–

Fédération des entreprises de la beauté vārdā – A. Bost un M. Ragot, advokāti,

–

Francijas valdības vārdā – D. Colas, J. Traband un B. Fodda, kā arī E. de Moustier, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – O. Beynet un P. Mihaylova, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV 2009, L 342, 59. lpp.) 10. panta 2. punkta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Fédération des entreprises de la beauté (turpmāk tekstā – “FEBEA”) un ministre des Affaires sociales, de la Santé et des Droits des femmes [sociālo lietu, veselības un sieviešu tiesību ministru], ministre de l’Éducation nationale, de l’Enseignement supérieur et de la Recherche [valsts izglītības, augstākās izglītības un zinātnes ministru] un ministre de l’Économie, de l’Industrie et du Numérique [ekonomikas, rūpniecības un digitālo lietu ministru], tagadējo ministre de l’Économie et des Finances [ekonomikas un finanšu ministru] par prasību atcelt 2015. gada 25. februāra starpministriju rīkojumu par kosmētikas produktu drošuma cilvēka veselībai vērtētāju profesionālo kvalifikāciju (2015. gada 17. martaJORF, 4941. lpp.; turpmāk tekstā – “2015. gada 25. februāra starpministriju rīkojums”).

3

Atbilstīgi Regulas Nr. 1223/2009 preambulas 4. apsvērumam ar to “pilnīgi saskaņo noteikumus Kopienā, lai izveidotu kosmētikas līdzekļu iekšējo tirgu, nodrošinot augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni”.

4

Šīs regulas preambulas 19. apsvērumā ir norādīts, ka informācijā, kurai jābūt pieejamai kompetentajām iestādēm, “īpaši [..] būtu jāietver kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējuma ziņojums, ar ko apliecina, ka drošuma novērtējums ir veikts”.

5

Minētās regulas 1. pantā “Darbības joma un mērķis” ir paredzēts, ka, “lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, ikvienam kosmētikas līdzeklim, kuru dara pieejamu tirgū, jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā”.

6

Šīs pašas regulas 10. panta “Drošuma novērtējums” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Lai parādītu, ka kosmētikas līdzeklis atbilst 3. pantam, pirms kosmētikas līdzekli laiž tirgū, atbildīgā persona nodrošina, ka kosmētikas līdzeklim ir veikts drošuma novērtējums, pamatojoties uz attiecīgo informāciju, un ka kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar I pielikumu.

[..]

Komisija ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām pieņem vajadzīgās vadlīnijas, kas palīdz uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pildīt I pielikumā noteiktās prasības. Minētās vadlīnijas pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2.   Kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējumu, kas paredzēts I pielikuma B daļā, veic persona, kurai ir diploms vai cits pierādījums par oficiālo kvalifikāciju, kas ir piešķirta pēc teorētisku un praktisku studiju programmas apguves augstskolā farmācijas, toksikoloģijas, medicīnas vai tamlīdzīgā [līdzīgā] zinātnes nozarē, vai pēc tādas programmas apguves, ko dalībvalsts ir atzinusi par minētajai programmai līdzvērtīgu.”

7

Regulas Nr. 1223/2009 I pielikumā “Kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojums” ir norādīti elementi, kuru minimums ir jāiekļauj minētajā ziņojumā. Īpaši tā B daļas “Kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējums” 4. punktā ir norādīts, ka minētā ziņojuma sadaļā “Dati par novērtētāju un B daļas apstiprinājums” ir tostarp jāietver “drošuma novērtētāja kvalifikācijas pierādījums”.

8

Šī regula ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 49/2013 (2013. gada 5. aprīlis), ar kuru groza II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) (OV 2013, L 231, 23. lpp.), tika iekļauta 1992. gada 2. maija Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (OV 1994, L 1, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “EEZ līgums”).

9

Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/674/ES (2013. gada 25. novembris) par vadlīnijām attiecībā uz Regulas Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem I pielikumu (OV 2013, L 315, 82. lpp.) preambulas 5. apsvērumā ir noteikts, ka:

“Šīm vadlīnijām vajadzētu palīdzēt atbildīgajām personām ievērot savus tiesību aktos noteiktos pienākumus. Taču ar tām nav paredzēts aizstāt Regulas (EK) Nr. 1223/2009 10. panta 2. punktā prasītā kvalificētā drošuma novērtētāja zināšanas un kompetenci; minētajam novērtētājam jābūt vienīgajam speciālistam, kam atļauts veikt kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējumu atbilstīgi I pielikuma B daļai.”

10

Šī I pielikuma piemērošanas vadlīnijas ir izklāstītas minētā īstenošanas lēmuma pielikumā (turpmāk tekstā – “vadlīnijas”). To 4.4. punktā “Dati par novērtētāju un B daļas apstiprinājums” ir noteikts šādi:

“Drošuma novērtētājam jābūt profesionālim ar zināšanām un kompetenci, kas vajadzīga precīza drošuma novērtējuma izstrādei, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1223/2009 10. panta 2. punkta prasībās par kvalifikāciju. Attiecīgā kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojuma iedaļa paredzēta, lai nodrošinātu, ka šī prasība ir izpildīta un ka ir sniegti vajadzīgie pierādījumi.

[..]

Persona, kas ieguvusi kvalifikāciju trešā valstī, var būt drošuma novērtētājs, ja ir pabeigta programma, “ko dalībvalsts ir atzinusi par minētajai [augstskolas] programmai [farmācijas, toksikoloģijas, medicīnas vai tamlīdzīgā zinātnes nozarē] līdzvērtīgu”.

Jāsniedz pierādījumi (t. i., diploma kopija un, ja vajadzīgs, līdzvērtīguma apliecinājums) par drošuma novērtētāja kvalifikāciju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1223/2009 10. pantā.”

11

Atbilstīgi code de la santé publique [Sabiedrības veselības aizsardzības kodeksa], kas grozīts ar 2014. gada 24. februāra Likumu Nr. 2014‑201 (2014. gada 25. februāraJORF, 3250. lpp., teksts Nr. 4), L. 5131‑2. panta trešajai daļai “profesionāļiem, kuriem jāveic drošuma novērtējums, ir jābūt apgūtai [Regulas Nr. 1223/2009] 10. pantā minētajai studiju programmai augstskolā vai līdzvērtīgai izglītībai, kas ietverta sarakstā, kurš izveidots ar veselības, rūpniecības un augstākās izglītības ministru rīkojumu, vai līdzvērtīgai izglītībai, ko atzinusi Eiropas Savienības dalībvalsts”.

12

2015. gada 25. februāra starpministriju rīkojuma mērķis atbilstīgi tā preambulai ir “definēt izglītību, kas atzīta par līdzvērtīgu ārsta, farmaceita un toksikologa diplomam un kas nepieciešama tiem, kuri novērtē kosmētikas līdzekļu drošumu”.

13

Atbilstīgi šā rīkojuma 1. pantam “par līdzvērtīgu augstākajai izglītībai, kas paredzēta Regulas [Nr. 1223/2009] 10. pantā un Sabiedrības veselības aizsardzības kodeksa [kas grozīts ar Likumu Nr. 2014_201] L. 5131‑2. pantā, atzītas izglītības saraksts ir ietverts pielikumā”.

14

Minētajā rīkojumā ir ietverts šāds diplomu saraksts:

15

Atbilstoši code de l’éducation [Izglītības kodeksa] L. 613‑3. un L. 613‑4. pantam ikviena persona var “lūgt atzīt augstāko izglītību, ko tā ieguvusi tostarp ārvalstīs”, un šāda atzīšana ir “jāveic komisijai, kuras locekļus ieceļ universitātes rektors vai augstākās izglītības iestādes vadītājs atbilstoši nepieciešamās atzīšanas specifikai”.

16

FEBEA ir organizācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 300 uzņēmumi, kuri darbojas kosmētikas nozarē.

17

2015. gada 4. septembrī šī organizācija iesniedzējtiesā Conseil d État (Valsts padome, Francija) cēla prasību nolūkā atcelt kā 2015. gada 25. februāra starpministriju rīkojumu, tā arī sociālo lietu, veselības un sieviešu tiesību ministra 2015. gada 10. jūlija lēmumu, ar ko bija noraidīti tās iesniegumi par administratīvā akta apstrīdēšanu saistībā ar šo rīkojumu.

18

Prasības atcelt tiesību aktu pamatojumam FEBEA tostarp norāda, ka minētajā rīkojumā ir pārkāpts Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punkts, jo tajā, pirmkārt, ir noteiktas farmācijai, toksikoloģijai un medicīnai “līdzīgas” zinātnes nozares, it īpaši iekļaujot ekotoksikoloģiju, lai gan šajā regulā dalībvalstīm nav piešķirtas šādas pilnvaras, un, otrkārt, ir atzīts Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) vai Šveices Konfederācijā iegūtas izglītības līdzvērtīgums, lai gan šajā normā paredzētā izglītības līdzvērtīguma atzīšana var attiekties vienīgi uz trešajās valstīs iegūtu izglītību.

19

Iesniedzējtiesa uzskata, ka ar Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punktu dalībvalstīm ir uzdots atzīt izglītību, kuru tās uzskata par “līdzvērtīgu” augstskolā apgūtai izglītībai teorētisku un praktisku studiju programmās farmācijas, toksikoloģijas, medicīnas vai “tamlīdzīgā” zinātnes nozarē, kurai jābūt personām, kuras veic kosmētikas līdzekļu drošuma novērtējumu.

20

Lai gan – kā apgalvo FEBEA – jēdziens “par līdzvērtīgu atzīta programma”, kas minēts šajā normā, attiecoties tikai uz izglītību, kura iegūta valstīs, kurās šī regula nav piemērojama, iesniedzējtiesa tomēr neizslēdz, ka pilnīga šā noteikuma izpilde, lai varētu novērtēt šo studiju programmu līdzvērtību, nozīmē, ka iepriekš ir jāprecizē gan jēdziena “tamlīdzīgas” zinātnes nozares saturs minētās normas nozīmē, gan arī kvalifikācijas līmeņi, kuri nepieciešami, lai izpildītu šajā regulā noteiktās prasības.

21

Turklāt minētā tiesa norāda, ka Izglītības kodeksa L. 613‑3. un L. 613‑4. pants pieļauj, ka par līdzvērtīgiem tiek atzīts diploms, ko izdevusi Francijā dibināta universitāte vai augstākās izglītības mācību iestāde, un izglītība, kas nav iegūta citā Savienības dalībvalstī, EEZ līguma dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā.

22

Šādos apstākļos Conseil d’État nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

23

Ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 1223/2009 preambulas 4. apsvērumam ar to pilnīgi saskaņo noteikumus Savienībā, lai izveidotu kosmētikas līdzekļu iekšējo tirgu, nodrošinot augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni. Šīs regulas 1. pantā ir noteiktas prasības, kurām jāatbilst ikvienam Savienības tirgū laistam kosmētikas līdzeklim. Tādēļ dalībvalsts kosmētikas līdzekļu apritei nevar piemērot papildu nosacījumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1993. gada 5. maijs, Komisija/Francija, C‑246/91, EU:C:1993:174, 7. punkts).

24

Lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības līmeni, ikvienam Savienības tirgū laistam kosmētikas līdzeklim ir jābūt drošam cilvēka veselībai, tā drošums ir jāizvērtē, pamatojoties uz atbilstošu informāciju, un ir jāizveido ziņojums par šo drošumu un jāiekļauj kosmētikas līdzekļa lietā (spriedums, 2016. gada 21. septembris, European Federation for Cosmetic Ingredients, C‑592/14, EU:C:2016:703, 33. punkts).

25

No minētā izriet, ka kosmētikas līdzekļa laišana Savienības tirgū, kā arī tā brīva aprite principā nozīmē, ka tā drošums ir ticis izvērtēts atbilstoši Regulā Nr. 1223/2009 paredzētajai īpašajai kārtībai.

26

Šajā ziņā Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punktā ir precizēta šo līdzekļu drošuma novērtētāja kvalifikācija, norādot, ka tam ir jābūt diplomam vai citam pierādījumam par “oficiālo kvalifikāciju, kas ir piešķirta pēc teorētisku un praktisku studiju programmas apguves augstskolā farmācijas, toksikoloģijas, medicīnas vai tamlīdzīgā zinātnes nozarē” vai “pēc tādas programmas apguves, ko dalībvalsts ir atzinusi par minētajai programmai līdzvērtīgu”. Vadlīniju 4.4. punktā ir piebilsts, ka šai personai ir jābūt profesionālim ar zināšanām un kompetenci, kas vajadzīga precīza kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējuma izstrādei.

27

Lai gan Regulā Nr. 1223/2009 nav nekādu norāžu par līdzvērtīguma atzīšanu, atbilstoši šai regulai no vadlīniju 4.4. punkta izriet, ka atbildīgajai personai ir jāiesniedz pierādījumi par drošuma novērtētāja kvalifikāciju un, ja nepieciešams, tā diploma līdzvērtīguma apliecinājums.

28

Šajā gadījumā, lai definētu izglītību, kas Francijas Republikā ir “atzīta par līdzvērtīgu” Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punkta izpratnē, pamatlietā minētie ministri pieņēma 2015. gada 25. februāra starpministriju rīkojumu. Šajā rīkojumā uzskaitītie izglītības diplomi ietver noteiktu skaitu Francijā izdotu diplomu, tostarp veterinārārsta un ekotoksikologa diplomus, kā arī noteiktus citās dalībvalstīs izdotus izglītības apliecinājumus.

29

Uzdotie trīs prejudiciālie jautājumi ir jāskata šajā kontekstā.

30

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā paredzētā izglītības līdzvērtīguma atzīšana var attiekties tikai uz trešajās valstīs iegūtu izglītību.

31

No šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka līdzvērtīguma atzīšana dalībvalstī šīs normas nozīmē attiecas uz izglītību, kas uzskatāma par līdzvērtīgu teorētiskās un praktiskās programmas apguvei augstskolās farmācijas, toksikoloģijas vai tamlīdzīgā nozarē.

32

Tādējādi Savienības likumdevējs Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punktā paredzēto līdzvērtīguma atzīšanu ir pakārtojis prasībām, pirmkārt, par attiecīgās izglītības līmeni un, otrkārt, par jomām, kurās šī izglītība iegūta.

33

Kā savu secinājumu 31. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, šī norma, ņemot vērā tās tekstu, ļauj ņemt vērā ne vien jau pastāvošo atbilstošo izglītību daudzveidību, bet arī to iespējamo attīstību.

34

Turklāt ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punktā nav nekādu norāžu par vietu, kurā iegūta līdzvērtīgā ar diplomiem vai citiem pierādījumiem par teorētisku un praktisku studiju programmas apguvi augstskolā apliecinātā izglītība.

35

No tā izriet, ka šādai augstskolas izglītībai par līdzvērtīgu var tikt atzīta izglītība, kas iegūta kā trešajās valstīs, tā arī dalībvalstīs.

36

Šādu interpretāciju neatspēko FEBEA šajā ziņā izvirzītie argumenti, kuri attiecas uz Savienības režīmu Savienībā iegūto diplomu savstarpējai atzīšanai vai vadlīniju 4.4. punktu, ciktāl tas attiecas uz trešajās valstīs iegūtu izglītību.

37

Proti, pirmkārt, savstarpēja Savienībā iegūtu diplomu atzīšana atbilstīgi LESD 53. pantam, protams, ir saskaņošanas priekšmets. Tomēr, lai gan dalībvalstu kompetencē vai novērtējuma brīvībā ietilpst tikai to diplomu, kuri iegūti ārpus Savienības, atzīšana, tomēr šis apstāklis neietekmē Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punkta interpretāciju.

38

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpējas atzīšanas mērķis, kā paredzēts LESD 53. pantā, tostarp, ieviešot sistēmu, atbilstoši kurai atzīšanas noteikumu un kritēriju saskaņošanas rezultātā dalībvalstīm ir pienākums pieņemt noteiktu diplomu līdzvērtīgumu un tās attiecīgajām personām nevar izvirzīt papildu nosacījumus, ir atvieglot personu brīvu pārvietošanos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2000. gada 14. septembris, Hocsman, C‑238/98, EU:C:2000:440, 31.–34. punkts).

39

Regulas Nr. 1223/2009 mērķis savukārt, kā ir atgādināts šī sprieduma 23. punktā, ir nevis regulēt diplomu atzīšanu un veicināt personu brīvu pārvietošanos, bet gan panākt, ka preču brīvas aprites ietvaros “ikviens kosmētikas līdzeklis, kuru dara pieejamu tirgū, atbilst noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā”.

40

Tādēļ, kā izriet no tās preambulas 4. apsvēruma, Savienības likumdevējs ar šo regulu ir pilnīgi saskaņojis noteikumus Savienībā, lai izveidotu kosmētikas līdzekļu iekšējo tirgu, nodrošinot augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni. Šajā ziņā minētās regulas 10. panta 2. punktā, lasot to kopā ar vadlīniju 4.4. punktu, ir noteikts, ka personai, kura veic kosmētikas līdzekļa drošuma novērtēšanu, ir jābūt atbilstošai un pietiekamai kvalifikācijai, lai veiktu šo uzdevumu un lai pilnībā tiktu aizsargāta cilvēka veselība. Tādējādi līdzeklis, kura drošumu ir izvērtējusi persona, kura ir ieguvusi šajā normā paredzēto izglītību, principā var tikt brīvi tirgots visā Savienībā.

41

Ņemot vērā tās īpašo un ierobežoto mērķi, līdzvērtīguma atzīšana minētās normas izpratnē tādējādi nav paredzēta, lai papildinātu Savienībā iegūto diplomu savstarpējās atzīšanas sistēmu.

42

Otrkārt, lai gan vadlīniju 4.4. punktā ir norādīts, ka persona, kas ieguvusi izglītību trešajā valstī, var būt drošuma novērtētājs, ar nosacījumu, ka tā ir ieguvusi šo izglītību pēc teorētisku un praktisku studiju programmas apguves augstskolā farmācijas, toksikoloģijas, medicīnas vai tamlīdzīgā zinātnes nozarē, ko par līdzvērtīgu atzīst šī dalībvalsts, šis apstāklis tomēr, ņemot vērā Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punkta tekstu, nenozīmē, ka par atsauces augstskolas izglītībai līdzvērtīgu šīs regulas izpratnē var tikt atzīta tikai trešajās valstīs iegūta izglītība.

43

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā paredzētā izglītības līdzvērtīguma atzīšana var attiekties uz izglītību, kas nav trešajās valstīs iegūta izglītība.

44

Ar otro un trešo jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to katrai dalībvalstij tiek piešķirta kompetence noteikt nozares, kas uzskatāmas par “līdzīgām” medicīnai, farmācijai vai toksikoloģijai, kā arī kvalifikācijas līmeņus, kuri atbilst šīs regulas prasībām, un, ja tas tā ir, atbilstoši kādiem kritērijiem nozares ir uzskatāmas par “līdzīgām” šīs normas izpratnē.

45

Vispirms ir jākonstatē, ka minētajā normā ietvertais jēdziens “tamlīdzīga zinātnes nozare” Regulā Nr. 1223/2009 nav precizēts.

46

Tātad Savienības likumdevējs ir vēlējies, pirmkārt, saglabāt dalībvalstu rīcības brīvību, lai nodrošinātu, ka var tikt izmantots plašais atbilstošās izglītības klāsts, kā arī ļautu šim klāstam attīstīties, un, otrkārt, šo rīcības brīvību ierobežot, paredzot, ka var tikt izmantota tikai tā izglītība, kura ir iegūta nozarēs, kuras ir līdzīgas farmācijas, toksikoloģijas un medicīnas nozarēm.

47

No tā izriet, ka Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punkta īstenošanas nolūkā katrai dalībvalstij tiek piešķirta zināma novērtējuma brīvība pašai uz savu atbildību noteikt gan līdzvērtīgās zinātnes nozares, gan arī nepieciešamo kvalifikācijas līmeni – ar nosacījumu, ka šī dalībvalsts ievēro minētās regulas noteikumus un mērķus, it īpaši cilvēka veselības aizsardzības mērķi.

48

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējums ir jāveic tikai personām, kuras var pierādīt, ka tām ir šai nolūkā nepieciešamās prasmes. Tādējādi dalībvalstis, nepārsniedzot tām Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punktā atzītās novērtējuma brīvības robežas, nedrīkst atzīt izglītību, kura nesniedz tāda paša veida kvalifikāciju kā atbilstoša izglītība farmācijas, toksikoloģijas vai medicīnas nozarē.

49

No šīs normas formulējuma it īpaši izriet, ka drošuma novērtētājam kvalifikācija ir jāiegūst ar teorētisko izglītību, kas papildināta ar prakses programmu.

50

Runājot konkrēti par to, vai zinātnes nozare var tikt uzskatīta par “līdzīgu” farmācijas, toksikoloģijas vai medicīnas nozarei, ir jāatzīst, kā savu secinājumu 65. un 66. punktā norādījis ģenerāladvokāts, ka, pirmkārt, dalībvalstīm ir jāpārbauda, vai tām ir kopīgs to akadēmisko zināšanu pamats, kas ir nepieciešamas, lai ar vislielāko precizitāti novērtētu kosmētikas līdzekļu drošumu ne vien attiecībā uz šo līdzekļu sastāvdaļām, bet arī attiecībā uz galaproduktu, un, otrkārt, mērķis nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni pilnībā var tikt sasniegts tikai tad, ja šis kopīgais pamats attiecas gan uz zināšanām par cilvēku un tā patoloģijām, gan uz zināšanām par vielām, kuras tiek izmantotas kosmētikas līdzekļu ražošanā, un to fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.

51

Tādējādi, ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1223/2009 10. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to katrai dalībvalstij tiek piešķirta kompetence noteikt, kuras nozares ir “līdzīgas” farmācijai, toksikoloģijai vai medicīnai, kā arī šīs regulas prasībām atbilstošus kvalifikācijas līmeņus, taču tām ir jāievēro minētās regulas mērķi, it īpaši mērķis nodrošināt, lai kosmētikas līdzekļu novērtētājam būtu kvalifikācija, kas ļauj nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

52

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež: