20.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/29

1)

Vai tiesību aktos paredzētā iespēja civillietu tiesai pieņemt nolēmumu lietā par vecāku strīdu par viņu bērna ceļošanu uz ārvalstīm un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, kamēr piemērojamajās materiālās tiesības ir paredzēta šo vecāku tiesību kopīga īstenošana attiecībā uz bērnu, ir tiesvedība, kura attiecas uz “vecāku atbildības iegūšanu, īstenošanu, deleģēšanu, ierobežošanu vai izbeigšanu” Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (1) 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopsakarā ar 2. panta 7. punktu un kurai piemēro Regulas Nr. 2201/2003 8. panta 1. punktu?

2)

Vai ir pamats starptautiskās jurisdikcijas noteikšanai civillietās par vecāku atbildību, ja nolēmums aizstāj juridisku faktu, kas ir būtisks uz bērnu attiecināmā administratīvā procesā un piemērojamajos tiesību aktos ir paredzēts, ka šis process ir jāveic konkrētā Eiropas Savienības dalībvalstī?

3)

Vai ir jāuzskata, ka pastāv vienošanās par piekritību atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 12. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja atbildētāja kasācijas tiesvedībā pārstāvis neiebilst pret tiesas jurisdikciju, taču viņš ir nevis pilnvarots, bet tiesas iecelts, jo bija grūtības informēt atbildētāju kasācijas tiesvedībā par to, ka viņš personīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību var piedalīties strīda izskatīšanā?