This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62019CN0932
Case C-932/19: Request for a preliminary ruling from the Győri Ítélőtábla (Hungary) lodged on 20 December 2019 — J.Z. v OTP Jelzálogbank Zrt. and Others
Lieta C-932/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 20. decembrī iesniedza Győri Ítélőtábla (Ungārija) – JZ/OTP Jelzálogbank Zrt. un citi
Lieta C-932/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 20. decembrī iesniedza Győri Ítélőtábla (Ungārija) – JZ/OTP Jelzálogbank Zrt. un citi
OV C 161, 11.5.2020, pp. 22–23
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
11.5.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 161/22 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 20. decembrī iesniedza Győri Ítélőtábla (Ungārija) – JZ/OTP Jelzálogbank Zrt. un citi
(Lieta C-932/19)
(2020/C 161/29)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Győri Ítélőtábla
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: JZ
Atbildētājas apelācijas instancē: OTP Jelzálogbank Zrt., OTP Bank Nyrt., OTP Faktoring Követeléskezelő Zrt.
Prejudiciālie jautājumi
Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 6. panta 1. punkts nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kas ar patērētājiem noslēgtajos aizdevuma līgumos par spēkā neesošu uzskata ikvienu noteikumu – izņemot līguma noteikumus, kas tikuši individuāli apspriesti –, saskaņā ar kuru finanšu iestāde aizdevuma vai līzinga objekta iegādei paredzēto naudas līdzekļu piešķiršanai paredz piemērot valūtas pirkšanas kursu, bet atmaksāšanai – valūtas pārdošanas kursu vai citu valūtas maiņas kursu, kas atšķiras no valūtas kursa, kas noteikts, piešķirot naudas līdzekļus, un aizstāj spēkā neesošos noteikumus – gan attiecībā uz naudas līdzekļu piešķiršanu, gan atmaksāšanu – ar noteikumu, kas piemēro attiecīgajai valūtai noteikto Ungārijas Valsts bankas oficiālo valūtas maiņas kursu, neatkarīgi no tā, vai minētais noteikums – ņemot vērā visus līguma noteikumus – patiesi aizsargā patērētāju no īpaši nelabvēlīgām sekām, kā arī tas nedod patērētājam iespēju paust savu gribu par to, vai viņš vēlas izmantot minētajā tiesību normā paredzēto aizsardzību?