29.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/20

—

atcelt Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 15. decembra spriedumu lietā T-758/14;

—

atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 3. septembra lēmumu C(2014) 6250 final (lieta AT.39574 – viedkaršu čipi) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Infineon Technologies AG;

—

pakārtoti, samazināt naudas soda EUR 82 874 000 apmēru, kas piemērots apelācijas sūdzības iesniedzējai saskaņā ar Komisijas 2014. gada 3. septembra lēmuma C(2014) 6250 final 457. punkta a) apakšpunktu, līdz samērīgai summai;

—

pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai pārskatīšanai;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Vispārējā tiesa neesot izpildījusi savu pienākumu veikt pietiekamu apstrīdētā lēmuma pārbaudi, kā tas ir noteikts LESD 263. pantā, jo īpaši tādēļ, ka Vispārējā tiesa šajā lietā izvēlējusies nepareizu pieeju – nepilnīgu selektīvu tiesas pārbaudi. Neskatoties uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir apstrīdējusi visus kontaktus, kas aplūkoti apstrīdētajā lēmumā, Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi tikai mazāk kā pusi no šiem kontaktiem, sniedzot nepietiekamu pamatojumu tam, kāpēc pārbaudei ir izvēlēti vai nav izvēlēti konkrētie kontakti, un šādai rīcībai nesniedzot juridisku pamatu;

—

Komisija un Vispārējā tiesa, attiecīgi, esot pieļāvušas kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz LESD 101. panta piemērošanu, it īpaši tādēļ, ka tās konstatēja apelācijas sūdzības iesniedzējas radītu “vispārēju” konkurences ierobežojumu attiecībā uz mērķi, kas galvenokārt balstījās uz informācijas apmaiņu par vispārējām tirgus tendencēm un paredzamo cenu attīstību. Turklāt, Komisija un Vispārējā tiesa neesot ņēmušas vērā nosacījumus, kas ļauj konstatēt vienotu un turpinātu pārkāpumu, kā tos piemēro Tiesa savā judikatūrā;

—

Komisija un Vispārējā tiesa, attiecīgi, esot pieļāvušas kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējai piemērotā naudas soda aprēķinu. It īpaši Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi sekas, kas izriet no viņas veiktās nepilnīgās selektīvās pārbaudes (pārbaudot tikai dažus konkrētos apstrīdētos kontaktus), un līdz ar to esot ignorējusi savu neierobežoto kompetenci attiecībā uz piemēroto naudas sodu. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu – un nav pienācīgi to pamatojusi –, [savā aprēķinā] ietverot apelācijas sūdzības iesniedzējas ne-MVU ieņēmumus, kas izraisīja pārmērīgi lielu un tādējādi nesamērīgu sodas naudas summu.

Pārējie argumenti attiecas uz vairākiem Vispārējās tiesas izdarītiem pierādījumu sagrozīšanas gadījumiem un kļūdainu pierādīšanas pienākuma noteikšanu attiecībā uz, iespējams, šaubīgiem pierādījumiem un kļūdām tiesību piemērošanā saistībā ar Komisijas norādīto pierādījumu pret apelācijas sūdzības iesniedzēju, kas netika izpausts procedūrā Komisijā.

—

pakārtoti, spriedumā esot pārkāpts samērīguma princips, it īpaši tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa nav pietiekami samazinājusi apelācijas sūdzības iesniedzējai uzliktā naudas soda summu, ņemot vērā viņas ierobežoto dalību aplūkotajā pārkāpumā, neesot nepietiekami ņēmusi vērā atbildību mīkstinošos apstākļus un apelācijas sūdzības iesniedzējai piemērotā naudas soda absolūtais apmērs esot nesamērīgs.