Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2013. gada 25. aprīļa spriedumu lietā T-526/10 Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments 2013. gada 12. jūlijā iesniedza Inuit Tapiriit Kanatami u.c.

(Lieta C-398/13 P)

2013/C 274/20

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Inuit Tapiriit Kanatami, Nattivak Hunters and Trappers Association, Pangnirtung Hunters’ and Trappers’ Association, Jaypootie Moesesie k-gs, Allen Kooneeliusie k-gs, Toomasie Newkingnak k-gs, David Kuptana k-gs, Karliin Aariak k-dze, Canadian Seal Marketing Group, Ta Ma Su Seal Products, Inc., Fur Institute of Canada, NuTan Furs, Inc., GC Rieber Skinn AS, Inuit Circumpolar Council, Johannes Egede k-gs, Kalaallit Nunaanni Aalisartut Piniartullu Kattuffiat (KNAPK), William E. Scott & Son, Association des chasseurs de phoques des Îles-de-la-Madeleine, Hatem Yavuz Deri Sanayi iç Ve Diș Ticaret Ltd Șirketi, Northeast Coast Sealers’ Co-Operative Society, Ltd (pārstāvji — H. Viaene, avocat, J. Bouckaert, advocaat)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir balstīta uz diviem galvenajiem pamatiem, proti, apgalvojumu, ka 1) Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot EK līguma 95. pantu, un 2) Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu pamattiesību principu interpretācijā un piemērošanā.

Attiecībā uz pirmo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neizvērtējot, vai nosacījumi EKL 95. panta kā juridiska pamata piemērošanai attiecīgajā laikā bija izpildīti. Apelācijas sūdzības iesniedzēji arī norāda, ka nosacījumi EKL 95. panta kā juridiska pamata piemērošanai bija jābūt izpildītiem Komisijas priekšlikuma iesniegšanas laikā. Apelācijas sūdzības iesniedzēji arī uzskata, ka nosacījumu, lai atsauktos uz EKL 95. pantu kā uz juridisku pamatu, neizpilde nevar tikt labota prasības izskatīšanas tiesā stadijā. Apelācijas sūdzības iesniedzēji arī norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot nepareizu kritēriju, vērtējot, vai pastāvošās atšķirības starp tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem reglamentējošajām valsts tiesību normām pamatoja Savienības likumdevēja rīcību, pamatojoties uz EKL 95. pantu. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa piemēroja slieksni, kas balstīts uz kritēriju, saskaņā ar kuru konkrēto preču tirdzniecības starp dalībvalstīm apjoms nav niecīgs. Tomēr tas, ka konkrēto preču tirdzniecības apjoms nav niecīgs, būtiski atšķiras no šīs tirdzniecības “salīdzinoši ievērojamā” apjoma, kas ir Tiesas piemērotais kritērijs tās attiecīgajā judikatūrā.

Otrajā apelācijas sūdzības pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atsaucoties vienīgi uz Hartas normām. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka tas vien, ka ar ECPAK pantiem piešķirtā aizsardzība, uz kuru paļāvās apelācijas sūdzības iesniedzēji, Savienības tiesībās ir ieviesta attiecīgi ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 7., 10. un 11. pantu, neatbrīvo Vispārējo tiesu no pienākuma ņemt vērā ECPAK normas kā vispārējos tiesību principus. Apelācijas sūdzības iesniedzēji arī norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izslēdzot komerciālas intereses no tiesību uz īpašumu tvēruma, secinot, ka “īpašumtiesības [..] nevar tikt attiecinātas uz parastu [komerciālo] interešu [..] aizsardzību”, un liedzot apelācijas sūdzības iesniedzējiem garantijas, kas noteiktas ECPAK 1. protokola 1. pantā. Apelācijas sūdzības iesniedzēji arī norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neizvērtējot Pamatregulu kopsakarā ar ANO Deklarācijas par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām 19. pantu. Ņemot vērā to, ka Savienībai ir jāievēro starptautiskās tiesības savu pilnvaru īstenošanā un ka Pamatregula tādējādi ir jāinterpretē kopsakarā ar UNDRIP 19. pantu, Vispārējai tiesai bija jāizvērtē, vai ES iestādes ir saņēmušas brīvu, iepriekšēju un apzinātu apelācijas sūdzības iesniedzēju piekrišanu pirms Pamatregulas pieņemšanas.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (OV L 286, 36. lpp.).

(2)  Komisijas 2010. gada 10. augusta Regula (ES) Nr. 737/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (OV L 216, 1. lpp.).