01976L0211 — LV — 26.07.2019 — 003.001

---

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	PADOMES DIREKTĪVA (1976. gada 20. janvāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma (76/211/EEK) (OV L 046, 21.2.1976., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS DIREKTĪVA 78/891/EEK (1978. gada 28. septembris),	L 311	21	4.11.1978
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/45/EK (2007. gada 5. septembris),	L 247	17	21.9.2007
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs),	L 198	241	25.7.2019

---

▼B

PADOMES DIREKTĪVA

(1976. gada 20. janvāris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma

(76/211/EEK)

1. pants

Šī direktīva attiecas uz fasējumiem, kuros ir produkti, ►M2  —————1974. gada 19. decembris————— ( 1 )————— ◄ paredzēti tirgošanai nemainīgās mērvienībās izteiktos nominālos daudzumos, kuri:

2. pants

1.  Fasējums šīs direktīvas nozīmē ir produkts kopā ar konkrēto iepakojumu, kurā tas ir iefasēts.

2.  Produkts ir fasēts, ja tas ir ievietots jebkura veida iepakojumā, pircējam neesot klāt, un produkta daudzumam fasējumā iepriekš ir noteikts lielums, ko nevar mainīt, neatdarot vai manāmi nepārveidojot iepakojumu.

3. pants

1.  I pielikuma 3.3. iedaļā noteiktā EEK zīme var būt uz fasējumiem, kas atbilst šīs direktīvas un I pielikuma prasībām.

2.  Tiem veic metroloģisko kontroli I pielikuma 5. iedaļā un II pielikumā noteiktajos apstākļos.

4. pants

1.  Uz visiem 3. pantā minētajiem fasējumiem saskaņā ar I pielikumu jābūt norādei par produkta svaru vai tilpumu, t.s. “nominālais svars” vai “nominālais tilpums”, kam tajos jābūt.

2.  Uz fasējumiem, kuros ir šķidri produkti, jābūt norādītam to nominālajam tilpumam, un uz fasējumiem, kuros ir citādi produkti, jābūt norādītam nominālajam svaram, izņemot gadījumus, kad tirdzniecības praksē vai valsts noteikumos ir paredzēts citādi, un ja tie ir vienādi visās dalībvalstīs, kā arī pretrunīgu Kopienas noteikumu gadījumus.

3.  Ja tirdzniecības prakse vai valsts noteikumi attiecībā uz kādu produktu kategoriju vai fasējumu veidu visās dalībvalstīs nav vienādi, uz šādiem fasējumiem jānorāda vismaz metroloģiskā informācija, kas atbilst galamērķa valstī dominējošajai tirdzniecības praksei vai valsts noteikumiem.

4.  Līdz pārejas posma beigām, kurā Kopienā ir atļauts lietot britu mērvienības, kas minētas II pielikumā pie Padomes Direktīvas 71/354/EEK (1971. gada 18. oktobris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām ( 2 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Pievienošanas aktu, produkta satura nominālā svara un/vai nominālā tilpuma norādei, kas izteikta SI mērvienībās saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma 3.1. iedaļu, pēc Apvienotās Karalistes vai Īrijas vēlēšanās šo valstu teritorijās pievieno norādi par ekvivalento vērtību britu mērvienībās (UK), ko aprēķina pēc šādiem konversijas faktoriem:

5. pants

Dalībvalstis nedrīkst noraidīt, aizliegt vai ierobežot tādu fasējumu laišanu tirgū, kas atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām un pārbaudēm, ja iemesli ir saistīti ar marķējumiem, kam saskaņā ar šo direktīvu ir jābūt uz šādiem fasējumiem, to tilpuma vai svara noteikšanu vai mērīšanas un pārbaudes metodes.

▼M3

6. pants

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 6.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I un II pielikumu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai.

▼M3

6.a pants

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 3 ).

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 6. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

▼B

7. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai 18 mēnešos no tās izziņošanas dienas izpildītu šīs direktīvas prasības, un dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, Beļģija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste drīkst atlikt šīs direktīvas un tās pielikumu izpildi līdz, vēlākais, 1979. gada 31. decembrim.

3.  Kamēr dalībvalstī direktīva netiek piemērota, šī dalībvalsts attiecībā uz daudzumu fasējumos, uz ko attiecas šī direktīva un kas ir no citām dalībvalstīm, neievieš kontroles pasākumus, kas ir stingrāki par tiem, kas ir spēkā direktīvas pieņemšanas brīdī.

4.  Šajā pašā laikā dalībvalstis, kas ir ieviesušas šo direktīvu, pieņem fasējumus, kas ir no dalībvalstīm, kuras izmanto šā panta 2. punktā paredzēto izņēmuma statusu, un atbilst I pielikuma 1. iedaļas prasībām, pat ja uz tiem nav I pielikuma 3.3. iedaļā minētās EEK zīmes, ar tādu pašu pamatojumu un nosacījumiem kā fasējumus, kas atbilst visām šās direktīvas prasībām.

5.  Direktīvas I pielikuma 5. iedaļā paredzētās pārbaudes izdara galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes, ja ārpus Kopienas ražotus fasētus produktus Kopienas teritorijā ieved dalībvalstī, kas vēl nav ieviesusi direktīvu saskaņā ar šo pantu.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai tiek paziņoti galvenie tiesību aktu noteikumi, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

8. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

I PIELIKUMS

1.   MĒRĶI

Fasējumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, veidojami tā, lai noformēts fasējums atbilstu šādām prasībām:

1.1.	faktiskais saturs caurmērā nav mazāks par nominālo daudzumu;

1.2.	tā fasējumu daļa, kurai negatīvā kļūda ir lielāka par 2.4. punktā noteikto pieļaujamo negatīvo kļūdu, ir pietiekami niecīga, lai fasējumu partija atbilstu II pielikumā minēto pārbaužu prasībām;

1.3.	uz fasējuma, kura negatīvā kļūda vairāk nekā divkārt pārsniedz 2.4. punkta tabulā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu, nedrīkst būt 3.3. punktā paredzētā EEK zīme.

2.   DEFINĪCIJAS UN PAMATNOTEIKUMI

2.1.	Fasējuma satura nominālais daudzums (nominālais svars vai nominālais tilpums) ir svars vai tilpums, kas norādīts uz fasējuma, t.i., fasējumā sagaidāmais produkta daudzums.

2.2.

Fasējuma faktiskais saturs ir produkta daudzums (svars vai tilpums), kas patiešām ir fasējuma sastāvā. Visās produkta daudzuma, kas izteikts tilpuma mērvienībās, pārbaudes darbībās faktiskā satura izteikšanai izmantoto lielumu mēra un koriģē atbilstīgi 20 °C temperatūrai neatkarīgi no temperatūras, kādā izdarīta fasēšana vai pārbaude. Tomēr šis noteikums neattiecas uz dziļi sasaldētiem un saldētiem produktiem, kuru daudzumu izsaka tilpuma mērvienībās.

2.3.	Fasējuma negatīvā kļūda ir daudzums, par kādu fasējuma faktiskais saturs ir mazāks par nominālo daudzumu.

▼M1

2.4.

Fasējuma satura pieļaujamo negatīvo kļūdu nosaka atbilstoši šai tabulai: Nominālais daudzums Qn, gramos vai mililitros Pieļaujamā negatīvā kļūda kā a % no Qn g vai ml 5 līdz 50 9 — no 50 līdz 100 — 4,5 no 100 līdz 200 4,5 — no 200 līdz 300 — 3 no 300 līdz 500 3 — no 500 līdz 1 000 — 1,5 no 1 000 līdz 5 000 1,5 — Izmantojot tabulu un tajā procentos norādītās pieļaujamās negatīvās kļūdas vērtības pārrēķinot svara vai tilpuma vienībās, tās noapaļo līdz tuvākajai grama vai mililitra desmitdaļai.

▼M1 —————

▼B

3.   UZRAKSTI UN MARĶĒJUMI

Uz visiem fasējumiem, kas veidoti saskaņā ar šo direktīvu, jābūt šādiem marķējumiem, kas piestiprināti tā, lai normālos apstākļos tie būtu neizdzēšami, skaidri salasāmi un saskatāmi uz fasējuma:

▼M1

3.1.

nominālais daudzums (nominālais svars vai nominālais tilpums), kas izteikts kilogramos, gramos, litros, centilitros vai mililitros un marķēts, izmantojot ciparus, kuru augstums ir vismaz 6 mm, ja nominālais daudzums pārsniedz 1 000  g vai 100 cl, vismaz 4 mm, ja nominālais daudzums ir no 1 000  g vai 100 cl (ieskaitot) līdz 200 g vai 20 cl (neieskaitot), vismaz 3 mm, ja tas ir no 200 g vai 20 cl līdz 50 g vai 5 cl (neieskaitot), vismaz 2 mm, ja tas nepārsniedz 50 g vai 5 cl, aiz tā saskaņā ar Padomes Direktīvu 71/345/EEK, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar direktīvu 76/770/EEK, norādot izmantotās mērvienības simbolu vai – attiecīgos gadījumos - vienības nosaukumu; norādēm angļu (AK) mērvienību sistēmā burtu un ciparu izmēri nedrīkst būt lielāki par atbilstošajām norādēm SI mērvienību sistēmā;

▼B

3.2.	marķējums vai uzraksts, kas ļauj kompetentajām iestādēm noteikt iepakotāju vai par iepakošanu atbildīgo personu, vai importētāju, kas reģistrēts Kopienā;

3.3.

mazais burts “e”, kas ir vismaz 3 mm augsts un novietots tādā pašā redzeslaukā kā norāde par nominālo svaru vai nominālo tilpumu, tā nodrošinot iepakotāja vai importētāja garantiju, ka fasējums atbilst šīs direktīvas prasībām. Šim burtam jābūt formā, kas norādīta Direktīvas 71/316/EEK II pielikuma 3. iedaļas zīmējumā. Šīs direktīvas 12. pantu piemēro ar mutatis mutandis.

4.   IEPAKOTĀJA VAI IMPORTĒTĀJA ATBILDĪBA

Iepakotājs vai importētājs ir atbildīgs par fasējumu atbilstības nodrošināšanu šīs direktīvas prasībām.

Produkta daudzuma fasējumā (vai iepakošanas daudzuma), ko sauc par “faktisko saturu”, svara vai tilpuma mērīšana un pārbaudīšana ir iepakotāja un/vai importētāja pienākums. Mērījumus vai pārbaudes izdara ar likumīgu mērinstrumentu, kas ir piemērots attiecīgo darbību izpildei.

Pārbaudi var veikt, ņemot paraugus.

Ja faktiskais saturs netiek mērīts, iepakotājs pārbaudi veic tā, lai efektīvi nodrošinātu satura daudzumu.

Šis nosacījums ir izpildīts, ja iepakotājs ražošanas pārbaudes veic saskaņā ar dalībvalsts kompetento iestāžu atzītām procedūrām un ja attiecīgo iestāžu rīcībā ir dokumenti ar šo pārbaužu rezultātiem, kas apstiprina, ka šīs pārbaudes, kā arī vajadzīgie labojumi vai korekcijas ir izpildīti pareizi un precīzi.

Ja produktus ieved no valsts, kas nav EEK valstis, importētājs tā vietā, lai veiktu mērījumus un pārbaudes, var nodrošināt pierādījumus, ka viņam ir visas vajadzīgās garantijas, kas dod viņam tiesības uzņemties atbildību.

Ja produktu daudzums ir izteikts tilpuma mērvienībās, viena no vairākām metodēm, kas nodrošina daudzuma noteikšanas un pārbaudes prasību izpildi, nosaka tāda mērtrauka izmantošanu fasēšanas procesā, kāds norādīts attiecīgajā direktīvā un kas piepildīts nosacījumos, kādus paredz minētā un šī direktīva.

▼M1

5.   PĀRBAUDES, KAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM JĀVEIC FASĒTĀJA, IMPORTĒTĀJA VAI TĀ AĢENTA UZŅĒMUMĀ, KURI ATRODAS KOPIENĀ

Pārbaudes, lai pārliecinātos, ka fasējumi atbilst šīs direktīvas prasībām, veic dalībvalstu kompetentās varas iestādes, ņemot paraugus fasētāja uzņēmumā vai, ja tas nav praktiski īstenojams, importētāja vai viņa aģenta uzņēmumā, kuri atrodas Kopienā.

Šīs pārbaudes statistikas nolūkā, ņemot paraugus, veic saskaņā ar metodēm, kas pieņemtas kvalitātes noteikšanas pārbaudē. To efektivitātei jābūt līdzvērtīgai II pielikumā noteiktajai atsauces metodei.

Tādējādi attiecībā uz minimālā satura kritēriju dalībvalsts izmantot paraugu ņemšanas plānu uzskata par līdzvērtīgu II pielikumā ieteiktajam, ja pirmā plāna operatīvās raksturlīknes abscisa, kas atbilst ordinātas vērtībai 0,710 (partijas pieņemšanas varbūtība = 0,710), par mazāk kā 15 % atšķiras no operatīvās raksturlīknes atbilstošā punkta abscisas II pielikumā ieteiktajā paraugu ņemšanas plānā.

Attiecībā uz vidējā lieluma kritēriju, kas aprēķināts ar standartnovirzes metodi, dalībvalstī izmantot paraugu ņemšanas plānu uzskata par līdzvērtīgu II pielikumā ieteiktajam, ja divu plānu operatīvajām raksturlīknēm, kurām abscisu ass ir
, ( 4 ) abscisa, kas atbilst pirmā plāna līknes ordinātas vērtībai 0,10 (partijas pieņemšanas varbūtība = 0,10), par mazāk kā 0,05 atšķiras no līknes atbilstošā punkta abscisas II pielikumā ieteiktajā paraugu ņemšanas plānā.

▼B

6.   CITAS PĀRBAUDES, KO VEIC KOMPETENTĀS IESTĀDES

Šī direktīva pieļauj citu pārbaužu iespēju, ko dalībvalstu kompetentās iestādes var veikt jebkurā tirdzniecības posmā, jo īpaši, lai pārliecinātos par to, ka fasējumi atbilst šīs direktīvas prasībām.

Direktīvas 71/316/EEK 15. panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis.

---

▼M1

II PIELIKUMS

Šis pielikums nosaka atsauces metodes procedūras, veicot fasējumu partiju pārbaudi statistikas nolūkā, lai ievērotu šīs direktīvas 3. panta un I pielikuma 5. iedaļas prasības.

1.   PRASĪBAS FASĒJUMU FAKTISKĀ SATURA MĒRĪŠANAI

Fasējumu faktisko saturu var izmērīt tieši, izmantojot svara vai tilpuma mērīšanas līdzekļus, vai, ja runa ir par šķidrumiem, netieši, nosverot fasēto produktu un izmērot tā blīvumu.

Neatkarīgi no izmantotās metodes kļūda, kas ļauta, mērot fasējuma faktisko saturu, nedrīkst pārsniegt vienu piektdaļu no pieļaujamās negatīvās kļūdas, kas noteikta fasējuma nominālajam saturam.

Procedūru, kā mērīt fasējuma faktisko saturu, katra dalībvalsts var noteikt savos normatīvajos aktos.

2.   PRASĪBAS FASĒJUMU PARTIJU PĀRBAUDĒM

Fasējumu pārbaudes veic, ņemot paraugus, un tām ir divas daļas:

Fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja abu šo pārbaužu rezultāti atbilst pieņemšanas kritērijiem.

Katrā pārbaudē ir divi paraugu ņemšanas plāni:

Ekonomisku un praktisku apsvērumu dēļ pēdējo minēto testēšanu ierobežo līdz absolūti nepieciešamajam minimumam; tā nav tik efektīva kā nesabojājošā testēšana.

Tādēļ sabojājošo testēšanu veic vienīgi tad, ja nesabojājošā testēšana nav praktiski īstenojama. Parasti to neizmanto partijām, kas ir mazākas par 100 vienībām.

2.1.   Fasējumu partijas

2.1.1.

Pārbaudāmajā partijā ir visi fasējumi, kam ir vienāds nominālais saturs, veids, kas ir viena un tā paša ražošanas procesa iznākums un kas safasēti vienā un tajā pašā vietā.

2.1.2.

Pārbaudot fasējumus fasēšanas līnijas galā, to skaitam katrā partijā jābūt vienādam ar fasēšanas līnijas maksimālo izlaidi stundā, neierobežojot partijas apjomu. Pārējos gadījumos partijas apjomu ierobežo līdz 10 000 vienībām.

2.1.3.

Ja partija ir mazāka par 100 fasējumiem, nesabojājošo testēšanu, ja tāda veicama, veic 100 % apjomā.

2.1.4.

Pirms tiek veiktas 2.2. un 2.3. iedaļā minētās testēšanas, no partijas gadījuma secībā atlasa pietiekamu fasējumu skaitu, lai varētu veikt pārbaudi, kam nepieciešams lielāks paraugu skaits. Otrai pārbaudei paraugus atlasa gadījuma secībā no pirmā parauga un marķē. Šo marķēšanu veic pirms mērījumu uzsākšanas.

2.2.   Fasējuma faktiskā satura pārbaude

Minimālo pieņemamo saturu aprēķina, no fasējuma nominālā satura atņemot to pieļaujamo negatīvo kļūdu, kas noteikta atbilstošajam nominālajam saturam.

Partijas fasējumi, kuru faktiskais saturs ir mazāks par minimālo pieņemamo saturu, uzskata par defektīvām.

2.2.1.   Nesabojājošā testēšana

Nesabojājošo testēšanu veic saskaņā ar dubultās paraugu ņemšanas plānu, kas dots zemāk tabulā:

Pirmajā reizē pārbaudīto fasējumu skaitam jābūt vienādam ar vienību skaitu pirmajā paraugā, kā norādīts plānā:

Pirmajā un otrajā paraugā atrastās defektīvās vienības saskaita:

2.2.2.   Sabojājošā testēšana

Sabojājošo testēšanu veic saskaņā ar turpmāk doto vienkāršās paraugu ņemšanas plānu, un to izmanto vienīgi partijām, kurās ir 100 vai vairāk vienības.

Pārbaudāmo fasējumu skaits ir 20.

▼B

2.3.   Vidējā faktiskā satura pārbaude atsevišķos fasējumos, kas veido partiju

2.3.1.

Fasējumu partiju uzskata par šajā pārbaudē pieņemamu, ja n fasējumu faktiskā satura xi vidējais lielums paraugā ir lielāks nekā lielums: kur: Qn = fasējuma nominālais daudzums, n = fasējumu skaits šīs pārbaudes paraugā, s = partijas faktiskā satura paredzamā standartnovirze, t(1-a) = 0,995 Stjūdenta distribūcijas ticamības līmenis ar brīvības pakāpi ν = n – 1.

2.3.2.

Ja xi ir i-ās vienības faktiskā satura izmērītais lielums paraugā, kas satur n vienības, tad: 2.3.2.1. izmērīto lielumu vidējo lielumu paraugam iegūst ar šādu aprēķinu: 2.3.2.2. un paredzamo standartnovirzes lielumu s ar šādu aprēķinu: — izmērīto lielumu kvadrātu summa: — izmērīto lielumu summas kvadrāts: — pēc tam — koriģētā summa: — paredzamā neatbilstība: — paredzamais standartnovirzes lielums:

2.3.3.

Fasējumu partijas pieņemšanas vai noraidīšanas kritēriji vidējā lieluma pārbaudei: 2.3.3.1. Kritēriji nesagraujošai pārbaudei Skaits partijā Skaits paraugā Kritēriji Pieņemšanas Noraidīšanas 100 līdz 500 (ieskaitot) 30 > 500 50 2.3.3.2. Kritēriji sagraujošai pārbaudei Skaits partijā Skaits paraugā Kritēriji Pieņemšanas Noraidīšanas Neatkarīgi no skaita (≥ 100) 20

---

( 1 ) OV L 42, 15.2.1975., 1. lpp.

( 2 ) OV L 243, 29.10.1971., 29. lpp.

( 3 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

( 4 ) m = faktiskais partijas vidējais lielums.