This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02002L0047-20220812
Directive 2002/47/EC of the European Parliament and of the Council of 6 June 2002 on financial collateral arrangements
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem
02002L0047 — LV — 12.08.2022 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), |
L 146 |
37 |
10.6.2009 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), |
L 173 |
190 |
12.6.2014 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) |
L 22 |
1 |
22.1.2021 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/47/EK
(2002. gada 6. jūnijs)
par finanšu nodrošinājuma līgumiem
1. pants
Priekšmets un piemērojuma joma
Nodrošinājuma ņēmējam un nodrošinājuma devējam jāpieder pie kādas no šādām kategorijām:
valsts iestāde (izņemot valsts nodrošinātus uzņēmumus, ja vien tie nav attiecināmi uz b) līdz e) apakšpunktu), tostarp:
dalībvalstu valsts sektora struktūras, kam uzticēta valsts parāda pārvaldība vai kas darbojas šajā jomā; un
dalībvalstu valsts sektora struktūras, kas var turēt klientu kontus;
centrālā banka, Eiropas Centrālā banka, Starptautisko norēķinu banka, daudzpusējas attīstības banka atbilstīgi VI pielikuma 1. daļas 4. iedaļai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) ( 1 ), Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Investīciju banka;
finanšu iestāde, uz ko attiecas konsultatīva uzraudzība, tostarp:
kredītiestāde, kas atbilst definīcijai Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā, tostarp iestādes, kas uzskaitītas minētās direktīvas 2. pantā;
ieguldījumu sabiedrība, kas atbilst definīcijai 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem ( 2 );
finanšu iestāde, kas atbilst definīcijai Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 5. punktā;
apdrošināšanas sabiedrība, kas atbilst definīcijai 1. panta a) punktā Padomes Direktīvā 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) ( 3 ), un dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kas atbilst definīcijai 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu ( 4 ).
pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), kas atbilst definīcijai Padomes Direktīvas 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) ( 5 ) 1. panta 2. punktā;
pārvaldības sabiedrība, kas atbilst definīcijai Direktīvas 85/611/EEK 1.a panta 2. punktā;
galvenais darījumu starpnieks, norēķinu iestāde vai ieskaita iestāde, kas attiecīgi atbilst Direktīvas 98/26/EK 2. panta c), d) un e) apakšpunkta definīcijām, tostarp līdzīgas iestādes, kuru darbību regulē valsts tiesību akti, kas darbojas standartizētu termiņdarījumu, iespēju līgumu un atvasinātu instrumentu tirgos, uz kuriem nav attiecināma minētā direktīva, un persona, izņemot fiziskās personas, kas kā pilnvarotais vai pārstāvis darbojas vienas vai vairāku citu personu, tostarp obligāciju īpašnieku vai cita veida parāda vērtspapīru īpašnieku, vai jebkuras a) līdz d) apakšpunktā minētās iestādes, vārdā;
persona, izņemot fiziskās personas, tostarp neinkorporēta sabiedrība un personālsabiedrība (partnership), ja otra puse ir iestāde, kas atbilst a) līdz d) apakšpunkta definīcijām.
Ja dalībvalstis izmanto šādu iespēju, tās informē Komisiju, kura savukārt informē pārējās dalībvalstis.
Finanšu nodrošinājumu veido skaidra nauda, finanšu instrumenti vai kredītprasības;
Dalībvalstis var noteikt, ka šīs direktīvas darbības jomā neietilpst nodrošinājumi, ko veido nodrošinājuma devēja paša akcijas, akcijas saistītos uzņēmumos atbilstīgi Padomes Septītajai direktīvai 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem ( 6 ) un akcijas tādos uzņēmumos, kuru vienīgais uzdevums ir turēt īpašumā nodrošinājuma devēja uzņēmējdarbības veikšanai vajadzīgos ražošanas pamatlīdzekļus vai nekustamo īpašumu.
Dalībvalstis var no šīs direktīvas darbības jomas izslēgt kredītprasības, kuru parādnieks ir patērētājs, kā definēts 3. panta a) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem ( 7 ), vai mikrouzņēmums vai mazs uzņēmums, kā definēts pielikuma 1. pantā un 2. panta 2. un 3. punktā Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju ( 8 ), ja vien šādu kredītprasību nodrošinājuma ņēmējs vai nodrošinājuma devējs nav viena no šīs direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām iestādēm.
Izmantojot šo rakstisku dokumentu, kas apliecina to, ka finanšu instrumenti vai skaidra nauda paredzēta nodrošinājumam, ir jābūt identificējamam finanšu nodrošinājumam, uz kuru tas attiecas. Šim nolūkam pietiekami pierādīt, ka nodrošinājums tādu finanšu instrumentu veidā, kuri pārvedami ar ierakstu kontā, ir kreditēts attiecīgajā kontā vai veido tajā kredītu un ka nodrošinājums skaidras naudas veidā ir kreditēts paredzētajā kontā vai veido tajā kredītu. ►M1 Attiecībā uz kredītprasībām – ar to iekļaušanu sarakstā, kurš rakstiski vai juridiski līdzvērtīgā veidā iesniegts nodrošinājuma ņēmējam, pietiek, lai identificētu kredītprasību un pierādītu, ka kredītprasība ir sniegta kā finanšu nodrošinājums starp pusēm. ◄
Neskarot otro daļu, dalībvalstis var paredzēt, ka ar iekļaušanu kredītprasību sarakstā, kas iesniegts rakstiski vai juridiski līdzvērtīgā veidā, nodrošinājuma ņēmējam arī pietiek, lai identificētu kredītprasību un pierādītu, ka kredītprasība ir sniegta kā finanšu nodrošinājums pret parādnieku vai trešām personām.
Šo direktīvu piemēro finanšu nodrošinājuma līgumiem, ja konkrēto līgumu var apliecināt rakstiski vai citiem juridiski līdzvērtīgiem līdzekļiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā
“finanšu nodrošinājuma līgums” ir līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā vai līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas kāds vispārējs nolīgums (master agreement) vai vispārēji noteikumi vai nosacījumi;
“līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā” ir līgums, tostarp atpirkšanas līgums, saskaņā ar kuru nodrošinājuma sniedzējs pilnas īpašumtiesības uz vai pilnu prasījumu attiecībā uz finanšu nodrošinājumu nodod finanšu nodrošinājuma ņēmējam, lai nodrošinātu vai citādi segtu attiecīgo finansiālo saistību izpildi;
“līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā” ir līgums, saskaņā ar kuru nodrošinājuma devējs nodod nodrošinājuma ņēmējam vai par labu tam nodrošinājumam paredzēto finanšu nodrošinājumu un saglabā visas vai ierobežotas īpašumtiesības, vai arī pilnas tiesības uz šiem aktīviem, kad tiek nodibinātas attiecīgās galvojuma tiesības;
“skaidra nauda” ir naudas līdzekļi, kas jebkurā valūtā kreditēti kādā kontā vai līdzvērtīgi prasījumi, kas dod tiesības uz naudas atmaksu, piemēram, noguldījumi naudas tirgū;
“finanšu instrumenti” ir sabiedrību akcijas un citi vērtspapīri, kas līdzvērtīgi sabiedrību akcijām, kā arī obligācijas un citi parāda instrumenti, kas ir tirgojami kapitāla tirgū, un visi citi vērtspapīri, ko parasti tirgo un kas dod tiesības iegūt šādas akcijas, obligācijas vai citus vērtspapīrus parakstīšanas, iegādes vai apmaiņas ceļā, vai kas dod tiesības saņemt skaidras naudas izmaksu (izņemot maksāšanas instrumentus), tostarp kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikāti, naudas tirgus instrumenti, kā arī prasījumi, kas attiecas uz kādu no iepriekšminētajiem instrumentiem, un tiesības uz kādu no šiem instrumentiem vai attiecībā uz kādu no tiem;
“attiecīgās finansiālās saistības” ir saistības, ko nodrošina ar finanšu nodrošinājuma līgumu un kas dod tiesības saņemt skaidras naudas izmaksu un/vai finanšu instrumentu saņemšanu.
Attiecīgās finansiālās saistības pilnīgi vai daļēji var būt
pašreizējās saistības, neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas kāds noteikums vai nosacījums, kā arī turpmākās saistības (tostarp arī saistības, kas izriet no vispārēja nolīguma vai līdzīgiem noteikumiem);
saistības, kas kādai citai personai (nevis nodrošinājuma devējam) ir pret nodrošinājuma ņēmēju; vai
kādas noteiktas kategorijas vai veida neregulāras saistības;
“nodrošinājums tādu finanšu instrumentu veidā, kuri pārvedami ar ierakstu kontā” ir finanšu instrumenti, ko nodod saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumu un uz kuriem īpašumtiesības apliecinātas ar ierakstiem reģistrā vai kontā, ko tur starpnieks vai kas tiek turēts tā vārdā;
“attiecīgais konts” saistībā ar nodrošinājumu tādu finanšu instrumentu veidā, kuri pārvedami ar ierakstu kontā, atbilstīgi finanšu nodrošinājuma līgumam, ir reģistrs vai konts — ko var turēt nodrošinājuma ņēmējs — kurā veic ierakstus, saskaņā ar kuriem finanšu instrumenti kā nodrošinājums tiek nodoti nodrošinājuma ņēmējam;
“līdzvērtīgs nodrošinājums”:
saistībā ar skaidru naudu — tādas pašas summas maksājums vienā un tajā pašā valūtā;
saistībā ar finanšu instrumentiem — viena un tā paša emitenta vai parādnieka finanšu instrumenti, kas pieder tam pašam izlaidumam vai kategorijai un kam ir tāda pati vienā un tajā pašā valūtā izteikta nominālvērtība un apraksts, vai — gadījumā, kad finanšu nodrošinājuma līgums paredz citu aktīvu nodošanu atsevišķos gadījumos, kas ir saistīti ar finanšu instrumentiem, kas sniegti kā finanšu nodrošinājums, vai skar šādus instrumentus — šie citi aktīvi;
“likvidācijas process” ir kopīgs process, kurā tiek realizēti aktīvi un attiecīgie ieņēmumi pēc vajadzības sadalīti starp kreditoriem, akcionāriem vai dalībniekiem un kurš paredz administratīvas vai tiesu iestādes iejaukšanos, ieskaitot gadījumus, kad šis kopīgais process tiek izbeigts ar mierizlīgumu vai kādu līdzīgu pasākumu, neatkarīgi no tā, vai tā pamatā ir vai nav maksātnespēja un vai tas ir brīvprātīgs vai obligāts;
“sanācijas pasākumi” ir pasākumi, kas paredz administratīvo vai tiesu iestāžu iejaukšanos un ir paredzēti tam, lai saglabātu vai atjaunotu finansiālo stāvokli, un kas skar trešo personu iepriekš spēkā esošās tiesības, ieskaitot jo īpaši pasākumus attiecībā uz maksājumu pārtraukšanu, izpildes pasākumu apturēšanu vai prasību samazināšanu;
“izpildes notikums” ir līguma pārkāpums vai kāds cits līdzīgs notikums pušu starpā, kam īstenojoties saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumu vai tiesību normām nodrošinājuma ņēmējs ir tiesīgs realizēt vai pārņemt finanšu nodrošinājumu vai stājas spēkā noslēguma ieskaita noteikums;
“izmantojuma tiesības” ir nodrošinājuma ņēmēja tiesības kā īpašniekam izmantot un atsavināt finanšu nodrošinājumu, kas sniegts saskaņā ar noteikumiem līgumā par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā;
“noslēguma ieskaita noteikums” ir noteikums kādā finanšu nodrošinājuma līgumā vai kādā līgumā, kur ietilpst finanšu nodrošinājuma līgums, vai gadījumā, kad šāda veida noteikumu nav, jebkura tiesību aktu norma, atbilstīgi kam, īstenojoties izpildes notikumam, vai nu ar pārrēķinu, vai arī ar ieskaitu, vai citādi ir šādi iznākumi:
pušu saistību izpildi paātrina, paredzot to tūlītēju izpildi; tās tiek izteiktas vienā saistībā samaksāt summu, kas atbilst minēto saistību tā brīža novērtētajai vērtībai, vai anulētas un aizstātas ar saistību samaksāt iepriekš minēto summu; un/vai
tiek izveidots pārskats par summām, kas pusēm ir savstarpēji jāmaksā saskaņā ar šīm saistībām, un tā puse, kuras parāds ir lielāks, samaksā otrai pusei neto saldo summu;
“kredītprasības” ir finanšu prasījumi, kuru pamatā ir līgums, saskaņā ar kuru kredītiestāde, kas atbilst definīcijai Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā, tostarp minētās direktīvas 2. pantā norādītās iestādes, izsniedz kredītu aizdevuma veidā.
3. pants
Formālās prasības
Neskarot 1. panta 5. punktu, ja par finanšu nodrošinājumu izmanto kredītprasības, dalībvalstis nedrīkst prasīt, lai šāda finanšu nodrošinājuma izveide, spēkā esamība, noslēgšana, prioritāte, piemērojamība vai pieņemamība par pierādījumu būtu atkarīga no kādas formālas darbības, piemēram, par nodrošinājumu sniegtās kredītprasības reģistrēšanas vai parādnieka paziņošanas. Tomēr dalībvalstis var prasīt veikt formālas darbības, piemēram, reģistrēšanu vai paziņošanu, noslēgšanas, prioritātes vai piemērojamības vai pieņemamības par pierādījumu vajadzībām pret parādnieku vai trešām personām.
Līdz 2014. gada 30. jūnijam Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, vai šā punkta turpmāka piemērošana ir atbilstīga.
Neskarot Padomes Direktīvu 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ( 11 ) un dalībvalstu noteikumus par negodīgiem līgumu nosacījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka kredītprasību parādnieki ir tiesīgi rakstiski vai tam juridiski līdzvērtīgā veidā likumīgi atteikties no:
savām ieskaita tiesībām attiecībā uz kredītprasības kreditoriem un personām, kam kreditors cedējis, ieķīlājis vai kā citādi laidis apgrozībā kredītprasību kā nodrošinājumu; un
savām tiesībām, kas izriet no noteikumiem par banku noslēpumu un kas pretējā gadījumā atturētu vai ierobežotu kredītprasības kreditoru sniegt informāciju par kredītprasību vai parādnieku, lai izmantotu kredītprasību kā nodrošinājumu.
4. pants
Finanšu nodrošinājuma līgumu izpilde
Dalībvalstis nodrošina, ka — īstenojoties nodrošinājuma izpildes notikumam — nodrošinājuma ņēmējs var realizēt jebkuru finanšu nodrošinājumu, kas sniegts saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumu, atbilstoši vienam no turpmāk norādītajiem darbības aprakstiem un noteikumiem minētajā līgumā:
finanšu instrumentus — pārdodot vai citādi atsavinot tos, kā arī ieskaitā vai izmantojot attiecīgo saistību dzēšanai;
skaidru naudu — attiecīgo summu izmantojot ieskaitā vai attiecīgo saistību dzēšanai;
kredītprasības – pārdodot vai citādi tās atsavinot, kā arī ieskaitā vai izmantojot attiecīgo finansiālo saistību dzēšanai.
Citāda atsavināšana ir iespējama vienīgi tad, ja:
puses par to vienojušās, noslēdzot līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā; un
puses, noslēdzot līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, ir vienojušās par finanšu instrumentu un kredītprasību novērtēšanu.
▼M1 —————
Uz darbībām finanšu nodrošinājuma īstenošanai, kas paredzētas 1. punktā, ievērojot noteikumus, par ko panākta vienošanās līgumā par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, neattiecas pienākums:
iepriekš paziņot par nodomu realizēt nodrošinājumu;
gādāt par to, lai īstenošanas noteikumus būtu apstiprinājusi tiesa, valsts amatpersona vai cita persona;
gādāt par to, lai īstenošana tiktu veikta publiskā izsolē vai kādā citā noteiktā veidā; vai
gādāt par to, lai būtu pagājis kāds papildu laikposms.
5. pants
Tiesības lietot finanšu nodrošinājumu atbilstīgi līgumam par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā
Vai arī dienā, kas paredzēta segto finansiālo saistību izpildei, nodrošinājuma ņēmējs vai nu nodod līdzvērtīgu nodrošinājumu, vai arī, ciktāl tas pieļauts noteikumos, kas paredzēti līgumā par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, to izmanto ieskaitā vai nodrošināto saistību dzēšanai.
6. pants
Tādu finanšu nodrošinājuma līgumu atzīšana, kur paredzēta īpašumtiesību nodošana
7. pants
Gala ieskaita noteikuma atzīšana
Dalībvalstis gādā par to, lai gala ieskaita noteikums varētu tikt īstenots tā, kā tajā paredzēts,
neatkarīgi no tā, vai ir sākts vai tiek turpināts likvidācijas process vai sanācijas pasākumi pret nodrošinājuma devēju un/vai nodrošinājuma ņēmēju; un/vai
neatkarīgi no jebkādas cesijas, tiesu iestāžu uzlikta vai citāda apgrūtinājuma vai citādas atsavināšanas, kas attiecas uz konkrētajām tiesībām vai ir saistībā ar tām.
8. pants
Dažu maksātnespējas normu nepiemērošana
Dalībvalstis gādā par to, lai finanšu nodrošinājuma līgumu, kā arī finanšu nodrošinājumu saskaņā ar šādu līgumu nevarētu pasludināt par spēkā neesošu vai spēku zaudējušu vai anulētu tikai tāpēc, ka finanšu nodrošinājuma līgums ir stājies spēkā vai finanšu nodrošinājums ir sniegts:
likvidācijas procesa vai sanācijas pasākumu sākšanas dienā, tomēr pirms rīkojuma vai sprieduma pasludināšanas šajā sakarā; vai
kādā laikposmā, kas noteikts pirms šāda procesa vai pasākumu sākšanas un definēts, atsaucoties uz šo sākšanu vai pieņemšanu vai uz rīkojuma vai sprieduma paziņošanu, vai uz kādu citu darbību, kas veikta vai īstenojusies iepriekšminētā procesa vai pasākumu gaitā.
Ja finanšu nodrošinājuma līgumā paredzētas
saistības finanšu nodrošinājumam vai papildu finanšu nodrošinājumam sniegt skaidru naudu vai finanšu instrumentus, lai tiktu ņemtas vērā izmaiņas finanšu nodrošinājuma vērtībā vai attiecīgo finansiālo saistību summā; vai
tiesības paņemt atpakaļ finanšu nodrošinājumu atbilstīgi aizstāšanas vai apmaiņas tiesībām, sniedzot līdzvērtīgu finanšu nodrošinājumu,
dalībvalstis gādā par to, lai finanšu nodrošinājumu, papildu finanšu nodrošinājumu vai finanšu nodrošinājuma aizstāšanu vai aizvietojumu saskaņā ar šādām saistībām vai šādām tiesībām, neuzskatītu par spēkā neesošu vai anulējamu vienīgi tāpēc,
ka tas tika sniegts likvidācijas procesa vai sanācijas pasākumu sākšanas dienā, tomēr pirms paziņots rīkojums vai spriedums šajā sakarā, vai kādā laikposmā, kas noteikts iepriekš un definēts sakarā ar šāda procesa vai pasākumu sākšanu vai sakarā ar rīkojumu vai spriedumu, vai kādu vēl citu darbību vai notikumu, kas īstenojies šā procesa vai pasākumu gaitā; un/vai
ka nodrošinātās finansiālās saistības ir radušās pirms dienas, kad finanšu nodrošinājumam vai papildu finanšu nodrošinājumam tika paredzēta skaidra nauda vai finanšu instrumenti, atbilstīgi aizstāšanas tiesībām vai apmaiņas tiesībām.
9. pants
Jurisdikcijas kolīzija
Šā panta 1. punktā paredzētie elementi ir šādi:
tiesiskais raksturs un piederība attiecībā uz nodrošinājumu tādu finanšu instrumentu veidā, kuri pārvedami ar ierakstu kontā;
prasības, kas nosaka, kā jāslēdz līgums par finanšu nodrošinājumu tādu finanšu instrumentu veidā, kuri pārvedami ar ierakstu kontā, un kā jānosaka nodrošinājums tādu finanšu instrumentu veidā, kuri pārvedami ar ierakstu kontā saskaņā ar šādu līgumu, un, kopumā ņemot, kā ir jāveic formalitātes, kas ir vajadzīgas, lai šāds līgums un šāda nodrošinājuma sniegšana būtu spēkā attiecībā pret trešām personām;
zināšanas attiecībā uz to, vai kādas personas īpašumtiesības uz šādiem ar ierakstu kontā pārvedamiem finanšu instrumentiem nav otršķirīgas, ievērojot konkurējošas īpašumtiesības vai citas tiesības, vai tām pakārtotas tiesības, vai ir notikusi labticīga iegūšana;
formalitātes, kas ir vajadzīgas, lai realizētu nodrošinājumu ar ierakstu kontā pārvedamu finanšu instrumentu veidā pēc nodrošinājuma izpildes notikuma īstenošanās.
9.a pants
Direktīva 2008/48/EK, Direktīva 2014/59/ES un Regula (ES) 2021/23
Šī direktīva neskar Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/59/ES un Regulu (ES) 2021/23.
10. pants
Komisijas ziņojums
Vēlākais 2006. gada 27. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, jo īpaši par 1. panta 3. punkta, 4. panta 3. punkta un 5. panta piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par tās pārskatīšanu.
11. pants
Īstenošana
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2003. gada 27. decembrim nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Par to dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
12. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
13. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
( 1 ) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
( 2 ) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
( 3 ) OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.
( 4 ) OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.
( 5 ) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/108/EK (OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp.).
( 6 ) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/65/EK (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.).
( 7 ) OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.
( 8 ) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (OV L 022, 22.1.2021., 1. lpp.).
( 11 ) OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.