EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01977L0799-20041224
Council Directive of 19 December 1977 concerning mutual assistance by the competent authorities of the Member States in the field of direct taxation and taxation of insurance premiums (77/799/EEC)
Consolidated text: Padomes Direktīva (1977. gada 19. decembra) par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem (77/799/EEK)
Padomes Direktīva (1977. gada 19. decembra) par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem (77/799/EEK)
1977L0799 — LV — 24.12.2004 — 008.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA (1977. gada 19. decembra) par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem (OV L 336, 27.12.1977, p.15) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 331 |
8 |
27.12.1979 |
||
|
L 76 |
1 |
23.3.1992 |
||
|
L 264 |
23 |
15.10.2003 |
||
|
L 127 |
70 |
29.4.2004 |
||
|
L 359 |
30 |
4.12.2004 |
||
Grozīta ar:
|
L 291 |
17 |
19.11.1979 |
||
|
L 302 |
23 |
15.11.1985 |
||
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
||
|
L 236 |
17 |
23.9.2003 |
PADOMES DIREKTĪVA
(1977. gada 19. decembra)
par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem
(77/799/EEK)
EIROPAS KOPIENU PADOME
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
tā kā nodokļu nemaksāšana un nodokļu apiešana, kas notiek vairāk nekā vienā dalībvalstī, rada zaudējumus budžetā un pārkāpj taisnīgas nodokļu uzlikšanas principu, kā arī var izraisīt kapitāla aprites un konkurences traucējumus; tā kā nodokļu nemaksāšana un nodokļu apiešana tādēļ ietekmē kopējā tirgus darbību;
tā kā šo iemeslu dēļ 1975. gada 10. februārī Padome ir pieņēmusi rezolūciju par Kopienai veicamiem pasākumiem, lai starptautiskā līmenī apkarotu nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu ( 3 );
tā kā problēma ir starptautiska, valstu pasākumi, kuru ietekme nepārsniedz valstu robežas, nav pietiekami; tā kā uz divpusējiem nolīgumiem balstīta pārvaldes iestāžu sadarbība arī nespēj novērst jaunas nodokļu nemaksāšanas un nodokļu apiešanas formas, kas arvien vairāk gūst starptautisku iedabu;
tā kā tādēļ ir jāstiprina nodokļu pārvalžu sadarbība Kopienā saskaņā ar kopējiem principiem un noteikumiem;
tā kā dalībvalstīm pēc lūguma būtu jāapmainās ar informāciju par konkrētiem gadījumiem; tā kā dalībvalstij, kas saņēmusi tādu lūgumu, būtu jāveic vajadzīgā izmeklēšana, lai iegūtu šādu informāciju;
tā kā dalībvalstīm pat bez lūguma būtu jāapmainās ar jebkuru informāciju, kas ir būtiska ienākumu nodokļu un kapitāla nodokļu pareizai aprēķināšanai, jo īpaši, ja ir aizdomas par mākslīgu peļņas pārvedumu starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs vai ja šādus darījumus veic divu dalībvalstu uzņēmumi ar trešās valsts starpniecību, lai gūtu nodokļu priekšrocības, vai ja kaut kāda iemesla dēļ ir notikusi vai varētu notikt nodokļu nemaksāšana vai nodokļu apiešana;
tā kā ir svarīgi, lai vienas dalībvalsts nodokļu pārvaldes ierēdņiem būtu atļauts atrasties citas dalībvalsts teritorijā, ja abas valstis to uzskata par vēlamu;
tā kā ir jārūpējas, lai nodrošinātu to, ka šādā sadarbībā iegūtā informācija netiek atklāta nepiederīgām personām, tādējādi aizsargājot pilsoņu un uzņēmumu pamattiesības; tā kā tādēļ ir vajadzīgs, lai dalībvalstis, kas saņem šādu informāciju, to nelietotu bez informācijas sniedzējas dalībvalsts atļaujas citiem mērķiem kā nodokļu uzlikšanai vai lai atvieglotu tiesvedību sakarā ar nodokļu likumu neievērošanu informācijas saņēmējā valstī; tā kā ir arī vajadzīgs, lai saņēmējas valstis uzskatītu informāciju par tikpat konfidenciālu kā valsts, kas informāciju sniegusi, ja šī valsts to lūdz;
tā kā dalībvalstij, kas ir lūgta veikt izmeklēšanu vai sniegt informāciju, ir tiesības atteikties, ja tās likumi vai administratīvā prakse neļauj nodokļu pārvaldei veikt izmeklēšanu vai arī vākt vai izmantot šo informāciju saviem mērķiem vai ja šīs informācijas sniegšana būtu pretrunā valsts politikai vai varētu izraisīt komerciālu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu vai komercprocesu atklāšanu, vai ja dalībvalsts, kurai informācija ir domāta, praktisku vai juridisku iemeslu dēļ nespēj sniegt līdzīgu informāciju;
tā kā dalībvalstu sadarbība ar Komisiju ir vajadzīga, lai pastāvīgi pētītu sadarbības procedūras un apkopotu pieredzi attiecīgās jomās, jo īpaši attiecībā uz mākslīgiem peļņas pārvedumiem uzņēmumu grupās, lai uzlabotu šīs procedūras un sagatavotu attiecīgus Kopienas noteikumus,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar jebkādu informāciju, kas ļautu tām izpildīt pareizu ienākuma un kapitāla nodokļa novērtējumu un jebkādu informāciju, kas saistīta ar nodokļu noteikšanu apdrošināšanas prēmijām, kā minēts Padomes 1976. gada 15. marta Direktīv 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas attiecas uz dažiem maksājumiem, nodevām, nodokļiem un citām darbībām ( 4 ) 3. panta sestajā ievilkumā.
2. Par ienākumu nodokļiem un kapitāla nodokļiem neatkarīgi no iekasēšanas formas uzskata visus nodokļus, kas uzlikti kopējiem ienākumiem, kopējam kapitālam vai ienākumu vai kapitāla daļām, ieskaitot nodokļus no ieņēmumiem par kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanu, nodokļus no uzņēmumu maksātās algas, kā arī kapitāla vērtības pieauguma nodokļus.
3. Šā panta 2. punktā minētie nodokļi pašlaik ir:
Beļģijā:
Impôt des personnes physiques/Personenbelasting
Impôt des sociétés/Vennootschapsbelasting
Impôt des personnes morales/Rechtspersonenbelasting
Impôt des non–résidents/Belasting der niet–verblijfhouders
Dānijā:
Indkomstskat til staten
Selskabsskat
Den kommunale indkomstskat
Den amtskommunale indkomstskat
Folkepensionsbidragene
Sømandsskat
Den særlige indkomstskat
Kirkeskat
Formueskat til staten
Bidrag til dagpengefonden
Vacijā:
Einkommensteuer
Körperschaftsteuer
Vermögensteuer
Gewerbesteuer
Grundsteuer
Grieķijā:
Φόρoς εισoδήματoς φυσικώv πρoσώπωv
Φόρoς εισoδήματoς voμικώv πρoσώπωv
Φόρoς ακιvήτoυ περιoυσίας
Spānijā:
Impuesto sobre la Renta de las Personas Físicas
Impuesto sobre Sociedades
Impuesto Extraordinario sobre el Patrimonio de las Personas Físicas
Francijā:
Impôt sur le revenu
Impôt sur les sociétés
Taxe professionnelle
Taxe foncière sur les propriétés bâties
Taxe foncière sur les propriétés non bâties
Īrijā:
Income tax
Corporation tax
Capital gains tax
Wealth tax
Itālijā:
Imposta sul reddito delle persone fisiche
Imposta sul reddito delle persone giuridiche
Imposta locale sui redditi
Luksemburga:
Impôt sur le revenu des personnes physiques
Impôt sur le revenu des collectivités
Impôt commercial communal
Impôt sur la fortune
Impôt foncier
Nīderlandē:
Inkomstenbelasting
Vennootschapsbelasting
Vermogensbelasting
Austrijā:
Einkommensteuer
Körperschaftsteuer
Grundsteuer
Bodenwertabgabe
Abgabe von land– und forstwirtschaftlichen Betrieben
Portugālē:
Contribuição predial
Imposto sobre a indústria agrícola
Contribuição industrial
Imposto de capitais
Imposto profissional
Imposto complementar
Imposto de mais–valias
Imposto sobre o rendimento do petróleo
Os adicionais devidos sobre os impostos precedentes
Somijā:
Valtion tuloverot/de statliga inkomstskatterna
Yhteisöjen tulovero/inkomstskatten för samfund
Kunnallisvero/kommunalskatten
Kirkollisvero/kyrkoskatten
Kansaneläkevakuutusmaksu/folkpensionsförsäkringspremien
Sairausvakuutusmaksu/sjukförsäkringspremien
Korkotulon lähdevero/källskatten på ränteinkomst
Rajoitetusti verovelvollisen lähdevero/källskatten för begränsat skattskyldig
Valtion varallisuusvero/den statliga förmögenhetsskatten
Kiinteistövero/fastighetsskatten
Zviedrijā:
Den statliga inkomstskatten
Sjömansskatten
Kupongskatten
Den särskilda inkomstskatten för utomlands bosatta
Den särskilda inkomstskatten för utomlands bosatta artister m.fl.
Den statliga fastighetsskatten
Den kommunala inkomstskatten
Förmögenhetsskatten
Apvienotajā Karalistē:
Income tax
Corporation tax
Capital gains tax
Petroleum revenue tax
Development land tax
Čehijas Republikā:
Daně z příjmů
Daň z nemovitostí
Daň dědická, daň darovací a daň z převodu nemovitostí
Daň z přidané hodnoty
Spotřební daně
Igaunijā:
Tulumaks
Sotsiaalmaks
Maamaks
Kiprā:
Φόρος Εισοδήματος
Έκτακτη Εισφορά για την Άμυνα της Δημοκρατίας
Φόρος Κεφαλαιουχικών Κερδών
Φόρος Ακίνητης Ιδιοκτησίας
Latvijā:
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Nekustamā īpašuma nodoklis
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Lietuvā:
Gyventojų pajamų mokestis
Pelno mokestis
Įmonių ir organizacijų nekilnojamojo turto mokestis
Žemės mokestis
Mokestis už valstybinius gamtos išteklius
Mokestis už aplinkos teršimą
Naftos ir dujų išteklių mokestis
Paveldimo turto mokestis
Ungārijā:
Személyi jövedelemadó
Társasági adó
Osztalékadó
Általános forgalmi adó
Jövedéki adó
Építményadó
Telekadó
Maltā:
Taxxa fuq l-income
Polijā:
Podatek dochodowy od osób prawnych
Podatek dochodowy od osób fizycznych
Podatek od czynności cywilnoprawnych
Slovēnijā:
Dohodnina
Davki občanov
Davek od dobička pravnih oseb
Posebni davek na bilančno vsoto bank in hranilnic
Slovākijā:
Daň z príjmov fyzických osôb
Daň z príjmov právnických osôb
Daň z dedičstva
Daň z darovania
Daň z prevodu a prechodu nehnuteľností
Daň z nehnuteľností
Daň z pridanej hodnoty
Spotrebné dane
4. Šā panta 1. punktu piemēro arī jebkuriem identiem vai līdzīgiem nodokļiem, kas uzlikti vēlāk papildus 3. punktā uzskaitītajiem nodokļiem vai to vietā. Dalībvalstu kompetentās iestādes informē cita citu un Komisiju par šādu nodokļu spēkā stāšanās datumu.
5. Vārdkopa “kompetenta iestāde” nozīmē:
Beļģijā:
De Minister van Financien vai pilnvarots pārstāvis,
Le ministre des finances vai pilnvarots pārstāvis
Dānijā:
Skatteministeren vai pilnvarots pārstāvis,
Vācijā:
Der Bundesminister der Finanzen vai pilnvarots pārstāvis
Grieķijā:
Τo Υπoυργείo Οικovoμικώv vai pilnvarots parstavis
Spānijā:
El Ministro de EconomĪa y Hacienda vai pilnvarots pārstāvis
Francijā:
Le ministre de l'économie vai pilnvarots pārstāvis
Īrijā:
The Revenue Commissioners vai viņu pilnvarots pārstāvis
Itālijā:
Il Capo del Dipartimento per le Politiche Fiscali vai tā pilnvarotie pārstāvji
Luksemburgā:
Le ministre de finance vai pilnvarots pārstāvis
Nīderlandē:
De minister van financiën vai pilnvarots parstavis
Austrijā:
Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarots parstavis
Portugālē:
O Ministro das Finanças vai pilnvarots parstavis
Somijā:
Valtiovarainministeriö vai pilnvarots parstavis
Finansministeriet vai pilnvarots parstavis
Zviedrijā:
Chefen för Finansdepartementet vai tā pilnvarotais pārstāvis
Apvienotajā Karalistē:
Muitas un akcīzes nodokļa komisāri vai pilnvarots pārstāvis jautājumos par informāciju, kas nepieciešama attiecībā uz nodokļiem par apdrošināšanas prēmijām un akcīzes nodokļiem
Ieņēmumu dienesta komisāri vai pilnvarots pārstāvis jautājumos par visu pārējo informāciju
Čehijas Republikā:
Ministr financķ vai pilnvarotais pārstāvis
Igaunijā:
Rahandusminister vai pilnvarotais pārstāvis
Kiprā:
Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarotais pārstāvis
Latvijā:
Finanšu ministrs vai pilnvarotais pārstāvis
Lietuvā:
Finansų ministras vai pilnvarotais pārstāvis
Ungārijā:
A pénzügyminiszter vai pilnvarotais pārstāvis
Maltā:
Il-Ministru responsabbli għall-Finanzi vai pilnvarotais pārstāvis
Polijā:
Minister Finansów vai pilnvarotais pārstāvis
Slovēnijā:
Minister za finance vai pilnvarotais pārstāvis
Slovākijā:
Minister financiķ vai pilnvarotais pārstāvis
2. pants
Informācijas apmaiņa pēc lūguma
1. Dalībvalsts kompetenta iestāde var lūgt citas dalībvalsts kompetentu iestādi konkrētā gadījumā nosūtīt 1. panta 1. punktā minēto informāciju. Lūgumu saņēmušās valsts kompetentajai iestādei nav jāievēro lūgums, ja šķiet, ka lūdzējas valsts kompetentā iestāde nav pilnībā izmantojusi pati savus parastos informācijas avotus, ko tā atbilstīgi apstākļiem būtu varējusi izmantot, lai iegūtu lūgto informāciju, neradot problēmas cerētā mērķa sasniegšanā.
2. Lai sniegtu šā panta 1. punktā minēto informāciju, lūgumu saņēmušās dalībvalsts kompetentā iestāde sagatavo izmeklēšanu, kas vajadzīga šādas informācijas ieguvei.
Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, saņēmēja iestāde vai administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, darbojas tā, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc citas iestādes pieprasījuma savā dalībvalstī.
3. pants
Automātiska informācijas apmaiņa
Tajos gadījumos, kurus nosaka saskaņā ar 9. pantā paredzēto apspriežu procedūru, dalībvalstu kompetentās iestādes bez iepriekšēja lūguma regulāri apmainās ar 1. panta 1. punktā minēto informāciju.
4. pants
Spontāna informācijas apmaiņa
1. Dalībvalsts kompetentā iestāde bez iepriekšēja lūguma nosūta 1. panta 1. punktā minēto informāciju, kas ir tās rīcībā, jebkuras citas ieinteresētas dalībvalsts kompetentai iestādei šādos gadījumos:
a) vienas dalībvalsts kompetentai iestādei ir iemesls uzskatīt, ka otrā dalībvalstī varētu rasties nodokļu zudums;
b) persona, kam ir nodokļu saistības, saņem nodokļu samazinājumu vai atbrīvojumu no nodokļiem vienā dalībvalstī, kas varētu izraisīt nodokļu paaugstinājumu vai nodokļu saistības otrā dalībvalstī;
c) komercdarījumi, ko persona, kam ir nodokļu saistības vienā dalībvalstī, veic ar personu, kam ir nodokļu saistības citā dalībvalstī, notiek ar vienas vai vairāku valstu starpniecību tā, lai vienā vai otrā dalībvalstī vai arī abās dalībvalstīs rastos nodokļu ietaupījumi;
d) dalībvalsts kompetentai iestādei ir iemesls uzskatīt, ka nodokļu ietaupījumi varētu rasties no mākslīga peļņas pārveduma uzņēmumu grupās;
e) informācija, ko kādai dalībvalstij nosūtījusi citas dalībvalsts kompetenta iestāde, ir radījusi iespēju iegūt informāciju, kas varētu būt būtiska, nosakot nodokļu saistības šajā dalībvalstī.
2. Dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar 9. pantā izklāstīto apspriežu procedūru 1. punktā noteikto informācijas apmaiņu var attiecināt arī uz gadījumiem, kas šajā pantā nav norādīti.
3. Visos citos gadījumos dalībvalstu kompetentās iestādes bez iepriekšēja lūguma var nosūtīt cita citai 1. panta 1. punktā minēto informāciju, kas ir to rīcībā.
5. pants
Informācijas nosūtīšanas laiks
Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saskaņā ar iepriekšējiem pantiem ir lūgta sniegt informāciju, to nosūta iespējami drīz. Ja tai rodas šķēršļi informācijas sniegšanā vai tā atsakās informāciju sniegt, tā tūlīt informē lūdzēju iestādi, norādot šķēršļu iedabu vai atteikuma iemeslus.
6. pants
Attiecīgo valsts ierēdņu sadarbība
Iepriekš minēto noteikumu piemērošanai dalībvalsts kompetentā iestāde, kas sniedz informāciju, un dalībvalsts kompetentā iestāde, kam informācija ir paredzēta, saskaņā ar 9. pantā izklāstīto apspriežu procedūru var vienoties atļaut pirmajā no minētajām dalībvalstīm būt klāt otras dalībvalsts nodokļu pārvaldes ierēdņiem. Šā noteikuma piemērošanu sīkāk nosaka saskaņā ar to pašu procedūru.
7. pants
Noteikumi par slepenību
1. Visu informāciju, kas dalībvalstij ir zināma saskaņā ar šo direktīvu, šajā dalībvalstī uzglabā slepenībā tieši tāpat kā informāciju, kas saņemta saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem. Jebkurā gadījumā, šāda informācija:
— var būt pieejama tikai personām, kas ir tieši iesaistītas nodokļu noteikšanā vai šādas noteikšanas administratīvā kontrolē,
— var būt zināma tikai saistībā ar tiesvedību vai administratīvu lietu izskatīšanu, kurā paredzētas sankcijas, ko piemēro, lai noteiktu nodokļus vai pārskatītu nodokļu noteikšanu, vai ir saistībā ar nodokļu noteikšanu vai to pārskatīšanu, un tikai tādām personām, kas tieši iesaistītas šādā lietu izskatīšanā; tomēr minēto informāciju var darīt zināmu atklātas izskatīšanas laikā vai tiesas nolēmumos, ja dalībvalsts kompetenta iestāde, kas sniedz informāciju, pret to neiebilst, kad tā sniedz informāciju pirmo reizi,
— nekādos apstākļos netiek izmantota citādi, kā tikai nodokļu piemērošanai vai saistībā ar tiesvedību vai administratīvām lietām, kas paredz sankcijas, ko piemēro, lai noteiktu nodokļus vai pārskatītu nodokļu noteikšanu, vai ir saistībā ar nodokļu noteikšanu vai to pārskatīšanu.
Turklāt dalībvalstis var noteikt, ka informāciju, kas ir minēta pirmajā daļā, var izmantot citu maksājumu, nodevu un nodokļu noteikšanā, kas ir ietverti Direktīvas 76/308/EEK ( 5 ) 2. pantā.
2. Šā panta 1. punkts neuzliek pienākumu dalībvalstij, kuras likumi vai administratīvā prakse vietējām vajadzībām nosaka stingrākus ierobežojumus par tiem, kas noteikti minētajā punktā, sniegt informāciju, ja attiecīgā valsts neapņemas ievērot šos stingrākos ierobežojumus.
3. Neatkarīgi no 1. punkta informācijas sniedzējas valsts kompetentās iestādes var atļaut lūdzējā valstī informāciju izmantot citiem mērķiem, ja saskaņā ar informācijas sniedzējas valsts likumiem tajā šo informāciju līdzīgos apstākļos var izmantot līdzīgiem mērķiem.
4. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no citas dalībvalsts kompetentās iestādes, varētu būt noderīga trešās dalībvalsts kompetentai iestādei, tā pēdējai minētai kompetentai iestādei šo informāciju var nodot ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas sniegusi informāciju.
8. pants
Informācijas apmaiņas ierobežojumi
1. Šī direktīva dalībvalstij, kurai lūdz informāciju, neuzliek nekādu pienākumu veikt izmeklēšanu vai paziņot informāciju, ja minētās valsts kompetentajai iestādei veikt šādu izmeklēšanu vai vākt nepieciešamo informāciju būtu pretrunā ar tās tiesību aktiem vai administratīvo praksi.
2. Var atteikties sniegt informāciju, ja tas var izraisīt komerciāla, rūpnieciska vai profesionāla noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu, vai ja informācijas atklāšana varētu būt pretrunā valsts politikai.
3. Dalībvalsts kompetentā iestāde var atteikt informācijas nosūtīšanu, ja dalībvalsts, kas to pieprasa, faktisku vai juridisku iemeslu dēļ nevar sniegt līdzvērtīgu informāciju.
8.a. pants
Paziņošana
1. Pēc kādas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma citas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē līdzīgu instrumentu paziņošanu dalībvalstī, kura saņēmusi pieprasījumu, informē visu to instrumentu un lēmumu adresātus, kurus izdevušas tās dalībvalsts administratīvās iestādes, kura iesniegusi pieprasījumu, un kuri attiecas uz tādu tiesību aktu nodokļu jomā piemērošanu tās teritorijā, uz kuriem attiecas šī direktīva.
2. Pieprasījumos par paziņošanu norāda paziņojamā instrumenta vai lēmuma priekšmetu un norāda adresāta vārdu un adresi, kā arī jebkuru citu informāciju, kas var atvieglot adresāta identificēšanu.
3. Pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par atbildi uz paziņojuma pieprasījumu un jo īpaši paziņo par lēmuma vai instrumenta paziņošanas dienu adresātam.
8.b. pants
Vienlaicīgas pārbaudes
1. Ja vienas vai vairāku personu, kurām ir nodokļu saistības, nodokļu situācija ir divu vai vairāk dalībvalstu vispārējās vai papildu interesēs, tad šīs valstis var vienoties par vienlaicīgu pārbaužu veikšanu, lai apmainītos ar šādi iegūtu informāciju ikreiz, kad šāda pārbaude ir efektīvāka par pārbaudi, ko veic tikai viena dalībvalsts.
2. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde neatkarīgi identificē personas, kurām ir nodokļu saistības un kuras tā paredz ieteikt vienlaicīgas pārbaudes veikšanai. Tā paziņo attiecīgo citu dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm par gadījumiem, kuros pēc tās viedokļa jāveic vienlaicīgas pārbaudes. Tā pēc iespējas pamato savu izvēli, sniedzot informāciju, kas tai ir likusi pieņemt šādu lēmumu. Tā norāda laika posmu, kurā jāveic šādas pārbaudes.
3. Katras attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu, vai tā vēlas piedalīties vienlaicīgajās pārbaudēs. Saņemot priekšlikumu par vienlaicīgu pārbaudi, kompetentā iestāde sadarbības iestādei apstiprina savu piekrišanu vai paziņo pamatotu atteikumu.
4. Katra attiecīgo dalībvalstu kompetentā iestāde ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par pārbaudes operācijas uzraudzību un koordinēšanu.
9. pants
Apspriedes
1. Šīs direktīvas īstenošanai rīko apspriedes, vajadzības gadījumā Komitejā, kurās piedalās:
— ieinteresēto dalībvalstu kompetentas iestādes, ja to lūdz viena no tām, attiecībā uz divpusējiem jautājumiem,
— visu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija pēc vienas no šo iestāžu vai Komisijas lūguma, ja attiecīgie jautājumi nav saistīti tikai ar divpusējām interesēm.
2. Dalībvalstu kompetentās iestādes var savā starpā sazināties tieši. Dalībvalstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var atļaut iestādēm, ko tās pilnvarojušas, atsevišķos gadījumos vai noteiktu kategoriju gadījumos sazināties tieši savā starpā.
3. Ja kompetentās iestādes vienojas par divpusējiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, bet kuri nav saistīti ar atsevišķiem gadījumiem, tās iespējami drīz par to informē Komisiju. Komisija par to pēc kārtas paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
10. pants
Pieredzes apkopošana
Dalībvalstis kopā ar Komisiju pastāvīgi uzrauga šajā direktīvā paredzēto sadarbības procedūru un apkopo pieredzi, īpaši par cenu veidošanu preču pārvedumiem uzņēmumu grupās, lai uzlabotu šo sadarbību un vajadzības gadījumā izveidotu noteikumu kopumu attiecīgajās jomās.
11. pants
Plašākas palīdzības piemērošana
Iepriekš minētie noteikumi nekavē pildīt plašākas saistības informācijas apmaiņā, kas varētu izrietēt no citiem tiesību aktiem.
12. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1979. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības, un par to tās tūlīt informē Komisiju.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus visus svarīgākos tiesību aktus, ko tās gatavojas pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktī va.
13. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
( 1 ) OV C 293, 13.12.1976., 34. lpp.
( 2 ) OV C 56, 7.3.1977., 66. lpp.
( 3 ) OV C 35, 14.2.1975., 1. lpp.
( 4 ) OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu..
( 5 ) OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp.