1. Nolīgums attiecas uz jūrniekiem uz jebkura — gan valsts, gan privāta — jūras kuģa, kas reģistrēts kādā dalībvalstī un parasti tiek izmantots jūras komercpārvadājumos. Šajā nolīgumā kuģi, kas reģistrēts divās valstīs, uzskata par reģistrētu tajā valstī, ar kuras karogu tas peld.

2. Ja ir šaubas par to, vai kāds kuģis šā nolīguma nozīmē ir vai nav uzskatāms par jūras kuģi un tādu, kas tiek izmantots jūras komercpārvadājumos, jautājumu izlemj dalībvalsts kompetentā iestāde. Būtu jāapspriežas ar attiecīgo kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām.

3. Ja ir šaubas par to, vai kāda personu kategorija šā nolīguma nozīmē ir uzskatāma par jūrniekiem, jautājumu izlemj katras dalībvalsts kompetentā iestāde, šajā jautājumā apspriedusies ar attiecīgajām kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām. Saistībā ar to ņem vērā Starptautiskās Darba organizācijas Ģenerālās konferences 94. (jūrniecības) sesijā pieņemto rezolūciju attiecībā uz informāciju par profesiju grupām.

a) termins “darba laiks” nozīmē laiku, kurā jūrniekam jāveic darbs kuģa vajadzībām;

b) termins “atpūtas laiks” nozīmē laiku, kas neietilpst darba laikā; šis termins neietver īsus pārtraukumus;

c) “jūrnieks” ir jebkura persona, kas nodarbināta vai iesaistīta darbā, vai ieņem jebkādu amatu uz kuģa, uz kuru attiecas šis nolīgums;

d) “kuģa īpašnieks” ir kuģa īpašnieks vai cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks, aģents vai berbouta fraktētājs, kas uzņēmies atbildību par īpašnieka kuģa darbību un kas, uzņemoties šādu atbildību, ir piekritis pārņemt pienākumus un atbildību, kuri kuģu īpašniekiem jāuzņemas saskaņā ar šo nolīgumu, neatkarīgi no tā, vai konkrētus pienākumus un atbildību kuģa īpašnieka vārdā ir uzņēmušās jebkādas citas organizācijas vai personas.

1. Jūrniekiem, kas jaunāki par 18 gadiem, aizliegts nakts darbs. Šajā pantā terminu “nakts” definē saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi. Tā nozīmē vismaz deviņu stundu periodu, kas sākas ne vēlāk kā pusnaktī un beidzas ne agrāk kā plkst. 5.00.

2. Kompetentā iestāde var noteikt izņēmumu, lai stingri ievērotu nakts darba ierobežojumu, ja:

3. Ir aizliegts nodarbināt, iesaistīt darbā vai veikt darbu jūrniekiem, kas jaunāki par 18 gadiem, ja darbs var apdraudēt viņu veselību vai drošību. Šāda veida darbus nosaka dalībvalstu tiesību akti vai noteikumi vai kompetentā iestāde, apspriedusies ar attiecīgajām kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

1. Kuģa kapteinim ir tiesības pieprasīt, lai jūrnieks strādātu jebkurā laikā, ja tas nepieciešams kuģa, uz tā esošo personu vai kravas tūlītējai drošībai, vai lai sniegtu palīdzību citiem kuģiem vai personām, kas jūrā nokļuvušas briesmās.

2. Saskaņā ar 1. punktu kapteinis var atcelt darba laika grafiku vai atpūtas laika grafiku un pieprasīt, lai jūrnieks strādātu jebkurā vajadzīgā laikā, līdz tiek atjaunots normālais stāvoklis.

3. Tiklīdz pēc normālā stāvokļa atjaunošanas tas iespējams, kapteinis nodrošina, lai katram jūrniekam, kas veicis darbu grafikā ierakstītajā atpūtas posmā, tiktu piešķirts līdzvērtīgs atpūtas laiks.

1. Lai varētu uzraudzīt atbilstību 5. panta noteikumiem, tiek uzturēti jūrnieku dienas darba laika uzskaites dokumenti vai viņu dienas atpūtas laika uzskaites dokumenti. Katrs jūrnieks saņem dokumentu eksemplāru, kas attiecas uz viņu, un šo dokumentu apstiprina kapteinis vai kapteiņa pilnvarota persona un jūrnieks.

2. Tiek noteiktas procedūras šādu uzskaites dokumentu turēšanai uz kuģa, ieskaitot intervālus, kādos jāieraksta ziņas. Jūrnieku darba laika vai viņu atpūtas laika uzskaites dokumentu veidlapu izveido, ņemot vērā visas pieejamās starptautiskās norādes. Veidlapu izveido tajā valodā, ko paredz 5. panta 8. punkts.

3. To valsts tiesību aktu eksemplārs, kas attiecas uz šo nolīgumu, un attiecīgie kolektīvie līgumi tiek turēti uz kuģa un ir viegli pieejami komandai.

1. Nosakot, akceptējot vai pārskatot kuģa komandas komplektēšanas normas, jāņem vērā nepieciešamība novērst vai, cik iespējams, samazināt pārmērīgi ilgu darba laiku, nodrošināt pietiekamu atpūtu un ierobežot nogurumu.

2. Ja uzskaites dokumenti vai citas liecības norāda uz to noteikumu pārkāpšanu, kuri attiecas uz darba laiku vai atpūtas laiku, veic pasākumus, tostarp kuģa komandas komplektācijas pārskatīšanu, lai novērstu turpmākus pārkāpumus.

3. Visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, ir pietiekami, droši un efektīvi nokomplektētas komandas saskaņā ar dokumentu par obligāto drošas kuģa komandas komplektāciju vai līdzvērtīgu dokumentu, ko izdevusi kompetentā iestāde.

1. Jūrniekiem aizliegts strādāt uz kuģa, kamēr nav apstiprināts, ka viņu veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai veiktu darba pienākumus.

2. Pieļaujami tikai šajā nolīgumā paredzētie izņēmumi.

3. Kompetentā iestāde pieprasa, lai jūrniekiem pirms darba sākšanas uz kuģa būtu derīga medicīniskā izziņa, kas apstiprina, ka viņu veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai veiktu darba pienākumus jūrā.

4. Lai nodrošinātu, ka medicīniskajā izziņā ir atspoguļots jūrnieku patiesais veselības stāvoklis, ņemot vērā viņiem veicamos pienākumus, kompetentā iestāde, apspriedusies ar attiecīgajām kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām un pienācīgi ievērojot piemērojamās starptautiskās pamatnostādnes, nosaka medicīniskās pārbaudes un izziņas raksturu.

5. Šis nolīgums neskar grozīto 1978. gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (“STCW”). Kompetentā iestāde šā panta 1. un 2. punkta nolūkā pieņem medicīnisko izziņu, ko izsniedz saskaņā ar STCW prasībām. Līdzīgā veidā tiek pieņemta šīm prasībām atbilstoša medicīniskā izziņa, kas izsniegta jūrniekiem, uz kuriem neattiecas STCW.

6. Medicīnisko izziņu izsniedz attiecīgi kvalificēts praktizējošs ārsts vai gadījumā, ja izziņa attiecas tikai uz redzi, persona, kuru kompetentā iestāde ir atzinusi par kvalificētu šādas izziņas izsniegšanai. Praktizējošam ārstam jābūt profesionālā ziņā pilnīgi neatkarīgam, izdarot medicīnisko slēdzienu un veicot medicīniskās pārbaudes.

7. Jūrniekiem, kuriem attiecīgā izziņa ir atteikta vai kuriem ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz viņu spēju strādāt, jo īpaši attiecībā uz laiku, darba jomu vai darbības apgabalu, piedāvā iespēju veikt papildu pārbaudi pie kāda cita neatkarīga praktizējoša ārsta vai neatkarīga medicīniskā speciālista.

8. Visās medicīniskajās izziņās īpaši norāda, ka:

9. Ja vien konkrēto pienākumu dēļ, kas jāveic attiecīgajam jūrniekam, vai saskaņā ar STCW nav vajadzīgs īsāks laikposms:

10. Steidzamos gadījumos kompetentā iestāde var atļaut jūrniekam strādāt bez derīgas medicīniskās izziņas līdz nākamajai iebraukšanas ostai, kur jūrnieks no kvalificēta praktizējoša ārsta var saņemt medicīnisko izziņu, ar noteikumu, ka:

11. Ja izziņas derīgums beidzas reisa laikā, tā arī turpmāk ir spēkā līdz nākamajai iebraukšanas ostai, kurā jūrnieks no kvalificēta praktizējoša ārsta var saņemt medicīnisko izziņu, ar noteikumu, ka šis laikposms nepārsniedz trīs mēnešus.

12. Medicīniskajām izziņām, kas izsniegtas jūrniekiem, kuri strādā uz kuģiem, kas parasti iesaistīti starptautiskos reisos, jābūt vismaz angļu valodā.

13. Pēc konsultācijām ar attiecīgajām kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām tiek noteikts, kādai jābūt veselības pārbaudei un kādi dati jāiekļauj medicīniskajā izziņā.

14. Visiem jūrniekiem veic regulāras veselības pārbaudes. Sardzes jūrniekus, kam ir veselības problēmas, kuras pēc praktizējoša ārsta atzinuma saistītas ar to, ka viņi veic nakts darbu, ja iespējams, pārceļ tādā dienas darbā, kam viņi ir piemēroti.

15. Veselības pārbaudes, kas minētas 13. un 14. punktā, ir bez maksas, un uz tām attiecas medicīnas datu konfidencialitātes prasība. Šādas veselības pārbaudes var veikt valsts veselības aizsardzības sistēmā.