This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008FO0042
Order of the Civil Service Tribunal (First Chamber) of 18 February 2009. # Luigi Marcuccio v Commission of the European Communities. # Public service - Officials - Action for damages - Manifest inadmissibility. # Case F-42/08.
Civildienesta tiesas (pirmā palāta) rīkojums 2009. gada 18.februārī.
Luigi Marcuccio pret Eiropas Kopienu Komisiju.
Civildienesta lietas - Ierēdņi - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Acīmredzama nepieņemamība.
Lieta F-42/08.
Civildienesta tiesas (pirmā palāta) rīkojums 2009. gada 18.februārī.
Luigi Marcuccio pret Eiropas Kopienu Komisiju.
Civildienesta lietas - Ierēdņi - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Acīmredzama nepieņemamība.
Lieta F-42/08.
Judikatūras Krājums – Civildienesta lietas 2009 I-A-1-00035; II-A-1-00147
ECLI identifier: ECLI:EU:F:2009:16
CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)
2009. gada 18. februārī
Lieta F‑42/08
Luigi Marcuccio
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Prasības par zaudējumu atlīdzību neiesniegšana saprātīgā termiņā – Acīmredzama nepieņemamība
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru L. Marcuccio būtībā lūdz piespriest Komisijai viņam atlīdzināt kaitējumu, kas radies no tā, ka viņam tika nosūtīts paziņojums uz faksa numuru, kuru tā nedrīkstēja izmantot
Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
Ierēdņi – Prasība – Termiņi – Iestādei adresēta prasība par zaudējumu atlīdzību – Saprātīga termiņa ievērošana
(Tiesas Statūtu 46. pants; Civildienesta noteikumu 90. pants)
Ierēdņiem vai darbiniekiem ir pienākums saprātīgā termiņā iesniegt iestādē jebkādu lūgumu, lai iegūtu no Kopienas zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kura nodarīšanā tā ir vainojama, sākot no brīža, kad viņi ir uzzinājuši par situāciju, par kuru viņi sūdzas. Termiņa saprātīgais raksturs ir jānovērtē atkarībā no katras lietas apstākļiem un it īpaši no strīda nozīmes ieinteresētajai personai, lietas sarežģītības un attiecīgo lietas dalībnieku rīcības.
Šajā ziņā ir jāņem vērā arī salīdzinošais kritērijs, ko sniedz Tiesas Statūtu 46. pantā ārpuslīgumiskās atbildības prasību jomā paredzētais piecu gadu noilguma termiņš. Tomēr piecu gadu laikposms nav nelokāms un neaizskarams termiņš, kurā būtu jāpieņem ikviena prasība neatkarīgi no tā, cik ilgā laikā prasītājs pārvaldes iestādei savu prasību ir iesniedzis un kādi ir lietas apstākļi.
(skat. 19.–22. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2004. gada 5. oktobris, T‑144/02 Eagle u.c./Komisija, Krājums, II‑3381. lpp., 65. un 66. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 1. februāris, F‑125/05 Tsarnavas/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑43. un II‑A‑1‑231. lpp., 76. un 77. punkts.