24.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/24

1)

Vai ir saderīgs ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkta nesaistīšanas principu tas, ka ar atlīdzināšanu saistītās sekas, kas atvasinātas no noteikuma par procentu likmes minimumu, kas iekļauts aizdevuma līgumā, atzīšanu par spēkā neesošu, neattiecas uz līguma noslēgšanas datumu, bet uz vēlāku datumu?

2)

Vai iesaistīto personu labas ticības princips, kas kalpo par pamatu no negodīga noteikuma atvasināta atpakaļejoša spēka ierobežojumam, ir Savienības tiesību autonoms jēdziens, kas jāinterpretē vienveidīgi visās dalībvalstīs?

3)

Ja atbilde ir apstiprinoša, kādi nosacījumi nosaka ieinteresētās personas labas ticības esamību?

4)

Katrā ziņā, vai ieinteresētās personas labai ticībai atbilst profesionālā darbība, kas līguma sagatavošanā ir bijis pamats pārskatāmības neesamībai, kas ir novedis pie noteikuma negodīguma?

5)

Vai būtisku traucējumu risks, kas ir pamats no negodīga noteikuma atvasinātā atpakaļejošā spēka ierobežojumam, ir Savienības tiesību autonoms jēdziens, kas jāinterpretē vienveidīgi visās dalībvalstīs?

6)

Apstiprinošas atbildes gadījumā, kādi ir vērā ņemamie kritēriji?

7)

Vai būtisku traucējumu risks ir jānovērtē, ņemot vērā vienīgi to risku, kas var tikt radīts profesionālim, vai tomēr jāņem vērā kaitējums, kas tiek nodarīts patērētājam, neatmaksājot visas atbilstoši šim noteikumam par procentu likmes minimumu samaksātās summas?

8)

Vai ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktā atzīto principu, ka patērētājam nav saistoši negodīgi noteikumi, un ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2) 47. pantā atzītajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ir saderīga no noteikuma par procentu likmes minimumu, kas atzīts par negodīgu tiesvedībā, ko ir uzsākusi patērētāju aizsardzības apvienība pret [trim] finanšu iestādēm, spēkā neesamības izrietošās atmaksāšanas ierobežojuma attiecināšana uz individuālām prasībām par noteikuma par procentu likmes minimumu atzīšanu par spēkā neesošu tā negodīguma dēļ, ko cēluši patērētāji, kas noslēguši līgumu par hipotekāro aizdevumu ar citām finanšu iestādēm?