Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 01992L0091-20070627

Padomes Direktīva 92/91/EEK (1992. gada 3. novembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1992/91/2007-06-27

1992L0091 — LV — 27.06.2007 — 001.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES DIREKTĪVA 92/91/EEK

(1992. gada 3. novembris)

par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

(OV L 348, 28.11.1992, p.9)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/30/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2007. gada 20. jūnijs),

  L 165

21

27.6.2007




▼B

PADOMES DIREKTĪVA 92/91/EEK

(1992. gada 3. novembris)

par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)



EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 118.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ), kas izstrādāts pēc apspriedes ar Drošības un veselības aizsardzības komisiju kalnrūpniecības un citām ieguves rūpniecības nozarēm,

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā EEK Līguma 118.a pants paredz, ka Padomei direktīvu veidā jāpieņem minimālās prasības darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības efektīvākas aizsardzības veicināšanai, īpaši darba vidē;

tā kā saskaņā ar šo pantu šādas direktīvas nedrīkst uzlikt administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas kavētu mazo un vidējo uzņēmumu veidošanu un attīstību;

tā kā darba ņēmēju drošības, higiēnas un veselības uzlabošana darbā ir mērķis, kas nedrīkstētu būt pakļauts tikai ekonomiskiem apsvērumiem;

tā kā Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīva 89/654/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām darba vietā (pirmā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK ( 4 ) 16. panta 1. punktu) neattiecas uz ieguves rūpniecību;

tā kā tādu minimālo prasību ievērošana, kas izstrādātas, lai garantētu labāku drošību un veselības aizsardzību minerālu ieguvē ar urbšanas metodi, ir svarīga darba ņēmēju drošības un veselības nodrošināšanai;

tā kā minerālu ieguve ar urbšanas metodi ir darbības joma, kurā darba ņēmēji var būt pakļauti īpaši augstam riska līmenim;

tā kā šī direktīva ir atsevišķa direktīva saskaņā ar Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvas 89/391/EEK par darba vietas drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām ( 5 ) 16. panta 1. punktu; tā kā minētās direktīvas nosacījumi pilnībā attiecas uz minerālu ieguvi ar urbšanas metodi, neietekmējot stingrākus un/vai konkrētus šīs direktīvas nosacījumus;

tā kā šī direktīva ir praktisks devums iekšējā tirgus sociālās dimensijas veidošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.



I DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Šī direktīva, kas ir vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu, nosaka minimālās prasības darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzībai minerālu ieguvē ar urbšanas metodi, kā noteikts 2. panta a) punktā.

2.  Direktīvas 89/391/EEK nosacījumi pilnībā attiecas uz 1. punktā minēto jomu, neietekmējot stingrākus un/vai konkrētus šīs direktīvas nosacījumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a) “minerālu ieguve ar urbšanas metodi” nozīmē visas rūpniecības nozares, kas nodarbojas ar:

 minerālu ieguvi tiešā nozīmē, ar urbumiem un/vai

 meklēšanu ar nolūku vēlāk nodarboties ar šādu ieguvi, un/vai

 iegūto izejvielu sagatavošanu pārdošanai, izņemot iegūto izejvielu tālāku apstrādi;

b) “darba vieta” nozīmē visu teritoriju, kurā paredzēts izvietot darbstacijas minerālu ieguves ar urbšanas metodi pamatdarbiem un palīgdarbiem, kā arī iekārtas, tostarp dzīvojamās telpas, ja tādas paredzētas, un kura darba ņēmējiem pieejama saistībā ar viņu darbu.



II DAĻA

DARBA DEVĒJA PIENĀKUMI

3. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Lai nodrošinātu darba ņēmēju drošību un veselību, darba devējs veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) darba vietas ir projektētas, izveidotas, aprīkotas, sagatavotas, darbojas un tiek uzturētas tā, lai darba ņēmēji var veikt viņiem uzticēto darbu, neapdraudot savu un/vai citu darba ņēmēju drošību un/vai veselību;

b) darba vietu ekspluatācija, kad darba ņēmēji tur strādā, notiek atbildīgās personas uzraudzībā;

c) darbu, kas saistīts ar īpašu risku, uztic tikai kompetentiem darba ņēmējiem un veic saskaņā ar instrukcijām;

d) visas drošības instrukcijas ir saprotamas visiem attiecīgajiem darba ņēmējiem;

e) ir nodrošināta iespēja sniegt atbilstošu pirmo palīdzību;

f) ik pēc noteikta laika tiek veiktas praktiskās drošības apmācības.

2.  Darba devējs nodrošina, lai tiktu sastādīts un atjaunots dokuments par drošību un veselību, turpmāk saukts par “drošības un veselības dokumentu”, kurā izklāstītas attiecīgās prasības, kas minētas Direktīvas 89/391/EEK 6., 9. un 10. pantā.

Drošības un veselības dokumentā jo īpaši norāda:

 ka risks, kas darbā apdraud darba ņēmēju veselību un drošību, ir zināms un novērtēts,

 ka tiks veikti vajadzīgie pasākumi, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus,

 ka darba vietu un iekārtu konstrukcija, izmantošana un apkalpe ir droša.

Drošības un veselības dokuments jāsastāda pirms darba sākšanas un jāpārskata, ja darba vietā notikušas nozīmīgas pārmaiņas, paplašināšana vai pārveide.

3.  Ja vienlaikus vienā darba vietā strādā darba ņēmēji no vairākiem uzņēmumiem, katrs darba devējs ir atbildīgs par visu, kas pakļauts tā kontrolei.

Darba devējs, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi ir atbildīgs par darba vietu, saskaņo visu pasākumu ieviešanu saistībā ar darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību un savā drošības un veselības dokumentā norāda šīs saskaņošanas mērķi, pasākumus un kārtību tās ieviešanai.

Saskaņošana neietekmē katra atsevišķa darba devēja atbildību, kā tas noteikts Direktīvā 89/391/EEK.

4.  Darba devējs bez kavēšanās ziņo kompetentām iestādēm par nopietniem un/vai ar dzīvības zaudēšanu saistītiem nelaimes gadījumiem darbā un par bīstamām avārijas situācijām.

Nepieciešamības gadījumā darba devējs atjauno drošības un veselības dokumentu, uzrādot pasākumus, kas veikti, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

4. pants

Aizsardzība pret ugunsgrēku, sprādzieniem un veselībai bīstamu atmosfēru

Darba devējs veic drošības pasākumus, kas atbilst attiecīgajam darbības veidam:

 lai novērstu un pamanītu ugunsgrēku un sprādzienu izraisīšanos un izplatīšanos, un cīnītos ar tiem,

 un

 lai novērstu sprādzienbīstamas un/vai veselībai bīstamas atmosfēras rašanos.

5. pants

Evakuācijas un glābšanas līdzekļi

Darba devējs sagādā un uztur piemērotus evakuācijas un glābšanas līdzekļus, lai nodrošinātu darba ņēmējiem pietiekamas iespējas avārijas gadījumā nekavējoties un droši pamest darba vietas.

6. pants

Saziņas, brīdinājuma un trauksmes sistēmas

Darba devējs veic nepieciešamos pasākumus brīdinājuma un citu saziņas sistēmu nodrošināšanai, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā palīdzības, evakuācijas un glābšanas darbus sāk nekavējoties.

7. pants

Darba ņēmēju informēšana

1.  Nepārkāpjot Direktīvas 89/391/EEK 10. pantu, darba ņēmējus un/vai to pārstāvjus informē par visiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietās, jo īpaši par tiem pasākumiem, kas saistīti ar 3. līdz 6. panta īstenošanu.

2.  Informācijai jābūt darba ņēmējiem saprotamai.

8. pants

Medicīniskā uzraudzība

1.  Pasākumus, kas nodrošina, ka darba ņēmēji saņem medicīnisko uzraudzību, kas atbilst riskam, kāds darbā apdraud viņu veselību un drošību, ievieš saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un/vai praksi.

2.  Šī panta 1. punktā minētie pasākumi ir tādi, ka ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz medicīnisko uzraudzību vai jāiziet veselības pārbaude, pirms viņam uztic pienākumus, kas saistīti ar 2. pantā minētajām darbībām, un pēc noteikta laikposma šīs pārbaudes jāatkārto.

3.  Medicīniskā uzraudzība var tikt nodrošināta kā daļa no valsts veselības aizsardzības sistēmas.

9. pants

Darba ņēmēju uzklausīšana un līdzdalība

Darba ņēmēju un/vai to pārstāvju uzklausīšana un līdzdalība par šajā direktīvā aplūkotajiem jautājumiem notiek saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 11. pantu.

10. pants

Drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības

1.  Darba vietām, kas pirmo reizi tiek izmantotas pēc dienas, kad šī direktīva stājas spēkā, kā noteikts 12. panta 1. punktā, jāatbilst Pielikumā noteiktajām drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām.

2.  Darba vietām, kas jau tiek izmantotas, pirms šī direktīva stājas spēkā, kā noteikts 12. panta 1. punktā, jākļūst atbilstošām Pielikumā noteiktajām drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām pēc iespējas ātrāk un vēlākais piecus gadus pēc šī datuma.

3.  Kad darba vietās tiek izdarītas pārmaiņas, tās tiek paplašinātas un/vai pārveidotas pēc dienas, kad šī direktīvas stājas spēkā, kā noteikts 12. panta 1. punktā, darba devējs veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs pārmaiņas, paplašinājumi un/vai pārveidojumi atbilst attiecīgajām Pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām.



III DAĻA

PĀRĒJIE NOSACĪJUMI

11. pants

Pielāgojumi pielikumos

Tehniskos pielāgojumus pielikumos, kas saistīti ar:

 direktīvu pieņemšanu tehniskās saskaņošanas un standartizācijas jomā attiecībā uz minerālu ieguvi ar urbšanas metodi

 un/vai

 tehnisko progresu, starptautisko noteikumu vai instrukciju maiņu un jaunatklājumiem minerālu ieguvē ar urbšanas metodi,

pieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta Direktīvas 89/391/EEK 17. pantā.

12. pants

Nobeiguma noteikumi

1.  Normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tās pieņemšanas. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2.  Kad dalībvalstis veic pasākumus, kas minēti 1. punktā, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā veikt šādas atsauces.

3.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos tiesību aktus, ko tās jau ir pieņēmušas vai pieņem jomā, ko reglamentē šī direktīva.

▼M1 —————

▼B

13. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.




PIELIKUMS

DROŠĪBAS UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS MINIMĀLĀS PRASĪBAS, KAS MINĒTAS ŠĪS DIREKTĪVAS 10. PANTĀ

Ievads

Šajā pielikumā noteiktos pienākumus piemēro, kad to pieprasa darba vietas īpatnības, darbības veids, apstākļi vai konkrēts risks.

A   DAĻA

Kopējās minimālās prasības, kas piemērojamas krasta un piekrastes sektoriem

1.  Stabilitāte un pamatīgums

Darba vietām jābūt projektētām, konstruētām, aprīkotām, izmantotām, pārraudzītām un uzturētām tā, lai tās izturētu paredzamo dabas spēku ietekmi.

To uzbūvei un pamatīgumam jāatbilst to pielietošanas veidam.

2.  Organizācija un pārraudzība

2.1.  Darba vietas organizācija

2.1.1. Darba vietām jābūt tā organizētām, lai tiktu nodrošināta atbilstoša aizsardzība pret apdraudējumiem. Tām jābūt tīrām, bīstamas vielas vai nogulsnes jāaizvāc vai jākontrolē tā, lai tās neapdraudētu darba ņēmēju veselību un drošību.

2.1.2. Darba pozīcijām jābūt projektētām un konstruētām saskaņā ar ergonomikas principiem, ņemot vērā, ka darba ņēmējiem jāseko operācijām, kas tiek veiktas viņu darba pozīcijās.

2.1.3. Zonas, kurās pastāv īpašas briesmas, speciāli jānorobežo un jāiezīmē ar brīdinājuma zīmēm.

2.2.  Atbildīgā persona

Atbildīgajai personai, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi ir šim pienākumam vajadzīgās iemaņas un zināšanas un ko ir iecēlis darba devējs, visu laiku jābūt atbildīgai par visām darba vietām, kad tajās atrodas darba ņēmēji.

Darba devējs var personīgi uzņemties atbildību par darba vietu, kas minēta pirmajā rindkopā, ja viņam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi ir šim uzdevumam vajadzīgās iemaņas un zināšanas.

2.3.  Pārraudzība

Lai nodrošinātu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darba laikā, nepieciešamā pārraudzība jāveic personām, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi ir šim darbam vajadzīgās iemaņas un zināšanas un ko iecēlis pats darba devējs vai kas ieceltas viņa vārdā un darbojas viņa vārdā.

Darba devējs var personīgi uzņemties pārraudzību, kas minēta pirmajā rindkopā, ja viņam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi ir šim uzdevumam vajadzīgās iemaņas un zināšanas.

2.4.  Kompetenti darba ņēmēji

Kad darba ņēmēji atrodas darba vietā, jābūt pietiekamam skaitam darba ņēmēju ar nepieciešamajām zināšanām, pieredzi un apmācību, lai varētu veikt tiem uzticētos darbus.

2.5.  Informācija, norādījumi un apmācība

Darba ņēmēji jānodrošina ar nepieciešamo informāciju, instrukcijām, apmācību un atkārtotu apmācību, lai garantētu viņu veselību un drošību.

Darba devējam jānodrošina, ka darba ņēmēji saņem saprotamas instrukcijas, lai viņi neapdraudētu savu vai citu darba ņēmēju drošību un veselību.

2.6.  Rakstiskas instrukcijas

Katrai darba vietai jāsastāda rakstiskas instrukcijas ar noteikumiem, kas jāievēro, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošību un veselību un iekārtu drošu lietošanu.

Tajās jābūt ietvertai informācijai par avārijas ierīču lietošanu un rīcību avārijas gadījumā darba vietā vai tās tuvumā.

2.7.  Drošas darba metodes

Katrā darba vietā vai attiecībā uz katru veicamo darbu jālieto drošas darba metodes.

2.8.  Darba atļaujas

Pēc drošības un veselības dokumenta prasībām jāizstrādā darba atļauju sistēma bīstamu darbu veikšanai un tādu vienkāršu darbu veikšanai, kas var mijiedarboties ar citām darbībām un radīt nopietnas briesmas.

Darba atļaujas pirms darba sākšanas jāizsniedz atbildīgajai personai, un tajās jānorāda nosacījumi, kas jāievēro, kā arī pirms darba, darba laikā un pēc darba veicamie drošības pasākumi.

2.9.  Regulāra drošības un veselības aizsardzības pasākumu pārskatīšana

Darba devējam jānodrošina, ka pasākumus, kas veikti, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību, ieskaitot drošības un veselības uzraudzības sistēmu, regulāri pārskata, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai.

3.  Automātiskās un elektriskās ierīces un iekārtas

3.1.  Vispārīgie nosacījumi

Automātisko un elektrisko ierīču izvēle, uzstādīšana, sagatavošana, lietošana un apkalpe jāveic, pievēršot pienācīgu uzmanību darba ņēmēju drošībai un veselības aizsardzībai, kā arī ņemot vērā pārējos šīs direktīvas, Direktīvas 89/392/EEK ( 6 ) un Direktīvas 89/655/EEK ( 7 ) nosacījumus.

Ja šīs iekārtas atrodas zonā, kur pastāv vai var pastāvēt ugunsgrēka vai sprādziena risks, aizdegoties gāzei, izgarojumiem vai gaisīgām vielām, tām jābūt piemērotām lietošanai šajā zonā.

Vajadzības gadījumā iekārtām jābūt aprīkotām ar atbilstošām aizsardzības ierīcēm un pašizslēgšanās sistēmām.

3.2.  Īpaši nosacījumi

Automātiskajām iekārtām un mašīnām jābūt pietiekami izturīgām, bez redzamiem defektiem un piemērotām mērķim, kādam tās paredzētas.

Elektriskām iekārtām un mašīnām jābūt pietiekami lielām un jaudīgām, atbilstoši mērķim, kādam tās paredzētas.

4.  Apkope

4.1.  Vispārīgā apkope

Jāizveido piemērota shēma, kas nodrošina sistemātisku automātisko un elektrisko iekārtu un mašīnu pārbaudi, apkopi un, vajadzības gadījumā, testēšanu.

Jebkuras mašīnas vai iekārtas daļas apkope, pārbaude un testēšana jāveic kompetentai personai.

Pienācīgā veidā jāveic un jāsaglabā pārbaužu un testēšanas pieraksti.

4.2.  Drošības iekārtu apkalpe

Attiecīgās drošības ierīces visu laiku jāuztur lietošanas kārtībā.

Apkope jāveic, pienācīgi ņemot vērā veicamās darbības.

5.  Urbumu kontrole

Urbšanas darbu laikā jālieto piemērotas urbumu kontroles ierīces, lai aizsargātu pret izšļākšanos.

Izvietojot šādas ierīces, jāņem vērā galvenie urbuma un darba apstākļi.

6.  Aizsardzība pret kaitīgu atmosfēru un sprādzienu risku

6.1. Jāveic pasākumi, lai noteiktu, vai atmosfērā ir kaitīgas un/vai potenciāli sprādzienbīstamas vielas, un lai izmērītu šādu vielu koncentrāciju.

Ja to pieprasa drošības un veselības dokuments, jānodrošina mērierīces automātiskai un nepārtrauktai gāzes koncentrācijas mērīšanai noteiktās vietās, automātiskas brīdinājuma sistēmas un ierīces automātiskai strāvas atslēgšanai no elektroinstalācijām un iekšdedzes dzinējiem.

Ja tiek veikti automātiski mērījumi, nolasītās vērtības jāreģistrē un jāglabā, kā tas noteikts drošības un veselības dokumentā.

6.2.  Aizsardzība pret kaitīgu atmosfēru

6.2.1. Ja atmosfērā uzkrājas vai var uzkrāties kaitīgas vielas, jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu to savākšanu izdalīšanās vietā un aizvadīšanu.

Sistēmai jābūt spējīgai izklīdināt šādu kaitīgu atmosfēru tā, lai netiktu apdraudēti darba ņēmēji.

6.2.2. Neietekmējot Direktīvas 89/656/EEK ( 8 ) darbību, zonās, kur darba ņēmēji pakļauti veselībai bīstamai atmosfērai, jābūt pieejamām piemērotām elpošanas un atdzīvināšanas ierīcēm.

Šādos gadījumos darba vietā jāatrodas pietiekamam skaitam darba ņēmēju, kas apmācīti lietot šādas ierīces.

Ierīču glabāšana un apkope jāveic piemērotā veidā.

6.2.3. Ja atmosfērā ir vai var rasties ūdeņraža sulfīds vai citas toksiskas gāzes, kompetentu iestāžu rīcībā jābūt aizsardzības plānam, kurā sīki izklāstīti pieejamie aizsardzības līdzekļi un veicamie profilakses pasākumi.

6.3.  Sprādziena riska novēršana

6.3.1. Jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu sprādzienbīstamu gāzu rašanos un uzkrāšanos.

6.3.2. Zonās, kur pastāv sprādzienu risks, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu eksplozīvo gāzu aizdegšanos.

6.3.3. Jābūt sagatavotam sprādzienu novēršanas plānam, kurā norādītas vajadzīgās iekārtas un veicamie pasākumi.

7.  Avārijas ejas un izejas

7.1. Avārijas ejām un izejām jābūt brīvām un pa īsāko ceļu jāved svaigā gaisā vai uz drošu zonu, drošu sapulcēšanās vietu vai drošu evakuācijas punktu.

7.2. Avārijas gadījumā darba ņēmējiem jābūt iespējai pēc iespējas drošāk un ātrāk evakuēties no visām darba pozīcijām.

7.3. Avārijas eju un izeju skaits, izvietojums un izmēri atkarīgi no darba vietu izmantojuma, aprīkojuma un izmēriem, un no maksimālā personu skaita, kas tur var atrasties.

Dzīvojamām un atpūtas telpām jābūt vismaz divām atsevišķām rezerves izejām, kas atrodas pēc iespējas tālāk viena no otras un kas ved uz drošu zonu, drošu sapulcēšanās vietu vai drošu evakuācijas punktu.

7.4. Avārijas durvīm jāveras uz āru vai, ja tas nav iespējams, jābūt bīdāmām.

Avārijas durvis nedrīkst būt aizslēgtas vai nostiprinātas tā, lai jebkura persona, kam šīs durvis avārijas gadījumā jāizmanto, nevarētu tās viegli un nekavējoties atvērt.

7.5. Avārijas ejas un izejas jānorāda ar apzīmējumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas Direktīvu 92/58/EEK ( 9 ) transponē likumā.

7.6. Avārijas durvis nedrīkst būt aizslēgtas.

Avārijas ejām un izejām, kā arī ejām un durvīm, kas ļauj tām piekļūt, jābūt brīvām no šķēršļiem, lai tās jebkurā brīdī varētu netraucēti izmantot.

7.7. Gadījumam, ja pazūd apgaismojums, tās avārijas ejas un izejas, kam tas vajadzīgs, jānodrošina ar atbilstošas intensitātes rezerves apgaismojumu.

8.  Slēgto darba vietu ventilācija

8.1. Jāveic pasākumi, lai slēgtās darba vietās nodrošinātu pietiekami daudz svaiga gaisa, ņemot vērā darba metodes un darba ņēmējiem izvirzītās fiziskās prasības.

Ja izmato mākslīgo ventilācijas sistēmu, tā jāuztur darba kārtībā.

Jebkura iespējamā kļūme jāuzrāda kontroles sistēmai, ja tas nepieciešams darba ņēmēju veselības aizsardzībai.

8.2. Ja izmanto gaisa kondicionēšanu vai automātiskās ventilācijas ierīces, tām jādarbojas tā, lai darba ņēmējus nepakļautu caurvējam, kas rada diskomfortu.

Tūlīt jāaizvāc jebkādas nogulsnes vai netīrumi, kas, piesārņojot atmosfēru, var radīt tiešas briesmas darba ņēmēju veselībai.

9.  Temperatūra telpās

9.1. Darba laikā temperatūrai telpās, kurās atrodas darba vietas, jābūt piemērotai cilvēkiem, ņemot vērā darba metodes un darba ņēmējiem izvirzītās fiziskās prasības.

9.2. Temperatūrai atpūtas zonās, dežūrtelpās, sanitārajās telpās, ēdnīcās un pirmās palīdzības punktos jābūt atbilstošai šo telpu izmantojumam.

9.3. Logiem, jumta logiem un stikla šķērssienām jāļauj novērst pārlieku saules gaismu darba vietās, ņemot vērā darba un darba vietas specifiku.

10.  Telpu grīdas, sienas, griesti un jumti

10.1. Grīdām darba vietās nedrīkst būt nekādu bīstamu izciļņu, caurumu vai slīpumu, tām jābūt nostiprinātām, stabilām, un tās nedrīkst būt slidenas.

Darba vietās ar darba pozīcijām jābūt atbilstošai siltumizolācijai, ņemot vērā attiecīgā uzņēmuma specifiku un darba ņēmēju fizisko aktivitāti.

10.2. Grīdu, sienu un griestu segumam telpās jābūt tādam, lai to var notīrīt vai atjaunot atbilstoši higiēnas prasībām.

10.3. Caurspīdīgām vai gaismu caurlaidošām sienām, jo īpaši stikla šķērssienām, telpās vai darba vietu un satiksmes eju tuvumā jābūt skaidri norādītām un gatavotām no drošiem materiāliem vai arī jābūt pasargātām no tādām vietām vai satiksmes ejām, lai novērstu cilvēku nonākšanu saskarē ar sienām vai lai pasargātu no ievainojumiem gadījumā, ja sienas sagrūst.

10.4. Piekļūšanu jumtiem, kas darināti no nepietiekami izturīga materiāla, nedrīkst pieļaut, ja vien nav sagādāta iekārta, kas nodrošina drošu darba veikšanu.

11.  Dabīgais un mākslīgais apgaismojums

11.1. Katra darba vieta viscaur jāapgaismo tā, lai nodrošinātu telpās esošo personu veselību un drošību.

11.2. Darba vietām, cik vien iespējams, jāsaņem pietiekams dabīgais apgaismojums un jābūt aprīkotām, ņemot vērā klimatiskos apstākļus, ar mākslīgo apgaismojumu, kas piemērots darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzībai.

11.3. Apgaismojuma instalācijām telpās, kur atrodas darba vietas, un pārejās jābūt izvietotām tā, lai apgaismojuma veids darba ņēmējiem neradītu nelaimes gadījuma risku.

11.4. Darba vietas, kurās darba ņēmēji mākslīgā apgaismojuma pazušanas gadījumā jo īpaši pakļauti riskam, jānodrošina ar atbilstošas jaudas rezerves apgaismojumu.

11.5. Apgaismojuma instalācijām jābūt tādām, lai nodrošinātu apgaismojumu darba telpās, avārijas ejās, iekraušanas zonās un bīstamās zonās.

Ja darba vietas neizmanto nepārtraukti, pirmajā rindkopā minētie nosacījumi attiecas uz laika periodu, kurā darba ņēmēji atrodas darba vietās.

12.  Logi un jumta logi

12.1. Logiem, jumta logiem un ventilācijas ierīcēm, ko paredzēts atvērt, noregulēt vai nostiprināt, jābūt tādiem, lai šīs darbības varētu veikt droši.

Tos nedrīkst izvietot tā, ka tie atvērtā stāvoklī ir bīstami darba ņēmējiem.

12.2. Jābūt iespējai notīrīt logus un jumta logus, neapdraudot drošību.

13.  Durvis un vārti

13.1. Durvju un vārtu izvietojumu, skaitu, izmērus un to konstrukcijā izmantojamos materiālus nosaka telpu vai zonu īpatnības un to izmantojums.

13.2. Caurspīdīgām durvīm jābūt attiecīgi apzīmētām acu augstumā.

13.3. Virpuļdurvīm un vārtiem jābūt caurspīdīgiem vai ar caurredzamiem ielaidumiem.

13.4. Ja caurspīdīgās vai caurredzamās virsmas durvīs un vārtos nav gatavotas no droša materiāla un ja pastāv risks, ka darba ņēmēji durvju vai vārtu saplīšanas gadījumā var tikt ievainoti, virsmām jābūt pasargātām no izsišanas.

13.5. Bīdāmās durvis jāaprīko ar drošības mehānismu, lai novērstu to negaidītu izkrišanu no sliedēm un apgāšanos.

13.6. Durvīm un vārtiem, kas atveras augšup, jābūt aprīkotiem ar mehānismu, kas nodrošina tos pret negaidītu krišanu lejup.

13.7. Durvīm avārijas ejās jābūt attiecīgi apzīmētām.

Tām jābūt viegli atveramām no iekšpuses jebkurā laikā un bez īpašas palīdzības.

Durvīm jābūt atveramām, kad darba vietās atrodas darba ņēmēji.

13.8. Tiešā tuvumā vārtiem, kas pamatā paredzēti autotransportam, jābūt durvīm gājējiem, ja vien gājējiem nav bīstami iet caur vārtiem; šādām durvīm jābūt skaidri iezīmētām un pastāvīgi neaizšķērsotām.

13.9. Automātiskajām durvīm un vārtiem jādarbojas, neapdraudot darba ņēmējus.

Tiem jābūt aprīkotiem ar viegli atrodamām un pieejamām rezerves izslēgšanas ierīcēm un jābūt atveramām ar rokām, ja vien strāvas pazušanas gadījumā tās neatveras automātiski.

13.10. Ja izmanto ķēdes vai līdzīgas ierīces, lai norobežotu kādu teritoriju, tām jābūt skaidri redzamām un attiecīgi apzīmētām ar aizlieguma vai brīdinājuma zīmēm.

14.  Satiksmes ejas

14.1. Jābūt iespējai nokļūt darba vietās bez briesmām un avārijas gadījumā pamest tās ātri un bez riska.

14.2. Satiksmes eju, ieskaitot kāpnes, pieslienamās kāpnes, iekraušanas platformas un rampas, izmēriem un izvietojumam jābūt aprēķinātam tā, lai gājējiem vai transporta līdzekļiem nodrošinātu vieglu, drošu piekļūšanu, neapdraudot darba ņēmējus, kas strādā šo satiksmes eju tuvumā.

14.3. Ejām, kas paredzētas gājējiem un/vai preču pārvietošanai, jābūt izplānotām, ņemot vērā potenciālo lietotāju skaitu un darba specifiku.

Ja satiksmes ejās izmanto transportu, gājējiem jābūt nodrošinātai pietiekamai drošībai.

14.4. Jābūt pietiekamai drošības atstarpei starp transporta satiksmes ceļiem un durvīm, vārtiem, gājēju ejām, gaiteņiem un kāpnēm.

14.5. Darba ņēmēju aizsardzības nolūkā satiksmes un pieejas ceļiem jābūt skaidri norādītiem.

15.  Bīstamās zonas

15.1. Ja darba vietās ir bīstamās zonas, kurās darba specifikas dēļ pastāv risks, ieskaitot darba ņēmēju vai priekšmetu nokrišanas briesmas, tām pēc iespējas jābūt aprīkotām ar ierīcēm, kas neļauj šajās zonās ienākt tām nepiederošiem darba ņēmējiem.

15.2. Jāveic attiecīgi pasākumi, lai aizsargātu darba ņēmējus, kuriem atļauts ienākt šajās zonās.

15.3. Bīstamās zonas skaidri jānorāda.

16.  Telpu izmēri un gaisa daudzums — pārvietošanās brīvība darba pozīcijā

16.1. Darba telpām jābūt pietiekami plašām un augstām, un tajās jābūt pietiekami daudz gaisa, lai darba ņēmēji varētu veikt darbu, neapdraudot savu drošību, veselību vai labsajūtu.

16.2. Darba pozīcijas neaizņemto telpu izmēriem jābūt tādiem, lai nodrošinātu darba ņēmējiem pietiekamu pārvietošanās brīvību un lai darba ņēmēji savu darbu varētu veikt droši.

17.  Atpūtas telpas

17.1. Ja to pieprasa darba ņēmēju drošības vai veselības aizsardzība, jo īpaši veicamā darba specifikas dēļ vai lielāka darba ņēmēju skaita klātbūtnes dēļ, darba ņēmēji jānodrošina ar viegli pieejamu atpūtas telpu.

Šis nosacījums neattiecas uz darba ņēmējiem, kas strādā birojos vai līdzīgās darba telpās, kurās ir nodrošināta līdzvērtīga atpūta pārtraukumos.

17.2. Atpūtas telpām jābūt pietiekami lielām un apgādātām ar pietiekamu skaitu galdiņu un krēslu ar atzveltnēm atbilstoši darba ņēmēju skaitam.

17.3. Atpūtas telpās jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pasargātu nesmēķētājus no tabakas dūmu radītām neērtībām.

17.4. Ja darba laikā ir regulāri un bieži pārtraukumi un nav atpūtas telpas, jābūt citām telpām, kurās darba ņēmēji šādos pārtraukumos var uzturēties, ja tas vajadzīgs darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzībai.

Jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pasargātu nesmēķētājus no tabakas dūmu radītām neērtībām.

18.  Ārpustelpu darba vietas

18.1. Ārpustelpu darba pozīcijas, satiksmes ejas un citas zonas vai iekārtas, kuras izmanto vai aizņem darba ņēmēji, veicot savus pienākumus, jāorganizē tā, lai gājēji un transporta līdzekļi var droši pārvietoties.

18.2. Ārpustelpu darba vietām jābūt pietiekami apgaismotām ar mākslīgo apgaismojumu, ja ar dabīgo apgaismojumu nepietiek.

18.3. Ja darba ņēmēji strādā ārpus telpām, darba pozīcijām jābūt pēc iespējas tā iekārtotām, ka darba ņēmēji:

a) ir pasargāti no bargiem laika apstākļiem un vajadzības gadījumā no krītošiem priekšmetiem;

b) nav pakļauti kaitīgam trokšņu līmenim un kaitīgu vielu ietekmei, piemēram, gāzēm, izgarojumiem vai putekļiem;

c) avārijas gadījumā var ātri pamest darba stacijas vai tiem var nekavējoties sniegt palīdzību;

d) nevar paslīdēt vai pakrist.

19.  Grūtnieces un zīdītājas

Grūtniecēm un zīdītājām jābūt iespējai atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos.

20.  Darba ņēmēji invalīdi

Vajadzības gadījumā darba vietām jābūt ierīkotām, ņemot vērā darba ņēmēju invalīdu vajadzības.

Šis nosacījums jo īpaši attiecas uz durvīm, pārejām, kāpnēm, dušām, izlietnēm un tualetēm, ko izmanto darba ņēmēji invalīdi, un darba stacijām, kurās tie strādā.

B   DAĻA

Speciālās minimālās prasības, kas piemērojamas krasta sektoram

1.  Ugunsgrēka pamanīšana un tā dzēšana

1.1. Projektējot, būvējot, aprīkojot, komplektējot, darbinot darba vietas vai veicot to apkopi, jāveic pasākumi, lai neizceltos un neizplatītos ugunsgrēks no avotiem, kas minēti drošības un veselības dokumentā.

Jārūpējas par ātru un efektīvu ugunsgrēka dzēšanu.

1.2. Darba vietām jābūt aprīkotām ar attiecīgām ugunsdzēsības ierīcēm un, vajadzības gadījumā, ar ugunsgrēka detektoriem un trauksmes sistēmām.

1.3. Neautomātiskajām ugunsdzēsības ierīcēm jābūt viegli pieejamām un vienkārši lietojamām, un, ja nepieciešams, pasargātām no bojājumiem.

1.4. Ugunsdrošības plānam ar drošības pasākumiem, kas saskaņā ar šīs direktīvas 3., 4., 5. un 6. pantu veicami aizsardzībai pret ugunsgrēku, tā atklāšanai, cīņai ar tā sākšanos un izplatīšanos, jābūt redzamā vietā.

1.5. Ugunsdzēsības aprīkojumam jābūt apzīmētam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas Direktīvu 92/58/EEK transponē likumā.

Šādi apzīmējumi jānovieto attiecīgajās vietās, un tiem jābūt tādiem, kas saglabājas ilgi.

2.  Tālvadība avārijas gadījumos

Ja to pieprasa drošības un veselības dokuments, avārijas gadījumos noteiktam aprīkojumam piemērotās vietās jābūt ar tālvadības kontroli.

Šādā aprīkojumā jābūt sistēmām urbumu, mašīnu un cauruļvadu izolācijai un darbības pārtraukšanai.

3.  Saziņa parastos un avārijas apstākļos

3.1. Ja to pieprasa drošības un veselības dokuments, katra darba vieta, kurā atrodas darba ņēmēji, jānodrošina ar:

a) akustisku un optisku sistēmu, kas pārraida brīdinājumu par briesmām visiem darba ņēmējiem šajā darba vietā;

b) akustisku sistēmu, kas skaidri dzirdama visās vietās, kurās bieži atrodas darba ņēmēji.

3.2. Piemērotās vietās jābūt trauksmes sacelšanas aprīkojumam.

3.3. Ja darba ņēmēji atrodas darba vietās, kur parasti neatrodas cilvēki, viņu rīcībā jābūt piemērotām sazināšanās sistēmām.

4.  Drošas sapulcēšanās vietas un personu saraksts

Ja to pieprasa drošības un veselības dokuments, jānorāda drošas sapulcēšanās vietas, pastāvīgi jāsastāda personu saraksti un jāveic vajadzīgie pasākumi.

5.  Evakuācijas līdzekļi un bēgšana

5.1. Darba ņēmējiem jābūt apmācītiem, kā rīkoties avārijas gadījumā.

5.2. Glābšanas aprīkojumam jāatrodas viegli pieejamās un attiecīgi apzīmētās vietās un jābūt gatavam lietošanai.

5.3. Ja avārijas ejas ir sarežģītas un ja ir vai var būt apgrūtināta elpošana, jāizsniedz ar visu nepieciešamo apgādāts glābšanas aparāts tiešai lietošanai darba pozīcijā.

6.  Praktiskās drošības mācības

Praktiskās drošības mācības regulāri jāveic visās darba vietās, kurās parasti atrodas darba ņēmēji.

Šādu mācību galvenais mērķis ir apmācīt un pārbaudīt to darba ņēmēju iemaņas, kam avārijas gadījumā ir īpaši pienākumi, kas saistīti ar avārijas iekārtu lietošanu, vadīšanu vai darbināšanu, ņemot vērā kritērijus, kas norādīti 1.1. punktā minētajā drošības un veselības dokumentā.

Vajadzības gadījumā darba ņēmēji, kam uzlikti šādi pienākumi, jāapmāca, kā pareizi lietot, vadīt vai darbināt šādas iekārtas.

7.  Sanitārais aprīkojums

7.1.  Ģērbtuves un aizslēdzamie skapīši

7.1.1. Darba ņēmēji jānodrošina ar piemērotām ģērbtuvēm, ja tiem jāvalkā speciāls apģērbs un ja veselības vai pieklājības normu dēļ tie nevar pārģērbties citās telpās.

Ģērbtuvēm jābūt viegli pieejamām, pietiekami ietilpīgām, un tajās jābūt sēdvietām.

7.1.2. Ģērbtuvēm jābūt pietiekami plašām, un tajās jābūt iespējām katram darba ņēmējam uz darba laiku ieslēgt savu apģērbu.

Ja to pieprasa apstākļi (piemēram, bīstamas vielas, mitrums, netīrumi), jābūt atsevišķiem aizslēdzamajiem skapīšiem darba apģērbam un parastajam apģērbam.

Jānodrošina slapjā darba apģērba izžāvēšana.

7.1.3. Jānodrošina atsevišķas pārģērbšanās telpas vai atsevišķa pārģērbšanās telpu izmantošana vīriešiem un sievietēm.

7.1.4. Ja pārģērbšanās telpas nav nepieciešamas atbilstoši 7.1.1. punktam, katrs darba ņēmējs jānodrošina ar vietu, kur glabāt savu apģērbu.

7.2.  Dušas un izlietnes

7.2.1. Darba ņēmējiem jānodrošina piemērotas dušas, ja to pieprasa darba raksturs vai veselības aizsardzība.

Jānodrošina atsevišķas dušas telpas vai atsevišķa dušas telpu izmantošana vīriešiem un sievietēm.

7.2.2. Dušas telpām jābūt pietiekami lielām, lai katrs strādājošais varētu ērti nomazgāties apstākļos, kas atbilst higiēnas standartprasībām.

Dušās jābūt siltam un aukstam tekošajam ūdenim.

7.2.3. Ja dušas nav nepieciešamas atbilstoši 7.2.1. punkta pirmās rindkopas prasībām, darba pozīciju vai ģērbtuvju tuvumā jābūt piemērotām izlietnēm ar siltu un aukstu tekošo ūdeni.

Šādām izlietnēm jābūt atsevišķām vīriešiem un sievietēm, vai tās jāizmanto atsevišķi, ja to prasa pieklājības normas.

7.2.4. Ja telpas, kurās atrodas dušas vai izlietnes, atrodas atsevišķi no ģērbtuvēm, tām jābūt savstarpēji viegli sasniedzamām.

7.3.  Tualetes un izlietnes

Darba pozīciju, atpūtas telpu, ģērbtuvju un to telpu, kurās atrodas dušas vai izlietnes, tuvumā jābūt pietiekamam skaitam tualešu un izlietņu.

Jānodrošina atsevišķas tualetes vīriešiem un sievietēm vai atsevišķa tualešu izmantošana.

8.  Pirmās palīdzības punkti un aprīkojums

8.1. Pirmās palīdzības aprīkojumam jāatbilst veicamā darba specifikai.

Jābūt vienam vai vairākiem pirmās palīdzības punktiem.

Šajās telpās jābūt izstādītai skaidri saredzamai instrukcijai par pirmās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos.

8.2. Pirmās palīdzības punktiem jābūt apgādātiem ar pirmās palīdzības iekārtām un aprīkojumu un jābūt ierīkotiem tā, lai tiem varētu viegli piekļūt ar nestuvēm.

Tiem jābūt apzīmētiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas Direktīvu 92/58/EEK transponē likumā.

8.3. Turklāt pirmās palīdzības sniegšanas aprīkojumam jābūt pieejamam visur, kur to pieprasa darba apstākļi.

Šim aprīkojumam jābūt attiecīgi apzīmētam un viegli pieejamam.

8.4. Pietiekamam skaitam darba ņēmēju jābūt apmācītam rīkoties ar pieejamo pirmās palīdzības sniegšanas aprīkojumu.

9.  Satiksmes ejas

Ja darba vietā iebrauc transporta līdzekļi, nepieciešamības gadījumā jānosaka satiksmes drošības noteikumi.

C   DAĻA

Īpašo prasību minimums, kas piemērojams piekrastes sektoram

1.  Ievads

1.1. Neietekmējot 3. panta 2. punktu, darba devējam, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi ir atbildīgs par šajā C daļā minēto darba vietu, jānodrošina, lai drošības un veselības dokumentā būtu norādīts, ka veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu darba ņēmēju drošību un veselību gan normālos, gan kritiskos darba apstākļos.

Šādā nolūkā dokumentā:

a) jānorāda ar darba vietu saistītie riska avoti, ieskaitot jebkādas blakus darbības, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumus, kuriem var būt nopietnas sekas darba ņēmēju veselībai un drošībai;

b) jānovērtē a) apakšpunktā minēto riska avotu radītie draudi;

c) jānorāda, ka veikti nepieciešamie drošības pasākumi, lai novērstu a) apakšpunktā minētos nelaimes gadījumus, ierobežotu nelaimes gadījumu izplatīšanos un avārijas gadījumā nodrošinātu lietpratīgu un kontrolētu darba vietas evakuāciju;

d) jānorāda, ka pārvaldības sistēma atbilstoši saskan ar Direktīvas 89/391/EEK un šīs direktīvas nosacījumiem gan normālos, gan kritiskos apstākļos.

1.2. Plānojot un īstenojot visus šajā direktīvā minētos attiecīgos posmus, darba devējs ievēro kārtību un metodes, kas noteiktas drošības un veselības dokumentā.

1.3. Dažādi darba devēji, kas ir atbildīgi par dažādām darba vietām, nepieciešamības gadījumā sadarbojas, sagatavojot drošības un veselības dokumentus un pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošību un veselību.

2.  Ugunsgrēka pamanīšana un tā dzēšana

2.1. Jāveic attiecīgi drošības pasākumi, kā noteikts 1.1. punktā minētajā drošības un veselības dokumentā, lai izsargātos no ugunsgrēku izcelšanās un izplatīšanās, pamanītu un dzēstu tos.

Tur, kur tas nepieciešams, jābūt ugunsdrošiem mūriem, lai atdalītu ugunsbīstamās zonas.

2.2. Saskaņā ar 1.1. punktā minētajiem drošības un veselības dokumentā norādītajiem riska veidiem visas darba vietas jāapgādā ar attiecīgām ugunsgrēka noteikšanas un aizsardzības sistēmām, ugunsdzēsības sistēmām un trauksmes sistēmu.

Tās var būt šādas, bet ne tikai:

 ugunsgrēka pamanīšanas sistēmas,

 ugunsgrēka trauksmes sistēmas,

 ugunsdzēsības ūdens maģistrāles,

 ugunsdzēsības hidranti un šļūtenes,

 ūdens izšļākšanas sistēmas un ūdens dozimetri,

 automātiskās izsmidzināšanas sistēmas,

 gāzu likvidēšanas sistēmas,

 putu sistēmas,

 pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti,

 ugunsdzēsēju aprīkojums.

2.3. Neautomātiskam ugunsdzēšanas aprīkojumam jābūt viegli pieejamam un vienkārši lietojamam, un vajadzības gadījumā pasargātam no bojājumiem.

2.4. Darba vietā jābūt ugunsdrošības plānam, kurā norādīti drošības pasākumi, lai novērstu ugunsgrēku izcelšanos un izplatīšanos, tos pamanītu un cīnītos ar tiem.

2.5. Avārijas sistēmām jābūt tādā apjomā norobežotām vai kā citādi aizsargātām pret nelaimes gadījumiem, lai avārijas gadījumā tās būtu gatavas ekspluatācijai.

Ja nepieciešams, šādas sistēmas ir divos eksemplāros.

2.6. Aprīkojumam jābūt apzīmētam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas Direktīvu 92/58/EEK transponē likumā.

Šādi apzīmējumi jānovieto atbilstošās vietās, un tiem jābūt tādiem, kas saglabājas ilgi.

3.  Tālvadība avārijas gadījumos

3.1. Ja to prasa 1.1. punktā minētais drošības un veselības dokuments, avārijas gadījumam jāizveido tālvadības kontroles sistēma.

Šādā sistēmā jābūt ietvertiem kontroles punktiem piemērotās vietās, ko var izmantot avārijas gadījumā, vajadzības gadījumā iekļaujot kontroles punktus drošās sapulcēšanās vietās un evakuācijas punktos.

3.2. Ar tālvadību kontrolējamā aprīkojumā, kas minēts 3.1. punktā, jāietilpst sistēmām ventilācijai, uzliesmojošu iekārtu avārijas atslēgšanai, uzliesmojošu šķidrumu un gāzes izplūdes novēršanai, aizsardzībai pret ugunsgrēku un urbumu kontrolei.

4.  Saziņa parastos un avārijas apstākļos

4.1. Ja to prasa 1.1. punktā minētais drošības un veselības dokuments, katra darba vieta, kur atrodas darba ņēmēji, jānodrošina ar:

 akustisku un optisku sistēmu, kas pārraida brīdinājumu par briesmām visiem darba ņēmējiem šajā darba vietā,

 akustisku sistēmu, kas skaidri dzirdama visās vietās, kurās bieži atrodas darba ņēmēji,

 sistēmu, kas uztur sakarus ar krastu un glābšanas dienestiem.

4.2. Šādai sistēmai avārijas gadījumā jāsaglabā spēja darboties.

Akustiskajai sistēmai vajadzētu būt papildinātai ar komunikāciju sistēmu, kas nav atkarīga no iespējamā strāvas padeves pārtraukuma.

4.3. Piemērotās vietās jābūt trauksmes sacelšanas aprīkojumam.

4.4. Ja darba ņēmēji atrodas darba vietās, kur cilvēki parasti neatrodas, viņu rīcībā jābūt apstākļiem piemērotām sazināšanās sistēmām.

5.  Drošas sapulcēšanās vietas un personu saraksts

5.1. Jāveic atbilstoši pasākumi, lai pasargātu evakuācijas vietas un drošas sapulcēšanās vietas no karstuma, dūmiem un, cik vien iespējams, no eksplozijas sekām un lai nodrošinātu, ka avārijas ejas uz evakuācijas un drošas sapulcēšanās vietām un no tām ir lietojamas.

Šiem pasākumiem jānodrošina darba ņēmējiem pietiekami ilga aizsardzība, lai nepieciešamības gadījumā varētu organizēt un veikt drošu evakuāciju, bēgšanu un glābšanu.

5.2. Ja to prasa 1.1. punktā minētais drošības un veselības dokuments, vienā no 5.1. punktā minētajām pasargātajām vietām jābūt nodrošinātai iespējai ar tālvadību kontrolēt C daļas 3. punktā minēto aprīkojumu un sazināties ar krastu un glābšanas dienestiem.

5.3. Drošas sapulcēšanās vietām un evakuācijas vietām jābūt viegli pieejamām no dzīvojamām telpām un darba vietām.

5.4. Katrā drošas sapulcēšanās vietā jāizstāda saraksts ar šai drošas sapulcēšanās vietai pierakstīto darba ņēmēju vārdiem, un šis saraksts pastāvīgi jāatjauno.

5.5. Jāsastāda un piemērotās vietās darba vietā jāizstāda saraksts ar personām, kam avārijas gadījumā uzdoti īpaši pienākumi.

Viņu vārdiem jābūt norādītiem rakstiskās instrukcijās, kas minētas A daļas 3.6. punktā.

6.  Evakuācijas un bēgšanas līdzekļi

6.1. Darba ņēmējiem jābūt apmācītiem, kā rīkoties avārijas gadījumā.

Papildus vispārējai apmācībai avārijas gadījumiem darba ņēmējiem jābūt apmācītiem atbilstoši darba vietas specifikai, un šo apmācību katrai konkrētai darba vietai nosaka 1.1. punktā minētajā drošības un veselības dokumentā.

6.2. Darba ņēmējiem jābūt attiecīgi apmācītiem izdzīvošanas mākā, ņemot vērā 1.1. punktā minētā drošības un veselības dokumenta kritērijus.

6.3. Katrai darba vietai pietiekamā skaitā jābūt apgādātai ar piemērotiem evakuācijas līdzekļiem avārijas gadījumam un līdzekļiem tiešai bēgšanai uz jūru.

6.4. Jāizstrādā plāns glābšanai jūrā un darba vietas evakuācijas situācijām.

Plānam, kura pamatā jābūt 1.1. punktā minētajam drošības un veselības dokumentam, jāparedz rezerves kuģu un helikopteru izmantošana, un jāiekļauj kritēriji attiecībā rezerves kuģu un helikopteru ietilpību un reaģēšanas laiku.

Nepieciešamais reaģēšanas laiks drošības un veselības dokumentā jānorāda katrai platformai.

Rezerves kuģiem jābūt konstruētiem un aprīkotiem atbilstoši evakuācijas un glābšanas prasībām.

6.5. Minimālās prasības katrai glābšanas laivai, glābšanas plostam, glābšanas riņķim un glābšanas vestei ir sekojošas:

 tiem jābūt piemērotiem un aprīkotiem tā, lai pietiekami ilgi uzturētu dzīvību,

 tiem jāatbilst darba ņēmēju skaitam,

 tiem jāatbilst konkrētajai darba vietai,

 tiem jābūt gatavotiem no piemērotiem materiāliem, ņemot vērā to dzīvības glābšanas funkciju un apstākļus, kādos tos var izmantot un uzglabāt gatavībā,

 tiem jābūt tādā krāsā, lai lietošanas laikā tie būtu skaidri saredzami, un aprīkotiem ar tādām ierīcēm, ko lietotājs var izmantot glābēju uzmanības piesaistīšanai.

6.6. Piemērotām dzīvības glābšanas ierīcēm jābūt pieejamām tūlītējai lietošanai.

7.  Praktiskās drošības apmācības

Visās darba vietās, kurās parasti atrodas darba ņēmēji, regulāri jāveic drošības apmācības, kurās:

 jāapmāca tie darba ņēmēji, kam uzlikts pienākums lietot, vadīt vai darbināt avārijas iekārtas vai arī darboties ar tām, un jāpārbauda, kā viņi šos pienākumus veic, un tas jādara, ņemot vērā kritērijus, kas minēti 1.1. punktā norādītajā drošības un veselības dokumentā.

 Nepieciešamības gadījumā darba ņēmēji arī jāapmāca, kā lietot, vadīt vai darbināt šādas iekārtas,

 mācībās izmantotais avārijas aprīkojums tiek pārbaudīts, notīrīts un vajadzības gadījumā no jauna uzpildīts vai apmainīts, un viss pārnēsājamais aprīkojums, kas šādi izmantots, tiek nogādāts vietā, kur to parasti uzglabā,

 pārbauda, vai glābšanas laivas ir lietošanas kārtībā.

8.  Sanitārais aprīkojums

8.1.  Ģērbtuves un aizslēdzamie skapīši

8.1.1. Darba ņēmēji jānodrošina ar piemērotām ģērbtuvēm, ja tiem jāvalkā speciāls apģērbs un ja veselības vai pieklājības normu dēļ tie nevar pārģērbties citās telpās.

Ģērbtuvēm jābūt viegli pieejamām, pietiekami ietilpīgām un nodrošinātām ar sēdvietām.

8.1.2. Ģērbtuvēm jābūt pietiekami lielām, un tajās jābūt iespējām katram darba ņēmējam uz darba laiku ieslēgt savu apģērbu.

Ja to pieprasa apstākļi (piemēram, bīstamas vielas, mitrums, netīrumi), jābūt atsevišķiem aizslēdzamajiem skapīšiem darba apģērbam un parastajam apģērbam.

Jānodrošina slapjā darba apģērba izžāvēšana.

8.1.3. Jānodrošina atsevišķas ģērbtuves vai atsevišķa ģērbtuvju izmantošana vīriešiem un sievietēm.

8.1.4. Ja ģērbtuves nav nepieciešamas atbilstoši 8.1.1. punktam, katrs darba ņēmējs jānodrošina ar vietu, kur glabāt savu apğērbu.

8.2.  Dušas un mazgāšanās ierīces

Papildus tām ierīcēm, ar kurām apgādāta jebkura dzīvojamā zona, nepieciešamības gadījumā darba pozīciju tuvumā jābūt piemērotām dušām un mazgāšanās ierīcēm.

8.3.  Tualetes un izlietnes

Papildus tām ierīcēm, ar kurām apgādāta jebkura dzīvojamā zona, vajadzības gadījumā darba pozīciju tuvumā jābūt tualetēm un izlietnēm.

Jānodrošina atsevišķas tualetes vīriešiem un sievietēm vai atsevišķa tualešu izmantošana.

9.  Pirmās palīdzības punkti un aprīkojums

9.1. Atkarībā no platformas lieluma un darbības veida, jābūt vienam vai vairākiem pirmās palīdzības punktiem.

9.2. Pirmās palīdzības punktos jābūt attiecīgam aprīkojumam, ierīcēm un medicīnas līdzekļiem un apstākļiem atbilstošam apmācītu darba ņēmēju skaitam, lai sniegtu pirmo palīdzību vai nepieciešamības gadījumā veiktu ārstēšanu reģistrēta medicīnas darba ņēmēja vadībā (kurš var būt vai nebūt klāt).

Tiem jābūt apzīmētiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas Direktīvu 92/58/EEK transponē likumā.

9.3. Pirmās palīdzības aprīkojumam papildus jābūt pieejamam visās vietās, kur to prasa darba apstākļi.

Aprīkojumam jābūt attiecīgi apzīmētam un viegli pieejamam.

10.  Dzīvojamās telpas

10.1. Ja to prasa darba raksturs, apjoms un ilgums, darba devējam darba ņēmēji jāapgādā ar dzīvojamo platību, kam jābūt:

 attiecīgi aizsargātai no sprādzienu sekām, dūmu un gāzes ieplūšanas un ugunsgrēka izcelšanās un izplatīšanās, kā tas noteikts 1.1. punktā minētajā drošības un veselības dokumentā,

 attiecīgi aprīkotai ar ventilāciju, apkuri un apgaismojumu,

 katrā stāvā nodrošinātai ar vismaz divām atsevišķām izejām, kas ved uz avārijas ejām,

 aizsargātai pret citu zonu trokšņiem, smakām un izgarojumiem, kas var būt kaitīgi veselībai, un pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem,

 nodalītai no visām darba pozīcijām un izvietotai tālu no bīstamām zonām.

10.2. Šādās dzīvojamās telpās jābūt piemērotām gultām vai kojām atbilstoši to darba ņēmēju skaitam, kam šajā vietā paredzēts gulēt.

Jebkurā telpā, kas paredzēta gulēšanai, jābūt vietai, kur tās iemītniekiem glabāt savu apģērbu.

Jānodrošina atsevišķas guļamtelpas vīriešiem un sievietēm.

10.3. Šādās dzīvojamās telpās jābūt pietiekamam skaitam dušu un mazgāšanās iekārtu ar karstu un aukstu tekošo ūdeni.

Jānodrošina atsevišķas dušas telpas vīriešiem un sievietēm vai atsevišķa dušas telpu izmantošana.

Dušas telpām jābūt pietiekami lielām, lai katrs darba ņēmējs varētu nomazgāties apmierinošos higiēniskajos apstākļos.

10.4. Dzīvojamās telpās jābūt pietiekamam skaitam tualešu un izlietņu.

Jānodrošina atsevišķas tualetes vīriešiem un sievietēm vai atsevišķa tualešu izmantošana.

10.5. Dzīvojamām telpām un to aprīkojumam jāatbilst higiēnas standartiem.

11.  Helikoptera izmantošana

11.1. Helikoptera klājiem darba vietās jābūt pietiekami lieliem un izvietotiem tā, lai nodrošinātu to, ka lielāko helikopteru, kas lieto šo klāju, var izmantot visgrūtākajos apstākļos, kādos helikopters var darboties.

Helikoptera klājam jābūt projektētam un uzbūvētam atbilstoši paredzamajam darbam.

11.2. Jānodrošina aprīkojums, kas nepieciešams helikoptera avārijas gadījumā, un tas jāglabā tiešā helikoptera nolaišanās laukuma tuvumā.

11.3. Platformās, kur darba ņēmēji dzīvo uz vietas, helikoptera manevru laikā uz helikoptera klāja jābūt pietiekamam skaitam darba ņēmēju, kas apmācīti, kā rīkoties avārijas gadījumā.

12.  Platformu izvietošana jūrā — drošība un stabilitāte

12.1. Jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošību un veselību minerālu ieguvē ar urbšanas metodi, kamēr piekrastes platformas atrodas jūrā.

12.2. Sagatavošanas darbības piekrastes platformu izvietošanai jāveic tā, lai nodrošinātu to stabilitāti un drošību.

12.3. Aprīkojumam un kārtībai, ko ievēro, veicot 12.1. punktā minētās darbības, jābūt tādai, lai samazinātu darba ņēmēju risku minerālu ieguvē ar urbšanas metodi, ņemot vērā gan normālus, gan kritiskus apstākļus.



( 1 ) OV C 32, 7.2.1991., 7.lpp.

( 2 ) OV C 280, 28.10.1991., 79. lpp., un OV C 241, 21.9.1992., 88. lpp.

( 3 ) OV C 191, 22.7.1991., 34. lpp.

( 4 ) OV L 393, 30.12.1989., 1. lpp.

( 5 ) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

( 6 ) OV L 183, 29.6.1989., 9. lpp. Direktīva, kas ir grozīta ar Direktīvu 91/368/EEK (OV L 198, 22.7.1991., 16. lpp.).

( 7 ) OV L 393, 30.12.1989., 13. lpp.

( 8 ) OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.

( 9 ) OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.

Top