GSE izplatības nepārprotamu samazināšanos vai nemainīgi zemu līmeni, ko apliecina jaunākie pārbaužu rezultāti;

ka tā ir ieviesusi un vismaz sešus gadus piemērojusi pilnu GSE pārbaudes sistēmu (Kopienas tiesību akti par dzīvu dzīvnieku izsekojamību un identifikāciju un GSE uzraudzību);

ka tā ir ieviesusi un vismaz sešus gadus piemērojusi Kopienas tiesību aktus par vispārējo barošanas aizliegumu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem.

5. panta 3. punkta trešajā daļā, 6. panta 1. punktā, 8. panta 2. punktā un 9. panta 3. punktā minēto ātro testu apstiprināšanu;

6. panta 1.b punktā minēto vecuma koriģēšanu;

6. panta 1.b punktā minētos kritērijus, lai pierādītu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī;

lēmumu atgremotāju sugu jaunos dzīvniekus barot ar proteīniem, kas iegūti no zivīm, kā minēts 7. panta 3. punktā;

kritērijus, lai piešķirtu atbrīvojumus no 7. panta 4. punktā minētajiem ierobežojumiem;

lēmumu noteikt pielaides robežu, kā minēts 7. panta 4.a punktā;

8. panta 1. punktā minēto lēmumu par vecumu;

normas, kas paredz atbrīvojumus no prasības izņemt un iznīcināt norādīta riska materiālu, kā minēts 8. panta 5. punktā;

9. panta 1. punktā minētos ražošanas procesu apstiprināšanu;

lēmumu konkrētus noteikumus attiecināt uz citām dzīvnieku sugām, kā minēts15. panta 3. punktā;

16. panta 1. līdz 6. punkta attiecināšanu uz citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;

20. panta 2. punktā minētās metodes noteikšanu, ar ko apstiprina aitu un kazu saslimšanu ar GSE;

23. pantā minēto pielikumu grozīšanu vai papildināšanu un visu piemēroto pārejas pasākumu pieņemšanu.

veic riska analīzi saskaņā ar B nodaļas noteikumiem, identificējot visus potenciālos GSE sastopamības faktorus un to vēsturisko perspektīvu valstī vai reģionā;

darbojas pastāvīga GSE uzraudzības un kontroles sistēma, kas galvenokārt saistīta ar B nodaļā aprakstītajiem riskiem un atbilst obligātajām uzraudzības prasībām, kas noteiktas D nodaļā;

darbojas izglītojoša programma veterinārārstiem, lauksaimniekiem un strādniekiem, kas saistīti ar liellopu pārvadāšanu, tirdzniecību un kaušanu, lai sekmētu ziņošanu par visiem gadījumiem, kad konstatē ►C4  GSE atbilstīgas klīniskās pazīmes ◄ mērķa apakšpopulācijās, kas definētas šā pielikuma D nodaļā;

ir spēkā pienākums ziņot par visiem liellopiem, kam ir ►C4  GSE atbilstīgas klīniskās pazīmes ◄ , un izmeklēt tos;

apstiprinātā laboratorijā veic izpēti smadzenēm un citiem audiem, kas paņemti saskaņā ar b) apakšpunktā minētās uzraudzības un kontroles sistēmas pamatnoteikumiem.

GSE ierosinātāja esību vai neesību valstī vai reģionā un, ja konstatē ierosinātāja klātbūtni, tad tā izplatību, pamatojoties uz uzraudzības pasākumu rezultātiem;

gaļas un kaulu miltu vai dradžu ražošanu no GSE autohtonām atgremotāju populācijām;

importētus gaļas un kaulu miltus vai dradžus;

importētus liellopus, aitas un kazas;

importētu dzīvnieku barību un barības sastāvdaļas;

importētus atgremotāju izcelsmes produktus lietošanai pārtikā, kuri varētu būt saturējuši V pielikuma 1. punktā uzskaitītos audus un varētu būt izbaroti liellopiem;

importētus atgremotāju izcelsmes produktus, ko in vivo izmanto liellopiem.

GSE izraisītāja pārstrādi un amplifikāciju, ja liellopi tiek baroti ar atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem vai citu barību vai barības sastāvdaļām, kurā ir minētās gaļas, kaulu miltu vai dradžu piemaisījumi;

atgremotāju liemeņu (tostarp kritušu dzīvnieku), blakusproduktu un kautuvju atkritumu izmantošanu, apstrādes procesu parametrus un dzīvnieku barības ražošanas metodes;

to, vai atgremotājus baro vai nebaro ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, tostarp pasākumus, lai nepieļautu infekcijas izplatīšanos caur dzīvnieku barību;

liellopu populācijām īstenotās GSE uzraudzības līdzšinējo līmeni un šādas uzraudzības rezultātus.

kurā ir veikta riska analīze saskaņā ar B nodaļu, lai identificētu vēsturiskos un pašreizējos riska faktorus;

kurā ir pieņemti piemēroti īpaši pasākumi visu identificēto risku mazināšanai attiecībā uz turpmāk tekstā definēto laikposmu;

kurā ir spēkā D nodaļā aprakstītā B tipa uzraudzība, kā arī ir sasniegts attiecīgais punktu skaits saskaņā ar minētās nodaļas 2. tabulu; un

valstī vai reģionā:

kurā ir veikta riska analīze, pamatojoties uz informāciju, kas izklāstīta B nodaļā, lai identificētu vēsturiskos un pašreizējos riska faktorus;

kurā ir pieņemti piemēroti īpaši pasākumi visu identificēto risku mazināšanai, bet šie pasākumi nav pieņemti attiecībā uz atbilstošo laikposmu;

kurā ir spēkā D nodaļā aprakstītā A tipa uzraudzība, kā arī ir sasniegts attiecīgais punktu skaits saskaņā ar 2. tabulu. A tipa uzraudzību var aizstāt ar B tipa uzraudzību, ja ir sasniegts attiecīgais punktu skaits; un

valstī vai reģionā:

A tipa uzraudzība

Piemērojot A tipa uzraudzību, GSE var noteikt tādam izplatības modelim ( 19 ) attiecīgajā valstī vai reģionā, kurā pieaugušu liellopu populācijā ir ne mazāk kā viens slimības gadījums uz 100 000 , ar ticamības līmeni 95 %.

B tipa uzraudzība

Piemērojot B tipa uzraudzību, GSE var noteikt tādam izplatības modelim attiecīgajā valstī vai reģionā, kurā pieaugušu liellopu populācijā ir ne mazāk kā viens slimības gadījums uz 50 000 , ar ticamības līmeni 95 %.

B tipa uzraudzību var īstenot valstis vai reģioni ar nenozīmīgu BSE riska statusu, lai pārliecinātos par riska analīzes secinājumu pareizību, piemēram, pierādot visu identificēto riska faktoru mazināšanas pasākumu efektivitāti, izmantojot uzraudzību, kuras mērķis ir palielināt iespējamību, ka tiek konstatēti minēto pasākumu trūkumi.

Pēc tam, kad, izmantojot A tipa uzraudzību, ir sasniegts attiecīgais punktu skaits, B tipa uzraudzību var veikt arī valstīs vai reģionos ar kontrolētu GSE riska statusu, lai saglabātu A tipa uzraudzības laikā gūto atziņu ticamību.

Šā pielikuma mērķiem uzraudzības veikšanas nolūkā liellopi iedalīti šādās četrās apakšpopulācijās:

informāciju par iepriekšējo sešu gadu laikā dalībvalsts teritorijā pastāvošo ikgadējo GSE uzraudzības sistēmu, ietverot detalizētu dokumentāciju, kas pamato atbilstību 7.2. punktā noteiktajiem epidemioloģiskajiem kritērijiem;

informāciju saskaņā ar 6. panta 1.b punkta trešās daļas b) apakšpunktu par liellopu identificēšanas un izsekojamības sistēmu, kāda ir ieviesta dalībvalsts teritorijā pēdējos sešos gados, ietverot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 ( 23 ) 5. pantā minētās elektroniskās datubāzes darbības detalizētu aprakstu;

informāciju par dzīvnieku barošanas aizliegumiem dalībvalsts teritorijā pēdējos sešus gadus, ietverot 6. panta 1.b punkta trešās daļas c) apakšpunktā minētā vispārējā barošanas aizlieguma attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem izpildes nodrošināšanas detalizētu aprakstu, ietverot paraugu ņemšanas plānu un atklāto pārkāpumu skaitu un veidu, un paveiktā darba pārbaudes rezultātus;

ieteiktās pārskatītās GSE uzraudzības programmas detalizētu aprakstu, kurā ietverts ģeogrāfiskais apgabals, kurā programma jāveic, un pārskatītās GSE uzraudzības programmas aptveramo liellopu subpopulāciju apraksts, ietverot norādījumus par vecuma ierobežojumiem un testiem ņemamo paraugu lielumu;

visaptverošas riska analīzes rezultātus, kas rāda, ka pārskatītā GSE uzraudzības programma nodrošinās cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību. Šajā analīzē ietver dzimšanas kohortas analīzi vai citu atbilstošu pētījumu, kura mērķis ir pierādīt, ka TSE riska samazināšanas pasākumi, ieskaitot 6. panta 1.b punkta trešās daļas c) apakšpunktā minēto barošanas aizliegumu, ir efektīvi īstenoti.

vismaz sešus gadus pēc 6. panta 1.b punkta trešās daļas b) apakšpunktā minētās Kopienas GSE pārbaudes sistēmas ieviešanas dienas:

vai nu

pēc a) apakšpunktā minētā sešu gadu laikposma nav pierādījumu, ka GSE epidemioloģiskā situācija pasliktinātos.

Prionu proteīnu genotipu kodoniem 136, 154 un 171 nosaka katrai TSE pozitīvai aitai. Nekavējoties ziņo Komisijai par konstatētiem TSE gadījumiem aitām ar genotipiem, kuros kodēts alanīns (A) abās alēlēs pie kodona 136, arginīns (R) abās alēlēs pie kodona 154 un arginīns (R) abās alēlēs pie kodona 171. Ja pozitīvais TSE gadījums ir atipiskas skrepi slimības gadījums, prionu proteīnu genotips jānosaka arī kodonam 141.

Prionu proteīnu genotipu kodoniem 146 un 222 nosaka katrai TSE pozitīvai kazai. Nekavējoties ziņo Komisijai par konstatētiem TSE gadījumiem kazām ar genotipiem, kuros kodēts serīns (S) vai asparagēnskābe (D) vismaz vienā alēlē pie kodona 146 un/vai lizīns (K) vismaz vienā alēlē pie kodona 222.

attiecībā uz saimniecībā audzētiem un nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem par PPV uzskata katru saimniecību un katru telpu, kurā briežu dzimtas dzīvnieki tiek turēti norobežotā teritorijā;

attiecībā uz savvaļas un daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem PPV nosaka ģeogrāfiski, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

pirmajā posmā minētās dalībvalstis:

otrajā posmā:

attiecībā uz saimniecībā audzētiem un nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem:

attiecībā uz savvaļas un daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem:

aizrīkles limfmezgli;

mandeles;

citi galvas limfmezgli.

ātrās noteikšanas testi:

ātrās noteikšanas testi, kas minēti X pielikuma C nodaļas 4. punktā un ko izmanto TSE noteikšanai liellopu vai mazo atgremotāju obex, tiek uzskatīti par piemērotiem TSE noteikšanai briežu dzimtas dzīvnieku obex. Ātrās noteikšanas testi, kas minēti X pielikuma C nodaļas 4. punktā un ko izmanto TSE noteikšanai liellopu vai mazo atgremotāju limfmezglos, tiek uzskatīti par piemērotiem TSE noteikšanai briežu dzimtas dzīvnieku limfmezglos. Skrīninga vajadzībām dalībvalstis var izmantot arī imūnhistoķīmiju, bet ir jāveic kvalifikācijas pārbaude, ko šajā nolūkā organizē ES TSE references laboratorija;

apstiprinošie testi:

ja ātrās noteikšanas testa rezultāts ir nepārliecinošs vai pozitīvs, paraugam veic apstiprinošās pārbaudes, izmantojot vismaz vienu no turpmāk minētajām metodēm un protokoliem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas jaunākajā izdevumā:

Ja dalībvalsts nevar apstiprināt pozitīvu ātrās noteikšanas testa rezultātu, tā sūta atbilstošus audus uz ES references laboratoriju apstiprināšanai;

izolāta raksturošana:

ja rezultāti attiecībā uz TSE ir pozitīvi, apspriežoties ar ES TSE references laboratoriju, jāveic izolāta sīkāka raksturošana.

testēšanai iesniegto briežu dzimtas dzīvnieku paraugu skaits pēc mērķgrupas un atbilstoši šādiem kritērijiem:

rezultāti, kas iegūti no ātrās noteikšanas testiem un apstiprinošajiem testiem (pozitīvo un negatīvo rezultātu skaits) un, vajadzības gadījumā, izolāta sīkākas raksturošanas izmeklējumiem, audu paraugs un izmantotais ātrās noteikšanas tests un apstiprinošā metode;

ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ieskaitot izcelsmes valsti, ja tā nav ziņotāja dalībvalsts, kur konstatēti TSE pozitīvi gadījumi;

ikviena tāda briežu dzimtas dzīvnieka genotips un suga, kam konstatēta TSE;

testēšanas gadījumā – tādu briežu dzimtas dzīvnieku genotips, kas ir testēti un kam nav konstatēta TSE.

atgremotāju barošanu ar dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu un minētos produktus saturošiem barības maisījumiem;

lauksaimniecības dzīvnieku, kas nav atgremotāji (izņemot kažokzvērus), barošanu ar:

atgremotāju barošanu ar:

lauksaimniecības dzīvnieku, kas nav atgremotāji, barošanu ar šādām barības sastāvdaļām un maisījumiem:

akvakultūras dzīvnieku barošanu ar šādām barības sastāvdaļām un barības maisījumiem:

neatšķirtu atgremotāju barošanu ar zivju miltus saturošiem piena aizstājējiem, ko ražo, laiž tirgū un lieto saskaņā ar IV nodaļas E iedaļā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem;

lauksaimniecības dzīvnieku barošanu ar augu izcelsmes barības sastāvdaļām un šādas barības sastāvdaļas saturošiem barības maisījumiem, kas piesārņoti ar nenozīmīgu daudzumu kaulu spīkulu, kas iegūtas no neatļautām dzīvnieku sugām. Šo atkāpi dalībvalstis var piemērot tikai tad, ja tās pirms tam ir veikušas riska novērtējumu, kas apstiprina, ka risks dzīvnieku veselībai ir ļoti mazs. Minētajā riska novērtējumā ņem vērā vismaz šādus aspektus:

mājputnu barošanu ar šādām barības sastāvdaļām un barības maisījumiem:

cūku barošanu ar šādām barības sastāvdaļām un barības maisījumiem:

neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, arī zivju miltus, no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

neiesaiņotu dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu;

neiesaiņotus asins pagatavojumus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

neiesaiņotus barības maisījumus, kas satur a), b) un c) punktā uzskaitītās barības sastāvdaļas.

zivju milti;

dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfāts un trikalcija fosfāts;

no tādiem dzīvniekiem iegūti asins pagatavojumi, kas nav atgremotāji;

no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

atgremotājiem paredzēti barības maisījumi tiek ražoti un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā glabāti telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un glabā tādiem dzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas nav atgremotāji;

dokumentāciju, kurā sīki reģistrēti 1. punktā uzskaitīto produktu iepirkumi un izlietojums un minētos produktus saturošu barības maisījumu pārdevumi, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

lai apstiprinātu, ka atgremotājiem paredzētajos barības maisījumos nav neatļautas dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, regulāri jāņem paraugi no atgremotājiem paredzētajiem barības maisījumiem un jāveic to analīze, izmantojot Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 ( 24 ) VI pielikumā izklāstītās analīzes metodes, ar ko nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas barības oficiālai kontrolei. Paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko veic operators tādu savu procedūru ietvaros, kuras balstās uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principiem. Šādu paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus glabā un tie ir pieejami kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus.

kompetentā iestāde tos ir reģistrējusi kā mājražotājus, kuri ražo komplekso barību no barības maisījumiem, kas satur 1. punktā uzskaitītos produktus;

tie tur tikai tādus dzīvniekus, kas nav atgremotāji, un:

kompleksās barības ražošanā izmantotie zivju miltus saturošie barības maisījumi satur mazāk nekā 50 % kopproteīna;

kompleksās barības ražošanā izmantotie dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu saturošie barības maisījumi satur mazāk nekā 10 % kopējā fosfora;

kompleksās barības ražošanā izmantotie barības maisījumi, kas satur no tādiem dzīvniekiem iegūtus asins pagatavojumus, kuri nav atgremotāji, satur mazāk nekā 50 % kopproteīna.

no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, arī zivju milti, no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

no tādiem dzīvniekiem iegūti asins pagatavojumi, kas nav atgremotāji;

barības maisījumi, kas satur a) un b) punktā uzskaitītās barības sastāvdaļas.

no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, arī zivju miltus, no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu;

no tādiem dzīvniekiem iegūtus asins pagatavojumus, kas nav atgremotāji;

barības maisījumus, kas satur no a) līdz c) apakšpunktā uzskaitītās barības sastāvdaļas.

zivju miltiem jābūt ražotiem tādos pārstrādes uzņēmumos, kas ražo vienīgi tādus produktus, kuri iegūti no:

zivju miltu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, un uz šādu produktu etiķetes skaidri norāda: “Zivju milti – nedrīkst izbarot atgremotājiem, izņemot neatšķirtus atgremotājus”.

Uz tādu barības maisījumu etiķetes, kas satur zivju miltus un ir paredzēti lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izņemot kažokzvērus, skaidri norāda: “Satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem.”

Dzīvnieku izcelsmes dikalcija/trikalcija fosfāta tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, un uz tā etiķetes skaidri norāda: “Dzīvnieku izcelsmes dikalcija/trikalcija fosfāts – nedrīkst izbarot atgremotājiem”.

Uz tādu barības maisījumu etiķetes, kas satur dzīvnieku izcelsmes dikalcija/trikalcija fosfātu, skaidri norāda: “Satur dzīvnieku izcelsmes dikalcija/trikalcija fosfātu – nedrīkst izbarot atgremotājiem.”

asinis, no kurām paredzēts ražot asins pagatavojumus, iegūst kautuvēs, kurās nekauj atgremotājus un kuras kompetentā iestāde reģistrējusi kā tādas kautuves, kurās nekauj atgremotājus.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut kaut atgremotājus tādās kautuvēs, kurās ražo asinis, kas nav atgremotāju asinis un ko paredzēts izmantot tādu asins pagatavojumu ražošanā, kurus izmanto barībā, kas paredzēta dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde ir apmierināta ar tādas pārbaudes rezultātiem, kurā tā novērtē tādu pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš atgremotāju asiņu un asiņu, kas nav atgremotāju asinis, krustenisku kontamināciju.

Minētie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

asinis, kuras paredzēts izmantot tādiem dzīvniekiem paredzētu asins pagatavojumu ražošanā, kas nav atgremotāji, uz pārstrādes uzņēmumu ved tādos transportlīdzekļos un konteineros, kuros pārvadā tikai tādas asinis, kas nav atgremotāju asinis.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, transportlīdzekļus un konteinerus, kas iepriekš izmantoti no atgremotājiem iegūtu asiņu pārvadāšanai, var izmantot tādu asiņu pārvadāšanai, kas nav atgremotāju asinis, ja minētie transportlīdzekļi un konteineri pirms tam ir rūpīgi iztīrīti, lai novērstu krustenisko kontamināciju, saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde. Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus;

asins pagatavojumus ražo pārstrādes uzņēmumos, kuros pārstrādā tikai tādas asinis, kas nav atgremotāju asinis, un kurus kompetentā iestāde reģistrējusi kā uzņēmumus, kur pārstrādā tikai tādu dzīvnieku asinis, kuri nav atgremotāji.

▼M48

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut ražot asinis, ko izmanto tādu dzīvnieku barībā, kuri nav atgremotāji, tādos pārstrādes uzņēmumos, kas pārstrādā atgremotāju asinis.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde ir apmierināta ar pārbaudes rezultātiem, kurā tā novērtē tādu pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš krustenisko kontamināciju.

Minētie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

tādu asins pagatavojumu, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, un uz šādu asins pagatavojumu etiķetes skaidri norāda: “Asins pagatavojumi, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji – nedrīkst izbarot atgremotājiem”.

Uz tādu barības maisījumu etiķetes, kas satur asins pagatavojumus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, skaidri norāda: “Satur asins pagatavojumus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji – nedrīkst izbarot atgremotājiem”.

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ko paredzēts izmantot, ražojot šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, ir no viena vai vairākiem šādiem uzņēmumiem:

Atkāpjoties no pirmās daļas i), ii) un iii) punkta, kompetentā iestāde atgremotājus var atļaut kaut un to produktus apstrādāt pirmās daļas i), ii) un iii) punktā minētajos uzņēmumos, kuros ražo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti un ko paredzēts izmantot, lai ražotu šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde, veicot pārbaudi uz vietas, ir pārliecinājusies par to pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš krustkontamināciju starp atgremotāju izcelsmes blakusproduktiem un tādiem blakusproduktiem, kas nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti.

Minētie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti un ko paredzēts izmantot, ražojot šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, uz pārstrādes uzņēmumu ved tādos transportlīdzekļos un konteineros, kurus neizmanto atgremotāju izcelsmes dzīvnieku blakusproduktu pārvadāšanai.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, transportlīdzekļus un konteinerus, kas iepriekš izmantoti no atgremotājiem iegūtu dzīvnieku blakusproduktu pārvadāšanai, var izmantot tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai, kas nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti, ja minētie transportlīdzekļi un konteineri pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustenisko kontamināciju, saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus;

▼M59

šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas ražo pārstrādes uzņēmumos, kuros ražo tikai tādus dzīvnieku blakusproduktus, kas nav atgremotāju blakusprodukti un kas iegūti no šīs iedaļas a) punktā minētajām kautuvēm, gaļas sadalīšanas uzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem. Minētos pārstrādes uzņēmumus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā uzņēmumus, kuros pārstrādā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav atgremotāju blakusprodukti.

▼M48

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut ražot šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas tādos pārstrādes uzņēmumos, kas pārstrādā atgremotāju izcelsmes dzīvnieku blakusproduktus.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde ir apmierināta ar pārbaudes rezultātiem, kurā tā novērtē tādu pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš atgremotāju izcelsmes pārstrādātu olbaltumvielu un tādu pārstrādātu olbaltumvielu krustenisko kontamināciju, kas nav atgremotāju izcelsmes olbaltumvielas.

Minētie preventīvie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

barības maisījumus, kas satur šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, ražo uzņēmumos, kurus šim mērķim apstiprinājusi kompetentā iestāde un kuri ražo tikai akvakultūras dzīvniekiem paredzētu barību.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma:

▼M59

Šajā iedaļā minēto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgajā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, un uz to etiķetes skaidri norāda: “Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, – nedrīkst izbarot lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus”.

Uz tādu barības maisījumu etiķetes, kas satur šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, skaidri norāda:

“Satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, – nedrīkst izbarot lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus”.

piena aizstājējos izmantotos zivju miltus ražo tādos pārstrādes uzņēmumos, kas ražo vienīgi tādus produktus, kuri iegūti no:

Piena aizstājējos izmantotie zivju milti atbilst III nodaļā paredzētajiem vispārīgajiem nosacījumiem;

piena aizstājēju ražošanai paredzētu zivju miltu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, kā arī uz minēto zivju miltu etiķetes skaidri norāda: “Zivju milti – nedrīkst izbarot atgremotājiem, izņemot neatšķirtus atgremotājus”;

neatšķirtu atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā zivju miltus atļauts izmantot tikai tādu piena aizstājēju ražošanai, ko izplata pulverveidā un izmanto atšķaidītus konkrētā šķidruma daudzumā un kas paredzēti neatšķirtu atgremotāju barošanai kā pirmpiena papildinājums vai aizvietotājs pirms dzīvnieku pilnīgas atšķiršanas;

piena aizstājējus, kas satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtu atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, ražo uzņēmumos, kuri neražo cita veida barības maisījumus atgremotājiem un kurus šim mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut ražot citus atgremotājiem paredzētus barības maisījumus uzņēmumos, kuros ražo arī piena aizstājējus, kas satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi attiecīgajā uzņēmumā, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

pirms laišanas brīvā apgrozībā Savienībā importētāji nodrošina, ka, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās analīzes metodes, ar ko barības kontroles mērķiem nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, tiek analizēti visi sūtījumi, kuros ir zivju miltus saturoši importa piena aizstājēji, lai apstiprinātu, ka tajos nav neatļautu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu;

tādu zivju miltus saturošu piena aizstājēju etiķetē, kas paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, skaidri norāda: “Satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem, izņemot neatšķirtus atgremotājus”;

neiesaiņotus zivju miltus saturošus piena aizstājējus, kas ir paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kā arī glabā noliktavās, kuras neizmanto attiecīgi citas atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai vai glabāšanai.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, ko pēc tam izmantos neiesaiņotas atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, var izmantot tādu neiesaiņotu piena aizstājēju pārvadāšanai vai glabāšanai, kuri satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, ja minētie transportlīdzekļi, konteineri un noliktavas saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir rūpīgi iztīrīti, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu. Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus;

saimniecībās, kurās tiek turēti atgremotāji, īsteno pasākumus, ar ko novērš zivju miltus saturošu piena aizstājēju izbarošanu tādiem atgremotājiem, kuri nav neatšķirti atgremotāji. Kompetentā iestāde izveido sarakstu ar saimniecībām, kurās izmanto zivju miltus saturošus piena aizstājējus, nosakot saimniecībai pienākumu izmantot iepriekšējas paziņošanas sistēmu vai citu sistēmu, ar to nodrošinot, ka tiek ievērots šis īpašais nosacījums.

no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas jāražo:

Atkāpjoties no pirmās daļas i) punktā paredzētā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas ražot pārstrādes uzņēmumos, kuros pārstrādā no citām sugām iegūtus blakusproduktus.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde, veicot pārbaudi, ir pārliecinājusies par to pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš krustkontamināciju starp pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem, un pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no citiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

Minētie preventīvie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

barības maisījumus, kas satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ražo uzņēmumos:

Atkāpjoties no pirmās daļas i) punkta, īpaša atļauja tādas kompleksās barības ražošanai, kas ražota no barības maisījumiem, kuri satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, nav vajadzīga barības maisījumu mājražotājiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

Atkāpjoties no pirmās daļas ii) punkta, kompetentā iestāde akvakultūras dzīvniekiem, mājputniem vai cūkām paredzētus barības maisījumus, kas satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, var atļaut ražot uzņēmumos, kuros ražo arī citiem lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, paredzētus barības maisījumus, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi uz vietas, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

tirdzniecības dokumentu vai attiecīgā gadījumā veselības sertifikātu, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktu pievieno no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, minēto olbaltumvielu etiķeti un minētās olbaltumvielas saturošu barības maisījumu etiķeti skaidri marķē saskaņā ar šā pielikuma V nodaļas G iedaļu.

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ko paredzēts izmantot no cūkām iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai, ir no viena vai vairākiem šādiem uzņēmumiem:

Atkāpjoties no pirmās daļas i), ii) un iii) punkta, kompetentā iestāde atgremotājus vai mājputnus var atļaut kaut un to produktus apstrādāt pirmās daļas i), ii) un iii) punktā minētajos uzņēmumos, kuros ražo cūku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde, veicot pārbaudi uz vietas, ir pārliecinājusies par to pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš krustkontamināciju starp atgremotāju vai putnu izcelsmes blakusproduktiem un cūku izcelsmes blakusproduktiem.

Minētie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

cūku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot no cūkām iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai, uz pārstrādes uzņēmumu pārvadā tādos transportlīdzekļos un konteineros, kurus neizmanto atgremotāju vai mājputnu izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai.

Atkāpjoties no pirmās daļas, minētos blakusproduktus var pārvadāt transportlīdzekļos un konteineros, kas iepriekš izmantoti no atgremotājiem vai mājputniem iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai, ar nosacījumu, ka minētie transportlīdzekļi un konteineri saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustkontamināciju.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, kompetentajai iestādei pieejamu glabā vismaz divus gadus;

no cūkām iegūtās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas ražo pārstrādes uzņēmumos:

Atkāpjoties no pirmās daļas ii) punkta, kompetentā iestāde var atļaut no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas ražot pārstrādes uzņēmumos, kas pārstrādā atgremotāju vai mājputnu izcelsmes blakusproduktus.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde, veicot pārbaudi, ir pārliecinājusies par to pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš krustkontamināciju starp atgremotāju vai mājputnu izcelsmes pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām un cūku izcelsmes pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām.

Minētie preventīvie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

barības maisījumus, kas satur no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ražo uzņēmumos:

Atkāpjoties no pirmās daļas i) punkta, īpaša atļauja tādas kompleksās barības ražošanai, kas ražota no barības maisījumiem, kuri satur no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, nav vajadzīga tiem barības maisījumu mājražotājiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

Atkāpjoties no pirmās daļas ii) punkta, kompetentā iestāde mājputniem paredzētus barības maisījumus, kas satur no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, var atļaut ražot uzņēmumos, kuros ražo arī lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus, paredzētus barības maisījumus, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi uz vietas, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

tirdzniecības dokumentu vai attiecīgā gadījumā veselības sertifikātu, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktu pievieno no cūkām iegūtām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, minēto olbaltumvielu etiķeti un minētās olbaltumvielas saturošu barības maisījumu etiķeti skaidri marķē saskaņā ar šī pielikuma V nodaļas G iedaļu.

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ko paredzēts izmantot no mājputniem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai, ir no viena vai vairākiem šādiem uzņēmumiem:

Atkāpjoties no pirmās daļas i), ii) un iii) punkta, kompetentā iestāde atgremotājus vai cūkas var atļaut kaut un to produktus apstrādāt pirmās daļas i), ii) un iii) punktā minētajos uzņēmumos, kuros ražo mājputnu izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde, veicot pārbaudi uz vietas, ir pārliecinājusies par to pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš krustkontamināciju starp atgremotāju vai cūku izcelsmes blakusproduktiem un mājputnu izcelsmes blakusproduktiem.

Minētie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

mājputnu izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot no mājputniem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai, uz pārstrādes uzņēmumu pārvadā tādos transportlīdzekļos un konteineros, kurus neizmanto atgremotāju vai cūku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai.

Atkāpjoties no pirmās daļas, minētos blakusproduktus var pārvadāt transportlīdzekļos un konteineros, kas iepriekš izmantoti no atgremotājiem vai cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai, ar nosacījumu, ka minētie transportlīdzekļi un konteineri saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustkontamināciju.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, kompetentajai iestādei pieejamu glabā vismaz divus gadus;

no mājputniem iegūtās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas ražo pārstrādes uzņēmumos:

Atkāpjoties no pirmās daļas ii) punkta, kompetentā iestāde var atļaut no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas ražot pārstrādes uzņēmumos, kas pārstrādā atgremotāju vai cūku izcelsmes blakusproduktus.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde, veicot pārbaudi, ir pārliecinājusies par to pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš krustkontamināciju starp atgremotāju vai cūku izcelsmes pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām un mājputnu izcelsmes pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām.

Minētie preventīvie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

barības maisījumus, kas satur no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ražo uzņēmumos:

Atkāpjoties no pirmās daļas i) punkta, īpaša atļauja tādas kompleksās barības ražošanai, kas ražota no barības maisījumiem, kuri satur no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, nav vajadzīga tiem barības maisījumu mājražotājiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

Atkāpjoties no pirmās daļas ii) punkta, kompetentā iestāde cūkām paredzētus barības maisījumus, kas satur no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, var atļaut ražot uzņēmumos, kuros ražo arī lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus, paredzētus barības maisījumus, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi uz vietas, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

tirdzniecības dokumentu vai attiecīgā gadījumā veselības sertifikātu, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktu pievieno no mājputniem iegūtām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, minēto olbaltumvielu etiķeti un minētās olbaltumvielas saturošu barības maisījumu etiķeti skaidri marķē saskaņā ar šī pielikuma V nodaļas G iedaļu.

kautuves, kas saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas a) punkta pirmo daļu reģistrētas kā tādas, kurās nekauj atgremotājus, kā arī apstiprinātas kautuves, no kurām drīkst iegūt asinis, kas ražotas saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas a) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi, citi pārtikas uzņēmumi un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumi, kas attiecīgi reģistrēti kā tādi, kuros nekauj atgremotājus, neatkaulo un nesadala atgremotāju gaļu, neapstrādā atgremotāju produktus un apstrādā vai glabā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no pārtikas uzņēmumiem, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas a) punkta pirmo daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, kā arī apstiprinātas kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi pārtikas uzņēmumi, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas a) punkta otro, trešo un ceturto daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi pārtikas uzņēmumi un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumi, kas reģistrēti attiecīgi kā tādi, kuros nekauj atgremotājus un mājputnus, neatkaulo un nesadala atgremotāju un mājputnu gaļu, neapstrādā atgremotāju un mājputnu produktus un apstrādā vai glabā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no pārtikas uzņēmumiem, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas G iedaļas a) punkta pirmo daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kā arī apstiprinātas kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi pārtikas uzņēmumi, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas G iedaļas a) punkta otro, trešo un ceturto daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi pārtikas uzņēmumi un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumi, kas reģistrēti attiecīgi kā tādi, kuri nekauj atgremotājus un cūkas, neatkaulo un nesadala atgremotāju gaļu un cūkgaļu, neapstrādā atgremotāju un cūku produktus un apstrādā vai glabā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no pārtikas uzņēmumiem, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas H iedaļas a) punkta pirmo daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kā arī apstiprinātas kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi pārtikas uzņēmumi, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas H iedaļas a) punkta otro, trešo un ceturto daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas c) punkta pirmo daļu reģistrēti kā tādi, kuros pārstrādā tikai no tādiem dzīvniekiem iegūtas asinis, kas nav atgremotāji, kā arī apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kuros ražo asins pagatavojumus saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas c) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas c) punkta pirmo daļu reģistrēti kā tādi, kuros nepārstrādā atgremotāju blakusproduktus, kā arī apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kas ražo no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un kas darbojas saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas c) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar IV nodaļas G iedaļas c) punkta pirmo daļu reģistrēti kā tādi, kuros nepārstrādā atgremotāju un mājputnu blakusproduktus, kā arī apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kas ražo no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un kas darbojas saskaņā ar IV nodaļas G iedaļas c) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar IV nodaļas H iedaļas c) punkta pirmo daļu reģistrēti kā tādi, kuros nepārstrādā atgremotāju un cūku blakusproduktus, kā arī apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kas ražo no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un kas darbojas saskaņā ar IV nodaļas H iedaļas c) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar III nodaļas B iedaļu ražo barības maisījumus, kas satur zivju miltus, dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu, asins pagatavojumus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas vai no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas d) punktu ražo barības maisījumus, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras iegūtas no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, kā arī apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar V nodaļas E iedaļas 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktu ražo barības maisījumus tikai eksportam no Savienības vai gan barības maisījumus tikai eksportam no Savienības, gan akvakultūras dzīvniekiem domātus barības maisījumus, ko paredzēts laist Savienības tirgū;

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas E iedaļas d) punktu ražo zivju miltus saturošus piena aizstājējus neatšķirtiem atgremotāju sugu lauksaimniecības dzīvniekiem;

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas F iedaļas b) punktu ražo barības maisījumus, kas satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas G iedaļas d) punktu ražo mājputniem paredzētus barības maisījumus, kas satur no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas H iedaļas d) punktu ražo cūkām paredzētus barības maisījumus, kas satur no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

noliktavas, kas apstiprinātas saskaņā ar III nodaļas A iedaļas 3. punktu vai V nodaļas E iedaļas 3. punkta d) apakšpunkta trešo daļu.

pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus;

dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu;

no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas;

no atgremotājiem iegūtu kausētus taukus, kuru maksimālais atlikušo kopējo nešķīstošo piemaisījumu daudzums nepārsniedz 0,15 % svara, un no šādiem taukiem gatavotus atvasinātos produktus.

pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus;

dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu;

no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas;

no atgremotājiem iegūtus kausētus taukus, kuru maksimālais atlikušo kopējo nešķīstošo piemaisījumu daudzums nepārsniedz 0,15 % svara, un no šādiem taukiem gatavotus atvasinātos produktus.

kažokzvēriem vai lolojumdzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas satur zivju miltus, var ražot uzņēmumos, kuros ražo barību lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, kā arī neatšķirtu atgremotāju barošanai paredzētus piena aizstājējus;

kažokzvēriem vai lolojumdzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, var ražot uzņēmumos, kuros ražo mājputnu vai cūku barību, ar nosacījumu, ka no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas atbilst IV nodaļas F iedaļas a) punkta prasībām;

kažokzvēriem vai lolojumdzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas satur no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, var ražot uzņēmumos, kuros ražo mājputnu barību, ar nosacījumu, ka no cūkām iegūtās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas atbilst IV nodaļas G iedaļas a), b) un c) punkta prasībām;

kažokzvēriem vai lolojumdzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas satur no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, var ražot uzņēmumos, kuros ražo cūku barību, ar nosacījumu, ka no mājputniem iegūtās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas atbilst IV nodaļas H iedaļas a), b) un c) punkta prasībām.

pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus;

dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu;

no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas;

no atgremotājiem iegūtus kausētus taukus, kuru maksimālais atlikušo kopējo nešķīstošo piemaisījumu daudzums nepārsniedz 0,15 % svara, un no šādiem taukiem gatavotus atvasinātos produktus.

pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas pārvadā aizplombētos konteineros tieši no pārstrādes rūpnīcas uz izvešanas vietu no Savienības teritorijas, kas ir Komisijas Lēmuma 2009/821/EK ( 25 ) I pielikuma sarakstā iekļauts robežkontroles punkts. Pirms izbraukšanas no Savienības teritorijas uzņēmējs, kurš atbild par pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu pārvadāšanas organizēšanu, informē kompetento iestādi attiecīgajā robežkontroles punktā par sūtījuma ierašanos izvešanas vietā;

sūtījumam pievieno pienācīgi aizpildītu tirdzniecības dokumentu, kas noformēts saskaņā ar paraugu Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļas 6. punktā un izdots, izmantojot integrēto datorizēto veterināro sistēmu (TRACES), kas ieviesta ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EK ( 26 ). Minētajā tirdzniecības dokumentā I.28. lodziņā kā izvešanas punktu norāda izvešanas robežkontroles punktu;

kad sūtījums ierodas izvešanas vietā, kompetentā iestāde robežkontroles punktā pārbauda plombu katram konteineram, kas atvests uz robežkontroles punktu.

Pamatojoties uz riska analīzi, kompetentā iestāde robežkontroles punktā var pieļaut atkāpi un pieņemt lēmumu pārbaudīt konteineru plombas nejaušas izlases kārtībā.

Ja plombu pārbaudes rezultāts nav apmierinošs, sūtījums vai nu jāiznīcina, vai jānosūta atpakaļ izcelsmes uzņēmumam.

Robežkontroles punkta kompetentā iestāde, izmantojot TRACES sistēmu, informē kompetento iestādi, kas atbild par pienākušā sūtījuma izcelsmes vietas noteikšanu, par sūtījuma ierašanos izvešanas vietā un, attiecīgos gadījumos, par plombu pārbaudes iznākumu un jebkādiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem;

kompetentā iestāde, kas atbild par izcelsmes vietas noteikšanu, veic regulāras oficiālās kontroles, lai pārbaudītu a) un b) punkta pareizu īstenošanu un lai pārbaudītu, ka par katru eksportam paredzētu no atgremotājiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu sūtījumu no robežkontroles punkta kompetentās iestādes TRACES sistēmā ir saņemts apstiprinājums par izvešanas vietā veikto kontroli.

pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai, kas satur no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un kas:

organiskajam mēslojumam vai augsnes ielabotājiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 22. punktā un satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no atgremotājiem, vai tādu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu maisījumu, kas iegūtas no atgremotājiem un dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ar nosacījumu, ka:

Nosacījumus, kas izklāstīti 2. punkta b) apakšpunkta v), vii) un viii) punktā, nepiemēro organiskajam mēslojumam vai augsnes ielabotājiem, kas ir pārdošanai gatavos iepakojumos, kuri nav smagāki par 50 kg un paredzēti lietošanai galapatērētājam.

pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ražo pārstrādes uzņēmumos, kuri atbilst IV nodaļas D iedaļas c) punkta vai IV nodaļas F iedaļas a) punkta i) apakšpunkta, vai IV nodaļas G iedaļas c) punkta, vai IV nodaļas H iedaļas c) punkta prasībām.

barības maisījumus, kuri satur pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ražo barības maisījumu ražošanas uzņēmumos, kuri:

barības maisījumus, kuri satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iesaiņo un marķē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai ar importētājvalsts juridiskajām prasībām. Ja barības maisījumi, kuri satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, nav marķēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, uz etiķetes norāda šādu tekstu: “Satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji”;

neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, kas paredzēti eksportam no Savienības, pārvadā tādos transportlīdzekļos un konteineros, kā arī glabā tādās noliktavās, kurus neizmanto attiecīgi tādas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, ko paredzēts laist tirgū un kas ir domāta lauksaimniecības dzīvniekiem atgremotājiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus. Dokumentāciju, kurā ir detalizēts pārvadāto vai glabāto produktu veids, kompetentajai iestādei pieejamu glabā vismaz divus gadus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, kas iepriekš izmantoti, lai pārvadātu vai glabātu neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, kas paredzēti eksportam no Savienības, pēc tam var izmantot, lai pārvadātu vai glabātu barību, ko paredzēts laist tirgū un kas ir domāta lauksaimniecības dzīvniekiem atgremotājiem vai lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus, ja vien minētie transportlīdzekļi, konteineri un noliktavas saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustkontamināciju. Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, kompetentajai iestādei pieejamu glabā vismaz divus gadus.

Noliktavas, kurās glabā neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti d) punkta otrajā daļā, apstiprina kompetentā iestāde, pamatojoties uz minēto noliktavu pārbaudi attiecībā uz atbilstību minētajā daļā noteiktajām prasībām.

lolojumdzīvnieku barībai, kura satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un kas ir pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumos, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. pantu, un minētā barība ir iesaiņota un marķēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

zivju miltiem, ja tie ir ražoti saskaņā ar šo pielikumu;

no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, ja tās ir ražotas saskaņā ar šo pielikumu;

barības maisījumiem, kas nesatur citas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas kā vien zivju miltus un no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ja tie ir ražoti saskaņā ar šo pielikumu;

no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas paredzētas lolojumdzīvnieku barības ražošanai vai organiskā mēslojuma, vai augsnes ielabotāju ražošanai trešajā galamērķa valstī, ja pirms eksporta eksportētājs nodrošina to, ka katrs pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu sūtījums tiek analizēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikuma 2.2. punktā noteikto analīzes metodi atgremotāju izcelsmes sastāvdaļu neesamības noteikšanai.

piemēro prasības, kas izklāstītas šīs iedaļas 2. punkta b) apakšpunkta i), ii), iii), iv), v), vi) un vii) punktā. 2. punkta b) apakšpunkta v) un vii) punktā izklāstītos nosacījumus nepiemēro organiskajam mēslojumam vai augsnes ielabotājiem, kas ir pārdošanai gatavos iepakojumos, kuri nav smagāki par 50 kg un paredzēti lietošanai galapatērētājam;

pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, ko tie satur un kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ražo pārstrādes uzņēmumos, kas atbilst IV nodaļas D iedaļas c) punkta prasībām un kas ir norādīti saskaņā ar V nodaļas A iedaļas 1. punkta d) apakšpunktu;

tie ir ražoti uzņēmumos vai ražotnēs, kas pārstrādā vienīgi neatgremotāju izcelsmes organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus.

Atkāpjoties no šā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut eksportēt šajā punktā minēto organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus, kas ražoti uzņēmumos vai ražotnēs, kurās pārstrādā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus, kas satur atgremotāju izcelsmes materiālu, ja tiek īstenoti efektīvi pasākumi, kas novērš organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju, kas satur vienīgi neatgremotāju izcelsmes materiālu, un organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju, kas satur atgremotāju izcelsmes materiālu, šķērskontamināciju;

tos transportē uz izvešanas vietu no Savienības teritorijas jaunā iepakojuma materiālā vai beztaras konteineros, ko neizmanto atgremotāju izcelsmes materiāla pārvadāšanai vai kas saskaņā ar dokumentētu, kompetentās iestādes iepriekš apstiprinātu procedūru pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu šķērskontamināciju.

Nosacījumus, kas izklāstīti 5. punkta c) un d) apakšpunktā, nepiemēro organiskajam mēslojumam vai augsnes ielabotājiem, kas ir pārdošanai gatavos iepakojumos, kuri nav smagāki par 50 kg un paredzēti lietošanai galapatērētājam.

attiecībā uz liellopiem:

▼M37

▼M52

attiecībā uz aitām un kazām: tādu dzīvnieku galvaskauss, tostarp smadzenes un acis, un muguras smadzenes, kuri ir vecāki par 12 mēnešiem vai kuriem smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs.

kautuvēs vai attiecīgā gadījumā citās kaušanas vietās;

attiecībā uz liellopu mugurkaulu – gaļas sadalīšanas uzņēmumos;

attiecīgā gadījumā Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētajos apstiprinātajos uzņēmumos vai ražotnēs (iekārtās).

alternatīvie testi kautuvēs jāveic visiem dzīvniekiem, kam izņemams īpašais riska materiāls;

ja kādam no nokautajiem dzīvniekiem ir apstiprināta GSE, no kautuves nedrīkst izvest nekādus pārtikai vai dzīvnieku barībai paredzētus liellopu, aitu vai kazu produktus, iekams kompetentā iestāde nav saņēmusi un apstiprinājusi visu nokauto un potenciāli kontaminēto dzīvnieku alternatīvo testu rezultātus;

ja alternatīva testa rezultāts ir pozitīvs, viss kautuvē potenciāli kontaminētais liellopu, aitu un kazu audu materiāls jāiznīcina saskaņā ar 3. punktu, izņemot gadījumu, ja visas attiecīgā dzīvnieka daļas (arī ādu) iespējams identificēt un turēt atsevišķi.

aitu un kazu muguras smadzenes izņemt šim nolūkam attiecīgi pilnvarotos gaļas sadalīšanas uzņēmumos;

liellopu mugurkaulu no liemeņiem vai liemeņu daļām atdalīt šim nolūkam īpaši pilnvarotos, uzraudzītos un reģistrētos gaļas veikalos;

galvas gaļu no liellopiem iegūt gaļas sadalīšanas uzņēmumos, kas saskaņā ar 9. punktu īpaši pilnvaroti šādam nolūkam.

iegūšana notiek speciāli tam paredzētā teritorijā, kas fiziski atdalīta no pārējām kaušanas līnijas daļām;

ja galvas tiek aizvāktas no konveijera vai āķiem pirms galvas gaļas iegūšanas, tad priekšējais audu kanāls un lielais pakauša caurums jānoslēdz ar ūdensnecaurlaidīgu un izturīgu aizbāzni. Ja iegarenās smadzenes tiek ņemtas kā paraugs GSE laboratorijas pārbaudei, tad lielo pakauša caurumu noslēdz tūlīt pēc minētā parauga ņemšanas;

►C4  galvas gaļu neiegūst no galvām, kurām ir bojātas vai īsi pirms vai tūlīt pēc kaušanas zaudētas acis vai kuras ir citādi bojātas veidā, kā rezultātā galva var tikt kontaminēta ar centrālās nervu sistēmas audiem; ◄

galvas gaļu neiegūst no galvām, kas nav bijušas pienācīgi noslēgtas saskaņā ar b) apakšpunktu;

►C4  neierobežojot vispārējos higiēnas noteikumus, ir spēkā īpašas norādes darbam, lai novērstu galvas gaļas kontamināciju ieguves laikā, it īpaši gadījumā, kad ieguves laikā ir pazaudēts b) apakšpunktā minētais aizbāznis vai tikušas bojātas acis; ◄

►C4  lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti kontaminācijas mazināšanas pasākumi, ir izstrādāts paraugu ņemšanas plāns, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus. ◄

transportēšanai uz gaļas izciršanas uzņēmumu paredzētās galvas, glabāšanas laikā un vedot no kautuves uz gaļas izciršanas uzņēmumu, ir novietotas uz statīva;

pirms pārvietošanas no konveijera vai āķiem uz statīviem priekšējais audu kanāls un lielais pakauša caurums ir pienācīgi noslēgts ar ūdensnecaurlaidīgu un izturīgu aizbāzni. Ja iegarenās smadzenes tiek ņemtas kā paraugs GSE laboratorijas pārbaudei, tad lielo pakauša caurumu noslēdz tūlīt pēc minētā parauga ņemšanas;

nepieļauj tādu galvu pārvešanu uz īpaši pilnvarotu gaļas sadalīšanas uzņēmumu, kas nav pienācīgi noslēgtas saskaņā ar b) apakšpunktu, kas ir bojātas vai kam īsi pirms vai tūlīt pēc kaušanas ir zaudētas acis, vai kas ir citādi bojātas veidā, kura rezultātā galvas gaļu var kontaminēt centrālās nervu sistēmas audi;

lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti kontaminācijas mazināšanas pasākumi, izstrādāts izlases pārbaužu plāns kautuvēm, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus;

galvas gaļas iegūšanu veic, ievērojot kontroles sistēmu, ko atzinusi kompetentā iestāde, lai novērstu galvas gaļas iespējamo kontamināciju. Sistēmā iekļauj vismaz šādus noteikumus:

lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti pasākumi kontaminācijas mazināšanai, ir izstrādāts izlases pārbaužu plāns gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus.

līdz 2017. gada 30. jūnijam gadījumos, kad netiek prasīts izņemt mugurkaulu, Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantā minētajā marķējumā mugurkaulu saturošus liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus identificē ar skaidri redzamu zilu svītru.

No 2017. gada 1. jūlija, gadījumos, kad tiek prasīts izņemt mugurkaulu, Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantā minētajā marķējumā mugurkaulu saturošus liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus identificē ar skaidri redzamu sarkanu svītru;

attiecīgā gadījumā gaļas sūtījumiem pievienotajā tirdzniecības pavadzīmē jābūt iekļautai konkrētai informācijai par to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaitu, uz kuriem attiecas prasība par mugurkaula izņemšanu. Importa gadījumā, ja vajadzīgs, minēto konkrēto informāciju iekļauj kopējā veterinārajā ievešanas dokumentā (KVID), kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 136/2004 ( 27 ) 2. panta 1. punktā;

gaļas veikali b) apakšpunktā minētos tirdzniecības dokumentus glabā vismaz gadu.

attiecībā uz liellopiem:

attiecībā uz aitām un kazām:

Ja GSE apstiprina liellopiem – to liellopu nokaušana un pilnīga iznīcināšana, kas identificēti, veicot 1. punkta a) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu; tomēr dalībvalsts var nolemt:

Gadījums, kad TSE apstiprina aitām vai kazām

▼M68 —————

▼M50

Ja ar TSE inficētais dzīvnieks ir ievests no citas saimniecības:

Uz saimniecību attiecina intensificētas TSE uzraudzības protokolu. Protokols arī paredz uz TSE klātbūtni testēt tādus par 18 mēnešiem vecākus dzīvniekus, kas saimniecībā miruši vai nonāvēti, taču ne slimības izskaušanas kampaņas sakarā. Netestē ARR/ARR genotipa aitas un tādas kazas, kurām ir vismaz viena K222, D146 vai S146 alēle. Testēšanu veic saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3. daļas 3.2. punktā aprakstītajām laboratoriskajām metodēm un protokoliem.

Saimniecībā atļauts ievest tikai šādus dzīvniekus:

Saimniecībā atļauts izmantot tikai šādus vaislas teķus, vaislas āžus un aitu un kazu reproduktīvos produktus:

Dzīvniekus no saimniecības pārvietot atļauts vai nu iznīcināšanai, vai ar šādiem nosacījumiem:

Ierobežojumus, kas izklāstīti 3.1. līdz 3.4. punktā, uz saimniecību turpina attiecināt:

▼M68

Uz saimniecību attiecina intensificētas TSE uzraudzības protokolu. Protokols arī paredz uz TSE klātbūtni testēt tādus par 18 mēnešiem vecākus dzīvniekus, kuri:

Netestē ARR/ARR genotipa aitas un tādas kazas, kurām ir vismaz viena K222, D146 vai S146 alēle. Testēšanu veic saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3. daļas 3.2. punktā aprakstītajām laboratoriskajām metodēm un protokoliem.

Piemēro 3.2. un 3.3. punktā izklāstītos nosacījumus.

Tomēr, atkāpjoties no 3.2. un 3.3. punkta, dalībvalsts var atļaut saimniecībā ievest un izmantot:

ja vien:

Dzīvniekus no saimniecības aizvest ir atļauts iznīcināšanai vai tieši uz nokaušanu lietošanai pārtikā, vai arī ar šādiem nosacījumiem:

Dalībvalsts nodrošina, ka no šās saimniecības netiek nosūtīta sperma, embriji un olšūnas.

Aitu un/vai kazu atnešanās periodā saimniecībā ir aizliegts jebkādas aitas un kazas ganīt kopīgās ganībās ar aitām un kazām no citām saimniecībām.

Ārpus aitu un kazu atnešanās perioda kopīgas ganības ir atļautas, ja vien tiek ievēroti ierobežojumi, ko, balstoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotu apsvēršanu, nosaka dalībvalsts.

Saimniecībās, kur īstenots 2.2.2. punkta d) apakšpunktā noteiktais 3. risinājums, 4.1. līdz 4.5. punktā izklāstītos ierobežojumus joprojām piemēro divus gadus no brīža, kad konstatēts pēdējais TSE gadījums, kas nav atipiskā skrepi slimība.

visu selekcijas programmā iesaistīto ganāmpulku dzīvnieku identitāti, šķirni un numuru;

identitāti individuāliem dzīvniekiem, no kuriem ņemti paraugi selekcijas programmas ietvaros, tostarp vaislas auniem, no kuriem ņemti paraugi ganāmpulkos, kas nav iesaistīti selekcijas programmā;

visu genotipa noteikšanas testu rezultātus.

dažādu alēļu biežumu šķirnē;

šķirnes retumu;

izvairīšanos no tuvradnieciskas krustošanās vai ģenētiskas novirzes.

reizi trijos gados minimālam paraugam, kurā ir vismaz 1 560 aitu; vai

dalībvalsts noteiktam parauga lielumam un paraugu ņemšanas biežumam, pamatojoties uz atbilstību šādiem kritērijiem:

visus dzīvniekus ganāmpulkā, kuriem jānosaka genotips, individuāli identificē drošā veidā;

visiem vaislas auniem ganāmpulkā pirms izmantošanas vaislai nosaka genotipu;

visus vīriešu kārtas dzīvniekus, kuriem ir VRQ alēle, nokauj vai kastrē sešu mēnešu laikā pēc to genotipu noteikšanas; minētie dzīvnieki nedrīkst atstāt saimniecību citādi kā tikai nokaušanai;

sieviešu kārtas dzīvnieki, kuriem ir VRQ alēle, nedrīkst atstāt saimniecību citādi kā tikai nokaušanai;

vaislai ganāmpulkā neizmanto citus vīriešu kārtas dzīvniekus, ieskaitot spermas donorus, ko izmanto mākslīgajai apaugļošanai, kā vien tos, kuri ir sertificēti saskaņā ar selekcijas programmu.

par I līmeņa ganāmpulkiem atzīst tādus ganāmpulkus, kuros ir tikai ARR/ARR genotipa aitas;

par II līmeņa ganāmpulkiem atzīst tādus ganāmpulkus, kuru pēcnācēji radušies tikai no ARR/ARR genotipa aunu vaislošanas.

saimniecībā vai kautuvē, lai pārbaudītu to genotipu;

attiecībā uz I līmeņa ganāmpulkiem – kautuvē no dzīvniekiem, kuri ir vecāki par 18 mēnešiem, lai veiktu TSE testu saskaņā ar III pielikumu.

paziņo Komisijai šādu programmu prasības;

iesniedz Komisijai ikgadēju ziņojumu par sasniegto progresu.

Tirdzniecībai Savienības iekšienē dalībvalstis attiecīgā gadījumā var izveidot un uzraudzīt oficiālu shēmu, kurā saimniecības atzīst par saimniecībām ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku un saimniecībām ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku. Balstoties uz šo oficiālo shēmu, tās attiecīgā gadījumā izveido un uztur aitu un kazu turēšanas saimniecību sarakstus, kur iekļauj saimniecības ar nenozīmīgu skrepi slimības risku un saimniecības ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku.

Par saimniecību ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku var atzīt saimniecību, kurā tiek turētas aitas ar VII pielikuma C nodaļas 4. daļas 1. punkta a) apakšpunktā noteikto I līmeņa statusu attiecībā uz rezistenci pret TSE un kurā vismaz septiņus gadus nav apstiprināts neviens klasiskās skrepi slimības gadījums.

Saimniecību, kurā tiek turētas aitas, kazas vai gan aitas. gan kazas, par saimniecību ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku var atzīt arī tad, ja tajā vismaz septiņus gadus izpildīti šādi nosacījumi:

Papildus a) līdz f) apakšpunkta nosacījumiem no 2014. gada 1. janvāra tiek ievēroti šādi nosacījumi:

Saimniecību, kurā tiek turētas aitas, kazas vai gan aitas, gan kazas, par saimniecību ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku var atzīt, ja tajā vismaz trīs iepriekšējos gadus ir izpildīti šādi nosacījumi:

Papildus a) līdz f) apakšpunkta nosacījumiem no 2014. gada 1. janvāra tiek ievēroti šādi nosacījumi:

Ja saimniecībā ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku vai saimniecībā, kurā VII pielikuma B nodaļas 1. daļā minētās izmeklēšanas rezultātā ir konstatēta epidemioloģiska saikne ar saimniecību, kur ir nenozīmīgs vai kontrolēts klasiskās skrepi slimības risks, tiek apstiprināts klasiskās skrepi slimības gadījums, saimniecību ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku no šīs iedaļas 1.1. punktā minētā saraksta nekavējoties svītro.

Dalībvalsts nekavējoties informē pārējās dalībvalstis, kas ievedušas aitas un kazas, kuru izcelsme ir inficētajā saimniecībā, vai spermu un embrijus, kas ievākti no aitām un kazām, kuras inficētajā saimniecībā – attiecībā uz saimniecību ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku – turētas pēdējos septiņus gadus vai – attiecībā uz saimniecību ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku – pēdējos trīs gadus.

ir veikts riska novērtējums, kurā apliecināts, ka patlaban ir spēkā atbilstoši pasākumi un tie ir tikuši īstenoti attiecīgu laikposmu, lai novērstu visus identificētos riskus. Minētajā riska novērtējumā identificē visus potenciālos faktorus saistībā ar klasiskās skrepi slimības sastopamību un to vēsturisko perspektīvu, jo īpaši šādus faktorus:

vismaz iepriekšējos septiņus gadus ir testētas aitas un kazas, kam vērojamas klasiskajai skrepi slimībai atbilstošas klīniskās pazīmes;

vismaz iepriekšējos septiņus gadus katru gadu – attiecībā uz nokauto aitu un kazu skaitu reprezentatīvā un pietiekamā skaitā – testētas par 18 mēnešiem vecākas aitas un kazas, kuras mirušas vai nonāvētas citādi, nevis kaušanai lietošanai pārtikā, lai klasiskā skrepi slimība, ja tās izplatības rādītājs attiecīgajā populācijā pārsniedz 0,1 %, tiktu konstatēta ar 95 % ticamību, turklāt šajā laikā nav paziņots neviens klasiskās skrepi slimības gadījums;

aitas un kazas ir aizliegts barot ar atgremotāju izcelsmes gaļas-kaulu miltiem vai dradžiem, un aizliegums vismaz septiņus gadus tiek efektīvi īstenots visā dalībvalstī;

aitu un kazu un to spermas un embriju ievedumi no citām dalībvalstīm tiek veikti saskaņā ar 4.1. punkta b) apakšpunktu vai 4.2. punktu;

aitu un kazu un to spermas un embriju ievedumi no trešajām valstīm tiek veikti saskaņā ar IX pielikuma E vai H nodaļu.

var iesniegt minēto valsts kontroles programmu Komisijai, jo īpaši izklāstot:

programmu, kas minēta a) apakšpunktā, var apstiprināt saskaņā ar 24. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ja tā atbilst minētajā apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem; dalībvalstu iesniegto programmu grozījumus vai papildinājumus var apstiprināt saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

Aitas un kazas:

Aitu un kazu sperma un embriji:

Dalībvalstis, kurās apstiprināti hroniskās novājēšanas slimības gadījumi:

Somijas un Zviedrijas apgabali, kuri ir noteikti saistībā ar hroniskās novājēšanas slimības risku, kas saistīts ar dzīvu, daļēji pieradinātu ziemeļbriežu tradicionālo pārrobežu pārvietošanu uz Norvēģiju un no tās: