Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62013CN0409

    Lieta C-409/13: Prasība, kas celta 2013. gada 18. jūlijā — Eiropas Savienības Padome/Eiropas Komisija

    OV C 274, 21.9.2013, p. 15–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
    OV C 274, 21.9.2013, p. 11–11 (HR)

    21.9.2013   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 274/15


    Prasība, kas celta 2013. gada 18. jūlijā — Eiropas Savienības Padome/Eiropas Komisija

    (Lieta C-409/13)

    2013/C 274/27

    Tiesvedības valoda — franču

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — G. Maganza, A. de Gregorio Merino un I. Gurov)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasītājas prasījumi:

    atcelt Komisijas 2013. gada 8. maija lēmumu, kurā tā nolēma atsaukt savu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus makrofinansēšanas palīdzībai trešām valstīm;

    piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Savas prasības atcelt Komisijas lēmumu parastās likumdošanas procedūras novēlotā pirmā lasījuma stadijā atsaukt priekšlikumu regulai pamatojumā Padome izvirza trīs pamatus.

    Pirmkārt, Padome apgalvo, ka priekšlikuma regulai atsaukšana ir būtisks LES 13. panta 2. punktā paredzētā kompetenču sadales principa, kā arī institucionālā līdzsvara principa pārkāpums. Padome uzskata, ka nevienā Līgumu noteikumā Komisijai nav skaidri piešķirta vispārīga prerogatīva atsaukt priekšlikumu, ko tā iesniegusi Savienības likumdevējam. Tomēr, lai arī Padome neapstrīd, ka šādas atsaukšanas pilnvaras pastāv atbilstoši LESD 293. panta 2. punktam, Komisija nevarot tās īstenot, izmantojot rīcības brīvību, vai ļaunprātīgi. Padome uzskata, ka šāda priekšlikuma atsaukšana ļoti vēlā likumdošanas procedūras stadijā ir pielīdzināma tam, ka Komisijai tiek piešķirtas sava veida veto tiesības attiecībā uz Savienības likumdevējiem. Šā fakta dēļ Komisija tiekot nostādīta vienā līmenī ar šiem likumdevējiem, kā rezultātā tiekot nepareizi izmantota LESD 294. pantā paredzētā parastā likumdošanas procedūra, tiekot pārsniegta Komisijas LESD 293. panta 2. punktā paredzētā likumdošanas iniciatīvas kompetence un tiekot atņemta lietderīgā iedarbība LESD 293. panta 1. punktā paredzētajām Padomes tiesībām izdarīt grozījumus. Padome uzskata, ka šāda atsaukšanas pilnvaru izmantošana turklāt ir pretrunā LESD 10. panta 1. un 2. punktam, jo Komisija vairs neesot iestāde, kas pilda izpildvaras funkcijas, bet piedaloties likumdošanas procedūrā vienā līmenī ar iestādēm, kurām ir demokrātiskā leģitimitāte.

    Otrkārt, regulas priekšlikuma atsaukšana tāpat esot LES 13. panta 2. punktā paredzētā lojālas sadarbības principa pārkāpums. Vispirms, Padome apgalvo, ka regulas priekšlikuma atsaukšana ir tikusi veikta ļoti novēloti. Pēc vairākām trīspusējām sanāksmēm, kas notikušas pirmā lasījuma posmā (“trialogi”), Komisija savu priekšlikumu regulai tomēr esot atsaukusi dienā, kad Parlamentam un Padomei bija jāparafē panāktais kompromisa dokuments. Turklāt Padome pārmet Komisijai, ka tā pirms atsaukšanas neesot izmantojusi visas atbilstoši Padomes iekšējās kārtības noteikumiem pastāvošās procesuālās iespējas.

    Visbeidzot, Padome apgalvo, ka apstrīdētajā tiesību aktā par atsaukšanu nav tikusi ievērota prasība norādīt tiesību aktu pamatojumu, kas gan ir paredzēta LESD 296. panta otrajā daļā. Padome pārmet Komisijai, ka tā neesot pievienojusi savam lēmumam par atcelšanu nekādus paskaidrojumus un šo lēmumu nekādi neesot publicējusi.


    Top