ĢENERĀLADVOKĀTA FILIPA LEŽĒ [PHILIPPE LÉGER] SECINĀJUMI,

sniegti 2004. gada 11. novembrī (1)

Apvienotās lietas C‑21/03 un C‑34/03

Fabricom SA

pret

État belge

[Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu]

Publiskie iepirkumi – Piedalīšanās publiskā iepirkumā – Visu personu, kas piedalījušās attiecīgo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu publiskā iepirkuma sagatavošanā, izslēgšana

1.     Vai tas, ka persona ir piedalījusies publiskā iepirkuma sagatavošanas darbos, aizliedz tai, kā arī ar šo personu saistītajam uzņēmumam piedalīties šajā iepirkuma procedūrā? Vai šāds noteikums, kura mērķis ir nepieļaut, ka kāda persona var gūt priekšrocības no tā, ka ir piedalījusies publiskā iepirkuma sagatavošanā, un kas to minētā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procesā nostāda situācijā, kas ir pretēja brīvai konkurencei, ir samērīgs ar tā mērķi? Tādi būtībā ir jautājumi, kurus Beļģijas Conseil d'État [Valsts padome] uzdod Tiesai šajās apvienotajās lietās.

I –    Atbilstošās tiesību normas

A –    Kopienu tiesiskais regulējums

2.     Materiālās Kopienu tiesības publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā veido Direktīva 97/52/EK, (2) ar ko groza Direktīvu 92/50/EEK, Direktīvu 93/36/EEK un Direktīvu 93/37/EEK par to, kā koordinēt procedūras, ar ko piešķir attiecīgi pakalpojumu valsts līgumus [publisko pakalpojumu līgumu], piegāžu valsts līgumus [publisko piegādes līgumu] un būvniecības valsts līgumus [publisko būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības], un Direktīva 98/4/EK, (3) ar ko groza Direktīvu 93/38/EEK, ar ko koordinē līgumu [publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju jomā.

3.     Šīs divas direktīvas (4) ņem vērā nepieciešamos grozījumus, kas tika izdarīti pēc tam, kad Eiropas Kopiena Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk tekstā – “PTO”) (5) ietvaros noslēdza Nolīgumu par iepirkumiem valsts vajadzībām [publiskajiem iepirkumiem], kura VI panta 4. punktā ir paredzēts:

“Iestādes veidā, kas var ierobežot konkurenci, nedz lūgs, nedz pieņems ieteikumus, ko var izmantot specifikāciju izstrādāšanai konkrētam iepirkumam, no sabiedrības, kas var būt komerciāli ieinteresēta attiecīgajā iepirkumā.”

4.     Šīs direktīvas atvēra konkurencei publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu Kopienas ietvaros, tai pat laikā koordinējot to piešķiršanas procedūras. Šo direktīvu galvenie mērķi ir nodrošināt, ka publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana gan vispārīgi, gan konkrētās nozarēs notiek, pirmkārt, pārskatāmi un, otrkārt, ievērojot brīvu konkurenci (6).

5.     Tieši tādēļ publisko iepirkumu jomā tika pieņemta Direktīva 89/665/EEK (7) (turpmāk tekstā – “Direktīva par pārsūdzības procedūrām”); tā reglamentē tiesību aizsardzības līdzekļus šajā jomā. Tās mērķis ir nodrošināt, ka līgumslēdzēju iestāžu pieņemtos lēmumus, ar kuriem tikušas pārkāptas Kopienu tiesības publisko iepirkumu jomā, var pienācīgi un nekavējoties pārsūdzēt.

B –    Valsts tiesiskais regulējums

6.     Beļģijas tiesībās direktīvas tika transponētas ar 1993. gada 24. decembra likumu par publisko iepirkumu un par noteiktiem būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem (8).

7.     1999. gada 25. marta Karaliskā lēmuma (9) 32. pants groza 1996. gada 8. janvāra Karalisko lēmumu par būvdarbu, piegāžu, pakalpojumu un valsts būvdarbu koncesiju publisko iepirkumu. 1999. gada 25. marta Karaliskā lēmuma 26. pants groza 1996. gada 10. janvāra Karaliskā lēmuma par būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publisko iepirkumu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs 65. pantu. Šie divi noteikumi identiskā veidā vispirms paredz absolūtu aizliegumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā tām personām, kas bija veikušas ar būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem saistītu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, kā arī relatīvu aizliegumu iesniegt piedāvājumu visiem tiem uzņēmumiem, kas saistīti (10) ar personu, kas bija veikusi sagatavošanas darbus attiecīgajam publiskajam iepirkumam. Tomēr uzņēmums var apstrīdēt šo prezumpciju, iesniedzot informāciju, kas ļauj konstatēt, ka tā dominējošā ietekme nav atstājusi iespaidu uz publisko iepirkumu.

II – Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

A –     Lietā C‑21/03

8.     Akciju sabiedrība Fabricom (turpmāk tekstā – “Fabricom”) ir uzņēmums, kas darbojas enerģijas un šķidrumu transportēšanas jomā. Tas tiek regulāri uzaicināts iesniegt piedāvājumus publiskajiem iepirkumiem, tostarp ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs.

9.     Ar prasības pieteikumu, kas 1999. gada 25. jūnijā iesniegts Beļģijas Conseil d’État, Fabricom lūdz atcelt 1999. gada 25. marta Karaliskā lēmuma 26. pantu. Fabricom norādīja, ka šis noteikums ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes pret visiem pretendentiem principam, Direktīvā par pārsūdzības procedūrām paredzētajam pārsūdzības tiesā efektivitātes principam, samērīguma principam, tirdzniecības un rūpniecības brīvībai, kā arī tiesībām uz īpašumu, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Papildu protokola 1. pantā. État belge [Beļģijas valsts] apstrīd šos apgalvojumus.

10.   Uzskatot, ka izskatāmās lietas iznākums ir atkarīgs no direktīvu publisko iepirkumu jomā atsevišķu noteikumu interpretācijas, Beļģijas Conseil d’État saskaņā ar EKL 234. pantu nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/38/EEK, ar ko koordinē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, it īpaši tās 4. panta 2. punkts, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/4/EK, kas groza iepriekš minēto Direktīvu 93/38/EEK, ņemot vērā samērīguma principu, tirdzniecības un rūpniecības brīvību, kā arī tiesības uz īpašumu, kas tostarp garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1952. gada 20. marta Papildu protokolā, aizliedz to, ka personai, kas veikusi ar minētajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem saistītu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, netiek atļauts iesniegt dalības pieteikumu vai piedāvājumu publiskā iepirkuma būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumam, neparedzot šai personai iespēju pierādīt, ka konkrētajos apstākļos tās iegūtā pieredze nevar izkropļot konkurenci?

2)      Vai atbilde uz iepriekšējo jautājumu būtu citāda, ja iepriekš minētās direktīvas, ņemot vērā minēto principu, brīvības un tiesības, interpretētu tādējādi, ka tās attiecas tikai uz privātiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus pret atlīdzību?

3)      Vai Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvu 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu [publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, it īpaši tās 1. un 2. pantu, var interpretēt tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde var jebkurā brīdī – līdz pat piedāvājumu izvērtēšanas procedūras beigām – atteikt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai iesniegt piedāvājumu uzņēmumam, kas saistīts ar personu, kura veikusi ar būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem saistītu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, lai gan minētais uzņēmums, atbildot uz līgumslēdzējas iestādes šajā sakarā uzdotajiem jautājumiem, ir apliecinājis, ka nav guvis nepamatotu priekšrocību, kas varētu izkropļot normālus konkurences apstākļus?”

B –    Lietā C‑34/03

11.   Šī pati sabiedrība Fabricom ar prasības pieteikumu, kas 1999. gada 8. jūnijā iesniegts Beļģijas Conseil d’État, lūdz atcelt arī 1999. gada 25. marta Karaliskā lēmuma 32. pantu. Fabricom un Beļģijas valsts argumenti būtībā ir tādi paši kā lietā C‑21/03 minētie.

12.   Arī šajā lietā Beļģijas Conseil d’État nolēma piemērot EKL 234. pantu, apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus trīs prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai [publisko pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai], it īpaši tās 3. panta 2. punktā, Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [publisko piegādes līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras], it īpaši tās 5. panta 7. punktā, Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [publisko būvdarbu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras], it īpaši tās 6. panta 6. punktā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīva 97/52, kas groza Direktīvu 92/50/EEK, Direktīvu 93/36/EEK un Direktīvu 93/37/EEK par to, kā koordinēt procedūras, ar ko piešķir attiecīgi publisko pakalpojumu līgumu, publisko piegādes līgumu un publisko būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības, it īpaši tas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā samērīguma principu, tirdzniecības un rūpniecības brīvību, kā arī tiesības uz īpašumu, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1952. gada 20. marta Papildu protokolā, aizliedz to, ka personai, kas veikusi ar minētajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem saistītu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, netiek atļauts iesniegt dalības pieteikumu vai piedāvājumu publiskā iepirkuma būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumam, neparedzot šai personai iespēju pierādīt, ka konkrētajos apstākļos tās iegūtā pieredze nevarēja izkropļot konkurenci?

2)      Vai atbilde uz iepriekšējo jautājumu būtu citāda, ja iepriekš minētās direktīvas, ņemot vērā minēto principu, brīvības un tiesības, interpretētu tādējādi, kas tās attiecas tikai uz privātiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus pret atlīdzību?

3)      Vai Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvu 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārsūdzības] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [publisko piegādes un būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības], it īpaši tās 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 5. pantu, var interpretēt tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde var jebkurā brīdī – līdz pat piedāvājumu izvērtēšanas procedūras beigām – atteikt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai iesniegt piedāvājumu uzņēmumam, kas saistīts ar personu, kura veikusi ar būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem saistītu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, lai gan minētais uzņēmums, atbildot uz līgumslēdzējas iestādes šajā sakarā uzdotajiem jautājumiem, ir apliecinājis, ka nav guvis nepamatotu priekšrocību, kas varētu izkropļot normālus konkurences apstākļus?”

13.    Ar 2003. gada 4. marta rīkojumu Tiesas priekšsēdētājs nolēma apvienot šīs divas lietas, ņemot vērā starp tām pastāvošo objektīvo saistību.

III – Vērtējums

14.   Tā kā trīs Beļģijas Conseil d’État uzdotie jautājumi divās Tiesā iesniegtajās lietās ir līdzīgi, iesaku pakāpeniski izskatīt katru prejudiciālo jautājumu saistībā ar lietu C‑34/03. Vēlāk norādīšu, vai attiecīgajam risinājumam būtu jābūt savādākam attiecībā uz konkrētajām nozarēm lietā C‑21/03.

15.   Pirmais un otrais iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir tik cieši saistīti, ka šķiet piemēroti izskatīt tos abus kopā. Līdz ar to vispirms atbildēšu uz pirmo un otro jautājumu kopā un tad – uz trešo.

16.   Vispirms ir jāatgādina, ka, kaut arī Tiesai procedūrā, kas uzsākta atbilstoši EKL 234. pantam, nav jālemj par valsts tiesību noteikumu saderību ar Kopienu tiesībām, nedz arī jāinterpretē valsts tiesību noteikumi, tās kompetencē tomēr ir sniegt iesniedzējtiesai visus norādījumus par Kopienu tiesību interpretāciju, kas ļautu tai novērtēt šo saderību, lai izlemtu tās izskatāmo lietu (11).

A –    Par pirmo un otro jautājumu: personas, kas piedalījusies publiskā iepirkuma izstrādē, izslēgšana no dalības publiskā iepirkuma procedūrā

17.   Uzdodot pirmo jautājumu, Beļģijas Conseil d’État būtībā jautā, vai direktīvas publisko iepirkumu jomā nepieļauj to, ka ikvienai personai, kas piedalījusies publiskā iepirkuma sagatavošanā, netiek atļauts iesniegt piedāvājumu šim publiskajam iepirkumam, neparedzot šai personai iespēju pierādīt, ka konkrētajos apstākļos tās iegūtā pieredze nevarēja izkropļot konkurenci starp minētā publiskā iepirkuma pretendentiem. Attiecībā uz otro jautājumu Beļģijas Conseil d’État jautā Tiesai, vai tās atbilde uz pirmo jautājumu būtu citādāka atkarībā no tā, vai direktīvas attiecas tikai uz privātpersonām, vai personām, kas sniedz pakalpojumus pret atlīdzību.

1.      Lietas dalībnieku argumenti

18.   Prasītājs pamata lietā Fabricom apgalvo, ka Karaliskā lēmuma 26. un 32. pants (turpmāk tekstā – “Beļģijas tiesību noteikumi”) ir pretrunā Kopienu tiesībām (12) un tostarp tie ir pretrunā nediskriminācijas principam, kas paredzēts direktīvās publisko iepirkumu jomā, kā arī spriedumā lietā Telaustria (13) iedibinātajai judikatūrai, kas arī uzsver šo principu. Būtībā, kā to norāda Fabricom, diskriminācijas aizliegums attiecas uz visiem pretendentiem, tai skaitā tiem, kas piedalījušies iepirkuma sagatavošanas posmā. Šos pēdējos minētos var izslēgt no piedalīšanās publiskajā iepirkumā tikai tad, ja ir skaidri un konkrēti redzams, ka ar šo dalību vien viņi gūst priekšrocību, kas izkropļo normālus konkurences apstākļus.

19.   Līdz ar to apstrīdētajos noteikumos paredzētā neapstrīdamā prezumpcija, pēc Fabricom domām, ir nesamērīga salīdzinājumā ar mērķi, ko ar tiem paredzēts sasniegt – nodrošināt godīgu konkurenci starp pretendentiem. Prasītājs pamata lietā atsaucas uz Tiesas judikatūru, (14) saskaņā ar kuru Kopienu tiesības nepieļauj to, ka konkrēts konkursa piedāvājums tiek izslēgts pēc pašas iestādes ierosmes, pamatojoties uz automātiski piemērojamu kritēriju (15).

20.   Fabricom atbalsta Austrijas un Somijas valdības, kuras savos apsvērumos norāda, ka pirms uzņēmuma izslēgšanas sakarā ar tā dalību sagatavošanas darbos ir jāveic pilnīga un diferencēta sagatavojošo darbu pārbaude, tostarp ir jāpārbauda, vai uzņēmumam bija pieeja līguma dokumentiem. Izslēgšana ir iespējama tikai tad, ja uzņēmums tā sagatavojošās darbības dēļ ir ieguvis īpašu informāciju saistībā ar līgumu, kas tam piešķīra konkurences priekšrocību.

21.   Komisija turpretī apgalvo, ka Beļģijas tiesību noteikumi paredz izvairīties no iespējamas diskriminācijas un konkurences priekšrocības tās personas labā, kas piedalījusies sagatavošanas darbos, kad tā iesniedz savu piedāvājumu šim pašam līgumam. Komisija uzsver – ja persona, kas veic sagatavošanas darbus, arī varētu kļūt par līgumslēdzēju, pastāvētu risks, ka tā virzītu publiskā iepirkuma sagatavošanu sev vēlamā virzienā.

2.      Vērtējums

22.   Vairāki Tiesas spriedumi jau ir iedibinājuši principus, kas Kopienu tiesībās reglamentē pretendentu atlasi publisko iepirkumu jomā (16). Kā jau iepriekš minēju, direktīvas publisko iepirkumu jomā – katra savā konkrētajā sfērā – paredz veicināt efektīvas konkurences attīstību (17). Šo mērķi var noteikt un sasniegt tikai tad, ja saimnieciskās darbības subjekti, kas piedalās publiskajā iepirkumā, dara to ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, bez jebkādas diskriminācijas.

23.   Ģenerāladvokāts Ruiss-Harabo Kolomers [Ruiz-Jarabo Colomer] apvienotajās lietās Lombardini un Mantovani (18) tādējādi ir pamatoti precizējis, ka “tādēļ ir nepieciešama sistēma, kas balstīta uz objektivitāti visos līmeņos, gan pēc būtības, gan formas. Pirmkārt, nosakot objektīvus kritērijus dalībai konkursā un publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā. Otrkārt, paredzot pārskatāmas procedūras, kurās atklātība ir ierasta lieta”.

24.   Ir vispārzināms, ka direktīvas publisko iepirkumu jomā nesatur tiešus noteikumus, kas reglamentē gadījumus, kad persona nevar piedalīties publisko iepirkumu procedūrās. Direktīvas tostarp nesatur noteikumus, saskaņā ar kuriem persona nevar piedalīties publiskā iepirkumā, ja tā ir iepriekš piedalījusies attiecīgā iepirkuma plānošanā.

25.   Tāpat ir vispārzināms, ka tādi vispārējie principi kā brīva konkurence, vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija ir piemērojami arī publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā. Līdz ar to nedrīkst diskriminēt atsevišķus pretendentus, neatkarīgi no tā, kāda ir publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas stadija.

26.   Tādējādi ir jāpārbauda, vai direktīvas publisko iepirkumu jomā un vispārējie Kopienu tiesību principi atļauj izslēgt no piedāvājuma iesniegšanas publiskam iepirkumam personu, kas ir piedalījusies minētā publiskā iepirkuma sagatavošanā. Šim nolūkam, lai sniegtu atbildi iesniedzējtiesai, saskaņā ar Tiesas izmantotajām interpretācijas metodēm (19) izskatīšu direktīvu publisko iepirkumu jomā tekstu, sistēmu, kā arī mērķi.

27.   Direktīva 92/50, (20) Direktīva 93/36 (21) un Direktīva 93/37, (22) ko groza Direktīva 97/52, kā arī Direktīva 93/38, (23) ko groza Direktīva 98/4, visas vienā no to pirmajiem noteikumiem paredz tiesību normu, saskaņā ar kuru līgumslēdzējām iestādēm ir jānodrošina tas, ka pretendentus nediskriminē (24).

28.   Turklāt Direktīvas 97/52 preambulas desmitais apsvērums un Direktīvas 98/4 preambulas trīspadsmitais apsvērums paredz līgumslēdzējai iestādei iespēju lūgt ieteikumus publiskā iepirkuma sagatavošanā, ar noteikumu, ka šādi ieteikumi neizkropļo konkurenci (25). Interesanti ir atzīmēt, ka tie ir PTO ietvaros noslēgtā nolīguma par publiskajiem iepirkumiem noteikumi.

29.   Līdz ar to pašreizējā Kopienu tiesību attīstības stadijā attiecībā uz tehniskajiem ieteikumiem publiskā iepirkuma sagatavošanā nekas direktīvu publisko iepirkumu jomā noteikumos neaizliedz to, ka līgumslēdzējas iestādes lūdz vai pieņem ieteikumus, ko var izmantot, sagatavojot specifikācijas konkrētiem līgumiem, no personas, kas var iesniegt piedāvājumu. Kopienu tiesības to aizliedz tikai tad, ja šādas rīcības rezultātā tiek apdraudēta efektīva konkurence (26).

30.   Šis īsais to direktīvu noteikumu pārskats, kas attiecas uz principiem, kas reglamentē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, noved pie šādiem secinājumiem. Vispirms, no gramatiskās interpretācijas metodes izriet, ka direktīvas ļauj līgumslēdzējām iestādēm lūgt dažādus ieteikumus publiskā iepirkuma sagatavošanai, ar nosacījumu, ka tas neapdraud konkurenci. Tomēr direktīvas neparedz, ka personas piedalīšanās publiskā iepirkuma sagatavošanas posmā ir nesaderīga ar vēlāku piedāvājuma iesniegšanu šim pašam iepirkumam.

31.   Šajā stadijā minētie direktīvu publisko iepirkumu jomā panti ir jāinterpretē, ņemot vērā citus noteikumus, kas ietverti šajās direktīvās, kā arī Kopienu tiesību vispārējos principus un pamattiesības. Tostarp tie ir jāizskata, ņemot vērā citus noteikumus, kas paredz objektīvus dalības un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus.

32.   Pat ja direktīvas neparedz iespēju neatbilstības dēļ izslēgt potenciālu pretendentu, kurš ir piedalījies sagatavošanas darbos, tās tomēr paredz iespējamo līguma noslēgšanas pretendentu atlases kritēriju sarakstu. Transponējot direktīvas publisko iepirkumu jomā, dalībvalstis kā kritērijus var paredzēt citus iemeslus, kas ļauj izslēgt pretendentu, ar nosacījumu, ka tas tiek darīts direktīvas mērķa sasniegšanai.

33.   Pašlaik direktīvās publisko iepirkumu jomā ietverto atsauču, kas attiecas uz līgumslēdzēju iestāžu iespēju lūgt vai pieņemt ieteikumus, ko var izmantot, sagatavojot specifikācijas konkrētam līgumam, mērķis nav iepriekš noteikt personas, kas var piedalīties šajā publiskajā iepirkumā. Tāpat kā Komisija, uzskatu, ka šādu noteikumu mērķis nav paplašināt iespējas lūgt vai pieņemt ieteikumus publiskā iepirkuma sagatavošanas laikā, bet gan izvairīties no tā, ka šī rīcība kaitē godīgai konkurencei. Šīs atsauces tādējādi pauž neticību pret personu, kas ir iesaistīta gan publiskā iepirkuma sagatavošanas procesā, gan līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā.

34.   Kā zināms, direktīvas standartizē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību procedūras ar mērķi nodrošināt efektīvu konkurenci šajā jomā. Kā jau to konstatēju, veicot direktīvu gramatisko un sistēmisko interpretāciju, tās neaptver visas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru detaļas, bet atstāj dalībvalstīm plašu rīcības brīvību to īstenošanā. Tiesai ir bijusi izdevība atgādināt, (27) ka direktīvas publisko iepirkumu jomā līdz ar to nerada standartizētu un izsmeļošu Kopienu tiesisko regulējumu un ka tajās ietverto kopējo noteikumu ietvaros dalībvalstis ir tiesīgas saglabāt vai pieņemt materiālās un procesuālās tiesību normas publisko iepirkumu jomā, ja vien tiek ievēroti visi attiecīgie Kopienu tiesību noteikumi (28).

35.   Šajā lietā šo dalībvalstu brīvību līdz ar to ierobežo, no vienas puses, direktīvu publisko iepirkumu jomā mērķi un, no otras puses, Kopienu tiesību vispārējie principi. No Tiesas judikatūras izriet, ka EK līguma pamatnoteikumi un Kopienu tiesību vispārējie principi tāpat var noteikt to pienākumu apjomu, kas piekrīt dalībvalstīm situācijās, kas ietilpst direktīvu piemērošanas jomā, bet kurām nav paredzēts nekāds konkrēts pienākums. Tādējādi Tiesa ir piebildusi, ka vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ir pamatā direktīvām attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, paredz pārskatāmības pienākumu, lai ļautu pārbaudīt tā ievērošanu (29).

36.    Tieši tāpēc attiecībā uz iemeslu, kādēļ personai var tikt liegta iespēja iesniegt piedāvājumu publiskam iepirkumam, tā kā direktīvas neparedz konkrētu noteikumu, dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas nodrošina direktīvu noteiktos mērķus. Tas tā var būt, piemēram, attiecībā uz tādas personas izslēgšanu no dalības konkursā, kas ir piedalījusies publiskā iepirkuma sagatavošanā un vēlas arī iesniegt savu piedāvājumu. Šādas izslēgšanas mērķis ir nodrošināt galveno mērķi – efektīvu konkurenci. Bet vai šāds noteikums atbilst nediskriminācijas principam, kas tāpat paredzēts direktīvā? Būtībā šāda noteikuma rezultātā tiek arī izslēgti noteikti pretendenti.

37.   Spriedumā lietā Storebaelt (30) Tiesa ir nolēmusi, ka pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu ir direktīvu publisko iepirkumu jomā pamatā. Tādējādi publisko iepirkumu sistēmas pamatā esošais vienlīdzības princips prasa, lai tie, kas vēlas iegūt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jau sākotnēji ir informēti par to, kas tiem ir jādara vai tieši pretēji – nav jādara, lai to panāktu. Ja dalībai publiskā iepirkuma sagatavošanas darbos ir tāds rezultāts, ka tas izslēdz šo personu, kas vēlas iesniegt savu piedāvājumu šim publiskajam iepirkumam, visiem potenciālajiem pretendentiem ir jāzina par šīm sekām un tiem jābūt brīvai izvēlei izlemt, vai piedalīties sagatavošanas posmā vai labāk iesniegt piedāvājumu šim publiskajam iepirkumam (31).

38.   Līdz ar to ir jāņem vērā gan vēlme nodrošināt efektīvu konkurenci, gan pretendentu vienlīdzības principa ievērošana. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienu tiesību galvenais mērķis nedrīkst tikt apdraudēts. Šajā lietā ir jāapsver, vai minēto direktīvu galvenais mērķis tiek nodrošināts ar tādiem tiesību aktiem kā šajā lietā, un apstiprinošas atbildes gadījumā – vai šie tiesību akti ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, kas ir saistīts ar to piemērošanu. Tādēļ jautājums ir, vai valsts tiesību akti paredz to, kas ir nepieciešams direktīvu mērķa pienācīgai un samērīgai īstenošanai.

39.   Tāpat kā Komisija, (32) es uzskatu, ka interešu konfliktu novēršanas nolūkos strīdīgais neatbilstības noteikums patiešām veicina godīgu konkurenci starp iespējamajiem pretendentiem un liedz līgumslēdzējām iestādēm tos diskriminēt. Šāds noteikums šķiet piemērots līdzeklis, lai sasniegtu direktīvās publisko iepirkumu jomā paredzēto mērķi.

40.   Visbeidzot, ir jāapsver, vai minētā neatbilstība ir samērīga ar šo direktīvu mērķi. Es uzskatu, ka tā ir.

41.   Vispirms ir būtiski vēlreiz norādīt, ka ikviens var brīvi izvēlēties, vai piedalīties publiskā iepirkuma sagatavošanas posmā, vai iesniegt tajā piedāvājumu. Atkarībā no konkrētajām interesēm tiks izdarīta izvēle piedalīties vienā vai otrā publiskā iepirkuma posmā. Tāpat ir jāuzsver, ka šī neatbilstība attiecas tikai uz konkrēto publisko iepirkumu.

42.   Neatbilstības noteikuma mērķis ir novērst situāciju, kad tiek traucēta konkurences rašanās sakarā ar to, ka pretendenta rīcībā ir informācija, kas izriet no tā piedalīšanās šī iepirkuma sagatavošanā. Būtībā ir praktiski neiespējami paredzēt tādus līdzekļus, kas ļautu nodrošināt, ka sagatavošanas posmā iegūtā informācija un pieredze nedarbosies attiecīgās personas labā, tai iesniedzot piedāvājumu. Iegūtās zināšanas lielākoties ir subjektīvas un grūti identificējamas, dažkārt pat pašai attiecīgajai personai (33).

43.   Līdz ar to tiesiskās drošības interesēs un it īpaši pārskatāmības interesēs, kas ir direktīvu publisko iepirkumu jomā pamatprincips, ir jānovērš visas priviliģētas situācijas rašanās iespējas, kas traucētu konkurencei.

44.   Šajā kontekstā pasākums, kas paredz tādu noteikumu kā Beļģijas tiesību aktos ietvertais, ir saderīgs ar Kopienu tiesību vispārējiem principiem un atbilst vispārējo interešu mērķim (34).

45.   Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai būtu jāsniedz citādāka atbilde, ja direktīvas publisko iepirkumu jomā tiktu interpretētas tādējādi, ka tās aizliedz iesniegt piedāvājumu publiskajam iepirkumam tikai privātpersonām, kas bija veikušas šī līguma priekšmeta pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, kā arī personām, kas sniedza šos pakalpojumus pret atlīdzību.

46.   Tāpat kā visas lietā iestājušās personas, kas Tiesā pauda savu nostāju šajā jautājumā, es uzskatu, ka nekas nepamato to, ka privātiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas snieguši pakalpojumus pret atlīdzību, tiek piemērota diskriminējoša attieksme, salīdzinot ar publisko tiesību uzņēmumiem, ar kuriem tie atrodas konkurējošās attiecībās saistībā ar vieniem un tiem pašiem publiskajiem iepirkumiem. Tiesas judikatūrā iepriekš ir ticis noteikts, ka Eiropas tiesības publisko iepirkumu jomā ir piemērojamas vienādi, neskatoties uz to, vai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas privātpersonai, vai personai, kurā valstij ir līdzdalība (35). Uzskatu, ka tas pats attiecas arī uz neatbilstības nosacījumu.

47.   Direktīva par to, kā koordinēt procedūras, ar ko piešķir publisko pakalpojumu līgumu, publisko piegādes līgumu un publisko būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības, kopā ar samērīguma principu, tirdzniecības un rūpniecības brīvību, kā arī tiesību uz īpašumu ievērošanu, neaizliedz tādu valsts tiesību noteikumu, kas paredz, ka visas personas, kas veikušas pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu izpēti, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, tiek automātiski izslēgtas no iespējas iesniegt dalības pieteikumu vai konkursa piedāvājumu šim publiskajam iepirkumam. Nav svarīgi, vai tā ir privātpersona, vai publisko tiesību persona, kas piedalījusies sagatavošanas darbos.

B –    Par trešo jautājumu: uzņēmuma, kas iesniedz piedāvājumu un kas saistīts ar personu, kura piedalījusies sagatavošanas darbos, izslēgšanas brīdis

48.   Uzdodot savu pēdējo jautājumu, Beļģijas Conseil d’État jautā Tiesai, vai direktīva par pārsūdzības procedūrām (36) aizliedz to, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējsubjekts var jebkurā laikā – līdz pat piedāvājumu izvērtēšanas procedūras beigām – atteikt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai iesniegt piedāvājumu uzņēmumam, kas saistīts ar personu, kura veikusi izpēti un pārbaudi publiskā iepirkuma sagatavošanas darbu ietvaros, lai gan minētais uzņēmums, atbildot uz līgumslēdzējas iestādes šajā sakarā uzdotajiem jautājumiem, apliecina, ka nav guvis nepamatotu priekšrocību, kas varētu izkropļot normālus konkurences apstākļus.

49.   Lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka direktīva par pārsūdzības procedūrām aizliedz to, ka līgumslēdzēja iestāde var jebkurā laikā – līdz pat piedāvājumu izvērtēšanas procedūras beigām – atteikt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai iesniegt piedāvājumu uzņēmumam, kas, atbildot uz līgumslēdzējas iestādes šajā sakarā uzdotajiem jautājumiem, apliecina, ka nav guvis nepamatotu priekšrocību, kas varētu izkropļot normālus konkurences apstākļus. Es piekrītu šim viedoklim.

50.   Kā jau iepriekš norādīts, attiecīgie valsts tiesību noteikumi paredz, ka ikviens uzņēmums, kas ir saistīts ar personu, kura attiecīgā publiskā iepirkuma ietvaros ir veikusi sagatavošanas darbus, var apstrīdēt prezumpciju, saskaņā ar kuru tā ir guvusi konkurences priekšrocību, sniedzot informāciju, kas ļauj konstatēt, ka dominējošā ietekme nav iespaidojusi līgumu. Tomēr līgumslēdzējai iestādei nav termiņa ierobežojuma un tā var jebkurā brīdī – tātad līdz pat līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras beigām – izslēgt uzņēmumu sakarā ar tā nepamatoto priekšrocību, kas tiek prezumēta par iegūtu, ja uzņēmuma sniegtie pierādījumi tiek atzīti par nepietiekamiem (37).

51.   Šāda situācija neļauj saistītajam uzņēmumam pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nepieciešamības gadījumā saņemt atzinumu no tiesas par to, ka konkrētajā lietā izslēgšanas prezumpcija, kas ir līdzvērtīga konkurences samazināšanai, nav piemērojama. Tomēr no direktīvas par pārsūdzības procedūrām un Tiesas judikatūras izriet, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pārsūdzības iespējas, kas ļauj apturēt procedūru vai jebkuru līgumslēdzējas iestādes lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (38). No tā izriet, ka lēmums par saistītā uzņēmuma izslēgšanu ir jāpaziņo pirms lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un tam ir jābūt izdarītam tādu laikposmu iepriekš, kas ļauj minētajam uzņēmumam, ja tas to uzskata par vajadzīgu, pārsūdzēt šo lēmumu un panākt lēmuma par izslēgšanu atcelšanu, ja tiek izpildīti ar to saistītie nosacījumi.

52.   Atļaujot pieņemt lēmumu par saistītā uzņēmuma, kurš vēlas iesniegt piedāvājumu, izslēgšanu līdz pat piedāvājumu izvērtēšanas procedūras beigām, tādējādi, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļus var izmantot tikai tādā stadijā, kad pārkāpumus vairs nevar izlabot, jo starpposmā jau ir piešķirtas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, un stadijā, kad pretendents var saņemt tikai zaudējumu atlīdzību, Beļģijas tiesību noteikumi apdraud direktīvas par pārsūdzības procedūrām lietderīgo iedarbību.

53.   Tāpēc es uzskatu, ka Direktīva 89/665 par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz pārsūdzības procedūru piemērošanu, piešķirot publisko piegādes un būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības, aizliedz tādu valsts tiesību noteikumu, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei jebkurā laikā – līdz pat piedāvājumu izvērtēšanas procedūras beigām – atteikt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai iesniegt piedāvājumu uzņēmumam, kas saistīts ar jebkuru personu, kura veikusi ar minētajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem saistītu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, lai gan minētais uzņēmums apliecina, ka nav guvis nepamatotu priekšrocību, kas varētu izkropļot normālus konkurences apstākļus.

54.   Manuprāt, argumenti, kas pausti saistībā ar jautājumiem, kas uzdoti lietas C‑34/03 ietvaros, var tikt attiecināti uz identiskiem jautājumiem lietā C‑21/03, kas attiecas uz direktīvu publisko iepirkumu jomā tādām noteiktām nozarēm kā ūdensapgāde, elektroapgāde, transports un telekomunikācijas.

IV – Secinājumi

55.   Tādējādi iesaku Tiesai uz pirmo un otro iesniedzējtiesas jautājumu atbildēt šādi:

“1)      Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīva 97/52/EK, kas groza Direktīvu 92/50/EEK, Direktīvu 93/36/EEK un Direktīvu 93/37/EEK par to, kā koordinēt procedūras, ar ko piešķir attiecīgi publisko pakalpojumu līgumu, publisko piegādes līgumu un publisko būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/4/EK, kas groza Direktīvu 93/38/EEK, ar ko koordinē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, ņemot vērā samērīguma principu, tirdzniecības un rūpniecības brīvību, kā arī tiesības uz īpašumu, neaizliedz tādu valsts tiesību noteikumu, kas paredz, ka ikvienai personai, kas veikusi ar minētajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem saistītu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, automātiski netiek atļauts iesniegt dalības pieteikumu vai piedāvājumu šim iepirkumam. Nav svarīgi, vai tā ir privātpersona vai publisko tiesību persona, kas piedalījusies sagatavošanas darbos;

2)      Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz pārsūdzības procedūru piemērošanu, piešķirot publisko piegādes un būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības, un Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, aizliedz tādu valsts tiesību noteikumu, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei jebkurā laikā – līdz pat piedāvājumu izvērtēšanas procedūras beigām – atteikt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai iesniegt piedāvājumu uzņēmumam, kas saistīts ar jebkuru personu, kura veikusi ar minētajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem saistītu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, lai gan minētais uzņēmums apliecina, ka nav guvis nepamatotu priekšrocību, kas varētu izkropļot normālus konkurences apstākļus.”

---

1 – Oriģinālvaloda – franču.

---

2 – Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīva (OV L 328, 1. lpp.).

---

3 – Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva (OV L 101, 1. lpp.).

---

4 – Turpmāk tekstā – “direktīvas publisko iepirkumu jomā”.

---

5 – Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.).

---

6 – Skat. 1989. gada 22. jūnija spriedumu lietā 103/88 Costanzo (Recueil, 1839. lpp., 18. punkta beigu daļa).

---

7 – Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārsūdzības] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [publisko piegādes un būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības] (OV L 395, 33. lpp. ). Līdzvērtīga direktīva ir pieņemta attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem konkrētās nozarēs, proti, Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 14. lpp.).

---

8 – 1994. gada 22. janvāra Moniteur belge.

---

9 – 1999. gada 9. aprīļa Moniteur belge, 11690. lpp.

---

10 – Karaliskā lēmuma izpratnē “saistīts uzņēmums” nozīmē jebkuru uzņēmumu, attiecībā uz kuru 1. punktā paredzētā persona vai nu tieši vai netieši var izmantot dominējošu ietekmi, vai jebkuru uzņēmumu, kas var izmantot dominējošu ietekmi attiecībā pret šo personu vai kas ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei sakarā ar īpašuma tiesībām, finanšu līdzdalību vai to regulējošiem noteikumiem. Tiek uzskatīts, ka pastāv dominējoša ietekme, ja uzņēmumam tieši vai netieši attiecībā uz citu uzņēmumu pieder uzņēmuma parakstītā pamatkapitāla daļu vairākums, pieder uzņēmuma emitēto daļu balsstiesību vairākums vai ir iespēja iecelt vairāk kā pusi no uzņēmuma vadības, izpildinstitūcijas vai uzraudzības institūcijas locekļiem.

---

11 – Tostarp skat. 1993. gada 15. decembra spriedumu lietā C‑292/92 Hünermund u.c. (Recueil, I‑6787. lpp., 8. punkts); 2001. gada 3. maija spriedumu lietā C‑28/99 Verdonck u.c. (Recueil, I‑3399. lpp., 28. punkts) un 2001. gada 12. jūlija spriedumu lietā C‑399/98 Ordine degli Architetti (Recueil, I‑5409. lpp., 48. punkts).

---

12 – Ir jānorāda, ka Fabricom bija iesniedzis sūdzību Komisijā par minētajiem Beļģijas tiesību noteikumiem, uz kuru Komisija atbildēja, norādot, ka tā nevar konstatēt Kopienu tiesību pārkāpumu.

---

13 – 2000. gada 7. decembra spriedums lietā C‑324/98 Telaustria un Telefonadress (Recueil, I‑10745. lpp.).

---

14 – Tostarp skat. 2001. gada 27. novembra spriedumu apvienotajās lietās C‑285/99 un C‑286/99 Lombardini un Mantovani (Recueil, I‑9233. lpp).

---

15 – Šajā lietā šis kritērijs ir pretendenta piedalīšanās sagatavošanas darbos.

---

16 – Tostarp skat. 1988. gada 20. septembra spriedumu lietā 31/87 Beentjes (Recueil, 4635. lpp.) un iepriekš minēto spriedumu lietā Lombardini un Mantovani.

---

17 – 1989. gada 22. jūnija spriedums lietā 103/88 Costanzo (Recueil, 1839. lpp.).

---

18 – Skat. viņa secinājumus iepriekš minētajā lietā (25. punkts).

---

19 – Tostarp skat. 2000. gada 23. marta spriedumu lietā C‑208/98 Berliner Kindl Brauerei (Recueil, I‑1741. lpp.); 2000. gada 12. oktobra spriedumu lietā C‑372/98 Cooke (Recueil, I‑8683. lpp.) un 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C­‑341/01 Plato Plastik Robert Frank (Recueil, I‑4883. lpp.).

---

20 – Skat. 3. panta 2. punktu.

---

21 – Skat. 5. panta 7. punktu.

---

22 – Skat. 6. panta 6. punktu.

---

23 – Skat. 4. panta 2. punktu.

---

24 – Līgumslēdzējas iestādes nodrošina to, ka piegādātājus, būvuzņēmējus vai pakalpojumu sniedzējus nediskriminē.

---

25 – “[T]ā kā līgumslēdzēji subjekti var lūgt vai pieņemt ieteikumus, ko var izmantot, sagatavojot specifikācijas konkrētiem līgumiem, ar noteikumu, ka šādi ieteikumi neierobežo konkurenci.”

---

26 – Šo nostāju savos apsvērumos atbalsta arī Austrijas un Somijas valdības.

---

27 – 1987. gada 9. jūlija spriedums apvienotajās lietās no 27/86 līdz 29/86 CEI u.c. (Recueil, 3347. lpp., 15. punkts).

---

28 – Tiesa to apstiprina iepriekš minētajā spriedumā lietā Beentjes (20. punkts).

---

29 – Skat. 1999. gada 18. novembra spriedumu lietā C‑275/98 Unitron Scandinavia un 3‑S (Recueil, I‑8291. lpp., 31. punkts); iepriekš minēto spriedumu lietā Telaustria un Telefonadress (61. punkts) un 2001. gada 3. decembra rīkojumu lietā C‑59/00 Vestergaard (Recueil, I‑9505. lpp.).

---

30 – Skat. 1993. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑243/89 Komisija/Dānija (Recueil, I‑3353. lpp., 33. punkts).

---

31 – No pārskatāmības principa, kas ietverts arī direktīvās publisko iepirkumu jomā, izriet līgumslēdzēju iestāžu pienākums nodrošināt atklātību attiecībā pret pretendentiem, lai tiem būtu pieejama informācija par dalības publiskajā iepirkumā kārtību.

---

32 – Skat. apsvērumu 27. punktu.

---

33 – Būtībā persona bieži neapzināti gūst labumu no zināšanām un informācijas, kas iegūta tās dalības sagatavošanas darbos laikā. Godīgs vai negodīgs nolūks nevarētu ietekmēt priekšrocību, kas tiek radīta šīs personas labā, salīdzinot ar citiem pretendentiem.

---

34 – Šajā sakarā skat. 1994. gada 5. oktobra spiedumu lietā C‑280/93 Vācija/Padome (Recueil, I‑4973. lpp.).

---

35 – Tostarp skat. 1999. gada 18. novembra spriedumu lietā C‑107/98 Teckal (Recueil, I‑8121. lpp.).

---

36 – Atgādinu, ka jautājums šeit ir par Direktīvu 89/665, kas minēta šo secinājumu sadaļā par atbilstošajām tiesību normām.

---

37 – Sliktākajā gadījumā uzņēmums var uzzināt par tā izslēgšanu vienlaicīgi ar paziņojumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu izvēlētajam pretendentam.

---

38 – Tostarp skat. 1999. gada 28. oktobra spriedumu lietā C‑81/98 Alcatel Austria u.c. (Recueil, I‑7671. lpp.).