1)

Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam 49. un 50. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tiem nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir izveidota atbalsta shēma atjaunīgajai enerģijai, kas atbalsta pieteikuma iesniedzējam tā izmaksu ļauj saņemt pat tad, ja pieteikums ir iesniegts pēc attiecīgā projekta īstenošanas darbu uzsākšanas.

2)

Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.– 2020. gadam

ir jāinterpretē tādējādi, ka

valsts atbalstam var būt stimulējoša ietekme, ja attiecīgā atbalsta neizmaksas gadījumā ieguldījums – ko saimnieciskās darbības subjekts ir veicis, lai panāktu atbilstību vides atļaujas saņemšanas nosacījumu grozījumiem, jo minētā atļauja ir nepieciešama šī saimnieciskās darbības subjekta darbībai, – droši vien nebūtu veikts.

3)

Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 1. panta b) un c) punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

pastāvoša atbalsta shēma, kuras saderība ar iekšējo tirgu ir konstatēta ar Eiropas Komisijas lēmumu, ir jākvalificē kā “jauns atbalsts” šīs regulas 1. panta c) punkta izpratnē, ja šo shēmu piemēro pēc datuma, ko attiecīgā dalībvalsts bija norādījusi Komisijai kā minētās shēmas piemērošanas beigu datumu atbalsta novērtēšanas procedūrā, kuras noslēgumā pieņemts minētais lēmums.

4)

LESD 108. panta 3. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tas neliedz apmierināt saimnieciskās darbības subjekta pieteikumu – kurā ir lūgta tāda valsts atbalsta izmaksa, kas īstenots, neievērojot šajā tiesību normā paredzēto paziņošanas pienākumu, pirmkārt, par laikposmu pirms Komisijas lēmuma, ar kuru tika konstatēta minētā atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, un, otrkārt, ja minētais saimnieciskās darbības subjekts ir pieprasījis atbalstu brīdī, kad tas bija nelikumīgs, jo nebija paziņots šai iestādei, kaut arī ieguldījums, ar ko bija saistīts šis atbalsts, bija veikts brīdī, kad atbalsts bija likumīgs, jo tā saderība ar iekšējo tirgu bija konstatēta ar Komisijas lēmumu –, ar nosacījumu, ka abās šajās situācijās atbalsta saņēmējs samaksā procentus par eventuāli saņemtajām summām attiecībā uz laikposmu, kurā atbalsts tiek uzskatīts par nelikumīgu.