EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.3.2025

COM(2025) 122 final

2025/0122(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido instrumentu rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE) par labu spēcīgākai Eiropas aizsardzības industrijai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post novērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ietekmes novērtējums

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

·stingra un piesardzīga pieeja finanšu pārvaldībai;

·aizdevumu portfeļa izveide, kas ierobežo koncentrācijas risku, ikgadējos riska darījumus un pārmērīgus riska darījumus atsevišķās dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot pietiekamus resursus tām dalībvalstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams, kā arī

·iespējas refinansēt parādu.

5.CITI ELEMENTI

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2025/0122 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido instrumentu rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE) par labu spēcīgākai Eiropas aizsardzības industrijai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 122. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tā ietekme uz Eiropas un globālo drošību ir eksistenciāls drauds Eiropas Savienībai.

(2)Atbildot uz šo draudu, Eiropadome savos 2025. gada 6. marta secinājumos atgādināja par 2022. gada 11. marta Versaļas deklarāciju 6 un 2022. gada 21. martā pieņemto Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai 7 un uzsvēra, ka Eiropai ir jākļūst suverēnākai, atbildīgākai attiecībā uz savu aizsardzību un labāk sagatavotai, lai rīkotos un autonomi risinātu tūlītējus un turpmākus draudus un apdraudējumus. Minētajā Eiropadomes ārkārtas sanāksmē visas dalībvalstis apņēmās stiprināt savu vispārējo aizsardzības gatavību, samazināt stratēģisko atkarību, novērst kritisko spēju nepietiekamību un attiecīgi stiprināt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi visā Savienībā, lai tā spētu labāk piegādāt aprīkojumu vajadzīgajā daudzumā un paātrinātā tempā.

(3)Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 18. maijā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība” 8 , uzsverot Savienībā aizsardzības jomā pastāvošās finanšu, industrijas un spēju nepilnības.

(4)2023. gada 20. jūlijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2023/1525 9 par munīcijas ražošanas atbalstīšanu (ASAP), kuras mērķis ir steidzami atbalstīt Eiropas Savienības aizsardzības industrijas ražošanas jaudas palielināšanu un drošas piegādes ķēdes, atvieglot efektīvas iepirkuma procedūras, novērst ražošanas jaudu nepietiekamību un veicināt investīcijas.

(5)2023. gada 18. oktobrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2023/2418, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA) 10 , kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstu kopdarbību iepirkuma posmā, lai kopdarbīgā veidā novērstu vissteidzamākās un viskritiskākās nepilnības, jo īpaši tās, kas radušās, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

(6)Eiropadome 2023. gada 14. un 15. decembrī savos secinājumos, apsverot darbu, kas veikts, lai īstenotu Versaļas deklarāciju un Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, uzsvēra, ka ir jādara vairāk, lai sasniegtu Savienības mērķus palielināt aizsardzības gatavību. Šādas gatavības un Savienības aizstāvības priekšnoteikums ir spēcīga aizsardzības industrija, un tas nozīmē, ka Eiropas aizsardzības industrijai jākļūst noturīgākai, inovatīvākai un konkurētspējīgākai.

(7)Eiropas Komisija 2024. gada 5. martā pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības industrijas programmu un pasākumu satvaru aizsardzības ražojumu savlaicīgas pieejamības un piegādes nodrošināšanai (“EDIP”), lai būtu iespējams izmantot saistībā ar EDIRPA un ASAP gūto pieredzi un izvērst to loģiku ilgtermiņa un strukturētākā perspektīvā.

(8)Tomēr kopš 2025. gada sākuma Savienības drošības situācija ir krasi pasliktinājusies saistībā ne tikai ar Krievijas pastāvīgajiem draudiem, tās intensīvo pāreju uz kara ekonomiku un kara gaitu Ukrainā, bet arī ar neskaidrībām, kas saistāmas ar tādas ģeopolitiskās situācijas izveidošanos, kurā Savienībai ir ievērojami jāpastiprina centieni, lai autonomi nodrošinātu savu aizsardzību. Šī nesenā situācijas pasliktināšanās palielina Eiropas Savienības apdraudētību un prasa no dalībvalstīm steidzamības kārtā apjomīgi kāpināt publiskos izdevumus, lai palielinātu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi (EDTIB). Līdz ar to ir pieaugusi arī vajadzība solidaritātes garā paātrināt Savienības atbalsta pieejamību tām dalībvalstīm, kuras, visticamāk, apdraudēs nopietnas grūtības, jo vajadzīgās publiskās investīcijas ir tik lielas, ka tas var ietekmēt to ekonomisko situāciju. Ņemot vērā, ka produktu izstrāde un attiecīgo industriālās ražošanas jaudu palielināšana prasa laiku, ir ļoti svarīgi, lai Savienība pēc iespējas ātrāk sāktu atbalstīt šīs dalībvalstis, lai tās varētu ļoti ātri izdarīt pasūtījumus un lai aizsardzības industrijas sektors gūtu lielāku paredzamību, jo tas stimulēs investīcijas ļoti īsā termiņā ar mērķi kāpināt ražošanas jaudas.

(9)Dalībvalstīm ir tādā apmērā un ātrumā jāpalielina aizsardzības industrijas spējām veltītie izdevumi, ka tas, visticamāk, būtiski ietekmēs to publiskās finanses laikā, kad vairāku dalībvalstu budžeti joprojām ir spēcīgi noslogoti.

(10)Šī ārkārtas situācija, pie kā dalībvalstis nav vainojamas un kas ir ārpus to kontroles, ir pamatots iemesls Savienībai steidzami rīkoties, lai tām dalībvalstīm, kuras vēlas ieguldīt aizsardzības industriālajā ražošanā, darītu pieejamu pagaidu instrumentu, kas tām sniegtu finansiālu palīdzību – instrumentu rīcībai Eiropas drošības jomā (“SAFE instruments”).

(11)SAFE instrumentam būtu jāpadara iespējamas ātras un lielas publiskās investīcijas Eiropas aizsardzības industrijā ar mērķi strauji palielināt ražošanas jaudas, uzlabot aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību, paātrināt strukturālās pārmaiņas un pielāgoties tām. Tā kā šī regula ir ārkārtas un pagaidu atbildes pasākums uz steidzamu un eksistenciālu problēmu, saskaņā ar to sniegtā finansiālā palīdzība būtu jādara pieejama tikai tādēļ, lai novērstu drošības situācijas pasliktināšanās izraisītās nelabvēlīgās ekonomiskās sekas un segtu dalībvalstu tūlītējās iepirkuma vajadzības, kas veicina EDTIB lielāku aizsardzības industriālo gatavību. Šim instrumentam vajadzētu būt daļai no vispārējiem centieniem valstu un Savienības līmenī veltīt vairāk resursu investīcijām aizsardzības industrijā, lai novērstu krīzes situāciju, ko rada pašreizējie drošības apdraudējumi. Savienības un valstu līmenī šie centieni būtu paralēli jāpapildina ar vēl citiem paņēmieniem, piemēram, būtu jāaktivizē esošais elastīgums Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros.

(12)Finansiālā palīdzība saskaņā ar SAFE instrumentu dalībvalstīm būtu jāīsteno tā, lai būtu saskanība ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros, ar dalībvalstu sadarbību pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvaros, kas izveidota ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 11 , ar Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) iniciatīvām un projektiem un ar Savienības civilo un militāro palīdzību Ukrainai. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāņem vērā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un citu partneru relevantās darbības, ja šādas darbības kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm.

(13)Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot SAFE instrumenta finansiālo palīdzību sinerģijā ar citām esošām un turpmākām Savienības programmām, jo īpaši, lai līdzfinansētu konkrētas darbības. Vienlaikus Savienības programmas, ar kurām atbalsta sadarbību aizsardzības iepirkuma jomā vai kuru mērķis ir vispārīgāk atbalstīt EDTIB konkurētspēju, varētu īpaši paredzēt papildu Savienības atbalstu kopīgam iepirkumam, kas saņem finansiālo palīdzību saskaņā ar SAFE instrumentu, vai šādā iepirkumā iesaistītiem ekonomikas dalībniekiem, lai stimulētu attiecīgu industriālo izvēršanu un vēl vairāk pastiprinātu instrumenta ietekmi uz EDTIB.

(14)Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, Komisijai vajadzētu būt iespējai attiecīgo programmu — jo īpaši tādu, kas atbalsta sadarbību kopīgā iepirkuma jomā — ietvaros ņemt vērā informāciju, kas jau sniegta saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar ziņošanu par finansiālās palīdzības īstenošanu, lai vienkāršotu finansiālā atbalsta pieteikuma nosacījumus.

(15)Nepietiekama dalībvalstu sadarbība ir novedusi pie neefektivitātes un tā, ka Savienībā ir savairojušās dažādas viena veida aizsardzības sistēmas, un tas nāk par sliktu Savienības teritorijas aizsardzības mērķim, ko ar šīm valstu investīcijām tiecas sasniegt, un rada būtisku EDTIB daļu sadrumstalotību un darbību nepietiekamu mērogojamību. Lai šo situāciju risinātu, saņēmējām dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu sniegtā finansiālā palīdzība būtu jāizmanto kopīgam iepirkumam. Ņemot vērā atziņas, kas gūtas no Ukrainā notiekošā kara, saskaņā ar darbu, kas jau ir paveikts Eiropas Aizsardzības aģentūrā (EAA), un pilnīgā saskaņā ar NATO, atbalsttiesīgajām darbībām, izdevumiem un pasākumiem, ko finansē, izmantojot kopējo iepirkumu aizsardzības jomā, būtu jāattiecas uz šādām Eiropadomes noteiktām prioritārām jomām: pretgaisa un pretraķešu aizsardzība, artilērijas sistēmas, tostarp precīzas tāldarbības triecienspējas, raķetes un munīcija, droni un pretdronu sistēmas, stratēģiskie veicinātāji, tostarp saistībā ar kosmosa un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, militārā mobilitāte, kiberjoma, mākslīgais intelekts un elektroniskā karadarbība. Minētos kopīgos iepirkumus vajadzētu realizēt ar mērķi paātrināt pielāgošanos aizsardzības ražojumu ražošanas jaudas strukturālajām izmaiņām, stimulēt sadarbību iepirkuma posmā, atbalstīt ražošanas jaudas palielināšanu, kā arī saistītās infrastruktūras, aprīkojuma un loģistikas pakalpojumu izstrādi un iegādi.

(16)Lai steidzami, efektīvi un autonomi stiprinātu Savienības industriālo bāzi, ņemot vērā nesenās ģeopolitiskās situācijas izmaiņas un ārkārtējos draudus Savienības un dalībvalstu drošībai, un tādējādi palielinātu saskaņā ar SAFE instrumentu piešķirtās finansiālās palīdzības efektivitāti un pievienoto vērtību, šajā regulā būtu jāparedz atbilstības nosacījumi finansiālās palīdzības izmantošanai dalībvalstīs. Tāpēc darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti kopīgajā iepirkumā saskaņā ar šo instrumentu, vajadzētu būt iedibinātiem un ar vadības izpildstruktūrām Savienībā, EEZ EBTA dalībvalstīs (“EEZ EBTA valstis”) vai Ukrainā, un kopīgā iepirkuma vajadzībām būtu jāizmanto infrastruktūra, objekti, aktīvi vai resursi, kas atrodas dalībvalsts, EEZ EBTA valsts vai Ukrainas teritorijā. Lai nodrošinātu, ka kopīgajā iepirkumā iesaistītie darbuzņēmēji un apakšuzņēmēji neapdraud Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses, tie nedrīkstētu būt trešo valstu vai trešo valstu subjektu kontrolē. Minētajā kontekstā kontrole būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību.

(17)Noteiktos apstākļos vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka kopīgajā iepirkumā iesaistītajiem tiesību subjektiem jāizmanto infrastruktūra, objekti, aktīvi vai resursi, kas atrodas dalībvalsts, EEZ EBTA valsts vai Ukrainas teritorijā, un ka tos nekontrolē trešās valstis vai trešo valstu subjekti. Šajā kontekstā Savienībā, EEZ EBTA valstī vai Ukrainā iedibināts tiesību subjekts, kas izmanto infrastruktūru, objektus, aktīvus vai resursus, kuri atrodas ārpus dalībvalsts, EEZ EBTA valsts vai Ukrainas teritorijas un/vai ko kontrolē trešā valsts vai trešās valsts subjekts, var piedalīties iepirkumā, ja ir izpildīti stingri nosacījumi attiecībā uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) satvarā, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu.

(18)Tiesību subjektiem, kas iedibināti Savienībā, EEZ EBTA valstīs vai Ukrainā un ko kontrolē trešā valsts, kura nav ne Ukraina, ne EEZ EBTA valsts (“cita trešā valsts”), vai cits trešās valsts subjekts, ja tas ir atļauts, vajadzētu būt tiesīgiem piedalīties kopīgajā iepirkumā, ja tie ir izvērtēti Regulas (ES) 2019/452 nozīmē un ja vajadzības gadījumā tiem piemēroti atbilstoši riska mazināšanas pasākumi, vai ja Komisijai ir darītas pieejamas garantijas, kas apstiprinātas saskaņā ar to iedibināšanas dalībvalsts, EEZ EBTA valsts vai Ukrainas nacionālajām procedūrām. Šādas garantijas būtu jāizsniedz tikai tad, ja ir izpildīti stingri nosacījumi attiecībā uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts KĀDP, ievērojot LES V sadaļu.

(19)Lai nodrošinātu aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi no EDTIB un paātrinātu tās pielāgošanos strukturālām pārmaiņām un tādējādi pastiprinātu piešķirtās finansiālās palīdzības efektivitāti, ir svarīgi noteikt minimālos nosacījumus attiecībā uz Savienībā radīto vērtību. Tāpēc kopīgā iepirkuma līgumos būtu jāiekļauj prasība, ka to komponentu izmaksas, kuru izcelsme ir Savienībā, EEZ EBTA valstīs vai Ukrainā, nav mazākas par 65 % no aplēstajām galaprodukta izmaksām.

(20)Attiecībā uz konkrētiem aizsardzības ražojumiem, kuru pamatā esošās tehnoloģijas Savienībā nav plaši pieejamas un kurus var būt grūti lielā mērogā aizstāt, būtu jānosaka papildu nosacījumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu bruņotie spēki var brīvi rīkoties ar šiem ražojumiem bez trešo valstu noteiktiem ierobežojumiem. Ja uz šādiem ražojumiem attiecas ierobežojumi, darbuzņēmējiem vajadzētu būt tiesiskai spējai bez trešās valsts vai trešās valsts subjekta uzliktiem ierobežojumiem aizstāt ierobežojumus radošos komponentus ar ES izcelsmes komponentiem, kuri ir brīvi no minētajiem ierobežojumiem, kā arī lemt par attiecīgā ražojuma definīciju un attīstību.

(21)Instrumenta attiecināmības nosacījumu mērķis ir nekavējoties palielināt Savienības aizsardzības industrijas ražošanas jaudas, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo elastību, ņemot vērā attiecīgo ražojumu un tehnoloģiju piegādes ķēžu internacionalizāciju. SAFE instrumentā būtu jāparedz arī iespēja kopīgos iepirkumos saskaņā ar SAFE instrumentu piedalīties ne tikai Ukrainai un EBTA EEZ valstīm, bet arī valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī trešām valstīm, ar kurām Savienība ir iesaistījusies drošības un aizsardzības partnerībā (nesaistošs instruments). Divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem starp Savienību un vienu vai vairākām no šīm valstīm būtu arī jānodrošina iespēja attiecīgajās valstīs iedibinātiem darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem piedalīties kopīgos iepirkumos saskaņā ar SAFE instrumentu atbilstīgi minētajos līgumos paredzamiem noteikumiem.

(22)Dalībvalstīm, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību saskaņā ar SAFE instrumentu, būtu jāiesniedz Komisijai pieprasījums, kam pievienots Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāns. Lai atvieglotu plānu sagatavošanu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsazinās, lai noteiktu aizdevumu summu provizoriskos piešķīrumus. Komisijai būtu jāizvērtē visi dalībvalstu iesniegtie pieprasījumi. Novērtējot nacionālos plānus, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāizmanto EAA vai ES Militārā štāba speciālās zināšanas. Komisijai aizdevuma summas attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāpiešķir, piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, proporcionalitātes un pārredzamības principus, jo īpaši tad, ja pieprasīto aizdevumu kopējā summa pārsniedz maksimālo kopējo finansiālās palīdzības summu, kas pieejama saskaņā ar SAFE instrumentu. Aizdevumi starp pieteikumu iesniegušajām dalībvalstīm būtu jāsadala saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, proporcionalitātes un pārredzamības principiem. Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plānos būtu jāapraksta, ar kādiem pasākumiem tiks stiprināta Eiropas aizsardzības industrijas sektora noturība, jo īpaši tas, kā tiks atvieglota MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumu un jaunu dalībnieku piekļuve aizsardzības tirgum.

(23)Lai atvieglotu Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāna īstenošanu, Komisijai un katrai attiecīgajai dalībvalstij būtu jāvienojas par darbības kārtību, kur norāda sīkāku informāciju par finansiālās palīdzības izmaksu, tostarp provizorisku izmaksas grafiku, un jāparaksta aizdevuma līgums ar sīki izstrādātiem noteikumiem par aizdevuma atbalstu saskaņā ar SAFE instrumentu. Būtu jānodrošina priekšfinansējums 15 % apmērā, lai varētu ātri sākt SAFE instrumenta darbību, izdevumu un pasākumu īstenošanu.

(24)Ir lietderīgi organizēt finansiālo palīdzību saskaņā ar Finanšu regulas (ES, Euratom) 2024/2509 224. pantā paredzēto diversificēto finansēšanas stratēģiju, kas tajā noteikta kā vienota finansēšanas metode, kura, paredzams, uzlabos Savienības obligāciju likviditāti un Savienības vērstpapīru emisijas pievilcību un rentabilitāti. Ar aizdevumu portfeļa pārvaldību saistīto prudenciālo iemeslu dēļ aizdevumu daļa, kas ir piešķirta trim dalībvalstīm, kurām ir lielākā piešķirto aizdevumu daļa, nedrīkstētu pārsniegt 60 procentus no finansiālās palīdzības maksimālās summas, ko piešķir saskaņā ar instrumentu.

(25)Kopīgajos iepirkumos būtu jāiesaistās vismaz divām līdzdalīgajām valstīm, kas ir dalībvalstis, EEZ EBTA valstis vai Ukraina, no kurām vismaz vienai vajadzētu būt dalībvalstij, kas saņem aizdevuma atbalstu saskaņā ar SAFE instrumentu. Turklāt valstīm, kas pievienojas, citām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī citām trešām valstīm, ar kurām Savienība ir iesaistījusies drošības un aizsardzības partnerībā (NBI), būtu jāļauj piedalīties kopīgos iepirkumos ar dalībvalsti, kura saņem finansiālo palīdzību saskaņā ar SAFE instrumentu. Tas, ka EEZ EBTA valstis un Ukraina tiek iekļautas to valstu vidū, kuras var ieskaitīt kopīgam iepirkumam nepieciešamajā minimālajā valstu skaitā, ir pamatots attiecīgi ar šo valstu ciešo partnerību ar Savienību aizsardzības industriālajā ražošanā un ar to, ka Ukraina tieši cieš no Krievijas agresijas kara. Dalībvalstis tiek arī mudinātas turpināt atbalstīt Ukrainu ar aprīkojumu, kas iepirkts ar SAFE instrumenta finansiālo palīdzību. Šo trešo valstu dalībai kopīgajos iepirkumos, kas piešķirti EDTIB vai Ukrainas vai EEZ EBTA valstu aizsardzības un tehnoloģiju industriālajai bāzei, vajadzētu palielināt industriālās jaudas kāpināšanai nepieciešamo pieprasījuma agregētības līmeni, un atbalstīt to sistēmu un produktu sadarbspēju, ko šajā jomā ieviesuši Savienības tuvākie partneri; tajā pašā laikā tas dotu iespēju iepirkumos iesaistītajām dalībvalstīm panākt labākas cenas.

(26)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/81/EK ir izklāstīts tiesiskais regulējums, kā koordinēt iepirkuma procedūras iepirkuma līgumu piešķiršanai aizsardzības un drošības jomā, tādējādi ņemot vērā gan dalībvalstu drošības prasības, gan no LESD izrietošos pienākumus. Minētajā direktīvā paredzēti īpaši noteikumi, kas piemērojami krīzes izraisītās ārkārtējas steidzamības situācijās, piemēram, par saīsinātiem piedāvājumu saņemšanas termiņiem un iespēju izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu. Lai SAFE instrumentu varētu pēc iespējas efektīvāk izmantot, lai solidaritātes garā risinātu ārkārtas situāciju, kas izriet no ģeopolitiskās situācijas attīstības, ir nepieciešams pēc iespējas drīzāk sākt apjomīgus ieguldījumus EDTIB.

(27)Tālab būtu jāatvieglo tādu līgumslēgšanas tiesību piešķiršana, kā pamatā ir kopējs iepirkums, kurā iesaistīta vismaz viena dalībvalsts, kas saņem finansiālu palīdzību saskaņā ar SAFE instrumentu. Tāpēc būtu jāuzskata, ka dalībvalstis, kas veic kopīgus iepirkumus, izmantojot saskaņā ar SAFE instrumentu sniegto palīdzību, atrodas krīzes izraisītā steidzamības situācijā, kas pamato sarunu procedūras izmantošanu bez paziņojuma par līgumu publicēšanas, kā paredzēts Direktīvā 2009/81/EK. Turklāt, lai aizsargātu to dalībvalstu drošības intereses, kuras piedalās kopīgos iepirkumos, kas tiek atbalstīti ar SAFE instrumentu, ir jāparedz arī iespēja, ka jau esošos pamatnolīgumos vai līgumos var piedalīties to dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes, kuras sākotnēji nebija minētā nolīguma puses, pat ja nolīgumā sākotnēji šāda iespēja nav paredzēta, ar nosacījumu, ka tiek saņemta pamatnolīgumu noslēgušā uzņēmuma iepriekšēja piekrišana.

(28)Šā instrumenta mērķis ir sekmēt sevišķi svarīgas sabiedrības drošības intereses, proti, atbalstīt dalībvalstu finansiālos centienus paplašināt EDTIB, un tā nodrošināt aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi, kas ļaus dalībvalstīm sagatavoties jebkāda veida agresijai. Attiecināmības nosacījumi domāti, lai atbalstītu EDTIB konkurētspēju un industriālo gatavību, bez kā nav iespējams uzlabot dalībvalstu spējas efektīvi un autonomi aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu teritoriju. Papildu mērķis ir, izmantojot kopīgus iepirkumus, palielināt aizsardzības ražojumu sadarbspējas līmeni. Lai atbalstītu šos centienus, ir lietderīgi — solidaritātes garā un ar mērķi nodrošināt, ka centieni risināt nopietnās grūtības aizsardzības ražojumu pieejamībā ir finansiāli ilgtspējīgi — veikt pasākumus, lai nebūtu vajadzīgs nodokļus par šiem izdevumiem finansēt iepriekš. Tāpēc aizsardzības ražojumi, kas iegādāti kopīgā iepirkumā, kur izmantoti līdzekļi no šī instrumenta, būtu jāatbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), proti, būtu jāievieš pagaidu atbrīvojums no PVN saskaņā ar Direktīvu 2006/122/EEK. Šim atbrīvojumam vajadzētu būt ierobežotam laikā, un tas būtu jāpiemēro tikai to līgumu darbības laikā, kas izriet no kopīga iepirkuma saskaņā ar SAFE instrumentu.

(29)Savienība joprojām ir apņēmības pilna ievērot starptautisko solidaritāti. Visi saskaņā ar šo regulu veiktie un par nepieciešamiem uzskatītie pasākumi, tostarp tie, ko uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu vai mazinātu kritisku deficītu, būtu jāīsteno mērķtiecīgi, pārredzami, samērīgi, īslaicīgi un saskaņā ar PTO saistībām.

(30)Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesaistīties komunikācijas darbībās, lai nodrošinātu Savienības finansējuma redzamību un attiecīgā gadījumā nodrošinātu, ka saskaņā ar SAFE instrumentu sniegtais atbalsts tiek paziņots un atzīts, izmantojot finansējuma paziņojumu.

(31)Šī regula neietekmē to, ka valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā, kā tas noteikts LES 4. panta 2. punktā, un tā neietekmē katras dalībvalsts tiesības aizsargāt savas būtiskās drošības intereses saskaņā ar LESD 346. pantu.

(32)Lai pēc iespējas drīzāk varētu sākt šīs regulas īstenošanu nolūkā sasniegt tās mērķus, tai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants
Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido rīcību Eiropas drošības jomā (SAFE) par labu spēcīgākam Eiropas aizsardzības industrijas instrumentam (“SAFE instruments”), kas sniedz finansiālu palīdzību dalībvalstīm, ļaujot tām veikt steidzamas un lielas publiskās investīcijas Eiropas aizsardzības industrijas atbalstam.

Šajā regulā ir izklāstīti nosacījumi un procedūras, kā dalībvalstis saņem un īsteno finansiālo palīdzību saskaņā ar SAFE instrumentu, un ir paredzēti noteikumi par vienkāršotām un paātrinātām kopīgā iepirkuma procedūrām tādu aizsardzības ražojumu un citu aizsardzības vajadzībām izmantojamu ražojumu iegādei, kuri pieder pie turpmāk norādītajām kategorijām.

·Pirmā kategorija: munīcija un raķetes; artilērijas sistēmas; mazie – NATO 1. klases – droni un saistītās pretdronu sistēmas; kritiskās infrastruktūras aizsardzība; kiberdrošība un militārā mobilitāte.

·Otrā kategorija: pretgaisa un pretraķešu aizsardzība; NATO 2. un 3. klases droni, izņemot mazos dronus, un saistītās pretdronu sistēmas; stratēģiskie veicinātāji; kosmosa aktīvu aizsardzība; mākslīgais intelekts un elektroniskā karadarbība.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“aizsardzības ražojumi” ir preces, pakalpojumi un būvdarbi, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā un kas noteikti tās 2. pantā;

2)“citi aizsardzības vajadzībām izmantojami ražojumi” ir jebkuras preces, pakalpojumi un būvdarbi, kas neietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā, kāda tā noteikta tās 2. pantā, un kas ir vajadzīgi vai paredzēti aizsardzības nolūkiem;

3)“kopīgs iepirkums” ir aizsardzības ražojumu vai citu aizsardzības vajadzībām izmantojamu ražojumu iepirkuma procedūra un no tās izrietošie līgumi, ko īsteno vismaz viena dalībvalsts, kura saņem finansiālo palīdzību saskaņā ar šo instrumentu, un vēl viena dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas Zonā ietilpstoša Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts (“EEZ EBTA valsts”), vai Ukraina. Turklāt kopīgais iepirkums var ietvert valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā arī citas trešās valstis, ar kurām Savienība ir iesaistījusies drošības un aizsardzības partnerībā (nesaistošs instruments).

3. pants
SAFE instrumenta papildinošā būtība

SAFE instruments papildina Savienības, kā arī dalībvalstu veiktos pasākumus ar mērķi veikt steidzamas un apjomīgas publiskās investīcijas Eiropas aizsardzības industrijas atbalstam.

4. pants
SAFE instrumenta izmantošanas nosacījumi

1.Dalībvalsts var prasīt finansiālu palīdzību saskaņā ar SAFE instrumentu (“finansiālā palīdzība”) attiecībā uz darbībām, izdevumiem un pasākumiem, kas saistīti ar aizsardzības ražojumiem vai citiem aizsardzības vajadzībām izmantojamiem ražojumiem un ko veic, izmantojot kopīgus iepirkumus, ievērojot 16. pantā izklāstītos attiecināmības noteikumus, un kuru mērķis jo īpaši ir:

a)paātrināt aizsardzības industrijas pielāgošanos strukturālām pārmaiņām, tai skaitā radot un palielinot tās ražošanas jaudu, kā arī saistītās atbalsta darbības;

b)uzlabot savlaicīgu aizsardzības ražojumu pieejamību, tostarp panākot īsākus piegādes izpildes laikus, rezervējot laika nišas vai veidojot aizsardzības ražojumu, starpproduktu vai izejvielu krājumus;

(c)nodrošināt sadarbspēju un savstarpēju aizstājamību visā Savienībā.

2.Dalībvalsts finansiālo palīdzību no SAFE instrumenta sinerģijā ar citām Savienības programmām var izmantot saskaņā ar minēto programmu noteikumiem. Finansiālo palīdzību no SAFE instrumenta var izmantot arī, lai finansētu darbības, par kurām saņemts Savienības ieguldījums saskaņā ar citu Savienības programmu.

3.Atkāpjoties no 1. punkta, vienas dalībvalsts veiktie iepirkumi var pretendēt uz atbalstu no SAFE instrumenta 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ja dalībvalsts šādu iepirkumu iekļauj 7. panta 2. punktā minētajā plānā, tā aktīvi veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai attiecīgais līgums sniegtu priekšrocības ne tikai jebkurai ieinteresētajai valstij, kas pievienojas, kandidātvalstij, potenciālajai kandidātvalstij vai citai trešai valstij, ar kuru Savienība ir iesaistījusies drošības un aizsardzības partnerībā, bet arī vismaz vienai papildu dalībvalstij vai vienai EEZ EBTA valstij, vai Ukrainai. Šīs regulas 16. panta 2. līdz 12. punktā noteiktos attiecināmības nosacījumus piemēro mutatis mutandis.

5. pants
Finansiālās palīdzības forma

Finansiālo palīdzību sniedz kā aizdevumu, ko Savienība piešķir attiecīgajai dalībvalstij.

6. pants
Finansiālās palīdzības maksimālā summa

Maksimālā finansiālās palīdzības summa, ko aizdevumu veidā sniedz ar SAFE instrumentu, ir 150 000 000 000 EUR.

7. pants
Finansiālās palīdzības pieprasījums un Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāns

1.Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalsts, kura vēlas saņemt finansiālu palīdzību, nosūta Komisijai pieprasījumu. Pieprasījumam pievieno plānu (“Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāns”).

2.Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāns ir pienācīgi argumentēts un pamatots. Tas ietver šādus elementus:

a)aprakstu par vajadzībām pēc aizsardzības ražojumiem un citiem aizsardzības vajadzībām izmantojamiem ražojumiem, kas pieder pie šādām kategorijām:

1)pirmā kategorija – munīcija un raķetes; artilērijas sistēmas; mazie – NATO 1. klases – droni un saistītās pretdronu sistēmas; kritiskās infrastruktūras aizsardzība; kibermobilitāte un militārā mobilitāte;

2)otrā kategorija – pretgaisa un pretraķešu aizsardzība; NATO 2. un 3. klases droni, izņemot mazos dronus, un saistītās pretdronu sistēmas; stratēģiskie veicinātāji; kosmosa aktīvu aizsardzība; mākslīgais intelekts un elektroniskais karadarbība;

b)plānoto darbību, izdevumu un pasākumu aprakstu saskaņā ar 4. pantu;

c)attiecīgā gadījumā aprakstu par Ukrainas paredzamo iesaisti plānotajās darbībās, izdevumos un pasākumos vai par paredzētajām darbībām Ukrainas labā;

d)aprakstu par plānotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību 16. pantam un iepirkuma noteikumiem, arī aprakstu par to, kā nodrošināt minēto noteikumu ievērošanu; un

e)visu citu būtisku informāciju.

3.Dalībvalstis attiecīgā gadījumā norāda sinerģiju ar citu dalībvalstu Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāniem un ar darbībām, ko veic Savienības līmenī.

4.Vajadzības gadījumā dalībvalstis iekļauj to darbību aprakstu, kuru mērķis ir stiprināt piegādes drošību un noturību, jo īpaši atvieglojot MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumu un jaunu aizsardzības nozares dalībnieku piekļuvi aizsardzības tirgum.

5.Sagatavojot Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plānus, dalībvalstis var prasīt Komisijai organizēt labas prakses apmaiņu, lai pieprasījuma iesniedzējas dalībvalstis varētu izmantot citu dalībvalstu gūto pieredzi.

6.Dalībvalstis var iesniegt Komisijai grozītu finansiālās palīdzības pieprasījumu, kam pievienots grozīts Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāns, ja to pienācīgi pamato izmaiņas plānotajos izdevumos vai pasākumos un ja aizdevumu summas ir pieejamas.

8. pants
Lēmums par finansiālās palīdzības pieprasījumu

1.Komisija novērtē 7. panta 1. punktā minēto Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plānu un bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu par minēto pieprasījumu.

2.Ja Komisija konstatē, ka pieprasījums atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā, konkrētāk, 4. pantā, 7. panta 2. punktā un 16. pantā, Komisija finansiālo palīdzību dara pieejamu ar īstenošanas lēmumu. Komisijas īstenošanas lēmumā iekļauj:

a)7. panta 1. punktā minētā plāna, arī 7. panta 2. punktā minēto plāna elementu, novērtējumu;

b)aizdevuma summu un aizdevuma atbalsta summu, kas izmaksājama kā priekšfinansējums saskaņā ar 11. pantu.

3.Komisija jebkurā gadījumā paziņo attiecīgajai dalībvalstij pieprasījuma novērtējumu, kurā sniegts novērtējuma pamatojums.

4.Komisija, pieņemot 2. punktā minēto īstenošanas lēmumu, ņem vērā pieprasītājas dalībvalsts esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar šo regulu, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, un vienlaikus piemēro vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principu.

5.Ja pēc 2. punktā minētā īstenošanas lēmuma pieņemšanas vēl paliek līdzekļi finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar SAFE instrumentu, Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim var publicēt jaunu uzaicinājumu paust interesi. Tādā gadījumā mutatis mutandis piemēro 7. pantā un šā panta 1. līdz 4. punktā izklāstīto procedūru.

6.Īstenošanas lēmumu saskaņā 2. punktu var pieņemt līdz 2027. gada 30. jūnijam.

9. pants
Aizņēmumu un aizdevumu operācijas

1.Lai no SAFE instrumenta finansētu atbalstu aizdevumu formā, Komisiju pilnvaro Savienības vārdā vajadzīgos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 224. pantu.

2.Aizņēmumu un aizdevumu operācijas saskaņā ar SAFE instrumentu veic euro.

10. pants
Aizdevuma līgums un darbības kārtība

1.Pēc 8. panta 2. punktā minētā Komisijas īstenošanas lēmuma pieņemšanas Komisija ar dalībvalsti noslēdz aizdevuma līgumu un darbības kārtību.

2.Aizdevuma līgumā nosaka pieejamības periodu un sīki izstrādātus noteikumus par SAFE instrumenta atbalstu aizdevumu veidā. Maksimālais aizdevuma atmaksas termiņš ir 45 gadi. Papildus elementiem, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 223. panta 4. punktā, aizdevuma līgumā ietver priekšfinansējuma summu un noteikumus par priekšfinansējuma ieskaitu.

3.Darbības kārtībā nosaka saikni starp Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāna īstenošanu un attiecīgo finansiālo palīdzību, arī aizdevuma daļu izmaksas provizorisko grafiku, attiecīgā gadījumā nosakot gada maksimālo apjomu. Turklāt šajā darbības kārtībā nosaka dokumentāru pierādījumu veidus un kontroles noteikumus, kas saistīti ar to īpašo attiecināmības noteikumu izpildi, kurus dalībvalstis piemēro saskaņā ar 16. pantu, un sīki izstrādātos elementus, kas minēti 14. pantā.

11. pants
Priekšfinansējums

1.Dalībvalstis savā Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plānā var pieprasīt priekšfinansējuma maksājumu, kurš nepārsniedz 15 % no aizdevuma summas.

2.Priekšfinansējumu izmaksā ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā 10. panta 2. punktā minētais aizdevuma līgums. Aizdevuma līgumā var paredzēt, ka priekšfinansējuma maksājums ir atkarīgs no 10. panta 3. punktā minētās darbības kārtības noslēgšanas.

3.Maksājumus veic atkarībā no finansējuma pieejamības. Priekšfinansējumu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos.

12. pants
Noteikumi par maksājumu izmaksu un aizdevumu apturēšanu

1.Aizdevuma pieejamības periods, kas atbilst laikposmam, kurā saskaņā ar šo pantu var apstiprināt maksājumus attiecīgajai dalībvalstij, ir līdz 2030. gada 31. decembrim. Maksājumus veic pa daļām, atkarībā no finansējuma pieejamības. Daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos.

2.Pēc 14. panta 2. punktā minētā progresa ziņojuma iesniegšanas attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai pienācīgi pamatotu maksājuma pieprasījumu. Dalībvalstis šādus maksājuma pieprasījumus var iesniegt Komisijai divreiz gadā.

3.Komisija bez liekas kavēšanās novērtē 14. panta 2. punktā minētā progresa ziņojuma pilnīgumu, pareizību un saskaņotību. Ja Komisija sniedz pozitīvu novērtējumu, tā bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu, ar ko atļauj aizdevuma daļas izmaksu.

4.Ja 3. punktā minētā novērtējuma rezultātā Komisija secina, ka 14. panta 2. punktā minētais ziņojums ir neapmierinošs, visa aizdevuma vai tā daļas izmaksu aptur. Attiecīgā dalībvalsts var iesniegt savus apsvērumus viena mēneša laikā no Komisijas novērtējuma paziņošanas.

13. pants
Aizdevumu portfelim piemērojamie prudenciālie noteikumi

Aizdevumu daļa, kas ir piešķirta trim dalībvalstīm, kurām ir lielākā piešķirto aizdevumu daļa, nepārsniedz 60 procentus no 6. panta 1. punktā minētās maksimālās summas.

14. pants
Kontrole un revīzija

1.Aizdevuma līgumā ietver vajadzīgos noteikumus par kontroli un revīzijām, kādus pieprasa Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 223. panta 4. punkts.

2.Ja saskaņā ar 12. pantu tiek iesniegts pienācīgi pamatots maksājuma pieprasījums, saņēmēja dalībvalsts iesniedz Komisijai arī pusgada progresa ziņojumu, kurā pienācīgi pamato radušos un gaidāmos izdevumus un citus nepieciešamos elementus.

15. pants
Ziņojumu sniegšana

1.Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par finansiālās palīdzības izmantošanu.

2.Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu pagarināt SAFE instrumenta pieejamības laikposmu.

16. pants
Attiecināmības noteikumi par kopīgu iepirkumu, kas atbalsta investīcijas aizsardzības industrijā

1.Kopīgi iepirkumi var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar SAFE instrumentu tikai tad, ja tie atbilst šajā pantā izklāstītajiem attiecināmības nosacījumiem.

2.Kopīgā iepirkuma procedūrās un līgumos par aizsardzības ražojumiem iekļauj šā panta 3.–11. un 13. punktā izklāstītās dalības prasības darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti kopīgajā iepirkumā, neskarot nosacījumus, par kuriem panākta vienošanās 17. pantā minētajos nolīgumos.

3.Kopīgajā iepirkumā iesaistītie darbuzņēmēji un apakšuzņēmēji ir iedibināti un to vadības izpildstruktūrvienības atrodas Savienībā, EEZ EBTA valstī vai Ukrainā. Tos nekontrolē nedz trešā valsts, izņemot Ukrainu un EEZ EBTA valstis, nedz cits trešās valsts subjekts, kas nav iedibināts Savienībā, Ukrainā vai kādā EEZ EBTA valstī.

4.Atkāpjoties no 3. punkta, tiesību subjekts, kas iedibināts Savienībā un ko kontrolē cita trešā valsts vai cits trešās valsts subjekts, var piedalīties kopīgajā iepirkumā, ja tam ir veikta izvērtēšana Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/452 nozīmē un vajadzības gadījumā piemēroti ietekmes mazināšanas pasākumi vai ja tas sniedz garantijas, ko pārbaudījusi dalībvalsts, kurā ir iedibināts kopīgajā iepirkumā iesaistītais darbuzņēmējs vai apakšuzņēmējs. Ar minētajām garantijām nodrošina, ka kopīgajā iepirkumā iesaistītā darbuzņēmēja vai apakšuzņēmēja iesaiste nav pretrunā Savienības un dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kādas noteiktas kopējā ārpolitikas un drošības politikas satvarā, ievērojot LES V sadaļu.

5.Šā panta 4. punktā minēto garantiju pamatā var būt standartizēta, Komisijas nodrošināta veidne, un, lai panāktu saskaņotu pieeju visā Savienībā, tās ir daļa no iepirkuma specifikācijām. Ar garantijām jo īpaši pamato, ka kopīgā iepirkuma vajadzībām ir ieviesti pasākumi, kuru nolūks ir nodrošināt, ka:

a)kontrole pār kopīgajā iepirkumā iesaistīto darbuzņēmēju vai apakšuzņēmēju tiek īstenota tādā veidā, kas neierobežo tā spēju izpildīt pasūtījumu un sasniegt rezultātus; un

b)tiek novērsta trešās valsts vai trešās valsts subjekta piekļuve klasificētai informācijai par kopīgo iepirkumu, un darbiniekiem vai citām personām, kuras iesaistītas kopīgajā iepirkumā, ir saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem izdota valsts drošības pielaide.

6.Līgumslēdzēja iestāde, kas veic kopīgo iepirkumu, sniedz Komisijai paziņojumu par piemērotajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem Regulas (ES) 2019/452 nozīmē vai par 4. punktā minētajām garantijām. Papildu informāciju par piemērotajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem vai garantijām pēc pieprasījuma dara pieejamu Komisijai.

7.Kopīgajā iepirkumā iesaistīto darbuzņēmēju un apakšuzņēmēju infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko izmanto kopīgā iepirkuma vajadzībām, atrodas dalībvalsts, EEZ EBTA valsts vai Ukrainas teritorijā. Ja kopīgajā iepirkumā iesaistītajiem darbuzņēmējiem vai apakšuzņēmējiem dalībvalsts, EEZ EBTA valsts vai Ukrainas teritorijā nav ērti pieejamu alternatīvu vai attiecīgas infrastruktūras, objektu, aktīvu un resursu, tie var izmantot savu infrastruktūru, objektus, aktīvus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti ārpus minētajām teritorijām, ar noteikumu, ka šāda izmantošana nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm.

8.To sastāvdaļu izmaksas, kuru izcelsme ir Savienībā, EEZ EBTA valstī vai Ukrainā, nav zemākas par 65 % no aplēstās galaprodukta vērtības. Nevienu sastāvdaļu neiegūst no citas trešās valsts, kura rīkojas pret Savienības vai tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm.

9.Attiecībā uz aizsardzības ražojumiem, kas pieder pie otrās kategorijas, kāda tā minēta 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta 2) punktā, darbuzņēmējiem ir iespēja bez trešo valstu vai trešo valstu subjektu noteiktiem ierobežojumiem lemt par iepirktā aizsardzības ražojuma uzbūves definēšanu, pielāgošanu un pilnveidošanu, kā arī par juridiskajām pilnvarām aizstāt vai demontēt sastāvdaļas, uz kurām attiecas trešo valstu vai trešo valstu subjektu noteikti ierobežojumi.

10.Šajā pantā “kopīgajā iepirkumā iesaistītie apakšuzņēmēji” ir jebkurš tiesību subjekts, kas nodrošina tādus kritiski svarīgus resursus, kuriem ir unikālas, ražojuma darbībai būtiskas iezīmes, un kam ir piešķirti vismaz 15 % no līguma vērtības.

11.Dalībvalstis nodrošina, ka no kopīgā iepirkuma, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo instrumentu, izrietošajās iepirkuma procedūrās un līgumos par citiem aizsardzības vajadzībām izmantojamiem ražojumiem ir ietverti pienācīgi attiecināmības nosacījumi, kuru nolūks ir aizsargāt Savienības un dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses.

12.Dalībvalstis 7. pantā minētajā plānā sīki izklāsta attiecināmības nosacījumus saskaņā ar 3.–11. un 13. punktu, neskarot nosacījumus, par kuriem panākta vienošanās 17. pantā minētajos nolīgumos. Finansiālo palīdzību piešķir ar nosacījumu, ka progresa ziņojumā ir sniegta informācija, kas norādīta 10. pantā minētajā darbības kārtībā.

13.Finansiālo palīdzību, ko sniedz saskaņā ar SAFE instrumentu, dalībvalstis var izmantot, lai finansētu savu dalību iepirkuma procedūrās, kas tiek rīkotas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta 2. vai 3. punktu. Tādā gadījumā, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta 2. un 3. punkta, kopīgajā iepirkumā piedalošās trešās valstis var piedalīties arī visos iepirkuma mehānismos, kas izklāstīti Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta 2. un 3. punktā, un gūt no tiem labumu.

17. pants
Nosacījumi attiecībā uz citu trešo valstu subjektu un ražojumu dalību

1.Savienība var saskaņā ar 2. un 3. punktu noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar līdzīgi domājošām valstīm, proti, pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm, kas nav Ukraina, un potenciālajām kandidātvalstīm, un citām trešām valstīm, ar kurām Savienība ir iesaistījusies drošības un aizsardzības partnerībā (nesaistošs instruments), lai minētajām valstīm un to teritorijām dotu iespēju izpildīt 16. pantā minētajos attiecināmības nosacījumos paredzēto kritēriju par atrašanās vietu, izcelsmi vai iedibināšanas vietu, ja šīs valstis piedalās kopīgā iepirkumā saskaņā ar SAFE instrumentu.

2.Šā panta 1. punktā minētajā divpusējā vai daudzpusējā nolīgumā norāda, kuru no 16. pantā minētajiem attiecināmības nosacījumiem var izpildīt sakarā ar atrašanās vietu, izcelsmi vai iedibināšanas vietu trešā valstī vai trešās valstīs, kas ir nolīguma puses, un to teritorijās, un ar kādiem nosacījumiem. Tajā jo īpaši un vajadzības gadījumā nosaka:

a)nosacījumus un kārtību, kādā trešā valstī iedibināti darbuzņēmēji un apakšuzņēmēji piedalās kopīgajā iepirkumā saskaņā ar SAFE instrumentu;

b)noteikumus, kas saistīti ar to kopīgajā iepirkumā iesaistīto darbuzņēmēju vai apakšuzņēmēju infrastruktūras, objektu, aktīvu un resursu atrašanās vietu, kurus izmanto tādu aizsardzības ražojumu vai citu aizsardzības vajadzībām izmantojamu ražojumu ražošanai, kurus piegādā saskaņā ar līgumiem, kas izriet no kopīgiem iepirkumiem saskaņā ar SAFE instrumentu;

c)noteikumus, kas saistīti ar trešās valsts izcelsmes sastāvdaļu izmaksām;

d)noteikumus, kas saistīti ar trešo valstu vai trešo valstu subjektu noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz tādu ražojumu uzbūves pielāgošanu un pilnveidošanu, kas iepirkti ar SAFE instrumenta atbalstu.

3.Divpusējais vai daudzpusējais nolīgums:

a)nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz trešās valsts iemaksām un ieguvumiem;

b)paredz nosacījumus attiecībā uz jebkādu finansiālu iemaksu, ko trešā valsts sniedz Savienībai;

c)nosaka visus citus vajadzīgos pasākumus, kas reglamentē iepirktā ražojuma piegādes drošību;

d)veicina aizsardzības sistēmu lielāku standartizāciju un lielāku sadarbspēju starp dalībvalstu un šo citu trešo valstu spējām.

4.Iemaksas, kas minētas šā panta 3. punkta b) apakšpunktā, veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu, un tās izmanto programmām, ar kurām atbalsta Savienības aizsardzības industriju, Ukrainas aizsardzības industriju un Ukrainu saskaņā ar minēto programmu noteikumiem.

18. pants
Pamatnolīgumu vai līgumu grozījumi

1.Ja kopīgu iepirkumu atbalsta SAFE instrumenta satvarā, šā panta 2.–4. punktā paredzētos noteikumus piemēro spēkā esošam pamatnolīgumam vai līgumam, kura mērķis ir aizsardzības ražojumu iegāde, kuru vismaz pilnībā vai daļēji finansē viena no iesaistītajām dalībvalstīm ar aizdevumu, kas piešķirts saskaņā ar SAFE instrumentu, un kurā nav iekļauti noteikumi, kas reglamentē iespēju to būtiski grozīt. Piemērojot 2. un 3. punktu, līgumslēdzēja iestāde, kas noslēgusi pamatnolīgumu vai līgumu, saņem iepriekšēju piekrišanu no uzņēmuma, ar kuru tā ir noslēgusi pamatnolīgumu vai līgumu.

2.Dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde spēkā esošu pamatnolīgumu vai līgumu par aizsardzības ražojumiem – ja minētais pamatnolīgums ir noslēgts ar uzņēmumu, kas atbilst kritērijiem, kuri ir līdzvērtīgi 16. panta 3.–11. punktā noteiktajiem kritērijiem – var grozīt nolūkā minētajam pamatnolīgumam vai līgumam kā puses pievienot jaunas līgumslēdzējas iestādes no valstīm, kas piedalās kopīgajā iepirkumā. Direktīvas 2009/81/EK 29. panta 2. punkta pirmo daļu nepiemēro līgumslēdzējām iestādēm, kas sākotnēji nebija pamatnolīguma puses.

3.Atkāpjoties no Direktīvas 2009/81/EK 29. panta 2. punkta trešās daļas, dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde var veikt būtiskus grozījumus pamatnolīgumā vai līgumā noteiktajos daudzumos, kuru paredzamā vērtība pārsniedz Direktīvas 2009/81/EK 8. pantā noteiktās robežvērtības, ja minētais pamatnolīgums vai līgums ir noslēgts ar uzņēmumu, kas atbilst kritērijiem, kuri ir līdzvērtīgi šīs regulas 16. panta 3. līdz 11. punktā noteiktajiem kritērijiem, un ciktāl grozījumi ir absolūti nepieciešami 2. punkta piemērošanai.

4.Ja līgumā ir iekļauta indeksācijas klauzula, 3. punktā minētās vērtības aprēķinā atjauninātā vērtība ir atsauces vērtība.

5.Līgumslēdzēja iestāde, kas 2. vai 3. punktā minētajos gadījumos ir grozījusi pamatnolīgumu vai līgumu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē attiecīgu paziņojumu saskaņā ar Direktīvas 2009/81/EK 32. pantu.

6.Šā panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm, kas ir pamatnolīguma vai līguma puses, piemēro vienlīdzīgu tiesību un pienākumu principu, jo īpaši attiecībā uz iepirkto papildu daudzumu izmaksām.

19. pants
Gadījumi, kuros saistībā ar kopīgu iepirkumu, ko atbalsta SAFE instruments, ir pamatota sarunu procedūras izmantošana bez paziņojuma par līgumu publicēšanas

Direktīvas 2009/81/EK 28. panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka kopīgi iepirkumi, kuros iesaistīta vismaz viena dalībvalsts, kas saņem finansiālu palīdzību saskaņā ar SAFE instrumentu, atbilst krīzes izraisītam steidzamības nosacījumam.

20. pants
Aizsardzības ražojumu importam un piegādei piemērojams pagaidu atbrīvojums no PVN

Šajā regulā aizsardzības ražojumu vai citu aizsardzības vajadzībām izmantojamu ražojumu piegādes, ieskaitot importu un piegādes Savienības iekšienē, ko piegādā saskaņā ar līgumiem, kuri izriet no kopīga iepirkuma saskaņā ar SAFE instrumentu, uz laiku atbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 2. panta 1. punkta.

21. pants
Klasificētu informāciju un sensitīvu informāciju reglamentējošo noteikumu piemērošana

1.Lai atvieglotu klasificētas informācijas un sensitīvas informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un – attiecīgā gadījumā – darbuzņēmējiem vai citiem galasaņēmējiem, Komisija izveido drošu apmaiņas sistēmu.

2.Komisijai ir piekļuve informācijai, tai skaitā klasificētai informācijai, kas ir absolūti nepieciešama, lai pārbaudītu maksājumu izmaksas nosacījumus un veiktu pārbaudes, pārskatīšanas, revīzijas, izmeklēšanas, kā arī kontroles, revīzijas un ziņojumus, kā minēts 14. pantā.

22. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Lai nodrošinātu Savienības redzamību saistībā ar attiecīgajos Eiropas aizsardzības investīciju plānos paredzēto finansiālo palīdzību, Komisija un dalībvalstis var iesaistīties komunikācijas pasākumos, arī veicot kopīgus komunikācijas pasākumus ar attiecīgajām valsts iestādēm, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā drošības prasības. Komisija attiecīgā gadījumā var nodrošināt, ka saskaņā ar šo instrumentu sniegtais atbalsts tiek paziņots un atzīts, izmantojot finansējuma paziņojumu.

2.Dalībvalstis, kas saņem finansiālo palīdzību saskaņā ar SAFE instrumentu, it sevišķi kopīgo iepirkumu un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot dažādām auditorijām – to vidū plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai – mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga, nodrošina Savienības finansiālās palīdzības redzamību, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā drošības prasības, arī attiecīgā gadījumā izvietojot Savienības emblēmu un atbilstošu finansējuma paziņojumu, kurā teikts “atbalsta Eiropas Savienība — SAFE”.

3.Komisija saistībā ar instrumentu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar Instrumentu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Komisija vajadzības gadījumā informē Eiropas Parlamenta pārstāvniecības birojus par savām darbībām un iesaista tos minētajās darbībās.

23. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 12  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]2025.–[31.12.]2030.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 13   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 20

Augstāk norādītais pilnslodzes ekvivalenta vienību skaits ir papildu resursi, kas vajadzīgi, lai pārvaldītu darbības DEFIS ĢD un BUDG ĢD.

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā būtu jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 7. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas jāizmanto, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu un ar tiem saistītajiem ieguldījumiem (piem., licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Šajā tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

(1)     Regula – ES – 2023/2418 - EN - EUR-Lex

(2)     Regula – 2023/1525 - EN - EUR-Lex

(3)    Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas aizsardzības industriālā stratēģija: reaģētspējīga un noturīga Eiropas aizsardzības industrija kā ES gatavības ķīla”.

(4)    The future of European competitiveness: Report by Mario Draghi [Eiropas konkurētspējas nākotne: Mario Dragi ziņojums], 2024. gada septembris.

(5)    Padomes Regula (ES) 2020/672 (2020. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma.

(6)    https://www.consilium.europa.eu/media/54773/20220311-versailles-declaration-en.pdf

(7)    https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7371-2022-INIT/lv/pdf

(8)    Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi un turpmāko virzību (JOIN(2022) 24 final), 2022. gada 18. maijs.

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1525 (2023. gada 20. jūlijs) par munīcijas ražošanas atbalstīšanu (ASAP) (OV L 185, 24.7.2023., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1525/oj).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2418 (2023. gada 18. oktobris), ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA) (OV L 2023/2418, 26.10.2023.).

(11)    Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (OV L 331, 14.12.2017, 57. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2017/2315/oj).

(12)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(13)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(14)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(15)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(16)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.

(17)    Vajadzīgās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami vietnes BUDGpedia attiecīgajā lapā.

(18)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(19)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(20)    Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalītas un kādas ir jūsu neto vajadzības.