This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62013CN0303
Case C-303/13 P: Appeal brought on 3 June 2013 by European Commission against the judgment of the General Court (Fifth Chamber) delivered on 20 March 2013 in Case T-92/11: Jørgen Andersen v European Commission
Lieta C-303/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 20. marta spriedumu lietā T-92/11 Jørgen Andersen /Eiropas Komisija 2013. gada 3. jūnijā iesniedza Eiropas Komisija
Lieta C-303/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 20. marta spriedumu lietā T-92/11 Jørgen Andersen /Eiropas Komisija 2013. gada 3. jūnijā iesniedza Eiropas Komisija
OV C 252, 31.8.2013, p. 19–20
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 252, 31.8.2013, p. 14–14
(HR)
|
31.8.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 252/19 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 20. marta spriedumu lietā T-92/11 Jørgen Andersen/Eiropas Komisija 2013. gada 3. jūnijā iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-303/13 P)
2013/C 252/29
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Armati un T. Maxian Rusche)
Pārējie lietas dalībnieki: Jørgen Andersen, Dānijas Karaliste, Danske Statsbaner (DSB)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 20. marta spriedumu lietā T-92/11 Jørgen Andersen/Eiropas Komisija, kas tika paziņots Komisijai 2013. gada 22. martā; un |
|
— |
noraidīt prasību atcelt Komisijas 2010. gada 24. februāra Lēmumu 2011/3/ES (1) par sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem starp Dānijas transporta ministriju un Danske Statsbaner (lieta C-41/08 (ex NN 35/08)) un |
|
— |
piespriest prasītājai pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus; |
pakārtoti,
|
— |
atzīt, ka trešais pamats, kas tika izvirzīts pirmajā instancē, nav pamatots un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā izvērtē pirmo un otro pamatu, kas tika izvirzīts pirmajā instancē; |
|
— |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem abās instancēs pieņemšanu atlikt. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija apelācijas sūdzības pamatošanai izvirza tikai vienu pamatu, kas ir balstīts uz LESD 108. panta 2. un 3. punkta, 288. panta un 297. panta 1. punkta pārkāpumu, jo tika atzīts, ka Komisija esot piemērojusi Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (2) ar atpakaļejošu spēku.
Komisija uzskata, ka attiecīgā atbalsta novērtēšana, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1370/2007, nozīmēja nevis minētās regulas piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, bet atbilda tūlītējas piemērošanas principam, saskaņā ar kuru Savienības tiesību norma no tās spēkā stāšanās brīža ir piemērojama attiecībā uz situācijas, kas radusies saskaņā ar agrāku normu, sekām nākotnē.
Attiecībā uz atpakaļejošu spēku Tiesas judikatūrā tiek nošķirta galīgi konstatēta juridiskā situācija (attiecībā uz kuru jaunā tiesību norma nav piemērojama) un pagaidu situācijas, kas radušās laikā, kad ir bijusi spēkā agrāka tiesību norma, bet kuras vēl joprojām turpinās (attiecībā uz kurām ir piemērojama jaunā tiesību norma).
Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka valsts atbalsts, ko dalībvalsts piešķīrusi, neizpildot paziņošanas un nogaidīšanas pienākumu, ir uzskatāms drīzāk par galīgi konstatētu juridisko situāciju un nevis pagaidu situāciju. No noteikumiem un judikatūras par nelikumīgi piešķirta atbalsta atgūšanu izriet, ka šāda atbalsta saņēmējs nevar tikt uzskatīts par tādu, kas šo atbalstu ir saņēmis galīgi, kamēr Komisija to nav apstiprinājusi un apstiprināšanas lēmums nav kļuvis galīgs. Ņemot vērā atbalsta kontroles, ko veic Komisija saskaņā ar LESD 108. pantu, obligāto raksturu, uzņēmumi, kuriem atbalsts ir ticis piešķirts, principā nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien tas nav ticis piešķirts saskaņā ar minētajā pantā paredzēto procedūru.
Visbeidzot, Komisija arī norāda, ka pārsūdzētais spriedums ir acīmredzamā un tiešā pretrunā ar Tiesas agrākajiem nolēmumiem šajā jautājumā.
(1) OV L 7, 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70.
OV L 315, 1. lpp.