—

Kawasaki Motors Europe NV vārdā – J. A. H. Hollebeek, M. van der Knaap un E. van Doornik, advocaten,

—

Nīderlandes valdības vārdā – K. Bulterman un B. Koopman, pārstāves,

—

Eiropas Komisijas vārdā – J.‑F. Brakeland un A. Caeiros, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Komisijas 2009. gada 3. novembra Regulas (EK) Nr. 1051/2009 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2009, L 290, 56. lpp.) spēkā esamību.

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar strīdu starp Kawasaki Motors Europe NV (turpmāk tekstā – “KME”) un Inspecteur van de Belastingdienst/Douane (Nodokļu un muitas administrācijas inspektors, Nīderlande; turpmāk tekstā – “inspektors”) par trijām saistošām izziņām par tarifu, ko šis inspektors izsniedzis attiecībā uz vieglajiem četrriteņu visurgājējiem transportlīdzekļiem, kurus paredzēts lietot kā traktorus.

3

Saskaņā ar 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu un 10. pantu Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2000. gada 31. janvāra Regulu (EK) Nr. 254/2000 (OV 2000, L 28, 16. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2658/87”), Eiropas Komisija, kurai palīdz Muitas kodeksa komiteja, paredz pasākumus saistībā ar kombinētās nomenklatūras piemērošanu, kas ir Regulas Nr. 2658/87 I pielikums, attiecībā uz preču klasifikāciju. Pamatojoties uz pirmo no šīm tiesību normām, tika pieņemta Regula Nr. 1051/2009.

4

Šīs kombinētās nomenklatūras – ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2009. gada 30. septembra Regulu (EK) Nr. 948/2009 (OV 2009, L 287, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “KN”), – pirmās daļas I sadaļas A iedaļā ir ietverts vispārīgu noteikumu kopums šīs nomenklatūras interpretācijai (turpmāk tekstā – “vispārīgie noteikumi”). Šajā iedaļā ir noteikts:

“Kombinētajā nomenklatūrā preces klasificē pēc šādiem principiem:

[..]

[..]

5

KN otrajā daļā, kuras nosaukums ir “Muitas nodokļu saraksts”, 87. nodaļa attiecas uz “transportlīdzekļiem, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļām un piederumiem”. Atbilstoši minētās nodaļas 2. piezīmei šajā nodaļā “[..] “traktori” ir spēkrati, kas konstruēti galvenokārt citu transportlīdzekļu, iekārtu [mašīnu] vai kravu vilkšanai vai stumšanai neatkarīgi no tā, vai tie apgādāti ar palīgiekārtu rīku, sēklu, mēslojuma vai citu preču pārvadāšanai”.

6

Šajā 87. nodaļā ietvertā pozīcija 8701 ir formulēta šādi:

7

Ievedmuitas nodokļa likme, kas piemērojama tarifu apakšpozīcijai 8701 90 90, ir 7 %, savukārt mašīnām, kas klasificējamas apakšpozīcijās no 8701 90 11 līdz 8701 90 50, tiek piemērots atbrīvojums no nodokļa.

8

Regula Nr. 1051/2009 stājās spēkā 2009. gada 26. novembrī. Šajā regulā ir veikta šo divu iekārtu klasifikācija saskaņā ar datiem, kas ietverti tās pielikumā.

9

Šīs mašīnas, kuru abu apraksts ir “jauns četrriteņu transportlīdzeklis (t.s. “visurgājējs”) ar dzirksteļaizdedzes iekšdedzes virzuļmotoru, kura jauda ir apmēram 15 kW un saussvars [pašsvars] aptuveni 310 kg”, ir klasificētas attiecīgi KN apakšpozīcijās 8701 90 11 un 8701 90 90.

10

Saskaņā ar precizējumiem, kas sniegti pēc to apraksta, šiem abiem transportlīdzekļiem ir šādi kopīgie parametri:

11

Savukārt saskaņā ar minētajiem precizējumiem tikai pirmais minētais transportlīdzeklis ir aprīkots ar “pastāvīgi uzstādītu vinču baļķu vilkšanai”. Ir minēts, ka šis “transportlīdzeklis galvenokārt paredzēts meža darbiem”.

12

Saskaņā ar minētajā pielikumā sniegto pamatojumu šādi veiktā klasifikācija ir noteikta ar 1. un 6. vispārīgo noteikumu, ar KN otrās daļas 87. nodaļas 2. piezīmi un ar pozīcijas 8701 un apakšpozīcijas 8701 90 formulējumu, kā arī formulējumu, kāds ir astoņu ciparu apakšpozīcijām, kuras atbilst katra transportlīdzekļa attiecīgajai klasifikācijai.

13

Šajā pamatojumā attiecībā uz abiem transportlīdzekļiem ir ietverti arī šādi konstatējumi:

14

Tomēr pamatojuma par katra transportlīdzekļa klasifikāciju priekšpēdējā daļā ir norādīts šāds nošķīrums:

15

Regulas Nr. 1051/2009 pieņemšanas dienā – 2009. gada 3. novembrī – Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi (OV 2008, C 133, 1. lpp.) bija izteikti šādā redakcijā attiecībā uz atbilstošajām apakšpozīcijām:

16

Pamatlieta ir par triju “Kawasaki” markas visurgājēju transportlīdzekļu modeļu (KVF‑360 4x4, KVF‑650 4x4 un KVF‑750 4x4) tarifu klasifikāciju. Šiem modeļiem ir šādi kopīgie parametri:

17

2010. gada 28. aprīlīKME lūdza trīs saistošas izziņas par tarifu par šiem trijiem visurgājēju transportlīdzekļu modeļiem, lūdzot klasificēt tos attiecīgi KN apakšpozīcijās 8701 90 11, 8701 90 20 un 8701 90 25 par lauksaimniecības riteņtraktoriem un mežsaimniecības riteņtraktoriem; attiecībā uz šādi paredzēto klasifikāciju nošķīrums bija atkarīgs no katra modeļa dzinēja jaudas.

18

Saistošas izziņas par tarifu tika izsniegtas tā paša gada 11. maijā; visi šie modeļi bija klasificēti apakšpozīcijā 8701 90 90.

19

Pēc nesekmīgas sūdzības KME cēla prasību par lēmumiem, kuri izdoti pēc šīm izziņām par tarifu; šī prasība apelācijas instancē ir iesniegta Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas Apelācijas tiesa).

20

Šī tiesa norāda, ka pamatlietas pirmsākums ir 1992. gadā – gadā, kurā kompetentā administrācija nolēma klasificēt transportlīdzekļus, kuri ir līdzīgi vai identiski šajā lietā aplūkotajiem transportlīdzekļiem, KN apakšpozīcijā 8703 21 10 kā transportlīdzekļus, kas paredzēti cilvēku pārvadāšanai. Iestāde, kuras kompetencē tolaik bija lemt par lietām muitas tarifu jomā, tomēr bija uzskatījusi šo klasifikāciju par kļūdainu un paudusi viedokli, ka attiecīgie transportlīdzekļi ir jāklasificē apakšpozīcijā 8701 90 11, kas atbilst jauniem lauksaimniecības riteņtraktoriem un mežsaimniecības riteņtraktoriem, kuru motora jauda nepārsniedz 18 kW. Tika izsniegtas šim lēmumam atbilstošas izziņas par tarifu.

21

Pēc šo izziņu derīguma termiņa izbeigšanās KME iesniedza jaunus lūgumus attiecībā uz saistošām izziņām par tarifu par tā paša tipa transportlīdzekļiem, tostarp modeļa KVF‑650 4x4 visurgājēju transportlīdzekli, kas ir viens no trijiem modeļiem, kuri šobrīd tiek aplūkoti pamatlietā. Pēc šiem lūgumiem izsniegtajās saistošajās izziņās par tarifu inspektors no jauna klasificēja minētos transportlīdzekļus KN apakšpozīcijā 8703 21 10 par “jauniem automobiļiem un citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai, ar darba tilpumu līdz 1000 cm3”. Šī klasifikācija tika veikta, atsaucoties uz Komisijas 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2518/98 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 1998, L 315, 3. lpp.).

22

Tiesvedībā, ko KME ierosinājis par minētajām saistošajām izziņām par tarifu, Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas Apelācijas tiesa) uzdeva Tiesai jautājumu par šīs regulas spēkā esamību, kā arī par to, kurās apakšpozīcijās attiecīgie transportlīdzekļi būtu jāklasificē.

23

Ar 2006. gada 27. aprīļa spriedumu Kawasaki Motors Europe (C‑15/05, EU:C:2006:259) Tiesa konstatēja Regulas Nr. 2518/98 spēkā neesamību. Šī sprieduma rezolutīvās daļas 2) punktā tā nosprieda, ka jauni visurgājēji transportlīdzekļi ar četriem riteņiem, kuros ir tikai viena sēdvieta un kuri ir aprīkoti ar Akermaņa tipa vadības sistēmu, kas darbināma ar stieņa tipa stūri, kuri ir aprīkoti ar sakabes ierīci un kuru tehniskās īpašības ļauj tiem stumt kravu, kas ir vismaz divreiz smagāka par to pašu svaru, ir klasificējami KN apakšpozīcijā 8701 90; minētie transportlīdzekļi galīgi ir jāklasificē apakšpozīcijās, kas atbilst to dzinēja jaudai.

24

Pēc šī sprieduma inspektors 2009. gada 12. janvārī izsniedza jaunas saistošas izziņas par tarifu, klasificējot attiecīgos transportlīdzekļus KN apakšpozīcijās 8701 90 11 vai 8701 90 20 atkarībā no to attiecīgo dzinēju jaudas.

25

Tomēr tā paša gada 3. decembrī viņš darīja zināmu, ka šīs izziņas ir zaudējušas spēku, jo ir stājusies spēkā Regula Nr. 1051/2009, un, pamatodamies tieši uz šo regulu, viņš izsniedza saistošās izziņas par tarifu, kuras tiek aplūkotas pamatlietā, kurās attiecīgie transportlīdzekļi ir klasificēti KN apakšpozīcijā 8701 90 90.

26

Tāpat kā pamatlietas dalībnieki, arī iesniedzējtiesa uzskata, ka, lai gan tie nav identiski, Regulas Nr. 1051/2009 pielikuma 2. punktā minētais transportlīdzeklis un šajā lietā aplūkojamie transportlīdzekļi ir līdzīgi, un tātad šī regula pēc analoģijas ir piemērojama pēdējiem minētajiem transportlīdzekļiem, atsaucoties uz 2004. gada 4. marta spriedumu Krings (C‑130/02, EU:C:2004:122).

27

Tomēr šī tiesa šaubās par šīs regulas spēkā esamību, ciktāl no tās izriet, ka šie transportlīdzekļi ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 8701 90 90, jo tiem nav ne enerģijas atzara, ne hidrauliskā pacēlāja, ne vinčas.

28

Minētā tiesa faktiski uzskata, ka rezolutīvās daļas 2) punkts 2006. gada 27. aprīļa spriedumā Kawasaki Motors Europe (C‑15/05, EU:C:2006:259), kas pieņemts pamatlietā, kura konkrēti attiecās uz transportlīdzekļa modeli, kas ir identisks vienam no abiem pamatlietā aplūkojamiem modeļiem, proti, modeli KVF‑650 4x4, nevar interpretēt citādi, kā vien tādā veidā, ka tas nozīmē, ka Tiesa ir kvalificējusi šos transportlīdzekļus kā “lauksaimniecības traktorus un mežsaimniecības traktorus”, jo KN apakšpozīcijā 8701 90 tikai šai traktoru kategorijai apakšpozīcijas ir precizētas atkarībā no dzinēja jaudas (astoņu ciparu apakšpozīcijas no 8701 90 11 līdz 8701 90 39).

29

Turklāt Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas Apelācijas tiesa) norāda, ka skaidrojumos par apakšpozīcijām no 8701 90 11 līdz 8701 90 50 – uz kurām ir norādīts 2. punktā pielikumā Regulai Nr. 1051/2009, par kuras spēkā esamību Tiesai šobrīd tiek jautāts, – protams, ir minēts, ka mežsaimniecības traktoriem ir raksturīga vinča, bet attiecībā uz lauksaimniecības traktoriem, – ka tie tikai “parasti” ir aprīkoti ar hidraulisko pacēlāju un enerģijas atzaru, kas neliedzot kā lauksaimniecības traktoru klasificēt tādus visurgājējus transportlīdzekļus, kādi aplūkoti pamatlietā, kuri nav aprīkoti ar hidraulisko pacēlāju un enerģijas atzaru.

30

Šajos apstākļos Gerechtshof Amsterdam nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Regula Nr. 1051/2009 [..] ir spēkā?”

31

Komisija apgalvo, ka prejudiciālais jautājums nav pieņemams, jo Regula Nr. 1051/2009, kuras spēkā esamību Tiesai ir lūgts izvērtēt, neietekmējot pamatlietas iznākumu. Kā izrietot no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu, transportlīdzekļi, kas aplūkoti šajā lietā, nav identiski, bet tikai salīdzināmi ar šīs regulas pielikuma 2. punktā minēto transportlīdzekli, tādējādi minētajai regulai neesot tiešas juridiskas ietekmes uz pamatlietā aplūkoto transportlīdzekļu klasifikāciju.

32

Šajā ziņā iesniedzējtiesa kļūdaini interpretējot 2004. gada 4. marta spriedumu Krings (C‑130/02, EU:C:2004:122). No tā neizrietot, ka klasifikācijas regulas piemērošana pēc analoģijas attiecībā uz precēm, kas ir salīdzināmas ar šajā regulā minētajām, būtu obligāta, jo minētajā spriedumā šī regula drīzāk ir norādīta kā iedvesmas avots, lai sekmētu KN saskaņotu interpretāciju un vienlīdzīgu attieksmi pret saimnieciskās darbības subjektiem.

33

Turklāt šī tiesa neesot pamatojusi to, kādā ziņā pamatlietā aplūkotie transportlīdzekļi ir salīdzināmi ar transportlīdzekli, kas minēts Regulas Nr. 1051/2009 pielikuma 2. punktā.

34

Šī iebilde par nepieņemamību ir jānoraida.

35

Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa ir lietojusi tieši to pašu vārdu, kāds izmantots 35. punktā 2004. gada 4. marta spriedumā Krings (C‑130/02, EU:C:2004:122), holandiešu valodas versijā, proti, īpašības vārdu “vergelijkbaar”, kam atbilst īpašības vārds “analogues” [“analogi”] minētā sprieduma franču valodas versijā un darbības vārds “entsprechen” versijā vācu valodā, kas ir tiesvedības valoda, kuru izmantojot pieņemts minētais spriedums.

36

Vēl jo vairāk, šķiet, ka, pirmkārt, šī tiesa nav vienīgi konstatējusi, ka pamatlietā aplūkotās preces ir analogas precei, kas raksturota Regulas Nr. 1051/2009 pielikuma 2. punktā, – kas ir faktu vērtējums, kurš ietilpst tās izņēmuma jurisdikcijā, – bet gan arī ir sniegusi minētajām precēm precīzu aprakstu, kas turklāt būtībā atbilst minētajā pielikumā ietvertajam aprakstam attiecībā uz tā 2. punktā minēto preci. Tādējādi no šī sprieduma 9.–11. punktā un 16. punktā sniegtajiem aprakstiem izriet, ka pamatlietā aplūkotie transportlīdzekļi ir analogi transportlīdzeklim, uz ko attiecas šīs regulas pielikuma 2. punkts. Būtībā minētā tiesa ir konstatējusi, ka visiem šiem transportlīdzekļiem ir visi nepieciešamie parametri, lai tos varētu uzskatīt par “traktoriem” KN pozīcijas 8701 izpratnē, un ka tiem nav ne enerģijas atzara, ne hidrauliskā pacēlāja, ne vinčas.

37

Šādi iesniedzējtiesa ir izpildījusi Tiesas Reglamenta 94. panta a) un c) punkta prasības, lēmumā lūgt prejudiciālu nolēmumu ietverdama tās konstatēto nozīmīgo faktu izklāstu, kas ļauj noskaidrot iemeslus, kuru dēļ tai radušās šaubas par minētās regulas attiecīgās daļas spēkā esamību.

38

Otrkārt, pietiek norādīt, ka 2004. gada 4. marta spriedumā Krings (C‑130/02, EU:C:2004:122), lai gan lēmums lūgt prejudiciālu nolēmumu bija par precēm, kas nebija identiskas, bet gan tikai analogas ar precēm, kas minētas atbilstošajā pielikuma daļā klasifikācijas regulā, par kuras spēkā esamību Tiesai tika jautāts (skat. šī sprieduma 34. un 35. punktu), tā tomēr lēma par šīs regulas spēkā esamību (skat. minētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punktu).

39

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ja klasifikācijas regula nav tieši piemērojama precēm, kas nav identiskas, bet gan tikai analogas precei, kas ir šīs regulas priekšmets, tad minētā regula ir piemērojama šādām precēm pēc analoģijas (šajā ziņā it īpaši skat. spriedumus, 2004. gada 4. marts, Krings, C‑130/02, EU:C:2004:122, 34. un 35. punkts, kā arī 2006. gada 13. jūlijs, Anagram International, C‑14/05, EU:C:2006:465, 31.–33. punkts). Tātad, ja valsts tiesa šaubās par klasifikācijas regulas, kas tai pēc analoģijas ir jāpiemēro attiecībā uz precēm, kuras ir pietiekami analogas šajā regulā minētajām precēm, spēkā esamību, tad ir pamatoti, ka tā iesniedz Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu šīs regulas spēkā esamības izvērtēšanai (šajā ziņā it īpaši skat. spriedumu, 2009. gada 19. februāris, Kamino International Logistics, C‑376/07, EU:C:2009:105, 69. punkts).

40

Tādējādi uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild.

41

Jāatgādina, ka 2006. gada 27. aprīļa sprieduma Kawasaki Motors Europe (C‑15/05, EU:C:2006:259) rezolutīvās daļas 2) punktā Tiesa ir nospriedusi, ka “jauni visurgājēji [transportlīdzekļi] ar četriem riteņiem, kuros ir tikai viena vieta [vadītājam] un kuri ir aprīkoti ar Akermaņa tipa vadības sistēmu, kas darbināma ar [stieņa tipa] stūri, kuri ir aprīkoti ar āķi [sakabes ierīci] un kuru tehniskās īpašības ļauj tiem stumt kravu, kas ir vismaz divreiz smagāka par to pašu svaru, ir klasificējami šīs nomenklatūras apakšpozīcijā 8701 90. Gerechtshof te Amsterdam [(Amsterdamas Apelācijas tiesa)] minētie transportlīdzekļi ir jāklasificē apakšpozīcijās, kas atbilst to motora jaudai”.

42

KN apakšpozīcija 8701 90 par traktoriem, izņemot kājniektraktorus, vilcējus puspiekabēm un kāpurķēžu traktorus, kas ietilpst apakšpozīcijās no 8701 10 līdz 8701 30, attiecas uz divām traktoru kategorijām, proti:

43

Citādi traktori ir minēti vienā astoņu ciparu apakšpozīcijā, proti, apakšpozīcijā 8701 90 90.

44

Savukārt uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem attiecas dažādas astoņu ciparu apakšpozīcijas. Vispirms tie tiek nošķirti pēc tā, vai tie ir lietoti – tādā gadījumā tie ietilpst apakšpozīcijā 8701 90 50 – vai jauni. Tad jauni lauksaimniecības traktori un mežsaimniecības traktori ir iedalīti sešās astoņu ciparu apakšpozīcijās atkarībā no to motora jaudas, proti, apakšpozīcijās 8701 90 11, 8701 90 20, 8701 90 25, 8701 90 31, 8701 90 35 un 8701 90 39.

45

KN apakšpozīcijā 8701 90 ir ietvertas tikai tās astoņu ciparu apakšpozīcijas, kas minētas divos iepriekšējos šī sprieduma punktos.

46

No šī konstatējuma izriet, ka 2006. gada 27. aprīļa sprieduma Kawasaki Motors Europe (C‑15/05, EU:C:2006:259) rezolutīvās daļas 2) punkts attiecas vienīgi uz KN astoņu ciparu apakšpozīcijām no 8701 90 11 līdz 8701 90 39 par jauniem lauksaimniecības traktoriem un mežsaimniecības traktoriem, jo Tiesa ir interpretējusi šīs apakšpozīcijas tādējādi, ka tās ir jāuzskata par atbilstošām tādu transportlīdzekļu tarifu klasifikācijai, kādi raksturoti minētajā 2) punktā; konkrēto no šīm apakšpozīcijām nosaka pēc klasificējamā transportlīdzekļa motora jaudas. Tātad apakšpozīcija 8701 90 90 par citādiem traktoriem ir jāizslēdz saistībā ar šo transportlīdzekļu klasifikāciju.

47

Turklāt jākonstatē, ka Regulas Nr. 1051/2009 pielikuma 2. punktā raksturotais transportlīdzeklis ir analogs transportlīdzekļiem, kas aplūkoti lietā, kurā pieņemts 2006. gada 27. aprīļa spriedums Kawasaki Motors Europe (C‑15/05, EU:C:2006:259), ņemot vērā minētā sprieduma 26.–31. punktā ietverto aprakstu. Šo konstatējumu apstiprina fakts, ka uz vienu no transportlīdzekļu modeļiem, kas aplūkoti pamatlietā, kurā pieņemts [minētais] spriedums, proti, modeli KVF‑650 4x4, attiecas arī šī pamatlieta. Kā norādīts šī sprieduma 36. punktā, transportlīdzekļi, kas pašlaik tiek aplūkoti šajā pamatlietā, bez izšķirības ir analogi ar transportlīdzekli, kas aprakstīts minētā pielikuma 2. punktā.

48

Tātad no šī sprieduma 46. un 47. punktā sniegtajiem konstatējumiem izriet, ka, ciktāl ar Regulu Nr. 1051/2009 tās pielikuma 2. punktā raksturotais transportlīdzeklis ir klasificēts KN apakšpozīcijā 8701 90 90, nevis kādā no tās apakšpozīcijām no 8701 90 11 līdz 8701 90 39 atkarībā no šī transportlīdzekļa motora jaudas, šī regula nav saderīga ar šo pēdējo minēto apakšpozīciju piemērojamību, kāda izriet no 2006. gada 27. aprīļa sprieduma Kawasaki Motors Europe (C‑15/05, EU:C:2006:259) rezolutīvās daļas 2) punkta.

49

Komisijas izvirzītie iebildumi neatceļ konstatējumu par spēkā neesamību, kam parasti jāizriet no šīs nesaderības.

50

Šajā ziņā jākonstatē, pirmkārt, ka 2006. gada 27. aprīļa sprieduma Kawasaki Motors Europe (C‑15/05, EU:C:2006:259) rezolutīvās daļas 2) punktā Tiesa ir vienīgi interpretējusi astoņu ciparu apakšpozīcijas, kas ietilpst KN apakšpozīcijā 8701 90 attiecībā uz iesniedzējtiesas raksturoto transportlīdzekļu parametriem – kā tai šī tiesa bija lūgusi otrajā jautājumā –, aicinot minēto tiesu pašai veikt minēto transportlīdzekļu klasifikāciju.

51

Otrkārt, nevar piekrist Komisijas apgalvojumam, ka izšķirošais iemesls Regulas Nr. 1051/2009 pielikuma 2. punktā raksturotā transportlīdzekļa klasifikācijai apakšpozīcijā 8701 90 90, proti, ka “klasifikācija par lauksaimniecības traktoru vai mežsaimniecības traktoru ir izslēgta, jo šim transportlīdzeklim nav ne enerģijas atzara, ne hidrauliskā pacēlāja, ne vinčas”, izrietot no KN skaidrojumiem, jo tajos attiecībā uz apakšpozīcijām no 8701 90 11 līdz 8701 90 50 esot precizēts, ka “lauksaimniecības traktori parasti ir aprīkoti ar hidraulisko ierīci, kas ļauj pacelt vai nolaist lauksaimniecības mehānismus (ecēšas, arklus u.c.), ar enerģijas atzaru, kas ļauj dzinēja enerģiju izmantot citu mehānismu vai instrumentu darbināšanai, un ar sakabes ierīci autopiekabēm” un ka “mežsaimniecības traktoriem ir pastāvīgi piestiprināta vinča, kas ļauj treilēt kokmateriālus”.

52

Šo skaidrojumu svarīgums Tiesas judikatūrā ir atzīts tādējādi, ka tiem ir būtiska nozīme dažādu tarifu pozīciju piemērojamības interpretācijā, lai gan skaidrojumiem nav juridiski saistoša spēka (šajā ziņā it īpaši skat. spriedumu, 2014. gada 17. jūlijs, Sysmex Europe, C‑480/13, EU:C:2014:2097, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

53

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka KN skaidrojumu fragmenti, uz kuriem Komisija atsaucas, nav piemērojami absolūti. Jautājumā par hidrauliskā pacēlāja, kas ļauj pacelt vai nolaist lauksaimniecības mehānismus, esamību un enerģijas atzara, kas ļauj dzinēja enerģiju izmantot citu mehānismu vai instrumentu darbināšanai, esamību, attiecībā uz lauksaimniecības traktoriem ir vienkārši norādīts, ka tie “parasti” ar tādiem ir aprīkoti. Kā norāda iesniedzējtiesa, no šī formulējuma izriet, ka ar šo sastāvdaļu neesamību nepietiek, lai izslēgtu traktoru lauksaimniecības mērķi. Komisijas sniegtajam paskaidrojumam, saskaņā ar kuru minētais formulējums nozīmējot pierādīšanas pienākuma pāreju attiecībā uz transportlīdzekļa mērķi, nevar piekrist. Šī piemērojamība neizriet no minētajiem skaidrojumiem, ko turklāt apstiprina tas, ka klasifikācijas, kāda sniegta Regulas Nr. 1051/2009 pielikuma 2. punktā, pamatojumā nav konstatējuma, ka pārējie attiecīgā transportlīdzekļa parametri nepierāda lauksaimniecības mērķi.

54

Otrkārt, saskaņā ar 1. vispārīgo noteikumu šī klasifikāciju tiek likumīgi noteikta atbilstoši pozīciju tekstam un iedaļu un nodaļu piezīmēm, kā arī pārējiem vispārīgajiem noteikumiem, ja tie nav pretrunā minēto pozīciju vai piezīmju tekstam. 6. vispārīgajā noteikumā ir paredzēts, ka juridiski preču klasifikāciju pozīciju apakšpozīcijās nosaka apakšpozīciju ieraksti un piezīmes, kā arī pārējie vispārīgie noteikumi pēc analoģijas. Visbeidzot, no 3. vispārīgā noteikuma a) punkta izriet, ka, ja preces pēc pirmā acu uzmetiena var klasificēt divās pozīcijās, priekšroku dod pozīcijai, kurā ir konkrētāks preces apraksts, nevis pozīcijai, kurā preces apraksts ir vispārīgāks.

55

Šajā gadījumā nav strīda par to, ka tādi kravas transportlīdzekļi, kādi minēti Regulas Nr. 1051/2009 pielikuma 2. punktā, ir jākvalificē kā “traktori” apakšpozīcijas 8701 90, kura attiecas vienīgi uz kravas transportlīdzekļiem, izpratnē. Galvenais šajā apakšpozīcijā veiktais nošķīrums ir balstīts uz minēto traktoru mērķi – lauksaimniecības, mežsaimniecības vai citādu mērķi.

56

Saskaņā ar Tiesas judikatūru preču lietošanas mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ja tas minētajai precei ir raksturīgs, un šo raksturīgumu ir jāspēj izvērtēt pēc tās objektīvajiem parametriem un īpašībām (spriedums, 2014. gada 17. jūlijs, Sysmex Europe, C‑480/13, EU:C:2014:2097, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

57

Turklāt, ņemot vērā 3. vispārīgā noteikuma a) punkta piemērojamību, tā kā traktoram ir šādi objektīvi parametri, tas ir jāklasificē konkrētākajā apakšpozīcijā.

58

Šajā gadījumā un kā turklāt izriet no KN skaidrojumiem, traktoru lauksaimniecības vai mežsaimniecības mērķis var izrietēt no to dizaina un ierīču vai aprīkojuma esamības, kas nosaka to izmantošanu lauksaimniecībā vai dārzkopībā; šis mērķis a priori nav jāsaista ar izsmeļoši uzskaitītu atsevišķu ierīču vai aprīkojuma esamību.

59

Kā izriet no minēto transportlīdzekļu veidu apraksta 2006. gada 27. aprīļa spriedumā Kawasaki Motors Europe (C‑15/05, EU:C:2006:259), kurš pamatā atbilst Regulas Nr. 1051/2009 pielikuma 2. punktā minētā transportlīdzekļa aprakstam, šajā spriedumā minētajiem transportlīdzekļiem ir raksturīga ne tikai liela vilktspēja, bet arī to īpašais dizains, it īpaši attiecībā uz dzinēju, riepām un balstiekārtu, kas paredzēti, lai ar tiem varētu pārvietoties sarežģīta reljefa dabas apvidū, kopā ar aparātiem, kas tiem var tikt piestiprināti, izmantojot dažādas pievienošanas vai sakabināšanas ierīces. Visi šie parametri ir vispārīgi, objektīvi un redzami.

60

Treškārt, nav nozīmes tam, ka – atbilstoši Komisijas minētajam – traktori, kuru mērķis acīmredzami ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība, var tikt izmantoti brīvajā laikā. Ir svarīgi atgādināt, ka, ja preces objektīvo īpašību var pārbaudīt atmuitošanas laikā, apstāklis, ka šai precei var būt arī citāds izmantošanas veids, neizslēdz tās juridisko klasifikāciju. Tās klasificēšanai muitas nolūkiem nav nepieciešams, lai šī prece būtu paredzēta tikai un vienīgi tādai izmantošanai, kas atbilst šai objektīvajai īpašībai. Pietiek ar to, ka šī izmantošana atbilst tās galvenajam mērķim (spriedums, 2006. gada 13. jūlijs, Anagram International, C‑14/05, EU:C:2006:465, 26. punkts). Katrā ziņā šis iebildums nevar pamatot attiecīgo transportlīdzekļu veidu klasifikāciju apakšpozīcijā 8701 90 90, kura, tāpat kā KN pozīcija 8701, attiecas uz kravas transportlīdzekļiem.

61

Ceturtkārt un visbeidzot, tādu transportlīdzekļu, kāds minēts Regulas Nr. 1051/2009 pielikuma 2. punktā, klasifikācija apakšpozīcijās no 8701 90 11 līdz 8701 90 50 nenozīmē tādu apakšpozīcijas 8701 90 90 interpretāciju, kuras rezultātā tai nebūtu satura. Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka KN skaidrojumos par pēdējo minēto apakšpozīciju kā tajā ietilpstošo transportlīdzekļu piemēri ir minēti publisko būvdarbu traktori un vienass traktori šarnīrveida motorizētajiem transportlīdzekļiem.

62

No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, pieņemot Regulu Nr. 1051/2009 tādējādi, ka tās pielikuma 2. punktā minētais transportlīdzeklis ar to ir klasificēts KN apakšpozīcijā 8701 90 90, nevis kādā no apakšpozīcijām no 8701 90 11 līdz 8701 90 39, kas atbilst šī transportlīdzekļa dzinēja jaudai, Komisija ir grozījusi pēdējo minēto apakšpozīciju piemērojamību, to samazinādama, un tātad ir pārsniegusi pilnvaras, kas tai ir piešķirtas ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu (šajā ziņā it īpaši skat. spriedumu, 2004. gada 4. marts, Krings, C‑130/02, EU:C:2004:122, 26. punkts).

63

Tādējādi uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1051/2009 pielikuma 2. punkts nav spēkā, ciktāl tajā raksturotais transportlīdzeklis ir klasificēts KN apakšpozīcijā 8701 90 90, nevis kādā no KN apakšpozīcijām no 8701 90 11 līdz 8701 90 39, kas atbilst šī transportlīdzekļa dzinēja jaudai.

64

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Komisijas 2009. gada 3. novembra Regulas (EK) Nr. 1051/2009 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā pielikuma 2. punkts nav spēkā, ciktāl tajā raksturotais transportlīdzeklis ir klasificēts šīs kombinētās nomenklatūras – ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2009. gada 30. septembra Regulu (EK) Nr. 948/2009, – apakšpozīcijā 8701 90 90, nevis kādā no minētās kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām no 8701 90 11 līdz 8701 90 39, kas atbilst šī transportlīdzekļa dzinēja jaudai.