This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02003L0010-20190726
Directive 2003/10/EC of the European Parliament and of the Council of 6 February 2003 on the minimum health and safety requirements regarding the exposure of workers to the risks arising from physical agents (noise) (Seventeenth individual Directive within the meaning of Article 16(1) of Directive 89/391/EEC)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/10/EK (2003. gada 6. februāris) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/10/EK (2003. gada 6. februāris) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē)
02003L0010 — LV — 26.07.2019 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2003/10/EK (2003. gada 6. februāris) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē) (OV L 042, 15.2.2003., 38. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 165 |
21 |
27.6.2007 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris), |
L 311 |
1 |
21.11.2008 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs), |
L 198 |
241 |
25.7.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2003/10/EK
(2003. gada 6. februāris)
par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis)
(septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē)
I
IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Mērķis un darbības joma
1. Šī direktīva, kas ir 17. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē, paredz minimālās prasības attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību pret tādiem viņu veselības un drošības darba vides riskiem, ko rada vai varētu radīt trokšņa iedarbība, jo īpaši dzirdes risku.
2. Šīs direktīvas prasības attiecas uz darbībām, kuras veicot, darba ņēmēji ir vai varētu būt pakļauti darba vides riskiem, ko rada troksnis viņu darbā.
3. Direktīvu 89/391/EEK pilnībā attiecina uz visu 1. punktā noteikto jomu, neskarot stingrākus un/vai īpašus šajā direktīvā iekļautus noteikumus.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā fizikālos parametrus, ko izmanto kā riska rādītājus, nosaka ar šādām definīcijām:
a) pīķa skaņas spiediens (ppeak) — “C” maksimālā vērtība — frekvences raksturlīknes izsvarotais momentānais skaņas spiediens;
b) dienas trokšņa ekspozīcijas līmenis (LEX, 8h) (dB(A) re. 20 μPa) — trokšņu ekspozīcijas līmeņu laikā izsvarotās vidējās vērtības minimāli astoņu stundu darba dienā, kā noteikts starptautiskā standarta ISO 1999:1990 3.6. punktā. Tas attiecas uz visiem darba vides trokšņiem, to skaitā uz impulsveida trokšņiem;
c) nedēļas trokšņa ekspozīcijas līmenis (LEX, 8h ) — laikā izsvarotais vidējais dienas trokšņa ekspozīcijas līmenis parastās piecās astoņu stundu darba dienās kā noteikts starptautiskā standarta ISO 1999:1990 3.6. punktā (2. piezīme).
3. pants
Ekspozīcijas robežvērtības un ekspozīcijas darbības vērtības
1. Šajā direktīvā ir noteiktas šādas ekspozīcijas robežvērtības un ekspozīcijas darbības vērtības attiecībā uz dienas trokšņa ekspozīcijas līmeni un pīķa skaņas spiedienu:
a) ekspozīcijas robežvērtības — attiecīgi LEX, 8h = 87 dB(A) un ppeak = 200 Pa ( 1 );
b) augstākās ekspozīcijas darbības vērtības — attiecīgi LEX, 8h 85 dB(A) un ppeak = 140 Pa ( 2 );
c) zemākās ekspozīcijas darbības vērtības — attiecīgi LEX, 8h = 80 dB(A) un ppeak = 112 Pa ( 3 ).
2. Piemērojot ekspozīcijas robežvērtības darba ņēmēja efektīvās iedarbības noteikšanai, jāņem vērā individuālo dzirdes aizsardzības līdzekļu radītā iedarbības pavājināšana. Ekspozīcijas darbības vērtību gadījumā šādu līdzekļu ietekmi neņem vērā.
3. Pietiekami pamatotos gadījumos, darbībās, kad dienas darba vides trokšņa ekspozīcija ievērojami atšķiras, salīdzinot vienu darba dienu ar nākamo, dalībvalstis var ekspozīcijas robežvērtību un ekspozīcijas darbības vērtību piemērošanas nolūkā aizstāt nedēļas trokšņa ekspozīcijas līmeni ar dienas trokšņa ekspozīcijas līmeni, lai novērtētu darba vides trokšņa līmeni, kuram ir pakļauti darba ņēmēji, ar noteikumu, ka:
a) nedēļas trokšņa ekspozīcijas līmenis, kā norāda atbilstīga uzraudzība, nepārsniedz ekspozīcijas robežlīmeni 87 dB(A) un
b) veic attiecīgus pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu darba vides risku saistībā ar šādām darbībām.
II
IEDAĻA
DARBA DEVĒJU PIENĀKUMI
4. pants
Darba vides risku noteikšana un novērtējums
1. Pildot pienākumus, kas noteikti Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punktā un 9. panta 1. punktā, darba devējs novērtē un, ja vajadzīgs, izmēra darba vides trokšņa līmeņus, kuriem pakļauti darba ņēmēji.
2. Pielietotās metodes un aparāti jāpielāgo dominējošiem nosacījumiem, jo īpaši ņemot vērā mērāmā trokšņa parametrus, ekspozīcijas ilgumu, darba vides faktorus un mēraparāta parametrus.
Ar šādām metodēm un aparātu ir iespējams noteikt 2. pantā paredzētos parametrus un izlemt, vai šajā gadījumā nav pārsniegti 3. pantā noteiktie līmeņi.
3. Pielietotās metodes var ietvert izlases metodi, kas raksturotu konkrēta darba ņēmēja pakļautību kaitīgajam faktoram.
4. Novērtēšanu un mērījumus, kas noteikti 1. punktā, plāno un veic kompetenti dienesti pēc piemērotiem intervāliem, īpaši ņemot vērā Direktīvas 89/391/EEK 7. panta noteikumus, kas attiecas uz vajadzīgajiem kompetentajiem dienestiem vai personām. Novērtējot un/vai mērot darba vides trokšņa ekspozīcijas līmeni, iegūtos datus saglabā piemērotā veidā, lai turpmāk būtu iespējams apspriesties.
5. Piemērojot šo pantu, mērījumu rezultātu novērtēšanā ņem vērā mērījumu neprecizitātes, kuras nosaka saskaņā ar metroloģisko praksi.
6. Saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punktu darba devējs, novērtējot darba vides risku, pievērš īpašu uzmanību šādiem faktoriem:
a) ekspozīcijas līmenim, veidam un ilgumam, tostarp jebkuram impulsīvam troksnim;
b) ekspozīcijas robežvērtībām un ekspozīcijas darbības vērtībām, kas noteiktas šīs direktīvas 3. pantā;
c) jebkurām iedarbībām, kas skar īpašu riska grupu darba ņēmēju veselību un drošību;
d) cik tas tehniski ir iespējams, jebkurai iedarbībai uz darba ņēmēja veselību un drošību, kas rodas darba vides trokšņa un ar darbu saistītas ototoksiskas vielas mijiedarbībā un trokšņa un vibrācijas mijiedarbībā;
e) jebkurai netiešai iedarbībai uz darba ņēmēja veselību un drošību, kas rodas no trokšņa un brīdinājuma signālu vai citu skaņu mijiedarbības, kas ir jānovēro, lai samazinātu darba vides nelaimes gadījumu risku;
f) informācijai par trokšņa emisiju, ko nodrošina darba aprīkojuma ražotāji saskaņā ar attiecīgajām Kopienas direktīvām;
g) alternatīva darba aprīkojuma esamībai, kas samazina darba vides trokšņa emisiju;
h) darba vides trokšņa iedarbības paildzināšanai ārpus parastā darba laika saskaņā ar darba devēja atbildību;
i) cik iespējams, atbilstīgai informācijai, kas iegūta medicīniskajā uzraudzībā, tostarp publicētai informācijai;
j) dzirdes aizsardzības līdzekļu ar atbilstīgām vājinošām īpašībām pieejamībai.
7. Darba devēja rīcībā ir darba vides riska novērtējums saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un darba devējs nosaka, kādi pasākumi jāveic saskaņā ar šīs direktīvas 5., 6., 7. un 8. pantu. Darba vides riska novērtējumu ieraksta piemērotā datu vidē saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi. Darba vides riska novērtējumu pastāvīgi atjaunina, jo īpaši, ja ir bijušas ievērojamas izmaiņas, kuru dēļ tas var būt novecojis, vai ja medicīniskās uzraudzības rezultāti norāda uz atjaunināšanas nepieciešamību.
5. pants
Noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut vai samazināt iedarbību
1. Ņemot vērā tehnikas attīstību un iespējamību veikt pasākumus, lai kontrolētu darba vides risku tā rašanās avotā, riskus, kas rodas no darba vides trokšņa iedarbības, novērš to rašanās avotā vai samazina līdz minimumam.
Šādu darba vides risku samazināšana balstās uz vispārējiem preventīvas darbības principiem, kas norādīti Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 2. punktā, un jo īpaši ņem vērā:
a) citas darba metodes, kurām darba vides trokšņa iedarbība ir mazāka;
b) atbilstīga darba aprīkojuma izvēle, ņemot vērā veicamo darbu, emitējot pēc iespējas mazāku darba vides troksni, to skaitā iespēju, ka uz darba ņēmēju darba aprīkojumu attiecas Kopienas noteikumi ar mērķi vai ietekmi uz trokšņa iedarbības samazināšanu;
e) darba vietu un darba staciju iekārtojumu un izvietojumu;
d) atbilstīgu darba ņēmēju informēšanu un apmācību, dodot norādījumus, kā pareizi lietot darba aprīkojumu, lai līdz minimumam samazinātu viņu pakļaušanu darba vides troksnim;
e) darba vides trokšņa samazināšanu ar tehniskiem līdzekļiem:
i) samazina troksni gaisā, to skaitā ar ekrāniem, pārsegiem, skaņas absorbentiem;
ii) samazina struktūrtroksni konstrukcijās, piem., ar slāpēšanu vai izolāciju;
f) atbilstīgu darba aprīkojuma, darba vietas un darba vietu sistēmu uzturēšanas programmu izvēli;
g) darba organizēšanu darba vides trokšņa samazināšanai:
i) ierobežo ekspozīcijas ilgumu un intensitāti;
ii) izstrādā atbilstīgus darba grafikus ar pietiekamiem atpūtas laikiem.
2. Pamatojoties uz 4. pantā noteikto riska novērtēšanu, ja ir pārsniegta augstākā ekspozīcijas darbības vērtība, darba devējs nosaka un īsteno tehnisko un/vai organizatorisko pasākumu programmu, kas paredzēta darba vides trokšņa iedarbības mazināšanai, jo īpaši ņemot vērā 1. punktā noteiktos pasākumus.
3. Pamatojoties uz 4. pantā paredzēto darba vides riska novērtēšanu, darba ņēmēju darba vietas, kurās ir pārsniegta augstākā ekspozīcijas darbības vērtība, ir jāmarķē ar attiecīgām zīmēm. Minētās vietas jānorobežo un pieeja tām jāierobežo, ja tas tehniski ir iespējams un ja darba vides iedarbības risks to attaisno.
4. Ja darbības veida dēļ darba ņēmējs dod priekšroku atpūtas telpu lietošanai, ar darba devēja atbildību troksnis šajās telpās jāsamazina līdz atbilstīgam to mērķim un lietošanas nosacījumiem.
5. Saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 15. pantu darba devējs pielāgo šajā pantā noteiktos pasākumus darba vidē īpašam riskam pakļautu darba ņēmēju prasībām.
6. pants
Individuālā aizsardzība
1. Ja darba vides risku, kas rodas no trokšņa iedarbības, nevar samazināt citādi, ir lietderīgi darba ņēmējiem darīt pieejamus atbilstīgus individuālos dzirdes aizsardzības līdzekļus, kurus tie lieto saskaņā ar Padomes 1989. gada 30. novembra Lēmuma Nr. 89/656/EEK noteikumiem par minimālajām veselības un drošības prasībām individuālās aizsardzības līdzekļu lietošanu darba ņēmēju darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta ( 4 ) un Direktīvas 89/391/EEK 13. panta 2. punkta izpratnē) un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) ja darba vides trokšņa iedarbība pārsniedz apakšējo ekspozīcijas darbības vērtību, darba devējs dara darba ņēmējiem pieejamus individuālos dzirdes aizsardzības līdzekļus;
b) ja darba vides trokšņa iedarbība sasniedz vai pārsniedz augstāko ekspozīcijas darbības vērtību, jālieto individuālie dzirdes aizsardzības līdzekļi;
c) individuālie dzirdes aizsardzības līdzekļi jāizvēlas tā, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu risku dzirdei.
2. Darba devējs pieliek visas pūles, lai nodrošinātu dzirdes aizsardzības līdzekļu lietošanu un ir atbildīgs par saskaņā ar šo pantu veikto pasākumu efektivitātes pārbaudi.
7. pants
Iedarbības ierobežošana
1. Iedarbība uz darba ņēmēju nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt saskaņā ar 3. panta 2. punktu noteiktās ekspozīcijas robežvērtības.
2. Ja, neskatoties uz pasākumiem, kas veikti īstenojot šo direktīvu, ir atklāta iedarbība, kas pārsniedz ekspozīcijas robežvērtības, darba devējs:
a) nekavējoties rīkojas, lai samazinātu iedarbību zem ekspozīcijas robežvērtības;
b) nosaka iemeslus, kādēļ ir notikusi šāda pārmērīga iedarbība; un
c) groza aizsardzības un profilakses pasākumus, lai novērstu jebkādu atkārtošanos.
8. pants
Darba ņēmēju informēšana un apmācība
Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 10. un 12. pantu, darba devējs nodrošina to, ka darba ņēmēji, kuri ir tikuši pakļauti darba vides troksnim, kas sasniedz vai pārsniedz zemāko ekspozīcijas iedarbības vērtību, un/vai to pārstāvji saņem informāciju un apmācību par darba vides risku, kas rodas no trokšņa iedarbības, jo īpaši par:
a) šāda riska veidu;
b) veiktajiem pasākumiem šīs direktīvas īstenošanā, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu darba vides trokšņa iedarbības risku, to skaitā, apstākļus, kādos pasākumus īsteno;
c) ekspozīcijas robežvērtību un ekspozīcijas darbības vērtību, kas noteikta šīs direktīvas 3. pantā;
d) darba vides trokšņa novērtēšanu un mērīšanu, kas veikta saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu, kopā ar to nozīmes un potenciālā riska izskaidrošanu;
e) dzirdes aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu;
d) kāpēc un kā atklāt dzirdes pasliktināšanās pazīmes un ziņot par tām;
g) apstākļiem, kādos darba ņēmējiem ir tiesības uz medicīnisko uzraudzību, un medicīniskās uzraudzības mērķiem saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu;
h) droša darba praksi, lai līdz minimumam samazinātu darba vides trokšņa iedarbību.
9. pants
Apspriešanās ar darba ņēmējiem un viņu līdzdalība
Jautājumos, uz ko attiecas šī direktīva, apspriešanās ar darba ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem un viņu līdzdalība notiek saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 11. pantu, jo īpaši:
— darba vides risku novērtēšana un veicamo pasākumu identifikācija saskaņā ar 4. pantu,
— darbības ar mērķi novērst vai samazināt 5. pantā noteikto trokšņa iedarbības radīto risku,
— 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto individuālo dzirdes aizsardzības līdzekļu izvēle.
III
IEDAĻA
DAŽĀDI NOTEIKUMI
10. pants
Medicīniskā uzraudzība
1. Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 14. pantu, dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu darba ņēmēju atbilstīgu medicīnisko uzraudzību, ņemot vērā šīs direktīvas 4. panta 1. punktā paredzētā darba vides riska novērtējuma rezultātu un mērījumus, ja tie norāda uz darba vides risku darba ņēmēju veselībai. Šādus noteikumus, tostarp prasības, kas noteiktas attiecībā uz slimības vēsturēm un to pieejamību, ievieš saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi.
2. Darba ņēmējs, iedarbība uz kuru pārsniedz augšējo ekspozīcijas darbības vērtību, ir tiesīgs uz ārsta vai citas atbilstīgi kvalificētas personas ārsta uzraudzībā veiktu dzirdes pārbaudi saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi. Darba ņēmējiem, kuri pakļauti augstāko ekspozīcijas darbības vērtību pārsniedzošai iedarbībai, jābūt pieejamai profilaktiskai dzirdes pārbaudei, ja 4. panta 1. punktā noteiktā novērtēšana un mērījumi uzrāda risku veselībai.
Šādu pārbaužu mērķis ir noteikt agrīno diagnozi dzirdes zudumam darba vides trokšņa dēļ un pasargāt dzirdes funkcijas.
3. Dalībvalstis nosaka kārtību par to, kā nodrošina to, ka katram darba ņēmējam, kam veic uzraudzību saskaņā ar 1. un 2. punktu, ievieš individuālu slimības vēsturi un to atjaunina. Slimības vēsturē iekļauj veiktās medicīniskās uzraudzības rezultātu kopsavilkumu. Tās glabā piemērotā veidā, lai vēlāk varētu apspriesties, ievērojot attiecīgu konfidencialitāti.
Atbilstīgas slimības vēstures kopijas pēc pieprasījuma nogādā kompetentajai iestādei. Katram darba ņēmējam pēc viņa vai viņas pieprasījuma ir pieejamas slimības vēstures, kas attiecas personīgi uz viņu.
4. Ja darba ņēmējam dzirdes funkcijas uzraudzības rezultātā atklāj identificējamus dzirdes bojājumus, ārsts vai cits speciālists, ja ārsts uzskata par vajadzīgu, novērtē, vai bojājuma iemesls var būt darba vides trokšņa iedarbība. Šādā gadījumā:
a) ārsts vai cita atbilstīgi kvalificēta persona informē darba ņēmēju par rezultātu, kas attiecas personīgi uz viņu;
b) darba devējs:
i) pārskata darba vides riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 4. pantu;
ii) pārskata pasākumus, kas paredzēti darba vides risku novēršanai vai samazināšanai saskaņā ar 5. un 6. pantu;
iii) ņem vērā arodslimību speciālista vai citas atbilstīgi kvalificētas personas vai kompetentās iestādes ieteikumu, īstenojot jebkurus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu vai samazinātu darba vides risku saskaņā ar 5. un 6. pantu, tostarp iespēju norīkot darba ņēmēju alternatīvā darbā, kur turpmāk nav darba vides iedarbības riska; un
iv) rīko sistemātisku medicīnisko uzraudzību, un nodrošina veselības stāvokļa pārbaudi jebkuram citam darba ņēmējam, kas bijis līdzīgi pakļauts iedarbībai.
11. pants
Atkāpes
1. Ārkārtas situācijās, ja darba veida dēļ pilnīga un pareiza individuālo dzirdes aizsardzības līdzekļu lietošana drīzāk radītu lielāku darba vides risku veselībai, nekā to nelietošana, dalībvalstis var paredzēt atkāpes no 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta un 7. panta.
2. Šā panta 1. punktā minētās atkāpes dalībvalstis paredz pēc apspriešanās ar abām nozares pusēm un, ja vajadzīgs, atbildīgajām medicīnas iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi. Šādas atkāpes jāpapildina ar nosacījumiem, kas, ņemot vērā īpašus apstākļus, nodrošina, ka radušos darba vides riskus samazina līdz minimumam un ka attiecīgajiem darba ņēmējiem veic pastiprinātu medicīnisko uzraudzību. Šādas atkāpes pārskata ik pēc četriem gadiem un atsauc, tiklīdz vairs nepastāv attaisnojoši apstākļi.
3. Ik pēc četriem gadiem dalībvalstis nosūta Komisijai to atkāpju sarakstu, kas noteiktas 1. punktā, norādot precīzus iemeslus un apstākļus, kuru dēļ tās pieņēmušas lēmumu paredzēt atkāpes.
12. pants
Direktīvas grozījumi
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus šajā direktīvā, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz darba aprīkojuma un darba vietu projektēšanu, būvēšanu, ražošanu vai montāžu, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas saskaņotajos Eiropas standartos vai specifikācijās un jaunus atklājumus attiecībā uz troksni.
Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 12.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.
12.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 5 ).
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
12.b pants
Steidzamības procedūra
1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 12.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.
▼M3 —————
14. pants
Rīcības kodekss
Dalībvalstis saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu, apspriedušās ar darba devējiem un darba ņēmējiem, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi izstrādā rīcības kodeksu, kas paredz praktiskas metodiskas norādes, lai palīdzētu darba ņēmējiem un darba devējiem mūzikas un izklaides jomā izpildīt šajā direktīvā noteiktās juridiskās saistības.
15. pants
Atcelšana
Direktīvu 86/188/EEK atceļ no datuma, kas noteikts 17. panta 1. punkta pirmajā apakšpunktā.
IV
IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
▼M1 —————
17. pants
Pārņemšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2006. gada 15. februārim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.
2. Lai ņemtu vērā īpašos nosacījumus, dalībvalstīm vajadzības gadījumā no 2006. gada 15. februāra var būt piecu gadu papildu laiks, proti, kopā astoņi gadi 7. panta noteikumu īstenošanai attiecībā uz jūras kuģu personālsastāvu.
Lai atļautu rīcības kodeksa izstrādāšanu, kas paredz metodiskas norādes šīs direktīvas noteikumu īstenošanai, dalībvalstis ir tiesīgas izmantot maksimāli 2 gadu pārejas laiku no 2006. gada 15. februāra, kas kopā ir 5 gadi no šīs direktīvas stāšanās spēkā, lai izpildītu šo direktīvu attiecībā uz mūzikas un izklaides jomu — ar nosacījumu, ka šajā laikā darba vides aizsardzības līmeņi, kas jau sasniegti katrā atsevišķā dalībvalstī, tiek saglabāti.
3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai tos savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā vai pieņēmušas jomā, kuru nosaka šī direktīva.
18. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
19. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
( 1 ) 140 dB (C) saistībā ar 20 μPa.
( 2 ) 137 dB (C) saistībā ar 20 μPa.
( 3 ) 135 dB (C) saistībā ar 20 μPa.
( 4 ) OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.
( 5 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.