Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 20. februāra rīkojumu apvienotajās lietās no T-278/00 līdz T-280/00, no T-282/00 līdz T-286/00 un no T-288/00 līdz T-295/00 Albergo Quattro Fontane u.c./Komisija 2013. gada 2. maijā iesniedza Manutencoop Soc. coop., iepriekš — Manutencoop Soc. coop. r.l. un Astrocoop Universale Pulizie, Manutenzioni e Trasporti Soc. coop. r.l.

(Lieta C-246/13 P)

2013/C 207/39

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Manutencoop Soc. coop., iepriekš — Manutencoop Soc. coop. r.l. un Astrocoop Universale Pulizie, Manutenzioni e Trasporti Soc. coop. r.l. (pārstāvji — A. Vianello, A. Bortoluzzi un A. Veronese, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un Comitato “Venezia vuole vivere”

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam ir izvirzīti divi pamati.

Pirmkārt, Vispārējās tiesas rīkojumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, piemērojot principus, ko Tiesa ir noteikusi spriedumā lietā Comitato “Venezia vuole vivere” saistībā ar pienākumu pamatot valsts atbalsta jomā pieņemtos Komisijas lēmumus. Vispārējā tiesa neesot ievērojusi Tiesas nospriesto, atbilstoši kam jau pašā Komisijas lēmumā “ir jābūt visiem būtiskajiem elementiem, lai valsts iestādes to varētu izpildīt”. Kaut arī attiecīgajā lēmumā nebija ietverti visi būtiskie elementi, lai valsts iestādes varētu to izpildīt, Vispārējā tiesa neesot konstatējusi nekādus pārkāpumus saistībā ar metodi, kuru Komisija bija izmantojusi apstrīdētajā lēmumā, kas ir uzskatāms par kļūdu tiesību piemērošanā.

Otrkārt, Vispārējās tiesas rīkojumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, piemērojot principus, ko Tiesa ir noteikusi spriedumā lietā Comitato “Venezia vuole vivere” saistībā ar pierādīšanas pienākuma sadalījumu, ņemot vērā LESD 107. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus. Ņemot vērā Tiesas nospriesto, veicot atgūšanu, dalībvalstij — un nevis konkrētajam atbalsta saņēmējam — katrā konkrētajā gadījumā ir jāpierāda LESD 107. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu izpilde. Tomēr šajā lietā Komisija apstrīdētajā lēmumā nav precizējusi šādas pārbaudes “kārtību”. Līdz ar to, tā kā tās rīcībā nebija būtisko elementu, lai saistībā ar atgūšanu pierādītu, ka piešķirtās priekšrocības attiecībā uz atbalsta saņēmējiem ir uzskatāmas par valsts atbalstu, Itālijas Republika esot pārnesusi pierādīšanas pienākumu, liekot katram uzņēmumam, kurš ir saņēmis atbrīvojuma no sociālā nodrošinājuma maksājumiem veidā piešķirto atbalstu, pierādīt, ka attiecīgās priekšrocības nav izkropļojušas konkurenci, nedz arī ir ietekmējušas tirdzniecību starp dalībvalstīm; pretējā gadījumā tiek pieņemts, ka piešķirtā priekšrocība var izkropļot konkurenci un ietekmēt Kopienu iekšējo tirdzniecību.