Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62021CN0757

    Lieta C-757/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 9. decembrī Nichicon Corporation iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 29. septembra spriedumu lietā T-342/18 Nichicon Corporation/Komisija

    OV C 64, 7.2.2022, p. 25–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    7.2.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 64/25


    Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 9. decembrīNichicon Corporation iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 29. septembra spriedumu lietā T-342/18 Nichicon Corporation/Komisija

    (Lieta C-757/21 P)

    (2022/C 64/37)

    Tiesvedības valoda – angļu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Nichicon Corporation (pārstāvji: A. Ablasser-Neuhuber, F. Neumayr, G. Fussenegger un H. Kühnert, Rechtsanwälte)

    Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

    Prasījumi

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

    atcelt pārsūdzēto spriedumu un Komisijas lēmumu C(2018) 1768 final (2018. gada 21. marts) lēmumu par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.40136 – Kondensatori) (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”), ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

    alternatīvi, atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl Vispārējā tiesa ir noraidījusi

    pirmo pamatu par būtiskajām faktu kļūdām saistībā ar “1998. gada 18. decembra”, “2005. gada aprīļa/maija”, “2009. gada februāra”, “2009. gada jūlija”, “2010. gada 9. marta” un “2010. gada 31. maija” sanāksmēm, kuras pieļautas, pierādot apelācijas sūdzības iesniedzējas dalību ES konkurences tiesību normu pārkāpumā;

    otrā pamata otro daļu attiecībā uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav attiecīga par par divpusējo un trīspusējo saziņu starp pārējiem attiecīgajiem uzņēmumiem;

    otrā pamata trešo daļu attiecībā uz dalības vienotā un turpinātā pārkāpumā neesamību pirms 2003. gada 7. novembra;

    ceturto pamatu par acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kas pieļautas, aprēķinot naudas soda apmēru;

    un līdz ar to daļēji atcelt strīdīgo lēmumu un samērīgi samazināt naudas sodu, kas 72 901 000 EUR apmērā uzlikts apelācijas sūdzības iesniedzējai;

    alternatīvi – nodot lietu atpakaļ jaunai izskatīšanai Vispārējā tiesā un

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Būtībā apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

    Pirmais pamats: būtisku procesuālo prasību neievērošana – pārsūdzētajam spriedumam trūkst autentiskuma apliecinājuma

    Atbildīgie tiesneši neesot parakstījuši pārsūdzēto spriedumu. Tātad tam trūkstot nepieciešamā autentiskuma apliecinājuma. Parakstu trūkums esot vērtējams kā būtisku procesuālo prasību neievērošana. Tādēļ pārsūdzētais spriedums esot jāatceļ.

    Otrais pamats: kļūdas Komisijas konstatēto faktu pārbaudē

    Vispārējās tiesas izvērtējumā par pirmajā instancē izvirzītajiem apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatiem esot sagrozīti pierādījumi, pieļautas tiesību kļūdas un norādīts nepietiekams pamatojums.

    Trešais pamats: tiesību kļūdas pārbaudē attiecībā uz Komisijas konstatējumiem par vienota un turpināta pārkāpuma esamību un par apelācijas sūdzības iesniedzējas atbildību par dalību tajā

    Pirmkārt, Vispārējā tiesa neesot norādījusi pietiekamu pamatojumu un esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidīdama pamatu par to, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas atbildību par divpusējām un trīspusējām sanāksmēm ar citiem attiecīgajiem uzņēmumiem. Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidīdama apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatu par to, ka Komisija nav pierādījusi turpināta pārkāpuma esamību.

    Ceturtais pamats: acīmredzamas kļūdas vērtējumā saistībā ar naudas soda apmēra noteikšanu

    Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, balstīdamās uz pārdošanas apjoma vērtību, par ko izrakstīti rēķini EEZ teritorijā, nevis uz EEZ nosūtītā pārdošanas apjoma vērtību. Turklāt, noteikdama smaguma koeficientu 16 % apmērā, Vispārējā tiesa esot piemērojusi nepietiekami pamatotu juridisko standartu, jo tā neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas konkrētos apstākļus. Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot pietiekami apsvērusi atbildību mīkstinošus apstākļus, un līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējai uzliktā naudas soda apmērs – absolūtā izteiksmē – esot nesamērīgs. Tādējādi Vispārējā tiesa, nepienācīgi atspoguļodama apelācijas sūdzības iesniedzējas ierobežoto dalību, neesot citastarp ievērojusi samērīguma vienlīdzīgas attieksmes principus. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atteikdamās atzīt šo apelācijas sūdzības iesniedzējas neuzmanību un konkurenci ievērojošo rīcību par atbildību mīkstinošiem apstākļiem.


    Top