Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52025PC0252

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku rakstiskajā procedūrā attiecībā uz vienoto nostāju ar mērķi piešķirt Ukrainai tiesības uz saistīto atbalstu

COM/2025/252 final

Briselē, 26.5.2025

COM(2025) 252 final

2025/0125(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku rakstiskajā procedūrā attiecībā uz vienoto nostāju ar mērķi piešķirt Ukrainai tiesības uz saistīto atbalstu


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz Padomes lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Komisijai Eiropas Savienības vārdā jāieņem saistībā ar rakstisko procedūru attiecībā uz Vienošanos par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“Vienošanās”). Rakstiskās procedūras mērķis ir vienoties par vienoto nostāju ar mērķi piešķirt Ukrainai tiesības uz saistīto atbalstu.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem

Vienošanās ir “džentlmeņu vienošanās”, kas nodrošina pamata noteikumus oficiāli atbalstītu eksporta kredītu sakārtotai izmantošanai un saistītam atbalstam. Praksē tas nozīmē, ka tā paredz noteikumus, kuru mērķis ir novērst subsīdijas un tirdzniecības izkropļojumus, kas saistīti ar oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem. Tie ietver noteikumus, kas attiecas uz piesaistītu atbalstu, t. i., atbalstu, kas juridiski vai faktiski ir saistīts ar preču un/vai pakalpojumu iepirkumu no devējas valsts un/vai ierobežota skaita valstu. Vienošanās stājās spēkā 1978. gada aprīlī uz nenoteiktu laiku, un, lai gan tai ir administratīvs ESAO sekretariāta atbalsts, tā nav ESAO akts 1 . Vienošanās tiek regulāri atjaunināta, ņemot vērā finanšu tirgus un politiskās norises, kas ietekmē oficiāli atbalstītu eksporta kredītu piešķiršanu.

Vienošanās ir transponēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1233/2011 un tādējādi ir juridiski saistoša Eiropas Savienībā 2 . Ievērojot minētās regulas 2. pantu, pārskatītie Vienošanās noteikumi ES tiesību aktos tiek iestrādāti ar deleģētajiem aktiem.

2.2.Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieki

Vienošanās dalībnieku sanāksmēs, kā arī rakstiskajās procedūrās, kur Vienošanās dalībnieki pieņem lēmumus, Savienību pārstāv Eiropas Komisija. Lēmumus par visiem Vienošanās grozījumiem pieņem, pamatojoties uz konsensu. Savienības nostāju pieņem Padome, un dalībvalstis to apspriež Padomes darba grupā eksporta kredītu jautājumos 3 .

2.3.Vienotā nostāja

Vienotā nostāja ir Vienošanās instruments, kas ļauj dalībniekiem izņēmuma kārtā atkāpties no Vienošanās noteikumiem attiecībā uz konkrētu darījumu vai uz laiku – attiecībā uz nenoteiktu darījumu skaitu. Vienošanās 54.–59. pantā ir izklāstītas procedūras, kā panākama vienošanās par vienoto nostāju.

Vienošanās 59. pantā ir noteikts: “Tiklīdz ir panākta vienošanās par vienoto nostāju, tā darbojas divus gadus no tās spēkā stāšanās dienas”. Ja dalībniekiem vajadzīgi ilgāki pagaidu izņēmumi no Vienošanās noteikumiem, tie vienojas par vairākām vienotajām nostājām.

2.4.Paredzētais Eiropas Savienības akts

Vienošanās 32. panta a) punktā ir noteikts: “Piesaistītu atbalstu nesniedz valstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju saskaņā ar Pasaules Bankas datiem pārsniedz valstīm ar vidēju ienākumu līmeni noteikto augšējo robežu. Pasaules Banka šo robežvērtību pārrēķina reizi gadā. Pasaules Banka šo robežvērtību pārrēķina reizi gadā. Valsti pārklasificē tikai pēc tam, kad tās Pasaules Bankas kategorija nav mainījusies divus gadus pēc kārtas.” 2024. gada jūnijā Pasaules Banka klasificēja Ukrainu kā valsti ar vidēji augstiem ienākumiem. Ja Pasaules Banka to atkal darīs savā nākamajā klasifikācijā (kas jāveic 2025. gada jūnijā), Ukraina vairs nebūs tiesīga saņemt saistīto atbalstu.

Lai gan Ukrainas ekonomiku būtiski ietekmēja krīze, ko izraisīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, reālo izaugsmi ir virzījusi būvniecības darbība (24,6 %), kas atspoguļo ievērojamu to investīciju izdevumu pieaugumu (52,9 %), kuri atbalsta Ukrainas atjaunošanas centienus pēc notiekošās iznīcināšanas. Turklāt iedzīvotāju skaita samazinājums par vairāk nekā 15 % būtiski ietekmē NKI pieaugumu uz vienu iedzīvotāju.

Saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu vairākas ES dalībvalstis jau ir izmantojušas saistīto atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai, vai plāno to darīt tuvākajā nākotnē (paredzētais termiņš ir nākamie četri gadi).

Tā kā klasifikācijas maiņa nav tieši saistīta ar reālu un būtisku Ukrainas ekonomikas paplašināšanos un Ukrainas situācija joprojām ir kritiska, ir ļoti svarīgi, lai ES un citi dalībnieki saglabātu iespēju izmantot visus instrumentus, kas var būt vajadzīgi. Šādā gadījumā ir saprātīgi ierosināt vienotu nostāju un vienoties par to, jo īpaši tāpēc, ka šāda situācija ir paredzēta Vienošanās tekstā.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta vienotās nostājas saskaņā ar Vienošanās 54.–59. pantu, lai nodrošinātu Ukrainai tiesības uz saistīto atbalstu nākamajiem četriem gadiem neatkarīgi no tā, kurā kategorijā to klasificējusi Pasaules Banka.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.”

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 4 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Saskaņotās vienotās nostājas noteikumi aizstāj Vienošanās noteikumus tikai attiecībā uz konkrēto darījumu vai vienotajā nostājā norādītajiem apstākļiem. Lai gan attiecībā uz citiem Vienošanās dalībniekiem vienotās nostājas ir ieteikuma tiesības, attiecībā uz Eiropas Savienību vienotās nostājas ir akti, kuriem ir juridiskas sekas atbilstīgi 1. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulā (ES) Nr. 1233/2011 par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK, kurā noteikts, ka “Savienībā piemēro pamatnostādnes, kas ietvertas Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“[V]ienošanās”). Vienošanās teksts ir iekļauts šīs regulas pielikumā.” Tā kā par vienotajām nostājām vienojas dalībnieki saskaņā ar Vienošanās 54.–59. pantā izklāstīto procedūru, kurā piedalās ESAO sekretariāts eksporta kredītu jautājumos, tad tās ir arī akti, kurus pieņem starptautiska struktūra LESD 218. panta 9. punkta nozīmē. Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā tiesību akta mērķis un saturs attiecas uz eksporta kredītiem, kuri ir kopējās tirdzniecības politikas darbības jomā. Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. pants.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

5.Paredzētā akta publicēšana

Tā kā ierosinātā vienotā nostāja dalībniekiem sniegs iespēju izmantot saskaņā ar Vienošanos par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem pieejamu atkāpi, kura veido Regulas (ES) Nr. 1233/2011 II pielikumu, tāpēc ir lietderīgi to pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2025/0125 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku rakstiskajā procedūrā attiecībā uz vienoto nostāju ar mērķi piešķirt Ukrainai tiesības uz saistīto atbalstu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Vienošanos par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“Vienošanās”) Eiropas Kopiena noslēdza kā džentlmeņu vienošanos, kas tika apspriesta 1978. gadā ESAO ietvaros.

(2)Pamatnostādnes, ko ietver Vienošanās, ir transponētas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1233/2011 un tādējādi ir juridiski saistošas Savienībā 5 .

(3)Vienošanās 35. pantā ir paredzēta iespēja dalībniekam ierosināt vienotu nostāju, lai paplašinātu valsts atbilstības noteikumus. Vienošanās 55. pantā ir aprakstīta īpaša procedūra, ko dalībnieki pieņem rakstiskā procedūrā.

(4)Saskaņā ar Savienības nelokāmo apņemšanos sniegt atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, Savienības interesēs ir turpināt spēju piešķirt saistītu palīdzību Ukrainai.

(5)Vienošanās paredz, ka vienotās nostājas ir spēkā divus gadus. Tomēr ārkārtas atbalsts Ukrainai var būt vajadzīgs ilgāk, lai tā varētu sniegt nepārtrauktu atbalstu. Savienības interesēs ir tuvākajā nākotnē vienoties par vairākām kopīgām nostājām.

(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem, jo paredzētais vienošanās dalībnieku lēmums būs Savienībai saistošs un var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1233/2011 2. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem saistībā ar Vienošanos par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, ir akceptēt šā lēmuma pielikumam atbilstošu vienotās nostājas priekšlikumu ar mērķi piešķirt Ukrainai saistīto atbalstu.

2. pants

1.Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem saistībā ar Vienošanos par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem attiecībā uz šīs vienotās nostājas atjaunošanu divu gadu laikā, ir saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2.Šajā nolūkā Komisija nosūta Padomei rakstisku dokumentu, kurā izklāstīta informācija par paredzēto atjaunošanu. Rakstiskais dokuments Padomē nonāk pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas specifikācijas detaļas un tādējādi specifikāciju noteikt laikus pirms Specializētās komitejas attiecīgās sanāksmes vai attiecīgā gadījumā līdz specializētās komitejas rakstiskās procedūras beigām, kurā Specializētajai komitejai ir jālemj par standarta veidlapu pielāgošanu. 

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    Definēts ESAO konvencijas 5. pantā.
(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1233/2011 (2011. gada 16. novembris) par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK (OV L 326, 8.12.2011., 45. lpp.).
(3)    Padomes lēmums, ar ko izveido kredītapdrošināšanas, kredītgarantiju un finanšu kredītu politikas koordinācijas grupu (OV 66, 27.10.1960., 1339. lpp.).
(4)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.
(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1233/2011 (2011. gada 16. novembris) par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK (OV L 326, 8.12.2011., 45. lpp.) (“Regula (ES) Nr. 1233/2011”).
Top

Briselē, 26.5.2025

COM(2025) 252 final

PIELIKUMS

dokumentam

Padomes lēmuma priekšlikums

par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku rakstiskajā procedūrā attiecībā uz vienoto nostāju ar mērķi piešķirt Ukrainai tiesības uz saistīto atbalstu


PIELIKUMS

VIENOTĀS NOSTĀJAS PROJEKTS

1.    Atsauces numurs: tiks noteikts vēlāk

2.    Galamērķa valsts nosaukums: Ukraina

3.    Pircēja/aizņēmēja nosaukums: Neattiecas

4.    Darījuma apraksts: Neattiecas

5.    Noteikumi

Saskaņā ar visiem pārējiem Vienošanās pantiem

6.    Vienotās nostājas priekšlikums

Ukrainas akceptēšana par atbilstīgu saņemt piesaistītu atbalstu neatkarīgi no Vienošanās 32. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Pasākums stāsies spēkā nekavējoties un pēc stāšanās spēkā tiks piemērots divus gadus.

Darījumi, uz kuriem attiecas Vienošanās, var saņemt oficiālo atbalstu saskaņā ar šīs vienotās nostājas noteikumiem ar nosacījumu, ka:

pieteikums piesaistīta atbalsta pieprasījumam ir saņemts vēlākais līdz šīs vienotās nostājas darbības perioda beigām un

galīgo saistību datums ir 18 mēnešu laikā pēc šīs vienotās nostājas spēkā esības termiņa beigām

7.    Konkursa/piedāvājuma periods: Neattiecas

8.    Zināmo solītāju valstspiederība un nosaukums: Neattiecas

9.    Cita informācija

Saskaņā ar Vienošanās 32. pantu piesaistītu atbalstu nesniedz valstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju saskaņā ar Pasaules Bankas datiem pārsniedz valstīm ar [vidēji zemu] ienākumu līmeni noteikto augšējo robežu. Sakarā ar atbilstību Vienošanās piesaistītam atbalstam valsti pārklasificē pēc tam, kad tās Pasaules Bankas kategorija nav mainījusies divus gadus pēc kārtas. Pasaules Bankas valstu ienākumu klasifikācijas tiek atjauninātas katru gadu 1. jūlijā, pamatojoties uz to NKI uz vienu iedzīvotāju (Atlas metode) iepriekšējā kalendārajā gadā.

Pamatojoties uz 2023. gada datiem, 2024. gada 1. jūlijā Pasaules Banka pirmo reizi klasificēja Ukrainu pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem (4,950 USD NKI uz vienu iedzīvotāju, savukārt valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem noteiktā robežvērtība bija 4 516 USD 1 ). Ja Pasaules Banka šo klasifikāciju apstiprinās 2025. gada 1. jūlijā, ESAO sekretariāts Vienošanās sakarā automātiski pārklasificēs Ukrainu par valsti, kura neatbilst piesaistītā atbalsta saņemšanai.

Pasaules Banka 2024. gada jūlijā norādīja, ka Ukrainas augšupvērstās izmaiņas klasifikācijā izrietēja no IKP pieauguma atsākšanās (ko virzījusi būvniecības darbība (24,6 %), kas atspoguļo ievērojamu to investīciju izdevumu pieaugumu, kuri atbalsta Ukrainas atjaunošanas centienus pēc iznīcināšanas, kas vēl aizvien turpinās), iedzīvotāju skaita samazināšanās (par vairāk nekā 15 %) un iekšzemē ražoto preču un pakalpojumu cenu pieauguma. Ņemot vērā prognozēto Ukrainas IKP pieaugumu 2024. gadā un pastāvīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos attiecībā pret pirmskara rādītājiem, šķiet iespējams, ka Ukraina arī turpmāk tiks klasificēta pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

ES uzskata, ka Vienošanās 32. panta noteikumi par metodiku valsts atbilstības statusa noteikšanai neatbilst konkrētajai Ukrainas situācijai.

Ukrainas mākslīgi pieaugušajam NKI uz vienu iedzīvotāju un tam, ka Pasaules Banka to klasificējusi pie valstīm ar augstāku ienākumu līmeni, nevajadzētu rezultēties ar Ukrainas pārklasificēšanu Vienošanās sakarā pie valstīm, kas neatbilst tam, lai saņemtu piesaistītu atbalstu, jo tas nebūtu atbilstoši galvenajam iemeslam, kāpēc piesaistīts atbalsts ir aizliegts valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem, t. i., lai izvairītos no tirdzniecības izkropļojumiem un veicinātu eksporta finansēšanu saskaņā ar standarta Vienošanās noteikumiem, nevis ar piesaistīta atbalsta noteikumiem. Ukraina joprojām ir būtiski ietekmēta no krīzes, un atjauninātā Pasaules Bankas ienākumu klasifikācija neatspoguļo būtisku reālu pieaugumu Ukrainas ekonomikā tādā mērā, ka nevis atbalstam būtu jāpaaugstinās, bet gan standarta tirdzniecībai. Gluži pretēji, dalībniekiem ir ļoti svarīgi, lai visi iespējamie ārējie avoti Ukrainas atjaunošanas finansēšanai būtu pieejami uz ierobežotu ilgumu atjaunošanas laikā.

Turklāt ES vēlas uzsvērt, ka lēmums neievērot Pasaules Bankas valstu klasifikāciju, nosakot piesaistīta atbalsta atbilstības statusu, dalībniekiem neradītu precedentu. Dalībnieki 1991. gadā nolēma, ka bijušās Austrumu bloka valstis nebūs atbilstīgas tam, lai saņemtu piesaistītu atbalstu neatkarīgi no to Pasaules Bankas valstu klasifikācijas. Šis bijušais Vienošanās noteikums (tā dēvētais “mazāk stingrais aizliegums”) bija spēkā līdz 2012. gadam.

Ir vērts arī atzīmēt, ka Pasaules Banka pašlaik pārskata savu metodiku attiecībā uz valstu ienākumu klasifikāciju.

Visbeidzot, ES uzsver, ka šīs vienotās nostājas pieņemšanai nevajadzētu radīt “automātiski piemērojamu” precedentu turpmākiem gadījumiem, kura mērķis būtu risināt ārkārtas ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas, kas būtu jāizskata ar tādu pašu apsvērumu un analīzes līmeni.

(1)    Ukrainas NKI uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā palielinājās par 26 %. 2022. gadā Ukrainas NKI uz vienu iedzīvotāju bija ievērojami zemāks par robežvērtību valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem (3,930 USD, savukārt valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem noteiktā robežvērtība ir 4,466 USD).
Top