Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62021TN0692

    Lieta T-692/21: Prasība, kas celta 2021. gada 22. oktobrī – AL/Komisija un OLAF

    OV C 37, 24.1.2022, p. 38–39 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    24.1.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 37/38


    Prasība, kas celta 2021. gada 22. oktobrī – AL/Komisija un OLAF

    (Lieta T-692/21)

    (2022/C 37/51)

    Tiesvedības valoda – angļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītājs: AL (pārstāvji: R. Rata, advokāts)

    Atbildētāji: Eiropas Komisija, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai

    Prasījumi

    Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    atcelt (i) OLAF 2021. gada 22. jūlija lēmumu OCM (2021)22007; (ii) OLAF 2021. gada 22. jūlija lēmumu OCM (2021)22008; (iii) Komisijas 2021. gada 22. marta lēmumu (ref. Ares(2021)20233749) un (iv) Komisijas 2021. gada 3. marta lēmumu (ref. Ares(2021)1610971);

    piespriest atbildētājiem samaksāt (i) 1 127,66 EUR, kas ir ieturēti bez jebkāda PMO individuāla administratīva lēmuma sakarā ar atmaksāšanu; (ii) 9 250,05 EUR, kas ieturēti 2021. gada maijā, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī, un (iii) ex aequo et bono 1 EUR, lai kompensētu par nemantisko kaitējumu, ko prasītājs cietis OLAF prettiesiskās darbības rezultātā saistībā ar izmeklēšanu OF/2016/0928/A1, kuras rezultātā galu galā prasītājs tika atbrīvots no amata;

    piespriest atbildētājiem segt savus un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus.

    1.

    Pirmajā pamatā tiek apgalvots, ka OLAF esot pārkāpis Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu un 90.a pantu, jo tas noraidīja prasītāja 2021. gada 23. marta sūdzību kā nepieņemamu uz pastāvīgas ES judikatūras pamata, atbilstoši kurai OLAF galīgais ziņojums un ieteikumi nav tiesiskas sekas izraisoši akti.

    2.

    Otrajā pamatā tiek apgalvots, ka OLAF esot pārkāpis iepriekš minēto Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu un 90.a pantu, jo tas noraidījis prasītāja 2021. gada 23. aprīļa sūdzību kā nepieņemamu. Prasītājs apgalvo, ka OLAF sūdzību esot bijis jāatzīst par pieņemamu, jo OLAF ir Komisijas dienests, tādēļ – daļa no Komisijas, un tam bija jāizskata prasītāja sūdzība.

    3.

    Trešajā pamatā tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi iepriekš minēto Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, jo Komisija netieši noraidīja prasītāja sūdzību, kas bija vērsta pret Komisijas 2021. gada 22. marta lēmumu (ref. ARES(2021)2023374), ar kuru tika apstiprināts Komisijas 2021. gada 3. marta lēmums (ref. ARES(2021)1610971).


    Top