijas likumu Nr. 1116.

 Uzņēmumi, kas veic gāzes transportēšanu, pamatojoties uz atļauju saskaņā ar 2006. gada 25. aprīļabekendtgørelse nr. 361 om rørledningsanlæg på dansk kontinentalsokkelområde til transport af kulbrinter.

 Gāzes transportēšana, ko veic Energinet Danmark vai tā meitas uzņēmumi, kas pilnībā pieder Energinet Danmark saskaņā ar lov om Energinet Danmark § 2, stk. 2 og 3, skatīt 2004. gada 20. decembra likumu Nr. 1384.

Vācija

Pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti vai publisko tiesību subjektu apvienības, vai valsts uzņēmumi, kas piegādā enerģiju citiem uzņēmumiem, kas ekspluatē energoapgādes tīklu vai kam ir tiesības rīkoties ar energoapgādes tīklu, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, saskaņā ar 3. panta 18. punktu 1998. gada 24. aprīļaGesetz über die Elektrizitäts- und Gasversorgung (Energiewirtschaftsgesetz), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 9. decembrī.

Igaunija

 Uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.02.2007, 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001, 56 332) 14. pantu.

 AS Kohtla-Järve Soojus;

 AS Kuressaare Soojus;

 AS Võru Soojus.

Īrija

 Bord Gáis Éireann

 Citi uzņēmumi, kurus Enerģētikas regulēšanas komisija saskaņā ar 1976. gada līdz 2002. gada Gāzes likumiem var licencēt dabasgāzes sadalei vai pārvadei.

 Uzņēmumi, kas licencēti saskaņā ar 1999. gada Elektroenerģijas regulēšanas likumu un kas kā “Combined Heat and Power Plants” uzņēmumi veic siltuma sadali.

Grieķija

 “Δημόσια Επιχείρηση Αερίου (Δ.ΕΠ.Α.) Α.Ε.”, kas veic gāzes pārvadi un sadali saskaņā ar likumu Nr. 2364/95, kas grozīts ar likumiem Nr. 2528/97, 2593/98 un 2773/99.

 Διαχειριστής Εθνικού Συστήματος Φυσικού Αερίου (ΔΕΣΦΑ) Α.Ε.

Spānija

 Enagas, S.A.

 Bahía de Bizkaia Gas, S.L.

 Gasoducto Al Andalus, S.A.

 Gasoducto de Extremadura, S.A.

 Infraestructuras Gasistas de Navarra, S.A.

 Regasificadora del Noroeste, S.A.

 Sociedad de Gas de Euskadi, S.A

 Transportista Regional de Gas, S.A.

 Unión Fenosa de Gas, S.A.

 Bilbogas, S.A.

 Compañía Española de Gas, S.A.

 Distribución y Comercialización de Gas de Extremadura, S.A.

 Distribuidora Regional de Gas, S.A.

 Donostigas, S.A.

 Gas Alicante, S.A.

 Gas Andalucía, S.A.

 Gas Aragón, S.A.

 Gas Asturias, S.A.

 Gas Castilla – La Mancha, S.A.

 Gas Directo, S.A.

 Gas Figueres, S.A.

 Gas Galicia SDG, S.A.

 Gas Hernani, S.A.

 Gas Natural de Cantabria, S.A.

 Gas Natural de Castilla y León, S.A.

 Gas Natural SDG, S.A.

 Gas Natural de Alava, S.A.

 Gas Natural de La Coruña, S.A.

 Gas Natural de Murcia SDG, S.A.

 Gas Navarra, S.A.

 Gas Pasaia, S.A.

 Gas Rioja, S.A.

 Gas y Servicios Mérida, S.L.

 Gesa Gas, S.A.

 Meridional de Gas, S.A.U.

 Sociedad del Gas Euskadi, S.A.

 Tolosa Gas, S.A.

Francija

  Gaz de France, kas izveidots un darbojas saskaņā ar 1946. gada 8. aprīļa Likumu Nr. 46-628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz, kurā veikti grozījumi.

  GRT Gaz, gāzes transportēšanas tīkla pārvaldnieks.

 Uzņēmumi, kas veic gāzes sadali, kā minēts 23. pantā 1946. gada 8. aprīļa Likumā Nr. 46-628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz, kurā veikti grozījumi (jaukta tipa saimniekošanas uzņēmumi, pārvaldes vai tamlīdzīgi dienesti, ko veido reģionālās vai pašvaldību iestādes). Piemēram, Gaz de Bordeaux, Gaz de Strasbourg.

 Pašvaldību iestādes vai pašvaldību iestāžu apvienības, kas veic siltuma sadali

▼M12

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tādu fiksēto tīklu nodrošināšanu vai ekspluatāciju, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar gāzes vai siltumenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali fiksētiem tīkliem, kā, piemēram, vienības, kas nodarbojas ar minētajām darbībām saskaņā ar licenci enerģētikas darbību veikšanai atbilstoši Enerģētikas likumam (Oficiālais izdevums Nr. 120/12).

▼M7

Itālija

  SNAM Rete Gas SpA, S.G.M. e EDISON T. e S., kas veic gāzes transportēšanu.

 Uzņēmumi, kas veic gāzes sadali un kuru darbību reglamentē konsolidētais teksts likumos par pašvaldības iestāžu un provinču veikto valsts dienestu tiešo kontroli, kas apstiprināts ar 1925. gada 15. oktobraRegio Decreto No2578 un ar 1986. gada 4. oktobraD.P.R. No902, kā arī ar 2000. gada 23. maijaDecreto Legislativo No164 14. un 15. pantu.

 Uzņēmumi, kas veic siltuma sadali patērētājiem saskaņā ar 1982. gada 29. maija likuma Nr. 308 10. pantu – Norme sul contenimento dei consumi energetici, lo sviluppo delle fonti rinnovabili di energia, l'esercizio di centrali elettriche alimentate con combustibili diversi dagli idrocarburi.

 Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības, kas veic siltuma sadali patērētājiem.

  Società di trasporto regionale, kuras piedāvāto tarifu apstiprināja Autorità per l'energia elettrica ed il gas.

Kipra

Latvija

 Akciju sabiedrība “Latvijas gāze”.

 Pašvaldību valsts iestādes, kas piegādā siltumu patērētājiem.

Lietuva

 Akcinė bendrovė “Lietuvos dujos”

 Citi uzņēmumi, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas veic gāzes transportēšanu, sadali vai piegādi saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par dabasgāzi (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 89-2743, 2000; Nr. 43-1626, 2007)

 Uzņēmumi, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas veic siltuma piegādi saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par siltumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 51-2254, 2003, Nr. 130-5259, 2007).

Luksemburga

 Société de transport de gaz SOTEG S.A.

 Gaswierk Esch-Uelzecht S.A.

 Service industriel de la Ville de Dudelange.

 Service industriel de la Ville de Luxembourg.

 Pašvaldību iestādes vai tādu pašvaldības iestāžu izveidotas apvienības, kas ir atbildīgas par siltuma sadali.

Ungārija

 Uzņēmumi, kas veic gāzes pārvadi vai sadali saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un pamatojoties uz atļauju saskaņā ar 2003. évi XLII. törvény a földgázellátásról.

 Uzņēmumi, kas veic siltuma pārvadi vai sadali saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un pamatojoties uz atļauju saskaņā ar 2005. évi XVIII. törvény a földgázellátásról.

Malta

 Korporazzjoni Enemalta (Enemalta Corporation)

Nīderlande

 Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes ražošanu, transportēšanu vai sadali saskaņā ar licenci (vergunning), ko izsniedz pašvaldību iestādes saskaņā ar Gemeentewet. Piemēram, NV Nederlandse Gasunie

 Pašvaldību vai provinces iestādes, kas veic gāzes pārvadi vai sadali saskaņā ar Gemeentewet vai Provinciewet.

 Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības, kas veic siltuma sadali patērētājiem.

Austrija

 Uzņēmumi, kas ir pilnvaroti veikt gāzes pārvadi vai sadali saskaņā ar Energiewirtschaftsgesetz, dRGBl. I, pp. 1451-1935 vai Gaswirtschaftgesetz, BGBl. I No 121/2000, kurā veikti grozījumi.

 Uzņēmumi, kas ir pilnvaroti veikt siltuma pārvadi vai sadali saskaņā ar Gewerbeordnung, BGBl. No 194/1994, kurā veikti grozījumi.

Polija

Enerģētikas uzņēmumi ustawa z dnia 10 kwietnia 1997 r. Prawo energetyczne nozīmē, tostarp:

 Dolnośląska Spółka Gazownictwa Sp. z o.o. we Wrocławiu

 Europol Gaz S.A Warszawa

 Gdańskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Sp. z o.o.

 Górnośląska Spółka Gazownictwa Sp. z o.o., Zabrze

 Karpacka Spółka Gazownictwa Sp. z o.o. w Tarnowie

 Komunalne Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Sp. z o.o., Karczew

 Mazowiecka Spółka Gazownictwa Sp. z o.o. Warszawa

 Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej S. Α., Tarnów

 OPEC Grudziądz Sp. z o.o.

 Ostrowski Zakład Ciepłowniczy S.A., Ostrów Wielkopolski

 Pomorska Spółka Gazownictwa Sp. z o.o., Gdańsk

 Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej – Gliwice Sp. z o.o.

 Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej w Dąbrowie Górniczej S.A.

 Stołeczne Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej S.A., Warszawa

 Wielkopolska Spółka Gazownictwa Sp. z o.o, Poznań

 Wojewódzkie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej w Legnicy S.A.

 Zakład Energetyki Cieplnej w Wołominie Sp. z o.o.

 Zespół Elektrociepłowni Bydgoszcz S.A.

 Zespół Elektrociepłowni Bytom S.A.

 Elektrociepłownia Zabrze S.A.

 Ciepłownia Łańcut Sp. z.ο.ο.

Portugāle

Uzņēmumi, kas veic gāzes pārvadi vai sadali saskaņā ar:

  Decreto-Lei no 30/2006, de 15 de Fevereiro, que estabelece os princípios gerais de organização e funcionamento do Sistema Nacional de Gás Natural (SNGN), bem como o exercício das actividades de recepção, armazenamento, transporte, distribuição e comercialização de gás natural;

  Decreto-Lei no 140/2006, de 26 de Julho, que desenvolve os princípios gerais relativos à organização e funcionamento do SNGN, regulamentando o regime jurídico aplicável ao exercício daquelas actividades.

Rumānija

 “Societatea Națională de Transport Gaze Naturale Transgaz – SA Mediaș”

 SC Distrigaz Sud SA

 E. ON Gaz România SA

 E.ON Gaz Distribuție SA– Societăți de distribuție locală

Slovēnija

Uzņēmumi, kas veic gāzes pārvadi vai sadali saskaņā ar Energetski zakon (Uradni list RS, 79/99), un uzņēmumi, kuri veic siltuma pārvadi vai sadali saskaņā ar pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem.



Mat. Št.

Naziv

Poštna Št.

Kraj

5226406

Javno Podjetje Energetika Ljubljana D.O.O.

1000

Ljubljana

5796245

Podjetje Za Oskrbo Z Energijo Ogrevanje Piran D.O.O. Piran

6330

Piran – Pirano

5926823

Jeko – In, Javno Komunalno Podjetje, D.O.O., Jesenice

4270

Jesenice

1954288

Geoplin Plinovodi D.O.O.

1000

Ljubljana

5034477

Plinarna Maribor, Družba Za Proizvodnjo, Distribucijo Energentov, Trgovino In Storitve D.D.

2000

Maribor

5705754

Petrol Energetika D.O.O. Ravne Na Koroškem

2390

Ravne Na Koroškem

5789656

Javno Podjetje Plinovod Sevnica

8290

Sevnica

5865379

Adriaplin Podjetje Za Distribucijo Zemeljskega Plina D.O.O. Ljubljana

1000

Ljubljana

5872928

Mestni Plinovodi Distribucija Plina D.O.O.

6000

Koper – Capodistria

5914531

Energetika Celje Javno Podjetje D.O.O.

3000

Celje

5015731

Javno Komunalno Podjetje Komunala Trbovlje D.O.O.

1420

Trbovlje

5067936

Komunala D.O.O. Javno Podjetje Murska Sobota

9000

Murska Sobota

5067804

Javno Komunalno Podjetje Komunala Kočevje D.O.O.

1330

Kočevje

1574558

Oks Občinske Komunalne Storitve D.O.O. Šempeter Pri Gorici

5290

Šempeter Pri Gorici

1616846

Energetika Preddvor, Energetsko Podjetje D.O.O.

4205

Preddvor

5107199

Javno Podjetje Toplotna Oskrba, D.O.O., Maribor

2000

Maribor

5231787

Javno Podjetje Komunalna Energetika Nova Gorica D.O.O.

5000

Nova Gorica

5433215

Toplarna Železniki, Proizvodnja In Distribucija Toplotne Energije D.O.O.

4228

Železniki

5545897

Toplarna Hrastnik, Javno Podjetje Za Proizvodnjo, Distribucijo In Prodajo Toplotne Energije, D.O.O.

1430

Hrastnik

5615402

Spitt D.O.O. Zreče

3214

Zreče

5678170

Energetika Nazarje D.O.O.

3331

Nazarje

5967678

Javno Podjetje Dom Nazarje, Podjetje Za Oskrbo Z Energijo In Vodo Ter Upravljanje Z Mestnimi Napravami D.O.O.

3331

Nazarje

5075556

Loška Komunala, Oskrba Z Vodo In Plinom, D.D. Škofja Loka

4220

Škofja Loka

5222109

Komunalno Podjetje Velenje D.O.O. Izvajanje Komunalnih Dejavnosti D.O.O.

3320

Velenje

5072107

Javno Komunalno Podjetje Slovenj Gradec D.O.O.

2380

Slovenj Gradec

5073162

Komunala Slovenska Bistrica, Podjetje Za Komunalne In Druge Storitve, D.O.O.

2310

Slovenska Bistrica

Slovākija

 Uzņēmumi, kas atbilstīgi atļaujai veic gāzes ražošanu, sadali, transportēšanu, uzglabāšanu un piegādi patērētājiem saskaņā ar likumu Nr. 656/2004 Coll.

 Uzņēmumi, kas atbilstīgi atļaujai veic siltuma ražošanu, sadali, transportēšanu, uzglabāšanu un piegādi patērētājiem saskaņā ar likumu Nr. 657/2004 Coll.

 Piemēram:

 

 Slovenský plynárenský priemysel, a.s.

Somija

Valsts vai citi uzņēmumi, kas darbojas gāzes pārvades tīklu sistēmā un veic gāzes pārvadi vai sadali saskaņā ar licenci atbilstoši maakaasumarkkinalaki//naturgasmarknadslagen (508/2000) 3. nodaļas 1. punktam un 6. nodaļas 1. punktam; un pašvaldību uzņēmumi vai valsts uzņēmumi, kas veic siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali vai siltuma piegādi tīkliem.

Zviedrija

 Uzņēmumi, kas veic gāzes vai siltuma pārvadi vai sadali, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar lagen (1978:160) om vissa rörledningar.

Apvienotā Karaliste

 Valsts gāzes pārvades uzņēmums, kas definēts 1986. gada Gāzes likuma 7. panta 1. punktā.

 Persona, kas deklarēta kā uzņēmējs gāzes piegādei saskaņā ar 1996. gada Rīkojuma par gāzi (Ziemeļīrija) 8. pantu.

 Pašvaldības iestāde, kas nodrošina vai ekspluatē fiksētu tīklu, kas sniedz vai sniegs sabiedriskos pakalpojumus saistībā ar siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali.

 Persona, kas licencēta saskaņā ar 1989. gada Likuma par elektroenerģiju 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu un kuras licencē ietverti minētā likuma 10. panta 3. punktā iekļautie noteikumi.




II PIELIKUMS

Līgumslēdzēji, kas darbojas elektroenerģijas ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

Beļģija

 Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības konkrēto darbību veikšanai.

 Société de Production d'Electricité/Elektriciteitsproductie Maatschappij.

 Electrabel/Electrabel

 Elia

Bulgārija

Uzņēmumi, kas licencēti elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei, publiskai piegādei vai piegādei saskaņā ar Законa за енергетиката (обн., ДВ, бр.107/09.12.2003) 39. panta 1. punktu:

 АЕЦ Козлодуй – ЕАД

 Болкан Енерджи АД

 Брикел – ЕАД

 Българско акционерно дружество Гранитоид АД

 Девен АД

 ЕВН България Електроразпределение АД

 ЕВН България Електроснабдяване АД

 ЕЙ И ЕС – 3С Марица Изток 1

 Енергийна компания Марица Изток III – АД

 Енерго-про България – АД

 ЕОН България Мрежи АД

 ЕОН България Продажби АД

 ЕРП Златни пясъци АД

 ЕСО ЕАД

 ЕСП “Златни пясъци” АД

 Златни пясъци-сервиз АД

 Калиакра Уинд Пауър АД

 НЕК ЕАД

 Петрол АД

 Петрол Сторидж АД

 Пиринска Бистрица-Енергия АД

 Руно-Казанлък АД

 Сентрал хидроелектрик дьо Булгари ЕООД

 Слънчев бряг АД

 ТЕЦ – Бобов Дол ЕАД

 ТЕЦ – Варна ЕАД

 ТЕЦ “Марица 3” – АД

 ТЕЦ Марица Изток 2 – ЕАД

 Топлофикация Габрово – ЕАД

 Топлофикация Казанлък – ЕАД

 Топлофикация Перник – ЕАД

 Топлофикация Плевен – ЕАД

 ЕВН България Топлофикация – Пловдив – ЕАД

 Топлофикация Русе – ЕАД

 Топлофикация Сливен – ЕАД

 Топлофикация София – ЕАД

 Топлофикация Шумен – ЕАД

 Хидроенергострой ЕООД

 ЧЕЗ България Разпределение АД

 ЧЕЗ Електро България АД

Čehija

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas sniedz pakalpojumus elektroenerģijas ražošanas nozarē, kura definēta 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

Līgumslēdzēju piemēri:

 ČEPS, a.s.

 ČEZ, a.s.

 Dalkia Česká republika, a.s.

 PREdistribuce, a.s.

 Plzeňská energetika a.s.

 Sokolovská uhelná, právní nástupce, a.s.

Dānija

 Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, pamatojoties uz licenci, kura izsniegta saskaņā ar lov om elforsyning 10. pantu, skatīt 2006. gada 8. novembra Konsolidācijas likumu Nr. 1115.

 Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, pamatojoties uz licenci, kura izsniegta saskaņā ar lov om elforsyning 19. pantu, skatīt 2006. gada 8. novembra Konsolidācijas likumu Nr. 1115.

 Elektroenerģijas pārvade, ko veic Energinet Danmark vai tā meitas uzņēmumi, kuri pilnībā pieder Energinet Danmark, saskaņā ar lov om Energinet Danmark § 2, stk. 2 og 3, skatīt 2004. gada 20. decembra likumu Nr. 1384.

Vācija

Pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti vai publisko tiesību subjektu apvienības, vai valsts uzņēmumi, kas piegādā enerģiju citiem uzņēmumiem, kas ekspluatē energoapgādes tīklu vai kam ir tiesības rīkoties ar energoapgādes tīklu, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, saskaņā ar 3. panta 18. punktu 1998. gada 24. aprīļaGesetz über die Elektrizitäts- und Gasversorgung (Energiewirtschaftsgesetz), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 9. decembrī.

Igaunija

 Uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.02.2007, 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001, 56 332) 14. pantu:

 AS Eesti Energia,

 OÜ Jaotusvõrk (Jaotusvõrk LLC);

 AS Narva Elektrijaamad;

 OÜ Põhivõrk.

Īrija

 The Electricity Supply Board

 ESB Independent Energy [ESBIE – energoapgāde]

 Synergen Ltd. [elektroenerģijas ražošana]

 Viridian Energy Supply Ltd. [energoapgāde]

 Huntstown Power Ltd. [elektroenerģijas ražošana]

 Bord Gáis Éireann [energoapgāde]

 Elektroenerģijas piegādātāji un ražotāji, kuriem licence piešķirta saskaņā ar 1999. gada Elektroenerģijas regulēšanas likumu

 EirGrid plc

Grieķija

“Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού Α.Ε.”, kas izveidots saskaņā ar likumu Nr. 1468/1950 περί ιδρύσεως της ΔΕΗ un darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2773/1999 un prezidenta dekrētu Nr. 333/1999.

Spānija

 Red Eléctrica de España, S.A.

 Endesa, S.A.

 Iberdrola, S.A.

 Unión Fenosa, S.A.

 Hidroeléctrica del Cantábrico, S.A.

 Electra del Viesgo, S.A.

 Citi uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali saskaņā ar “Ley 54/1997, de 27 de noviembre, del Sector eléctrico” un tiesību aktiem par tā īstenošanu.

Francija

  Électricité de France, kas izveidots un darbojas saskaņā ar 1946. gada 8. aprīļa Likumu Nr. o 46-628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz, kurā veikti grozījumi.

  RTE, elektroenerģijas pārvades tīkla pārvaldnieks

 Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali un kas minēti 23. pantā 1946. gada 8. aprīļa Likumā Nr. o46-628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz, kurā veikti grozījumi (jaukta tipa saimniekošanas uzņēmumi, pārvaldes vai tamlīdzīgi dienesti, kas sastāv no reģionālajām vai vietējām iestādēm). Piemēram, Gaz de Bordeaux, Gaz de Strasbourg.

 Compagnie nationale du Rhône

 Electricité de Strasbourg

▼M12

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tādu fiksēto tīklu nodrošināšanu vai ekspluatāciju, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali fiksētiem tīkliem, kā, piemēram, vienības, kas nodarbojas ar minētajām darbībām saskaņā ar licenci enerģētikas darbību veikšanai atbilstoši Enerģētikas likumam (Oficiālais izdevums Nr. 120/12).

▼M7

Itālija

 Uzņēmumi, kas ietilpst Gruppo Enel, kas ir pilnvaroti veikt elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali saskaņā ar 1999. gada 16. martaDecreto Legislativo No79, kurā veikti turpmāki grozījumi un papildinājumi.

 TERNA- Rete elettrica nazionale SpA

 Citi uzņēmumi, kas darbojas, pamatojoties uz koncesijām saskaņā ar 1999. gada 16. martaDecreto Legislativo No79

Kipra

 Η Αρχή Ηλεκτρισμού Κύπρου, ko izveidoja περί Αναπτύξεως Ηλεκτρισμού Νόμο, Κεφ. 171.

 Διαχειριστής Συστήματος Μεταφοράς kas izveidots saskaņā ar 57. pantu Περί Ρύθμισης της Αγοράς Ηλεκτρισμού Νόμου 122(Ι) του 2003

Citas personas, juridiskas personas vai uzņēmumi, kas veic Direktīvas 2004/17/EK 3. pantā minēto darbību un kas darbojas ar licenci, kas piešķirta saskaņā ar 34. pantu περί Ρύθμισης της αγοράς Ηλεκτρισμού Νόμου του 2003 {Ν. 122(Ι)/2003}.

Latvija

VAS “Latvenergo” un citi uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali un kas veic iepirkumus saskaņā ar likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”

Lietuva

 Valsts uzņēmums Ignalina Nuclear Power Plant

 Akcinė bendrovė “Lietuvos energija”

 Akcinė bendrovė “Lietuvos elektrinė”

 Akcinė bendrovė Rytų skirstomieji tinklai

 Akcinė bendrovė “VST”

 Citi uzņēmumi, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par elektroenerģiju (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 66-1984, 2000; Nr. 107-3964, 2004) un Lietuvas Republikas Likumu par kodolenerģiju (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 119-2771, 1996).

Luksemburga

  Compagnie grand-ducale d'électricité de Luxembourg (CEGEDEL), kas ražo elektroenerģiju vai veic tās sadali saskaņā ar 1927. gada 11. novembraconvention concernant l'établissement et l'exploitation des réseaux de distribution d'énergie électrique dans le Grand-Duché du Luxembourg, kas apstiprināta ar 1928. gada 4. janvāra likumu.

 Pašvaldību iestādes, kas ir atbildīgas par elektroenerģijas pārvadi vai sadali.

 Société électrique de l'Our (SEO).

 Syndicat de communes SIDOR

Ungārija

Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 2007. évi LXXXVI. törvény a villamos energiáról.

Malta

Korporazzjoni Enemalta (Enemalta Corporation)

Nīderlande

Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali, saskaņā ar licenci (vergunning), ko izsniedz pašvaldību iestādes saskaņā ar Provinciewet. Piemēram:

 Essent

 Nuon

Austrija

Uzņēmumi, kas darbojas pārvades vai sadales tīklā saskaņā ar Elektrizitätswirtschafts- und Organisationsgesetz, BGBl. I No 143/1998, kurā veikti grozījumi, vai saskaņā ar deviņu Länder Elektrizitätswirtschafts(wesen)gesetze

Polija

Enerģijas ražošanas uzņēmumi saskaņā ar ustawa z dnia 10 kwietnia 1997 r. Prawo energetyczne, tostarp:

 BOT Elektrownia “Opole” S.A., Brzezie

 BOT Elektrownia Bełchatów S.A.

 BOT Elektrownia Turów S.A., Bogatynia

 Elbląskie Zakłady Energetyczne S.A. w Elblągu

 Elektrociepłownia Chorzów “ELCHO” Sp. z o.o.

 Elektrociepłownia Lublin – Wrotków Sp. z o.o.

 Elektrociepłownia Nowa Sarzyna Sp. z o.o.

 Elektrociepłownia Rzeszów S.A.

 Elektrociepłownie Warszawskie S.A.

 Elektrownia “Kozienice”S.A.

 Elektrownia “Stalowa”“Wola” S.A.

 Elektrownia Wiatrowa, Sp. z o.o., Kamieńsk

 Elektrownie Szczytowo-Pompowe S.A., Warszawa

 ENEA S.A., Poznań

 Energetyka Sp. z o.o, Lublin

 EnergiaPro Koncern Energetyczny S.A., Wrocław

 ENION S.A., Kraków

 Górnośląski Zakład Elektroenergetyczny S.A., Gliwice

 Koncern Energetyczny Energa S.A., Gdańsk

 Lubelskie Zakłady Energetyczne S.A.

 Łódzki Zakład Energetyczny S.A.

 PKP Energetyka Sp. z o.o., Warszawa

 Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A., Warszawa

 Południowy Koncern Energetyczny S.A., Katowice

 Przedsiębiorstwo Energetyczne w Siedlcach Sp. z o.o.

 PSE-Operator S.A., Warszawa

 Rzeszowski Zakład Energetyczny S.A.

 Zakład Elektroenergetyczny “Elsen” Sp. z o.o Częstochowa

 Zakład Energetyczny Białystok S.A.

 Zakład Energetyczny Łódź-Teren S, A.

 Zakład Energetyczny Toruń S.A.

 Zakład Energetyczny Warszawa-Teren

 Zakłady Energetyczne Okręgu Radomsko-Kieleckiego S.A.

 Zespół Elektrociepłowni Bydgoszcz S.A.

 Zespół Elektrowni Dolna Odra S.A., Nowe Czarnowo

 Zespół Elektrowni Ostrołęka S.A.

 Zespół Elektrowni Pątnów-Adamów-Konin S.A.

 Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A.

 Przedsiębiorstwo Energetyczne MEGAWAT Sp. Z.ο.ο.

 Zespół Elektrowni Wodnych Niedzica S.A.

 Energetyka Południe S.A.

Portugāle

1)   Elektroenerģijas ražošana

Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju saskaņā ar:

  Decreto-Lei no29/2006, de 15 de Fevereiro que estabelece as bases gerais da organização e o funcionamento dos sistema eléctrico nacional (SEN), e as bases gerais aplicáveis ao exercício das actividades de produção, transporte, distribuição e comercialização de electricidade e à organização dos mercados de electricidade;

  Decreto-Lei no 172/2006, de 23 de Agosto, que desenvolve os princípios gerais relativos à organização e ao funcionamento do SEN, regulamentando o diploma a trás referido.

 Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas ražošanu saskaņā ar Decreto-Lei no 189/88 de 27 de Maio, com a redacção dada pelos Decretos-Lei no 168/99, de 18 de Maio, no 313/95, de 24 de Novembro, no 538/99, de 13 de Dezembro, no 312/2001 e no 313/2001, ambos de 10 de Dezembro, Decreto-Lei no 339-C/2001, de 29 de Dezembro, Decreto-Lei no 68/2002, de 25 de Março, Decreto-Lei no 33-A/2005, de 16 de Fevereiro, Decreto-Lei no 225/2007, de 31 de Maio e Decreto-Lei no 363/2007, de 2 Novembro.

2)   Elektroenerģijas pārvade

Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas pārvadi saskaņā ar:

  Decreto-Lei no 29/2006, de 15 de Fevereiro e do Decreto-lei no 172/2006, de 23 de Agosto.

3)   Elektroenerģijas sadale:

 Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali saskaņā ar Decreto-Lei no29/2006, de 15 de Fevereiro, e do Decreto-lei no 172/2006, de 23 de Agosto.

 Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali saskaņā ar Decreto-Lei no 184/95, de 27 de Julho, com a redacção dada pelo Decreto-Lei no 56/97, de 14 de Março e do Decreto-Lei no 344-B/82, de 1 de Setembro, com a redacção dada pelos Decreto-Lei no 297/86, de 19 de Setembro, Decreto-Lei no 341/90, de 30 de Outubro e Decreto-Lei no 17/92, de 5 de Fevereiro.

Rumānija

 Societatea Comercială de Producere a Energiei Electrice Hidroelectrica-SA București

 Societatea Națională “Nuclearelectrica” S.A.

 Societatea Comercială de Producere a Energiei Electrice și Termice Termoelectrica S.A.

 S.C. Electrocentrale Deva S.A.

 S.C. Electrocentrale București S.A.

 S.C. Electrocentrale Galați S.A.

 S.C. Electrocentrale Termoelectrica S.A.

 S.C. Complexul Energetic Craiova S.A.

 S.C. Complexul Energetic Rovinari S.A.

 S.C. Complexul Energetic Turceni S.A.

 Compania Națională de Transport a Energiei Electrice Transelectrica S.A. București

 Societatea Comercială Electrica S.A., București

 S.C. Filiala de Distribuție a Energiei Electrice

 “Electrica Distribuție Muntenia Nord” S.A.

 S.C. Filiala de Furnizare a Energiei Electrice

 “Electrica Furnizare Muntenia Nord” S.A.

 S.C. Filiala de Distribuție și Furnizare a Energiei Electrice Electrica Muntenia Sud

 S.C. Filiala de Distribuție a Energiei Electrice

 “Electrica Distribuție Transilvania Sud” S.A.

 S.C. Filiala de Furnizare a Energiei Electrice

 “Electrica Furnizare Transilvania Sud” S.A.

 S.C. Filiala de Distribuție a Energiei Electrice

 “Electrica Distribuție Transilvania Nord” S.A.

 S.C. Filiala de Furnizare a Energiei Electrice

 “Electrica Furnizare Transilvania Nord” S.A.

 Enel Energie

 Enel Distribuție Banat

 Enel Distribuție Dobrogea

 E.ON Moldova S.A.

 CEZ Distribuție

Slovēnija

Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar Energetski zakon (Uradni list RS, 79/99).



Mat. Št.

Naziv

Poštna Št.

Kraj

1613383

Borzen D.O.O.

1000

Ljubljana

5175348

Elektro Gorenjska D.D.

4000

Kranj

5223067

Elektro Celje D.D.

3000

Celje

5227992

Elektro Ljubljana D.D.

1000

Ljubljana

5229839

Elektro Primorska D.D.

5000

Nova Gorica

5231698

Elektro Maribor D.D.

2000

Maribor

5427223

Elektro – Slovenija D.O.O.

1000

Ljubljana

5226406

Javno Podjetje Energetika Ljubljana, D.O.O.

1000

Ljubljana

1946510

Infra D.O.O.

8290

Sevnica

2294389

Sodo Sistemski Operater Distribucijskega Omrežja Z Električno Energijo, D.O.O.

2000

Maribor

5045932

Egs-Ri D.O.O.

2000

Maribor

Slovākija

Uzņēmumi, kas atbilstīgi atļaujai nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi pa transmisijas tīkla sistēmu, sadali un piegādi patērētājiem caur sadales tīklu saskaņā ar likumu Nr. 656/2004 Coll.

Piemēram:

 Slovenské elektrárne, a.s.

 Slovenská elektrizačná prenosová sústava, a.s.

 Západoslovenská energetika, a.s.

 Stredoslovenská energetika, a.s.

 Východoslovenská energetika, a.s.

Somija

Pašvaldību uzņēmumi un valsts uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, un uzņēmumi, kas ir atbildīgi par elektroenerģijas pārvadi vai sadales tīkliem un par elektroenerģijas pārvadi vai elektroenerģijas sistēmu, pamatojoties uz licenci, kas piešķirta saskaņā ar 4. vai 16. pantu sähkömarkkinalaki/elmarknadslagen (386/1995) un saskaņā ar laki vesi- ja energiahuollon, liikenteen ja postipalvelujen alalla toimivien yksiköiden hankinnoista (349/2007)/lag om upphandling inom sektorerna vatten, energi, transporter och posttjänster (349/2007).

Zviedrija

Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas pārvadi vai sadali, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar ellagen (1997:857).

Apvienotā Karaliste

 Persona, kas licencēta saskaņā ar 6. pantu 1989. gada Likumā par elektroenerģiju.

 Persona, kas licencēta saskaņā ar 10. panta 1. punktu 1992. gada Rīkojumā par elektroenerģiju (Ziemeļīrija).

 National Grid Electricity Transmission plc

 System Operation Northern Irland Ltd

 Scottish & Southern Energy plc

 SPTransmission plc




III PIELIKUMS

Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

Beļģija

 Pašvaldību iestādes vai pašvaldību iestāžu apvienības konkrēto darbību veikšanai

 Société Wallonne des Eaux

 Vlaams Maatschappij voor Watervoorziening

Bulgārija

 “Тузлушка гора” – ЕООД, Антоново

 “В И К – Батак” – ЕООД, Батак

 “В и К – Белово” – ЕООД, Белово

 “Водоснабдяване и канализация Берковица” – ЕООД, Берковица

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Благоевград

 “В и К – Бебреш” – ЕООД, Ботевград

 “Инфрастрой” – ЕООД, Брацигово

 “Водоснабдяване” – ЕООД, Брезник

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕАД, Бургас

 “Лукойл Нефтохим Бургас” АД, Бургас

 “Бързийска вода” – ЕООД, Бързия

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Варна

 “ВиК” ООД, к.к. Златни пясъци

 “Водоснабдяване и канализация Йовковци” – ООД, Велико Търново

 “Водоснабдяване, канализация и териториален водоинженеринг” – ЕООД, Велинград

 “ВИК” – ЕООД, Видин

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Враца

 “В И К” – ООД, Габрово

 “В И К” – ООД, Димитровград

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Добрич

 “Водоснабдяване и канализация – Дупница” – ЕООД, Дупница

 ЧПСОВ, в.с. Елени

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Исперих

 “Аспарухов вал” ЕООД, Кнежа

 “В И К – Кресна” – ЕООД, Кресна

 “Меден кладенец” – ЕООД, Кубрат

 “ВИК” – ООД, Кърджали

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Кюстендил

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Ловеч

 “В и К – Стримон” – ЕООД, Микрево

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Монтана

 “Водоснабдяване и канализация – П” – ЕООД, Панагюрище

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Перник

 “В И К” – ЕООД, Петрич

 “Водоснабдяване, канализация и строителство” – ЕООД, Пещера

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Плевен

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Пловдив

 “Водоснабдяване–Дунав” – ЕООД, Разград

 “ВКТВ” – ЕООД, Ракитово

 ЕТ “Ердуван Чакър”, Раковски

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Русе

 “Екопроект-С” ООД, Русе

 “УВЕКС” – ЕООД, Сандански

 “ВиК-Паничище” ЕООД, Сапарева баня

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕАД, Свищов

 “Бяла” – ЕООД, Севлиево

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Силистра

 “В и К” – ООД, Сливен

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Смолян

 “Софийска вода” – АД, София

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, София

 “Стамболово” – ЕООД, Стамболово

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Стара Загора

 “Водоснабдяване и канализация-С” – ЕООД, Стрелча

 “Водоснабдяване и канализация – Тетевен” – ЕООД, Тетевен

 “В и К – Стенето” – ЕООД, Троян

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Търговище

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Хасково

 “Водоснабдяване и канализация” – ООД, Шумен

 “Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Ямбол

Čehija

Visi līgumslēdzēji, kas darbojas nozarēs, kuras sniedz pakalpojumus ūdens piegādes nozarē, kā definēts likuma Nr. 137/2006 par valsts iepirkumu 4. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā.

Līgumslēdzēju piemēri:

 Veolia Voda Česká Republika, a.s.

 Pražské vodovody a kanalizace, a.s.

 Severočeská vodárenská společnost a.s.

 Severomoravské vodovody a kanalizace Ostrava a.s.

 Ostravské vodárny a kanalizace a.s.Severočeská vodárenská společnost a.s.

Dānija

 Uzņēmumi, kas veic ūdensapgādi, kā definēts § 3(3) of lov om vandforsyning m.v., skatīt 2007. gada 17. janvāra Konsolidācijas likumu Nr. 71.

Vācija

 Uzņēmumi, kas veic ūdens ražošanu vai sadali saskaņā ar federālo zemju Eigenbetriebsverordnungen vai Eigenbetriebsgesetze (komunālo pakalpojumu uzņēmumi).

 Uzņēmumi, kas veic ūdens ražošanu vai sadali saskaņā ar federālo zemju Gesetze über die kommunale Gemeinschaftsarbeit oder Zusammenarbeit.

 Uzņēmumi, kas veic ūdens ražošanu saskaņā ar 1991. gada 12. februāraGesetz über Wasser- und Bodenverbände, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 15. maijā

 Valsts uzņēmumi, kas veic ūdens ražošanu vai sadali saskaņā ar federālo zemju Kommunalgesetze, jo īpaši Gemeindeverordnungen.

 Uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar 1965. gada 6. septembraAktiengesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2007. gada 5. janvārī, vai 1892. gada 20. aprīļaGmbH-Gesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 10. novembrī, vai tādi, kuru juridiskais statuss ir Kommanditgesellschaft (ierobežota atbildība), kas veic ūdens ražošanu vai sadali saskaņā ar īpašu līgumu, kas noslēgts ar reģionālajām vai vietējām iestādēm.

Igaunija

 Uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.02.2007, 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001, 56 332) 14. pantu:

 AS Haapsalu Veevärk;

 AS Kuressaare Veevärk;

 AS Narva Vesi;

 AS Paide Vesi;

 AS Pärnu Vesi;

 AS Tartu Veevärk;

 AS Valga Vesi;

 AS Võru Vesi.

Īrija

Uzņēmumi, kas veic ūdens sadali saskaņā ar 1878. līdz 1964. gada Vietējās valdības likumu [sanitārie dienesti]

Grieķija

  “Εταιρεία Υδρεύσεως και Αποχετεύσεως Πρωτευούσης Α.Ε.” (“Ε.Υ.Δ.Α.Π.” vai “Ε.Υ.Δ.Α.Π. Α.Ε.”). Uzņēmuma juridisko statusu reglamentē Konsolidētā likuma Nr. 2190/1920, likuma Nr. 2414/1996 noteikumi, kā arī papildus likuma Nr. 1068/80 un likuma Nr. 2744/1999 noteikumi.

  “Εταιρεία Ύδρευσης και Αποχέτευσης Θεσσαλονίκης Α.Ε.” (“Ε.Υ.Α.Θ. Α.Ε.”), ko regulē likuma Nr. 2937/2001 (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis 169 Α') un likuma Nr. 2651/1998 (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis 248 Α') noteikumi.

  “Δημοτική Επιχείρηση Ύδρευσης και Αποχέτευσης Μείζονος Περιοχής Βόλου” (“ΔΕΥΑΜΒ”), kas darbojas saskaņā ar likumu Nr. 890/1979.

  “Δημοτικές Επιχειρήσεις Ύδρευσης – Αποχέτευσης”, (Ūdens piegādes un kanalizācijas pašvaldību uzņēmumi), kas ražo ūdeni un veic tā sadali saskaņā ar 1980. gada 23. augusta likumu Nr. 1069/80.

  “Σύνδεσμοι Ύδρευσης”, (Pašvaldību un apdzīvotu vietu ūdens piegādes apvienības), kas darbojas saskaņā ar prezidenta dekrētu Nr. 410/1995 saskaņā ar Κώδικoς Δήμων και Κοινοτήτων.

  “Δήμοι και Κοινότητες”, (Pašvaldības un apdzīvotas vietas), kas darbojas saskaņā ar prezidenta dekrētu Nr. 410/1995 saskaņā ar Κώδικoς Δήμων και Κοινοτήτων.

Spānija

 Mancomunidad de Canales de Taibilla.

 Aigües de Barcelona S.A., y sociedades filiales.

 Canal de Isabel II.

 Agencia Andaluza del Agua.

 Agencia Balear de Agua y de la Calidad Ambiental

 Citi valsts uzņēmumi, kas ir daļa vai ir atkarīgi no “Comunidades Autónomas” un no “Corporaciones locales” un kas darbojas dzeramā ūdens izplatīšanas jomā.

 Citi privātie uzņēmumi, kam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ko piešķīris “Corporaciones locales” dzeramā ūdens izplatīšanas jomā

Francija

Reģionālās vai pašvaldību iestādes un valsts vietējās organizācijas, kas ražo vai veic dzeramā ūdens sadali:

  Régies des eaux, (piemēram, Régie des eaux de Grenoble, régie des eaux de Megève, régie municipale des eaux et de l'assainissement de Mont-de-Marsan, régie des eaux de Venelles)

 Ūdens pārvades, piegādes un ražošanas uzņēmumi (piemēram, Syndicat des eaux d'Ile de France, syndicat départemental d'alimentation en eau potable de la Vendée, syndicat des eaux et de l'assainissement du Bas-Rhin, syndicat intercommunal des eaux de la région grenobloise, syndicat de l'eau du Var-est, syndicat des eaux et de l'assainissement du Bas-Rhin).

▼M12

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tādu fiksēto tīklu nodrošināšanu vai ekspluatāciju, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali un dzeramā ūdens piegādi fiksētiem tīkliem, kā, piemēram, vienības, kuras dibinājušas vietējās pašvaldības un kuras darbojas kā ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar likumu par ūdeni (Oficiālais izdevums Nr. 153/09 un 130/11).

▼M7

Itālija

 Institūcijas, kas ir atbildīgas par ūdens sadales pakalpojumu dažādu posmu pārvaldi saskaņā ar konsolidēto tekstu likumā par pašvaldības iestāžu un provinču veikto valsts dienestu tiešo kontroli, kas apstiprināts ar 1925. gada 15. oktobraRegio Decreto No2578 un ar 1986. gada 4. oktobraD.P.R. No902, kā arī ar 2000. gada 18. augustaDecreto Legislativo No267, kurā izklāstīts likumu par pašvaldības iestāžu struktūru konsolidēts teksts, ar īpašu atsauci uz 112. un 116. pantu.

 Acquedotto Pugliese S.p.A. (D.lgs. 11.5.1999 n. 141)

  Ente acquedotti siciliani, kas izveidots ar 1979. gada 4. septembraLegge Regionale No2/2 un 1980. gada 9. augustaLege Regionale No81, in liquidazione con 2004. gada 31. maijaLegge Regionale No9 (1. pants)

  Ente sardo acquedotti e fognature, kas izveidots ar 1963. gada 5. jūlija likumu Nr. 9. Poi ESAF S.p.A. nel 2003confluita in ABBANOA S.p.A: : ente soppresso il 29.7.2005 e posto in liquidazione con L.R. 21.4.2005 no7 (art. 5, comma 1)- Legge finanziaria 2005

Kipra

 Τα Συμβούλια Υδατοπρομήθειας, kas sadala ūdeni pašvaldību un citos apgabalos saskaņā ar περί Υδατοπρομήθειας Δημοτικών και Άλλων Περιοχών Νόμου, Κεφ. 350.

Latvija

 Publisko un privāto tiesību subjekti, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali noteiktā sistēmā un kas veic iepirkumus saskaņā ar likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”

Lietuva

 Uzņēmumi, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par dzeramā ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 82-3260, 2006).

Luksemburga

 Pašvaldību iestāžu departamenti, kas ir atbildīgi par ūdens sadali.

 Pašvaldības iestāžu apvienības, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai sadali un kas izveidotas saskaņā ar 2001. gada 23. februāraloi concernant la création des syndicats de communes, kas grozīts un papildināts ar 1958. gada 23. decembra likumu un 1981. gada 29. jūlija likumu, un saskaņā ar 1962. gada 31. jūlijaloi ayant pour objet le renforcement de l'alimentation en eau potable du Grand-Duché du Luxembourg à partir du réservoir d'Esch-sur-Sûre:

 Syndicat de communes pour la construction, l’exploitation et l’entretien de la conduite d’eau du Sud-Est – SESE

 Syndicat des Eaux du Barrage d’Esch-sur-Sûre – SEBES

 Syndicat intercommunal pour la distribution d’eau dans la région de l’Est – SIDERE

 Syndicat des Eaux du Sud – SES

 Syndicat des communes pour la construction, l’exploitation et l’entretien d’une distribution d’eau à Savelborn-Freckeisen

 Syndicat pour la distribution d’eau dans les communes de Bous, Dalheim, Remich, Stadtbredimus et Waldbredimus – SR

 Syndicat de distribution d’eau des Ardennes – DEA

 Syndicat de communes pour la construction, l’exploitation et l’entretien d’une distribution d’eau dans les communes de Beaufort, Berdorf et Waldbillig

 Syndicat des eaux du Centre – SEC

Ungārija

 Uzņēmumi, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 1995. évi LVII. törvény a vízgazdálkodásról.

Malta

 Korporazzjoni għas-Servizzi ta’ l-Ilma (Water Services Corporation)

 Korporazzjoni għas-Servizzi ta’ Desalinazzjoni (Water Desalination Services)

Nīderlande

Uzņēmumi, kas ražo ūdeni vai veic tā sadali saskaņā ar Waterleidingwet

Austrija

Pašvaldību iestādes un pašvaldību iestāžu apvienības, kas veic dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar deviņu Länder Wasserversorgungsgesetze

Polija

Ūdens un notekūdeņu ražošanas uzņēmumi ustaw z dnia 7 czerwca 2001 r., o zbiorowym zaopatrzeniu w wodę i zbiorowym odprowadzaniu ścieków nozīmē, kas veic saimniecisko darbību saistībā ar ūdens apgādi patērētājiem vai kas sniedz notekūdeņu aizvākšanas pakalpojumus patērētājiem, tostarp:

 AQUANET S.A., Poznań

 Górnośląskie Przedsiębiorstwo Wodociągów S.A. w Katowicach

 Miejskie Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji S.A. w Krakowie

 Miejskie Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji Sp. z o. o. Wrocław

 Miejskie Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji w Lublinie Sp. z o.o.

 Miejskie Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji w m. st. Warszawie S.A.

 Rejonowe Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji w Tychach S.A,

 Rejonowe Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji Sp. z o.o. w Zawierciu

 Rejonowe Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji w Katowicach S.A.

 Wodociągi Ustka Sp. z o.o.

 Zakład Wodociągów i Kanalizacji Sp. z o.o. Łódź

 Zakład Wodociągów i Kanalizacji Sp. z o.o., Szczecin

Portugāle

 Starppašvaldību sistēmas – uzņēmumi, kas ietver valsts vai citus publiskus uzņēmumus un kam pieder akciju kontrolpakete, un privāti uzņēmumi saskaņā ar Decreto-Lei No 379/93 do 5 de Novembro 1993, alterado pelo Decreto-Lei No 176/99 do 25 de Outubro 1999, Decreto-Lei No 439-A/99 do 29 de Outubro 1999 and Decreto-Lei No 103/2003 do 23 de Maio 2003. Ir pieļaujama valsts pārvaldība tiešā veidā.

 Pašvaldību sistēmas – pašvaldību iestādes, pašvaldības iestāžu apvienības, pašvaldības iestāžu dienesti, uzņēmumi, kuros viss kapitāls vai tā lielākā daļa pieder valstij, vai privāti uzņēmumi saskaņā ar Lei 53-F/2006, do 29 de Dezembro 2006, un ar Decreto-Lei No 379/93 do 5 de Novembro 1993, kas grozīts ar 1999. gada 25. oktobraDecreto-Lei No 176/99, Decreto-Lei No 439-A/99 do 29 de Outubro 1999 e Decreto-Lei No 103/2003 do 23 de Maio 2003.)

Rumānija

Departamente ale Autorităților locale și Companii care produc, transportă și distribuie apă (pašvaldības iestāžu departamenti un uzņēmumi, kas veic ūdens ražošanu, pārvadi un sadali), piemēram:

 S.C. APA –C.T.T.A. S.A. Alba Iulia, Alba

 S.C. APA –C.T.T.A. S.A. Filiala Alba Iulia SA., Alba Iulia, Alba

 S.C. APA –C.T.T.A. S.A Filiala Blaj, Blaj, Alba

 Compania de Apă Arad

 S.C. Aquaterm AG 98 S.A. Curtea de Argeș, Argeș

 S.C. APA Canal 2000 S.A. Pitești, Argeș

 S.C. APA Canal S.A. Onești, Bacău

 Compania de Apă-Canal, Oradea, Bihor

 R.A.J.A. Aquabis Bistrița, Bistrița-Năsăud

 S.C. APA Grup SA Botoșani, Botoșani

 Compania de Apă, Brașov, Brașov

 R.A. APA, Brăila, Brăila

 S.C. Ecoaquasa Sucursala Călărași, Călărași, Călărași

 S.C. Compania de Apă Someș S.A., Cluj, Cluj-Napoca

 S.C. Aquasom S.A. Dej, Cluj

 Regia Autonomă Județeană de Apă, Constanța, Constanța

 R.A.G.C. Târgoviște, Dâmbovița

 R.A. APA Craiova, Craiova, Dolj

 S.C. Apa-Canal S.A., Bailești, Dolj

 S.C. Apa-Prod S.A. Deva, Hunedoara

 R.A.J.A.C. Iași, Iași

 Direcția Apă-Canal, Pașcani, Iași

 Societatea Națională a Apelor Minerale (SNAM)

Slovēnija

Uzņēmumi, kas veic dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali pēc koncesijas līguma saskaņā ar Zakon o varstvu okolja (Uradni list RS, 32/93, 1/96) un pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem.



Mat. Št.

Naziv

Poštna Št.

Kraj

5015731

Javno Komunalno Podjetje Komunala Trbovlje D.O.O.

1420

Trbovlje

5067936

Komunala D.O.O. Javno Podjetje Murska Sobota

9000

Murska Sobota

5067804

Javno Komunalno Podjetje Komunala Kočevje D.O.O.

1330

Kočevje

5075556

Loška Komunala, Oskrba Z Vodo In Plinom, D.D. Škofja Loka

4220

Škofja Loka

5222109

Komunalno Podjetje Velenje D.O.O. Izvajanje Komunalnih Dejavnosti D.O.O.

3320

Velenje

5072107

Javno Komunalno Podjetje Slovenj Gradec D.O.O.

2380

Slovenj Gradec

1122959

Komunala Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Gornji Grad

3342

Gornji Grad

1332115

Režijski Obrat Občine Jezersko

4206

Jezersko

1332155

Režijski Obrat Občine Komenda

1218

Komenda

1357883

Režijski Obrat Občine Lovrenc Na Pohorju

2344

Lovrenc Na Pohorju

1563068

Komuna, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Beltinci

9231

Beltinci

1637177

Pindža Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Petrovci

9203

Petrovci

1683683

Javno Podjetje Edš – Ekološka Družba, D.O.O. Šentjernej

8310

Šentjernej

5015367

Javno Podjetje Kovod Postojna, Vodovod, Kanalizacija, D.O.O., Postojna

6230

Postojna

5015707

Komunalno Podjetje Vrhnika Proizvodnja In Distribucija Vode, D.D.

1360

Vrhnika

5016100

Komunalno Podjetje Ilirska Bistrica

6250

Ilirska Bistrica

5046688

Javno Podjetje Vodovod – Kanalizacija, D.O.O. Ljubljana

1000

Ljubljana

5062403

Javno Podjetje Komunala Črnomelj D.O.O.

8340

Črnomelj

5063485

Komunala Radovljica, Javno Podjetje Za Komunalno Dejavnost, D.O.O.

4240

Radovljica

5067731

Komunala Kranj, Javno Podjetje, D.O.O.

4000

Kranj

5067758

Javno Podjetje Komunala Cerknica D.O.O.

1380

Cerknica

5068002

Javno Komunalno Podjetje Radlje D.O.O. Ob Dravi

2360

Radlje Ob Dravi

5068126

Jkp, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Slovenske Konjice

3210

Slovenske Konjice

5068134

Javno Komunalno Podjetje Žalec D.O.O.

3310

Žalec

5073049

Komunalno Podjetje Ormož D.O.O.

2270

Ormož

5073103

Kop Javno Komunalno Podjetje Zagorje Ob Savi, D.O.O.

1410

Zagorje Ob Savi

5073120

Komunala Novo Mesto D.O.O., Javno Podjetje

8000

Novo Mesto

5102103

Javno Komunalno Podjetje Log D.O.O.

2390

Ravne Na Koroškem

5111501

Okp Javno Podjetje Za Komunalne Storitve Rogaška Slatina D.O.O.

3250

Rogaška Slatina

5112141

Javno Podjetje Komunalno Stanovanjsko Podjetje Litija, D.O.O.

1270

Litija

5144558

Komunalno Podjetje Kamnik D.D.

1241

Kamnik

5144574

Javno Komunalno Podjetje Grosuplje D.O.O.

1290

Grosuplje

5144728

Ksp Hrastnik Komunalno – Stanovanjsko Podjetje D.D.

1430

Hrastnik

5145023

Komunalno Podjetje Tržič D.O.O.

4290

Tržič

5157064

Komunala Metlika Javno Podjetje D.O.O.

8330

Metlika

5210461

Komunalno Stanovanjska Družba D.O.O. Ajdovščina

5270

Ajdovščina

5213258

Javno Komunalno Podjetje Dravograd

2370

Dravograd

5221897

Javno Podjetje Komunala D.O.O. Mozirje

3330

Mozirje

5227739

Javno Komunalno Podjetje Prodnik D.O.O.

1230

Domžale

5243858

Komunala Trebnje D.O.O.

8210

Trebnje

5254965

Komunala, Komunalno Podjetje D.O.O.,Lendava

9220

Lendava – Lendva

5321387

Komunalno Podjetje Ptuj D.D.

2250

Ptuj

5466016

Javno Komunalno Podjetje Šentjur D.O.O.

3230

Šentjur

5475988

Javno Podjetje Komunala Radeče D.O.O.

1433

Radeče

5529522

Radenska-Ekoss, Podjetje Za Stanovanjsko, Komunalno In Ekološko Dejavnost, Radenci D.O.O.

9252

Radenci

5777372

Vit-Pro D.O.O. Vitanje; Komunala Vitanje, Javno Podjetje D.O.O.

3205

Vitanje

5827558

Komunalno Podjetje Logatec D.O.O.

1370

Logatec

5874220

Režijski Obrat Občine Osilnica

1337

Osilnica

5874700

Režijski Obrat Občine Turnišče

9224

Turnišče

5874726

Režijski Obrat Občine Črenšovci

9232

Črenšovci

5874734

Režijski Obrat Občine Kobilje

9223

Dobrovnik

5881820

Režijski Obrat Občina Kanal Ob Soči

5213

Kanal

5883067

Režijski Obrat Občina Tišina

9251

Tišina

5883148

Režijski Obrat Občina Železniki

4228

Železniki

5883342

Režijski Obrat Občine Zreče

3214

Zreče

5883415

Režijski Obrat Občina Bohinj

4264

Bohinjska Bistrica

5883679

Režijski Obrat Občina Črna Na Koroškem

2393

Črna Na Koroškem

5914540

Vodovod – Kanalizacija Javno Podjetje D.O.O. Celje

3000

Celje

5926823

Jeko – In, Javno Komunalno Podjetje, D.O.O., Jesenice

4270

Jesenice

5945151

Javno Komunalno Podjetje Brezovica D.O.O.

1352

Preserje

5156572

Kostak, Komunalno In Stavbno Podjetje D.D. Krško

8270

Krško

1162431

Vodokomunalni Sistemi Izgradnja In Vzdrževanje Vodokomunalnih Sistemov D.O.O. Velike Lašče

 

Velike Lašče

1314297

Vodovodna Zadruga Golnik, Z.O.O.

4204

Golnik

1332198

Režijski Obrat Občine Dobrovnik

9223

Dobrovnik – Dobronak

1357409

Režijski Obrat Občine Dobje

3224

Dobje Pri Planini

1491083

Pungrad, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Bodonci

9265

Bodonci

1550144

Vodovodi In Kanalizacija Nova Gorica D.D.

5000

Nova Gorica

1672860

Vodovod Murska Sobota Javno Podjetje D.O.O.

9000

Murska Sobota

5067545

Komunalno Stanovanjsko Podjetje Brežice D.D.

8250

Brežice

5067782

Javno Podjetje – Azienda Publica Rižanski Vodovod Koper D.O.O. – S.R.L.

6000

Koper – Capodistria

5067880

Mariborski Vodovod Javno Podjetje D.D.

2000

Maribor

5068088

Javno Podjetje Komunala D.O.O. Sevnica

8290

Sevnica

5072999

Kraški Vodovod Sežana Javno Podjetje D.O.O.

6210

Sežana

5073251

Hydrovod D.O.O. Kočevje

1330

Kočevje

5387647

Komunalno-Stanovanjsko Podjetje Ljutomer D.O.O.

9240

Ljutomer

5817978

Vodovodna Zadruga Preddvor, Z.B.O.

4205

Preddvor

5874505

Režijski Obrat Občina Laško

 

Laško

5880076

Režijski Obrat Občine Cerkno

5282

Cerkno

5883253

Režijski Obrat Občine Rače Fram

2327

Rače

5884624

Vodovodna Zadruga Lom, Z.O.O.

4290

Tržič

5918375

Komunala, Javno Podjetje, Kranjska Gora, D.O.O.

4280

Kranjska Gora

5939208

Vodovodna Zadruga Senično, Z.O.O.

4294

Križe

1926764

Ekoviz D.O.O.

9000

Murska Sobota

5077532

Komunala Tolmin, Javno Podjetje D.O.O.

5220

Tolmin

5880289

Občina Gornja Radgona

9250

Gornja Radgona

1274783

Wte Wassertechnik Gmbh, Podružnica Kranjska Gora

4280

Kranjska Gora

1785966

Wte Bled D.O.O.

4260

Bled

1806599

Wte Essen

3270

Laško

5073260

Komunalno Stanovanjsko Podjetje D.D. Sežana

6210

Sežana

5227747

Javno Podjetje Centralna Čistilna Naprava Domžale – Kamnik D.O.O.

1230

Domžale

1215027

Aquasystems Gospodarjenje Z Vodami D.O.O.

2000

Maribor

1534424

Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Mežica

2392

Mežica

1639285

Čistilna Naprava Lendava D.O.O.

9220

Lendava – Lendva

5066310

Nigrad Javno Komunalno Podjetje D.D.

2000

Maribor

5072255

Javno Podjetje-Azienda Pubblica Komunala Koper, D.O.O. – S.R.L.

6000

Koper – Capodistria

5156858

Javno Podjetje Komunala Izola, D.O.O. Azienda Pubblica Komunala Isola, S.R.L.

6310

Izola – Isola

5338271

Gop Gradbena, Organizacijska In Prodajna Dejavnost, D.O.O.

8233

Mirna

5708257

Stadij, D.O.O., Hruševje

6225

Hruševje

5144647

Komunala, Javno Komunalno Podjetje Idrija, D.O.O.

5280

Idrija

5105633

Javno Podjetje Okolje Piran

6330

Piran – Pirano

5874327

Režijski Obrat Občina Kranjska Gora

4280

Kranjska Gora

1197380

Čista Narava, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Moravske Toplice

9226

Moravske Toplice

Slovākija

 Uzņēmumi, kas darbojas valsts ūdens sistēmās saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu vai pārvadi un izplatīšanu patērētājiem, pamatojoties uz tirdzniecības licenci un profesionālās kompetences sertifikātu darbībai valsts ūdens sistēmās, kurš izsniegts saskaņā ar likumu Nr. 442/2002 Coll., likumu Nr. 525/2003 Coll., Nr. 364/2004 Coll., Nr. 587/2004 Coll. un Nr. 230/2005 Coll.

 Uzņēmumi, kas darbojas valsts ūdens sistēmās saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti likumā Nr. 364/2004 Coll., likumu Nr. 587/2004 Coll. un Nr. 230/2005 Coll. redakcijā, pamatojoties uz atļauju, kas izsniegta saskaņā ar likumu Nr. 135/1994 Coll. likumu Nr. 52/1982 Coll., Nr. 595/1990 Coll., Nr. 128/1991 Coll., Nr. 238/1993 Coll., Nr. 416/2001 Coll., Nr. 533/2001 Coll. redakcijā, un vienlaicīgi nodrošina dzeramā ūdens pārvadi vai izplatīšanu patērētājiem saskaņā ar likumu Nr. 442/2002 Coll., likumu Nr. 525/2003 Coll., Nr. 364/2004 Coll., Nr. 587/2004 Coll. un Nr. 230/2005 Coll. redakcijā.

Piemēram:

 Bratislavská vodárenská spoločnosť, a.s.

 Západoslovenská vodárenská spoločnosť, a.s.

 Považská vodárenská spoločnosť, a.s.

 Severoslovenské vodárne a kanalizácie, a.s.

 Stredoslovenská vodárenská spoločnosť, a.s.

 Podtatranská vodárenská spoločnosť, a.s.

 Východoslovenská vodárenská spoločnosť, a.s.

Somija

 Ūdensapgādes iestādes, kas atbilst vesihuoltolaki/lagen om vattentjänster (119/2001) 3. iedaļu.

Zviedrija

Pašvaldību iestādes un pašvaldību uzņēmumi, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar lagen (2006:412) om allmänna vattentjänster.

Apvienotā Karaliste

 Uzņēmums, kas ir ūdens ražošanas uzņēmums vai notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmums saskaņā ar 1991. gada Likumu par ūdens nozari

 Ūdens ražošanas un notekūdeņu apsaimniekošanas iestāde, kas izveidota saskaņā ar 1994. gada Likuma par vietējo pašvaldību (Skotija) 62. pantu.

 Reģionālās attīstības departaments (Ziemeļīrija)




IV PIELIKUMS

Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu nozarē

Beļģija

 SNCB Holding/NMBS Holding

 Société nationale des Chemins de fer belges//Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen.

 Infrabel

Bulgārija

 Национална компания “Железопътна инфраструктура”

 “Български държавни железници” ЕАД

 “БДЖ – Пътнически превози” ЕООД

 “БДЖ – Тягов подвижен състав (Локомотиви)” ЕООД

 “БДЖ – Товарни превози” ЕООД

 “Българска Железопътна Компания” АД

 “Булмаркет – ДМ” ООД

Čehija

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas sniedz pakalpojumus dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā, kuri definēti 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

Līgumslēdzēju piemēri:

 ČD Cargo, a.s.

 České dráhy, a.s

 Správa železniční dopravní cesty, státní organizace

Dānija

 DSB

 DSB S-tog A/S

 Metroselskabet I/S

Vācija

 Deutsche Bahn AG.

 Citi uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus patērētājiem saskaņā ar 2. panta 1. punktu 1993. gada 27. decembraAllgemeines Eisenbahngesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2008. gada 26. februārī.

Igaunija

 Uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.02.2007., 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001, 56 332) 14. pantu.

 AS Eesti Raudtee;

 AS Elektriraudtee.

Īrija

 Iarnród Éireann [/Irish Rail]

 Railway Procurement Agency

Grieķija

  “Oργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος Α.Ε.” (“Ο.Σ.Ε. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2671/98.

  “ΕΡΓΟΣΕ Α.Ε.” saskaņā ar likumu Nr. 2366/95.

Spānija

 Ente público Administración de Infraestructuras Ferroviarias (ADIF).

 Red Nacional de los Ferrocarriles Españoles (RENFE).

 Ferrocarriles de Vía Estrecha (FEVE).

 Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya (FGC).

 Eusko Trenbideak (Bilbao).

 Ferrocarriles de la Generalitat Valenciana. (FGV).

 Serveis Ferroviaris de Mallorca (Ferrocarriles de Mallorca).

 Ferrocarril de Soller.

 Funicular de Bulnes.

Francija

  Société nationale des chemins de fer français un citi sabiedriskie dzelzceļa tīkli, kas minēti 1982. gada 30. decembraLoi d'orientation des transports intérieurs no 82-1153 II sadaļas 1. nodaļā

  Réseau ferré de France, valsts uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar 1997. gada 13. februāra likumu Nr. 97-135.

▼M12

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju un sniedz sabiedriskos pakalpojumus dzelzceļa transporta jomā.

▼M7

Itālija

  Ferrovie dello Stato S. p. A., ietverot le Società partecipate

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 1912. gada 9. maija karaļa dekrēta Nr. 1447 10. pantu, kas apstiprina konsolidēto tekstu likumiem par le ferrovie concesse all'industria privata, le tramvie a trazione meccanica e gli automobili

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 4. pantu 1949. gada 4. jūnija likumā Nr. 410 – Concorso dello Stato per la riattivazione dei pubblici servizi di trasporto in concessione.

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 14. pantu 1952. gada 2. augusta likumā Nr. 1221 – Provvedimenti per l'esercizio ed il potenziamento di ferrovie e di altre linee di trasporto in regime di concessione.

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar 8. un 9. pantu 1997. gada 19. novembradecreto legislativo No422 — Conferimento alle regioni ed agli enti locali di funzioni e compiti in materia di trasporto pubblico locale, a norma dell'articolo 4, comma 4, della L. 15 marzo 1997, n. 9 – kas grozīts ar 1999. gada 20. septembradecreto legislativo No400 un ar 45. pantu 2002. gada 1. augustaLegge No166.

Kipra

Latvija

 Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”.

 Valsts akciju sabiedrība “Vaiņodes dzelzceļš”.

Lietuva

 Akcinė bendrovė “Lietuvos geležinkeliai”

 Citi uzņēmumi, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā saskaņā ar Lietuvas Republikas Dzelzceļa transporta kodeksu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 72-2489, 2004).

Luksemburga

 Chemins de fer luxembourgeois (CFL).

Ungārija

 Uzņēmumi, kas iedzīvotājiem sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 2005. évi CLXXXIII. törvény a vasúti közlekedésről un pamatojoties uz atļauju saskaņā ar 45/2006. (VII. 11.) GKM rendelet a vasúti társaságok működésének engedélyezéséről.

 Piemēram:

 

 Magyar Államvasutak (MÁV)

Malta

Nīderlande

Līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā. Piemēram:

 Nederlandse Spoorwegen

 ProRail

Austrija

 Österreichische Bundesbahn.

 Schieneninfrastrukturfinanzierungs-Gesellschaft mbH sowie.

 Uzņēmumi, kas ir pilnvaroti sniegt transporta pakalpojumus saskaņā ar Eisenbahngesetz, BGBl. No 60/1957, kurā veikti grozījumi.

Polija

Uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus un darbojas saskaņā ar ustawa o komercjalizacji, restrukturyzacji i prywatyzacji przedsiębiorstwa państwowego “Polskie Koleje Państwowe” z dnia 8 września 2000 r. tostarp:

 PKP Intercity Sp, z o.o.

 PKP Przewozy Regionalne Sp. z o.o.

 PKP Polskie Linie Kolejowe S.A.

 “Koleje Mazowieckie – KM” Sp. z o.o.

 PKP Szybka Kolej Miejska w Trójmieście Sp. z ο.ο.

 PKP Warszawska Kolej Dojazdowa Sp. z o.o.

Portugāle

  CP – Caminhos de Ferro de Portugal, E.P. saskaņā ar Decreto-Lei No 109/77 do 23 de Março 1977.

  REFER, E.P. saskaņā ar Decreto-Lei No 104/97 do 29 de Abril 1997.

  RAVE, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 323-H/2000 of 19 de Dezembro 2000.

  Fertagus, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei 78/2005, of 13 de Abril.

 Valsts iestādes un valsts uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar Lei No 10/90 do 17 de Março 1990.

 Privātie uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar Lei No 10/90 do 17 de Março 1990, ja tiem ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

Rumānija

 Compania Națională Căi Ferate – CFR

 Societatea Națională de Transport Feroviar de Marfă “CFR – Marfă”,– Societatea Națională de Transport Feroviar de Călători “CFR – Călători”

Slovēnija



Mat. št.

Naziv

POŠTNA ŠT.

KRAJ

5142733

Slovenske železnice, d. o. o.

1000

LJUBLJANA

Slovākija

 Uzņēmumi, kas ekspluatē dzelzceļa līnijas un kabeļu līnijas, un saistītās iekārtas saskaņā ar likumu Nr. 258/1993 Coll., likumu Nr. 152/1997 Coll. un Nr. 259/2001 Coll. redakcijā,

 Uzņēmumi, kas ir pārvadātāji, kuri sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar likumu Nr. 164/1996 Coll. likumu Nr. 58/1997 Coll., Nr. 260/2001 Coll., Nr. 416/2001 Coll. un Nr. 114/2004 Coll. redakcijā un pamatojoties uz 2004. gada 7. jūlija valdības dekrētu Nr. 662.

Piemēram:

 Železnice Slovenskej republiky, a.s.

 Železničná spoločnosť Slovensko, a.s.

Somija

VR Osakeyhtiö//VR Aktiebolag

Zviedrija

 Valsts uzņēmumi, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā saskaņā ar järnvägslagen (2004:519) un järnvägsförordningen (2004:526). – Reģionālie un vietējie valsts uzņēmumi, kas nodrošina dzelzceļa satiksmi reģionālā vai vietējā mērogā saskaņā ar lagen (1997:734) om ansvar för viss kollektiv persontrafik.

 Privātie uzņēmumi, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā saskaņā ar atļauju, kas izsniegta saskaņā ar förordningen (1996:734) om statens spåranläggningar, ja šāda atļauja atbilst direktīvas 2. panta 3. punktam.

Apvienotā Karaliste

 Network Rail plc

 Eurotunnel plc

 Northern Ireland Transport Holding Company

 Northern Ireland Railways Company Limited

 Dzelzceļa transporta pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķir Transporta ministrija vai kāda cita kompetenta iestāde.




V PIELIKUMS

Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē

Beļģija

 Société des Transports intercommunaux de Bruxelles/Maatschappij voor intercommunaal Vervoer van Brussel

 Société régionale wallonne du Transport et ses sociétés d'exploitation (TEC Liège–Verviers, TEC Namur–Luxembourg, TEC Brabant wallon, TEC Charleroi, TEC Hainaut)/Société régionale wallonne du Transport en haar exploitatiemaatschappijen (TEC Liège–Verviers, TEC Namur–Luxembourg, TEC Brabant wallon, TEC Charleroi, TEC Hainaut)

 Vlaamse Vervoermaatschappij (De Lijn)

 Privātas firmas, kam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības

Bulgārija

 “Метрополитен” ЕАД, София

 “Столичен електротранспорт” ЕАД, София

 “Столичен автотранспорт” ЕАД, София

 “Бургасбус” ЕООД, Бургас

 “Градски транспорт” ЕАД, Варна

 “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Враца

 “Общински пътнически транспорт” ЕООД, Габрово

 “Автобусен транспорт” ЕООД, Добрич

 “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Добрич

 “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Пазарджик

 “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Перник

 “Автобусни превози” ЕАД, Плевен

 “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Плевен

 “Градски транспорт Пловдив” ЕАД, Пловдив

 “Градски транспорт” ЕООД, Русе

 “Пътнически превози” ЕАД, Сливен

 “Автобусни превози” ЕООД, Стара Загора

 “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Хасково

Čehija

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas sniedz pakalpojumus pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē, kas definēti 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

Līgumslēdzēju piemēri:

 Dopravní podnik hl.m. Prahy, akciová společnost

 Dopravní podnik města Brna, a. s.

 Dopravní podnik Ostrava a.s.

 Plzeňské městské dopravní podniky, a.s.

 Dopravní podnik města Olomouce, a.s.

Dānija

 DSB

 DSB S-tog A/S

 Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos autobusu transporta pakalpojumus (parastie regulārie pakalpojumi), pamatojoties uz atļauju saskaņā ar lov om buskørsel, skatīt 2003. gada 19. februāra Konsolidācijas likumu Nr. 107.

 Metroselskabet I/S

Vācija

Uzņēmumi, kas atbilstīgi atļaujai sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus nelielos attālumos saskaņā ar 1961. gada 21. martaPersonenbeförderungsgesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 31. oktobrī.

Igaunija

 Uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.02.2007., 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001, 56 332) 14. pantu.

 AS Tallinna Autobussikoondis;

 AS Tallinna Trammi- ja Trollibussikoondis;

 Narva Bussiveod AS;

Īrija

 Iarnród Éireann [Irish Rail]

 Railway Procurement Agency

 Luas [Dublin Light Rail]

 Bus Éireann [Irish Bus]

 Bus Átha Cliath [Dublin Bus]

 Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar grozītā 1932. gada Transporta likumu.

Grieķija

  “Ηλεκτροκίνητα Λεωφορεία Περιοχής Αθηνών – Πειραιώς Α.Ε.” (“Η.Λ.Π.Α.Π. Α.Ε.”) (Athens-Pireaeus Trolley Buses S.A), kas izveidots un darbojas saskaņā ar valdības dekrētu Nr. 768/1970 (Α'273), likumu Nr. 588/1977 (Α'148) un likumu Nr. 2669/1998 (Α'283).

  “Ηλεκτρικοί Σιδηρόδρομοι Αθηνών – Πειραιώς” (“Η.Σ.Α.Π. Α.Ε.”) (Athens-Piraeus Electric Railways), kas izveidots un darbojas saskaņā ar likumu Nr. 352/1976 (Α' 147) un likumu Nr. 2669/1998 (Α'283)

  “Οργανισμός Αστικών Συγκοινωνιών Αθηνών Α.Ε.” (“Ο.Α.ΣΑ. Α.Ε.”) (Athens Urban Transport Organization S.A), kas izveidots un darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2175/1993 (Α'211) un likumu Nr. 2669/1998 (Α'283)

  “Εταιρεία Θερμικών Λεωφορείων Α.Ε.” (“Ε.Θ.Ε.Λ. Α.Ε.”),) (Company of Thermal Buses S.A.), kas izveidots un darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2175/1993 (Α'211) un likumu Nr. 2669/1998 (Α'283).

  “Αττικό Μετρό Α.Ε.” (Attiko Metro S.A), kas izveidots un darbojas saskaņā ar likumu Nr. 1955/1991

  “Οργανισμός Αστικών Συγκοινωνιών Θεσσαλονίκης” (“Ο.Α.Σ.Θ.”), kas izveidots un darbojas saskaņā ar dekrētu Nr. 3721/1957, valdības dekrētu Nr. 716/1970 un likumu Nr. 866/79 un 2898/2001 (Α'71).

  “Κοινό Ταμείο Είσπραξης Λεωφορείων” (“Κ.Τ.Ε.Λ.”), kas darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2963/2001 (Α'268).

  “Δημοτικές Επιχειρήσεις Λεωφορείων Ρόδου και Κω”, iepriekš zināms kā as “ΡΟΔΑ” un “ΔΕΑΣ ΚΩ”, kas darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2963/2001 (Α'268).

Spānija

 Uzņēmumi, kas sniedz pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar “Ley 7/1985 Reguladora de las Bases de Régimen Local of 2 April 1985; Real Decreto legislativo 781/1986, de 18 de abril, por el que se aprueba el texto refundido de las disposiciones legales vigentes en materia de régimen local” un vajadzības gadījumā saskaņā ar atbilstīgiem reģionālajiem tiesību aktiem.

 Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos autobusu transporta pakalpojumus saskaņā ar “Ley 16/1987, de 30 de julio, de Ordenación de los Transportes Terrestres” pārejas noteikumu numur trīs.

 Piemēram:

 

 Empresa Municipal de Transportes de Madrid

 Empresa Municipal de Transportes de Málaga

 Empresa Municipal de Transportes Urbanos de Palma de Mallorca

 Empresa Municipal de Transportes Públicos de Tarragona

 Empresa Municipal de Transportes de Valencia

 Transporte Urbano de Sevilla, S.A.M. (TUSSAM)

 Transporte Urbano de Zaragoza, S.A. (TUZSA)

 Entitat Metropolitana de Transport – AMB

 Eusko Trenbideak, s.a.

 Ferrocarril Metropolitá de Barcelona, sa

 Ferrocariles de la Generalitat Valenciana

 Consorcio de Transportes de Mallorca

 Metro de Madrid

 Metro de Málaga, S.A.,

 Red Nacional de los Ferrocarriles Españoles (Renfe)

Francija

 Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar 1982. gada 30. decembra 7. panta II punktu Loi d'orientation des transports intérieurs no 82-1153.

 Régie des transports de Marseille

 RDT 13 Régie départementale des transports des Bouches du Rhône

 Régie départementale des transports du Jura

 RDTHV Régie départementale des transports de la Haute-Vienne

  Régie autonome des transports parisiens, Société nationale des chemins de fer français un citi uzņēmumi, kas sniedz transporta pakalpojumus saskaņā ar atļauju, ko izsniedz Syndicat des transports d'Ile-de-France, saskaņā ar 1959. gada 7. janvāraOrdonnance no59-151, kas grozīts ar dekrētiem par tā īstenošanu attiecībā uz pasažieru pārvadājumu organizēšanu reģionā Ile-de-France.

  Réseau ferré de France, valsts uzņēmums, kas izveidots ar 1997. gada 13. februāra likumu Nr. 97-135.

 Reģionālās vai pašvaldības iestādes vai reģionālo vai pašvaldības iestāžu grupas, kas nodarbojas ar transporta organizēšanu (piemēram, Communauté urbaine de Lyon).

▼M12

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā, kā, piemēram, vienības, kas minētās darbības veic kā sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar likumu par komunālajiem pakalpojumiem (Oficiālais izdevums Nr. 36/95, 70/97, 128/99, 57/00, 129/00, 59/01, 26/03, 82/04, 110/04, 178/04, 38/09, 79/09, 153/09, 49/11, 84/11, 90/11).

▼M7

Itālija

Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz publiskus dzelzceļa, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumus vai kas organizē attiecīgās infrastruktūras valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Tajos ietilpst, piemēram:

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojoties uz atļauju, kas izsniegta saskaņā ar 2006. gada 1. decembraDecreto of the Ministro dei Trasporti No 316 “Regolamento recante riordino dei servizi automobilistici interregionali di competenza statale”

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojoties uz 1. panta 4. vai 15. punktu 1925. gada 15. oktobraRegio Decreto No 2578 — Approvazione del testo unico della legge sull'assunzione diretta dei pubblici servizi da parte dei comuni e delle province.

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojoties uz 1997. gada 19. novembraDecreto Legislativo No 422 — Conferimento alle regioni ed agli enti locali di funzioni e compiti in materia di trasporto pubblico locale, 4. panta 4. punkta nozīmē 1997. gada 15. martaLegge No59— kas grozīts ar 1999. gada 20. septembraDecreto Legislativo No 400 un ar 45. pantu 2002. gada 1. augustaLegge No166.

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojoties uz 113. pantu konsolidētajā tekstā likumā par pašvaldības iestāžu struktūru, kas apstiprināts ar 2000. gada 18. augustaLegge No267, kurš grozīts ar 35. pantu 2001. gada 28. decembraLegge No448.

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju, saskaņā ar 242. vai 256. pantu 1912. gada 9. maijaRegio Decreto No1447, kurš apstiprina konsolidēto tekstu likumiem par le ferrovie concesse all'industria privata, le tramvie a trazione meccanica e gli automobili.

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, un pašvaldības iestādes, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju, saskaņā ar 4. pantu 1949. gada 4. jūnijaLegge No410Concorso dello Stato per la riattivazione dei pubblici servizi di trasporto in concessione.

 Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju, saskaņā ar 14. pantu 1952. gada 2. augustaLegge No1221 — Provvedimenti per l'esercizio ed il potenziamento di ferrovie e di altre linee di trasporto in regime di concessione

Kipra

Latvija

Publisko un privāto tiesību subjekti, kas sniedz pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus ar autobusiem, trolejbusiem un/vai tramvajiem vismaz šādās pilsētās: Rīga, Jūrmala Liepāja, Daugavpils, Jelgava, Rēzekne un Ventspils.

Lietuva

 Akcinė bendrovė “Autrolis”

 Uždaroji akcinė bendrovė “Vilniaus autobusai”

 Uždaroji akcinė bendrovė “Kauno autobusai”

 Uždaroji akcinė bendrovė “Vilniaus troleibusai”

 Citi uzņēmumi, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un darbojas pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu pakalpojumu jomā saskaņā ar Lietuvas Republikas Autotransporta kodeksu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 119-2772, 1996).

Luksemburga

 Chemins de fer luxembourgeois (CFL).

 Service communal des autobus municipaux de la Ville de Luxembourg.

 Transports intercommunaux du canton d'Esch–sur–Alzette (TICE).

 Autobusu pakalpojumu uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar 1978. gada 3. februārarèglement grand-ducal concernant les conditions d'octroi des autorisations d'établissement et d'exploitation des services de transports routiers réguliers de personnes rémunérées.

Ungārija

 Uzņēmumi, kas sniedz regulārus vietējā mēroga un garo distanču sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus saskaņā ar 162. un 163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 1988. évi I. törvény a közúti közlekedésről.

 Uzņēmumi, kas sniedz valsts sabiedriskos pasažieru dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar 162. un 163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 2005. évi CLXXXIII. törvény a vasúti közlekedésről.

Malta

 L-Awtorita' dwar it-Trasport ta' Malta (Maltas transporta pārvalde)

Nīderlande

Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos transporta pakalpojumus saskaņā ar Wet Personenvervoer II nodaļu (Openbaar Vervoer). Piemēram:

 RET (Rotterdam)

 HTM (Den Haag)

 GVB (Amsterdam)

Austrija

 Uzņēmumi, kas ir pilnvaroti sniegt transporta pakalpojumus saskaņā ar Eisenbahngesetz, BGBl. No 60/1957, kurā veikti grozījumi, vai Kraftfahrliniengesetz, BGBl. I No 203/1999, kurā veikti grozījumi.

Polija

(1) Uzņēmumi, kas sniedz pilsētas dzelzceļa pakalpojumus un darbojas uz koncesijas pamata, kas izsniegta saskaņā ar ustaw z dnia 28 marca 2003 r. o transporcie kolejowym,

(2) Uzņēmumi, kas sniedz pilsētas sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus un darbojas atbilstīgi atļaujai saskaņā ar ustaw z dnia 6 września 2001 r. o transporcie drogowym, un uzņēmumi, kas sniedz pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus,

tostarp:

 Komunalne Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o, Białystok

 Komunalny Zakład Komunikacyjny Sp. z o.o Białystok

 Miejski Zakład Komunikacji Sp. z o.o Grudziądz

 Miejski Zakład Komunikacji Sp. z o.o w Zamościu

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne – Łódź Sp. z o.o.

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o. o. Lublin

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne S.A., Kraków

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne SA., Wrocław

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o., Częstochowa

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z ο.ο., Gniezno

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z ο.ο., Olsztyn

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o., Radomsko

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z ο.ο, Wałbrzych

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne w Poznaniu Sp. z o.o.

 Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o. o. w Świdnicy

 Miejskie Zakłady Komunikacyjne Sp. z o.o, Bydgoszcz

 Miejskie Zakłady Autobusowe Sp. z o.o., Warszawa

 Opolskie Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej S.A. w Opolu

 Polbus – PKS Sp. z o.o., Wrocław

 Polskie Koleje Linowe Sp. z o.o Zakopane

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Miejskiej Sp. z o.o., Gliwice

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Miejskiej Sp. z o.o. w Sosnowcu

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Leszno Sp. z o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej S.A, Kłodzko

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej SA, Katowice

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Brodnicy S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Dzierżoniowie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Kluczborku Sp. z o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Krośnie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Raciborzu Sp. z o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Rzeszowie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Strzelcach Opolskich S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Wieluń Sp. z o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Kamiennej Górze Sp. z.ο.ο

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Białymstoku S.A

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Bielsku Białej S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Bolesławcu Sp. z.o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Cieszynie Sp. z.ο.ο.

 Przedsiębiorstwo Przewozu Towarów Powszechnej Komunikacji Samochodowej S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Bolesławcu Sp. z.ο.ο

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Mińsku Mazowieckim S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Siedlcach S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej “SOKOŁÓW” w Sokołowie Podlaskim S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Garwolinie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Lubaniu Sp. z.o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Łukowie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Wadowicach S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Staszowie Sp. z.o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Krakowie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Dębicy S.A,

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Zawierciu S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Żyrardowie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Pszczynie Sp. z.o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Płocku S.A.

 Przedsiębiorstwo Spedycyjno-Transportowe “Transgór” Sp. z.o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Stalowej Woli S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Jarosławiu S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Ciechanowie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Mławie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Nysie Sp. z, o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Ostrowcu Świętokrzyskim S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Kielcach S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Końskich S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Jędrzejowie Spółka Akcyjna

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Oławie Spółka Akcyjna

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Wałbrzychu Sp. z.o.o

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Busku Zdroju S.A

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Ostrołęce S.A.

 Tramwaje Śląskie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Olkuszu S.A

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Przasnyszu S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Nowym Sączu S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Radomsko Sp. z o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Myszkowie Sp. z.ο.ο.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Lublińcu Sp. z o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Głubczycach Sp. z.o.o.

 PKS w Suwałkach S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Koninie S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Turku S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Zgorzelcu Sp. z o.o.

 PKS Nowa Sól Sp. z.o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Zielona Góra Sp. z o.o.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Sp. z o.o, w Przemyślu

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Koło

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Biłgoraj

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Częstochowa S.A.

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Gdańsk

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Kalisz

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Konin

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Nowy Dwór Mazowiecki

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Starogard Gdański

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Toruń

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Warszawa

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Białymstoku S.A.

 Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Cieszynie Sp, z o.o.

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Gnieźnie

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Krasnymstawie

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Olsztynie

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Ostrowie Wlkp.

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Poznaniu

 Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Zgorzelcu Sp. z o.o.

 Szczecińsko-Polickie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o.

 Tramwaje Śląskie S.A., Katowice

 Tramwaje Warszawskie Sp. z o.o.

 Zakład Komunikacji Miejskiej w Gdańsku Sp. z o.o.

Portugāle

  Metropolitano de Lisboa, E.P. saskaņā ar Decreto-Lei No 439/78 do 30 de Dezembro de 1978

 Pašvaldības iestādes, pašvaldības iestāžu dienesti un pašvaldības iestāžu uzņēmumi saskaņā ar 1998. gada 18. augusta likumu Nr. 58/98, kuri sniedz transporta pakalpojumus saskaņā ar Lei No 159/99 do 14 de Septembro 1999

 Valsts iestādes un valsts uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa pakalpojumus saskaņā ar likumu Nr. 10/90 do 17 de Março 1990

 Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar 98. pantu Regulamento de Transportes em Automóveis (Decreto No 37272 do 31 de Dezembro 1948)

 Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar Lei No 688/73 do 21 de Dezembro 1973

 Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar Decreto-Lei No 38144 do 31 de Dezembro 1950

  Metro do Porto, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 394-A/98 do 15 de Dezembro 1998, kas grozīts ar Decreto-Lei No 261/2001 do 26 September 2001

  Normetro, S.A. saskaņā ar 1998. gada 15. decembraDecreto-Lei No 394-A/98, kas grozīts ar Decreto-Lei No 261/2001 do 26 de Septembro 2001

  Metropolitano Ligeiro de Mirandela, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 24/95 do 8 de Fevereiro 1995

  Metro do Mondego, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 10/2002 do 24 de Janeiro2002

  Metro Transportes do Sul, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 337/99 do 24 de Agosto 1999

 Pašvaldības iestādes un pašvaldības iestāžu uzņēmumi, kas sniedz transporta pakalpojumus saskaņā ar Lei No 159/99 do 14 de Septembro 1999

Rumānija

 S.C. de Transport cu Metroul București – “Metrorex” SA

 Regii Autonome Locale de Transport Urban de Călători

Slovēnija

Uzņēmumi, kas sniedz pilsētas sabiedriskos autobusu transporta pakalpojumus saskaņā ar Zakon o prevozih v cestnem prometu (Uradni list RS, 72/94, 54/96, 48/98 in 65/99).



Mat. Št.

Naziv

POŠTNA ŠT.

KRAJ

1540564

AVTOBUSNI PREVOZI RIŽANA D.O.O. Dekani

6271

DEKANI

5065011

AVTOBUSNI PROMET Murska Sobota D.D.

9000

MURSKA SOBOTA

5097053

Alpetour Potovalna Agencija

4000

Kranj

5097061

ALPETOUR, Špedicija In Transport, D.D. Škofja Loka

4220

ŠKOFJA LOKA

5107717

INTEGRAL BREBUS Brežice D.O.O.

8250

BREŽICE

5143233

IZLETNIK CELJE D.D. Prometno In Turistično Podjetje Celje

3000

CELJE

5143373

AVRIGO DRUŽBA ZA AVTOBUSNI PROMET IN TURIZEM D.D. NOVA GORICA

5000

NOVA GORICA

5222966

JAVNO PODJETJE LJUBLJANSKI POTNIŠKI PROMET D.O.O.

1000

LJUBLJANA

5263433

CERTUS AVTOBUSNI PROMET MARIBOR D.D.

2000

MARIBOR

5352657

I & I – Avtobusni Prevozi D.D. Koper

6000

KOPER – CAPODISTRIA

5357845

Meteor Cerklje

4207

Cerklje

5410711

KORATUR Avtobusni Promet In Turizem D.D. Prevalje

2391

PREVALJE

5465486

INTEGRAL, Avto. Promet Tržič, D.D.

4290

TRŽIČ

5544378

KAM-BUS Družba Za Prevoz Potnikov, Turizem In Vzdrževanje Vozil, D.D. Kamnik

1241

KAMNIK

5880190

MPOV Storitve In Trgovina D.O.O. Vinica

8344

VINICA

Slovākija

 Pārvadātāji, kas, pamatojoties uz licenci, darbojas sabiedriskā pasažieru transporta – tramvaju, trolejbusu, speciālo vai trošu ceļu transporta – jomā saskaņā ar 23. pantu likumā Nr. 164/1996 Coll. likumu Nr. 58/1997 Coll., Nr. 260/2001 Coll., Nor. 416/2001 Coll. un Nr. 114/2004 Coll. redakcijā

 Pārvadātāji, kas veic regulārus iekšzemes autobusu transporta pārvadājumus Slovākijas Republikas teritorijā vai arī daļā ārvalstu teritorijas, vai noteiktā Slovākijas Republikas daļā, pamatojoties uz atļauju veikt pārvadāšanu ar autobusu un balstoties uz transporta licenci konkrētiem maršrutiem, ko izsniedz saskaņā ar likumu Nr. 168/1996 Coll. likumu Nr. 386/1996 Coll., Nr. 58/1997 Coll., Nr. 340/2000 Coll., Nr. 416/2001 Coll., Nr. 506/2002 Coll., Nr. 534/2003 Coll. un Nr. 114/2004 Coll. redakcijā.

 Piemēram:

 

 Dopravný podnik Bratislava, a.s.

 Dopravný podnik mesta Košice, a.s.

 Dopravný podnik mesta Prešov, a.s.

 Dopravný podnik mesta Žilina, a.s.

Somija

Uzņēmumi, kas sniedz regulārus pasažieru transporta pakalpojumus saskaņā ar īpašu vai ekskluzīvu licenci atbilstīgi laki luvanvaraisesta henkilöliikenteestä tiellä/lagen om tillståndspliktig persontrafik på väg (343/1991), un pašvaldību transporta iestādes un valsts uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem, pa dzelzceļu vai pazemes dzelzceļu, vai kas uztur tīklu šādu transporta pakalpojumu sniegšanai.

Zviedrija

 Uzņēmumi, kas sniedz pilsētas dzelzceļa vai tramvaju transporta pakalpojumus saskaņā ar lagen (1997:734) om ansvar för viss kollektiv persontrafik and lagen (1990:1157) säkerhet vid tunnelbana och spårväg.

 Valsts vai privāti uzņēmumi, kas nodarbojas ar trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar lagen (1997:734) om ansvar för viss kollektiv persontrafik and yrkestrafiklagen (1998:490).

Apvienotā Karaliste

 London Regional Transport

 London Underground Limited

 Transport for London

 “Transport for London” filiāle 1999. gada Greater London Authority Act 424. panta 1. punkta nozīmē

 Strathclyde Passenger Transport Executive

 Greater Manchester Passenger Transport Executive

 Tyne and Wear Passenger Transport Executive

 Brighton Borough Council

 South Yorkshire Passenger Transport Executive

 South Yorkshire Supertram Limited

 Blackpool Transport Services Limited

 Conwy County Borough Council

 Persona, kas sniedz pakalpojumus Londonā vietējā mērogā, kas definēti 1999. gada Greater London Authority Act 179. panta 1. punktā (autobusu transporta pakalpojumi), saskaņā ar līgumu, ko parakstījis “Transport for London” saskaņā ar šā likuma 156. panta 2. punktu vai saskaņā ar transporta subsidiaritātes līgumu, kā definēts šā likuma 169. pantā

 Northern Ireland Transport Holding Company

 Persona, kam ir autotransporta pakalpojumu sniegšanas licence, kas izsniegta saskaņā ar 1967. gada Transporta likuma (Ziemeļīrija) 4. panta 1. punktu un kas tai ļauj sniegt regulārus pakalpojumus šīs licences nozīmē.




VI PIELIKUMS

Līgumslēdzēji, kas darbojas pasta pakalpojumu nozarē

Beļģija

 De Post//La Poste

Bulgārija

 “Български пощи” ЕАД

Čehija

Visi līgumslēdzēji, kas sniedz pakalpojumus pasta pakalpojumu nozarē, kā definēts 4. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

Līgumslēdzēju piemēri:

 Česká Pošta, s.p.

Dānija

  Post Danmark, skatīt 2002. gada 6. jūnija likumu Nr. 409 par Post Danmark A/S

Vācija

Igaunija

 AS Eesti Post

Īrija

 An Post plc

Grieķija

  Ελληνικά Ταχυδρομεία ΕΛ.ΤΑ, kas izveidots ar Normatīvo dekrētu Nr. 496/70 un kas darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2668/98 (ELTA)

Spānija

 Correos y Telégrafos, S.A.

Francija

 La Poste

 La Poste interarmées

▼M12

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem sniedz pasta pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas nav pasta pakalpojumi saskaņā ar minētā likuma 112. panta 4. punktu.

▼M7

Itālija

 Poste Italiane S.p.A.

Kipra

 Τμήμα Ταχυδρομικών Υπηρεσιών

Latvija

 VAS “Latvijas Pasts”

Lietuva

 Akcinė bendrovė “Lietuvos paštas”

 Citi uzņēmumi, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas darbojas pasta pakalpojumu nozarē saskaņā ar Lietuvas Republikas Pasta likumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 36-1070, 1999; Nr. 61-2125, 2004).

Luksemburga

 Entreprise des Postes et Télécommunications Luxembourg

Ungārija

 Uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 2003. évi CI. törvény a postáról.

 Piemēram:

 

 Magyar Posta

Malta

 Maltapost plc

Nīderlande

 TNT

Austrija

 Österreichische Post AG

Polija

 Państwowe Przedsiębiorstwo Użyteczności Publicznej “Poczta Polska”

Portugāle

 CTT – Correios de Portugal

Rumānija

 Compania Națională “Poșta Română SA”

Slovēnija



Mat. št.

Naziv

POŠTNA ŠT.

KRAJ

5881447

Pošta Slovenije, d.o.o.

2000

Maribor

Slovākija

Uzņēmumi, kam ir ekskluzīvas tiesības sniegt noteiktus pasta pakalpojumus saskaņā ar licenci, kas izsniegta saskaņā ar likumu Nr. 507/2001 Coll.

Piemēram:

 Slovenská pošta, a.s.

Somija

Itella Oyj

Zviedrija

 Posten Meddelande AB

 Posten Logistik AB

Apvienotā Karaliste

The Royal Mail Group Ltd.




VII PIELIKUMS

Līgumslēdzēji, kas darbojas naftas vai gāzes izpētes un ieguves nozarē

Beļģija

Bulgārija

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi saskaņā ar Законa за подземните богатства (обн., ДВ, бр.23/12.03.1999) vai Закона за концесиите (обн., ДВ, бр. 36/02.05.2006):

 “Дайрект Петролеум България” – ЕООД, София

 “Петреко-България” – ЕООД, София

 “Проучване и добив на нефт и газ” – АД, София

 “Мерлоуз Рисорсиз” – ООД, Люксембург

 “Мерлоуз Рисорсиз САРЛ”, Люксембург

 “ОМВ (България) Извънтериториално проучване” – ООД, Виена, Австрия

 “Джей Кей Екс България Лимитид” – Лондон, Англия

 “Рамко България Лимитид” – Абърдийн, Шотландия

 “Болкан Експлорърс (България) Лимитид” – Дъблин, Ирландия

 ОАО “Башкиргеология”, Уфа, Руска федерация

 “Винтидж Петролеум България, Инк.” – Кайманови острови

Čehija

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas izmanto konkrētus ģeogrāfiskus apgabalus, lai izpētītu vai iegūtu naftu vai gāzi (uz kuriem attiecas 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi).

Līgumslēdzēju piemēri:

 Moravské naftové doly, a.s.

Dānija

Uzņēmumi, kas atbilst:

  Lov om Danmarks undergrund, skatīt 2007. gada 4. jūlija Konsolidācijas likumu Nr. 889.

  Lov om kontinentalsoklen, skatīt 2005. gada 18. novembra Konsolidācijas likumu Nr. 1101.

Vācija

 Uzņēmumi saskaņā ar 1980. gada 13. augustaBundesberggesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 9. decembrī.

Igaunija

 Uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.02.2007., 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001, 56 332) 14. pantu.

Īrija

 Uzņēmumi, kam ir atļauja, licence, apstiprinājums vai koncesija naftas un gāzes izpētei vai ieguvei saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:

 Continental Shelf Act 1968

 Petroleum and Other Minerals Development Act 1960

 Licensing Terms for Offshore Oil and Gas Exploration and Development 1992

 Petroleum (Production) Act (NI) 1964

Grieķija

  “Ελληνικά Πετρέλαια Α.Ε.” saskaņā ar likumu Nr. 2593/98 για την αναδιοργάνωση της Δ.Ε.Π. Α.Ε. και των θυγατρικών της εταιρειών, το καταστατικό αυτής και άλλες διατάξεις.

Spānija

 BG International Limited Quanum, Asesores & Consultores, S.A.

 Cambria Europe, Inc.

 CNWL oil (España), S.A.

 Compañía de investigación y explotaciones petrolíferas, S.A.

 Conoco limited.

 Eastern España, S.A.

 Enagas, S.A.

 España Canadá resources Inc.

 Fugro – Geoteam, S.A.

 Galioil, S.A.

 Hope petróleos, S.A.

 Locs oil compay of Spain, S.A.

 Medusa oil Ltd.

 Murphy Spain oil company

 Onempm España, S.A.

 Petroleum oil & gas España, S.A.

 Repsol Investigaciones petrolíferas, S.A.

 Sociedad de hidrocarburos de Euskadi, S.A.

 Taurus petroleum, AN.

 Teredo oil limited

 Unión Fenosa gas exploración y producción, S.A.

 Wintersahll, AG

 YCI España, L.C.

 Citi uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar “Ley 34/1998, de 7 de octubre, del Sector de hidrocarburos” un tiesību aktiem par tā ieviešanu.

Francija

 Uzņēmumi, kas ir atbildīgi par naftas vai gāzes izpēti un ieguvi saskaņā ar code minier un tā īstenošanas noteikumiem, proti, 1995. gada 19. aprīļaDécret no95-427 un 2006. gada 2. jūnijaDécret no2006-648 relatif aux titres miniers et aux titres de stockage souterrain.

▼M12

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem veic darbības, kas saistītas ar ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu, lai izpētītu iespējas iegūt un iegūtu naftu un gāzi, kā, piemēram, vienības, kas ar minētajām darbībām nodarbojas saskaņā ar likumu par ieguves rūpniecību (Oficiālais izdevums Nr. 75/09 un 49/11).

▼M7

Itālija

Uzņēmumi, kam ir atļauja, licence, apstiprinājums vai koncesija naftas un gāzes izpētei vai ieguvei vai dabasgāzes uzglabāšanai pazemes krātuvēs saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:

 1953. gada 10. februāra likums Nr. 136;

 1957. gada 11. janvāra likums Nr. 6, kas grozīts ar 1967. gada 21. jūlija likumu Nr. 613;

 1991. gada 9. janvāra likums Nr. 9;

 1996. gada 25. novembra Normatīvais dekrēts Nr. 625;

 1974. gada 26. aprīļa likums Nr. 170, kas grozīts ar 2000. gada 23. maija Normatīvo dekrētu Nr. 164.

Kipra

Latvija

Visi uzņēmumi, kas ir saņēmuši atbilstīgu licenci un ir sākuši izpētīt un iegūt naftu vai gāzi.

Lietuva

 Valsts akciju sabiedrība “Geonafta”

 Lietuvas-Dānijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Minijos nafta”

 Lietuvas-Zviedrijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Genčių nafta”

 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Geobaltic”

 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Manifoldas”

 Citi uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punktu un kas darbojas naftas vai gāzes izpētes un ieguves nozarē saskaņā ar Lietvas Republikas Likumu par zemes dzīlēm (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 53-1582, 1995; Nr. 35-1164, 2001).

Luksemburga

Ungārija

 Uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi, pamatojoties uz atļauju vai koncesiju saskaņā ar 1993. évi XLVIII. törvény a bányászatról.

Malta

 Likums par naftu (ražošana) (Cap. 156) un sekundārie tiesību akti, kas saistīti ar šo likumu, un Likums par kontinentālo šelfu (Cap. 194) un sekundārie tiesību akti, kas saistīti ar šo likumu.

Nīderlande

 Uzņēmumi saskaņā ar Mijnbouwwet (2003. gada 1. janvārī).

Austrija

 Uzņēmumi, kam atļauts izpētīt vai iegūt naftu vai gāzi saskaņā ar Mineralrohstoffgesetz, BGBl. I No 38/1999, kurā veikti grozījumi.

Polija

Uzņēmumi, kas veic darbības, kuras saistītas ar gāzes, naftas un to dabisko atvasinājumu, brūnogļu, akmeņogļu vai citu cieto kurināmo izpēti vai ieguvi saskaņā ar ustaw z dnia 4 lutego 1994 r. Prawo geologiczne i górnicze, tostarp:

 Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A.

 Petrobaltic S.A.

 Zakład Odmetanowienia Kopalń Sp. z.o.o.

 Operator Gazociągów Przesyłowych GAZ-SYSTEM Spółka Akcyjna

Portugāle

Uzņēmumi, kam ir atļauja, licence vai koncesijas līgums par naftas un gāzes izpēti un ieguvi saskaņā ar:

 Decreto-Lei no 109/94, de 26 de Abril; Declaração de rectificação no 64/94, de 94-05-31 e Portaria no 790/94, de 5 de Setembro;

 Despacho no 82/94 de 94-08-24 e Despacho Conjunto no A-87/94-XII, de 17 de Janeiro;

 Aviso, D.R. III, no 167, de 94-07-21 e Aviso, DR III no 60, de 02-03-12

Rumānija

 Societatea Națională “Romgaz” S.A. Mediaș

 S.C. PETROM S.A.

Slovēnija

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas izpēti un ieguvi saskaņā ar Zakon o rudarstvu (Uradni list RS, 56/99).



Mat. št.

Naziv

POŠTNA ŠT.

KRAJ

1328255

Nafta Lendava

9220

Lendava

Slovākija

 Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes ieguvi, pamatojoties uz atļauju, kura izsniegta saskaņā ar likumu Nr. 656/2004 Coll.

 Uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas atradņu ģeoloģiskas izpētes veikšanu vai naftas ieguvi, pamatojoties uz izrakteņu ieguves atļauju, kura izsniegta saskaņā ar likumu Nr. 51/1988 Coll. likumu Nr. 499/1991 Coll., Nr. 154/1995 Coll., Nr. 58/1998 Coll., Nr. 533/2004 Coll. redakcijā un saskaņā ar likumu Nr. 214/2002 Coll.

Somija

Zviedrija

Uzņēmumi, kam ir koncesija attiecībā uz naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi saskaņā ar minerallagen (1991:45) vai kuriem ir izsniegta atļauja saskaņā ar lagen (1966:314) om kontinentalsockeln

Apvienotā Karaliste

 Persona, kas darbojas, izmantojot licenci, kura piešķirta saskaņā ar 1998. gada Likumu par naftu vai kurai ir līdzvērtīga nozīme

 Persona, kas licencēta saskaņā ar 1964. gada Likumu par naftu (ražošana) (Ziemeļīrija)




VIII PIELIKUMS

Līgumslēdzēji, kas darbojas akmeņogļu un citu cieto kurināmo izpētes un ieguves nozarē

Beļģija

Bulgārija

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar akmeņogļu un citu cieto kurināmo izpēti un ieguvi saskaņā ar Законa за подземните богатства (обн., ДВ, бр.23/12.03.1999) vai Законa за концесиите (обн., ДВ, бр. 36/02.05.2006):

 “Балкан МК” – ЕООД

 “Въгледобив Бобов дол” – ЕООД

 “Въглища Перник” – ООД

 “Геология и геотехника” – ООД

 “Елшица-99” – АД

 “Енемона” – АД

 “Карбон Инвест” – ООД

 “Каусто-голд” – АД

 “Мес Ко ММ5” – ЕООД

 “Мина Балкан – 2000” – АД

 “Мина Бели брег” – АД

 “Мина Открит въгледобив” – АД

 “Мина Станянци” – АД

 “Мина Черно море – Бургас” – ЕАД

 “Мина Чукурово” – АД

 “Мининвест” – ООД

 “Мини Марица-изток” – ЕАД

 “Минно дружество Белоградчик” – АД

 “Рекоул” – АД

 “Руен Холдинг” – АД

 “Фундаментал” – ЕООД

Čehija

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas izmanto konkrētus ģeogrāfiskus apgabalus, lai izpētītu vai iegūtu akmeņogles vai citus cietos kurināmos (uz kuriem attiecas 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts Likuma Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi).

Līgumslēdzēju piemēri:

 Mostecká uhelná a.s.

 OKD, a.s.

 Severočeské doly a.s.

 Sokolovská uhelná, právní nástupce, a.s.

Dānija

 Uzņēmumi, kas nodarbojas ar akmeņogļu vai citu cieto kurināmo izpēti vai ieguvi saskaņā ar 2007. gada 21. jūnija Konsolidācijas likumu Nr. 784

Vācija

 Uzņēmumi saskaņā ar 1980. gada 13. augustaBundesberggesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 9. decembrī.

Igaunija

 AS Eesti Põlevkivi

Īrija

  Bord na Mona plc., kas izveidots un darbojas saskaņā ar 1946. līdz 1998. gada Turf Development Act

Grieķija

  “Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού”, kas nodarbojas ar akmeņogļu un cita cietā kurināmā izpēti un ieguvi saskaņā ar 1973. gada Likumu par derīgo izrakteņu ieguvi, kas grozīts ar 1976. gada 27. aprīļa likumu.

Spānija

 Alto Bierzo, S.A.

 Antracitas de Arlanza, S.A.

 Antracitas de Gillon, S.A.

 Antracitas de La Granja, S.A.

 Antracitas de Tineo, S.A.

 Campomanes Hermanos, S.A.

 Carbones de Arlanza, S.A.

 Carbones de Linares, S.A.

 Carbones de Pedraforca, S.A.

 Carbones del Puerto, S.A.

 Carbones el Túnel, S.L.

 Carbones San Isidro y María, S.A.

 Carbonífera del Narcea, S.A.

 Compañía Minera Jove, S.A.

 Compañía General Minera de Teruel, S.A.

 Coto minero del Narcea, S.A.

 Coto minero del Sil, S.A.

 Empresa Nacional Carbonífera del Sur, S.A.

 Endesa, S.A.

 González y Díez, S.A.

 Hijos de Baldomero García, S.A.

 Hullas del Coto Cortés, S.A.

 Hullera Vasco-leonesa, S.A.

 Hulleras del Norte, S.A.

 Industrial y Comercial Minera, S.A.

 La Carbonífera del Ebro, S.A.

 Lignitos de Meirama, S.A.

 Malaba, S.A.

 Mina Adelina, S.A.

 Mina Escobal, S.A.

 Mina La Camocha, S.A.

 Mina La Sierra, S.A.

 Mina Los Compadres, S.A.

 Minas de Navaleo, S.A.

 Minas del Principado, S.A.

 Minas de Valdeloso, S.A.

 Minas Escucha, S.A.

 Mina Mora primera bis, S.A.

 Minas y explotaciones industriales, S.A.

 Minas y ferrocarriles de Utrillas, S.A.

 Minera del Bajo Segre, S.A.

 Minera Martín Aznar, S.A.

 Minero Siderúrgica de Ponferrada, S.A.

 Muñoz Sole hermanos, S.A.

 Promotora de Minas de carbón, S.A.

 Sociedad Anónima Minera Catalano-aragonesa.

 Sociedad minera Santa Bárbara, S.A.

 Unión Minera del Norte, S.A.

 Union Minera Ebro Segre, S.A.

 Viloria Hermanos, S.A.

 Virgilio Riesco, S.A.

 Citi uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar “Ley 22/1973, de 21 de julio, de Minas” un tiesību aktiem, kuri saistīti ar tā īstenošanu.

Francija

 Uzņēmumi, kas nodarbojas ar akmeņogļu vai citu cieto kurināmo izpēti vai ieguvi saskaņā ar likumu par derīgajiem izrakteņiem un tā īstenošanas noteikumiem, proti, 1995. gada 19. aprīļaDécret no 95-427 un 2006. gada 2. jūnijaDécret no2006-648 relatif aux titres miniers et aux titres de stockage souterrain.

▼M12

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem veic darbības, kas saistītas ar ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu, lai izpētītu iespējas iegūt un iegūtu akmeņogles un cita veida cieto kurināmo, kā, piemēram, vienības, kas ar minētajām darbībām nodarbojas saskaņā ar likumu par ieguves rūpniecību (Oficiālais izdevums Nr. 75/09 un 49/11).

▼M7

Itālija

 Carbosulcis S.p.A.

Kipra

Latvija

Lietuva

 Uzņēmumi, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas darbojas akmeņogļu un citu cieto kurināmo izpētes un ieguves nozarē saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par zemes dzīlēm (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 63-1582, 1995; Nr. 35-1164, 2001).

Luksemburga

Ungārija

 Uzņēmumi, kas nodarbojas ar akmeņogļu vai citu cieto kurināmo ieguvi, pamatojoties uz atļauju vai koncesiju saskaņā ar 1993. évi XLVIII. törvény a bányászatról.

Malta

Nīderlande

 Uzņēmumi saskaņā ar Mijnbouwwet (2003. gada 1. janvāris)

Austrija

 Uzņēmumi, kas ir pilnvaroti nodarboties ar akmeņogļu vai citu cieto kurināmo izpēti vai ieguvi saskaņā ar Mineralrohstoffgesetz, BGBl. I No 38/1999, kurā veikti grozījumi.

Polija

Uzņēmumi, kas veic darbības, kuras saistītas ar gāzes, naftas un to dabisko atvasinājumu, brūnogļu, akmeņogļu vai citu cieto kurināmo izpēti vai ieguvi saskaņā ar ustaw z dnia 4 lutego 1994 r. Prawo geologiczne i górnicze, tostarp:

 Kompania Węglowa S.A.

 Jastrzębska Spółka Węglowa S.A.

 Katowicki Holding Węglowy S.A,

 Kopalnia Węgla Kamiennego Sobieski Jaworzno Ш

 Lubelski Węgiel Bogdanka" S.A.

 Kopalnia Węgla Kamiennego Budryk S.A.

 Kopalnia Węgla Kamiennego Kazimierz-Juliusz Spółka z o.o.

 Kopalnia Węgla Brunatnego Bełchatów S.A.

 Kopalnia Węgla Brunatnego Turów S.A.

 Kopalnia Węgla Brunatnego “Konin” S.A.

 Kopalnia Węgla Brunatnego “Sieniawa” S.A.

 Kopalnia Węgla Brunatnego “Adamów” S.A w Turku

 Kopalnia Węgla Brunatnego Konin w Kleczewie S.A,

 Południowy Koncern Węglowy S.A.

Portugāle

 Empresa de Desenvolvimento Mineiro, SA, nos termos dos Decretos-Lei no 90/90 e no 87/90, ambos de 16 de Março.

Rumānija

 Compania Națională a Huilei – SA Petroșani

 Societatea Națională a Lignitului Oltenia – SA

 Societatea Națională a Cărbunelui – SA Ploiești

 Societatea Comercială Minieră “Banat-Anina” SA

 Compania Națională a Uraniului SA București

 Societatea Comercială Radioactiv Mineral Măgurele

Slovēnija

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar akmeņogļu izpēti un ieguvi saskaņā ar Zakon o rudarstvu (Uradni list RS, 56/99).



Mat. št.

Naziv

POŠTNA ŠT.

KRAJ

5920850

RTH, RUDNIK TRBOVLJE-HRASTNIK, D.O.O.

1420

TRBOVLJE

5040361

Premogovnik Velenje

3320

VELENJE

Slovākija

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar akmeņogļu atradņu ģeoloģiskas izpētes veikšanu vai akmeņogļu ieguvi, pamatojoties uz izrakteņu ieguves atļauju, kas izsniegta saskaņā ar likumu Nr. 51/1988 Coll. likumu Nr. 499/1991 Coll., Nr. 154/1995 Coll., Nr. 58/1998 Coll., Nr. 533/2004 Coll. redakcijā un saskaņā ar likumu Nr. 214/2002 Coll.

Somija

Uzņēmumi, kas izmanto īpašu koncesiju cietā kurināmā izpētei vai ieguvei saskaņā ar laki oikeudesta luovuttaa valtion kiinteistövarallisuutta//lagn om rätt att överlåta statlig fastighetsförmögenhet (973/2002).

Zviedrija

Uzņēmumi, kas izmanto koncesiju akmeņogļu un citu cieto kurināmo izpētei vai ieguvei, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar minerallagen (1991:45) vai lagen (1985:620) om vissa torvfyndigheter, vai kuriem ir izsniegta atļauja saskaņā ar lagen (1966:314) om kontinentalsockeln

Apvienotā Karaliste

 Jebkurš licencēts operators (1994. gada Likuma par akmeņogļu rūpniecību nozīmē)

  The Department of Enterprise, Trade and Investment (Ziemeļīrija)

 Persona, kas darbojas saskaņā ar izpētes licenci, derīgo izrakteņu ieguves licenci vai derīgo izrakteņu izpētes atļauju, kā definēts 1969. gada Likuma par derīgo izrakteņu ieguvi (Ziemeļīrija) 57. panta 1. punktā




IX PIELIKUMS

Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras vai iekšzemes ostu, vai citu termināļu iekārtu jomā

Beļģija

 Gemeentelijk Havenbedrijf van Antwerpen

 Havenbedrijf van Gent

 Maatschappij der Brugse Zeevaartinrichtigen

 Port autonome de Charleroi

 Port autonome de Namur

 Port autonome de Liège

 Port autonome du Centre et de l'Ouest

 Société régionale du Port de Bruxelles/Gewestelijk Vennootschap van de Haven van Brussel

 Waterwegen en Zeekanaal

 De Scheepvaart

Bulgārija

ДП “Пристанищна инфраструктура”

Uzņēmumi, kas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, nodarbojas ar ostu vai to daļu izmantošanu valsts nozīmes sabiedriskajam transportam saskaņā ar Законa за морските пространства, вътрешните водни пътища и пристанищата на Република България (обн., ДВ, бр.12/11.02.2000) 103.a panta 1. pielikumu:

 “Пристанище Варна” ЕАД

 “Порт Балчик” АД

 “БМ Порт” АД

 “Пристанище Бургас” ЕАД

 “Пристанищен комплекс – Русе” ЕАД

 “Пристанищен комплекс – Лом” ЕАД

 “Пристанище Видин” ЕООД

 “Драгажен флот – Истър” АД

 “Дунавски индустриален парк” АД

Uzņēmumi, kas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, nodarbojas ar ostu vai to daļu izmantošanu reģionālas nozīmes sabiedriskajam transportam saskaņā ar Законa за морските пространства, вътрешните водни пътища и пристанищата на Република България (обн., ДВ, бр.12/11.02.2000) 103.a panta 2. pielikumu:

 “Фиш Порт” АД

 Кораборемонтен завод “Порт – Бургас” АД

 “Либърти металс груп” АД

 “Трансстрой – Бургас” АД

 “Одесос ПБМ” АД

 “Поддържане чистотата на морските води” АД

 “Поларис 8” ООД

 “Лесил” АД

 “Ромпетрол – България” АД

 “Булмаркет – ДМ” ООД

 “Свободна зона – Русе” ЕАД

 “Дунавски драгажен флот” – АД

 “Нарен” ООД

 “ТЕЦ Свилоза” АД

 НЕК ЕАД – клон “АЕЦ – Белене”

 “Нафтекс Петрол” ЕООД

 “Фериботен комплекс” АД

 “Дунавски драгажен флот Дуним” АД

 “ОМВ България” ЕООД

 СО МАТ АД – клон Видин

 “Свободна зона – Видин” ЕАД

 “Дунавски драгажен флот Видин”

 “Дунав турс” АД

 “Меком” ООД

 “Дубъл Ве Ко” ЕООД

Čehija

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas nodarbojas ar konkrētu ģeogrāfisku apgabalu izmantošanu, lai nodrošinātu un darbinātu jūras vai iekšzemes ostas vai citas termināļu iekārtas pārvadātājiem pa gaisu, jūras vai iekšzemes ūdensceļiem (uz kuriem attiecas 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi).

Līgumslēdzēju piemēri:

 České přístavy, a.s.

Dānija

 Ostas, kas definētas lov om havne 1. pantā, skatīt 1999. gada 28. maija likumu Nr. 326

Vācija

 Jūras ostas, kas pilnībā vai daļēji pieder teritoriālajām iestādēm (Länder, Kreise Gemeinden).

 Iekšzemes ostas, uz kurām attiecas Hafenordnung saskaņā ar Länder Wassergesetze

Igaunija

 Uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.02.2007, 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001, 56 332) 14. pantu:

 AS Saarte Liinid;

 AS Tallinna Sadam

Īrija

 Ostas, kas darbojas saskaņā ar 1946. gada līdz 2000. gada Harbours Acts

  Rosslare Harbour osta, kas darbojas saskaņā ar 1899. gada Fishguard and Rosslare Railways and Harbours Acts

Grieķija

  “Οργανισμός Λιμένος Βόλου Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Β. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.

  “Οργανισμός Λιμένος Ελευσίνας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Ε. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.

  “Οργανισμός Λιμένος Ηγουμενίτσας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.ΗΓ. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.

  “Οργανισμός Λιμένος Ηρακλείου Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Η. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.

  “Οργανισμός Λιμένος Καβάλας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Κ. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.

  “Οργανισμός Λιμένος Κέρκυρας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.ΚΕ. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.

  “Οργανισμός Λιμένος Πατρών Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.ΠΑ. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01

  “Οργανισμός Λιμένος Λαυρίου Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Λ. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.

  “Οργανισμός Λιμένος Ραφήνας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Ρ. Α.Ε”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.

 (Ostu vadības iestādes)

 Citas ostas, Δημοτικά και Νομαρχιακά Ταμεία (pašvaldību un prefektūru ostas), kuras regulē prezidenta dekrēts Nr. 649/1977., likums Nr. 2987/02, prezidenta dekrēts Nr. 362/97 un likums Nr. 2738/99

Spānija

 Ente público Puertos del Estado

 Autoridad Portuaria de Alicante

 Autoridad Portuaria de Almería – Motril

 Autoridad Portuaria de Avilés

 Autoridad Portuaria de la Bahía de Algeciras

 Autoridad Portuaria de la Bahía de Cádiz

 Autoridad Portuaria de Baleares

 Autoridad Portuaria de Barcelona

 Autoridad Portuaria de Bilbao

 Autoridad Portuaria de Cartagena

 Autoridad Portuaria de Castellón

 Autoridad Portuaria de Ceuta

 Autoridad Portuaria de Ferrol – San Cibrao

 Autoridad Portuaria de Gijón

 Autoridad Portuaria de Huelva

 Autoridad Portuaria de Las Palmas

 Autoridad Portuaria de Málaga

 Autoridad Portuaria de Marín y Ría de Pontevedra

 Autoridad Portuaria de Melilla

 Autoridad Portuaria de Pasajes

 Autoridad Portuaria de Santa Cruz de Tenerife

 Autoridad Portuaria de Santander

 Autoridad Portuaria de Sevilla

 Autoridad Portuaria de Tarragona

 Autoridad Portuaria de Valencia

 Autoridad Portuaria de Vigo

 Autoridad Portuaria de Villagarcía de Arousa

 Citas ostu vadības iestādes “Comunidades Autónomas” Andalucía, Asturias, Baleares, Canarias, Cantabria, Cataluña, Galicia, Murcia, País Vasco y Valencia.

Francija

  Port autonome de Paris, kas izveidota saskaņā ar 1968. gada 24. oktobraLoi no68-917 relative au port autonome de Paris.

  Port autonome de Strasbourg, kas izveidota saskaņā ar 1923. gada 20. maijaconvention entre l'Etat et la ville de Strasbourg relative à la construction du port rhénan de Strasbourg et à l'exécution de travaux d'extension de ce port, kas apstiprināta ar 1924. gada 26. aprīļa likumu.

 Autonomas ostas, kas darbojas saskaņā ar code des ports maritimes L. 111-1 pantu un turpmākajiem pantiem un kuras ir juridiskas personas.

 

 Port autonome de Bordeaux

 Port autonome de Dunkerque

 Port autonome de La Rochelle

 Port autonome du Havre

 Port autonome de Marseille

 Port autonome de Nantes-Saint-Nazaire

 Port autonome de Pointe-à-Pitre

 Port autonome de Rouen

 Ostas, kas nav juridiskas personas, valsts īpašums (2006. gada 20. martadécret no2006-330 fixant la liste des ports des départements d'outre-mer exclus du transfert prévu à l'article 30 de la loi du 13 août 2004 relative aux libertés et responsabilités locales), kuru pārvaldība ir uzticēta vietējām chambres de commerce et d'industrie:

 

 Port de Fort de France (Martinique)

 Port de Dégrad des Cannes (Guyane)

 Port-Réunion (île de la Réunion)

 Ports de Saint-Pierre et Miquelon

 Ostas, kas nav juridiskas personas, kuru īpašumtiesības ir nodotas reģionālajām vai pašvaldības iestādēm un kuru pārvaldība ir uzticēta vietējām chambres de commerce et d'industrie (2004. gada 13. augustaLoi no2004-809 30. pants relative aux libertés et responsabilités locales, kas grozīts ar 2006. gada 30. decembraLoi no2006-1771):

 

 Port de Calais

 Port de Boulogne-sur-Mer

 Port de Nice

 Port de Bastia

 Port de Sète

 Port de Lorient

 Port de Cannes

 Port de Villefranche-sur-Mer

  Voies navigables de France, valsts iestāde saskaņā ar 1990. gada 29. decembraLoi no90-1168 ar grozījumiem 124. pantu.

▼M12

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem veic darbības, kas saistītas ar ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu, lai jūras vai upju transporta uzņēmējiem darītu pieejamas jūras ostas, upju ostas un citus transporta termināļus, kā, piemēram, vienības, kas ar minētajām darbībām nodarbojas saskaņā ar likumu par jūrlietu jomu un jūras ostām (Oficiālais izdevums Nr. 158/03, 100/04, 141/06 un 38/09).

▼M7

Itālija

 Valsts ostas (Porti statali) un citas ostas, ko regulē 1942. gada 30. martaCapitaneria di Porto pursuant to the Codice della navigazione, Regio Decreto No327

 Autonomas ostas (enti portuali), kas izveidotas ar īpašiem likumiem saskaņā ar 1942. gada 30. martaCodice della navigazione, Regio Decreto No327 19. pantu.

Kipra

Η Αρχή Λιμένων Κύπρου, kas izveidots ar περί Αρχής Λιμένων Κύπρου Νόμο του 1973.

Latvija

Iestādes, kas nodarbojas ar ostu pārvaldību saskaņā ar “Likumu par ostām”:

 Rīgas brīvostas pārvalde

 Ventspils brīvostas pārvalde

 Liepājas speciālas ekonomiskās zona pārvalde

 Salacgrīvas ostas pārvalde

 Skultes ostas pārvalde

 Lielupes ostas pārvalde

 Engures ostas pārvalde

 Mērsraga ostas pārvalde

 Pāvilostas ostas pārvalde

 Rojas ostas pārvalde

Citas institūcijas, kas veic iepirkumus saskaņā ar likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” un kas pārvalda ostas saskaņā ar “Likumu par ostām”.

Lietuva

 Valsts uzņēmums “Klaipēdas Valsts Jūras ostas administrācija”, kas darbojas saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par Klaipēdas Valsts Jūras ostas administrāciju (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 53-1245, 1996);

 Valsts uzņēmums “Vidaus vandens kelių direkcija”, kas darbojas saskaņā ar Lietuvas Republikas Iekšzemes ūdensceļu transporta kodeksu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 105-2393, 1996);

 Citi uzņēmumi, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; No. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas darbojas jūras vai iekšzemes ostu vai citu termināļu iekārtu jomā saskaņā ar Lietuvas Republikas Iekšzemes ūdensceļu transporta kodeksu.

Luksemburga

  Port de Mertert, kas izveidota un darbojas saskaņā ar 1963. gada 22. jūlijaloi relative à l'aménagement et à l'exploitation d'un port fluvial sur la Moselle, kurā veikti grozījumi.

Ungārija

 Ostas, kas darbojas saskaņā ar 162. un 163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 2000. évi XLII. törvény a vízi közlekedésről.

Malta

 L-Awtorita' Marittima ta' Malta (Maltas Jūras pārvalde)

Nīderlande

Līgumslēdzēji jūras ostu vai iekšzemes ostu vai citu termināļu iekārtu jomā. Piemēram:

 Havenbedrijf Rotterdam

Austrija

 Iekšzemes ostas, kas pilnībā vai daļēji pieder Länder un/vai Gemeinden.

Polija

Uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar ustaw z dnia 20 grudnia 1996 r. o portach i przystaniach morskich, tostarp:

 Zarząd Morskiego Portu Gdańsk S.A,

 Zarząd Morskiego Portu Gdynia S.A.

 Zarząd Portów Morskich Szczecin i Świnoujście S.A.

 Zarząd Portu Morskiego Darłowo Sp. z o.o.

 Zarząd Portu Morskiego Elbląg Sp. z o.o.

 Zarząd Portu Morskiego Kołobrzeg Sp. z o.o.

 Przedsiębiorstwo Państwowe Polska Żegluga Morska

Portugāle

  APDL – Administração dos Portos do Douro e Leixões, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 335/98 do 3 de Novembro 1998.

  APL – Administração do Porto de Lisboa, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 336/98 of do 3 de Novembro 1998.

  APS – Administração do Porto de Sines, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 337/98 do 3 de Novembro 1998.

  APSS – Administração dos Portos de Setúbal e Sesimbra, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 338/98 do 3 de Novembro 1998.

  APA – Administração do Porto de Aveiro, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 339/98 do 3 de Novembro 1998.

  Instituto Portuário dos Transportes Marítimos, I.P. (IPTM, I.P.) saskaņā ar Decreto-Lei No 146/2007, do 27 de Abril 2007.

Rumānija

 Compania Națională “Administrația Porturilor Maritime” SA Constanța

 Compania Națională “Administrația Canalelor Navigabile SA”

 Compania Națională de Radiocomunicații Navale “RADIONAV” SA

 Regia Autonomă “Administrația Fluvială a Dunării de Jos”

 Compania Națională “Administrația Porturilor Dunării Maritime”

 Compania Națională “Administrația Porturilor Dunării Fluviale” SA

 Porturile: Sulina, Brăila, Zimnicea și Turnul-Măgurele

Slovēnija

Jūras ostas, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij un veic saimniecisko darbību saskaņā ar Pomorski Zakonik (Uradni list RS, 56/99).



Mat. št.

Naziv

POŠTNA ŠT.

KRAJ

5144353

LUKA KOPER D.D.

6000

KOPER – CAPODISTRIA

5655170

Sirio d.o.o.

6000

KOPER

Slovākija

Uzņēmumi, kas darbojas valstij nepiederošās iekšzemes ostās, pārvadātājiem izmantojot upju transportu, pamatojoties uz piekrišanu, ko devusi valsts iestāde vai valsts iestādes izveidoti uzņēmumi, par darbību valsts upju ostās saskaņā ar likumu Nr. 338/2000 Coll. likumu Nr. 57/2001 Coll. un Nr. 580/2003 Coll. redakcijā.

Somija

 Ostas, kas darbojas saskaņā ar laki kunnallisista satamajärjestyksistä ja liikennemaksuista/

  lagen om kommunala hamnanordningar och trafikavgifter (955/1976) un ostas, kas izveidotas atbilstīgi licencei saskaņā ar laki yksityisistä yleisistä satamista/lagen om privata allmänna hamnar (1156/1994) 3. pantu.

 Saimaan kanavan hoitokunta/Förvaltningsnämnden för Saima kanal.

Zviedrija

Ostas un termināļu iekārtas saskaņā ar lagen (1983:293) om inrättande, utvidgning och avlysning av allmän farled och allmän hamn and förordningen (1983:744) om trafiken på Göta kanal

Apvienotā Karaliste

 Pašvaldības iestāde, kas izmanto ģeogrāfisko apgabalu, lai pārvadātājiem nodrošinātu jūras vai iekšzemes ostas vai citas termināļu iekārtas pa jūras vai iekšzemes ūdensceļiem

 Ostas iestāde 1964. gada the Harbours Act 57. panta nozīmē

 British Waterways Board

 Ostas iestāde, kā definēts 1970. gada Harbours Act (Ziemeļīrija) 38. panta 1. punktā




X PIELIKUMS

Līgumslēdzēji, kas darbojas lidostu iekārtu nozarē

Beļģija

 Brussels International Airport Company

 Belgocontrol

 Luchthaven Antwerpen

 Internationale Luchthaven Oostende-Brugge

 Société Wallonne des Aéroports

 Brussels South Charleroi Airport

 Liège Airport

Bulgārija

Главна дирекция “Гражданска въздухоплавателна администрация”

ДП “Ръководство на въздушното движение”

Civilo lidostu operatori sabiedriskai izmantošanai, ko nosaka Ministru padome saskaņā ar 43. panta 3. punktu Закона на гражданското въздухоплаване (обн., ДВ, бр.94/01.12.1972):

 “Летище София” ЕАД

 “Фрапорт Туин Стар Еърпорт Мениджмънт” АД

 “Летище Пловдив” ЕАД

 “Летище Русе” ЕООД

 “Летище Горна Оряховица” ЕАД

Čehija

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas izmanto noteiktu ģeogrāfisku apgabalu, lai nodrošinātu un izveidotu lidostas (uz kuriem attiecas 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi).

Līgumslēdzēju piemēri:

 Česká správa letišť, s.p.

 Letiště Karlovy Vary s.r.o.

 Letiště Ostrava, a.s.

 Správa Letiště Praha, s. p.

Dānija

 Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz atļauju, saskaņā ar § 55(1) of the lov om luftfart, skatīt 2007. gada 21. jūnija Konsolidācijas likumu Nr. 731.

Vācija

 Lidostas, kā definēts 38. panta 2. punkta 1. apakšpunktā 1964. gada 19. jūnjiaLuftverkehrs-Zulassungs-Ordnung, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2007. gada 5. janvārī.

Igaunija

 Uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.02.2007., 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001, 56 332) 14. pantu:

 AS Tallinna Lennujaam;

 Tallinn Airport GH AS

Īrija

 Dublinas lidostas Cork un Shannon, kuras pārvalda Aer Rianta –Irish Airports.

 Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz sabiedriskās izmantošanas licenci, ko izsniedz saskaņā ar 1993. gada Likumu par Īrijas aviācijas pārvaldi, kas grozīts ar 1998. gada Likumu par gaisa navigāciju un transportu (grozījums), un kurā jebkuri regulāri gaisa pakalpojumi tiek sniegti ar lidaparātiem pasažieru, pasta vai kravas pārvadāšanai.

Grieķija

  “Υπηρεσία Πολιτικής Αεροπορίας” (“ΥΠΑ”), kas darbojas saskaņā ar valdības dekrētu Nr. 714/70, kas grozīts ar likumu Nr. 1340/83; uzņēmums izveidots ar prezidenta dekrētu Nr. 56/89, kurā vēlāk izdarīti grozījumi.

 Uzņēmums “Διεθνής Αερολιμένας Αθηνών” Spatā, kas darbojas saskaņā ar valdības dekrētu Nr. 2338/95 Κύρωση Σύμβασης Ανάπτυξης του Νέου Διεθνούς Αεροδρομίου της Αθήνας στα Σπάτα, “ίδρυση της εταιρείας “Διεθνής Αερολιμένας Αθηνών Α.Ε.” έγκριση περιβαλλοντικών όρων και άλλες διατάξεις”).

  “Φορείς Διαχείρισης” saskaņā ar prezidenta dekrētu Nr. 158/02 “Ίδρυση, κατασκευή, εξοπλισμός, οργάνωση, διοίκηση, λειτουργία και εκμε- τάλλευση πολιτικών αερολιμένων από φυσικά πρόσωπα, νομικά πρόσωπα ιδιωτικού δικαίου και Οργανισμούς Τοπικής Αυτοδιοίκησης” (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis Α 137)

Spānija

 Ente público Aeropuertos Españoles y Navegación Aérea (AENA)

Francija

 Lidostas, ko pārvalda valsts uzņēmumi saskaņā ar code de l'aviation civile L.251-1., L.260-1. un L.270-1. pantu.

 Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju, ko piešķīrusi valsts saskaņā ar code de l'aviation civile R.223-2. pantu.

 Lidostas, kas darbojas saskaņā ar arrêté préfectoral portant autorisation d'occupation temporaire.

 Lidostas, ko nodibinājusi valsts iestāde un uz kurām attiecas konvencija, kā minēts code de l'aviation civile L.221-1. pantā.

 Lidostas, uz kurām īpašumtiesības ir nodotas reģionālajām vai pašvaldības iestādēm vai to grupai saskaņā ar 2004. gada 13. augustaLoi no2004-809 relative aux libertés et responsabilités locales, proti, ar tā 28. pantu:

 

 Aérodrome d'Ajaccio Campo-dell'Oro

 Aérodrome d'Avignon

 Aérodrome de Bastia-Poretta

 Aérodrome de Beauvais-Tillé

 Aérodrome de Bergerac-Roumanière

 Aérodrome de Biarritz-Anglet-Bayonne

 Aérodrome de Brest Bretagne

 Aérodrome de Calvi-Sainte-Catherine

 Aérodrome de Carcassonne en Pays Cathare

 Aérodrome de Dinard-Pleurthuit-Saint-Malo

 Aérodrome de Figari-Sud Corse

 Aérodrome de Lille-Lesquin

 Aérodrome de Metz-Nancy-Lorraine

 Aérodrome de Pau-Pyrénées

 Aérodrome de Perpignan-Rivesaltes

 Aérodrome de Poitiers-Biard

 Aérodrome de Rennes-Saint-Jacques

 Valstij piederošas civilās lidostas, kuru pārvaldība ir uzticēta chambre de commerce et d'industrie (7. pants Loi no2005-357 of 21 April 2005 relative aux aéroports un 2007. gada 23. februāraDécret no2007-444 relatif aux aérodromes appartenant à l'Etat).

 

 Aérodrome de Marseille-Provence

 Aérodrome d'Aix-les-Milles et Marignane-Berre

 Aérodrome de Nice Côte-d'Azur et Cannes-Mandelieu

 Aérodrome de Strasbourg-Entzheim

 Aérodrome de Fort-de France-le Lamentin

 Aérodrome de Pointe-à-Pitre-le Raizet

 Aérodrome de Saint-Denis-Gillot

 Citas valstij piederošas civilās lidostas, kuras nav nodotas reģionālām un pašvaldības iestādēm saskaņā ar 2005. gada 24. augustaDécret no2005-1070, kurā veikti grozījumi:

 

 Aérodrome de Saint-Pierre Pointe Blanche

 Aérodrome de Nantes Atlantique et Saint-Nazaire-Montoir

 Aéroports de Paris (2005. gada 20. aprīļaLoi no2005-357 un 2005. gada 20. jūlijaDécret no2005-828)

▼M12

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem veic darbības, kas saistītas ar ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu, lai gaisa pārvadātājiem nodrošinātu pieeju lidostām un citām termināļu iekārtām, kā, piemēram, vienības, kas ar minētajām darbībām nodarbojas saskaņā ar likumu par lidostām (Oficiālais izdevums Nr. 19/98 un 14/11).

▼M7

Itālija

 No 1996. gada 1. janvāra ar 1995. gada 25. novembraDecreto Legislativo No497 relativo alla trasformazione dell Azienda autonoma di assistenza al volo per il traffico aereo generale in ente pubblico economico, denominato ENAV, Ente nazionale di assistenza al volo, kas vairākas reizes pārstrādāts un vēlāk pārveidots par likumu, 1996. gada 21. decembraLegge No 665 visbeidzot paredzēja šā uzņēmuma pārveidošanu par akciju sabiedrību (S.p.A.) no 2001. gada 1. janvāra

 Pārvaldības uzņēmumi, kas izveidoti ar īpašiem likumiem.

 Uzņēmumi, kas darbina lidostu iekārtas, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 1942. gada 30. martaCodice della navigazione, Regio Decreto No327 694. pantu.

 Lidostu uzņēmumi, ietverot pārvaldības uzņēmumus SEA (Milāna) un ADR (Fiumicino).

Kipra

Latvija

 Valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”

 Valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga””

 SIA “Aviasabiedrība “Liepāja””

Lietuva

 Valsts uzņēmums Viļņas Starptautiskā lidosta

 Valsts uzņēmums Kauņas lidosta

 Valsts uzņēmums Palangas Starptautiskā lidosta

 Valsts uzņēmums “Oro navigacija”

 Pašvaldības uzņēmums “Šiaulių oro uostas”

 Citi uzņēmumi, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas darbojas lidostu iekārtu jomā saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par aviāciju (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 94-2918, 2000).

Luksemburga

 Aéroport du Findel.

Ungārija

 Lidostas, kas darbojas saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 1995. évi XCVII. törvény a légiközlekedésről.

  Budapest Ferihegy Nemzetközi Repülőtér, ko pārvalda Budapest Airport Rt., balstoties uz 1995. évi XCVII. törvény a légiközlekedésről un 83/2006. (XII. 13.) GKM rendelet a légiforgalmi irányító szolgálatot ellátó és a légiforgalmi szakszemélyzet képzését végző szervezetről.

Malta

 L-Ajruport Internazzjonali ta' Malta (Maltas Starptautiskā lidosta)

Nīderlande

Lidostas, kas darbojas saskaņā ar Luchtvaartwet 18. pantu un turpmākajiem pantiem. Piemēram:

 Luchthaven Schiphol

Austrija

 Uzņēmumi, kas ir pilnvaroti sniegt lidostu pakalpojumus saskaņā ar Luftfahrtgesetz, BGBl. No 253/1957, kurā veikti grozījumi.

Polija

 Valsts uzņēmums “Porty Lotnicze”, kas darbojas saskaņā ar ustaw z dnia 23 października 1987 r. o przedsiębiorstwie państwowym “Porty Lotnicze”

 Port Lotniczy Bydgoszcz S.A.

 Port Lotniczy Gdańsk Sp. z o.o.

 Górnośląskie Towarzystwo Lotnicze S.A. Międzynarodowy Port Lotniczy Katowice

 Międzynarodowy Port Lotniczy im. Jana Pawła II Kraków – Balice Sp. z o.o.

 Lotnisko Łódź Lublinek Sp. z o.o.

 Port Lotniczy Poznań – Ławica Sp. z o.o.

 Port Lotniczy Szczecin – Goleniów Sp. z o. o.

 Port Lotniczy Wrocław S.A.

 Port Lotniczy im. Fryderyka Chopina w Warszawie

 Port Lotniczy Rzeszów – Jasionka

 Porty Lotnicze “Mazury- Szczytno” Sp. z o. o. w Szczytnie

 Port Lotniczy Zielona Góra – Babimost

Portugāle

  ANA – Aeroportos de Portugal, S.A., kas izveidots saskaņā ar Decreto-Lei No 404/98 do 18 de Dezembro 1998.

  NAV – Empresa Pública de Navegação Aérea de Portugal, E. P., kas izveidots saskaņā ar Decreto-Lei No 404/98 do 18 de Dezembro 1998.

  ANAM – Aeroportos e Navegação Aérea da Madeira, S. A., kas izveidots saskaņā ar Decreto-Lei No 453/91 do 11 de Dezembro 1991.

Rumānija

 Compania Națională “Aeroporturi București” SA

 Societatea Națională “Aeroportul Internațional Mihail Kogălniceanu-Constanța”

 Societatea Națională “Aeroportul Internațional Timișoara-Traian Vuia”-SA

 Regia Autonomă “Administrația Română a Serviciilor de Trafic Aerian ROMAT SA”

 Aeroporturile aflate în subordinea Consiliilor Locale

 SC Aeroportul Arad SA

 Regia Autonomă Aeroportul Bacău

 Regia Autonomă Aeroportul Baia Mare

 Regia Autonomă Aeroportul Cluj Napoca

 Regia Autonomă Aeroportul Internațional Craiova

 Regia Autonomă Aeroportul Iași

 Regia Autonomă Aeroportul Oradea

 Regia Autonomă Aeroportul Satu-Mare

 Regia Autonomă Aeroportul Sibiu

 Regia Autonomă Aeroportul Suceava

 Regia Autonomă Aeroportul Târgu Mureș

 Regia Autonomă Aeroportul Tulcea

 Regia Autonomă Aeroportul Caransebeș

Slovēnija

Valsts civilās lidostas, kas darbojas saskaņā ar Zakon o letalstvu (Uradni list RS, 18/01)



Mat. Št.

Naziv

Poštna Št.

Kraj

1589423

Letalski Center Cerklje Ob Krki

8263

Cerklje Ob Krki

1913301

Kontrola Zračnega Prometa D.O.O.

1000

Ljubljana

5142768

Aerodrom Ljubljana D.D.

4210

Brnik-Aerodrom

5500494

Aerodrom Portorož, D.O.O.

6333

Sečovlje – Sicciole

Slovākija

Uzņēmumi, kas darbojas lidostās saskaņā ar atļauju, kuru izdevusi valsts iestāde, un uzņēmumi, kas sniedz aviācijas telekomunikāciju pakalpojumus saskaņā ar likumu Nr. 143/1998 Coll. likumu Nr. 57/2001 Coll., Nr. 37/2002 Coll., Nr. 136/2004 Coll. un Nr. 544/2004 Coll. redakcijā

Piemēram:

 Letisko M.R.Štefánika, a.s., Bratislava

 Letisko Poprad – Tatry, a.s.

 Letisko Košice, a.s.

Somija

Lidostas, ko pārvalda “Ilmailulaitos Finavia/Luftfartsverket Finavia” vai pašvaldības, vai valsts uzņēmums saskaņā ar ilmailulaki/luftfartslagen (1242/2005) un laki Ilmailulaitoksesta/lag om Luftfartsverket (1245/2005).

Zviedrija

 Valstij piederošas un valsts pārvaldītas lidostas saskaņā ar luftfartslagen (1957:297)

 Privātpersonām piederošas un privātpersonu pārvaldītas lidostas, kurām ir darbības licence, kas atbilst likumam, ja licence atbilst direktīvas 2. panta 3. punkta noteikumiem.

Apvienotā Karaliste

 Pašvaldības iestāde, kas izmanto ģeogrāfisku apgabalu, lai gaisa pārvadātājiem nodrošinātu lidostu vai citu termināļu iespējas

 Lidostas operators 1986. gada Likuma par lidostām nozīmē, kas pārvalda lidostu atbilstīgi saimnieciskajiem noteikumiem saskaņā ar šā likuma IV daļu.

 Highland and Islands Airports Limited

 Lidostas operators 1994. gada Rīkojuma par lidostām (Ziemeļīrija) nozīmē

 BAA Ltd.

▼B




XI PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 30. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO KOPIENAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

A.   GĀZES VAI SILTUMA PĀRVADE VAI SADALE

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum ( 34 )

B.   ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA, PĀRVADE VAI SADALE

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ( 35 )

C.   DZERAMĀ ŪDENS RAŽOŠANA, PĀRVADE VAI SADALE

D.   LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS DZELZCEĻU TRANSPORTA PAKALPOJUMU JOMĀ

E.   LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS PILSĒTU DZELZCEĻA, TRAMVAJU, TROLEJBUSU VAI AUTOBUSU TRANSPORTA PAKALPOJUMU JOMĀ

F.   LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS PASTA PAKALPOJUMU JOMĀ

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai ( 36 )

G.   NAFTAS VAI GĀZES IZPĒTE UN IEGUVE

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/22/EK par nosacījumiem attiecībā uz atļauju piešķiršanu un izmantošanu ogļūdeņražu izpētei, ieguvei un ražošanai ( 37 )

H.   AKMEŅOGĻU UN CITA VEIDA CIETĀ KURINĀMĀ IZPĒTE UN IEGUVE

I.   LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS JŪRAS OSTU VAI IEKŠĒJO OSTU, VAI CITU PIESTĀTŅU PAKALPOJUMU JOMĀ

J.   LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS LIDOSTU PAKALPOJUMU JOMĀ




XII PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ NORĀDĪTO DARBĪBU SARAKSTS ( 38 )

▼M6



NACE (1)

CPV kods

F IEDAĻA

BŪVNIECĪBA

Daļa

Grupa

Klase

Darbības veids

Piezīmes

45

 
 

Būvniecība

Šajā daļā ietilpst:

jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi

45000000

 

45.1

 

Būvlaukuma sagatavošana

 

45100000

 
 

45.11

Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana

Šajā klasē ietilpst:

— būvju un citu konstrukciju demontāža,

— būvlaukuma attīrīšana,

— grunts noņemšana – norakšanas, būvlaukuma līmeņošanas un iezīmēšanas darbi, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšana utt.,

— derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanai:

— 

— liekās slodzes noņemšanas un citi sagatavošanas darbi minerālu nogulu un karjeru vietās

Šajā klasē turklāt ietilpst:

— būvlaukuma drenāža,

— lauksaimniecības zemes vai mežu drenāža

45110000

 
 

45.12

Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana

Šajā klasē ietilpst:

— izmēģinājuma urbšana, izmēģinājuma urbumu veidošana un grunts paraugu ņemšana celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem

Šajā klasē neietilpst:

— naftas vai gāzes ieguves urbumu veidošana; sk. 11.20,

— ūdens ieguves urbumu veidošana; sk. 45.25

— šahtu izciršana; sk. 45.25,

— naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofiziskā, ģeoloģiskā un seismiskā apsekošana; sk. 74.20

45120000

 

45.2

 

Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi

 

45200000

 
 

45.21

Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi

Šajā klasē ietilpst:

— visu tipu ēku būvniecība, inženiertehnisko būvju būvniecība,

— tilti, iekļaujot autoceļu estakādes, viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejas,

— 

— maģistrālie cauruļvadi, komunikāciju un elektropadeves līnijas,

— pilsētas cauruļvadi, pilsētas komunikāciju un elektropadeves līnijas,

— citi saistītie darbi pilsētās

— saliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumā

Šajā klasē neietilpst:

— ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi; sk. 11.20,

— tādu pilnīgi saliekamu būvju montāža, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona; sk. 20., 26. un 28. daļu,

— stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus; sk. 45.23,

— ēku ierīkošanas darbi; sk. 45.3,

— ēku apdares darbi; sk. 45.4,

— arhitektūras un inženierzinību darbības; sk. 74.20,

— būvniecības projektu vadīšana; sk. 74.20

45210000

izņemot:

-45213316

45220000

45231000

45232000

 
 

45.22

Jumta seguma un siju uzlikšana

Šajā klasē ietilpst:

— jumtu uzlikšana,

— jumta segumi,

— impregnēšana

45261000

 
 

45.23

Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība

Šajā klasē ietilpst:

— lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecība,

— dzelzceļu būvniecība,

— lidlauka skrejceļu būvniecība,

— stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus,

— ceļu un autostāvvietu marķēšana

Šajā klasē neietilpst:

— iepriekšēja grunts pārvietošana; sk. 45.11

45212212 un DA03

45230000

izņemot:

-45231000

-45232000

-45234115

 
 

45.24

Hidrotehnisku būvju būvniecība

Šajā klasē ietilpst būvniecība:

— ūdensceļu, ostu un upju nostiprinājumu, piestātņu (marīnu), slūžu u. c.,

— dambju un aizsprostu būvniecība,

— bagarēšana,

— zemūdens darbi

45240000

 
 

45.25

Citu veidu būvdarbi, kuros vajadzīgas speciālas iemaņas

Šajā klasē ietilpst:

— viena veida būvdarbi, kas ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuriem vajadzīgas speciālas iemaņas vai iekārtas:

— 

— pamatu likšana, tostarp pāļu dzīšana,

— ūdens ieguves aku urbšana un būvdarbi, šahtu rakšana,

— rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāža,

— tērauda locīšana,

— mūrēšana un akmeņu likšana,

— sastatņu un darba platformu montāža un demontāža, tostarp sastatņu un darba platformu izīrēšana,

— skursteņu un rūpnīcu krāšņu uzstādīšana

Šajā klasē neietilpst:

— sastatņu izīrēšana, neveicot to montāžu un demontāžu; sk. 71.32

45250000

45262000

 

45.3

 

Ēku ierīkošanas darbi

 

45300000

 
 

45.31

Elektrības vadu instalēšana un montāža

Šajā klasē ietilpst

— šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās jaunbūvēs:

— 

— elektrības vadu iebūvēšana un iekārtu montāža,

— telekomunikāciju sistēmas,

— elektriskās apkures sistēmas,

— pastāvīgas antenas,

— ugunsdzēsības signalizācija,

— apsardzes signalizācijas sistēmas,

— lifti un eskalatori,

— zibensnovedēji u. c.

45213316

45310000

izņemot:

-45316000

 
 

45.32

Izolācijas darbi

Šajā klasē ietilpst:

— siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai citās būvēs

Šajā klasē neietilpst:

— hidroizolācija; sk. 45.22

45320000

 
 

45.33

Sanitārtehniskie darbi

Šajā klasē ietilpst

— šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās jaunbūvēs:

— 

— santehnika un sanitārās iekārtas,

— gāzes iekārtas,

— apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un cauruļvadi,

— ūdens izsmidzināšanas sistēmas

Šajā klasē neietilpst:

— elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana; sk. 45.31

45330000

 
 

45.34

Citas būves ierīces

Šajā klasē ietilpst:

— gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošana uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās,

— citur neminētu piederumu un palīgierīču ierīkošana ēkās vai citās jaunbūvēs

45234115

45316000

45340000

 

45.4

 

Virsmu apdare

 

45400000

 
 

45.41

Apmetuma darbi

Šajā klasē ietilpst:

— ēku vai citu jaunbūvju iekšējo vai ārējo virsmu apmetums, tostarp apmetums ar plākšņu vai lokšņu materiāliem

45410000

 
 

45.42

Namdaru darbi

Šajā klasē ietilpst:

— no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu durvju, logu, durvju un logu rāmju, iebūvētu virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšana,

— iekštelpu apdares pabeigšana (griesti, sienu koka paneļi, bīdāmas šķērssienas u. c.)

Šajā klasē neietilpst:

— parketa un citu veidu koka grīdu ierīkošana; sk. 45.43

45420000

 
 

45.43

Grīdu un sienu klājumu ierīkošana

Šajā klasē ietilpst:

— šādu materiālu ieklāšana, noklāšana iekāršana vai montāža ēkās vai citās jaunbūvēs:

— 

— sienu vai grīdas keramikas, betona vai akmens flīzes,

— parkets un cita veida koka grīda, paklāji un grīdas segumi no linoleja, tostarp grīdas segumi no gumijas vai plastikāta,

— sienu un grīdas segumi no teraco betona, marmora, granīta vai slānekļa,

— tapetes

45430000

 
 

45.44

Krāsošanas un stiklošanas darbi

Šajā klasē ietilpst:

— iekštelpu un ārējo virsmu krāsošana,

— tehniskā aprīkojuma krāsošana,

— montāža (stikls, spoguļi u. c.)

Šajā klasē neietilpst:

— logu likšana; sk. 45.42

45440000

 
 

45.45

Citi apdares darbi

Šajā klasē ietilpst:

— privātu peldbaseinu montāža,

— ēku virsmas tīrīšana ar ūdens tvaiku, smilšu strūklu un tamlīdzīgā veidā,

— citur neminēti ierīkošanas un apdares darbi

Šajā klasē neietilpst:

— ēku un citu jaunbūvju iekšpuses tīrīšana; sk. 74.70

45212212 un A04

45450000

 

45.5

 

Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu ar vadītāju noma

 

45500000

 
 

45.50

Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtas ar vadītāju noma

Šajā klasē neietilpst:

— būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu noma bez vadītāja; sk. 71.32

45500000

(1)   Padomes 1990. gada 9. oktobra Regula (EEK) Nr. 3037/90 par saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regula grozīta ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 761/93 (OV L 83, 3.4.1993., 1. lpp.).

▼B




XIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMIEM

A.   ATKLĀTĀS PROCEDŪRAS

1.

Līgumslēdzēja nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, elektroniskā adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs.

2.

Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir rezervēts aizsargātām darbnīcām un vai līgumsaistību izpilde ir rezervēta saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

3.

Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi, attiecīgā gadījumā norādot, ka tas ir pamatnolīgums vai dinamiskā iepirkumu sistēma).

Pakalpojuma kategorija XVII A pielikuma vai XVII B pielikuma nozīmē un apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

Attiecīgā gadījumā norāda, vai piedāvājumus lūdz iesniegt pirkšanai, izpirkumnomai, nomai vai īrējumpirkšanai, vai arī kādam no to apvienojumiem.

4.

Piegādes vieta, būvdarbu veikšanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta.

5.

Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem:

a) piegādājamo preču veids un daudzums (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā), ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaits, ja tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmākajiem uzaicinājumiem uz konkursu par iepērkamajām precēm vai sniedzamo pakalpojumu veidu un apjomu un būvdarbu vispārēju aprakstu (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā);

b) norāde par to, vai piegādātāji var iesniegt piedāvājumus par dažām un/vai visām vajadzīgajām precēm.

Ja attiecībā uz būvdarbu līgumiem būvdarbi vai līgums ir iedalīts vairākās kārtās, norāda atsevišķās kārtas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumus uz vienu, vairākām vai visām kārtām;

c) attiecībā uz būvdarbu līgumiem – informācija par būvdarbu vai līguma mērķi, ja līgumā ir paredzēta arī projektu izstrāde.

6.

Attiecībā uz pakalpojumiem:

a) piegādājamo preču veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaits, ja tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmākajiem uzaicinājumiem uz konkursu par sniedzamajiem pakalpojumiem;

b) norāde par to, vai ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem pakalpojuma sniegšana ir rezervēta konkrētai profesijai;

c) atsauce uz normatīvo vai administratīvo aktu;

d) norāde par to, vai juridiskām personām jānorāda par pakalpojuma veikšanu atbildīgo personu vārdi, uzvārdi un profesionālā kvalifikācija;

e) norāde par to, vai pakalpojuma sniedzēji var konkursā iesniegt piedāvājumu par daļu no attiecīgajiem pakalpojumiem.

7.

Ja ir zināms – norāde par to, vai ir atļauja iesniegt variantus vai tādas nav.

8.

Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš, kā arī uzsākšanas datums, ciktāl iespējams.

9.

a) Adrese, kur var pieprasīt līguma dokumentus un papildu dokumentus;

b) attiecīgā gadījumā – summa, kas jāmaksā, lai iegūtu šādus dokumentus, un maksāšanas noteikumi.

10.

a) Piedāvājumu vai, ja ievieš dinamisko iepirkumu sistēmu, informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņš;

b) adrese, uz kuru jāsūta piedāvājumi;

c) valoda vai valodas, kādās jāsagatavo piedāvājumi.

11.

a) Attiecīgā gadījumā – personas, kas pilnvarotas piedalīties piedāvājumu konkursa izsludināšanā;

b) piedāvājumu konkursa izsludināšanas diena, laiks un vieta.

12.

Attiecīgā gadījumā – vajadzīgās iemaksas un garantijas.

13.

Galvenie finansēšanas un maksāšanas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti.

14.

Attiecīgā gadījumā – informācija par to, kādai jābūt tās uzņēmēju grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības.

15.

Obligātie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas jāievēro uzņēmējam, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

16.

Termiņš, kurā pretendentam jāpatur spēkā viņa piedāvājums.

17.

Attiecīgā gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līgumsaistību izpildi.

18.

Direktīvas 55. pantā minētie kritēriji, kas jāizmanto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā – “zemākā cena” vai “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”. Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai attiecīgā gadījumā minēto kritēriju svarīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās.

19.

Attiecīgā gadījumā – norāde uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai paziņojuma par šāda paziņojuma publikāciju to pircēju raksturojumā, uz kuriem attiecas līgums.

20.

Par apelācijas un attiecīgā gadījumā par izlīguma procedūrām atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par apelāciju iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

21.

Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu.

22.

Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā (to paziņo minētais birojs).

23.

Cita būtiska informācija.

B.   SLĒGTĀS PROCEDŪRAS

1.

Līgumslēdzēja nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, elektroniskā adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs.

2.

Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir rezervēts aizsargātām darbnīcām un vai līgumsaistību izpilde ir rezervēta saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

3.

Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi; attiecīgā gadījumā norāda, ka tas ir pamatnolīgums).

Pakalpojuma kategorija XVII A pielikuma vai XVII B pielikuma nozīmē un apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

Attiecīgā gadījumā norāda, vai piedāvājumus lūdz iesniegt pirkšanai, izpirkumnomai, nomai vai īrējumpirkšanai, vai arī kādam no to apvienojumiem.

4.

Piegādes vieta, būvdarbu veikšanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta.

5.

Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem:

a) piegādājamo preču veids un daudzums (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā), ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaits, ja tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmākajiem uzaicinājumiem uz konkursu par iepērkamajām precēm vai sniedzamo pakalpojumu veidu un apjomu un būvdarbu vispārēju aprakstu (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā);

b) norāde par to, vai piegādātāji var iesniegt piedāvājumus par dažām un/vai visām vajadzīgajām precēm.

Ja attiecībā uz būvdarbu līgumiem būvdarbi vai līgums ir iedalīts vairākās kārtās, tad norāda atsevišķās kārtas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumus uz vienu, vairākām vai visām kārtām;

c) informācija par būvdarbu vai līguma mērķi, ja līgumā ir paredzēta arī projektu izstrāde.

6.

Attiecībā uz pakalpojumiem:

a) piegādājamo preču veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaits, ja tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmākajiem uzaicinājumiem uz konkursu par sniedzamajiem pakalpojumiem;

b) norāde par to, vai ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem pakalpojuma sniegšana ir rezervēta konkrētai profesijai;

c) atsauce uz normatīvo vai administratīvo aktu;

d) norāde par to, vai juridiskām personām jānorāda par pakalpojuma veikšanu atbildīgo personu vārdi, uzvārdi un profesionālā kvalifikācija;

e) norāde par to, vai pakalpojuma sniedzēji var konkursā iesniegt piedāvājumu par daļu no attiecīgajiem pakalpojumiem.

7.

Ja ir zināms – norāde par to, vai ir atļauja iesniegt variantus vai tādas nav.

8.

Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš, kā arī uzsākšanas datums, ciktāl iespējams.

9.

Attiecīgā gadījumā – informācija par to, kādai jābūt tās uzņēmēju grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības.

10.

a) Dalības pieteikumu pieņemšanas termiņš;

b) adrese, uz kuru jāsūta pieteikumi;

c) valoda vai valodas, kādās jāsagatavo pieteikumi.

11.

Termiņš uzaicinājumu uz konkursu nosūtīšanai.

12.

Attiecīgā gadījumā – vajadzīgās iemaksas un garantijas.

13.

Galvenie finansēšanas un maksāšanas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti.

14.

Informācija par uzņēmēja stāvokli un obligātie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas tam jāievēro.

15.

Direktīvas 55. pantā minētie kritēriji, kas jāizmanto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā – “zemākā cena” vai “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”. Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai attiecīgā gadījumā minēto kritēriju svarīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā uz konkursu.

16.

Attiecīgā gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līgumsaistību izpildi.

17.

Attiecīgā gadījumā – norāde uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai paziņojuma par šāda paziņojuma publikāciju to pircēju raksturojumā, uz kuriem attiecas līgums.

18.

Par apelācijas un attiecīgā gadījumā par izlīguma procedūrām atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par apelāciju iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

19.

Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu.

20.

Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā (to paziņo minētais birojs).

21.

Cita būtiska informācija.

C.   SARUNU PROCEDŪRAS

1.

Līgumslēdzēja nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, elektroniskā adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs.

2.

<