EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.9.2025

COM(2025) 509 final

2025/0285(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko uz 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kas piemērojamas Vidusjūrā un Melnajā jūrā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

·Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar pašreizējiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar KZP mērķiem un noteikumiem.

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības, jo īpaši tās, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

A.Vidusjūras rietumdaļas daudzgadu pārvaldības plāna īstenošana

Saskaņā ar Vidusjūras rietumdaļas demersālajām zvejniecībām izstrādāto daudzgadu plānu Padomei ir katrai dalībvalstij jānosaka maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, ko traleri, kuri Vidusjūras rietumdaļā apzvejo demersālos krājumus, katrā zvejas piepūles grupā drīkst īstenot attiecībā uz minētā plāna I pielikumā norādītajām krājumu grupām.

Turklāt plānā ir noteikti tā aptverto krājumu ilgtermiņa pārvaldībai domāti mērķrādītāji un pasākumi. Ar 2025. gadu sākas daudzgadu pārvaldības plāna īstenošanas ilgtermiņa posms, kurā saskaņā ar 4. un 6. pantu piemēro MSY diapazonus. Tāpēc 2026. gada zvejas iespējas atbildīs ZZTEK noteiktajiem diapazoniem, kurus izmantos iespējamo pārvaldības variantu izvērtēšanā.

Turklāt, lai rosinātu izmantot selektīvus zvejas rīkus un efektīvas zivju mazuļu un nārstotāju aizsardzības nolūkā noteiktu zvejas aizlieguma apgabalus, priekšlikums patur spēkā sākotnēji 2022. gadā izveidoto kompensācijas mehānismu, kurš tiks sīkāk izstrādāts, kad būs kļuvis pieejams jaunākais ZZTEK ieteikums.

B.Vidusjūrā piemērojamie GFCM pasākumi

–Maksimālā flotes kapacitāte un individuālam kuģim atļauto zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) skaita iesaldēšana, kā arī maksimālie lielās korifēnas nozvejas limiti, kas saskaņā ar 2023. gada GFCM daudzgadu pārvaldības plānu piemērojami visā Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals jeb ĢAA)

2022. gada novembrī savā gadskārtējā sanāksmē GFCM pieņēma ieteikumu, kas prasa uz 2026. gadu noteikt lielās korifēnas nozvejas limitus. Tāpat kā 2025. gadā Komisija ierosina turpināt pieļaujamā flotes kapacitātes maksimuma īstenošanu attiecībā uz ZPI, kuru mērķsuga ir lielā korifēna. Šis kapacitātes maksimums balstās uz kapacitāti, kas GFCM paziņota 2019. gadā.

– Maksimālais anšova un sardīnes nozveju apjoms un pasākumi, kas mazo pelaģisko sugu krājumiem saskaņā ar 2021. gada GFCM daudzgadu pārvaldības plānu piemērojami Adrijas jūrā (17. un 18. ĢAA)

Savā nākamajā gadskārtējā sanāksmē, kas gaidāma 2025. gada novembrī, GFCM grasās pieņemt jaunu ieteikumu, kurš uz 2026. gadu noteiks mazo pelaģisko sugu nozvejas limitus. Tāpat kā 2025. gadā Komisija ierosina turpināt pieļaujamā flotes kapacitātes maksimuma īstenošanu attiecībā uz riņķvada kuģiem un pelaģiskajiem traleriem, kuru mērķsugas ir no mazo pelaģisko sugu krājumiem. Šis kapacitātes maksimums balstās uz kapacitāti, kas GFCM paziņota 2014. gadā.

–Uz demersālajiem krājumiem vērsti pasākumi, kas saskaņā ar demersālajām sugām domāto 2019. gada GFCM daudzgadu pārvaldības plānu piemērojami Adrijas jūrā (17. un 18. ĢAA)

Savā nākamajā gadskārtējā sanāksmē, kas gaidāma 2025. gada novembrī, GFCM grasās pieņemt jaunu ieteikumu, kurš uz 2026. gadu noteiks durvju traļa (OTB) kuģu un rāmja traļa (TBB) kuģu zvejas piepūli, kāda palīdzēs 2026. gadā sasniegt MSY. Ierosinātais flotes kapacitātes maksimums atbilst kapacitātei, kas GFCM paziņota par 2025. gadu, vai 2015.–2017. gada vidējai kapacitātei.

–Maksimālie sārtās dziļūdens garneles nozvejas limiti un heka maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle un flotes kapacitāte, kas saskaņā ar 2022. gada GFCM daudzgadu pārvaldības plānu piemērojama Sicīlijas šaurumā (12.–16. ĢAA)

Savā nākamajā gadskārtējā sanāksmē, kas gaidāma 2025. gada novembrī, GFCM grasās pieņemt jaunu ieteikumu, kurš uz 2026. gadu noteiks maksimālos sārtās dziļūdens garneles nozvejas limitus un maksimālo pieļaujamo heka zvejas piepūli un flotes kapacitāti Sicīlijas šaurumā.

–Maksimālā flotes kapacitāte un nozvejas limiti, kas saskaņā ar attiecīgajiem GFCM daudzgadu pārvaldības plāniem sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles zvejā piemērojami Sicīlijas šaurumā (12.–16. ĢAA), Jonijas jūrā (19.–21. ĢAA) un Levantes jūrā (24.–27. ĢAA)

Savā nākamajā gadskārtējā sanāksmē, kas gaidāma 2025. gada novembrī, GFCM grasās pieņemt jaunus ieteikumus, kuri uz 2026. gadu noteiks maksimālos dziļūdens garneļu nozvejas limitus Sicīlijas šaurumā, Jonijas jūrā un Levantes jūrā. Tāpat kā 2025. gadā Komisija ierosina turpināt pieļaujamā flotes kapacitātes maksimuma īstenošanu attiecībā uz flotēm, kuru mērķsugas ir dziļūdens garneles, kam ir izstrādāts GFCM daudzgadu plāns.

–Uz sarkanspuru pageli vērsti pasākumi, kas saskaņā ar x GFCM daudzgadu pārvaldības plānu piemērojami Alvoranas jūrā (1.–3. ĢAA)

Priekšlikumā ir vairāki vietturi, kas domāti tekstam par krājumiem, kuru gadījumā līdz ar 2025. gadu beidzas GFCM noteiktie pārejas pasākumi vai kuru gadījumā saskaņā ar pārvaldības plānu pastāvīgā posma prasībām jānosaka gada nozvejas un zvejas piepūles limiti, vai kuru gadījumā nākamajā gadskārtējā sanāksmē GFCM būtu jāpieņem jauni pasākumi.

Tiklīdz gaidāmā GFCM gadskārtējā sanāksme būs notikusi, Komisijas dienesti šo priekšlikumu atjauninās ar neoficiālu dokumentu.

C.Melnajā jūrā piemērojamie GFCM pasākumi

1.Autonoma brētliņas kvota, kuras pamatā ir zinātniskais ieteikums.

2.Akmeņplekstes KPN un kvotu sadalījums, kas ir saskanīgs ar 2017. gada GFCM akmeņplekstes zvejniecību daudzgadu pārvaldības plānu, ar kuru īsteno Ieteikumu GFCM/43/2019/3 (29. ĢAA), kas grozīts ar Ieteikumu GFCM/47/2024/8.

Šajā priekšlikumā ir iekļauti ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti pasākumi (piemēram, ar nārstu saistīti zvejas aizliegumi), jo bez šādiem aizlieguma periodiem zvejas iespējas (piemēram, attiecībā uz akmeņpleksti Melnajā jūrā) nebūtu iespējams noteikt tādā pašā apjomā. Aizlieguma periodu ilgums var atšķirties atkarībā no zinātniskajā ieteikumā novērtētā krājuma stāvokļa.

2025/0285 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko uz 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kas piemērojamas Vidusjūrā un Melnajā jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punkts paredz, ka zvejas iespējas dalībvalstīm iedalāmas tā, lai ikvienai no tām nodrošinātu relatīvu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti. Minētās regulas 16. panta 4. punktā noteikts, ka zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem.

(2)Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantu zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, kas izteikti apspriežoties.

(3)Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) savā 47. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/47/2024/1, kurā noteikti ilgtermiņa pārvaldības pasākumi attiecībā uz zuti (Anguilla anguilla), – to paredz Ieteikums GFCM/46/2023/16 par zuša ilgtermiņa pārvaldības plānu (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals jeb ĢAA). Ieteikums GFCM/47/2024/1 uz 2026. gadu saglabā sešus mēnešus ilgu komerciālās zvejas aizliegumu un aizliedz atpūtas zvejniecības. Turklāt minētais ieteikums stikla zušu komerciālās zvejas darbību ilgumu ierobežo līdz diviem mēnešiem un šādu zveju pieļauj tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Saskaņā ar minēto ieteikumu šiem pasākumiem ir jāattiecas uz visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem un saldūdeņiem, kā arī iesāļūdeņiem, to vidū estuāriem, krasta lagūnām un pārejas ūdeņiem. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(4)GFCM savā 47. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pieņēma arī Ieteikumu GFCM/47/2024/2, kurā noteikti ilgtermiņa pasākumi, kas nodrošina sarkanā koraļļa (Corallium rubrum) izmantošanas ilgtspējību, – to paredz Ieteikums GFCM/43/2019/4 par pārvaldības plānu ilgtspējīgai sarkanā koraļļa izmantošanai Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ĢAA). Ieteikums GFCM/47/2024/2 uz 2026. gadu patur spēkā iesaldēto zvejas piepūli, kas izteikta ar zvejas atļauju skaita maksimumu, un sarkanā koraļļa ieguves limitus. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(5)GFCM savā 46. gadskārtējā sanāksmē 2023. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/46/2023/14 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgai lielās korifēnas (Coryphaena hippurus) izmantošanai Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ĢAA). Minētais ieteikums saskaņā ar piesardzīgu pieeju uz 2024.–2026. gada pārejas periodu ieviesa flotes kapacitātes maksimumu, iesaldēja zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) kapacitāti, kāda pieejama individuālam kuģim, un noteica nozvejas limitu. Attiecībā uz atpūtas zvejniecībām šis ieteikums nosaka arī to, ka jāievēro dienas individuālais limits. Minētie pasākumi kopš 2024. gada ar Padomes Regulu (ES) 2024/259 9 2 un Padomes Regulu (ES) 2025/219 10 3 ir ieviesti Savienības tiesībās. Šie pasākumi būtu Savienības tiesībās jāpatur arī 2026. gadā.

(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 11 4 ir izveidojusi daudzgadu plānu zvejniecībām, kas demersālos krājumus izmanto Vidusjūras rietumdaļā (GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ĢAA). Minētais plāns nosaka aptverto krājumu ilgtermiņa saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai domātus mērķapjomus un pasākumus. To vidū ir pasākumi, kas veicami, lai mērķkrājumi sasniegtu un noturētu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), tādā veidā panākot, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana ļauj atjaunot zvejojamo sugu populācijas un noturēt tās virs līmeņa, kāds spēj nodrošināt MSY.

(7)Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas saskanīgi ar Regulas (ES) 2019/1022 4. panta 1. punktu būtu jānosaka atbilstoši zvejas izraisītas zivju mirstības vērtību diapazonam, kāds nodrošina MSY (FMSY diapazoni), vai mazākā apjomā un saskaņā ar minētajā regulā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem. FMSY diapazoni ir noteikti attiecīgajā ZZTEK ieteikumā. Ja adekvāta zinātniskā informācija nav pieejama, saskaņā ar minētās regulas 4. panta 6. punktu tās pašas regulas 1. panta 2. punktā minēto krājumu un 1. panta 3. punktā minēto krājumu zvejas iespējas būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(8)Turklāt zvejas iespējas jāizsaka, no vienas puses, ar traleru un āķu jedu kuģu maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, kāda ir saskanīga ar Regulas (ES) 2019/1022 7. pantā noteikto zvejas piepūles režīmu, un, no otras puses, ar maksimālajiem Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas limitiem, kas piemērojami dziļūdens apgabalos, un viss minētais jānosaka saskaņā ar zinātnisko ieteikumu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu.

(9)[VIETTURIS, Vidusjūras rietumdaļa. ZZTEK ieteiktā zvejas piepūle traleriem un āķu jedu kuģiem un nozvejas limiti dziļūdens garnelēm]

(10)Lai rosinātu izmantot selektīvus zvejas rīkus un efektīvas zivju mazuļu un nārstotāju aizsardzības nolūkā noteiktu zvejas aizlieguma apgabalus, Padomes Regula (ES) 2022/110 12 5 izveidoja kompensācijas mehānismu, kas saistīts ar traleru zvejas piepūles režīmu. [VIETTURIS, ZZTEK ieteikums]

(11)Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 6. pantu, ja zinātniskais ieteikums liecina, ka tās 1. panta 2. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par piesardzīgo biomasas references rādītāju (BPA) vai ir mazāka par biomasas limita references rādītāju (BLIM), ir jāveic korektīvi pasākumi, kas nodrošina krājumu drīzu atgriešanos virs līmeņa, kāds spēj nodrošināt MSY.

(12)GFCM savā 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/44/2021/20 par daudzgadu pārvaldības plānu mazo pelaģisko sugu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ĢAA), un ar šo ieteikumu uz laiku no 2022. līdz 2029. gadam ir ieviests maksimālais nozveju apjoms un ar to saistīts flotes kapacitātes maksimums riņķvada kuģiem un pelaģiskajiem traleriem, ja to mērķsugas ir mazās pelaģiskās sugas. Šie pasākumi, ja tie attiecas uz 2026. gadu, būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(13)[VIETTURIS, GFCM 48. sanāksme, Adrijas jūras mazās pelaģiskās sugas]

(14)GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/5 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ĢAA), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem ir ieviests zvejas piepūles režīms un flotes kapacitātes maksimums, kā arī noteikts pienākums attiecībā uz svarīgākajiem krājumiem līdz 2026. gadam sasniegt FMSY. Tāpēc šie pasākumi, ja tie attiecas uz 2026. gadu, būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(15)[VIETTURIS, GFCM 48. sanāksme, Adrijas jūras demersālās sugas]

(16)Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un tās maznozīmīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu un demersālo sugu krājumiem, saskaņā ar Ieteikuma GFCM/43/2019/5 13. punktu ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un tālab Slovēnijas flotei nodrošināt piekļuvi vismaz minimālai demersālo krājumu zvejas piepūlei.

(17)GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/45/2022/4 par daudzgadu pārvaldības plānu demersālo krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Sicīlijas šaurumā (GFCM 12.–16. ĢAA), ar ko atcēla Ieteikumu GFCM/44/2021/12 un GFCM/42/2018/5. Ieteikums GFCM/45/2022/4 ieviesa heka zvejas piepūles režīmu un sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris) nozvejas limitus, kā arī iesaldēja zvejas kapacitāti. Šie pasākumi, ja tie attiecas uz 2026. gadu, būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(18)[VIETTURIS, GFCM 48. sanāksme, daudzgadu plāna noteiktā pārejas posma pagarināšana par vienu gadu]

(19)GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/45/2022/5 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Sicīlijas šaurumā (GFCM 12.–16. ĢAA), ar ko atcēla Ieteikumu GFCM/44/2021/7 un GFCM/43/2019/6. Ar Ieteikumu GFCM/45/2022/5 tika ieviests nozvejas limits un iesaldēta zvejas kapacitāte. Šie pasākumi, ja tie attiecas uz 2026. gadu, būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(20)[VIETTURIS, GFCM 48. sanāksme, daudzgadu plāna noteiktā pārejas posma pagarināšana par vienu gadu]

(21)GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/45/2022/6 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Jonijas jūrā (GFCM 19.–21. ĢAA), ar ko atcēla Ieteikumu GFCM/44/2021/8 un GFCM/42/2018/4. Ar Ieteikumu GFCM/45/2022/6 tika ieviests nozvejas limits un iesaldēta zvejas kapacitāte. Šie pasākumi, ja tie attiecas uz 2026. gadu, būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(22)[VIETTURIS, GFCM 48. sanāksme, daudzgadu plāna noteiktā pārejas posma pagarināšana par vienu gadu]

(23)GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/45/2022/7 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Levantes jūrā (GFCM 24.–27. ĢAA), ar ko atcēla Ieteikumu GFCM/44/2021/6 un GFCM /42/2018/3. Ar Ieteikumu GFCM/45/2022/7 tika ieviests nozvejas limits un iesaldēta zvejas kapacitāte. Šie pasākumi, ja tie attiecas uz 2026. gadu, būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(24)[VIETTURIS, GFCM 48. sanāksme, pasākumi attiecībā uz sarkanspuru pageli]

(25)Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, ko sniegusi GFCM darba grupa Melnās jūras jautājumos, un lai nodrošinātu brētliņas (Sprattus sprattus) krājumu ilgtspēju Melnajā jūrā (GFCM 29. ĢAA), brētliņas kvota būtu jāsaglabā pašreizējā līmenī. Tādēļ ir lietderīgi šim krājumam arī turpmāk noteikt autonomu kvotu.

(26)GFCM savā 47. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/47/2024/8, ar ko grozīja Ieteikumu GFCM/43/2019/3 un GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes (Scophthalmus maximus) zvejniecībām Melnajā jūrā (GFCM 29. ĢAA). Ieteikums GFCM/47/2024/8 ievieš atjauninātu reģionālo kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), kā arī akmeņplekstes kvotu sadales sistēmu. Ieteikums GFCM/41/2017/4 divus mēnešus ilgo zvejas aizlieguma periodu un zvejas dienu skaita ierobežošanu līdz 180 dienām gadā funkcionāli saista ar zvejas iespējām. Šie pasākumi, ja tie attiecas uz 2026. gadu, būtu jāievieš Savienības tiesībās, jo bez tiem KPN būtu jānosaka citā apjomā.

(27)Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 13 6 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jāprecizē kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(28)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2026. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un izmanto šādus zivju krājumus:

a)zutis (Anguilla anguilla), sarkanais korallis (Corallium rubrum) un lielā korifēna (Coryphaena hippurus) Vidusjūrā;

b)Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā;

c)anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā;

d)heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā;

e)heks (Merluccius merluccius) un sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) Sicīlijas šaurumā;

f)sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā, Jonijas jūrā un Levantes jūrā;

g)sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā;

h)brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā.

2.Kad attiecīgajos noteikumos uz to ir konkrēti norādīts, šo regulu piemēro vēl citām Savienības zvejas darbībām, arī atpūtas zvejniecībās.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punktā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

(a)“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

(b)“atpūtas zvejniecības” ir nekomerciālu zvejas darbību kopums, ar ko jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

(c)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN):

i) zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

ii) visās pārējās zvejniecībās ir zivju daudzums, ko gada laikā drīkst nozvejot no katra krājuma;

(d)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

(e)“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN;

(f)“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru pieejams analītisks novērtējums;

(g)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmāku nozveju iespējām;

(h)“zivju pievilināšanas ierīce” (ZPI) ir jebkura uz jūras virsmas peldoša noenkurota iekārta, ar ko paredzēts pievilināt zivis.

3. pants 
Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zvejas zonu definīcijas:

a)“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2124 14 7 I pielikumā noteiktie apgabali;

b)“Vidusjūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

c)“Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

d)“Adrijas jūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

e)“Sicīlijas šaurums” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

f)“Jonijas jūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

g)“Levantes jūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

h)“Alvoranas jūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

i)“Melnā jūra” ir Regulas (ES) 2023/2124 I pielikumā noteiktā GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vidusjūra

4. pants
Zutis

1.    Šo pantu piemēro GFCM 1.–27. ģeogrāfiskajam apakšapgabalam, iesāļūdeņiem un saldūdeņiem. Ar iesāļūdeņiem saprot estuārus, krasta lagūnas un pārejas ūdeņus.

2.    Vismaz sešus mēnešus 2026. gadā ir aizliegts veikt 12 cm lielāko garumu pārsnieguša zuša (Anguilla anguilla) komerciālās zvejas darbības, kurās zuti iegūst specializētajā zvejā vai nejaušā piezvejā. Šajā nolūkā katra attiecīgā dalībvalsts nosaka vienu vai vairākus zvejas aizlieguma periodus un ņem vērā sekojošo:

a)    attiecīgā gadījumā zvejas aizlieguma periods vai periodi vienā dalībvalstī dažādos zvejas apgabalos var atšķirties, lai ņemtu vērā zuša migrācijas ģeogrāfisko un temporālo modeli dažādos zuša dzīves posmos;

b)    aizlieguma periods vai periodi ilgst vismaz sešus secīgus mēnešus vai kopumā vismaz sešus mēnešus atbilstoši 3. punkta nosacījumiem;

c)    zvejas aizlieguma periods vai periodi ir saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1100/2007 158 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, spēkā esošajiem nacionālajiem pārvaldības plāniem un zuša migrācijas temporālajiem modeļiem konkrētajā dzīves posmā attiecīgajā dalībvalstī.

3.    Minētais zvejas aizlieguma periods ilgst no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. martam, un katra attiecīgā dalībvalsts papildus nosaka vēl trīs mēnešus ilgu zvejas aizlieguma periodu, kas iekrīt laikposmā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. novembrim.

4.    Tāda zuša komerciālās zvejas darbības, kura lielākais garums ir mazāks par 12 cm, katru gadu ir atļautas divus mēnešus, un minētās zvejas darbības uzrauga apstiprināta zinātniska iestāde, kas pārrauga datu apkopošanu un analīzi.

5.    Maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais pasīvo zvejas rīku skaits, ar kuriem atļauts komerciālos nolūkos zvejot zuti, kura lielākais garums ir mazāks par 12 cm, nepārsniedz attiecīgos I pielikumā noteiktos līmeņus.

6.    Ir aizliegtas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst jebkurā dzīves posmā esošu zuti.

7.    Katra attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par:

a) zvejas aizlieguma periodu vai periodiem, ko tā noteikusi saskaņā ar 2. un 3. punktu; šo informāciju paziņo līdz 2026. gada 1. martam;

b) valsts pasākumiem, kuri attiecas uz zvejas aizlieguma periodu vai periodiem, ko tā noteikusi saskaņā ar 2. un 3. punktu; šo informāciju paziņo divu nedēļu laikā pēc minēto pasākumu pieņemšanas;

c) laikposmu, kurā saskaņā ar 4. punktu atļauts zvejot zuti, kura lielākais garums ir mazāks par 12 cm; šo informāciju paziņo līdz 2026. gada 1. martam.

5. pants
Sarkanais korallis

Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām, ar kurām Vidusjūrā tiek iegūts sarkanais korallis (Corallium rubrum).

Specializētajās zvejniecībās maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa daudzums, ko ieguvuši Savienības zvejas kuģi un kas iegūts Savienības zvejas darbībās, nepārsniedz II pielikumā noteiktos apjomus.

6. pants
Lielā korifēna

1. Šo pantu piemēro visām komerciālās pelaģiskās zvejas darbībām, ar kurām Savienības zvejas kuģi, izmantojot ZPI, Vidusjūrā kā mērķsugu zvejo lielo korifēnu (Coryphaena hippurus).

To piemēro arī lielās korifēnas atpūtas zvejniecībām Vidusjūrā.

2. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT) un piemērojama Savienības zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikta III pielikuma a) punktā.

3. Maksimālais ZPI skaits uz vienu kuģi, kam atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikts III pielikuma b) punktā.

4. Maksimālais lielās korifēnas nozveju apjoms nepārsniedz III pielikuma c) punktā noteiktos apjomus.

Atpūtas zvejniecībās maksimālais nozveju apjoms ir 10 kg vai piecas jebkāda lieluma zivis vienai personai dienā.

II NODAĻA

Vidusjūras rietumdaļa

7. pants
Demersālie krājumi

1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, ar kurām apzvejo Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā minētos Vidusjūras rietumdaļas demersālos krājumus.

2. Traleru un āķu jedu kuģu maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle ir noteikta IV pielikuma 1. punktā. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–34. pantu.

3. Maksimālie dziļūdens garneļu nozvejas limiti Alvoranas jūrā, ap Baleāru salām, pie Ziemeļspānijas un Lionas līcī ir noteikti IV pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā.

4. Maksimālie dziļūdens garneļu nozvejas limiti ap Korsikas salu, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un ap Sardīnijas salu ir noteikti IV pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā.

5. Šīs regulas IV pielikumā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)    apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)    atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)    papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

d)    daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)    atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

8. pants
Kompensācijas mehānisms

[VIETTURIS]

9. pants

Korektīvie pasākumi

[VIETTURIS]

10. pants
Datu reģistrēšana un nosūtīšana

1. Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 1610 146.c, 146.d un 146.e pantu.

2. Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz ar zvejas piepūli saistītus datus, tās izmanto IV pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.

III NODAĻA

Adrijas jūra

11. pants
Mazo pelaģisko sugu krājumi

1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām, ar kurām Adrijas jūrā zvejo sardīni (Sardina pilchardus) un anšovu (Engraulis encrasicolus).

2. Maksimālais sardīnes un anšova nozveju apjoms nepārsniedz V pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteiktos apjomus.

3. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kW, GT un kuģu skaitu un piemērojama Savienības zvejas kuģiem, kuriem atļauts apzvejot mazo pelaģisko sugu krājumus, ir noteikta V pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā.

4. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

12. pants
Demersālie krājumi

1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām, ar kurām Adrijas jūrā zvejo heku (Merluccius merluccius), Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus), parasto jūrasmēli (Solea solea), sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) un svītraino jūrasbarbi (Mullus barbatus).

2. Minēto demersālo krājumu maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle un maksimālā flotes kapacitāte, kas izmantojama šā panta darbības jomā, ir noteiktas V pielikumā attiecīgi 2. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā.

3. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

13. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz ar izkrāvumiem un zvejas piepūli saistītus datus par 11. un 12. panta reglamentētajām zvejniecībām, tās izmanto V pielikumā noteiktos krājumu kodus un zvejas piepūles grupu kodus.

IV NODAĻA

Sicīlijas šaurums

14. pants
Heks un sārtā dziļūdens garnele

1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, ar kurām Sicīlijas šaurumā zvejo heku (Merluccius merluccius) un sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris).

2. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts apzvejot demersālos krājumus, kas ietilpst šā panta darbības jomā, ir noteikta VI pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā.

3. Heka maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, kas izteikta ar zvejas dienu skaitu un piemērojama grunts durvju traļa (OTB) kuģiem, kuri heku zvejo kā mērķsugu, ir noteikta VI pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā.

4. Maksimālais sārtās dziļūdens garneles nozveju apjoms nepārsniedz VI pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos apjomus.

5. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

15. pants
Dziļūdens garneles

1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, ar kurām Sicīlijas šaurumā zvejo sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus).

2. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts apzvejot demersālos krājumus, kas ietilpst šā panta darbības jomā, ir noteikta VI pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā.

3. Maksimālais dziļūdens garneļu nozveju apjoms nepārsniedz VI pielikuma 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktos apjomus.

16. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz ar apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomiem saistītus datus, tās izmanto VI pielikumā noteiktos krājumu kodus.

V NODAĻA

Jonijas jūra un Levantes jūra

17. pants
Dziļūdens garneles

1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, ar kurām Jonijas jūrā un Levantes jūrā zvejo sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus).

2. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts apzvejot šajā pantā minētos demersālos krājumus, ir noteikta VII pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā.

3. Maksimālais šajā pantā minēto dziļūdens garneļu nozveju apjoms nepārsniedz attiecīgos VII pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā, 1. punkta c) apakšpunktā, 2. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta c) apakšpunktā noteiktos apjomus.

VI NODAĻA

Alvoranas jūra

18. pants
Sarkanspuru pagele

[VIETTURIS]

VII NODAĻA

Melnā jūra

19. pants
Brētliņa

1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, ar kurām Melnajā jūrā zvejo brētliņu (Sprattus sprattus).

2. Savienības autonomā brētliņas kvota nepārsniedz IX pielikumā noteiktos apjomus.

3. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

20. pants
Akmeņplekste

1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, ar kurām Melnajā jūrā zvejo akmeņpleksti (Scophthalmus maximus).

2. Akmeņplekstes KPN, kas piemērojama Savienības ūdeņos Melnajā jūrā, šādas KPN iedalījums dalībvalstīm un – attiecīgā gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti IX pielikumā.

3. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

21. pants
Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība

Savienības zvejas kuģi, kuriem akmeņpleksti zvejot atļauts saskaņā ar 20. pantu, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma nezvejo vairāk par 180 dienām gadā.

22. pants
Akmeņplekstes zvejas aizlieguma periods

Laikā no 2026. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Savienības ūdeņos Melnajā jūrā ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, to vidū pārkraušanu citā kuģī, paturēšanu uz kuģa, izkraušanu un pirmo pārdošanu.

23. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu Melnajā jūrā

Šīs regulas IX pielikumā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)    apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)    atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)    atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

24. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par Savienības ūdeņos Melnajā jūrā apzvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas IX pielikumā noteiktos krājumu kodus.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1380/oj).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1022/oj).

(3)    https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52025DC0296.

(4)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1224/oj).

(5)    Padomes Regula (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 21, 31.1.2022., 165. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/110/oj).

(6)    Padomes Regula (ES) 2023/195 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka dažu zivju krājumu un krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un groza Regulu (ES) 2022/110 attiecībā uz 2022. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemērojamām zvejas iespējām (OV L 28, 31.1.2023., 220. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/195/oj).

(7)    Padomes Regula (ES) 2024/259 (2024. gada 10. janvāris), ar ko 2024. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kas piemērojamas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L, 2024/259, 11.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/259/oj ).

(8)    Padomes Regula (ES) 2025/219 (2025. gada 30. janvāris), ar ko 2025. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kas piemērojamas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L, 2025/219, 4.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/219/oj).

(9) 2    Padomes Regula (ES) 2024/259 (2024. gada 10. janvāris), ar ko 2024. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kas piemērojamas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L, 2024/259, 11.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/259/oj).

(10) 3    Padomes Regula (ES) 2025/219 (2025. gada 30. janvāris), ar ko 2025. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kas piemērojamas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L, 2025/219, 4.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/219/oj).

(11) 4    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1022/oj).

(12) 5    Padomes Regula (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 21, 31.1.2022., 165. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/110/oj).

(13) 6    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1224/oj ).

(14) 7    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2124 (2023. gada 4. oktobris) ar atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2023/2124, 12.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2124/oj ).

(15) 8    Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/1100/oj).

(16) 10    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2011/404/oj ).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.9.2025

COM(2025) 509 final

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums PADOMES REGULAI,

ar ko uz 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kas piemērojamas Vidusjūrā un Melnajā jūrā

I PIELIKUMS

SAVIENĪBAS STIKLA ZUŠU KOMERCIĀLO ZVEJAS DARBĪBU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ GFCM ZUŠA DAUDZGADU PĀRVALDĪBAS PLĀNA KONTEKSTĀ

1. un 2. tabulā noteikts attiecīgi maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais zvejas rīku skaits, kas atļauti specializētās komerciālās tāda zuša zvejas darbībās, kura lielākais garums ir mazāks par 12 cm. 

1. tabula.

Maksimālais zvejas atļauju skaits

2. tabula.

Maksimālais zvejas rīku skaits

II PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ GFCM SARKANĀ KORAĻĻA DAUDZGADU PĀRVALDĪBAS PLĀNA KONTEKSTĀ

1. tabulā noteikts maksimālais pieļaujamais sarkanā koraļļa zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa ieguves apjoms Vidusjūrā.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām izmanto tālāk doto salīdzinošo tabulu ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem. 

1. tabula. Maksimālais zvejas atļauju skaits (*)

(*) Rāda, cik kuģiem un/vai nirējiem vai viena nirēja un viena kuģa pāriem atļauts iegūt sarkano koralli.

(**) Atbilstoši Spānijas ūdeņos un Horvātijas ūdeņos pastāvošajam sarkanā koraļļa zvejas pagaidu aizliegumam, kamēr nav tas nav mainīts.

2. tabula.

Maksimālais ieguves apjoms, izteikts dzīvsvara kilogramos

(**) Atbilstoši Spānijas ūdeņos un Horvātijas ūdeņos pastāvošajam sarkanā koraļļa zvejas pagaidu aizliegumam, kamēr nav tas nav mainīts.

III PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ LIELĀS KORIFĒNAS PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

a), b) un c) tabulā noteikts to Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kW un GT, kuriem atļauts, izmantojot ZPI, Vidusjūrā zvejot lielo korifēnu, un maksimālais nozveju apjoms.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām izmanto tālāk doto salīdzinošo tabulu ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

a) Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama kuģiem, kuri, izmantojot ZPI, lielo korifēnu kā mērķsugu zvejo Vidusjūrā (1.–27. ĢAA)

b) Maksimālais ZPI skaits uz vienu kuģi, kam atļauts lielo korifēnu kā mērķsugu zvejot Vidusjūrā (1.–27. ĢAA)

c) Maksimālais nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un iegūstams Vidusjūrā (1.–27. ĢAA)  

IV PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS DEMERSĀLO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

Tālāk tabulās noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 2. panta 13. punktā, maksimālie nozvejas limiti un kuģu lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem 11 un demersālo āķu jedu kuģiem, kuri apzvejo Vidusjūras rietumdaļas demersālos krājumus.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (ES) 2019/1022 7. pants un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām izmanto tālāk doto salīdzinošo tabulu ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

1.Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās)

Zvejas dienu skaits traleriem Alvoranas jūrā, ap Baleāru salām, pie Ziemeļspānijas un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)

Zvejas dienu skaits traleriem ap Korsikas salu, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un ap Sardīnijas salu (8., 9., 10. un 11. ĢAA)

Zvejas dienu skaits demersālo āķu jedu kuģiem Alvoranas jūrā, ap Baleāru salām, pie Ziemeļspānijas un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)

Zvejas dienu skaits demersālo āķu jedu kuģiem ap Korsikas salu, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un ap Sardīnijas salu (8., 9., 10. un 11. ĢAA)

2. Maksimālie dziļūdens garneļu nozvejas limiti

3. Maksimālie heka nozvejas limiti Vidusjūrā

a) Ar stacionāru zvejas rīku (GNS, GND un GTR) nozvejota heka (Merluccius merluccius) zvejas iespējas, izteiktas ar nozveju maksimālo apjomu dzīvsvara tonnās un piemērojamas Alvoranas jūrā, ap Baleāru salām, pie Ziemeļspānijas un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)

b)    Ar stacionāru zvejas rīku (GNS, GND un GTR) nozvejota heka (Merluccius merluccius) zvejas iespējas, izteiktas ar nozveju maksimālo apjomu dzīvsvara tonnās un piemērojamas ap Korsikas salu, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un ap Sardīnijas salu (8., 9., 10. un 11. ĢAA)

V PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ

Tālāk tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, to vidū maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot mazās pelaģiskās sugas.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām izmanto tālāk doto salīdzinošo tabulu ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

1. Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA

a) Maksimālais nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās

b) Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama traleriem un riņķvada kuģiem, kuri aktīvi zvejo mazās pelaģiskās sugas

(*) GFCM/44/2021/20 28. punktu nepiemēro nacionālajām flotēm, kurās ir mazāk nekā 10 riņķvada kuģu vai pelaģisko traleru, kas aktīvi apzvejo mazo pelaģisko sugu krājumus un 2014. gadā bijuši reģistrēti gan nacionālajā, gan GFCM reģistrā (kā Slovēnijas gadījumā). Šādā gadījumā aktīvās flotes kapacitāti kuģu skaita ziņā un bruto tilpības (GT), reģistrētās bruto tilpības (GRT) un kilovatu (kW) izteiksmē drīkst palielināt ne vairāk kā par 50 %.

2. Demersālie krājumi 17. un 18. ĢAA

a) Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) atkarībā no traļa tipa un flotes segmenta, kas apzvejo demersālos krājumus 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra)

(*) Slovēnija nepārsniedz zvejas piepūles limitu, kas saskaņā ar GFCM/43/2019/5 13. punktu ir 3000 zvejas dienu gadā.

b) Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama grunts traleriem un rāmja traļa kuģiem, kuriem atļauts apzvejot demersālos krājumus

(*) GFCM/43/2019/5 9. punkta c) apakšpunkta un 28. punkta noteikumus nepiemēro nacionālajām flotēm, kuras 9. punkta c) apakšpunktā minētajā atsauces periodā izmanto traļus (OTB) un zvejo mazāk nekā 1000 dienu. Tās aktīvās flotes zvejas kapacitāte, kura izmanto traļus (OTB), nepalielinās vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar atsauces periodu. 

VI PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SICĪLIJAS ŠAURUMĀ

Tālāk tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, to vidū maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot demersālās sugas un dziļūdens garneles.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām izmanto tālāk doto salīdzinošo tabulu ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

1. Demersālie krājumi

a) Maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts apzvejot demersālos krājumus Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)

b) Maksimālās zvejas piepūles apjoms, izteikts ar zvejas dienu skaitu un piemērojams kuģiem, kuri ar grunts trali ar traļa durvīm (OTB) kā mērķsugu zvejo heku (Merluccius merluccius) Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)

c) Maksimālais sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)

2. Dziļūdens garneles

a) Maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts apzvejot dziļūdens garneļu krājumus Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)

b) Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)

c) Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)

VII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS JONIJAS JŪRĀ UN LEVANTES JŪRĀ

Tālāk tabulās noteikts to Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem atļauts Jonijas jūrā un Levantes jūrā apzvejot demersālos krājumus. Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām izmanto tālāk doto salīdzinošo tabulu ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

1. Jonijas jūra

a) Maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts apzvejot dziļūdens garneļu krājumus Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA)

b) Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Jonijas jūrā (19., 20., un 21. ĢAA)

c) Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA)

2. Levantes jūra

a) Maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kW un GT un piemērojama grunts traļa kuģiem, kuriem atļauts apzvejot dziļūdens garneļu krājumus Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)

b) Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)

c) Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozveju apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās un piemērojams Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)

VIII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ALVORANAS JŪRĀ

[Vietturis]

IX PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ

Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem, kā arī – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.

Šā pielikuma vajadzībām izmanto tālāk doto salīdzinošo tabulu ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

(*)  No 2026. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, to vidū pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, izkraušana un pirmā pārdošana.

(1) 1    TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP un TSP.