PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2007. gada 23. janvārī

Lieta T‑472/04

Vassilios Tsarnavas

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Civildienesta noteikumu 45. pants – Paaugstināšana amatā – Spriedums, ar kuru atcelts lēmums nepaaugstināt prasītāju amatā – Atkārtots nopelnu izvērtējums – Pamatojums

Priekšmets Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 23. decembra lēmumu tiktāl, ciktāl prasītāja uzvārds nav pievienots ne to ierēdņu sarakstam, kas tika izvirzīti paaugstināšanai amatā 1999. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, ne to ierēdņu sarakstam, kas atzīti par pelnījušiem paaugstināšanu amatā A4 pakāpē 1998. un 1999. gadā notikušās paaugstināšanas amatā ietvaros, ne arī to ierēdņu sarakstam, kuri tika paaugstināti amatā A4 pakāpē minēto paaugstināšanu amatā ietvaros

Nolēmums Atcelt Komisijas 2003. gada 23. decembra lēmumu, ar kuru, pirmkārt, prasītāja uzvārds nav pievienots to ierēdņu sarakstam, kas atzīti par pelnījušiem paaugstināšanu amatā A4 pakāpē 1998. un 1999. gadā notikušās paaugstināšanas amatā ietvaros, un, otrkārt, prasītājs nav paaugstināts amatā A4 pakāpē minēto paaugstināšanu amatā ietvaros. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

Ja, izpildot spriedumu, ar kuru atcelts atteikums paaugstināt prasītāju amatā tāpēc, ka nav veikts padziļināts prasītāja un citu dienestu amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošs izvērtējums, vadība no jauna veic salīdzinošu izvērtējumu, tai jāsalīdzina katra tāda ierēdņa situācija, kas paaugstināts attiecīgajā pakāpē vai iekļauts to ierēdņu sarakstā, kuri atzīti par ierēdņiem, kuri paaugstināšanu šajā pakāpē ir visvairāk pelnījuši, un kas attiecīgās paaugstināšanas amatā procedūrā saņēmis vērtējumu, kurš ir salīdzināms ar prasītāja vērtējumu vai zemāks par to. Vienīgi veicot šādu salīdzinošu izvērtējumu, var tikt ievēroti Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā paredzētie rūpības un objektivitātes nosacījumi, kā arī no vienlīdzīgas attieksmes principa izrietošās prasības.

Vadība nav tiesīga salīdzinošo izvērtējumu attiecināt tikai uz ierēdņiem, kas paaugstināti attiecīgās paaugstināšanas amatā procedūrā, izslēdzot paaugstināmos ierēdņus, kuri, lai arī netika paaugstināti, tika iekļauti to ierēdņu sarakstā, kuri atzīti par paaugstināšanu amatā visvairāk pelnījušiem ierēdņiem. Iespējamā lēmuma iekļaut prasītāja uzvārdu šajā sarakstā rezultātā viņš varētu tikt paaugstināts amatā nākamās paaugstināšanas amatā procedūrā, jo iecēlējinstitūcija, veicot nopelnu salīdzinošo izvērtējumu, principā ir tiesīga ņemt vērā, ka ierēdnis jau ticis ieteikts paaugstināšanai amatā iepriekšējā paaugstināšanas amatā procedūrā.

Tāpat vadība nedrīkst salīdzinošo nopelnu izvērtējumu attiecināt tikai uz ierēdņiem, kas paaugstināti attiecīgās paaugstināšanas amatā procedūrā un kuru novērtējums ir bijis daudz tuvāks vidējam novērtējumam savā ģenerāldirektorātā, salīdzinot ar prasītāja novērtējuma un vidējā novērtējuma viņa ģenerāldirektorātā attiecību, izslēdzot ierēdņus, kuru novērtējums bija salīdzināms ar prasītāja vērtējumu vai nedaudz zemāks par to. Vadībai jāizvērtē, vai atšķirīgā attieksme pret prasītāju un visiem šiem ierēdņiem, kas saņēmuši salīdzināmu vai zemāku vērtējumu, ir bijusi objektīvi pamatota ar citiem viņu nopelnu aspektiem, piemēram, citu informāciju par viņu administratīvo un personīgo situāciju, kas var konkretizēt vērtējumu, kas veikts, ņemot vērā tikai novērtējuma ziņojumus. Vadībai it īpaši jāizvērtē, vai šie citi viņu nopelnu aspekti ļauj uzskatīt, ka amatā paaugstināto ierēdņu nopelni patiešām bija lielāki nekā prasītāja nopelni.

(skat. 71., 73.–75, 77. un 82.–85. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1986. gada 8. oktobris, 91/85 Clemen u.c./Komisija, Recueil, 2853. lpp., 10. punkts; 2000. gada 9. novembris, C‑207/99 P Komisija/Hamptaux, Recueil, I‑9485. lpp., 19. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 21. oktobris, T‑168/96 Patronis/Padome, Recueil FP, I‑A‑299. un II‑833. lpp., 35. punkts; 1998. gada 5. marts, T‑221/96 Manzo‑Tafaro/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑307. lpp., 18. punkts; 2000. gada 3. oktobris, T‑187/98 Cubero Vermurie/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑885. lpp., 85. punkts; 2002. gada 11. jūlijs, T‑163/01 Perez Escanilla/Komisija, Recueil FP, I‑A‑131. un II‑717. lpp., 28. un 36. punkts; 2003. gada 19. marts, no T‑188/01 līdz T‑190/01 Tsarnavas/Komisija, Recueil FP, I‑A‑95. un II‑495. lpp., 107., 114., 121. un 122. punkts; 2003. gada 11. decembris, T‑323/02 Breton/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑325. un II‑1587. lpp., 99. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 55., 69. un 70. punkts; 2006. gada 22. februāris, T‑437/04 un T‑441/04 Standertskjöld‑Nordenstam un Heyraud/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑29. un II‑A‑2‑127. lpp., 60. punkts.