This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01991L0477-20170613
Council Directive of 18 June 1991 on control of the acquisition and possession of weapons (91/477/EEC)
Consolidated text: Padomes Direktīva (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (91/477/EEK)
Padomes Direktīva (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (91/477/EEK)
No longer in force
01991L0477 — LV — 13.06.2017 — 002.010
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES DIREKTĪVA (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/51/EK (2008. gada 21. maijs), |
L 179 |
5 |
8.7.2008 |
|
|
L 137 |
22 |
24.5.2017 |
||
Labota ar:
PADOMES DIREKTĪVA
(1991. gada 18. jūnijs)
par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli
(91/477/EEK)
1. NODAĻA
Darbības joma
1. pants
1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
“šaujamierocis” ir jebkurš pārnēsājams ierocis ar stobru, kurš šaujampulvera iedarbības rezultātā raida, ir paredzēts vai var tikt pārveidots, lai raidītu šāviņu, lodi vai lādiņu, izņemot gadījumus, kad tas ir izslēgts no minētās definīcijas kāda I pielikuma III daļā uzskaitītā iemesla dēļ. Šaujamieroči ir klasificēti I pielikuma II daļā.
Priekšmetu uzskata par tādu, ko iespējams pārveidot, lai tas šaujampulvera iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, lodi vai lādiņu, ja:
tam ir šaujamieroča izskats; un
sakarā ar tā konstrukciju vai materiālu, no kura tas izgatavots, to var šādi pārveidot;
“būtiska daļa” ir stobrs, rāmis, pastobrs, tostarp attiecīgā gadījumā gan augšējais, gan apakšējais pastobrs, slīdnis, cilindrs, sprūds vai aizslēgs, kuri, būdami atsevišķi priekšmeti, ir ietverti to šaujamieroču kategorijā, kam tie ir uzliekami vai uzlikti;
“munīcija” ir visa patrona vai tās sastāvdaļas, tostarp patronu čaulas, kapsulas, šaujampulveris, lodes vai lādiņi, ko izmanto šaujamierocī, ar noteikumu, ka minētajām daļām attiecīgajā dalībvalstī ir vajadzīga atļauja;
“trauksmes un signālieroči” ir ierīces ar čaulīšu turētāju, kuras paredzētas vienīgi tukšu patronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai un kuras nevar pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā;
“salūta un akustiskie ieroči” ir šaujamieroči, kas īpaši pārveidoti tikai tukšu patronu izšaušanai, lai izmantotu, piemēram, teātra izrādēs, fotosesijās, filmu un televīzijas ierakstiem, vēsturisku notikumu uzvedumos, parādēs, sporta pasākumos un apmācībā;
“dezaktivēti šaujamieroči” ir šaujamieroči, kas padarīti neatgriezeniski nelietojami ar dezaktivēšanas palīdzību, nodrošinot, ka visas attiecīgā šaujamieroča būtiskās daļas ir padarītas neatgriezeniski nelietojamas un nenoņemamas, neaizvietojamas vai nemodificējama tādā veidā, kas nodrošinātu iespēju kaut kādā veidā reaktivēt attiecīgo šaujamieroci;
“muzejs” ir sabiedrībai pieejama un tās attīstību veicinoša pastāvīga iestāde, kura ir atvērta publikai un iegādājas, saglabā, pēta un eksponē šaujamieročus, to būtiskas daļas vai munīciju vēstures, kultūras, zinātnes, tehnikas, izglītības, mantojuma vai izklaides nolūkos un kuru par tādu ir atzinusi attiecīgā dalībvalsts;
“kolekcionārs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura mērķtiecīgi vāc un saglabā šaujamieročus, būtiskas daļas vai munīciju vēstures, kultūras, zinātnes, tehnikas, izglītības vai mantojuma nolūkos un kuru par tādu ir atzinusi attiecīgā dalībvalsts;
“tirgotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kuras arods vai nodarbošanās pilnīgi vai daļēji ir kāda no šādām darbībām:
šaujamieroču vai būtisku daļu izgatavošana, tirdzniecība, maiņa, izīrēšana, labošana, modifikācija vai pārveidošana;
munīcijas izgatavošana, tirdzniecība, maiņa, modifikācija vai pārveidošana;
“tirdzniecības starpnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura nav tirgotājs un kuras arods vai nodarbošanās pilnīgi vai daļēji ir kāda no šādām darbībām:
darījumu apspriešana vai organizēšana šaujamieroču, būtisku daļu vai munīcijas pirkšanai, pārdošanai vai piegādei;
šaujamieroču, būtisku daļu vai munīcijas nodošanas organizēšana dalībvalstī, no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, no dalībvalsts uz trešo valsti vai no trešās valsts uz dalībvalsti;
“nelikumīga izgatavošana” ir šaujamieroču, to būtisko daļu un munīcijas izgatavošana vai montāža:
no jebkādām nelikumīgā apritē iegūtām šāda šaujamieroča būtiskām daļām;
bez atļaujas, ko saskaņā ar 4. pantu izsniedz tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek izgatavošana vai montāža; vai
izgatavošanas laikā nemarķējot šaujamieročus saskaņā ar 4. pantu;
“nelikumīga aprite” ir šaujamieroču, to būtisko daļu vai munīcijas iegāde, pārdošana, piegāde, pārvietošana vai pārsūtīšana no vienas dalībvalsts teritorijas vai cauri tās teritorijai uz citas dalībvalsts teritoriju, ja kāda no iesaistītajām dalībvalstīm to nav atļāvusi saskaņā ar šo direktīvu vai ja šaujamieroči, būtiskas daļas vai munīcija nav marķēti saskaņā ar 4. pantu;
“izsekošana” ir šaujamieroču un, ja iespējams, to būtisko daļu un munīcijas sistemātiska izsekošana no ražotāja līdz pircējam, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm atklāt, izmeklēt un analizēt nelikumīgu izgatavošanu un apriti.
2. Šajā direktīvā persona tiek uzskatīta par tās valsts pastāvīgo iedzīvotāju, kas minēta adresē, kura norādīta oficiālā dokumentā, kurā parādās viņas pastāvīgā dzīvesvieta, piemēram, pasē vai valsts izdotā personas apliecībā, ko saistībā ar iegādi vai glabāšanu pārbaudes nolūkos iesniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai tirgotājam, vai tirdzniecības starpniekam. Ja attiecīgās personas adrese tās pasē vai valsts izdotā personas apliecībā nav norādīta, viņas pastāvīgās dzīvesvietas valsti nosaka, pamatojoties uz jebkuru citu oficiālu dzīvesvietas apliecinājumu, ko par tādu atzīst attiecīgā dalībvalsts.
3. “Eiropas šaujamieroču apliecību” dalībvalsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma izsniedz personai, kura likumīgi kļūst par šaujamieroča glabātāju un lietotāju. Tās maksimālais derīguma termiņš ir pieci gadi, kuru var pagarināt, un tajā ir II pielikumā izklāstītā informācija. To nevar nodot citai personai, un tajā ieraksta apliecības īpašnieka glabāšanā vai lietojumā esošo šaujamieroci vai šaujamieročus. Tai vienmēr jāglabājas pie personas, kura šaujamieroci lieto, un apliecībā norāda izmaiņas šaujamieroču glabāšanā vai īpašībās, kā arī šaujamieroča nozaudēšanu vai zādzību.
2. pants
1. Šī direktīva neskar valstu noteikumu piemērošanu attiecībā uz ieroču nēsāšanu, medībām vai šaušanu mērķī, izmantojot ieročus, kuri ir iegādāti un tiek glabāti likumīgi saskaņā ar šo direktīvu.
2. Šo direktīvu nepiemēro, kad saskaņā ar valstu tiesību aktiem ieročus un munīciju iegādājas vai glabā bruņotie spēki, policija vai publiskās iestādes. To nepiemēro arī sūtījumiem, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK ( 1 ).
3. pants
Dalībvalstis savos tiesību aktos var pieņemt noteikumus, kas ir stingrāki nekā šajā direktīvā noteiktie, ievērojot tiesības, ko iedzīvotājiem piešķir 12. panta 2. punkts.
2. NODAĻA
Tiesību aktu saskaņošana attiecībā uz šaujamieročiem
4. pants
1. Attiecībā uz šaujamieročiem, kas izgatavoti vai importēti Savienībā 2018. gada 14.septembrī vai vēlāk, dalībvalstis nodrošina, ka jebkurš šāds šaujamierocis vai jebkura būtiska daļa, ko laiž tirgū:
uzreiz pēc izgatavošanas un vēlākais pirms laišanas tirgū vai uzreiz pēc importēšanas Savienībā ir marķēta ar skaidru, neizdzēšamu un unikālu marķējumu; un
uzreiz pēc izgatavošanas un vēlākais pirms tā laišanas tirgū vai uzreiz pēc importēšanas Savienībā ir reģistrēta saskaņā ar šo direktīvu.
2. Panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais unikālais marķējums ietver izgatavotāja nosaukumu vai zīmolu, izgatavošanas valsti vai vietu, sērijas numuru un izgatavošanas gadu, ja tas nav sērijas numura daļa, un, ja tas ir iespējams, modeli. Šī prasība neskar izgatavotāja preču zīmes norādīšanu. Ja būtiska daļa ir pārāk maza, lai to varētu marķēt atbilstīgi šim pantam, tās marķējumā norāda vismaz sērijas numuru, vai burtciparu vai digitālo kodu.
Marķēšanas prasības šaujamieročiem vai būtiskām daļām, kam ir īpaša vēsturiska nozīme, nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Dalībvalstis nodrošina, ka katrs pilna munīcija komplekta iepakojums ir marķēts tā, lai norādītu izgatavotāja nosaukumu, partijas (sērijas) identifikācijas numuru, kalibru un munīcijas veidu.
Piemērojot 1. punktu un šo punktu, dalībvalstis var izvēlēties piemērot 1969. gada 1. jūlija Konvencijas par vieglo ieroču marķējuma savstarpēju atzīšanu noteikumus.
Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai brīdī, kad notiek šaujamieroča vai tā būtisku daļu nodošana no valdības krājumiem pastāvīgā civilā lietošanā, tās būtu marķētas ar unikālu marķējumu, kā to paredz 1. punkts, kas atļauj identificēt nodošanas vienību.
2.a Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka marķējuma tehniskās specifikācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Katra dalībvalsts izveido sistēmu tirgotāju un tirdzniecības starpnieku darbības reglamentēšanai. Šāda sistēma ietver vismaz turpmāk minētos pasākumus:
to tirgotāju un tirdzniecības starpnieku reģistrācija, kuri darbojas minētās dalībvalsts teritorijā;
tirgotāju un tirdzniecības starpnieku darbības licencēšana vai atļaujas izsniegšana minētās dalībvalsts teritorijā; un
attiecīgā tirgotāja vai tirdzniecības starpnieka privātās un profesionālās godprātības un attiecīgās kompetences pārbaude. Juridiskas personas gadījumā pārbauda gan juridisko personu, gan fizisko personu vai personas, kas vada uzņēmumu.
4. Dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, ka tiek izveidots un uzturēts datorizēts datu reģistrs, kurš ir vai nu centralizēta sistēma, vai arī decentralizēta sistēma, kas pilnvarotām iestādēm nodrošina piekļuvi datu reģistriem, kuros reģistrē katru šaujamieroci, uz kuru attiecas šī direktīva.
►M2Minētajā datu reģistrā reģistrē visu informāciju par šaujamieročiem, kas ir vajadzīga minēto šaujamieroču izsekošanai un identificēšanai, tostarp:
katra šaujamieroča tipu, marku, modeli, kalibru, sērijas numuru un marķējumu uz šaujamieroča rāmja vai pastobra, kas kā unikāls marķējums ir uzlikts saskaņā ar 1. punktu un ir katra šaujamieroča unikālais identifikators;
būtiskām daļām uzlikto sērijas numuru vai unikālo marķējumu, ja tas atšķiras no marķējuma uz katra šaujamieroča rāmja vai pastobra;
šaujamieroča piegādātāju un personu, kuras iegādājas vai glabā šaujamieroci, vārdus un adreses, kā arī attiecīgo datumu vai datumus; un
šaujamieroča jebkādu pārveidošanu vai modifikāciju, kā rezultātā mainīta šaujamieroča kategorija vai apakškategorija, tostarp šaujamieroča sertificētu dezaktivēšanu vai iznīcināšanu, kā arī attiecīgo datumu vai datumus.
Dalībvalstis nodrošina, ka kompetento iestāžu datu reģistros tiek glabāti šaujamieroču un būtisko daļu reģistra ieraksti, tostarp saistītie personas dati, 30 gadus pēc tam, kad attiecīgie šaujamieroči vai būtiskās daļas ir iznīcinātas.
Šā punkta pirmajā daļā minētie reģistra ieraksti par šaujamieročiem un būtiskām daļām, un saistītie personas dati ir pieejami:
iestādēm, kas ir kompetentas piešķirt vai anulēt 6. vai 7. pantā minēto atļauju, vai iestādēm, kas ir kompetentas veikt muitas procedūras, – uz laikposmu līdz 10 gadiem pēc attiecīgo šaujamieroča vai būtisko daļu iznīcināšanas; un
iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana vai saukšana pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpilde, – uz laikposmu līdz 30 gadiem pēc attiecīgā šaujamieroča vai būtisko daļu iznīcināšanas.
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tam, kad beigušies otrajā un trešajā daļā minētie termiņi, personas datus no datu reģistra dzēš. Tas neskar gadījumus, kad konkrēti personas dati ir nodoti iestādei, kuras kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana vai saukšana pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpilde, un ja tos izmanto šajā konkrētajā kontekstā, vai nodoti citām iestādēm ar kompetenci līdzīgos nolūkos, kas paredzēta valsts tiesību aktos. Minētajos gadījumos šādu datu apstrādi, ko veic valsts kompetentās iestādes, reglamentē ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, jo īpaši par datu aizsardzību. ◄
Visā savas darbības laikā tirgotāji un tirdzniecības starpnieki uztur reģistru, kurā reģistrē informāciju par katru šaujamieroci un katru šaujamieroča būtisku daļu, uz ko attiecas šī direktīva un ko tie saņēmuši vai pārdevuši, iekļaujot ziņas, kas ļauj identificēt un izsekot attiecīgo šaujamieroci vai būtiskās daļas, jo īpaši tipu, marku, modeli, kalibru un sērijas numuru, un piegādātāju un pircēju vārdus un adreses.
Izbeidzot savu darbību, tirgotāji un tirdzniecības starpnieki nodod minēto reģistru valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par pirmajā daļā paredzētajiem datu reģistriem.
Dalībvalstis nodrošina, ka tirgotāji un tirdzniecības starpnieki, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, bez liekas kavēšanās ziņo valsts kompetentajām iestādēm par darījumiem, kuri saistīti ar šaujamieročiem vai būtiskām daļām, ka tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem ir elektronisks savienojums ar minētajām kompetentajām iestādēm šādas ziņošanas nolūkiem un ka datu reģistri tiek atjaunināti tūlīt pēc informācijas saņemšanas par šādiem darījumiem.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka visus šaujamieročus ir iespējams jebkurā brīdī saistīt ar to īpašniekiem.
4.a pants
Neskarot 3. pantu, dalībvalstis atļauj iegādāties un glabāt šaujamieročus vienīgi personām, kam ir izsniegta atļauja vai, – attiecībā uz šaujamieročiem, kurus klasificē C kategorijā – kam šādu šaujamieroču iegāde un glabāšana ir īpaši atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
▼M2 —————
5. pants
1. Neskarot 3. pantu, dalībvalstis atļauj šaujamieročus iegādāties un glabāt vienīgi personām, kam ir pamatots iemesls un:
kam ir 18 vai vairāk gadu, izņemot attiecībā uz medībām vai šaušanai mērķī paredzētu šaujamieroču iegādi, kas nav pirkšana, un glabāšanu ar noteikumu, ka šādā gadījumā personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir vecāku atļauja vai arī tās darbojas vecāku uzraudzībā vai tāda pieaugušā uzraudzībā, kuram ir derīga šaujamieroča vai medību atļauja, vai arī tās atrodas licencētā vai kā citādi apstiprinātā mācību centrā, un kāds no vecākiem, vai pieaugušais, kam ir derīga šaujamieroča vai medību atļauja, uzņemas atbildību par pienācīgu glabāšanu saskaņā ar 5.a pantu; un
kas nevarētu apdraudēt sevi vai citas personas, sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību; to, ka persona ir bijusi notiesāta par tīšu vardarbīgu noziegumu, uzskata par norādi uz šādu apdraudējumu.
2. Dalībvalstis ievieš uzraudzības sistēmu, kas darbojas pastāvīgi vai periodiski, lai nodrošinātu, ka atļauju izsniegšanas nosacījumi, kas noteikti valsts tiesību aktos, tiek ievēroti visu atļaujas derīguma laiku un ka inter alia tiek novērtēta attiecīgā medicīniskā un psiholoģiskā informācija. Konkrētus noteikumus nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Ja kāds no atļaujas nosacījumiem vairs netiek pildīts, dalībvalstis attiecīgo atļauju anulē.
Dalībvalstis nevar aizliegt to teritorijā dzīvojošām personām glabāt citā dalībvalstī iegādātu šaujamieroci, ja vien tās neaizliedz tāda paša tipa šaujamieroča iegādi savā teritorijā.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju iegādāties un atļauju glabāt šaujamieroci, kas klasificēts B kategorijā, anulē, ja konstatē, ka persona, kurai piešķirta minētā atļauja, nelikumīgi glabā lādējamu ierīci, ko var uzmontēt pusautomātiskam šaujamierocim ar patronām, kurām uzsitiens notiek pa patronas centrālo kapsulu, vai atkārtotas darbības šaujamierocim, kurā:
ietilpst vairāk nekā 20 patronu; vai
garstobra šaujamieroču gadījumā – ietilpst vairāk nekā 10 patronu,
ja vien minētajai personai nav piešķirta atļauja saskaņā ar 6. pantu vai atļauja, kas apstiprināta, atjaunota vai pagarināta atbilstīgi 7. panta 4.a punktam.
5.a pants
Lai mazinātu risku, ka šaujamieročiem un munīcijai var piekļūt personas, kurām nav izsniegta atļauja, dalībvalstis izstrādā noteikumus par šaujamieroču un munīcijas pienācīgu uzraudzību un noteikumus par pienācīgu glabāšanu drošā veidā. Šaujamieroči un to munīcija nav viegli pieejami kopā. Pienācīga uzraudzība nozīmē, ka personai, kura likumīgi glabā attiecīgo šaujamieroci vai munīciju, ir pār to kontrole to transportēšanas un lietošanas laikā. Šādu pienācīgu glabāšanas apstākļu uzraudzības līmenis atbilst attiecīgo šaujamieroču un munīcijas daudzumam un kategorijai.
5.b pants
Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad šaujamieroči, būtiskas daļas vai munīcija, kas klasificēti A, B vai C kategorijā, tiek pirkti un pārdoti, izmantojot distances līgumus, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES ( 2 ) 2. panta 7. punktā, pirms šaujamieroča, būtisko daļu vai munīcijas piegādes vai vēlākais tās laikā tiek pārbaudīta pircēja identitāte, un, ja tas tiek prasīts, šai personai piešķirtā atļauja, šo pārbaudi veicot:
licencētam vai pilnvarotam tirgotājam vai tirdzniecības starpniekam; vai
valsts iestādei vai tās pārstāvim.
6. pants
1. Neskarot 2. panta 2. punktu, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai aizliegtu A kategorijā klasificēto šaujamieroču, būtisko daļu un munīcijas iegādi un glabāšanu. Tās nodrošina, ka minētie šaujamieroči, būtiskās daļas un munīcija, kas tiek nelikumīgi turēti, pārkāpjot minēto aizliegumu, tiek konfiscēti.
2. Kritiskās infrastruktūras, kravu komercpārvadājumu, augstas vērtības konvoju un ierobežotas piekļuves telpu drošībai, kā arī valsts aizsardzībai, izglītības, kultūras, pētniecības un vēsturiskiem mērķiem un neskarot 1. punktu, valsts kompetentās iestādes atsevišķos izņēmuma gadījumos pienācīgi pamatotā veidā var piešķirt atļaujas attiecībā uz šaujamieročiem, būtiskām daļām un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ja tas nav pretrunā sabiedriskajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.
3. Dalībvalstis var izvēlēties atsevišķos īpašos izņēmuma gadījumos pienācīgi pamatotā veidā piešķirt kolekcionāriem atļaujas iegādāties un glabāt šaujamieročus, būtiskas daļas un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ievērojot stingrus nosacījumus attiecībā uz drošību, tostarp to, ka valsts kompetentajām iestādēm tiek pierādīts, ka ir ieviesti pasākumi, lai novērstu jebkādu risku sabiedriskajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, un ka attiecīgie šaujamieroči, būtiskās daļas vai munīcija tiek glabāti atbilstīgi drošības līmenim, kas ir samērīgs ar riskiem, ko radītu neatļauta piekļuve šādiem priekšmetiem.
Dalībvalstis nodrošina, ka kolekcionāri, kam piešķirta atļauja saskaņā ar pirmo daļu, ir identificējami 4. pantā minētajos datu reģistros. Šādiem kolekcionāriem, kam piešķirta atļauja, ir pienākums uzturēt visu viņu glabāto A kategorijas šaujamieroču reģistru, kurš ir pieejams valsts kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis izveido pienācīgu uzraudzības sistēmu attiecībā uz šādiem kolekcionāriem, kam piešķirta šāda atļauja, ņemot vērā visus būtiskos faktorus.
4. Dalībvalstis var atļaut tirgotājiem vai tirdzniecības starpniekiem, tiem veicot savu attiecīgo profesionālo darbību, iegādāties, izgatavot, dezaktivēt, remontēt, piegādāt, nodot un glabāt šaujamieročus, būtiskas daļas un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ja ir ievēroti stingri nosacījumi attiecībā uz drošību.
5. Dalībvalstis var atļaut muzejiem iegādāties un glabāt šaujamieročus, būtiskas daļas un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ja ir ievēroti stingri nosacījumi attiecībā uz drošību.
6. Dalībvalstis var atļaut šaušanas sportistiem iegādāties un glabāt pusautomātiskos šaujamieročus, kas klasificēti A kategorijas 6. vai 7. punktā, ievērojot šādus nosacījumus:
pietiekami novērtēta būtiskā informācija, kas izriet no 5. panta 2. punkta piemērošanas;
sniegts pierādījums, ka attiecīgais šaušanas sportists aktīvi trenējas šaušanas sacensībām vai piedalās šaušanas sacensībās, kuras ir atzinusi attiecīgās dalībvalsts oficiāli atzīta šaušanas sporta organizācija vai starptautiski izveidota un oficiāli atzīta šaušanas sporta federācija; un
tiek sniegta apliecība, ko ir izsniegusi oficiāli atzīta šaušanas sporta organizācija, apstiprinot, ka:
šaušanas sportists ir šaušanas kluba biedrs un vismaz 12 mēnešus tajā regulāri trenējies šaut mērķī; un
konkrētais šaujamierocis atbilst specifikācijām, kādas tiek prasītas šaušanas disciplīnai, kuru atzinusi starptautiski izveidota un oficiāli atzīta šaušanas sporta federācija.
Attiecībā uz šaujamieročiem, kas klasificēti A kategorijas 6. punktā, dalībvalstis, kuras piemēro militāro sistēmu, kas balstās uz vispārējo iesaukšanu, un kurās aizvadītajos piecdesmit gados pastāvējusi sistēma, ar ko militāros šaujamieročus nodod personām, kas atstāj armiju pēc militārā dienesta pienākumu izpildes, var piešķirt minētajām personām kā šaušanas sportistiem atļauju glabāt vienu šaujamieroci, kas lietots obligātā militārā dienesta laikā. Attiecīgā valsts iestāde pārveido minētos šaujamieročus par pusautomātiskajiem šaujamieročiem un periodiski pārbauda, ka personas, kas izmanto šādus šaujamieročus, nerada risku sabiedriskajai drošībai. Piemēro pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā izklāstītos noteikumus.
7. Saskaņā ar šo pantu izsniegtās atļaujas periodiski pārskata ne retāk kā reizi piecos gados.
7. pants
1. Dalībvalsts teritorijā neviens nedrīkst iegādāties B kategorijas šaujamieroci bez šīs dalībvalsts atļaujas.
Šādu atļauju nevar izsniegt citas dalībvalsts iedzīvotājam bez šīs citas dalībvalsts iepriekšējas piekrišanas.
2. Dalībvalsts teritorijā neviens nevar glabāt B kategorijas šaujamieroci bez šīs dalībvalsts atļaujas. Ja persona ir citas dalībvalsts iedzīvotājs, šo dalībvalsti attiecīgi informē.
3. Atļauja B kategorijas šaujamieroča iegādei un atļauja tā glabāšanai var būt vienkārša administratīva lēmuma formā.
4. Dalībvalstis var apsvērt iespēju personām, kas atbilst šaujamieroču atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, piešķirt daudzgadu licenci visu to šaujamieroču iegādei un glabāšanai, kuriem nepieciešama atļauja, neskarot:
pienākumu paziņot kompetentajām iestādēm par ieroča tālāknodošanu;
periodiskas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka attiecīgās personas joprojām atbilst nosacījumiem; un
maksimālo ieroču skaitu, ko saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem drīkst glabāt.
Atļaujas glabāt šaujamieročus periodiski pārskata ne retāk kā reizi piecos gados. Atļauju var atjaunot vai pagarināt, ja nosacījumi, pamatojoties uz kuriem tā tika piešķirta, joprojām ir izpildīti.
4.a Dalībvalstis var izlemt apstiprināt, atjaunot vai pagarināt atļaujas pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kuri klasificēti A kategorijas 6., 7. vai 8. punktā, attiecībā uz šaujamieroci, kas bija klasificēts B kategorijā un likumīgi iegādāts un reģistrēts pirms 2017. gada 13. jūnija, ievērojot pārējos šīs direktīvas nosacījumus. Dalībvalstis turklāt var atļaut šādus šaujamieročus iegādāties citām personām, kurām dalībvalstis ir piešķīrušas atļauju saskaņā ar šo direktīvu, kā tā grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/853 ( 3 ).
5. Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka personām, kurām 2008. gada 28. jūlijs ir saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem spēkā esošas B kategorijas šaujamieroču atļaujas, sakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/51/EK (2008. gada 21. maijs) ( 4 ) stāšanos spēkā nav atkārtoti jāpieprasa licence vai atļauja attiecībā uz viņu glabāšanā esošiem C vai D kategorijas šaujamieročiem. Tomēr jebkādas turpmākas C vai D kategorijas šaujamieroču tālāknodošanas gadījumā šaujamieroča saņēmējam ir jābūt licencei vai īpašai attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētai atļaujai glabāt attiecīgos šaujamieročus.
8. pants
1. Neviens nevar glabāt C kategorijas šaujamieroci, ja tas nav deklarēts tās dalībvalsts iestādēm, kurā šo ieroci glabā.
Dalībvalstis nodrošina visu to C kategorijas šaujamieroču obligātu deklarēšanu, kuri šobrīd atrodas to teritorijā, viena gada laikā, kopš stājušies spēkā attiecīgās valsts noteikumi, kas transponē šo direktīvu.
2. Katrs pārdevējs, tirgotājs vai privātpersona par katra C kategorijas šaujamieroča apriti vai tālāku nodošanu informē tās dalībvalsts iestādes, kurā tā notiek, sniedzot sīkas ziņas, pēc kurām var identificēt šaujamieroci un personu, kura to iegādājusies. Ja persona, kura iegādājusies šādu šaujamieroci, ir citas dalībvalsts iedzīvotājs, šo citu dalībvalsti par iegādi informē tā dalībvalsts, kurā iegāde notikusi, un persona, kura šaujamieroci iegādājusies.
3. Ja dalībvalsts savā teritorijā aizliedz B vai C kategorijas šaujamieroča iegādi un glabāšanu vai šādai iegādei un glabāšanai piemēro atļaujas saņemšanas procedūru, tā informē pārējās dalībvalstis, kuras par to izdara īpašu ierakstu ikvienā Eiropas šaujamieroču apliecībā, ko tās izdod šādam šaujamierocim, ievērojot 12. panta 2. punktu.
9. pants
1. A, B vai C kategorijas šaujamieroča tālāka nodošana personai, kas nav attiecīgās dalībvalsts iedzīvotājs, ievērojot atbilstību 6., 7. un 8. panta noteikumiem, ir atļauta:
2. Dalībvalstis var atļaut šaujamieroča pagaidu tālāku nodošanu saskaņā ar to noteikto kārtību.
10. pants
1. Noteikumi par munīcijas iegādi un glabāšanu ir tādi paši kā noteikumi attiecībā uz tiem šaujamieročiem, kuriem munīcija ir paredzēta.
Pusautomātiskajiem šaujamieročiem ar patronām, kurām uzsitiens notiek pa patronas centrālo kapsulu, paredzētas lādējamās ierīces, kurās ietilpst vairāk nekā 20 patronu, vai garstobra šaujamieročiem paredzētas lādējamās ierīces, kurās ietilpst vairāk nekā 10 patronu, ir atļauts iegādāties tikai personām, kurām ir piešķirta atļauja saskaņā ar 6. pantu vai kuru atļauja ir apstiprināta, atjaunota vai pagarināta saskaņā ar 7. panta 4.a punktu.
2. Tirgotāji un tirdzniecības starpnieki var atteikties veikt jebkādus vienā veselumā apvienotas munīcijas vai munīcijas daļu iegādes darījumus, kurus tie iegādes veida vai mēroga dēļ pamatoti uzskata par aizdomīgiem, un par jebkādiem mēģinājumiem veikt šādus darījumus ziņo kompetentajām iestādēm.
10.a pants
1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ierīces ar čaulīšu turētāju, kuras paredzētas vienīgi tukšu patronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai, nevar pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā.
2. Dalībvalstis klasificē kā šaujamieročus tādas ierīces ar čaulīšu turētāju, kuras paredzētas vienīgi tukšo patronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai un kuras var pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā.
3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās specifikācijas visiem Savienībā 2018. gada 14. septembrī vai vēlāk izgatavotiem vai importētiem trauksmes un signālieročiem, lai nodrošinātu, ka tos nevar pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija pieņem pirmo šādu īstenošanas aktu līdz 2018. gada 14. septembrim.
10.b pants
1. Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde verificē šaujamieroču dezaktivēšanu, lai nodrošinātu, ka šaujamierocim veikta modifikācija padara neatgriezeniski neizmantojamas visas attiecīgā šaujamieroča būtiskās daļas un ka tās ir nenoņemamas, neaizvietojamas vai nemodificējamas tādā veidā, kas ļautu kaut kādā veidā reaktivēt attiecīgo šaujamieroci. Dalībvalstis saistībā ar šādu verifikāciju paredz, ka tiek izsniegts sertifikāts un izziņa, kas apliecina šaujamieroča dezaktivēšanu, un piestiprina skaidri saredzamu attiecīgu marķējumu uz šaujamieroča.
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka dezaktivācijas standartus un metodes, lai nodrošinātu, ka visas attiecīgā šaujamieroča būtiskās daļas ir padarītas neatgriezeniski neizmantojamas un ir nenoņemamas, neaizvietojamas vai nemodificējamas tādā veidā, kas ļautu kaut kādā veidā reaktivēt attiecīgo šaujamieroci. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Īstenošanas aktus, kas minēti 2. punktā, nepiemēro šaujamieročiem, kuri dezaktivēti pirms minēto īstenošanas aktu piemērošanas dienas, ja vien minētos šaujamieročus nepārved uz citu dalībvalsti vai nelaiž tirgū pēc minētās dienas.
4. Dalībvalstis divu mēnešu laikā pēc 2017. gada 13. jūnija var paziņot Komisijai savus valsts dezaktivēšanas standartus un metodes, kas piemēroti pirms 2016. gada 8. aprīļa, pamatojot iemeslus, kāpēc minētie valsts dezaktivēšanas standarti un metodes ir līdzvērtīgi tiem, kurus nodrošina šaujamieroču dezaktivēšanas tehniskās specifikācijas, kas izklāstītas I pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2015/2403 ( 5 ), kura ir piemērojama no 2016. gada 8. aprīļa.
5. Ja dalībvalstis sniedz paziņojumu Komisijai saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisija ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šāda paziņojuma pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izlemj, vai attiecīgie valsts dezaktivēšanas standarti un metodes, kas šādi paziņoti, ir nodrošinājuši, ka šaujamieroči ir dezaktivēti ar drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina šaujamieroču dezaktivēšanas tehniskās specifikācijas, kas izklāstītas I pielikumā Īstenošanas regulai (ES) 2015/2403, kura ir piemērojama no 2016. gada 8. aprīļa. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6. Līdz 5. punktā minēto īstenošanas aktu piemērošanas dienai visi šaujamieroči, kas dezaktivēti atbilstīgi valsts dezaktivēšanas standartiem un metodēm, ko piemēroja pirms 2016. gada 8. aprīļa, brīdī, kad tos pārved uz citu dalībvalsti vai laiž tirgū, atbilst šaujamieroču dezaktivēšanas tehniskajām specifikācijām, kas izklāstītas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2403 I pielikumā.
7. Šaujamieročus, kas dezaktivēti pirms 2016. gada 8. aprīļa saskaņā ar valsts dezaktivēšanas standartiem un metodēm, par kuriem atzīts, ka tie nodrošina drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs līmenim, ko nodrošina šaujamieroču dezaktivēšanas tehniskās specifikācijas, kas izklāstītas I pielikumā Īstenošanas regulai (ES) 2015/2403, kura piemērojama no 2016. gada 8. aprīļa, uzskata par dezaktivētiem šaujamieročiem, tostarp tad, ja tie pārvesti uz citu dalībvalsti vai laisti tirgū pēc 5. punktā minēto īstenošanas aktu piemērošanas dienas.
3. NODAĻA
Formalitātes ieroču pārvietošanai ►M2 Savienībā ◄
11. pants
1. Neskarot 12. pantu, šaujamieročus var pārvest no vienas dalībvalsts uz citu tikai saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru. Minēto procedūru piemēro arī attiecībā uz šaujamieroču pārvešanu pēc pārdošanas saskaņā ar distances līgumiem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 7. punktā.
2. Ja šaujamieroci jāpārved uz citu dalībvalsti, attiecīgā persona pirms tam iesniedz tai dalībvalstij, kurā šaujamierocis atrodas, šādas ziņas:
Pēdējos divos ievilkumos minētā informācija nav jāsniedz, ja pārvešana notiek tirgotāju starpā.
Dalībvalsts pārbauda apstākļus, kādos pārvešanai jānotiek, jo īpaši attiecībā uz drošību.
Ja dalībvalsts atļauj šādu pārvešanu, tā izsniedz licenci, kas ietver visas pirmajā apakšpunktā minētās ziņas. Šāda licence pavada šaujamieroci, kamēr tas sasniedz galamērķi; to uzrāda vienmēr, kad to pieprasa dalībvalstu iestādes.
3. Tādu šaujamieroču pārvešanas gadījumā, kas nav kara ieroči, kuri saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 2. punktu neiekļaujas tās darbības jomā, katra dalībvalsts piešķir tirgotājiem tiesības veikt šaujamieroču pārvešanu no tās teritorijas tirgotājam, kurš reģistrēts citā dalībvalstī bez 2. punktā minētās iepriekšējās atļaujas. Šim mērķim tā izsniedz atļauju, kas derīga ne vairāk kā trīs gadus un ko jebkurā brīdī ar pamatotu lēmumu var pātraukt vai anulēt. Šaujamieroci līdz tā galamērķim jāpavada dokumentam, kurā ir atsauce uz minēto atļauju; tas jāuzrāda vienmēr, kad to pieprasa dalībvalstu iestādes.
Pirms paredzētās tālāknodošanas dienas tirgotājs tās dalībvalsts iestādēm, no kuras notiek tālāknodošana, sniedz visu informāciju, kas minēta 2. punkta pirmajā daļā. Minētās iestādes veic pārbaudes, vajadzības gadījumā pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību starp tirgotāja sniegto informāciju un tālāknodošanas faktiskajām iezīmēm. Tirgotājs sniedz informāciju termiņā, kas dod pietiekamu laiku.
4. Katra dalībvalsts apgādā pārējās dalībvalstis ar to šaujamieroču sarakstu, kuru ievešana tās teritorijā nav atļauta bez tās iepriekšējas piekrišanas.
Šādus šaujamieroču sarakstus dara zināmus tirgotājiem, kuri saņēmuši apstiprinājumu šaujamieroču pārvešanai bez iepriekšējas atļaujas saskaņā ar 3. punktā noteikto kārtību.
12. pants
1. Ja neizmanto 11. pantā noteikto kārtību, nav atļauta šaujamieroča glabāšana ceļojuma laikā caur divām vai vairākām dalībvalstīm, ja vien attiecīgā persona nav ieguvusi katras šīs dalībvalsts atļauju.
Dalībvalstis var piešķirt šādu atļauju vienam vai vairākiem ceļojumiem uz ne vairāk kā vienu gadu ilgu laiku, un šo atļauju var pagarināt. Atļaujas ieraksta Eiropas šaujamieroču apliecībā, kas ceļotājam jāuzrāda vienmēr, kad to pieprasa dalībvalstu iestādes.
2.
►M1►M2
Neatkarīgi no 1. punkta, mednieki un vēsturisku notikumu atveidotāji attiecībā uz šaujamieročiem, kas klasificēti C kategorijā, un šaušanas sportisti attiecībā uz šaujamieročiem, kas klasificēti B vai C kategorijā, un šaujamieročiem, kas klasificēti A kategorijā, par kuriem atļauja izsniegta saskaņā ar 6. panta 6. punktu vai par kuriem atļauja apstiprināta, atjaunota vai pagarināta saskaņā ar 7. panta 4.a punktu, var bez iepriekšējas atļaujas, kas minēta 11. panta 2. punktā, glabāt vienu vai vairākus šaujamieročus ceļojumā caur divām vai vairāk dalībvalstīm, lai veiktu savas plānotās darbības, ar noteikumu, ka:
viņiem ir Eiropas šaujamieroču apliecība, kurā uzskaitīts šāds šaujamierocis vai šaujamieroči; un
viņi spēj pamatot sava ceļojuma iemeslus, jo īpaši uzrādot uzaicinājumu vai citus pierādījumus paredzētajām medību, mērķī šaušanas vai vēsturisku notikumu atveidošanas darbībām galamērķa dalībvalstī.
Dalībvalstis nedrīkst noteikt, ka Eiropas šaujamieroču apliecību pieņem vienīgi tādā gadījumā, ja tiek samaksāta maksa vai nodeva. ◄
Tomēr šo atkāpi nepiemēro ceļojumiem uz dalībvalsti, kura, ievērojot 8. panta 3. punktu, vai nu aizliedz attiecīgā šaujamieroča iegādi un glabāšanu vai tai piemēro atļaujas saņemšanu. Šādā gadījumā Eiropas šaujamieroču apliecībā īpaši ieraksta attiecīgu paziņojumu. Dalībvalstis var arī atteikties piemērot šo atkāpi attiecībā uz šaujamieročiem, kas klasificēti A kategorijā, par kuriem atļauja izsniegta saskaņā ar 6. panta 6. punktu vai par kuriem atļauja apstiprināta, atjaunota vai pagarināta saskaņā ar 7. panta 4.a punktu.
Saistībā ar 17. pantā minēto ziņojumu Komisija, konsultējoties ar dalībvalstīm, arī apsvērs otrās daļas piemērošanas ietekmi, jo īpaši attiecībā uz tās ietekmi uz sabiedrisko drošību un kārtību.
3. Saskaņā ar līgumiem par valstu dokumentu savstarpēju atzīšanu, divas vai vairāk dalībvalstis var paredzēt elastīgākus noteikumus šaujamieroču apritei savās teritorijās nekā šajā pantā noteiktie.
13. pants
1. Katra dalībvalsts dara zināmu visu tās rīcībā esošo noderīgo informāciju par notikušu šaujamieroču pārvešanu tai dalībvalstij, uz kuru šī pārvešana notikusi.
2. Visu informāciju, ko dalībvalstis par šaujamieroču pārvešanu saņem saskaņā ar 11. pantā noteikto kārtību un par tādu personu, kas nav dalībvalsts iedzīvotāji, veiktu šaujamieroču iegādi un glabāšanu saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu, tās paziņo galamērķa dalībvalstīm ne vēlāk kā attiecīgās pārvešanas brīdī, un, ja vajadzīgs, ne vēlāk kā to pārvešanas brīdī uz tranzīta dalībvalstīm.
3. Šīs direktīvas efektīvas piemērošanas nolūkā dalībvalstis regulāri apmainās ar informāciju. Šajā nolūkā Komisija līdz 2009. gada 28. jūlijs izveido informācijas apmaiņas kontaktgrupu, lai piemērotu šo pantu. Dalībvalstis informē cita citu un Komisiju par attiecīgās valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par informācijas nodošanu un saņemšanu un 11. panta 4. punktā izklāstīto pienākumu izpildi.
4. Dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot elektroniskus līdzekļus, apmainās ar informāciju par atļaujām, kas piešķirtas šaujamieroču pārvešanai uz citu dalībvalsti, un ar informāciju par atteikumiem piešķirt atļauju, kā paredzēts 6. un 7. pantā, pamatojot ar drošības iemesliem vai saistībā ar attiecīgās personas uzticamību.
5. Komisija nodrošina sistēmu šajā pantā minētajai informācijas apmaiņai.
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot sīki izstrādātu kārtību sistemātiskai informācijas apmaiņai, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Komisija pieņem pirmo šādu deleģēto aktu līdz 2018. gada 14. septembrim.
13.a pants
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 13. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2017. gada 13. jūnija.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 13. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
13.b pants
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( 6 ) nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
14. pants
Dalībvalstis pieņem visus attiecīgos noteikumus, kas aizliedz iekļūt to teritorijā:
4. NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
15. pants
1. Dalībvalstis pastiprina kontroli par ieroču glabāšanu uz ►M2 Savienība ◄ ārējām robežām. Tās jo īpaši nodrošina, ka ceļotāji no trešajām valstīm, kas paredzējuši doties tālāk uz citu dalībvalsti, ievēro 12. pantu.
2. Šī direktīva nekavē dalībvalstis vai transportlīdzekļa personālu veikt pārbaudes brīdī, kad notiek iekāpšana transportlīdzeklī.
3. Dalībvalstis informē Komisiju par veidu, kādā tiek veikta 1. un 2. punktā minētā pārbaude. Komisija salīdzina šo informāciju un dara to pieejamu visām dalībvalstīm.
4. Dalībvalstis paziņo Komisijai par to noteikumiem, ietverot izmaiņas saistībā ar ieroču iegādi un glabāšanu, ja šo valstu tiesību akti ir stingrāki nekā minimālais standarts, kas tām jāpieņem. Komisija šādu informāciju nodod tālāk dalībvalstīm.
16. pants
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par atbilstīgi šai direktīvai pieņemto attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās sankcijas tiek piemērotas. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.
17. pants
Komisija līdz 2020.gada 14. septembrim un pēc tam reizi piecos gados iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, tostarp tās noteikumu atbilstības pārbaudi, vajadzības gadījumā pievienojot leģislatīvu aktu priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz I pielikumā minētajām šaujamieroču kategorijām un jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas šaujamieroču apliecības sistēmas īstenošanu, marķēšanu un jauno tehnoloģiju, piemēram, 3D drukāšanas, QR koda izmantošanas un radiofrekvenciālās identifikācijas (RFID) izmantošanas ietekmi.
18. pants
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai laikus izpildītu šīs direktīvas prasības un lai šīs direktīvas paredzētie pasākumi varētu stāties spēkā ne vēlāk kā 1993. gada 1. janvārī. Tās par veiktajiem pasākumiem tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Dalībvalstīm paredzot šos pasākumus, tajos ir atsauce uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajām publikācijām. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
19. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
|
I. |
Šajā direktīvā “ierocis” ir:
—
jebkurš šaujamierocis, kā tas definēts šīs direktīvas 1. pantā,
—
ieroči, kas nav šaujamieroči, kā noteikts valsts tiesību aktos.
|
|
II. |
►M2 Piemērojot šo direktīvu, šaujamieročus klasificē šādās kategorijās: ◄
|
|
III. |
Piemērojot šo pielikumu, priekšmetus, kas atbilst “šaujamieroča” definīcijai, neiekļauj minētajā definīcijā, ja tie:
a)
ir paredzēti trauksmes, signalizēšanas, dzīvības glābšanas, dzīvnieku kaušanas, zvejas ar harpūnu vai arī rūpnieciskiem vai tehniskiem nolūkiem, ar noteikumu, ka tos var izmantot tikai minētajiem nolūkiem;
b)
tiek uzskatīti par antīkiem ieročiem, ja tie nav iekļauti II daļā izklāstītajās kategorijās un uz tiem attiecas valstu tiesību akti. Līdz sadarbībai Savienības līmenī dalībvalstis šajā daļā uzskaitītajiem šaujamieročiem var piemērot valstu tiesību aktus. |
|
IV. |
Šajā pielikumā:
a)
“īsstobra šaujamierocis” ir šaujamierocis ar stobru, kurš nepārsniedz 30 centimentrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 60 centimetrus;
b)
“garstobra šaujamierocis” ir jebkurš šaujamierocis, kurš nav īsstobra šaujamierocis;
c)
“automātiskais šaujamierocis” ir šaujamierocis, kas pārlādējas automātiski katru reizi, kad izšauta viena patrona un ar kuru var izšaut vairāk nekā vienu patronu ar vienu gaiļa piespiedienu;
d)
“pusautomātiskais šaujamierocis” ir šaujamierocis, kas pārlādējas automātiski katru reizi, kad izšauta viena patrona un ar kuru var izšaut tikai vienu patronu ar vienu gaiļa piespiedienu;
e)
“pārlādējams šaujamierocis” ir šaujamierocis, kuru pēc vienas patronas izšaušanas ir paredzēts pārlādēt no aptveres vai cilindra ar roku;
f)
“vienšāviena šaujamierocis” ir šaujamierocis bez aptveres, kuru pielādē pirms katra šāviena, ar roku ieliekot patronu patronu nodalījumā vai aizslēgā pie stobra resgaļa;
g)
“munīcija ar bruņusitējām lodēm” ir munīcija militārai lietošanai, kuras lode ir apvalkā un ar urbjošu cietu serdi;
h)
“munīcija ar sprāgstošām lodēm” ir munīcija militārai lietošanai, kuras lode satur maisījumu, kas pēc saskarsmes eksplodē;
i)
“munīcija ar uzliesmojošām lodēm” ir munīcija militārai lietošanai, kuras lode satur ķīmisku maisījumu, kas pārvēršas liesmā kontaktā ar gaisu vai pēc saskarsmes. |
II PIELIKUMS
EIROPAS ŠAUJAMIEROČU APLIECĪBA
Apliecībā jābūt šādām nodaļām:
īpašnieka identitāte;
ieroča vai šaujamieroča identifikācija, iekļaujot norādi uz kategoriju direktīvas nozīmē;
apliecības derīguma termiņš;
nodaļa apliecību izdevušās dalībvalsts lietošanai (atļauju tips un norādes, utt.);
nodaļa citu dalībvalstu ierakstiem (atļaujas iekļūt to teritorijā, utt.);
le seguenti menzioni:
“Tiesības ceļot uz citu dalībvalsti ar vienu vai vairākiem šajā apliecībā norādītiem šaujamieročiem, kas klasificēti A, B vai C kategorijā, piešķir, ja apmeklējamā dalībvalsts ir izsniegusi vienu vai vairākas atbilstīgas iepriekšējas atļaujas. Šādas atļaujas var ierakstīt apliecībā.
Iepriekš minētā iepriekšējā atļauja principā nav vajadzīga tam, lai ceļotu ar šaujamieroci, kas klasificēts C kategorijā, lai piedalītos medībās vai vēsturisku notikumu atveidošanas darbībās vai tam, lai ceļotu ar šaujamieroci, kas klasificēts A, B vai C kategorijā, lai piedalītos šaušanā mērķī, ar nosacījumu, ka ceļotājam ir šaujamieroča apliecība un viņš var pamatot ceļojuma iemeslu.”
Ja dalībvalsts saskaņā ar 8. panta 3. punktu ir informējusi pārējās dalībvalstis, ka dažu B vai C kategorijā klasificētu šaujamieroču glabāšana ir aizliegta vai to glabāšanai ir jāsaņem atļauja, pievieno vienu no šādiem paziņojumiem:
“Ieceļot… (attiecīgā valsts/valstis) ar… (identifikācija) šaujamieroci ir aizliegts.”
“Ieceļot… (attiecīgā valsts/valstis) ar… (identifikācija) šaujamieroci drīkst tikai tad, ja ir izsniegta atļauja.”
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/853 (2017. gada 17. maijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 137, 24.5.2017., 22. lpp.).
( 4 ) OV L 179, 8.7.2008., 5 lpp.
( 5 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2403 (2015. gada 15. decembris), ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (OV L 333, 19.12.2015., 62. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).