5.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 83/22

—

pieņemt nolēmumu, ar kuru tiktu atcelts VNV 2017. gada 8. novembra lēmums;

—

piešķirt prasītājai piekļuvi lietas materiāliem, kā prasīts prasības pieteikumā.

1.

2017. gada 8. novembra lēmumā VNV skaidri jauc vispārīgās tiesības piekļūt dokumentiem, uz kurām var atsaukties ikviens Eiropas Savienības pilsonis, ar konkrētākajām tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem, kuras savukārt var izmantot tikai šo lietas materiālu procedūrā iesaistītās personas. VNV apgalvojums, ka abu tiesību gadījumā prasītāja var piekļūt vienam un tam pašam dokumentu kopumam, esot prettiesisks.

Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem skaidri atšķiras no tiesībām piekļūt dokumentiem. Pirmās no tām ir vienas no tiesībām, kas ietilpst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajās “tiesībās uz labu pārvaldību”, savukārt otrās ir krietni vien vispārīgāka rakstura autonomas tiesības, kas ir saistītas ar publiskās pārskatāmības principu.

2.

Šīs abu tiesību starpā esošās atšķirības dēļ šo tiesību subjektu loks un tvērums ir atšķirīgi, un tādējādi tiesības iepazīties ar lietas materiāliem var pieprasīt tikai attiecīgajā procedūrā iesaistītās personas, savukārt tiesības piekļūt dokumentiem ir atzītas ikvienam Eiropas Savienības pilsonim attiecībā uz Savienības iestāžu dokumentiem.

3.

Atšķirīgais šo tiesību tvērums noteikti nozīmē, ka arī katrām šīm tiesībām piemērojamie izņēmumi ir atšķirīgi. Tādējādi viens no izņēmumiem no tiesībām piekļūt dokumentiem ir tāds, ka šī piekļuve nedrīkst aizskart iesaistīto uzņēmumu “komerciālās intereses”, savukārt tiesības iepazīties ar lietas materiāliem ir ierobežotas tādējādi, ka to izmantošana nedrīkst aizskart procedūrā iesaistīto sabiedrību “komercnoslēpumus”. Šajā ziņā ir pamatota atšķirība starp, bez šaubām, plašo jēdzienu “komerciālās intereses” un krietni vien šaurāko jēdzienu “komercnoslēpums”, kas attiecas uz kāda konkrēta uzņēmuma zināšanu kopumu, kas ir zināms ļoti konkrētam personu lokam un kura izpaušana var šim uzņēmumam kaitēt. Šajā ziņā komercnoslēpumu esamība ir jāizsver kopā ar pārējām iesaistītajām interesēm kā, piemēram, tiesībām uz aizstāvību.

4.

Savukārt konfidencialitātes esamība kā vēl viens izņēmums no tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem ir arīdzan jāpamato, un tai ir virkne ierobežojumu, kas jāņem vērā. Proti, nevar automātiski atsaukties uz konfidencialitāti, lai liegtu tiesības iepazīties ar lietas materiāliem; šai piemērošanai jābūt pamatotai, taču šajā gadījumā tā tas nav.

5.

Šajā gadījumā lēmuma izšķirošajam aspektam jābūt galvenokārt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanai, un līdz ar to Regulas Nr. 806/2014 piemērošanā VNV ir jāņem vērā šīs regulas 90. panta 4. punkts, nevis 90. panta 1. punkts.