EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES IETEIKUMS

Nr. 54/04/KOL

(2004. gada 30. marts)

par koordinētu programmu pārtikas produktu oficiālai kontrolei 2004. gadam

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) un jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ņemot vērā Līgumu starp EBTA valstīm par uzraudzības iestādes un Eiropas Kopienu Tiesas izveidošanu un jo īpaši tā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 1. protokolu,

ņemot vērā likumu uz kuru atsaucās Eiropas Ekonomiskās zonas Līguma II. pielikuma XII. nodaļas 50. punktā (Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīva 89/397/EEK par pārtikas produktu oficiālo kontroli)  (1), kas pielāgots Eiropas Ekonomikas zonas Līgumam ar 1. protokolu, jo īpaši tā 14. panta 3. daļu,

konsultējoties ar EBTA Pārtikas komiteju, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,

tā kā:

AR ŠO IESAKA EBTA VALSTĪM:

1)   Veikt 2004. gadā pārbaudes un kontroles pasākumus, kas pēc attiecīgajiem norādījumiem ietvertu paraugu ņemšanu un to analīzi laboratorijās, lai tādējādi:

2)   Lai gan šajā ieteikumā nav noteiktas paraugu un/vai pārbaužu normas, nodrošināt, ka šīs normas ir pietiekamas, lai sniegtu pārskatu par apskatāmo produktu.

3)   Sniegt pieprasīto informāciju, ievērojot pielikumos norādītos reģistrācijas veidlapu paraugus, lai uzlabotu iespējas salīdzināt rezultātus. Šī informācija jānosūta EBTA uzraudzības iestādei ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1. maijam, un tai jāpievieno paskaidrojuma ziņojums, kurā jāiekļauj komentāri par rezultātiem un veiktajiem izpildes pasākumiem.

4)   Pārtikas produkti, kuri jāanalizē atbilstoši minētajai programmai, jāiesniedz laboratorijām, kuras atbilst Direktīvas 93/99/EEK 3. pantam. Tomēr, ja EBTA dalībvalstīs nav šādu laboratoriju, kurās var veikt atsevišķas analīzes, kas ietvertas šajā ieteikumā, valstis var izraudzīt citas laboratorijas, kuras spēj veikt šīs analīzes.

DARBĪBAS JOMA UN METODES

A.   Bakterioloģiskā drošuma analīze sieriem, kas ražoti no termizēta piena

1)   Programmas darbības joma

Inficēti sieri, kas ražoti no neapstrādāta vai termizēta piena, ir izraisījuši cilvēku saindēšanās gadījumus ar pārtiku ar vairāku veidu bakterijām – Salmonella, Listeria monocytogenes, verotoksigēnie Escherichia coli un Staphylococcal enterotoxins.

Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pastāv senas siera, kas ražots no neapstrādāta piena, ražošanas un patēriņa tradīcijas. Lai šo tradīciju varētu turpināt, tajā pat laikā nodrošinot pārtikas drošumu, siera, kas ražots no neapstrādāta piena ražošanā, savākšanā un glabāšanā veikti ievērojami uzlabojumi. Īpašu uzmanību pārtikas tirgus dalībnieki pievērš higiēnas un kontrolei visa ražošanas procesa gaitā.

Šīs programmas daļas mērķis ir veikt siera, kas ražots no neapstrādāta vai termizēta piena, mikrobioloģiskā drošuma pārbaudi, lai veicinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un vāktu informāciju par patogēnu un indikācijas mikroorganismu klātbūtni šajos produktos. Minētā pārbaude attiecas uz viena gada programmu un to turpinās otrajā gadā ar plašāku programmu par siera bakterioloģisko drošumu. Šīs plašākās programmas mērķis ir noteikt infekcijas bāzes līniju citās siera kategorijās, lai būtu iespējams izdarīt nozīmīgus secinājumus par specifisku risku sieriem, kas gatavoti no neapstrādāta vai termizēta piena. Šīs programmas daļas pārbaužu rezultāti par sieriem, kas ražoti no neapstrādāta vai termizēta piena, tiks analizēti un iesniegti, ņemot vērā kopējā pārskata rezultātus šajā sektorā, un tie būs pieejami pēc otrā gada.

2)   Paraugu ņemšana un analīzes metode

Izpētei jāattiecas uz svaigiem, mīkstiem un pusmīkstiem sieriem, kas ražoti no neapstrādāta vai termizēta piena. EBTA valstu kompetentajām iestādēm jāņem reprezentatīvi šo produktu paraugi gan ražošanas, gan mazumtirdzniecības līmenī, ieskaitot importētos produktus, lai tādējādi pārbaudītu Salmonella, Listeria monocytogenes un termofīliskā Campylobacter klātbūtni un Staphylococcus aureus un Escherichia coli daudzumu. Ja tiek konstatēta Listeria monocytogenes, jānosaka šo baktēriju daudzums. Ja paraugus ņem mazumtirdzniecības līmenī, analīžu skaitu var samazināt, veicot tikai Salmonella un termofīlā Campylobacter kātbūtnes un Listeria monocytogenes daudzuma noteikšanas analīzes. Ievērojot higiēnas prasības, jānoņem ne mazāk kā simts grami no katra parauga vai no viena siera, ja tas sver mazāk kā simts gramus, jāievieto refrižeratorkonteineros un nekavējoties jānosūta uz laboratoriju analīžu veikšanai.

Laboratorijām jāļauj pašām izvēlēties izmantojamo metodi, kuru lietot, ar nosacījumu, ka tās efektivitātes līmenis atbilst sasniedzamajam mērķim. Tomēr Salmonella atklāšanai tiek ieteikta standarta ISO 6785 vai EN/ISO 6579 jaunākā versija, Listeria monocytogenes atklāšanai tiek ieteiktas standartu EN/ISO 11290-1 un 2 jaunākās versijas, termofīliskā Campylobacter atklāšanai ISO 10272:1995 jaunākā versija, Staphylococcus aureus daudzuma noteikšanai tiek ieteikta EN/ISO 6888-1 vai 2 pēdējā versija un Escherichia coli daudzuma noteikšanai tiek ieteikta standarta ISO 11866-2,3 vai ISO 16649-1,2 pēdējā versija. Iespējams lietot arī citas līdzvērtīgas metodes, ko atzinušas kompetentas iestādes.

Vispārējais paraugu ņemšanas apjoms jāatstāj EBTA dalībvalstu kompetento iestāžu vērtējumam.

Šie kontroles rezultāti jāpieraksta datu reģistrācijas veidlapā atbilstoši I pielikumā sniegtajam paraugam.

B.   Svaigas saldētas mājputnu gaļas bioloģiskais drošums attiecībā uz termofīlisko Campylobacter

1)   Programmas darbības joma

Termofīliskais Campylobacter ir galvenais ar pārtiku saistītais bakteroloģiskais slimību ierosinātājs cilvēkiem. Pēdējos gados pieaug cilvēku inficēšanās gadījumi, un epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka mājputnu gaļa ir svarīgs infekcijas avots un ievērojams lietošanai paredzētais mājputnu gaļas īpatsvars ir inficēts ar šo baktēriju.

Pašlaik nav pietiekamas zinātniskas informācijas, lai noteiktu kritērijus spēkā esošajos tiesību aktos saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu par Campylobacter, un turpmāki pētījumi tiek izstrādāti, lai saprastu šā patogēna epidemioloģiju, kā arī citu dzīvnieku izcelsmes produktu un citas pārtikas nozīmi kopumā.

Šīs programmas daļas mērķis ir veikt svaigas mājputnu gaļas mikrobioloģiskā drošuma pārbaudi attiecībā uz Campylobacter, lai veicinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un vāktu informāciju par baktēriju klātbūtni šajos produktos.

2)   Paraugu ņemšana un analīzes metode

Pārbaudēm jāattiecas uz svaigu saldētu mājputnu gaļu, jo īpaši uz vistas un tītara gaļu. EBTA valstu kompetentajām iestādēm jāņem reprezentatīvi šo produktu paraugi gan lopkautuvēs, gan mazumtirdzniecības līmenī, ieskaitot importētos produktus, lai tādējādi pārbaudītu termofīliskā Campylobacter klātbūtni. Paraugus, 10 gramus, kas ņemti no kakla daļas ādas, pirms liemeņi tiek atdzesēti vai, ja paraugi tiek ņemti no mazumtirdzniecības, 25 gramus vai 25 kvadrātcentimetrus no krūtiņas, ievērojot higiēnu ievieto refrižeratorkonteinerā un nekavējoties nosūta uz laboratoriju analīžu veikšanai. Pie tam, lai labāk varētu salīdzināt rezultātus, ieteicams ņemt paraugus laika posmā no maija līdz oktobrim.

Laboratorijām jāļauj pašām izvēlēties izmantojamo metodi, kuru lietot, ar nosacījumu, ka tās efektivitātes līmenis atbilst sasniedzamajam mērķim. Tomēr termofīliskā Campylobacter atklāšanai tiek ieteikta standarta ISO 10272:1995 jaunākā versija. Iespējams lietot arī citas līdzvērtīgas metodes, ko atzinušas kompetentas iestādes.

Vispārējais paraugu ņemšanas apjoms jāatstāj EBTA dalībvalstu kompetento iestāžu vērtējumam.

Šie kontroles rezultāti jāpieraksta datu reģistrācijas veidlapā atbilstoši II pielikumā sniegtajam paraugam.

C.   Garšvielu bakterioloģiskais un toksikoloģiskais drošums

1)   Programmas darbības joma

Garšvielas, lapu garšaugus un dārzeņu garšas piedevas (garšvielas) vērtē pēc to raksturīgās garšas, krāsas un smaržas. Tomēr garšvielās var būt augstas koncentrācijas mikroorganismi, ieskaitot patogēnas baktērijas, pelējumus un raugus. Ja tās pienācīgi neapstrādā, tās var strauji sabojāt pārtiku, kuru tām būtu jāuzlabo. Tiek ziņots, ka garšvielas ir galvenais saindēšanās avots, ja tās pievieno pārtikai, kad ir iespējama turpmāka patogēnu augšana. Šāda varbūtība ir lielāka, ja garšvielas izmanto pārtikai, kuru nevar pienācīgi termiski apstrādāt. Inficēšanās ar noteikta veida pelējuma celmiem var veidot toksīnus, piemēram, aflatoksīnus, kas var radīt nopietnu risku patērētāja veselībai, ja pārsniedz līmeņus, kas minēti likumā, uz kuru ir atsauce Eiropas Ekonomikas zonas līguma II pielikuma XII nodaļas 54.zn punktā (Komisijas 2001. gada 8. marta Regula (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos)  (3).

Šīs programmas daļas mērķi ir novērtēt garšvielu bakterioloģisko un toksikoloģisko drošumu, vākt informāciju par patogēno mikroorganismu izplatību un apliecināt, ka tirgū esošajās garšvielās aflotoksīni nepārsniedz normas, kas noteiktas tiesību aktos saskaņā ar EEZ līgumu, lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

2)   Paraugu ņemšana un analīzes metode

EBTA valstu kompetentajām iestādēm jāņem reprezentatīvi garšvielu paraugi gan importa, gan ražošanas līmenī/iepakošanas uzņēmumos, gan vairumtirdzniecības līmenī uzņēmumos, kas izmanto garšvielas, sagatavojot pārtiku, gan mazumtirdzniecības līmenī, lai tādējādi pārbaudītu:

(1)  OV L 186, 30.6.1989., 23. lpp.

(2)  OV L 290, 24.11.1993., 14. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 77, 16.3.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 857/2005 (OV L 143, 7.6.2005., 9. lpp.).

(4)  OV L 201, 17.7.1998., 93. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/43/EK (OV L 113, 20.4.2004., 14. lpp.).