EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62007CA0523

lieta C-523/07: Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 2. aprīļa spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedība, ko ir uzsācis A (Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību — Regula (EK) Nr. 2201/2003 — Materiālā piemērošanas joma — Jēdziens civillietas — Lēmums par bērnu nodošanu aprūpē un izvietošanu ārpus ģimenes — Bērna pastāvīgā dzīvesvieta — Aizsardzības pasākumi — Jurisdikcija)

OJ C 141, 20.6.2009, p. 14–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

20.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/14


Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 2. aprīļa spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedība, ko ir uzsācis A

(lieta C-523/07) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību - Regula (EK) Nr. 2201/2003 - Materiālā piemērošanas joma - Jēdziens “civillietas” - Lēmums par bērnu nodošanu aprūpē un izvietošanu ārpus ģimenes - Bērna pastāvīgā dzīvesvieta - Aizsardzības pasākumi - Jurisdikcija)

2009/C 141/22

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: A

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein hallinto-oikeus — Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 1. lpp.) 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta, 8. panta 1. punkta, 13. panta 1. punkta un 20. panta 1. punkta interpretācija — Vienota lēmuma, atbilstoši kuram bērns tiek nekavējoties nodots aprūpē un ievietots [aprūpes iestādē] ārpus ģimenes, kas pieņemts, pamatojoties uz publisko tiesību normām par bērnu tiesību aizsardzību, izpilde — Situācija, kad bērns, kuram ir pastāvīgā dzīvesvieta vienā dalībvalstī, atrodas citā dalībvalstī, kur viņam nav noteiktas dzīvesvietas

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “civillietas” šīs tiesību normas izpratnē ir attiecināms uz lēmumu, ar ko tiek uzdota bērna tūlītēja nodošana aprūpē un ievietošana [aprūpes iestādē] ārpus savas ģimenes, ja šis lēmums ir pieņemts saistībā ar publiskajām tiesībām par bērnu aizsardzību;

2)

“pastāvīgās dzīvesvietas” jēdziens Regulas Nr. 2201/2003 8. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka šī dzīvesvieta atbilst vietai, ko raksturo bērna zināma integrācija sociālajā un ģimenes vidē. Šajā sakarā vērā it īpaši ir jāņem ilgums, regularitāte, apstākļi, uzturēšanās dalībvalsts teritorijā, kā arī ģimenes pārcelšanās šajā valstī iemesli, bērna pilsonība, izglītošanas vieta un apstākļi, valodu zināšanas, kā arī bērna ģimenes un sociālie sakari minētajā valstī. Bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir jānosaka valsts tiesai, ņemot vērā visus katrā konkrētā gadījumā pastāvošos faktiskos apstākļus;

3)

aizsardzības pasākumu, tādu kā bērnu nodošana aprūpē, valsts tiesa atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 20. pantam var noteikt tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

šim pasākumam ir jābūt steidzamam;

tam jābūt noteiktam attiecībā uz konkrētajā dalībvalstī esošajām personām, un

tam jābūt pagaidu rakstura pasākumam.

Minētā pasākuma īstenošana, kā arī tā saistošais raksturs tiek noteikts atbilstoši valsts tiesību aktiem. Pēc aizsardzības pasākuma noteikšanas valsts tiesai nav pienākuma nodot lietu piekritīgajai citas dalībvalsts tiesai. Tomēr tiktāl, ciktāl to prasa bērna interešu aizsardzība, valsts tiesai, kura ir noteikusi pagaidu vai aizsardzības pasākumus, tieši vai ar atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 53. pantam izraudzītās centrālās iestādes starpniecību par to jāinformē piekritīgā citas dalībvalsts tiesa;

4)

dalībvalsts tiesai, ja tai vispār nav jurisdikcijas, pēc savas iniciatīvas jāatzīst, ka tai nav piekritības, bet tai nav pienākuma nodot lietu citai tiesai. Tomēr tiktāl, ciktāl to prasa bērna interešu aizsardzība, valsts tiesai, kas pēc savas iniciatīvas atzinusi, ka tai nav piekritības, tieši vai ar atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 53. pantam izraudzītās centrālās iestādes starpniecību par to ir jāinformē piekritīgā citas dalībvalsts tiesa.


(1)  OV C 22, 26.01.2008.


Top