Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62010TN0227

    Lieta T-227/10: Prasība, kas celta 2010. gada 18. maijā — Banco Santander /Komisija

    OV C 195, 17.7.2010, p. 28–28 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    17.7.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 195/28


    Prasība, kas celta 2010. gada 18. maijā — Banco Santander/Komisija

    (Lieta T-227/10)

    2010/C 195/43

    Tiesvedības valoda — spāņu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Banco Santander, SA (Santandera, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, M. Muñoz de Juan un R. Calvo Salinero, advokāti)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasītājas prasījumi:

    atcelt apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka TRLIS (Texto Refundido de la Ley sobre el Impuesto de Sociedades [Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli konsolidētā redakcija] 12. panta 5. punktā ir valsts atbalsta aspekti;

    pakārtoti — atcelt apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka TRLIS 12. panta 5. punktā ir valsts atbalsta aspekti gadījumos, kad to piemēro attiecībā uz tādu līdzdalības iegūšanu, kuras rezultātā tiek iegūta kontrole;

    pakārtoti — atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu tiktāl, ciktāl tajā atgūšanas rīkojumu paredzēts piemērot darījumiem, kas noslēgti pirms pārsūdzētā galīgā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; un

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Šī prasība ir par lēmumu, kurš ir apstrīdēts arī lietā T-219/10 Autogrill España/Komisija, lietā T-221/10 Iberdrola/Komisija un T-225/10 Banco Bilbao Vizcaya Argentaria/Komisija.

    Prasības pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi iepriekš minētajās lietās izvirzītajiem.

    Proti, tiek norādīts uz kļūdām tiesību piemērošanā, pasākumu juridiski kvalificējot par valsts atbalstu, nosakot minētā pasākuma labuma guvēju un nosakot termiņu, lai atzītu tiesisko paļāvību. Šo pēdējo pamatu prasītāja izvirza tāpēc, ka apstrīdētajā lēmumā ir atzīta tiesiskās paļāvības esamība, tomēr darījumi, kas veikti laikā no pasākuma stāšanās spēkā līdz lēmuma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru publicēšanai, tiek nošķirti no vēlāk veiktajiem.


    Top