Prasība pret Beļģijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 8. oktobrī

(lieta C-433/04)

(2004/C 300/65)

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 8. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Beļģijas Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv D. Triantafyllou, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Eiropas Kopienu Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Dalībvalsts likumdošanā būvniecības nozarē ir izvirzīta prasība, par tās neizpildi paredzot sodu, pilnvarotājiem un darbuzņēmējiem, kad tie veic maksājumu līgumslēdzējām pusēm, ar ko tiem ir līgumattiecības un kuras nav reģistrētas Beļģijā, ieturēt 15 % no rēķina summas un iemaksāt to Beļģijas iestādēm, lai nodrošinātu šo pušu jebkādu nodokļu nomaksu vai parādu segšanu, un šī prasība ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, kā tas noteikts EK līguma 49. un 50. pantā. Pilnvarotāju un darbuzņēmēju solidārā un individuālā atbildība par līgumslēdzēju pušu, kuras nav reģistrētas Beļģijā, nodokļu parādiem, kas veido gandrīz 35 % no kopējām darbu izmaksām bez PVN, arī ir EK līguma 49. un 50. panta pārkāpums.

Šīs normas attur pilnvarotājus un darbuzņēmējus no līgumattiecībām ar līgumslēdzējiem, kas nav reģistrēti Beļģijā. Solidāras un individuālas atbildības automātiska piemērošana attiecība uz pilnvarotājiem un darbuzņēmējiem par līgumslēdzēju pušu, kuras nav reģistrētas Beļģijā, nodokļu parādiem, nav savietojama ar samērīguma principu un ietver neattaisnojamu pilnvarotāju un darbuzņēmēju īpašuma tiesību un aizstāvības tiesību pārkāpumu. Pilnvarotāju un darbuzņēmēju solidāra un individuāla atbildība ir automātiska un iestādēm nav jāpārbauda attiecīgi pilnvarotāja vai darbuzņēmēja vaina vai līdzdalība. Atbildība var attiekties arī uz nodokļu parādiem par būvdarbiem, ko puse ir veikusi citām personām. Sods par ieturēšanas pienākuma pārkāpumu tiek paredzēts neieturētas summas divkāršā apmērā.

Likumdošana veido arī šķērsli nereģistrētiem uzņēmumiem, kuri vēlas piedāvāt savus pakalpojumus Beļģijā. Tiem ir jāpiekrīt saņemt par 15 % mazāk no rēķina summas, pat ja tiem nav nodokļu parādu, uz ko varētu attiecināt ieturēto summu, un šo summu tie var atgūt tikai pēc zināma laika, iesniedzot pieteikumu par tās atmaksāšanu.

Šie pasākumi nevar tikt uzskatīti par objektīvi attaisnojamiem. Vispirms, lielākoties pakalpojumu sniedzēji, kas dibināti citā dalībvalstī, nav atbildīgi par iepriekšminētajās normās minētajiem nodokļiem. Turklāt, atsevišķos gadījumos, kad nodokļu parādi ir atmaksājami vai atgūstami Beļģijā, ar iepriekšminētajām normām izveidotais mehānisms tā vispārīgā rakstura dēļ ir uzskatāms par nesamērīgu.

Visbeidzot, reģistrācijas iespējamība neattaisno ieturēšanas pienākumu un solidāro un individuālo atbildību. Darbības, kas saistītas ar reģistrācijas procedūru, kas savukārt nozīmē vairāk kā tikai informācijas paziņošanu Beļģijas iestādēm, nozīmē, ka reģistrācija nav alternatīva uzņēmumiem, kas nav dibināti Beļģijā un ik pa laikam vēlas izmantot savu pakalpojumu sniegšanas brīvību Beļģijā. Prasība reģistrēties padara EKL pakalpojumu sniegšanas brīvības noteikumus pilnīgi liekus.