–

flightright GmbH vārdā – J. A. Blaffert, F. Schaal, A. Seegers, D. Tuac un O. de Felice, Rechtsanwälte,

–

R. Becker vārdā – C. Hormann, Rechtsanwalt,

–

Mohamed Barkan, Souad Asbai un viņu nepilngadīgo bērnu Assia, Zakaria un Nousaiba Barkan vārdā – J. Kummer un P. Wassermann, Rechtsanwälte,

–

Air Nostrum, Líneas Aéreas del Mediterráneo SA vārdā – V. Beck un E. Schott, Rechtsanwälte,

–

Francijas valdības vārdā – E. de Moustier, pārstāve,

–

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes un M. Figueiredo, kā arī M. Cancela Carvalho, pārstāvji,

–

Šveices valdības vārdā – M. Schöll, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Wilderspin un M. Heller, pārstāvji,

1

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 5. panta 1. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta interpretāciju.

2

Šie lūgumi tika iesniegti, pirmkārt, flightright GmbH, kas ir Potsdamā (Vācija) reģistrēts uzņēmums, kā arī Mohamed Barkan, Souad Asbai un viņu nepilngadīgo bērnu Assia, Zakaria un Nousaiba Barkan (turpmāk tekstā – “Barkan ģimene”) tiesvedībā pret Valensijā (Spānija) reģistrētu gaisa pārvadātāju Air Nostrum, Líneas Aéreas del Mediterráneo SA (turpmāk tekstā – “Air Nostrum”) par kompensācijas par lidojuma kavēšanos izmaksu (lietas C‑274/16 un C‑448/16) un, otrkārt, Roland Becker tiesvedībā pret Haikou (Ķīna) reģistrētu gaisa pārvadātāju Hainan Airlines Co. Ltd par kompensācijas par iekāpšanas atteikumu izmaksu (lieta C‑447/16).

3

No Regulas Nr. 44/2001 preambulas 2. apsvēruma izriet, ka tās mērķis pareizas iekšējā tirgus darbības interesēs ir ieviest “noteikum[us], lai vienādotu jurisdikcijas kolīziju normas civillietās un komerclietās un lai vienkāršotu formalitātes spriedumu ātrai un vienkāršai atzīšanai un izpildei dalībvalstīs, kurām ir saistoša šī regula”.

4

Minētās regulas preambulas 11. un 12. apsvērumā ir noteikts:

5

Jurisdikcijas normas ir ietvertas šīs pašas regulas II nodaļā.

6

Regulas Nr. 44/2001 2. panta, kurš ietilpst tās II nodaļas 1. iedaļā, 1. punktā ir paredzēts:

“Saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, neatkarīgi no viņu pilsonības, var iesūdzēt attiecīgās dalībvalsts tiesā.”

7

Saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 4. panta 1. punktu:

“Ja atbildētāja domicils nav kādā dalībvalstī, tad katras dalībvalsts tiesu jurisdikciju [..] nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.”

8

Šīs regulas 5. panta, kas ietverts tās II nodaļas 2. iedaļā “Īpašā jurisdikcija”, 1. punktā ir paredzēts:

“Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt:

9

Minētās regulas 60. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šajā regulā uzņēmējsabiedrības vai citas juridiskās personas, vai fizisku vai juridisku personu apvienības domicils ir vietā, kur ir tās:

10

Ar Regulu Nr. 1215/2012 tika atcelta Regula Nr. 44/2001. Tās preambulas 4. apsvēruma formulējums ir gandrīz identisks Regulas Nr. 44/2001 preambulas 2. apsvēruma formulējumam.

11

Regulas Nr. 1215/2012 preambulas 15. un 16. apsvērumā ir noteikts:

12

Šīs regulas II nodaļas 1. iedaļā “Vispārīgi noteikumi” ietvertais 4. panta 1. punkts ir formulēts gandrīz identiski Regulas Nr. 44/2001 2. panta 1. punkta formulējumam.

13

Regulas Nr. 1215/2012 II nodaļas 2. iedaļā “Īpašā jurisdikcija” ietvertais 7. panta 1. punkts ir formulēts gandrīz identiski Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punktam.

14

Saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 66. panta 1. punktu šī regula ir piemērojama tikai tiesvedībām, kas uzsāktas 2015. gada 10. janvārī vai pēc tam.

15

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.), preambulas 1., 2., 7. un 8. apsvērumam:

[..]

16

Regulas Nr. 261/2004 1. panta “Priekšmets” 1. punktā ir noteikts:

“Šī regula saskaņā ar tajā precizētajiem nosacījumiem paredz pasažieru tiesību minimumu gadījumos, kad:

17

Regulas Nr. 261/2004 2. pants “Definīcijas” ir formulēts šādi:

“Šajā regulā:

[..]

[..]

[..].”

18

Regulas Nr. 261/2004 3. pantā “Darbības joma” ir noteikts:

“1.   Šo regulu piemēro:

[..]

2.   Šā panta 1. punktu piemēro ar noteikumu, ka:

[..]

5.   Šī regula attiecas uz visiem gaisa pārvadātājiem, kas sniedz pārvadājumu pakalpojumus 1. un 2. punktā minētajiem pasažieriem. Ja gaisa pārvadātājs, kam nav līguma ar pasažieri, pilda saistības saskaņā ar šo regulu, uzskata, ka šis pārvadātājs to dara tās personas vārdā, kurai ir līgums ar minēto pasažieri.

[..]”

19

Regulas Nr. 261/2004 4. panta “Iekāpšanas atteikums” 3. punktā ir paredzēts:

“Ja pasažieriem atsaka iekāpšanu pret to gribu, apkalpojošais gaisa pārvadātājs nekavējoties izmaksā tiem kompensāciju atbilstīgi 7. pantam [..].”

20

Šīs regulas 5. panta “Atcelšana” 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts:

“Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem:

[..]

21

Minētās regulas 7. panta “Tiesības saņemt kompensāciju” 1. punktā ir noteikts:

“Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā:

Nosakot attālumu, ņem vērā pēdējo galamērķi, kurā iekāpšanas atteikums vai lidojuma atcelšana ir par iemeslu tam, ka pasažieris ielido ar kavēšanos pēc paredzētā laika.”

22

Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, divi pasažieri ar vienotu rezervācijas numuru no gaisa pārvadātāja Air Berlin PLC & Co. Luftverkehrs KG (turpmāk tekstā – “Air Berlin”) rezervēja vienu vietu katram braucienā, ko veidoja divi lidojumi (turpmāk tekstā – “savienotais reiss”), no Ibicas (Baleāru salas, Spānija) uz Diseldorfu (Vācija) ar pārsēšanos Palmā de Maļorkā (Baleāru salas, Spānija).

23

Pirmajam šī savienotā reisa lidojumam, kuru izpildīja Air Nostrum, bija jāizlido no Ibicas 2015. gada 25. jūlijā plkst. 18.40 un jānolaižas Palmā de Maļorkā tās pašas dienas plkst. 19.20.

24

Savukārt otrajam lidojumam no Palmas de Maļorkas uz Diseldorfu bija jāizlido 2015. gada 25. jūlijā plkst. 20.05 un jāielido Diseldorfā tās pašas dienas plkst. 22.25.

25

Tomēr pirmajā lidojumā no Ibicas uz Palmu de Maļorku notika kavēšanās, un pasažieri tāpēc nokavēja otro lidojumu uz Diseldorfu, kur viņi galu galā ieradās 2015. gada 26. jūlijā plkst. 11.32 ar Air Berlin izpildītu reisu.

26

Abi pasažieri savas tiesības uz iespējamo kompensāciju par šo kavēšanos cedēja flightright. Flightright cēla prasību pret Air Nostrum kā apkalpojošo gaisa pārvadātāju, kurš veica pirmo lidojumu, Amtsgericht Düsseldorf (Diseldorfas pirmās instances tiesa, Vācija).

27

Šī tiesa norāda, ka šīs lietas izskatīšana ir atkarīga no tā, vai tai ir starptautiskā jurisdikcija. Šī jurisdikcija tai būtu tikai tad, ja attiecībā uz attiecīgo savienoto reisu Diseldorfa varētu tikt uzskatīta par “ attiecīgās saistības izpildes vietu” Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta izpratnē.

28

Šajos apstākļos Amtsgericht Düsseldorf (Diseldorfas pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai pasažieru pārvadāšanas gadījumā gaisa satiksmes pakalpojumu maršrutā, ko veido divi lidojumi bez vērā ņemamas uzturēšanās pārsēšanās lidostā, otrās maršruta daļas ielidošanas vieta ir jāuzskata par izpildes vietu atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam, ja prasība ir celta pret pirmās maršruta daļas, kurā ir noticis pārkāpums, apkalpojošo gaisa pārvadātāju un pārvadājumu otrajā maršruta daļā ir veicis cits gaisa pārvadātājs?”

29

R. Becker ar Hainan Airlines, kura juridiskā adrese ir ārpus Eiropas Savienības un kam Berlīnē (Vācija) nav nekādas filiāles, noslēdza gaisa pārvadājumu līgumu par braucienu, ko veidoja lidojumi 2013. gada 7. augustā no Berlīnes uz Pekinu (Ķīna) ar pārsēšanos Briselē (Beļģija) un kam bija vienota rezervācija.

30

Izlidošanas dienā Berlīnes lidostā R. Becker reģistrējās abiem lidojumiem. Viņš saņēma abas attiecīgās iekāpšanas kartes, un viņa bagāža tika reģistrēta līdz Pekinai.

31

Pirmais lidojums, kuru atbilstoši rezervācijai veica Beļģijas gaisa pārvadātājs Brussels Airlines un kura nolaišanās Briselē bija paredzēta 2013. gada 7. augustā plkst. 8.00, norisinājās saskaņā ar grafiku. Otrais lidojums, kurš bija jāveic Hainan Airlines un kura izlidošana no Briseles bija paredzēta 2013. gada 7. augustā plkst. 13.40, nenotika. R. Becker šajā ziņā apgalvo, ka viņam esot tikusi liegta iekāpšana šajā lidojumā iekāpšanas sektorā Briseles lidostā bez pamata un pret viņa gribu.

32

R. Becker aizlidoja atpakaļ uz Berlīni un no Berlīnes rezervēja tiešu lidojumu uz Pekinu. Pekinā viņš ieradās 2013. gada 8. augustā.

33

Prasībā, ko R. Becker cēla Amtsgericht Berlin-Wedding (Berlīnes–Vedingas pirmās instances tiesa, Vācija), viņš tostarp atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam lūdza kompensāciju EUR 600 apmērā kopā ar procentiem.

34

Ar 2014. gada 4. novembra spriedumu šī tiesa secināja, ka Vācijas tiesām nav starptautiskās jurisdikcijas, un noraidīja R. Becker prasību kā nepieņemamu. R. Becker iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu Landgericht Berlin (Berlīnes apgabaltiesa, Vācija). Ar 2015. gada 1. jūlija spriedumu šī tiesa noraidīja R. Becker apelācijas sūdzību, tāpēc ka prasība viņam esot bijusi jāceļ Beļģijas tiesās, jo vienīgi Brisele ir lidojuma Brisele – Pekina izpildes vieta.

35

R. Becker iesniedza kasācijas sūdzību (Revision) Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija). Šī tiesa uzskata, ka, ņemot vērā Hainan Airlines līgumiskā pienākuma pārvadāt R. Becker no Berlīnes uz Pekinu vienoto raksturu, Berlīnes Tēgeles lidosta atbilstoši Tiesas 2009. gada 9. jūlija spriedumam Rehder (C‑204/08, EU:C:2009:439) var tikt uzskatīta par visu Hainan Airlines līgumsaistību izpildes vietu, tostarp līgumsaistības saistībā ar lidojumu no Briseles uz Pekinu pēc lidojuma no Berlīnes uz Briseli izpildes vietu, jo R. Becker kā aviopasažieris nevarēja ietekmēt to, vai Hainan Airlines arī šo pēdējo lidojumu izpildīs pats vai šajā nolūkā izmantos cita gaisa pārvadātāja pakalpojumus.

36

Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai, pārvadājot personas ar diviem lidojumiem un personai neuzturoties vērā ņemamu laiku pārsēšanās lidostā, pirmā saistītā lidojuma reisa izlidošanas vieta ir jāuzskata par izpildes vietu atbilstoši [Regulas Nr. 44/2001] 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajam ievilkumam arī tad, ja prasībā izvirzītais prasījums par kompensāciju saskaņā ar [Regulas Nr. 261/2004] 7. pantu ir balstīts uz otrajā saistītā lidojuma reisā radušos traucējumu un prasība ir celta pret pārvadājumu līguma līgumslēdzēju pusi, kas gan ir apkalpojošais gaisa pārvadātājs otrā, bet ne pirmā lidojuma gadījumā?”

37

Barkan ģimene Iberia, Líneas Aéreas de España (turpmāk tekstā – “Iberia”) uz 2010. gada 7. augustu rezervēja lidojumu ar pārsēšanos no Meliljas [Melilla] (Spānija) uz Frankfurti pie Mainas (Vācija) ar nosēšanos Madridē (Spānija). No Iberia izsniegtā rezervācijas apstiprinājuma izrietēja, ka lidojums no Meliljas uz Madridi bija jāveic Air Nostrum un lidojums no Madrides uz Frankfurti pie Mainas – Iberia, bez būtiska pārsēšanās laika starp šiem lidojumiem.

38

Tā kā lidojums no Meliljas uz Madridi aizkavējās par 20 minūtēm, Barkan ģimene nokavēja otro lidojumu uz Frankfurti pie Mainas un savā galamērķī ieradās ar četru stundu kavēšanos.

39

Ar 2015. gada 28. janvāra spriedumu Amtsgericht Frankfurt am Main (Frankfurtes pie Mainas pirmās instances tiesa, Vācija), kurā Barkan ģimene cēla prasību, tostarp lūdzot izmaksāt katram no ģimenes locekļiem 250 euro kompensāciju par šo kavēšanos atbilstoši Regulai Nr. 261/2004, piesprieda Air Nostrum to izmaksāt atbilstoši prasītāju prasījumiem.

40

Ar 2015. gada 20. augusta spriedumu Landgericht Frankfurt am Main (Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesa, Vācija), kurā Air Nostrum bija iesniegusi apelācijas sūdzību, atzina, ka Vācijas tiesām nav starptautiskās jurisdikcijas. Šī tiesa uzskatīja, ka vienīgi Melilja un Madride var tikt aplūkotas kā lidojuma no Meliljas uz Madridi, kura laikā bija noticis traucējums, izpildes vieta un ka, neraugoties uz vienoto rezervāciju, abi lidojumi ir uzskatāmi par atsevišķiem lidojumiem.

41

Barkan ģimene iesniedza kasācijas sūdzību (Revision) Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa). Šī tiesa uzskata, pirmkārt, ka, lai gan nav strīda, ka starp Barkan ģimeni un Air Nostrum nepastāv nekādas tiešas līgumiskas attiecības, šis fakts neietekmē Regulā Nr. 261/2004 paredzētās kompensācijas līgumisko raksturu. Otrkārt, saskaņā ar tās teikto tas, ka Air Nostrum kā apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav līgumisku saistību, kas būtu izpildāmas savienotā reisa galamērķī, proti, Frankfurtē pie Mainas, neliedz šo vietu kvalificēt par “izpildes vietu” Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta izpratnē, jo Regula Nr. 261/2004 ir paredzēta, lai stiprinātu aviopasažieru tiesisko stāvokli, nevis to vājinātu. Tādējādi šķietot pamatoti, ka savienotā reisa galamērķī izpildāmās Barkan ģimenes līgumpartnera, proti, Iberia, līgumiskās saistības tiek attiecinātas uz Air Nostrum kā uz apkalpojošo gaisa pārvadātāju. Turklāt no materiāltiesiskā viedokļa apkalpojošajam gaisa pārvadātājam katrā ziņā esot jāizmaksā kompensācija pasažierim, ja tas savu galamērķi sasniedz ar ilgu kavēšanos šī gaisa pārvadātāja ar kavēšanos veiktā pirmā savienotā reisa dēļ.

42

Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

43

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 19. augusta lēmumu lietas C‑447/16 un C‑448/16 rakstveida un mutvārdu procesā, kā arī galīgā sprieduma pasludināšanai tika apvienotas, un ar Tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 14. septembra lēmumu lietas C‑274/16, C‑447/16 un C‑448/16 rakstveida un mutvārdu procesā, kā arī galīgā sprieduma pasludināšanai tika apvienotas.

44

Eiropas Komisija apstrīd Regulas Nr. 44/2001 piemērojamību pamatlietā un līdz ar to – lietā C‑447/16 uzdotā jautājuma pieņemamību.

45

Komisija uzskata, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un no valsts tiesas lietas materiāliem izriet, ka Hainan Airlines juridiskā adrese ir ārpus Savienības un ka Berlīnē tai nav filiāles. No tā varot secināt, ka, piemērojot Regulas Nr. 44/2001 60. pantu, šīs aviosabiedrības domicils nav dalībvalstī, un tas izslēdzot šīs regulas 5. panta piemērošanu un nozīmējot, ka ir jāpiemēro tās 4. pants, saskaņā ar kuru, ja atbildētāja domicils nav kādā dalībvalstī, tad katras dalībvalsts tiesu jurisdikciju, ievērojot šīs regulas 22. un 23. pantu, kuros noteikta izņēmuma jurisdikcija un jurisdikcijas paplašināšana, nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

46

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir jālemj. No minētā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju attiecas atbilstības prezumpcija. Atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālu jautājumu Tiesa var tikai tad, ja acīmredzami ir skaidrs, ka prasītajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesas rīcībā nav vajadzīgo ziņu par faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, lai varētu sniegt lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2017. gada 27. jūnijs, Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania, C‑74/16, EU:C:2017:496, 24. un 25. punkts).

47

Šajā gadījumā Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) Tiesai uzdod jautājumu par jēdziena “izpildes vieta” Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē interpretāciju aviopasažieru tiesību uz kompensāciju, kuru pamatā ir Regulas Nr. 261/2004 4. panta 3. punkts un 7. pants, kontekstā. Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, šī interpretācija ir nepieciešama, lai noteiktu tiesu, kurai ir jurisdikcija izspriest pamatlietu.

48

Tādējādi pats jautājums par iespējamo Regulas Nr. 44/2001 nepiemērojamību paredz nepieciešamību Tiesai interpretēt tās tiesību normas.

49

Līdz ar to lietā C‑447/16 uzdotais prejudiciālais jautājums ir pieņemams.

50

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tādam atbildētājam kā pamatlietā, kura domicils ir trešajā valstī.

51

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 44/2001 5. pants ir piemērojams vienīgi personām, kuru domicils ir kādā dalībvalstī. Saskaņā ar šīs regulas 60. panta 1. punktu sabiedrības domicils ir vietā, kur ir statūtos noteiktā atrašanās vieta, galvenais birojs vai galvenā darbības vieta.

52

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Hainan Airlines juridiskā adrese ir ārpus Savienības, proti, Ķīnā, un ka Berlīnē (Vācija) tai nav filiāles. Turklāt neviens no šī lēmuma elementiem neļauj secināt, ka šai aviosabiedrībai būtu filiāle kādā citā dalībvalstī.

53

Tādējādi šajā gadījumā ir piemērojams Regulas Nr. 44/2001 4. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru, ja atbildētāja domicils nav kādā dalībvalstī, tad katras dalībvalsts tiesu jurisdikciju nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

54

Ir lietderīgi atgādināt, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbilstoši efektivitātes principam valsts tiesību noteikumi nevar padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt to tiesību īstenošanu, kas piešķirtas Savienības tiesībās (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 8. jūnijs, Vinyls Italia, C‑54/16, EU:C:2017:433, 26. punkts un tajā minētā judikatūra), kā tiesības, kas izriet no Regulas Nr. 261/2004.

55

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz lietā C‑447/16 uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams tādam atbildētājam kā pamatlietā, kura domicils ir trešajā valstī.

56

Ar pirmo jautājumu lietā C‑448/16 iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “lietas, kas attiecas uz līgumiem” šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz aviopasažieru prasību izmaksāt kompensāciju par savienotā reisa ilgu kavēšanos, kas, pamatojoties uz Regulu Nr. 261/2004, ir vērsta pret apkalpojošo gaisa pārvadātāju, kurš nav attiecīgā pasažiera līgumslēdzēja puse.

57

Ievadam ir jāprecizē, ka, lai gan iesniedzējtiesa lietā C‑274/16 par to neuzdod nekādu jautājumu, atbildei uz pirmo jautājumu lietā C‑448/16 ir nozīme arī attiecībā uz lietu C‑274/16, jo no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu šajā lietā izriet, ka arī attiecīgās lietas apstākļos apkalpojošais gaisa pārvadātājs nav attiecīgo pasažieru līgumslēdzēja puse. Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka uz lietu C‑274/16 ratione temporis attiecas Regula Nr. 1215/2012, kuras 7. panta 1. punkts ir formulēts gandrīz identiski Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punktam, attiecībā uz kuru Tiesas sniegtā interpretācija attiecas arī uz šo pirmo tiesību normu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 9. marts, Pula Parking, C‑551/15, EU:C:2017:193, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

No Tiesas judikatūras izriet, ka jēdziens “lietas, kas attiecas uz līgumiem” ir jāinterpretē autonomi, lai tiktu nodrošināta vienveidīga šīs regulas piemērošana visās dalībvalstīs (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1992. gada 17. jūnijs, Handte, C‑26/91, EU:C:1992:268, 10. punkts, un 2015. gada 28. janvāris, Kolassa, C‑375/13, EU:C:2015:37 37. punkts).

59

Šajā ziņā Tiesa it īpaši ir nospriedusi, ka pie lietām, kas attiecas uz līgumiem, ir pieskaitāmas visas saistības, kas izriet no līguma, uz kura neizpildi prasītājs atsaucas prasības pamatošanai (spriedums, 2017. gada 15. jūnijs, Kareda, C‑249/16, EU:C:2017:472, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

60

Tiesa ir precizējusi arī, ka, pat ja normas par īpašo jurisdikciju, kas paredzēta attiecībā uz lietām, kuras attiecas uz līgumiem, piemērošana neprasa līguma noslēgšanu starp divām personām, tā tomēr prasa juridisku saistību, kuru brīvprātīgi uzņemas viena persona attiecībā pret otru un uz kuru ir balstīta prasītāja celtā prasība (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 5. februāris, Frahuil, C‑265/02, EU:C:2004:77, 24.–26. punkts; 2005. gada 20. janvāris, Engler, C‑27/02, EU:C:2005:33, 50. un 51. punkts, kā arī 2015. gada 28. janvāris, Kolassa, C‑375/13, EU:C:2015:37, 39. punkts).

61

No tā, kā secinājumu 54. punktā norādījis ģenerāladvokāts, izriet, ka Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā norma par īpašo jurisdikciju lietās, kuras attiecas uz līgumiem, ir balstīta uz prasības pamatu, nevis uz pušu identitāti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 15. jūnijs, Kareda, C‑249/16, EU:C:2017:472, 31. un 33. punkts).

62

Šajā ziņā Regulas Nr. 261/2004 3. panta 5. punkta otrajā teikumā ir precizēts, ka, ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs, kam nav līguma ar pasažieri, pilda saistības saskaņā ar šo regulu, tiek uzskatīts, ka šis pārvadātājs to dara tās personas vārdā, kurai ir līgums ar minēto pasažieri.

63

Tādējādi ir uzskatāms, ka šis pārvadātājs pilda saistības, ko tas brīvprātīgi uzņēmies pret attiecīgo pasažieru līgumslēdzēju pusi. Šo saistību avots ir gaisa pārvadājumu līgums.

64

Līdz ar to tādos apstākļos, kādi ir pamatlietās, prasība izmaksāt kompensāciju par ilgu tāda lidojuma kavēšanos, kuru veicis apkalpojošais gaisa pārvadātājs, kā Air Nostrum, kas nav attiecīgo pasažieru līgumslēdzēja puse, ir jāuzskata par prasību, kas celta lietā, kura attiecas uz gaisa pārvadājumu līgumiem, kuri noslēgti starp šiem pasažieriem un attiecīgi Air Berlin un Iberia.

65

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu lietā C‑448/16 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “lietas, kas attiecas uz līgumiem” šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz aviopasažieru prasību izmaksāt kompensāciju par savienotā reisa ilgu kavēšanos, kas, pamatojoties uz Regulu Nr. 261/2004, ir vērsta pret apkalpojošo gaisa pārvadātāju, kurš nav attiecīgā pasažiera līgumslēdzēja puse.

66

Ar jautājumu lietā C‑274/16 un otro jautājumu lietā C‑448/16 iesniedzējtiesas būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums un Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka savienotā reisa gadījumā šī reisa “izpildes vieta” šo tiesību normu izpratnē ir otrā lidojuma ielidošanas vieta, ja pārvadāšanu šajos divos lidojumos veikuši divi dažādi gaisa pārvadātāji un ja prasība izmaksāt kompensāciju atbilstoši Regulai Nr. 261/2004 ilgas šī savienotā reisa kavēšanās dēļ ir balstīta uz traucējumu, kas noticis pirmajā no šiem lidojumiem, kuru veicis gaisa pārvadātājs, kurš nav attiecīgo pasažieru līgumslēdzēja puse.

67

Šajā ziņā Tiesa attiecībā uz Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu ir nospriedusi, ka tad, kad ir vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas dažādās dalībvalstīs, par izpildes vietu principā ir jāuzskata vieta, kura nodrošina visciešāko sasaistes saikni starp līgumu un kompetento tiesu, un šī visciešākā sasaistes saikne parasti ir galvenajā pakalpojumu sniegšanas vietā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 9. jūlijs, Rehder, C‑204/08, EU:C:2009:439, 35.–38. punkts, un 2010. gada 11. marts, Wood Floor Solutions Andreas Domberger, C‑19/09, EU:C:2010:137, 33. punkts). Šī pēdējā minētā vieta ir jāizsecina, cik vien iespējams, no paša līguma noteikumiem (spriedums, 2010. gada 11. marts, Wood Floor Solutions Andreas Domberger, C‑19/09, EU:C:2010:137, 38. punkts).

68

Tādējādi Tiesa attiecībā uz šo pašu tiesību normu saistībā ar tiešu lidojumu, ko veikusi attiecīgā pasažiera līgumslēdzēja puse, ir atzinusi, ka gan lidmašīnas izlidošanas vieta, gan ielidošanas vieta vienādā mērā ir jāuzskata par vietu, kurā galvenokārt tiek sniegti pakalpojumi, kas ir paredzēti gaisa pārvadājuma līgumā, un tas pamato tiesas, kuras jurisdikcijā ir lidmašīnas izlidošanas vieta vai ielidošanas vieta, kādas tās noteiktas pārvadājuma līgumā, – pēc prasītāja izvēles – kompetenci izskatīt kompensācijas prasību, kas pamatota ar šo līgumu un Regulu Nr. 261/2004 (spriedums, 2009. gada 9. jūlijs, Rehder, C‑204/08, EU:C:2009:439, 43. un 47. punkts).

69

Šajā ziņā ir jāuzsver, ka, lai gan 2009. gada 9. jūlija spriedumā Rehder (C‑204/08, EU:C:2009:439) formulētais “izpildes vietas” jēdziens ietver atsauci uz tiešu lidojumu, ko veic attiecīgā pasažiera līgumslēdzēja puse, tas tomēr attiecas mutatis mutandis uz tādiem gadījumiem kā pamatlietās, kurās, pirmkārt, rezervētais savienotais reiss ietver divus lidojumus un, otrkārt, attiecīgo lidojumu apkalpojošais gaisa pārvadātājs līgumu nav noslēdzis tieši ar attiecīgajiem pasažieriem.

70

Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā un Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzētajā normā par īpašo jurisdikciju lietās par pakalpojumu sniegšanu kā kompetentā tiesa ir noteikta tiesa, kas atrodas “vietā dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu pakalpojumu sniedza vai tas būtu bijis jāsniedz”.

71

Šajā ziņā ar tādiem gaisa pārvadājumu līgumiem kā pamatlietās, kurus raksturo vienota rezervācija attiecībā uz visu maršrutu, gaisa pārvadātājam ir noteiktas saistības pārvadāt pasažieri no punkta A uz punktu C. Šāds pārvadājums ir pakalpojums, kura viena no galvenajām sniegšanas vietām ir punktā C.

72

Šo secinājumu neliek apšaubīt tas, ka apkalpojošais gaisa pārvadātājs, kurš nav attiecīgo pasažieru līgumslēdzēja puse, uzņemas veikt pārvadājumu vienīgi lidojumā, kurš nenoslēdzas savienotā reisa otrā lidojuma ielidošanas vietā, jo gaisa pārvadājuma līgums par savienoto reisu attiecas uz šo pasažieru pārvadāšanu līdz šī otrā lidojuma ielidošanas vietai.

73

Šādos apstākļos ir jāatzīst, ka savienotā reisa gadījumā šāda lidojuma izpildes vieta Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma un Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē kā viena no galvenajām pakalpojumu, par ko ir gaisa pārvadājumu līgums, sniegšanas vietām ir otrā lidojuma ielidošanas vieta.

74

Tā kā šai vietai ir pietiekami cieša saikne ar prāvas materiālajiem elementiem un tādējādi tā nodrošina Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punktā un Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punktā paredzētajos noteikumos par īpašo jurisdikciju prasīto ciešo sasaisti starp gaisa pārvadājumu līgumu un kompetento tiesu, tā atbilst tuvuma esamības mērķim (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 9. jūlijs, Rehder, C‑204/08, EU:C:2009:439, 44. punkts).

75

Šis risinājums atbilst šajās normās prasītajam paredzamības principam, jo tas ļauj gan prasītājam, gan atbildētājam noteikt otrā lidojuma ielidošanas vietas, kāda tā ir ierakstīta šajā gaisa pārvadājumu līgumā, tiesu, kas ir tiesa, kurā var tikt celta prasība (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 9. jūlijs, Rehder, C‑204/08, EU:C:2009:439, 45. punkts, kā arī 2014. gada 4. septembris, Nickel & Goeldner Spedition, C‑157/13, EU:C:2014:2145, 41. punkts).

76

Šajā ziņā nevar atbalstīt Air Nostrum argumentu, ka tam kā Spānijas iekšējā lidojuma veicējam nav iespējams novērtēt risku, ka pret to varētu tikt celta prasība Vācijas tiesā.

77

Pirmkārt, netiek apstrīdēts, ka pamatlietu apstākļos gaisa pārvadājumu līgumi attiecās uz savienoto reisu, kuram bija vienota rezervācija, kas ietvēra divus lidojumus, un tādējādi tajā bija atsauce gan uz pirmo lidojumu, ko veic apkalpojošais gaisa pārvadātājs, gan uz otro lidojumu, kas ved uz galamērķi. Otrkārt, kā izriet no šā sprieduma 62. un 63. punkta, ir jāņem vērā, ka gaisa pārvadātāju brīvprātīgi noslēgtu komercvienošanos ietvaros tiek uzskatīts, ka apkalpojošais gaisa pārvadātājs, kurš nav noslēdzis līgumu ar pasažieri, rīkojas gaisa pārvadātāja – attiecīgā pasažiera līgumslēdzējas puses – vārdā.

78

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz jautājumu lietā C‑274/16 un otro jautājumu lietā C‑448/16 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums un Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka savienotā reisa gadījumā šī reisa “izpildes vieta” šo tiesību normu izpratnē ir otrā lidojuma ielidošanas vieta, ja pārvadāšanu šajos divos lidojumos veikuši divi dažādi gaisa pārvadātāji un ja prasība izmaksāt kompensāciju atbilstoši Regulai Nr. 261/2004 ilgas šī savienotā reisa kavēšanās dēļ ir balstīta uz traucējumu, kas noticis pirmajā no šiem lidojumiem, kuru veicis gaisa pārvadātājs, kurš nav attiecīgo pasažieru līgumslēdzēja puse.

79

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: