Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62011CN0047

    Lieta C-47/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 2. februārī iesniedza Judecătoria Timișoara (Rumānija) — SC Volksbank România SA/Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor CRPC ARAD TIMIȘ

    OV C 113, 9.4.2011, p. 7–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    9.4.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 113/7

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 2. februārī iesniedza Judecătoria Timișoara (Rumānija) — SC Volksbank România SA/Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor CRPC ARAD TIMIȘ

    (Lieta C-47/11)

    2011/C 113/13

    Tiesvedības valoda — rumāņu

    Iesniedzējtiesa

    Judecătoria Timișoara

    Lietas dalībnieki pamata procesā

    Prasītāja: SC Volksbank România SA

    Atbildētāja: Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor CRPC ARAD TIMIȘ

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai Direktīvas 2008/48 (1) 30. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstīm paredzēt, ka valsts likums, ar kuru ir transponēta šī direktīva, ir piemērojams arī attiecībā uz līgumiem, kas ir noslēgti pirms šī valsts tiesību akta spēkā stāšanās?

    2)

    Vai Direktīvas 2008/48 22. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ir veikta pilnīga patēriņa kredītlīgumu jomu reglamentējošo tiesību aktu saskaņošana, kuras rezultātā dalībvalstīm nav atļauts:

    2.1.

    attiecināt Direktīvā 2008/48 ietverto tiesību normu piemērojamību arī uz līgumiem, kuri ir tieši izslēgti no tās piemērošanas jomas (kā, piemēram, hipotekārie kredītlīgumi)[, vai]

    2.2.

    paredzēt kredītiestādēm papildu pienākumus attiecībā uz komisijas maksu veidiem, kuras tās ir tiesīgas iekasēt, valsts tiesību akta, ar kuru veikta transponēšana, piemērošanas jomā ietilpstošajos patēriņa kredītlīgumos?

    3)

    Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša, — vai pakalpojumu sniegšanas brīvības un kapitāla brīvas aprites principi ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij ir aizliegts piemērot kredītiestādēm tādus pasākumus, saskaņā ar kuriem saistībā ar patēriņa kredītlīgumiem ir aizliegts iekasēt bankas komisijas maksas, kas nav iekļautas apstiprināto komisijas maksu sarakstā, ja vien tās nav paredzētas attiecīgās valsts tiesiskajā regulējumā?

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 66. lpp.).

    Top