Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62017TN0191

    Lieta T-191/17: Prasība, kas celta 2017. gada 27. martā – Boehringer Ingelheim International/Komisija

    OV C 178, 6.6.2017, p. 27–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    6.6.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 178/27

    Prasība, kas celta 2017. gada 27. martā – Boehringer Ingelheim International/Komisija

    (Lieta T-191/17)

    (2017/C 178/40)

    Tiesvedības valoda – angļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Boehringer Ingelheim International GmbH (Ingelheim am Rhein, Vācija) (pārstāvis – C. Schoonderbeek, advokāts)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasītājas prasījumi:

    —

    atcelt Komisijas 2017. gada 19. janvāra īstenošanas lēmumu C(2017) 379 final;

    —

    atzīt, ka Komisijas īstenošanas lēmuma sekas paliek spēka līdz brīdim, kad Eiropas Komisija pieņems jaunu lēmumu, un

    —

    piespriest Eiropas Komisijai segts savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

    1.

    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar Komisijas 2017. gada 19. janvāra lēmumu tiek pārkāpts Regulas (EK) Nr. 726/2004 12. panta 1. punkts, lasot to kopā ar Direktīvas 2001/83/EK 11. pantu un Paziņojumu pieteikumu iesniedzējiem.

    2.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas 2017. gada 19. janvāra lēmums nav saskanīgs ar attiecīgo tiesību normu, vadlīniju un regulējuma prakses piemērošanu citās lietās, un līdz ar to tas esot vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpums, kas radot vienlīdzīgu konkurences apstākļu izkropļojumu.
    Top