Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document E2018C0503(01)

    Reglaments

    OV C 155, 3.5.2018, p. 4–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2017; Iesaist. atcelta ar E2021C0520(02)

    3.5.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 155/4


    REGLAMENTS

    Pieņemts 1994. gada 7. janvārī (1)

    Pārstrādātā versija pieņemta 2017. gada 19. decembrī (2)

    (2018/C 155/04)

    EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES ORGANIZĀCIJA

    1. pants

    Kolēģija

    EBTA Uzraudzības iestādes locekļi rīkojas kolektīvi, saskaņā ar šo reglamentu, un tādējādi tie veido kolēģiju.

    Iestādes darbība notiek atbilstoši koleģialitātes principam, un tās pamatā ir kolēģijas locekļu vienlīdzīga līdzdalība lēmumu pieņemšanā. Lēmumus apspriež kolektīvi, un visi kolēģijas locekļi ir vienlīdz atbildīgi par visiem pieņemtajiem lēmumiem.

    Kolēģijas locekļu protokola secības pirmajā pozīcijā ir tās priekšsēdētājs, pēc tam – pārējie locekļi darba stāžam atbilstošā secībā. Ja vairāku locekļu darba stāžs ir vienāds, augstāku pozīciju ieņem vecākais no tiem.

    2. pants

    Priekšsēdētājs

    Priekšsēdētājs publiski pārstāv iestādi kopumā, vienlaikus ievērojot koleģialitātes principu.

    Priekšsēdētājs pārrauga iestādes vadību un ir pilnvarots slēgt līgumus un citādi uzņemties saistības iestādes vārdā, lai tā varētu darboties, tomēr neskarot to pilnvaru un uzdevumu izpildi, kas iestādei piešķirti ar EEZ līgumu un Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (SCA), jo īpaši ar SCA 5. pantu.

    Priekšsēdētājs informē kolēģiju par savu vispārējo pieeju, kā arī par citiem kolēģijas locekļiem svarīgiem jautājumiem. Priekšsēdētājs savā darbībā ņem vērā citu kolēģijas locekļu pausto viedokli un ievēro pamatnostādnes, politiku un procedūras, ko kolēģija pieņēmusi saskaņā ar 16. pantu.

    3. pants

    Atbildības jomu sadalījums

    Kolēģija katram tās loceklim nosaka konkrētas EEZ līguma jomas (“atbildības portfeli”), kurās tas ir atbildīgs par kolēģijas lēmumu sagatavošanu un īstenošanu. Locekļi regulāri ziņo kolēģijai un izsaka priekšlikumus attiecībā uz izpildes politiku savas atbildības jomās, kā arī vada iestādes publisko komunikāciju minētajās jomās.

    Atbildības portfeļus piešķir pēc vienprātības principa, kad tiek iecelts viens vai vairāki jauni kolēģijas locekļi. Atbildības jomu sadalījumu pārskata ne retāk kā reizi divos gados vai pēc kolēģijas locekļa pieprasījuma. Ja kolēģija nenonāk pie vienprātīga lēmuma, atbildības jomu sadalījumu nemaina un locekļi saglabā tiem piešķirtos atbildības portfeļus vai pārņem portfeli, kas bijis uzticēts to priekšgājējam (kolēģijas loceklim, kuru pirms tam piedāvājusi iecelt tās pašas EBTA valsts valdība).

    4. pants

    Departamenti

    Kolēģijai uzdevumu izpildē palīdz četri departamenti: Iekšējā tirgus departaments, Konkurences un valsts atbalsta departaments, Juridisko un administratīvo lietu departaments un Administrācijas departaments. Departamenti cieši sadarbojas savā starpā.

    Katru departamentu vada direktors, kuru ieceļ kolēģija un kurš atbild kolēģijai kopumā par sava departamenta darbību. Direktori vada departamentus saskaņā ar kolēģijas pieņemto politiku, procedūrām un pamatnostādnēm un sniedz kolēģijai regulāras atskaites pēc pieprasījuma. Ja par lēmumu sagatavošanu un īstenošanu konkrētās EEZ līguma jomās ir atbildīgs konkrēts kolēģijas loceklis, attiecīgais direktors ievēro šā locekļa norādījumus.

    Pirms lēmuma priekšlikuma iesniegšanas kolēģijai departaments, kas sagatavojis attiecīgo priekšlikumu, apspriežas ar visiem pārējiem departamentiem, uz kuriem attiecas konkrētais jautājums. Attiecībā uz priekšlikumiem par juridiskiem aktiem un pasākumiem, kam var būt juridiskas sekas, apspriežas ar Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktoru. Priekšlikumus, kas var ietekmēt iestādes pārvaldību, jo īpaši cilvēkresursu vadību vai budžetu, apspriež ar Administrācijas departamenta direktoru. Ja departamentu viedokļi atšķiras, to dokumentē, kad priekšlikums tiek iesniegts kolēģijai.

    Kolēģija var izveidot starpdepartamentu darba grupas un citas struktūrvienības darbam ar konkrētiem jautājumiem. Tā ieceļ šādu grupu vadītājus un nosaka grupu pilnvaras un darba metodes.

    5. pants

    Aizvietošana

    Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, gada pirmajos sešos mēnešos tos veic kolēģijas loceklis, kas ieņem otru augstāko pozīciju pēc protokola secības, bet nākamajos sešos mēnešos – kolēģijas loceklis, kas ieņem trešo augstāko pozīciju pēc protokola secības. Aizstājēji uzņemas arī tos priekšsēdētāja pienākumus, kas tam jāveic kā kolēģijas loceklim.

    Ja kāds no kolēģijas locekļiem nevar pildīt savus pienākumus, tos veic tas kolēģijas loceklis, kurš ir nākamais pēc protokola secības. Ja ir jāaizvieto loceklis ar vismazāko stāžu, viņu aizvieto tas kolēģijas loceklis, kas protokola secībā ir tieši pirms viņa un spēj pildīt attiecīgos pienākumus.

    Ja kāds no direktoriem nevar pildīt savus pienākumus, tos veic padotās amatpersonas tādā hierarhiskajā secībā, kādu noteicis direktors. Par piemērojamo secību direktori informē Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktoru.

    6. pants

    Kolēģijas locekļu atstatīšana

    Neskarot SCA 9. panta 3. punktu – gadījumā, ja kolēģijas loceklis uzskata, ka iestādes neapšaubāmas neatkarības nodrošināšanai būtu piemēroti, ka tas nepiedalās kāda konkrēta jautājuma vai noteiktu tā aspektu apspriešanā vai attiecīgo lēmumu pieņemšanā, šis loceklis var pieņemt lēmumu par savu atstatīšanu.

    Šādā gadījumā kolēģijas loceklis par savu lēmumu informē Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktoru. Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktors nekavējoties informē pārējos kolēģijas locekļus, kā arī visus darbiniekus, uz kuriem tas attiecas, un veic visus nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt, ka sevi atstatījušais kolēģijas loceklis vairs netiek iesaistīts darbā ar attiecīgo jautājumu.

    Ja kolēģijas loceklis, kurš pieprasījis savu atstatīšanu, uzskata, ka iestādes darbam vai EEZ līguma pienācīgai īstenošanai būtu noderīgi, ka viņu konkrētā jautājuma apspriešanā pēc ad hoc principa aizvieto cits kolēģijas loceklis, tas piedāvā pārējiem kolēģijas locekļiem viņu aizvietot saskaņā ar SCA 9. panta 3. punktu.

    EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMI

    7. pants

    Lēmumu veidi

    Īstenojot pilnvaras un uzdevumus, kas iestādei piešķirti saskaņā ar EEZ līgumu un SCA, jo īpaši ar SCA 5. pantu, iestāde pieņem lēmumus:

    a)

    kolēģijas sanāksmēs saskaņā ar 8.–11. pantu;

    b)

    rakstiskā procedūrā saskaņā ar 12. pantu;

    c)

    deleģējot saskaņā ar 13. pantu.

    8. pants

    Kolēģijas sanāksmes

    Kolēģijas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs. Kolēģijas sanāksmes parasti notiek vienu reizi nedēļā. Nepieciešamības gadījumā organizē papildu sanāksmes.

    Sanāksmes vada kolēģijas priekšsēdētājs.

    Kvorumu veido divi klātesoši kolēģijas locekļi. Lēmumu var pieņemt ar vismaz divām balsīm par.

    9. pants

    Kolēģijas sanāksmju darba kārtība

    Priekšsēdētājs sagatavo darba kārtības projektu katrai sanāksmei. Darba kārtības projektā iekļauj visus punktus, ko ierosina kolēģijas locekļi. Darba kārtības projektā iekļauj arī visus tos punktus, kas vairāk nekā sešus mēnešus pēc Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktora apstiprinājuma joprojām nav slēgti.

    Ja vien netiek nolemts citādi, darba kārtības projektu un nepieciešamos darba dokumentus nodod kolēģijas locekļu rīcībā vismaz trīs darbdienas pirms sanāksmes dienas.

    Ja kolēģijas loceklis to pieprasa, darba kārtības projektā iekļauta punkta apspriešanu vienu reizi atliek uz nākamo sanāksmi, ja vien šāda atlikšana saistošu laika ierobežojumu dēļ neliedz kolēģijai pieņemt pilnvērtīgu lēmumu attiecīgajā jautājumā.

    Kolēģija var vienbalsīgi un ar visu klāt neesošo kolēģijas locekļu skaidru piekrišanu nolemt apspriest tādu jautājumu, kas nav iekļauts darba kārtības projektā vai ar kuru saistītie darba dokumenti izplatīti pēc noteiktā termiņa, un pieņemt lēmumu šajā jautājumā.

    Kolēģija, kuras rīcībā ir darba kārtības projekts un visi pieprasījumi par izmaiņām tajā, apstiprina sanāksmes darba kārtību.

    10. pants

    Piedalīšanās kolēģijas sanāksmēs

    Kolēģijas sanāksmes nav publiskas. Diskusijas ir un paliek konfidenciālas.

    Visas sanāksmes apmeklē Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktors. Sanāksmes apmeklē to departamentu direktori, kuri ir atbildīgi par darba kārtības projektā iekļauto lēmumu projektu sagatavošanu, un tās var apmeklēt arī citu departamentu direktori, ja vien kolēģija nelemj citādi.

    Priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kolēģijas locekļa pieprasījuma var uzaicināt dažas iestādes amatpersonas piedalīties un uzstāties sanāksmē vai tās daļā.

    Ja iestādei tiek prasīts vai tā ir apņēmusies atļaut citas iestādes, aģentūras vai struktūras pārstāvjiem piedalīties kolēģijas sanāksmēs, kurās tiek pieņemti noteiktu veidu lēmumi, attiecīgo iestādi, aģentūru vai struktūru uzaicina piedalīties visās attiecīgajās sanāksmēs vai to daļās.

    Kolēģija var uzaicināt jebkuru citu personu piedalīties un uzstāties sanāksmē vai tās daļā.

    11. pants

    Kolēģijas sanāksmju protokoli

    Visas kolēģijas sanāksmes protokolē.

    Protokola autentiskumu apstiprina ar priekšsēdētāja parakstu, un ar savu parakstu to apstiprina arī Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktors.

    12. pants

    Lēmumu pieņemšana rakstiskā procedūrā

    Pēc kolēģijas locekļa ierosinājuma kolēģija var pieņemt lēmumu rakstiskā procedūrā. Jebkurš kolēģijas loceklis var rakstiskās procedūras gaitā pieprasīt jautājuma apspriešanu kolēģijas sanāksmē. Šādā gadījumā attiecīgo jautājumu iekļauj kolēģijas nākamās sanāksmes darba kārtības projektā.

    Ierosināto lēmuma tekstu izplata visiem kolēģijas locekļiem, norādot piedāvāto lēmuma pieņemšanas datumu.

    Uzskata, ka kolēģija ir piedāvātajā datumā pieņēmusi ierosināto lēmumu, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

    piedāvātais datums ir vismaz trīs darbdienas pēc ierosinātā lēmuma izplatīšanas dienas, ir apstiprināts, ka visi kolēģijas locekļi ir iepazinušies ar izplatīto lēmumu, vismaz divi kolēģijas locekļi ir izteikuši savu piekrišanu ierosinātā lēmuma pieņemšanai, un neviens nav pieprasījis ierosināto lēmumu apspriest kolēģijas sanāksmē, vai

    visi kolēģijas locekļi ir izteikuši savu piekrišanu.

    Pieņemto lēmumu reģistrē kolēģijas nākamās sanāksmes protokolā.

    13. pants

    Lēmumu deleģēšana

    Pilnībā ievērojot koleģiālas atbildības principu, kolēģija var pilnvarot kādu no kolēģijas locekļiem tās vārdā un tās pārraudzībā pieņemt skaidri ierobežotus lēmumus jomās, par kurām tie ir atbildīgi saskaņā ar 3. pantu, un pieņemt tādu lēmuma galīgo redakciju, kura saturu ir noteikusi kolēģija.

    Laikā, kad pienākumus nevar pildīt kvorumam pietiekams skaits kolēģijas locekļu, vienu vai vairākus kolēģijas locekļus var pilnvarot pieņemt steidzamus lēmumus, ja tas nepieciešams.

    Amatpersonām var piešķirt pilnvaras īstenot skaidri ierobežotus ar vadību saistītus vai administratīvus pasākumus.

    Neatkarīgi no lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģējuma kolēģija jebkurā gadījumā ir tiesīga pati pieņemt jebkuru lēmumu. Turklāt atbildīgais kolēģijas loceklis var nolemt neīstenot deleģētās pilnvaras un tā vietā nodot lēmuma pieņemšanu visai kolēģijai. Ja kolēģijas loceklis atzīst lēmumu par īpaši nozīmīgu vai svarīgu, to jebkurā gadījumā izskata visa kolēģija.

    Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktors regulāri informē kolēģiju par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar deleģējuma lēmuma ietvaros piešķirtām pilnvarām, un nodrošina, ka locekļi tos pieņem zināšanai kolēģijas sanāksmēs.

    Saskaņā ar šo pantu piešķirtās pilnvaras īsteno tikai ar Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktora apstiprinājumu, un nav atļauta to tālākdeleģēšana, izņemot tādā apmērā, kāds skaidri noteikts deleģējuma lēmumā.

    14. pants

    Procedūra

    Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktors palīdz priekšsēdētājam sagatavot kolēģijas sanāksmes, īstenot lēmumu pieņemšanas procedūras un attiecīgā gadījumā nodrošināt iestādes lēmumu izziņošanu un publicēšanu.

    Šajā nolūkā tas nodrošina, lai tiktu ievēroti to dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi, kas jāizskata kolēģijas locekļiem, un attiecīgā gadījumā veic nepieciešamos pasākumus, lai par iestādes lēmumiem tiktu oficiāli paziņots un tie tiktu publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ sadaļā un tā EEZ papildinājumā.

    15. pants

    Autentiskuma apstiprināšana

    To juridisko aktu autentiskumu, ko kolēģija ir pieņēmusi sanāksmē vai rakstiskā procedūrā, apstiprina tajā valodā vai valodās, kurā(-ās) tie ir autentiski, ar priekšsēdētāja parakstu un Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktora parakstu.

    To juridisko aktu autentiskumu, kas pieņemti saskaņā ar deleģēšanas procedūru, apstiprina tajā valodā vai valodās, kurā(-ās) tie ir autentiski, ar pilnvarotā kolēģijas locekļa parakstu un Juridisko un administratīvo lietu departamenta direktora parakstu.

    Minētajos gadījumos, kad kāda amatpersona ir pilnvarota pieņemt juridisko aktu, šo aktu apstiprina ar šīs amatpersonas vienkāršu parakstu.

    Ja iespējams, izmanto elektroniskos parakstus.

    VADĪBA UN ADMINISTRĒŠANA

    16. pants

    Vadības un administratīvie lēmumi

    Iestādes vadības un administratīvos lēmumus attiecībā uz amatpersonu iecelšanu, līgumu slēgšanu un citiem jautājumiem, kuri neskar to pilnvaru un uzdevumu izpildi, kas iestādei piešķirti ar EEZ līgumu un SCA, jo īpaši ar SCA 5. pantu, pieņem kompetentais direktors priekšsēdētāja vadībā un saskaņā ar kolēģijas pieņemto politiku, procedūrām un pamatnostādnēm.

    Lēmumus, kuri attiecas uz iestādes vadību un administrēšanu un kuri var ietekmēt iestādes spējas nodrošināt EEZ līguma pienācīgu īstenošanu, piemēram, lēmumus par direktoru iecelšanu, kā arī par jebkādām izmaiņām iestādes departamentu struktūrā, resursu sadalē vai to atbildības jomās, pieņem tikai visa kolēģija kopā pēc vienprātības principa.

    Direktori atbild kolēģijai par saviem lēmumiem un sniedz atskaites kolēģijai kopumā pēc pieprasījuma. Kolēģija pēc nepieciešamības pieņem noteikumus, pamatnostādnes, politiku un procedūras, lai piemērotu šo reglamentu un sniegtu norādījumus par iestādes vadību un administrēšanu kopumā.

    Priekšsēdētājs regulāri sasauc vadības sanāksmes, kurās direktori sniedz kolēģijai atskaites par savu departamentu vadību un darbību un saņem attiecīgus kolēģijas norādījumus.

    Direktori regulāri apspriežas ar Administrācijas departamenta direktoru par savu departamentu vadību cilvēkresursu, finansiālajos, informācijas tehnoloģiju, drošības un citos administratīvos jautājumos.

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    17. pants

    Stāšanās spēkā

    Šis reglaments stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

    18. pants

    Atcelšana

    Līdz ar šā reglamenta stāšanos spēkā tiek atcelts un aizstāts grozītais 1994. gada 7. janvāra reglaments.

    Visi lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar iepriekšējo reglamentu, paliek nemainīgi.

    19. pants

    Publicēšana

    Šo reglamentu, kurš ir autentisks angļu valodā, publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ sadaļā un tā EEZ papildinājumā.


    (1)  Dokuments Nr. 186989.

    (2)  Kolēģijas lēmums Nr. 217/17/COL.


    Top