–

N. Reitbauer, Dolinschek GmbH, B. T. S. Trendfloor Raumausstattungs‑GmbH, Elektrounternehmen K. Maschke GmbH, K. Egger un Architekt DI Klaus Egger Ziviltechniker GmbH vārdā – G. Götz, Rechtsanwalt,

–

E. Casamassima vārdā – H. Walder, Rechtsanwalt,

–

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes, M. Figueiredo un P. Lacerda, pārstāvji,

–

Šveices valdības vārdā – M. Schöll, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Heller un M. Wilderspin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.) 24. panta 1. un 5. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Norbert Reitbauer, Dolinschek GmbH, B. T. S. Trendfloor Raumausstattungs‑GmbH, Elektrounternehmen K. Maschke GmbH, Klaus Egger un Architekt DI Klaus Egger Ziviltechniker GmbH (turpmāk tekstā – “Reitbauer u.c.”), no vienas puses, un Enrico Casamassima, ar dzīvesvietu Itālijā, no otras puses, attiecībā uz prasību par iebildumiem saistībā ar no nekustamā īpašuma, kas atrodas Austrijā, izsolē tiesas ceļā iegūto līdzekļu sadali.

3

Regulas Nr. 1215/2012 15., 21. un 34. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

[..]

4

Šīs regulas II nodaļā “Jurisdikcija” ir ietverta it īpaši 1. iedaļa “Vispārīgi noteikumi” un 2. iedaļa “Īpašā jurisdikcija”. 4. panta 1. punktā, kas ietilpst šajā 1. iedaļā, ir noteikts:

“Saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt minētās dalībvalsts tiesā neatkarīgi no viņu pilsonības.”

5

Minētās regulas 7. pants ir formulēts šādi:

“Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt citā dalībvalstī:

6

Atbilstoši šīs pašas regulas 24. panta 1. un 5. punktam:

“Šādām dalībvalsts tiesām ir izņēmuma jurisdikcija neatkarīgi no pušu domicila:

[..]

7

No Exekutionsordnung (Izpildes procedūru kodekss, turpmāk tekstā – “EO”) 209.–212. panta izriet, ka par nekustamā īpašuma piespiedu izsoles ceļā iegūto līdzekļu sadali ir jālemj mutiskā uzklausīšanā. Kreditori šajā ziņā tiek aicināti deklarēt savus prasījumus attiecībā uz sadalāmajiem iegūtajiem līdzekļiem un pierādīt to ar dokumentiem. Uzklausīšanas sēdes laikā tiek izskatīta prasījumu precizitāte un svarīgums.

8

Piespiedu izsolē iegūto līdzekļu sadales procedūrā kreditori un debitori saskaņā ar EO 213. pantu var apstrīdēt, ka prasījumi tiek ņemti vērā. Iebildumi var tikt celti par pieprasītā parāda esamību, hierarhiju vai summu.

9

Atbilstoši EO 231. panta 1. punktam par iebildumos izvirzītajiem tiesību jautājumiem tiesnesis lemj sadales rīkojumā. Ja lēmums par iebildumiem ir atkarīgs no strīdīgā fakta konstatācijas, pieteikuma iesniedzējs ar sadales rīkojumu tiek aicināts iesniegt prasību par iebildumiem saistībā ar sadali.

10

Saskaņā ar EO 232. pantu par izpildi atbildīgā tiesa ir kompetenta lemt par prasību par iebildumiem saistībā ar sadali.

11

Atbilstoši Anfechtungsordnung (Likums par actio pauliana, turpmāk tekstā – “AnfO”) 1. pantam actio pauliana mērķis ir panākt, lai nelabvēlīgas tiesiskas darbības saistībā ar parādnieka aktīviem tiktu atzītas par spēkā neesošām tikai attiecībā uz kreditoru, kas ir cēlis iebildumu. Šīs tiesības var tikt izmantotas tad, ja izpilde attiecībā uz parādnieka aktīviem nav pilnībā apmierinājusi kreditora prasījumus vai izpildes rezultātā tie netiktu apmierināti un ja saistībā ar apstrīdēšanu pastāv iespēja, ka tā tiks apmierināta.

12

No AnfO 2. un 3. panta izriet, ka actio pauliana var tikt celta krāpnieciska nolūka vai nodoma sadalīt līdzekļus gadījumā, kā arī tostarp jebkādu bezmaksas atsavinājumu gadījumā.

13

Atbilstoši AnfO 6. pantam tas, ka apstrīdēta rīcība ir veikta atbilstoši tiesu izpildrakstam vai izpildot spriedumu, nav šķērslis actio pauliana celšanai.

14

Kā izriet no AnfO 10. panta, piespiedu izsolē iegūto līdzekļu sadales procedūras ietvaros var tikt celta actio pauliana.

15

E. Casamassima un C. k‑dze, ar domicilu Romā (Itālija), dzīvoja kopā vismaz līdz 2014. gada pavasarim. 2010. gadā viņi iegādājās māju Fillahā (Austrija). Zemesgrāmatā kā īpašniece tika reģistrēta tikai C. k‑dze.

16

Pēc tam Reitbauer u.c. tikta uzdots veikts nekustamā īpašuma remontdarbus. Tā kā atlīdzība par šiem darbiem netika pilnībā samaksāta, Reitbauer u.c. pret C. k‑dzi cēla prasību par zaudējumu atlīdzību. Tika pasludināta virkne spriedumu, no kuriem ar pirmo, kurš nebija galīgs un tika pasludināts 2014. gada sākumā, šī prasība tika apmierināta.

17

2014. gada 7. maijā Romas tiesā C. k‑dze atzina, ka viņai attiecībā pret E. Casamassima ir parāds saistībā ar aizdevumu 349772,95 EUR apmērā, kura atmaksas piecu gadu laikā nosacījumi bija paredzēti tiesas izlīgumā. Turklāt C. k‑dze, lai nodrošinātu šo prasījumu, apņēmās ļaut nostiprināt hipotēku uz nekustamo īpašumu Filahā.

18

Ar 2014. gada 13. jūnija notariālu aktu, kas izdots Vīnē (Austrijā), no jauna tika atzīts minētais C. k‑dzes parāds. 2014. gada 18. jūnijā saistībā ar attiecīgo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā tika iereģistrētas ķīlas tiesības par labu E. Casamassima.

19

Pirmais spriedums, kas pēc prasības par zaudējumu atlīdzību par labu Reitbauer u.c. tika pasludināts 2014. gada sākumā, kļuva izpildāms tikai pēc ķīlas tiesību par labu E. Casamassima iereģistrēšanas, kā rezultātā Reitbauer u.c. ķīlas tiesības uz C. k‑dzes īpašumu, kas izrietēja no šī sprieduma izpildes, bija zemāka ranga nekā E. Casamassima ķīlas tiesības.

20

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 805/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (OV 2004, L 143, 15. lpp.), 2015. gada 3. septembrī Romas tiesa apstiprināja C. k‑dzes un E. Casamassima tiesas izlīgumu kā Eiropas izpildes rīkojumu.

21

2016. gada februārī E. Casamassima iesniedzējtiesā, Bezirksgericht Villach (Filahas pirmās instances tiesa, Austrija), pieprasīja attiecīgā nekustamā īpašuma piespiedu izsoli. No kreditoru prioritātes ranga, kas ietverts zemesgrāmatā, izriet, ka cena 280000 EUR, par kādu nekustamais īpašums tika notaksēts 2016. gada rudenī, pamatojoties uz par labu E. Casamassima zemesgrāmatā ierakstītajām ķīlas tiesībām, gandrīz pilnībā pienākas viņam.

22

Lai izvairītos no šādas izsolē tiesas ceļā iegūto līdzekļu sadales, Reitbauer u.c. veica dažas juridiskas darbības.

23

Piemēram, pirmkārt, 2016. gada jūnijā Reitbauer u.c. cēla Landesgericht Klagenfurt (Klāgenfurtes apgabaltiesa, Austrija) actio pauliana pret E. Casamassima un C. k‑dzi. Ar rīkojumu, kurš stājies spēkā 2017. gada jūlijā, šī tiesa, ņemot vērā, ka E. Casamassima un C. k‑dzes dzīvesvietas atrodas ārpus Austrijas, šo prasību noraidīja starptautiskas jurisdikcijas trūkuma dēļ.

24

Otrkārt, 2017. gada 10. maija tiesas sēdē, kas atbilstoši EO 209.–212. pantam notika iesniedzējtiesā, lai sadalītu izsolē tiesas ceļā iegūtos līdzekļus starp dažādiem kreditoriem, Reitbauer u.c. atbilstoši EO 213. pantam iesniedza iebildumus par sadalījumu attiecībā pret E. Casamassima.

25

Pēc tam, kad Reitbauer u.c. bija iesnieguši šos iebildumus, tie iesniedzējtiesā cēla prasību par iebildumiem saistībā ar [iegūto līdzekļu] sadali atbilstoši EO 232. pantam, kuras ietvaros tie izvirzīja divus iebildumu pamatus. Pirmā pamata mērķis ir likt konstatēt, ka izsolē tiesas ceļā iegūto līdzekļu sadale E. Casamassima tika nolemta kļūdaini, jo pēdējā minētā prasījumi esot zaudējuši spēku, kompensējot zaudējumus, kuri viņam bija jāatlīdzina C. k‑dzei, jo viņš bija uzdevis veikt remontdarbus Reitbauer u.c. bez C. k‑dzes piekrišanas. Otrais pamats, kuru iesniedzējtiesa pielīdzina actio pauliana, attiecas uz 2014. gada 13. jūnija parāda atzīšanu, kas Reitbauer u.c. ieskatā ar notariālo aktu tika apstiprināts tikai ar mērķi rīkoties, pirms nekustamais īpašums nonāk pie Reitbauer u.c.

26

Lai pamatotu starptautisko jurisdikciju Bezirksgericht Villach (Filahas pirmās instances tiesa, Austrija) izskatīt šādu prasību, Reitbauer u.c. atsaucās uz Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 5. punktu. Turpretī E. Casamassima izvirzīja iebildi par šīs tiesas starptautiskās jurisdikcijas neesamību, apgalvojot, ka pamata prasība būtībā ir analoga actio pauliana, saistībā ar kuru Tiesa 1992. gada 26. marta spriedumā Reichert un Kockler (C‑261/90, EU:C:1992:149) jau ir nospriedusi, ka uz to neattiecas šis izņēmuma jurisdikcijas noteikums.

27

Iesniedzējtiesa precizē, ka saskaņā ar Austrijas tiesībām tiesas sēdē, kura tika organizēta, lai apspriestu izsolē tiesas ceļā iegūto līdzekļu sadali, gadījumā, ja ir iesniegti iebildumi atbilstoši EO 213. pantam, tiek pārbaudīta prasījumu esamība un hierarhija. Lai gan lēmums par iebildumiem ir atkarīgs no strīdīgo faktu konstatācijas, lietas dalībnieki tiek aicināti viena mēneša laikā iesniegt atsevišķu prasību, proti, prasību par iebildumiem saistībā ar sadali.

28

Ar šo prasību tiek apturēta sadales lēmuma izpilde attiecībā uz tā strīdīgo daļu.

29

Iesniedzējtiesas ieskatā prasība par iebildumiem saistībā ar sadali ļauj tostarp veikt ķīlas tiesību pamatotības pārbaudi – rīcību, kuru ar savu iebildumu otro pamatu Reitbauer u.c. cenšas panākt no šīs tiesas. Minētā tiesa uzskata, ka šī iespēja prasībai par iebildumiem saistībā ar sadali piešķir actio pauliana raksturu.

30

Runājot par starptautisko jurisdikciju izskatīt prasību par iebildumiem saistībā ar sadali, iesniedzējtiesa šaubās par to, vai jurisdikcijas noteikumi būtu jāizvērtē, ņemot vērā šādu prasību, aplūkojot to visaptveroši un abstrakti, vai ņemot vērā katru konkrētajā gadījumā izvirzīto iebildumu pamatu.

31

Iesniedzējtiesas ieskatā šīs tiesvedības īpatnībās, aplūkojot tās kopumā, izpaužas cieša saikne ar piespiedu izpildes vai ieķīlātās mantas vietas tiesu.

32

Tādējādi attiecībā uz tiem izņēmuma jurisdikcijas noteikumiem par labu izpildes dalībvalsts tiesām, kuri ir paredzēti Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 5. punktā, iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar EO prasība par iebildumiem saistībā ar sadali noteikti ietilpst izpildes tiesas jurisdikcijā. Lai gan prasības atbilstoši EO 232. pantam mērķis nav galvenokārt vērsties pret izpildi, jo parādnieks nekustamo īpašumu ir zaudējis izsoles tiesas ceļā ietvaros, šajā stadijā nekustamais īpašums tiekot aizstāts ar iegūtajiem līdzekļiem, kā rezultātā to tiesas veiktā sadale arī ietilpst izpildes iestādes darbībās.

33

Runājot par tiem izņēmuma jurisdikcijas noteikumiem par labu izpildes dalībvalsts tiesām, kuri ir paredzēti Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punktā, iesniedzējtiesa norāda, ka prasība par iebildumiem saistībā ar sadali arī ietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā, – šāda prasība ir posms ķīlas tiesību izpildē, jo pēc šī posma notiek no ieķīlātās lietas iegūto līdzekļu sadale.

34

Šādos apstākļos Bezirksgericht Villach (Filahas pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

35

Ar saviem diviem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. un 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kreditora prasība par iebildumiem saistībā ar no nekustamā īpašuma izsoles tiesas ceļā iegūto līdzekļu sadali, kuras mērķis ir panākt, pirmkārt, ka tiek konstatēts, ka konkurējošais pretprasījums ir dzēsts ar ieskaitu un, otrkārt, ka ķīlas tiesības šī pēdējā minētā prasījuma nodrošināšanai ir spēkā neesošas, ietilpst tās dalībvalsts tiesu izņēmuma jurisdikcijā, kurā nekustamais īpašums atrodas, vai tās dalībvalsts tiesu izņēmuma jurisdikcijā, kur ir notikusi piespiedu izpilde.

36

Visupirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, tā kā ar Regulu Nr. 1215/2012 ir atcelta un aizstāta Regula Nr. 44/2001, ar kuru savukārt tika aizstāta 1968. gada 27. septembra Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kurā grozījumi ir izdarīti ar turpmākām konvencijām par jaunu dalībvalstu pievienošanos šai konvencijai, Tiesas sniegtā šo juridisko instrumentu interpretācija ir piemērojama arī Regulas Nr. 1215/2012 noteikumiem, kad šīs tiesību normas var tikt uzskatītas par “līdzvērtīgām” (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 31. maijs, Nothartová, C‑306/17, EU:C:2018:360, 18. punkts; 2018. gada 15. novembris, Kuhn, C‑308/17, EU:C:2018:911, 31. punkts, kā arī 2019. gada 28. februāris, Gradbeništvo Korana, C‑579/17, EU:C:2019:162, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Regulas Nr. 1215/2012 II nodaļā paredzētā vispārējā jurisdikcijas noteikšanas sistēma ir balstīta uz tās 4. panta 1. punktā paredzēto vispārīgo noteikumu, saskaņā ar ko personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt attiecīgās dalībvalsts tiesā neatkarīgi no lietas dalībnieku pilsonības.

38

Vienīgi atkāpjoties no šī vispārīgā noteikuma par atbildētāja domicila tiesas jurisdikciju, Regulas Nr. 1215/2012 24. pantā ir paredzēti noteikumi par izņēmuma jurisdikciju, it īpaši par tiesībām saistībā ar nekustamo īpašumu un spriedumu izpildi. Līdz ar to šie īpašie jurisdikcijas noteikumi ir interpretējami šauri.

39

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka saskaņā ar atbilstošajiem EO noteikumiem pēc nekustamā īpašuma izsoles tiesas ceļā procedūras par piespiedu izpildē iegūto līdzekļu sadali tiek lemts tiesas sēdē, kas tiek organizēta izsoles tiesā. Šajā ziņā, ja ir apstrīdēta kāda kreditora dalība, tiesai ir jāveic pārbaude saistībā ar it īpaši prasījumu esamību un hierarhiju. Gadījumā, ja lēmums par iebildumiem ir atkarīgs no strīdīgo faktu konstatācijas, lietas dalībnieki tiek aicināti iesniegt prasību par iebildumiem saistībā ar sadali.

40

Šajā gadījumā pamatlietas prasības par iebildumiem saistībā ar sadali pamatojumam Reitbauer u.c. izvirzīja, pirmkārt, E. Casamassima prasījuma dzēšanu ar ieskaitu un, otrkārt, ķīlas tiesību šī prasījuma nodrošināšanai spēkā neesamību, turklāt otrā iebilduma gadījumā iesniedzējtiesas ieskatā pēc būtības runa ir par actio pauliana.

41

Lai gan nav noliedzams, ka prasībai par iebildumiem saistībā ar sadali, izvērtējot to kopumā, ir saikne ar izpildes procedūru, kas attiecas uz nekustamā īpašuma piespiedu izsoli, tomēr, kā izriet no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, šādas prasības ietvaros izvirzītie iebildumu pamati var būt ļoti dažādi saistībā ar to saturu un līdz ar to tiem var būt atšķirīgs juridiskais raksturs, kā rezultātā to pietuvinātība piespiedu izpildei vai lietu tiesībām saistībā ar nekustamo īpašumu var būt būtiski mainīga.

42

Tātad prasības par iebildumiem saistībā ar sadali visaptverošs vērtējums, lai noteiktu šai prasībai piemērojamās starptautiskās jurisdikcijas noteikumus, tādējādi, kā to savu secinājumu 35., 38. un 48. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, būtu pret Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. un 5. punkta noteikumu par izņēmuma jurisdikciju šauru interpretāciju, ko paredz to izņēmuma raksturs.

43

Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāpārbauda, pirmkārt, vai Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punkts un, otrkārt, šīs regulas 24. panta 5. punkts ļauj noteikt tiesu, kuras jurisdikcijā ir lemt attiecīgi par katru no Reitbauer u.c. izvirzītajiem iebildumu pamatiem.

44

Runājot par Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punktā paredzēto tās valsts tiesu jurisdikciju, kurā atrodas nekustamais īpašums, Tiesa vairākkārt ir nospriedusi, ka šī izņēmuma jurisdikcija neaptver visas tiesvedības saistībā ar nekustamā īpašuma lietu tiesībām, bet tikai tās, kuras vienlaicīgi ietilpst Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas jomā un ir starp tām, kuru mērķis, pirmkārt, ir noteikt nekustamā īpašuma platību, sastāvu, īpašumtiesības un valdījumu vai citu lietu tiesību esamību attiecībā uz šiem īpašumiem un, otrkārt, nodrošināt šo tiesību īpašniekiem ar viņu īpašumtiesībām saistīto prerogatīvu aizsardzību (spriedumi, 2014. gada 3. aprīlis, Weber, C‑438/12, EU:C:2014:212, 42. punkts; 2015. gada 17. decembris, Komu u.c., C‑605/14, EU:C:2015:833, 26. punkts, kā arī 2016. gada 16. novembris, Schmidt, C‑417/15, EU:C:2016:881, 30. punkts).

45

Līdz ar to nepietiek ar to, ka prasība attiecas uz nekustamā īpašuma lietu tiesībām vai ka prasība ir par nekustamo īpašumu, lai rastos dalībvalsts, kurā atrodas nekustamais īpašums, tiesas jurisdikcija. Tieši pretēji – prasībai ir jābalstās uz lietu tiesību, nevis uz personisku tiesību (spriedums, 2016. gada 16. novembris, Schmidt, C‑417/15, EU:C:2016:881, 34. punkts).

46

Pirmkārt, runājot par iebildumu pamatu, kura mērķis ir panākt konstatējumu par E. Casamassima prasījuma dzēšamu ar ieskaitu, ir jānorāda, ka ar šāda pieteikuma palīdzību Reitbauer u.c. būtībā vēlas apstrīdēt tā prasījuma esamību, kurš attiecībā pret tiem tika izvirzīts izsolē tiesas ceļā iegūto līdzekļu sadales ietvaros.

47

Lai gan ir taisnība, ka prasījuma esamība bija pamats ķīlas tiesību nodibināšanai un vēlākai izpildei, šis pieteikums par ieskaitu nav balstīts uz lietu tiesībām. Jautājums par to, vai E. Casamassima prasījums attiecībā pret viņa parādnieci ir dzēsts ar ieskaitu, līdz ar to nav saistīts ar iemesliem, kuri ļautu piešķirt izņēmuma jurisdikciju tiesām vietā, kurā nekustamais īpašums atrodas, proti, ar nepieciešamību veikt pārbaudi, izmeklēšanu un ekspertīzi uz vietas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 17. decembris, Komu u.c., C‑605/14, EU:C:2015:833, 31. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

48

Otrkārt, runājot par pamatu, ar kuru Reitbauer u.c. apstrīd notariālo aktu par parāda atzīšanu, kas 2014. gada 13. jūnijā noslēgts starp E. Casamassima un C. k‑dzi un kas bija pamats piespiedu izpildei, un lūdz konstatēt šī akta spēkā neesamību attiecībā pret Reitbauer u.c., ir jānorāda, ka šādas argumentācijas pārbaude neprasa nedz faktu vērtējumu, nedz īpašuma atrašanās vietas noteikumu un paražu, kuras varētu attaisnot tās dalībvalsts jurisdikciju, kurā nekustamais īpašums atrodas, piemērošanu (spriedums, 1990. gada 10. janvāris, Reichert un Kockler, C‑115/88, EU:C:1990:3, 12. punkts).

49

Proti, šāds iebildumu pamats, kuru iesniedzējtiesa pielīdzina actio pauliana, ir pamatots ar prasījuma tiesībām, kas ir kreditora personiskas tiesības attiecībā pret savu parādnieku, lai aizsargātu nodrošinājumu, par kādu otrā manta ir pieejama pirmajam (spriedums, 2018. gada 4. oktobris, Feniks, C‑337/17, EU:C:2018:805, 40. punkts).

50

Līdz ar to, kā to savu secinājumu 58. punktā ir norādījis arī ģenerāladvokāts, jautājuma par to, vai ir izpildīti šādas prasības nosacījumi, pārbaude neparedz tādu iepriekšēju novērtējumu ciešā saistībā ar vietu, kurā nekustamais īpašums atrodas, kas attaisnotu dalībvalsts, kurā atrodas šis nekustamais īpašums, tiesu izņēmuma jurisdikciju.

51

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar šo tiesību normu lietā attiecībā uz spriedumu izpildi izņēmuma jurisdikcija neatkarīgi no pušu domicila ir tās dalībvalsts tiesām, kurā spriedums ir izpildīts vai ir jāizpilda.

52

Saskaņā ar Tiesas judikatūru Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 5. punkta piemērošanas jomā ietilpst nolēmuma pieņemšana tiesvedībās, kas saistītas ar piespiedu līdzekļu izmantošanu kustamu vai nekustamu lietu izdošanai vai ieķīlāšanai, lai nodrošinātu nolēmumu vai dokumentu efektīvu izpildi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1992. gada 26. marts, Reichert un Kockler, C‑261/90, EU:C:1992:149, 28. punkts).

53

Pirmkārt, runājot par iebildumu pamatu, kuru Reitbauer u.c., izvirzījuši, lai tiktu konstatēta E. Casamassima prasījuma dzēšana ar ieskaitu, ir jānorāda, ka šāda pieteikuma pamatotības pārbaude aizvirzās no jautājumiem par piespiedu izpildes pašas par sevi piemērošanu.

54

Proti, no Tiesas judikatūras izriet, ka 1968. gada 27. septembra Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar turpmākām konvencijām par jauno dalībvalstu pievienošanos šai konvencijai, 16. panta 5. punktā, kura tiesību normas ir pārņemtas Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 5. punktā, prasītās saiknes specifiskums nozīmē, ka lietas dalībnieks nevar atsaukties uz jurisdikciju, kura šajā tiesību normā ir piešķirta izpildes vietas tiesām, lai izņēmuma kārtā vērstos tiesās par strīdiem, kuri ietilpst citas dalībvalsts tiesu jurisdikcijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1985. gada 4. jūlijs, AS‑Autoteile Service, 220/84, EU:C:1985:302, 17. punkts).

55

Otrkārt, runājot par iebildumu pamatu, kuru iesniedzējtiesa pielīdzina actio pauliana, ir jānorāda, ka ar tās palīdzību Reitbauer u.c. neapstrīd to iestāžu aktus, kas pašas ir atbildīgas par piespiedu izpildi, un tādējādi šādai prasībai nav nepieciešamās saistības ar šo izpildi pakāpes, lai attaisnotu Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 5. punktā paredzētā izņēmuma jurisdikcijas noteikuma piemērošanu.

56

Tādējādi, lai iesniedzējtiesai sniegtu visas lietderīgās norādes tajā izskatāmā strīda atrisināšanai, ir jāpārbauda, kā to ir darījis ģenerāladvokāts, vai Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts nevar būt juridiskais pamats šīs tiesas starptautiskajai jurisdikcijai saistībā ar actio pauliana.

57

Saskaņā ar šo tiesību normu lietās, kas attiecas uz līgumu, personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt citā dalībvalstī attiecīgās saistības izpildes vietas tiesās.

58

Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka actio pauliana, ja tā ir iesniegta, pamatojoties uz prasījuma tiesībām, kas radušās no saistībām, kuras ir radušās, noslēdzot līgumu, ietilpst “lietās, kas attiecas uz līgumiem” Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē (spriedums, 2018. gada 4. oktobris, Feniks, C‑337/17, EU:C:2018:805, 44. punkts).

59

Šajā gadījumā, kā to tiesas sēdē būtībā norādīja Reitbauer u.c. un Eiropas Komisija, tā kā otrais apstrīdēšanas pamats, kuru iesniedzējtiesa ir pielīdzinājusi actio pauliana, ir izteikts, lai konstatētu, ka attiecībā pret Reitbauer u.c. nav spēkā ķīlas tiesības, ko C. k‑dze – kopējā parādniece, ar kuru katram no šiem kreditoriem bija līgumsaistības, – ir nodibinājusi par labu E. Casamassima, atbildētāja domicila jurisdikcija varētu tikt papildināta ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā atļauto jurisdikciju.

60

Šāda jurisdikcija, ņemot vērā līgumattiecību starp kreditoriem un C. k‑dzi izcelsmi, atbilst gan tiesiskās drošības un paredzamības prasībai, gan pareizas tiesvedības mērķim.

61

Līdz ar to no līguma izrietošo prasījuma tiesību īpašnieki ir tiesīgi iesniegt actio pauliana attiecīgās saistības izpildes vietā, jo šī jurisdikcija ir atļauta atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Šajā gadījumā ar otro pamatu Reitbauer u.c. vēlas saglabāt viņu interesi no remontdarbu līgumiem, kas noslēgti ar C. k‑dzi, izrietošo pienākumu izpildē, No tā izriet, ka “attiecīgās saistības izpildes vieta” saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir vieta, kur atbilstoši šiem līgumiem ir izpildīti šie remontdarbi, tas ir, Austrijā.

62

Ņemot vērā šos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. un 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kreditora prasība par iebildumiem saistībā ar no nekustamā īpašuma izsoles tiesas ceļā iegūto līdzekļu sadali, kuras mērķis ir panākt, pirmkārt, ka tiek konstatēts, ka konkurējošais pretprasījums ir dzēsts ar ieskaitu un, otrkārt, ka ķīlas tiesības šī pēdējā minētā prasījuma nodrošināšanai ir spēkā neesošas, neietilpst tās dalībvalsts tiesu izņēmuma jurisdikcijā, kurā nekustamais īpašums atrodas, vai tās dalībvalsts tiesu izņēmuma jurisdikcijā, kur ir notikusi piespiedu izpilde.

63

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 24. panta 1. un 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kreditora prasība par iebildumiem saistībā ar no nekustamā īpašuma izsoles tiesas ceļā iegūto līdzekļu sadali, kuras mērķis ir panākt, pirmkārt, ka tiek konstatēts, ka konkurējošais pretprasījums ir dzēsts ar ieskaitu un, otrkārt, ka ķīlas tiesības šī pēdējā minētā prasījuma nodrošināšanai ir spēkā neesošas, neietilpst tās dalībvalsts tiesu izņēmuma jurisdikcijā, kurā nekustamais īpašums atrodas, vai tās dalībvalsts tiesu izņēmuma jurisdikcijā, kur ir notikusi piespiedu izpilde.