EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01986L0278-20180704
Council Directive of 12 June 1986 on the protection of the environment, and in particular of the soil, when sewage sludge is used in agriculture (86/278/EEC)
Consolidated text: Padomes Direktīva ( 1986. gada 12. jūnijs ) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (86/278/EEK)
Padomes Direktīva ( 1986. gada 12. jūnijs ) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (86/278/EEK)
01986L0278 — LV — 04.07.2018 — 005.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES DIREKTĪVA (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 377 |
48 |
31.12.1991 |
||
|
L 122 |
36 |
16.5.2003 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts), |
L 87 |
109 |
31.3.2009 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/853 (2018. gada 30. maijs), |
L 150 |
155 |
14.6.2018 |
|
Grozīta ar:
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
PADOMES DIREKTĪVA
(1986. gada 12. jūnijs)
par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas
(86/278/EEK)
1. pants
Šās direktīvas mērķis ir regulēt notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā tā, lai novērstu kaitīgu iedarbību uz augsni, veģetāciju, dzīvniekiem un cilvēkiem, tādējādi veicinot šādu notekūdeņu dūņu pareizu izmantošanu.
2. pants
Šajā direktīvā
a) “dūņas” ir
i) dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kurās attīra sadzīves vai pilsētas notekūdeņus, kā arī no citām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kurās attīra līdzīga sastāva notekūdeņus;
ii) dūņas no septiskajiem rezervuāriem vai tamlīdzīgām iekārtām, kas paredzētas notekūdeņu attīrīšanai;
iii) dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas nav minētas i) un ii) apakšpunktā;
b) “attīrītas dūņas” ir dūņas, kas ir bioloģiski, ķīmiski vai termiski apstrādātas, ilgstoši glabātas vai citādi atbilstīgi apstrādātas, lai būtiski samazinātu dūņu fermentācijas spēju un veselības, apdraudējumu, ko rada to izmantošana;
c) “lauksaimniecība” ir visu veidu komerckultūru audzēšana, arī lopkopības vajadzībām;
d) “izmantošana” ir dūņu izkliedēšana uz augsnes vai jebkāda cita veida lietošana uz augsnes vai augsnē.
3. pants
1. Šās direktīvas 2. panta a) punkta i) apakšpunktā minētās dūņas var izmantot lauksaimniecībā tikai saskaņā ar šo direktīvu.
2. Neskarot Direktīvu 75/442/EEK un Direktīvu 78/319/EEK,
— dūņas, kas minētas 2. panta a) punkta ii) apakšpunktā, var izmantot lauksaimniecībā, ievērojot nosacījumus, ko attiecīgā dalībvalsts uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi,
— dūņas, kas minētas 2. panta a) punkta iii) apakšpunktā, var izmantot lauksaimniecībā tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī to izmantošana reglamentēta.
4. pants
Šās direktīvas I A, I B un I C pielikumā doti lielumi, kas attiecas uz smago metālu koncentrāciju augsnē, kur dūņas izmanto, uz smago metālu koncentrāciju dūņās un smago metālu maksimālo ikgadējo daudzumu, ko drīkst iestrādāt lauksaimniecības augsnē.
5. pants
Neskarot 12. pantu,
1) dalībvalstis aizliedz izmantot dūņas, ja viena vai vairāku smago metālu koncentrācija augsnē pārsniedz robežvērtības, ko tās noteikušas saskaņā ar I A pielikumu, un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās robežvērtības netiek pārsniegtas dūņu izmantošanas rezultātā;
2) dalībvalstis reglamentē dūņu izmantošanu tā, lai smago metālu uzkrāšanās augsnē nebūtu cēlonis 1. punktā minēto robežvērtību pārsniegšanai. Šim nolūkam dalībvalstis piemēro vienu vai otru no turpmāk a) un b) apakšpunktā paredzētajām procedūrām:
a) dalībvalstis nosaka maksimālo dūņu daudzumu, ko vienai platības vienībai gadā, izsakot to sausnas tonnās, drīkst iestrādāt augsnē, ievērojot smago metālu koncentrācijas dūņās robežvērtības, ko dalībvalstis paredz saskaņā ar I B pielikumum vai
b) dalībvalstis nodrošina to, ka tiek ievērotas robežvērtības attiecībā uz metālu daudzumu, ko vienā platības un vienā laika vienībā var iestrādāt augsnē, kā paredzēts I C pielikumā.
6. pants
Neskarot 7. pantu,
a) pirms izmantošanas lauksaimniecībā dūņas jāapstrādā. Dalībvalstis tomēr ar nosacījumiem, kas tām jāparedz, var atļaut izmantot neapstrādātas dūņas, ja tās ievada vai iestrādā augsnē;
b) notekūdeņu dūņu ražotāji regulāri sniedz izmantotājiem visu informāciju, kas minēta II A pielikumā.
7. pants
Dalībvalstis aizliedz dūņu izmantošanu vai dūņu piegādi izmantošanai:
a) pļavām vai lopbarības kultūrām, ja pļavas ir paredzētas ganībām un lopbarības kultūras paredzēts novākt, pirms pagājis noteikts laikposms. Šis laikposms, kas dalībvalstīm jānosaka, jo īpaši ņemot vērā to ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus, nekādā gadījumā nav īsāks par trim nedēļām;
b) augsnei, kur audzē augļu un dārzeņu kultūras, izņemot augļu kokus;
c) zemei, kas paredzēta tādu augļu un dārzeņu kultūru audzēšanai, kas parasti ir tiešā kontaktā ar augsni un ko parasti patērē neapstrādātus, — 10 mēnešus pirms ražas novākšanas un novākšanas laikā.
8. pants
Izmantojot dūņas, jāievēro šādi noteikumi:
— dūņas jāizmanto, ņemot vērā augu vajadzību pēc barības vielām un tā, lai nepasliktinātos augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitāte,
— ja dūņas izmanto augsnēs, kur pH ir mazāks kā 6, dalībvalstis ņem vērā smago metālu augstāku mobilitāti un pieejamību kultūrām, kā arī vajadzības gadījumā samazina robežvērtības, ko tās noteikušas saskaņā ar I A pielikumu.
9. pants
Dūņas un augsni, kur tās izmanto, analizē saskaņā ar II A un II B pielikumu.
Paraugu ņemšanas un analizēšanas standartmetodes ir norādītas II C pielikumā.
10. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka regulāri reģistrē
a) saražoto dūņu daudzumu un daudzumu, ko piegādā izmantošanai lauksaimniecībā;
b) dūņu sastāvu un īpašības saistībā ar II A pielikumā minētajiem parametriem;
c) veiktās apstrādes veidu, kā paredzēts 2. panta b) apakšpunktā;
d) dūņu saņēmēju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī vietu, kur dūņas paredzēts izmantot.
2. Reģistriem jābūt pieejamiem kompetentajām iestādēm, un tie nodrošina pamatu konsolidētajam ziņojumam, kas minēts 17. pantā.
3. Informāciju par apstrādes metodēm un analīžu rezultātiem pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajām iestādēm.
11. pants
Dalībvalstis var neattiecināt 6. panta b) punktu un 10. panta 1. punkta b), c), d) apakšpunktu un 2. punktu uz dūņām no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru attīrīšanas jauda nepārsniedz 300 kg BSP5 dienā, kas atbilst 5 000 cilvēkekvivalentu, un kuras paredzētas galvenokārt sadzīves notekūdeņu attīrīšanai.
12. pants
Ja vajadzīgs, dalībvalstis var paredzēt stingrākus pasākumus nekā šajā direktīvā paredzētie.
Ikvienu šādu lēmumu paziņo Komisijai saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem.
13. pants
Lai pielikumus grozītu nolūkā tos pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu.
Pirmo daļu nepiemēro IA, IB un IC pielikumā uzskaitītajiem parametriem un lielumiem, kā arī jebkādiem faktoriem, kas varētu ietekmēt minēto lielumu novērtēšanu, un IIA un IIB pielikumā minētajiem analīzes parametriem.
▼M4 —————
15. pants
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK ( 1 ) 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( 2 ) nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
15.a pants
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 4. jūlijs. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 3 ).
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
16. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šajā direktīvā paredzētās prasības trīs gados pēc tās paziņošanas.
Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai attiecīgos to tiesību aktu noteikumu tekstus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva.
17. pants
Reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai nosūta nozares ziņojumu ar informāciju par šīs direktīvas īstenošanu, šis ziņojums attiecas arī uz citām piemērotām Kopienas direktīvām. Nozares ziņojumus sagatavo, pamatojoties uz anketu vai plānu, ko pieņem Komisija ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Anketu vai plānu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā laikposma sākuma. Ziņojumu Komisijai nosūta deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais trīs gadu laikposms.
Pirmais ziņojums attiecas uz laikposmu no 1995. gada līdz 1997. gadam ieskaitot.
Kopienas ziņojumu par direktīvas īstenošanu Komisija nodod atklātībai deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas.
18. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I A PIELIKUMS
ROBEŽVĒRTĪBAS SMAGO METĀLU KONCENTRĀCIJAI AUGSNĒ
(mg/kg sausnas reprezentatīvā paraugā, kā paredzēts II C pielikumā, augsnei ar pH no 6 līdz 7)
|
Parametri |
Robežvērtības (1) |
|
Kadmijs |
1 līdz 3 |
|
Varš (2) |
50 līdz 140 |
|
Niķelis (2) |
30 līdz 75 |
|
Svins |
50 līdz 300 |
|
Cinks (2) |
150 līdz 300 |
|
Dzīvsudrabs |
1 līdz 1,5 |
|
Hroms (3) |
— |
|
(1) Dalībvalstis var atļaut pārsniegt to noteiktās robežvērtības, ja dūņas izmanto zemē, kas šās direktīvas paziņošanas laikā ir paredzēta dūņu apglabāšanai, bet kur komerckultūras audzē tikai dzīvnieku barībai. Dalībvalstīm jāinformē Komisija par attiecīgo vietu skaitu un veidu. Tām jācenšas nodrošināt, ka šāda izmantošana neapdraud cilvēku veselību un vidi. (2) Attiecībā uz šiem parametriem dalībvalstis var atļaut pārsniegt to noteiktās robežvērtības, ja augsnes pH pastāvīgi ir augstāks par 7. Minēto smago metālu augstākās atļautās koncentrācijas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt šos lielumus par vairāk kā 50 %. Dalībvalstīm jācenšas nodrošināt arī to, ka tas neapdraud cilvēku veselību un vidi, jo īpaši gruntsūdeņus. (3) Pašreiz nav iespējams noteikt robežvērtības hromam. Padome noteiks šos lielumus vēlāk, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem, viena gada laikā pēc šās direktīvas paziņošanas. |
|
I B PIELIKUMS
ROBEŽVĒRTĪBAS SMAGO METĀLU KONCENTRĀCIJAI DŪŅĀS, KO IZMANTO LAUKSAIMNIECĪBĀ
(mg/kg sausnas)
|
Parametri |
Robežvērtības |
|
Kadmijs |
20 līdz 40 |
|
Varš |
1 000 līdz 1 750 |
|
Niķelis |
300 līdz 400 |
|
Svins |
750 līdz 1 200 |
|
Cinks |
2 500 līdz 4 000 |
|
Dzīvsudrabs |
16 līdz 25 |
|
Hroms (1) |
— |
|
(1) Pašreiz nav iespējams noteikt robežvērtības hromam. Padome noteiks šos lielumus vēlāk, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem, viena gada laikā pēc šās direktīvas paziņošanas. |
|
I C PIELIKUMS
ROBEŽVĒRTĪBAS SMAGO METĀLU DAUDZUMIEM, KO KATRU GADU VAR PIEVIENOT LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMAI ZEMEI, PAMATOJOTIES UZ VIDĒJIEM RĀDĪTĀJIEM 10 GADOS
(kg/ha gadā)
|
Parametri |
Robežvērtības (1) |
|
Kadmijs |
0,15 |
|
Varš |
12 |
|
Niķelis |
3 |
|
Svins |
15 |
|
Cinks |
30 |
|
Dzīvsudrabs |
0,1 |
|
Hroms (2) |
— |
|
(1) Dalībvalstis var atļaut pārsniegt to noteiktās robežvērtības, ja dūņas izmanto zemē, kas šās direktīvas paziņošanas laikā ir paredzēta dūņu apglabāšanai, bet kur komerckultūras audzē tikai dzīvnieku barībai. Dalībvalstīm jāinformē Komisija par attiecīgo vietu skaitu un veidu. Tām jācenšas nodrošināt, ka šāda izmantošana neapdraud cilvēku veselību un vidi. (2) Pašreiz nav iespējams noteikt robežvērtības hromam. Padome noteiks šos lielumus vēlāk, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem, viena gada laikā pēc šās direktīvas paziņošanas. |
|
II A PIELIKUMS
DŪŅU ANALĪZE
|
1. |
Dūņu analīze jāveic vismaz reizi sešos mēnešos. Ja mainās apstrādājamo notekūdeņu īpašības, analīžu biežums jāpalielina. Ja gada laikā analīžu rezultāti ievērojami nemainās, dūņas jāanalizē vismaz reizi 12 mēnešos. |
|
2. |
Attiecībā uz dūņām no attīrīšanas iekārtām, kas minētas 11. pantā, ja dūņu analīze nav veikta 12 mēnešus pirms šās direktīvas ieviešanas visās dalībvalstīs, tad analīze jāveic 12 mēnešos pēc šās ieviešanas vai — attiecīgos gadījumos — sešos mēnešos pēc tam, kad pieņemts lēmums, kas atļauj lauksaimniecībā izmantot dūņas no šādām iekārtām. Par turpmāko analīžu biežumu dalībvalstis lemj, pamatojoties uz sākotnējo analīžu rezultātiem, pārmaiņām apstrādājamos notekūdeņos un citiem būtiskiem faktoriem. |
|
3. |
Ievērojot 4. punktu, analīzēm ir jāattiecas uz šādiem parametriem: — sausna, organiskā viela, — pH, — slāpeklis un fosfors, — kadmijs, varš, niķelis, svins, cinks, dzīvsudrabs, hroms. |
|
4. |
Attiecībā uz varu, cinku un hromu, attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pietiekami pierādīts, ka šo metālu attiecīgajās iekārtās apstrādājamos notekūdeņos nav vai to daudzums ir neievērojams, lēmumu par analīžu biežumu pieņem attiecīgā dalībvalsts. |
II B PIELIKUMS
AUGSNES ANALĪZE
|
1. |
Vienmēr, kad izmanto dūņas, kas nav no 11. pantā minētajām attīrīšanas iekārtām, dalībvalstīm vispirms ir jānodrošina, lai smago metālu saturs augsnē nepārsniegtu saskaņā ar I A pielikumu noteiktās robežvērtības. Šim nolūkam dalībvalstis lemj, kādas analīzes veikt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos datus par augsnes īpašībām un homogenitāti. |
|
2. |
Dalībvalstis lemj par turpmāko analīžu biežumu, ņemot vērā metālu daudzumu augsnē pirms dūņu izmantošanas, izmantoto dūņu daudzumu un sastāvu, kā arī citus būtiskus faktorus. |
|
3. |
Analīzēm jāattiecas uz šādiem parametriem: — pH, — kadmijs, varš, niķelis, svins, cinks, dzīvsudrabs un hroms. |
II C PIELIKUMS
PARAUGU ŅEMŠANAS UN ANALĪZES METODES
1. Augsnes paraugu ņemšana
Reprezentatīvus augsnes paraugus analīzei parasti gatavo, sajaucot 25 pamatparaugus, kas ņemti platībā, kura nav lielāka par 5 hektāriem un kuru izmanto vieniem un tiem pašiem lauksaimnieciskiem nolūkiem.
Paraugi jāņem 25 cm dziļumā, izņemot gadījumus, kad augsnes virskārta ir plānāka; tādā gadījumā paraugu ņemšanas dziļums tomēr nedrīkst būt mazāks par 10 cm.
2. Dūņu paraugu ņemšana
Dūņu paraugi jāņem pēc apstrādes, bet pirms piegādes izmantotājam, un tiem ir jābūt reprezentatīviem ražoto dūņu paraugiem.
3. Analīzes metodes
Smago metālu saturu analizē pēc hidrolīzes ar stipru skābi. Analīzes standartmetodei jābūt atomu absorbcijas spektrometrijai, un mazākā nosakāmā katra metāla koncentrācija nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās robežvērtības.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
( 3 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.;