EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.11.2024

COM(2024) 541 final

2024/0299(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu grozījumus, kuri ietverti Rezolūcijas WHA77.17 pielikumā un pieņemti 2024. gada 1. jūnijā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (2005) un grozījumu apspriešanas process

Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (2005) ir starptautisko tiesību instruments, kas pieņemts 2005. gadā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Konstitūcijas 21. pantu un aizstāj 1969. gadā pieņemtos noteikumus. Minētie noteikumi stājās spēkā 2007. gadā. Tie ir juridiski saistoši 196 valstīm, to vidū 194 PVO dalībvalstīm, kā arī Svētajam Krēslam un Lihtenšteinai. Šie noteikumi, kuriem ir pievienojušās visas ES dalībvalstis, nodrošina visaptverošu tiesisko regulējumu globālās veselības drošības jomā un nosaka, kādas ir pušu tiesības un pienākumi tādu ar sabiedrības veselību saistītu notikumu un ārkārtas situāciju pārvaldīšanā, kam ir pārrobežu ietekmes potenciāls.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, 2022. gada janvārī PVO Valde ar lēmumu EB150(3) 1 mudināja PVO dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas (galvenokārt Eiropas Savienību) veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai apsvērtu grozījumus, ko varētu izdarīt Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (2005), lai stiprinātu globālo sagatavotību sabiedrības veselības ārkārtas situācijām un spēju uz tām reaģēt. Valdes lēmumā ir arī precizēts, ka “šādiem grozījumiem vajadzētu būt tvērumā ierobežotiem un būtu jārisina konkrēti un skaidri apzināti jautājumi, problēmas – arī tās, kas saistītas ar taisnīgumu, tehnoloģiju attīstību vai cita veida attīstību, – vai nepilnības, kuras citādi nevarētu efektīvi novērst, bet kuras ir svarīgi novērst, lai atbalstītu Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) efektīvu īstenošanu, atbilstību tiem un to vispārēju piemērošanu ar mērķi vienādā mērā aizsargāt visus pasaules iedzīvotājus no slimību starptautiskas izplatības”.

Pēc Valdes lēmuma PVO dalībvalstis, pieņemot lēmumu septiņdesmit piektajā Pasaules Veselības asamblejā 2 , vienojās izveidot procesu sarunām par mērķorientētiem grozījumiem Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (2005). Šajā nolūkā tās izveidoja Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu grozījumu darba grupu (WGIHR), kuras uzdevums ir strādāt “tikai pie tā, lai izskatītu ierosinātos mērķorientētos grozījumus Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (2005) atbilstoši Lēmumam EB150(3) (2022), lai tos varētu izvērtēt septiņdesmit septītajā Pasaules Veselības asamblejā 2024. gadā”.

Līdz Pasaules Veselības asamblejas lēmumā noteiktajam termiņam, 2022. gada 30. septembrim, savus ierosinātos grozījumus iesniedza sešpadsmit PVO dalībvalstis, tai skaitā četras valstis reģionālo grupu vārdā 3 . Iesniegumos bija iekļauti vairāk nekā 300 grozījumi, kas attiecās uz 33 no 66 Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) pantiem un pieciem no deviņiem pielikumiem, un tika ierosināts iekļaut sešus jaunus pantus un divus jaunus pielikumus 4 .

WGIHR sāka darbu 2022. gada 14. novembrī un pabeidza 2024. gada 24. maijā. WGIHR sarunu rezultāti 5 tika iesniegti izskatīšanai septiņdesmit septītajā Pasaules Veselības asamblejā. Pasaules Veselības asamblejas nedēļā turpinājās sarunas par vairākiem neatrisinātiem jautājumiem, un 2024. gada 1. jūnijā ar Rezolūciju WHA77.17 6 asambleja vienprātīgi pieņēma grozījumus Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (2005).

Komisija, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes pilnvarojumu, kas izklāstīts Padomes 2022. gada 3. marta Lēmumā (ES) 2022/451 7 , Eiropas Savienības vārdā risināja sarunas par grozījumiem Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (2005) saistībā ar jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē. Komisija kā Savienības sarunu vedēja vadījās pēc lēmumam pievienotajām sarunu norādēm, kurās noteikti galvenie principi un mērķi, kas jāsasniedz. Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2022/451 Padomes Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupa ir darbojusies kā īpašā komiteja Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 4. punkta nozīmē, un Komisija ir cieši sadarbojusies ar dalībvalstu ekspertiem un pārstāvjiem, regulāri rīkojot koordinācijas sanāksmēs Ženēvā.

Pirms grozījumu pieņemšanas septiņdesmit septītajā Pasaules Veselības asamblejā īpašā komiteja 2024. gada 31. maijā saņēma rakstisku paziņojumu 8 no Komisijas kā Savienības sarunu vedējas, kurā Komisija informēja dalībvalstis, ka Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumus paredzēts pieņemt 2024. gada 1. jūnijā, pēc tam kad būs nokārtoti daži vēl neatrisināti jautājumi, un ka Komisija gaida, ka sarunu galīgais iznākums atbildīs sarunu norādēm. Tieši pirms grozījumu pieņemšanas Pasaules Veselības asamblejā Ženēvā notika tikšanās ar ES dalībvalstīm, kurā Komisija apstiprināja savu vērtējumu par sarunu galīgajiem rezultātiem.

Līdztekus sarunām par grozījumiem Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (2005) PVO dalībvalstis apsprieda jaunu starptautisku nolīgumu par pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām (turpmāk “Nolīgums par pandēmijām”). Mērķis ir ar abu instrumentu palīdzību izveidot saskaņotu starptautisku sistēmu, kas aptvertu visu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju spektru. PVO dalībvalstis 2024. gada 1. jūnijā septiņdesmit septītajā Pasaules Veselības asamblejā vienojās, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai pabeigtu sarunas par Nolīgumu par pandēmijām. Tās nolēma pagarināt pilnvaras starpvaldību sarunu struktūrai, kas atbild par sarunām un nolīguma sagatavošanu, lai tā pabeigtu darbu līdz septiņdesmit astotajai Pasaules Veselības asamblejai 2025. gadā vai agrāk, ja iespējams, un tādā gadījumā 2024. gadā tiktu sasaukta īpaša Pasaules Veselības asamblejas sesija.

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumi, kas pieņemti ar Rezolūciju WHA77.17, palīdz stiprināt globālo sagatavotību sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, to uzraudzību un reaģēšanu uz tām, un tajos ir ņemta vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze – šīs ir divas ES rīcības pamatprioritātes globālās veselības jomā 9 . Tāpēc grozījumu īstenošana nepārprotami ir Savienības interesēs. Pašreizējais pērtiķu baku uzliesmojums, ko PVO ģenerāldirektors 2024. gada 14. augustā pasludinājis par starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ir arī skaidrs atgādinājums par to, cik svarīgi ir stiprināt globālo satvaru, kas nosaka, kā novērst sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, un ka šis satvars ir jānostiprina steidzami. Lielākā daļa grozīto noteikumu attiecas uz jautājumiem, kas ir reglamentēti ES līmenī, jo īpaši tādās jomās kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, sadarbība ar kompetentajām organizācijām sabiedrības veselības jomā un sabiedrības veselības aizsardzība sabiedrības veselības ārkārtas situācijā. Neviens no grozījumiem nav pretrunā Savienības tiesību aktiem, un tāpēc nav vajadzīgas nekādas atrunas attiecībā uz grozījumiem.

Savienība nevar pievienoties Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (2005), jo noteikumi neparedz, ka tiem var pievienoties reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas 10 . Tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir ierosināt Padomei pilnvarot ES dalībvalstis, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, akceptēt Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumus, kas pieņemti ar Rezolūciju WHA77.77.

•Ar Rezolūciju WHA77.17 pieņemto Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumu saturs

–tiek ieviesta “pandēmijas izraisītas ārkārtas situācijas” definīcija, kā arī ar to saistīts izsludināšanas mehānisms, lai raisītu efektīvāku starptautisko sadarbību reaģēšanā uz notikumiem, kuri draud kļūt par pandēmiju vai jau ir kļuvuši par pandēmiju (1. un 12. pants ar atbilstīgiem grozījumiem 11., 12., 13., 15., 48. un 49. pantā),

–ir paredzēts papildus jau esošajam valsts SVAN kontaktpunktam izveidot valstu SVAN iestādes, kas koordinēs SVAN īstenošanu valstī, bet SVAN dalībvalstīm ir dota iespēja izvēlēties, vai izveidot valsts SVAN iestādi un valsts SVAN kontaktpunktu kā vienu vai divas struktūras (1. un 4. pants),

–Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) darbības jomā tiek ieviesta skaidra atsauce uz “sagatavotību”, lai atgādinātu, cik svarīgas saskaņā ar šiem noteikumiem ir funkcijas, kas saistītas ar pamatresursu pastāvīgu veidošanu laikā, kad nav sabiedrības veselības ārkārtas situāciju (2. pants),

–tiek ieviesti noteikumi, kuru mērķis ir stiprināt apņemšanos ievērot solidaritāti un taisnīgumu. Tas ietver skaidras atsauces ieviešanu uz šiem principiem 3. pantā, kā arī tādu būtisku noteikumu ieviešanu, kuri stiprina piekļuvi medicīniskajiem izstrādājumiem (1. pants ar jaunu “attiecīgo veselības aprūpes produktu” definīciju un 13., 15., 16., 17. un 44. pants) un finansējumam (44. un 44.a pants). Saskaņā ar 44.a pantu tiek izveidots finanšu koordinācijas mehānisms, lai veicinātu un atbalstītu tāda finansējuma apzināšanu un pieejamību, kas vajadzīgs, lai “taisnīgi pievērstos jaunattīstības valstu vajadzībām un prioritātēm, arī lai attīstītu, stiprinātu un uzturētu pamatresursus”, tai skaitā finansējumu pandēmijas izraisītām ārkārtas situācijām,

–tiek ieviesti noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot savlaicīgu informācijas apmaiņu ārkārtēju situāciju gadījumā starp PVO un attiecīgām starpvaldību organizācijām (6. pants) un starp PVO un SVAN dalībvalstīm (8. un 10. pants),

–tiek ieviesta prasība, ka PVO, sniedzot ieteikumus, ir jāņem vērā nepieciešamība atvieglot starptautisko ceļošanu un uzturēt starptautiskās piegādes ķēdes (18. pants),

–tiek ieviesti noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot koordināciju starp pārvadātājiem un ostu iestādēm, paredzot prasību, ka pārvadātājiem attiecīgā gadījumā ir jāsagatavojas veselības aizsardzības pasākumu piemērošanai uz kuģa, kā arī iekāpšanas un izkāpšanas laikā (4. pielikums), un 24. un 27. pantā sniedzot precizējumus,

–tiek ieviesti jauni noteikumi, kas ļauj izmantot digitālos veselības sertifikātus saskaņā ar SVAN (35. pants un 6. pielikums) un pieprasa PVO izstrādāt un atjaunināt, ja nepieciešams, tehniskos norādījumus par veselības dokumentiem,

–tiek ieviesti noteikumi, kuru mērķis ir atvieglot konsultācijas, ko SVAN dalībvalsts, kuru ietekmējis citas SVAN dalībvalsts īstenots veselības aizsardzības pasākums, pieprasījusi, lai noskaidrotu tā zinātnisko pamatojumu un rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu (43. pants),

–tiek sniegts skaidrojums par Ārkārtējo situāciju komitejas sastāvu un darbības veidu (48. un 49. pants),

–tiek izveidota SVAN dalībvalstu komiteja, lai veicinātu grozīto noteikumu efektīvu īstenošanu. Komitejas mērķis jo īpaši ir veicināt un atbalstīt sadarbību starp SVAN dalībvalstīm, lai efektīvi īstenotu noteikumus, pamatojoties uz tehniskām konsultācijām, ko sniedz apakškomiteja, kura vēl jāizveido (54.a pants),

–tiek ieviesti noteikumi, kuru mērķis ir stiprināt SVAN dalībvalstu pamatresursus (5. panta 1. punkts, 13. panta 1. punkts un 1. pielikums); konkrēti 1. pielikumā tiek noteiktas detalizētākas pamatresursu prasības novēršanai un sagatavotībai, kā arī prasība iesaistīt ieinteresētās personas un kopienas sagatavotības nodrošināšanā un reaģēšanā un prasība valsts reaģēšanas līmenim nodrošināt koordināciju ar vietējiem un starpposma reaģēšanas līmeņiem un sniegt atbalstu tiem,

–tiek pārskatīti lēmumu pieņemšanas norādījumi (2. pielikums), saskaņā ar kuriem novērtē notikumus, kas var radīt starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, un paziņo par tiem, arī sniegts precizējums, ka tādu smagu akūtu elpceļu slimību gadījumu klasteriem, kuru cēlonis ir nezināms vai jauns, jāpiemēro pielikumā minētais algoritms,

–tiek izdarīti papildu redakcionāli grozījumi 5., 12., 13., 15., 19., 20., 21., 23., 28., 37., 44., 45., 49., 50., 53. pantā un 1., 3., 4. un 8. pielikumā.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā un kompetenci

Ar Rezolūciju WHA77.17 grozītais Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) mērķis un darbības joma ir “novērst un kontrolēt slimības starptautisku izplatīšanos, sagatavoties tai, aizsargāt pret to un nodrošināt pret to rīcību sabiedrības veselības aizsardzībai tādos virzienos, kas ir samērīgi un atbilstoši sabiedrības veselības apdraudējumam un kas nevajadzīgi netraucē starptautisko satiksmi un tirdzniecību”. Tādējādi galvenā politikas joma, uz kuru attiecas Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (2005) un ar Rezolūciju WHA77.17 pieņemtie grozījumi, ir saistīta ar cīņu pret nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, un šī ir joma, kas ietilpst Savienības kompetencē saskaņā ar LESD 168. panta 5. punktu.

ES līmenī Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regula (ES) 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES 11 , nodrošina satvaru un mehānismus, kas izmantojami, lai koordinētu un stiprinātu nopietnu bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanu, sagatavošanos tiem un reaģēšanu uz tiem. Regula paredz noteikumus, kas regulē plašu jautājumu spektru, tai skaitā novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, medicīnisko pretlīdzekļu kopīgu iepirkumu, epidemioloģisko uzraudzību un pārraudzību, agrīnu brīdināšanu un riska novērtēšanu, reaģēšanas koordināciju un sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšanu Savienības līmenī.

Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/945 (2018. gada 22. jūnijs) par infekcijas slimībām un ar tām saistītajiem veselības jautājumiem, uz kuriem attiecinās epidemioloģisko uzraudzību, kā arī par gadījumu definīcijām 12 ir noteikts to infekcijas slimību saraksts, kurām piemēro epidemioloģisko uzraudzību ES līmenī, un attiecīgo gadījumu definīcijas.

Komisijas 2017. gada 13. februāra Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/253 par procedūrām brīdinājumu izziņošanai agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā (EWRS) un par informācijas apmaiņas, apspriešanās un reaģēšanas koordinācijas procedūrām 13 ir noteiktas procedūras, saskaņā ar kurām ES dalībvalstis var drošā veidā brīdināt par nopietniem pārrobežu apdraudējumiem, dalīties ar informāciju par tiem un koordinēt valstu reakciju uz tiem, savukārt Komisijas 2023. gada 21. septembra Īstenošanas regula (ES) 2023/1808 14 nosaka veidni informācijas sniegšanai par novēršanas, gatavības un reaģēšanas plānošanu saistībā ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2371.

Lielākā daļa Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumu, kas pieņemti ar Rezolūciju WHA77.17, jo īpaši grozījumi 1., 2., 4., 5., 6., 8., 10., 11., 12., 13., 15., 16., 43., 48., 49. pantā, kā arī 1. un 2. pielikumā, ietver jomas, uz kurām attiecas iepriekš minētie tiesību akti, un visi šie grozījumi ir pilnībā saskanīgi un saskaņoti ar ES tiesību aktu mērķi nodrošināt nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanu, sagatavotību tiem un reaģēšanu uz tiem.

Turklāt saskaņā ar LESD 168. panta 7. punktu dalībvalstis ir atbildīgas par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu, tai skaitā par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes vadību un šīm nozarēm atvēlēto resursu sadali. 4. panta grozījumu daļa, kas ļauj SVAN dalībvalstīm izvēlēties, vai veidot valsts SVAN iestādi kā atsevišķu vienību vai apvienot to ar valsts SVAN kontaktpunktu, grozījumi 43. pantā, kuri ļauj SVAN dalībvalstīm izlemt, vai iesaistīties konsultāciju mehānismā, kā arī grozījums 44. panta 2.a punktā par iekšzemes finansējumu attiecas uz jautājumiem, kas ir tikai dalībvalstu kompetencē.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (2005), kas grozīti ar Rezolūciju WHA77.17, attiecas arī uz vairākām citām politikas jomām, kas ir Savienības kompetencē.

Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) 13. panta grozījumi atbilst Savienības politikai, kuras mērķis ir nodrošināt, ka pietiekamā apjomā un bez kavēšanās tiek darīti pieejami – arī izmantojot ārkārtas pasākumus – krīzes gadījumā nepieciešami medicīniskie pretlīdzekļi. Proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 25. janvāra Regulā (ES) 2022/123 par pastiprinātu Eiropas Zāļu aģentūras lomu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm krīžgatavības un krīžu pārvarēšanas kontekstā 15 ir iekļauti noteikumi par tādu zāļu trūkuma uzraudzību, kuru trūkums varētu izraisīt krīzes situāciju, un ar Padomes 2022. gada 24. oktobra Regulu (ES) 2022/2372 16 ir izveidots pasākumu satvars, lai nodrošinātu apgādi ar krīzes gadījumā nepieciešamiem medicīniskiem pretlīdzekļiem sabiedrības veselības ārkārtas situācijā Savienības līmenī. Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) 13. panta grozījumi pilnībā atbilst ES tiesību aktu mērķim šajā jomā.

Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) 18. panta grozījumi atbilst Savienības politikai, kas pieņemta saistībā ar Covid-19 pandēmiju, arī mērķim saglabāt piegādes ķēžu darbību un transporta darbinieku brīvu pārvietošanos, jo īpaši, kā izklāstīts Komisijas 2020. gada 24. marta Paziņojumā 17 par zaļo joslu ieviešanu atbilstoši Vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) 35. panta un 6. pielikuma grozījumi ir saistīti ar jomām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par personu brīvu pārvietošanos, arī brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanas nosacījumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 18 . Šie grozījumi ir saistīti arī ar jomām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 19 . Grozījumi Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) 35. pantā un 6. pielikumā ir pilnībā saskanīgi un saskaņoti ar Savienības tiesību aktiem šajās jomās.

Grozījumi 44. un 44.a pantā ietver jomas, uz kurām attiecas Savienības tiesību normas, kas saistītas ar civilo aizsardzību un izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmumā Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 20 , un Savienības tiesību normas, kas saistītas ar Savienības daudzgadu finanšu shēmu, kura paredzēta Savienības ārējās darbības mērķu un principu īstenošanai, un kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulā (ES) 2021/947 par Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) “Eiropa pasaulē” 21 . Šo pantu grozījumi ir pilnībā saskanīgi un saskaņoti ar ES tiesību aktiem šajās jomās.

•Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumu akceptēšana

2.JURIDISKAIS PAMATS

•Procesuālais juridiskais pamats

•Materiālais juridiskais pamats

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir starptautiskajam nolīgumam, kuru vēlas noslēgt Savienības interesēs. Ja nolīgumam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no šiem komponentiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas saistīts ar galveno jeb dominējošo mērķi vai komponentu. Nolīgumam, ar ko vienlaikus vēlas sasniegt virkni mērķu vai kam ir vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un no kuriem neviens nav pakārtots citam, materiālajā juridiskajā pamatā lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu, izņēmuma kārtā jāietver dažādie atbilstīgie juridiskie pamati.

Ar Rezolūciju WHA77.17 grozītais Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) mērķis un darbības joma ir “novērst un kontrolēt slimības starptautisku izplatīšanos, sagatavoties tai, aizsargāt pret to un nodrošināt pret to rīcību sabiedrības veselības aizsardzībai tādos virzienos, kas ir samērīgi un atbilstoši sabiedrības veselības apdraudējumam un kas nevajadzīgi netraucē starptautisko satiksmi un tirdzniecību”. Ar Rezolūciju WHA77.17 pieņemto Starptautiskajos veselības noteikumos (2005) izdarīto grozījumu mērķis ir stiprināt globālo sagatavotību turpmākām sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, to uzraudzību un reaģēšanu uz tām.

Veselības jautājumi ir Savienības kompetencē saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta k) apakšpunktu un 6. panta a) punktu. Saskaņā ar LESD 168. panta 1. punktu Savienība ir kompetenta pieņemt pasākumus, kas papildina tās dalībvalstu politiku un ir vērsti uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu cilvēku slimību profilaksi un novērstu draudus cilvēku veselībai. LESD 168. panta 1. punktā ir arī noteikts, ka Savienības “rīcība ir arī cīņa pret slimībām, kas visvairāk apdraud veselību, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī (..) laicīga brīdināšana par tiem [nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem] un šo draudu apkarošana”. Saskaņā ar LESD 168. panta 5. punktu šajā nolūkā “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (..) var paredzēt arī veicināšanas pasākumus, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku veselību un jo īpaši apkarotu galvenos pārrobežu draudus veselībai, [pasākumus, kas attiecas uz nopietnu pārrobežu draudu veselībai uzraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu]”. Turklāt 168. panta 3. punktā Savienība un dalībvalstis tiek aicinātas “veicināt sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām sabiedrības veselības jomā”.

Lielākā daļa Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumu, kas pieņemti ar Rezolūciju WHA77.17, attiecas uz jautājumiem, kuri ir Savienības kompetencē, pamatojoties uz LESD 168. panta 5. punktu, un kurus regulē jo īpaši Regula (ES) 2022/2371, Komisijas 2018. gada 22. jūnija Īstenošanas lēmums (ES) 2018/945 , Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/253 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1808.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 168. panta 5. punkts.

•Proporcionalitāte

Ar Rezolūciju WHA.77.17 pieņemtie grozījumi Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (2005) nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu vispārējo politikas mērķi stiprināt globālo sagatavotību sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, to uzraudzību un reaģēšanu uz tām.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Juridiskais instruments ir priekšlikums Padomes lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Nepiemēro.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Nepiemēro.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

No 2022. gada oktobra līdz 2023. gada februārim grozījumus, ko ierosinājušas Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) dalībvalstis, izskatīja Pārskatīšanas komiteja, ko sasauca PVO ģenerāldirektors atbilstoši Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) 47. pantam un 50. panta 1. punkta a) apakšpunktam, kā arī saskaņā ar Lēmumu WHA75(9). Komiteja darbojās saskaņā ar PVO noteikumiem par ekspertu padomdevējām grupām un komitejām 24 . Tās sastāvā bija 20 locekļi, kurus no Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) ekspertu saraksta izraudzījās un nominēja ģenerāldirektors, aptverot plašu speciālo zināšanu spektru un atspoguļojot dzimumu un ģeogrāfisko pārstāvību.

Pārskatīšanas komiteja saskaņā ar savām pilnvarām sniedza par ierosinātajiem grozījumiem tehniskus ieteikumus, kurus WGIHR ņēma vērā savā darbā 25 . Pārskatīšanas komitejas eksperti atzina “ierosināto grozījumu lielo daudzveidību”, kas svārstījās no nelielām tehniskām izmaiņām līdz būtiskiem papildinājumiem un labojumiem, kopumā atspoguļojot vēlmi stiprināt instrumentu.

•Ietekmes novērtējums

Nepiemēro.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Nepiemēro.

•Pamattiesības

Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) 3. panta 1. punktā noteikts, ka šos noteikumus īsteno, pilnībā ievērojot cilvēka cieņu, cilvēktiesības un pamatbrīvības. Neviens no Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumiem, kas pieņemti ar Rezolūciju WHA77.17, nemaina un neapdraud šo noteikumu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

2024/0299 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu grozījumus, kuri ietverti Rezolūcijas WHA77.17 pielikumā un pieņemti 2024. gada 1. jūnijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 168. panta 5. punktu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta iii) un v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Pasaules Veselības asamblejas (PVA) septiņdesmit septītajā sesijā 2024. gada 1. jūnijā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dalībvalstis vienprātīgi pieņēma 2005. gada Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu dažādos grozījumus (turpmāk “grozījumi”), kuri iekļauti Rezolūcijas WHA77.17 pielikumā un kuru mērķis ir stiprināt to efektivitāti.

(2)Savienība veicina Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) stiprināšanu un to efektīvu īstenošanu.

(3)Pēdējos gados Savienība ir ievērojami stiprinājusi savu veselības drošības satvaru, pieņemot vairākus tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regulu (ES) 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES 26 , un Padomes 2022. gada 24. oktobra Regulu (ES) 2022/2372 par pasākumu satvaru, lai nodrošinātu apgādi ar krīzes gadījumā nepieciešamiem medicīniskiem pretlīdzekļiem sabiedrības veselības ārkārtas situācijā Savienības līmenī 27 .

(4)2022. gada 3. martā, pieņemot Padomes Lēmumu (ES) 2022/451 28 , Eiropas Savienības Padome pilnvaroja Komisiju Savienības vārdā attiecībā uz Savienības kompetencē esošiem jautājumiem sākt sarunas par starptautisku nolīgumu par pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām, kā arī papildu grozījumiem Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (2005).

(5)Lielākā daļa 2024. gada 1. jūnijā pieņemto grozījumu attiecas uz jautājumiem, kuri ir Savienības kompetencē, pamatojoties uz LESD 168. panta 5. punktu, un saistībā ar kuriem pastāv Savienības noteikumi, jo īpaši nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu jomā. Turklāt daži grozījumi aptver jomas, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti, kas saistīti ar krīzes gadījumā nepieciešamu medicīnisko pretlīdzekļu piegādi, sabiedrības veselības aizsardzību sabiedrības veselības ārkārtas situācijā, personu brīvu pārvietošanos, civilo aizsardzību vai attīstības sadarbību.

(6)Atbilstoši LESD 168. panta 7. punktam veselības politikas noteikšana, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšana un sniegšana ir dalībvalstu kompetencē.

(7)Saskaņā ar lojālas sadarbības principu dalībvalstīm, rīkojoties Savienības interesēs, būtu jāpieņem Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumi, kas ietverti Rezolūcijas WHA77.17 pielikumā.

(8)Neviens no grozījumiem nav pretrunā Savienības tiesību aktiem, un tāpēc nav vajadzīgas nekādas atrunas attiecībā uz grozījumiem, kas ir Savienības kompetencē.

(9)Savienība nav pievienojusies Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (2005), jo tiem var pievienoties tikai valstis. Visas dalībvalstis ir pievienojušās Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (2005).

(10)Šādos apstākļos Savienības ārējo kompetenci var īstenot ar dalībvalstu starpniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstis ir pilnvarotas Savienības interesēs bez atrunām akceptēt Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumus, kas ietverti 2024. gada 1. jūnijā pieņemtās rezolūcijas WHA77.17 29 pielikumā, ciktāl tie ir Savienības kompetencē.

Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumu teksts ir pievienots šim lēmumam 30 .

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

(1)     EB150(3) – Strengthening the International Health Regulations (2005): a process for their revision through potential amendment .

(2)     WHA75(9) – Strengthening WHO preparedness for and response to health emergencies .

(3)    Amerikas Savienotās Valstis, Armēnija, Bangladeša, Čehijas Republika Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā, Indija, Indonēzija, Japāna, Jaunzēlande, Korejas Republika, Krievijas Federācija Eirāzijas Ekonomikas savienības dalībvalstu vārdā, Malaizija, Namībija, Svatini PVO Āfrikas reģiona dalībvalstu vārdā, Šveice, Urugvaja Dienvidu kopējā tirgus (Mercosur) dalībvalstu vārdā.

(4)     Proposed Amendments to the International Health Regulations (2005) submitted in accordance with decision WHA75(9) (2022) .

(5)     A77/9 – Working Group on Amendments to the International Health Regulations (2005) – Report by the Director-General .

(6)     WHA77.17 – Strengthening preparedness for and response to public health emergencies through targeted amendments to the International Health Regulations (2005) .

(7)    OV L 92, 21.3.2022., 1. lpp.

(8)    Padomes dokuments WK 7838/2024 INIT.

(9)    Padomes 2024. gada 29. janvāra secinājumi “ES Globālās veselības stratēģija. Labāka veselība visiem mainīgā pasaulē”, dokuments ST 5908/24, un saistītais Komisijas 2022. gada 30. novembra paziņojums COM(2022) 675.

(10)    Jāatzīmē, ka Komisija bija iesniegusi priekšlikumu grozīt Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) 64. pantu, lai tiem varētu pievienoties arī reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas. Dažas ES dalībvalstis nepiekrita šim priekšlikumam, un to nevarēja pabeigt līdz noteiktajam termiņam, t. i., līdz 2022. gada 30. septembrim. Tāpēc priekšlikums netika iekļauts ierosināto grozījumu paketē, ko Čehijas Republika iesniedza ES un tās dalībvalstu vārdā.

(11)    OV L 314, 6.12.2022., 26. lpp.

(12)    OV L 170, 6.7.2018., 1. lpp.

(13)    OV L 37, 14.2.2017., 23. lpp.

(14)    OV L 234, 22.9.2023., 105. lpp.

(15)    OV L 20, 31.1.2022., 1. lpp.

(16)    OV L 314, 6.12.2022., 64. lpp.

(17)    OV C 96 I, 24.3.2020., 1. lpp.

(18)    OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(19)    OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.

(20)    OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.

(21)    OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.

(22)     WHA75. 12 – Amendments to the International Health Regulations (2005) .

(23)    Tiesas 1993. gada 19. marta atzinums Nr. 2/91, ECLI:EU:C:1993:106, 1061. lpp., par SDO Ķīmisko vielu konvenciju Nr. 170 un Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 64. punkts.

(24)     https://apps.who.int/gb/bd/pdf_files/BD_49th-en.pdf#page=160

(25)     A/WGIHR/2/5 – Report of the Review Committee regarding amendments to the International Health Regulations (2005) .

(26)    OV L 314, 6.12.2022., 26. lpp.

(27)    OV L 314, 6.12.2022., 64. lpp.

(28)    OV L 92, 21.3.2022., 1. lpp.

(29)     WHA77.17 – Strengthening preparedness for and response to public health emergencies through targeted amendments to the International Health Regulations (2005) .

(30)    Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) grozījumu teksts ar vairākiem redakcionāliem labojumiem tika izplatīts Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) dalībvalstīm, izmantojot PVO 2024. gada 19. septembra apkārtrakstu C.L.40.2024. Šie redakcionālie labojumi ir atspoguļoti arī šim lēmumam pievienotajā grozījumu tekstā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.11.2024

COM(2024) 541 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums – Padomes Lēmums,

ar ko pilnvaro dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu grozījumus, kuri ietverti Rezolūcijas WHA77.17 pielikumā un pieņemti 2024. gada 1. jūnijā

Grozījumi Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (2005), kas ar rezolūciju WHA77.17 (2024) pieņemti septiņdesmit septītajā Pasaules Veselības asamblejā, ir izcelti treknrakstā ar pasvītrojumu (papildinājumi) un ar pārsvītrojumu (svītrojumi).

STARPTAUTISKIE VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMI (2005)

I DAĻA - DEFINĪCIJAS, MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA, PRINCIPI UN
ATBILDĪGĀS IESTĀDES

1. pants. Definīcijas

1.Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (turpmāk tekstā - SVAN jeb - Noteikumi) lietotie termini:

(..)

“nacionālā SVAN iestāde” ir struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusi vai izveidojusi valsts līmenī, lai koordinētu šo noteikumu īstenošanu dalībvalsts jurisdikcijā;

(..)

“pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija” ir starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, ko izraisījusi pārnēsājama slimība, un:

(I)tam ir plaša ģeogrāfiskā izplatība, kas aptver vairākas valstis un to teritorijas, vai tam ir augsts šādas izplatības risks, un

(II)tas pārsniedz veselības aprūpes sistēmu reaģēšanas spēju šajās dalībvalstīs, vai ir paaugstināts risks to pārsniegt, un

(III)tas rada būtiskus sociālus un/vai ekonomikas traucējumus, arī starptautiskās satiksmes un tirdzniecības traucējumus, vai tam piemīt augsts risks tos izraisīt, un

(IV)tas prasa ātru, taisnīgu un pastiprinātu koordinētu starptautisku rīcību, izmantojot visas valdības pieeju un visas sabiedrības pieeju;

(..)

“attiecīgie veselības aprūpes produkti” ir veselības aprūpes produkti, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz starptautiskas nozīmes ārkārtējiem sabiedrības veselības apdraudējumiem, arī pandēmijas izraisītām ārkārtas situācijām, un tie var ietvert zāles, vakcīnas, diagnostiku, medicīniskās ierīces, produktus slimību pārnēsātāju kontrolei, individuālos aizsarglīdzekļus, dekontaminācijas līdzekļus, palīgierīces, antidotus, ārstēšanas metodes, kuru pamatā ir šūnas un gēni, un citas veselības aprūpes tehnoloģijas;

(..)

2. pants.    Mērķis un darbības joma

Šo noteikumu mērķis un darbības joma ir novērst slimības starptautisku izplatīšanos, sagatavoties tai, aizsargāt pret to, kontrolēt to un nodrošināt pret to rīcību sabiedrības veselības aizsardzībai tādos virzienos, kas ir samērīgi un atbilstoši sabiedrības veselības apdraudējumam un kas nevajadzīgi netraucē starptautisko satiksmi un tirdzniecību.

3. pants.    Principi

1.Šo noteikumu īstenošanā pilnīgi tiek ievērota personu cieņa, cilvēktiesības un pamatbrīvības, un tie veicina taisnīgumu un solidaritāti.

(..)

4. pants.    Atbildīgās iestādes

1.Katra dalībvalsts saskaņā ar šiem noteikumiem izraugās vai izveido saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un kontekstu izraugās vai izveido vienu vai divas struktūras, kas darbojas kā nacionālā SVAN iestāde, un nacionālo SVAN kontaktpunktu un, kā arī tās jurisdikcijā esošās atbildīgās iestādes veselības aizsardzības pasākumu īstenošanai saskaņā ar šiem noteikumiem.

1.bis. Nacionālā SVAN iestāde koordinē šo noteikumu īstenošanu dalībvalsts jurisdikcijā.

(..)

2.bis. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu šā panta 1., 1.bis un 2. punktu, arī vajadzības gadījumā pielāgojot savu iekšzemes likumdošanu un administratīvās vienošanās dokumentus.

(..)

4.Dalībvalstis sniedz PVO kontaktinformāciju par savu nacionālo SVAN iestādi un saviem nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem, un PVO nodrošina dalībvalstīm kontaktinformāciju par saviem PVO SVAN kontaktpunktiem. Minēto kontaktinformāciju pastāvīgi atjaunina un ik gadu apstiprina. Šo kontaktinformāciju PVO Nacionālo SVAN kontaktinformāciju, ko PVO saņem atbilstoši šim pantam, tā dara zināmu visām dalībvalstīm.

II DAĻA - INFORMĀCIJA UN SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS REAĢĒŠANAS DARBĪBAS

5. pants.    Uzraudzība

1.Iespējami drīz, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā konkrētajā dalībvalstī, katra dalībvalsts attīsta, nostiprina un uztur pamatresursus, kas vajadzīgi, lai novērstu, konstatētu, novērtētu un brīdinātu par attiecīgiem gadījumiem un paziņotu par tiem saskaņā ar šiem noteikumiem, kā norādīts 1. pielikumāpielikuma A daļā.

2.Atbilstoši 1. pielikuma A daļas 2. punktā norādītajam novērtējumam dalībvalsts var sniegt ziņojumu PVO, balstoties uz pamatotu nepieciešamību un īstenošanas plānu, un, to darot, iegūt divu gadu pagarinājumu, kurā izpildīt šā panta 1. punktā minēto pienākumu. Izņēmuma apstākļos, kā arī pamatojoties uz jaunu īstenošanas plānu, dalībvalsts var lūgt ģenerāldirektoram, kurš pieņem lēmumu, turpmāku pagarinājumu, kas nepārsniedz divus gadus, ņemot vērā atbilstoši 50. pantam izveidotās komitejas (turpmāk tekstā - Pārskatīšanas komiteja) tehniskās konsultācijas. Pēc šā panta 1. punktā minētā laika posma dalībvalsts, kas ieguvusi pagarinājumu, ik gadus ziņo PVO par sasniegto virzību uz pilnīgu īstenošanu.

3.Pēc dalībvalstu lūguma PVO palīdz tām attīstīt, nostiprināt un uzturēt šā panta 1. punktā minētos pamatresursus.

(..)

6. pants.    Paziņošana

1.Katra dalībvalsts novērtē savā teritorijā konstatētos gadījumus, izmantojot 2. pielikumā minētos lēmumu pieņemšanas norādījumus. Katra dalībvalsts ar visefektīvākajiem pieejamiem sakaru līdzekļiem, izmantojot nacionālo SVAN kontaktpunktu un 24 stundu laikā pēc veselības aizsardzības informācijas novērtējuma, paziņo PVO par visiem gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu tās teritorijā, saskaņā ar lēmumu pieņemšanas norādījumiem, kā arī par visiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas īstenoti, reaģējot uz attiecīgajiem gadījumiem. Ja PVO saņemtais paziņojums attiecas uz Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vai citas(-u) starpvaldību organizācijas(-u) kompetenci, PVO saskaņā ar 14. panta 1. punktu to nekavējoties paziņo Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai vai, attiecīgā gadījumā, citai(-ām) kompetentajai(-ām) starpvaldību organizācijai(-ām).

(..)

8. pants.    Konsultācijas

Ja dalībvalsts teritorijā ir konstatēti gadījumi, par kuriem nav jāziņo, kā paredzēts 6. pantā, jo īpaši tādi gadījumi, par kuriem nav pietiekami daudz pieejamas informācijas, lai aizpildītu lēmumu pieņemšanas norādījumus, dalībvalsts tomēr var par tiem nepārtraukti ziņotdalībvalstij tomēr būtu par tiem jāinformē PVO ar nacionālā SVAN kontaktpunkta starpniecību un konsultētiessavlaicīgi jākonsultējas ar PVO par piemērotiem veselības aizsardzības pasākumiem. Šādu paziņojumu gadījumā rīkojas atbilstoši 11. panta 2. līdz 4. punktam. Dalībvalsts, kuras teritorijā gadījums ir konstatēts, var lūgt PVO palīdzību, lai novērtētu minētās dalībvalsts iegūtos epidemioloģiskos pierādījumus.

(..)

10. pants.    Verificēšana

(..)

3.Ja PVO saņem Saņemot informāciju par gadījumu, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tāPVO piedāvā sadarboties ar attiecīgo dalībvalsti, lai novērtētu slimības starptautiskas izplatīšanās iespēju, iespējamu starptautiskās satiksmes traucējumu un kontroles pasākumu atbilstību. Tādas darbības var iekļaut sadarbību ar citām standartu noteicējām organizācijām un piedāvājumu mobilizēt starptautisko palīdzību, lai atbalstītu valsts iestādes veikto situācijas novērtējumu un koordinēšanu uz vietas. Ja dalībvalsts pieprasa, PVO sniedz informāciju, kas atbalsta šādu piedāvājumu.

4.Ja dalībvalsts nepieņem sadarbības piedāvājumu, PVO var, un ja to pamato sabiedrības veselības apdraudējuma apjoms, PVO būtu jādalās ar citām dalībvalstīm ar tai pieejamo informāciju par šo gadījumu un vienlaikus jāmudina dalībvalstsizplatīt tai pieejamo informāciju citām dalībvalstīm, tikmēr mudinot attiecīgo dalībvalsti pieņemt PVO sadarbības piedāvājumu, turklāt ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts viedokli.

11. pants.    Informācijas sniegšana, ko veic PVO

(..)

2.Atbilstoši 6. un 8. pantam un 9. panta 2. punktam saņemto informāciju PVO izmanto verifikācijas, novērtējuma un palīdzības nolūkos saskaņā ar šiem noteikumiem un, ja nav citāda nolīguma ar attiecīgajos noteikumos minētajām dalībvalstīm, minēto informāciju nedara vispārpieejamu citām dalībvalstīm līdz tam laikam, kad:

(a)ir noteikts, ka attiecīgais gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, arī pandēmijas izraisītu ārkārtas situāciju, atbilstoši 12. pantam, vai

(..)

12. pants.    Starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas,
arī pandēmijas izraisītas ārkārtas situācijas, noteikšana

1.Pamatojoties uz saņemto informāciju, jo īpaši no dalībvalsts(-īm), kuras(-u) teritorijā(-ās) gadījums konstatēts, ģenerāldirektors nosaka, vai attiecīgais gadījums ir starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācija, attiecīgā gadījumā arī pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, saskaņā ar šajos noteikumos norādītajiem kritērijiem un procedūru.

2.Ja ģenerāldirektors, pamatojoties uz novērtējumu saskaņā ar šiem noteikumiem, uzskata, ka ir radies starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, ģenerāldirektors par šo provizorisko noteikšanu apspriežas ar dalībvalsti(-īm), kuras(-u) teritorijā(-ās) gadījums ir konstatēts. Ja ģenerāldirektors un dalībvalsts(-is) par minēto noteikšanu ir vienojušies, ģenerāldirektors atbilstoši 49. pantā noteiktajai procedūrai pieprasa atbilstoši 48. pantam izveidotās komitejas (turpmāk tekstā - Ārkārtējo situāciju komiteja) viedokli par piemērotiem pagaidu ieteikumiem.

3.Ja pēc šā panta 2. punktā minētās konsultācijas ģenerāldirektors un dalībvalsts(-is), kuras(-u) teritorijā(-ās) gadījums konstatēts, 48 stundu laikā nepanāk konsensu par to, vai attiecīgais gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, noteikšanu veic atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai.

4.Nosakot to, vai gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, attiecīgā gadījumā arī pandēmijas izraisītu ārkārtas situāciju, ģenerāldirektors ņem vērā:

(a)dalībvalsts(-u) sniegto informāciju;

(..)

4.bis.    Ja ģenerāldirektors nosaka, ka gadījums ir starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, ģenerāldirektors, ņemot vērā 4. punktā minētos jautājumus, papildus nosaka, vai starptautiskā sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir uzskatāma arī par pandēmijas izraisītu ārkārtas situāciju.

5.Ja ģenerāldirektors pēc šā panta 4. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minēto jautājumu apsvēršanas un pēc konsultācijām ar dalībvalsti(-īm), kuras(-u) teritorijā(-ās) starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, arī pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, ir radies, uzskata, ka starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, arī pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, ir beidzies, jo tas vairs neatbilst attiecīgajai definīcijai 1. pantā, viņš pieņem lēmumu atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai.

13. pants. Sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbības, arī vienlīdzīga piekļuve attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem

1.Katra dalībvalsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz minēto dalībvalsti, attīsta, nostiprina un uztur pamatresursus, kas vajadzīgi, lai novērstunekavējoties un efektīvi reaģētu uz sabiedrības veselības apdraudējuma un starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijāmsituācijas, arī pandēmijas izraisītas ārkārtas situācijas, sagatavotos tām un nekavējoties un efektīvi reaģētu uz tām, tostarp nestabilās situācijās un humanitārā kontekstā, kā norādīts 1. pielikumā pielikuma A daļā. PVO, konsultējoties ar dalībvalstīm, publicē vadlīnijas, lai atbalstītu dalībvalstis sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas pamatspēju pilnveidošanā.

2.Atbilstoši 1. pielikuma A daļas 2. punktā norādītajam novērtējumam dalībvalsts var sniegt ziņojumu PVO, balstoties uz pamatotu nepieciešamību un īstenošanas plānu, un, to darot, iegūt divu gadu pagarinājumu, kurā izpildīt šā panta 1. punktā minēto pienākumu. Izņēmuma apstākļos, kā arī, pamatojoties uz jaunu īstenošanas plānu, dalībvalsts var lūgt ģenerāldirektoram, kurš pieņem lēmumu, turpmāku pagarinājumu, kas nepārsniedz divus gadus, ņemot vērā Pārskatīšanas komitejas tehniskās konsultācijas. Pēc šā panta 1. punktā minētā laika posma dalībvalsts, kas ieguvusi pagarinājumu, ik gadus ziņo PVO par sasniegto virzību uz pilnīgu īstenošanu.

3.Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc tam, kad tā ir pieņēmusi attiecīgu PVO piedāvājumu, PVO ar to sadarbojas, veicot pasākumus, lai novērstu sabiedrības veselības apdraudējumu un citus gadījumus, nodrošinot tehniskās vadlīnijas un novērtējot kontroles pasākumu efektivitāti uz vietas, vajadzības gadījumā iekļaujot starptautisku ekspertu komandu mobilizāciju palīdzībai uz vietas.

4.Ja PVO, konsultējoties ar attiecīgajām dalībvalstīmattiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm), kā paredzēts 12. pantā, nosaka, ka pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, arī pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, tā papildus šā panta 3. punktā norādītajam atbalstam var piedāvāt dalībvalstij(-īm) turpmāku palīdzību, iekļaujot starptautiskā apdraudējuma smaguma un kontroles pasākumu atbilstības novērtējumu. Tāda sadarbība var iekļaut piedāvājumu mobilizēt starptautisko palīdzību, lai atbalstītu valsts iestādes novērtējuma izdarīšanā un koordinēšanā uz vietas. Ja dalībvalsts pieprasa, PVO sniedz informāciju, kas atbalsta šādu piedāvājumu.

(..)

6.PVO pēc attiecīga pieprasījuma nodrošina atbilstošas vadlīnijas un palīdzību citām dalībvalstīm, ko ietekmē vai apdraud starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, arī pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija.

7.PVO atbalsta dalībvalstis pēc to pieprasījuma vai pēc attiecīga PVO piedāvājuma pieņemšanas un koordinē starptautiskās reaģēšanas darbības starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijās, arī pandēmijas izraisītās ārkārtas situācijās, pēc to noteikšanas saskaņā ar šo noteikumu 12. pantu.

8.Pēc tam, kad ir noteikts starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, arī pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, un šāda apdraudējuma laikā PVO veicina dalībvalstu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem, pamatojoties uz sabiedrības veselības apdraudējumiem un vajadzībām, un strādā pie tā, lai likvidētu šķēršļus šādai piekļuvei. Šajā nolūkā ģenerāldirektors:

(a)veic un periodiski pārskata un atjaunina novērtējumus par sabiedrības veselības vajadzībām, kā arī sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbībām attiecīgi nepieciešamo veselības produktu pieejamību un piekļūstamību, tostarp pieejamību cenas ziņā; publicē šādus novērtējumus; kā arī ņem vērā pieejamos novērtējumus, izdodot, grozot, pagarinot vai izbeidzot ieteikumus saskaņā ar šo noteikumu 15., 16., 17., 18. un 49. pantu;

(b)izmanto PVO koordinēto(-s) mehānismu(-us) vai, apspriežoties ar dalībvalstīm, vajadzības gadījumā veicina šādu mehānismu izveidi un attiecīgā gadījumā koordinē darbību ar citiem sadales un izplatīšanas mehānismiem un tīkliem, kas veicina savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem, pamatojoties uz sabiedrības veselības vajadzībām;

(c)pēc to pieprasījuma atbalsta dalībvalstis attiecīgo veselības aprūpes produktu ražošanas izvēršanā un ģeogrāfiskā dažādošanā, attiecīgā gadījumā izmantojot attiecīgos PVO koordinētos un citus tīklus un mehānismus, ievērojot šo noteikumu 2. pantu, un saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem;

(d)pēc tās pieprasījuma dalās ar dalībvalsti ar kāda konkrēta attiecīgā veselības aprūpes produkta dokumentāciju, ko ražotājs iesniedzis PVO apstiprināšanai, un ja ražotājs tam piekritis, dara to 30 dienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas, lai atvieglotu dalībvalsts veikto reglamentēto novērtēšanu un atļaujas piešķiršanu, un

(e)pēc attiecīga pieprasījuma sniedz atbalstu dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā, izmantojot attiecīgus PVO koordinētus un citus tīklus un mehānismus, saskaņā ar šā panta 8. punkta c) apakšpunktu, lai stimulētu pētniecību un izstrādi un stiprinātu kvalitatīvu, drošu un efektīvu attiecīgo veselības aprūpes produktu vietējo ražošanu, un veicinātu citus pasākumus, kas ir būtiski šā noteikuma pilnīgai īstenošanai.

9.Saskaņā ar šā panta 5. punktu un šo noteikumu 44. panta 1. punktu un pēc citu dalībvalstu vai PVO pieprasījuma dalībvalstis, ievērojot piemērojamos tiesību aktus un pieejamos resursus, apņemas savstarpēji sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, kā arī atbalstīt PVO koordinētas reaģēšanas darbības, tostarp:

(a)atbalstot PVO šajā pantā izklāstīto darbību īstenošanā;

(b)uzrunājot attiecīgās ieinteresētās personas, kas darbojas to attiecīgajās jurisdikcijās, un mudinot tās atvieglot vienlīdzīgu piekļuvi attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, arī pandēmijas izraisītu ārkārtas situāciju, un

(c)vajadzības gadījumā darot pieejamus attiecīgo veselības aprūpes produktu pētniecības un izstrādes nolīgumu noteikumus, kas starptautiskas nozīmes ārkārtējā sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā, arī pandēmijas izraisītā ārkārtas situācijā, sekmē vienlīdzīgu piekļuvi šādiem produktiem.

(..)

III DAĻA - IETEIKUMI

15. pants.    Pagaidu ieteikumi

1.Ja atbilstoši 12. pantam ir noteikts, ka pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, arī pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, ģenerāldirektors izdod pagaidu ieteikumus saskaņā ar 49. pantā norādīto procedūru. Tādus pagaidu ieteikumus var attiecīgi grozīt vai paplašināt, tostarp pēc tam, kad ir noteikta starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas, arī pandēmijas izraisītas ārkārtas situācijas, izbeigšanās, var izdot citus pagaidu ieteikumus, kas vajadzīgi, lai novērstu vai tūlīt noteiktu tās atkārtošanos.

2.Pagaidu ieteikumi var iekļaut veselības aizsardzības pasākumus, kas jāīsteno dalībvalstij(-īm), kurā(-ās) pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, arī pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, vai citām dalībvalstīm attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, to skaitā attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem, un/vai pasta pakām, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un izvairītos no nevajadzīga starptautiskās satiksmes traucējuma.

2.bis. Ģenerāldirektoram, paziņojot dalībvalstīm par pagaidu ieteikumu izdošanu, grozīšanu vai pagarināšanu, būtu jāsniedz pieejamā informācija par katru(visiem) PVO koordinēto(-ajiem) mehānismu(-iem), kas saistīts(-i) ar piekļuvi attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem un to piešķiršanu, kā arī par jebkuriem citiem sadales un izplatīšanas mehānismiem un tīkliem.

3.Pagaidu ieteikumus var izbeigt atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai jebkurā laikā, un tie automātiski beidzas trīs mēnešu laikā pēc to izdošanas. Tos var grozīt vai pagarināt par papildu laika posmiem līdz trim mēnešiem. Pagaidu ieteikumus nevar piemērot ilgāk kā līdz otrajai Pasaules Veselības asamblejai pēc tam, kad noteikta starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācija, arī pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, uz kuru tie attiecas.

16. pants.    Pastāvīgie ieteikumi

1.PVO var sniegt pastāvīgos ieteikumus atbilstošu veselības aizsardzības pasākumu regulārai vai periodiskai piemērošanai atbilstoši 53. pantam. Tādus pasākumus dalībvalstis var veikt attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, to skaitā attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem, un/vai pasta pakām pret īpašiem, notiekošiem sabiedrības veselības apdraudējumiem, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un izvairītos no nevajadzīga starptautiskās satiksmes traucējuma. PVO atbilstoši 53. pantam var attiecīgi grozīt vai izbeigt šādus ieteikumus.

2.Ģenerāldirektoram, paziņojot dalībvalstīm par pastāvīgo ieteikumu izdošanu, grozīšanu vai pagarināšanu, būtu jāsniedz pieejamā informācija par jebkuru(-iem) PVO koordinēto(-ajiem) mehānismu(-iem) attiecībā uz piekļuvi attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem un to piešķiršanu, kā arī par jebkuriem citiem sadales un izplatīšanas mehānismiem un tīkliem.

17. pants.    Ieteikumu kritēriji

Izdodot, grozot vai izbeidzot pagaidu vai pastāvīgos ieteikumus, ģenerāldirektors ņem vērā:

(..)

d.bis) attiecīgo veselības aprūpes produktu pieejamību un piekļūstamību tiem;

(..)

18. pants. Ieteikumi attiecībā uz personām, bagāžu, kravu,
konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām

(..)

3.PVO izdotajos ieteikumos dalībvalstīm attiecīgā gadījumā ņem vērā vajadzību:

(a)atvieglot starptautisko ceļošanu, jo īpaši veselības un aprūpes darbinieku un cilvēku, kas nonākuši dzīvībai bīstamās vai humanitārās situācijās, ceļošanu. Šis noteikums neskar šo noteikumu 23. pantu, un

(b)uzturēt starptautiskās piegādes ķēdes, arī attiecībā uz attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem un pārtikas piegādēm.

IV DAĻA - IEBRAUKŠANAS VIETAS

Article 19Vispārējās prasības

Katra dalībvalsts papildus citām šajos noteikumos paredzētajām saistībām:

(a)nodrošina, lai izraudzīto iebraukšanas vietu pamatresursus, kas norādīti 1. pielikumāpielikuma B daļā, attīstītu 5. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā paredzētajā termiņā;

(..)

20. pants.    Lidostas un ostas

1.Dalībvalstis izraugās lidostas un ostas, kas attīsta 1. pielikumāpielikuma B daļā paredzētos pamatresursus.

(..)

21. pants.    Sauszemes robežšķērsošanas vietas

1.Pamatojoties uz sabiedrības veselības apsvērumiem, dalībvalsts vai izraudzīties sauszemes robežšķērsošanas vietas, kas attīsta 1. pielikumāpielikuma B daļā paredzētos pamatresursus, ņemot vērā:

(..)

2.Dalībvalstīm, kam ir kopīgas robežas, jāapsver:

(..)

(b)blakusesošo sauszemes robežšķērsošanas vietu kopēja izraudzīšanās attiecībā uz 1. pielikumāpielikuma B daļā norādītajiem pamatresursiem atbilstoši šā panta 1. punktam.

(..)

V DAĻA - SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

23. pants.    Veselības aizsardzības pasākumi, iebraucot valstī un izbraucot no tās

1.Saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem un šo noteikumu attiecīgajiem pantiem dalībvalsts sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, iebraucot valstī vai izbraucot no tās var pieprasīt:

(a)attiecībā uz ceļotājiem:

(..)

(III)neinvazīvu medicīnisko apskati, kas ir vismazāk apgrūtinošā apskate, lai sasniegtu sabiedrības veselības aizsardzības mērķi;, un

(b)bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču, pasta paku un cilvēku mirstīgo atlieku apskati.

(..)

II nodaļa. Īpaši noteikumi attiecībā uz pārvadājumiem un pārvadātājiem

24. pants.    Pārvadātāji

1.Dalībvalstis veic visus šiem noteikumiem atbilstošos lietderīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārvadātāji:

(a)atbilst veselības aizsardzības pasākumiem, ko ieteikusi PVO un pieņēmusi dalībvalsts;, tostarp pasākumiem izmantošanai transportlīdzeklī, kā arī iekāpšanas un izkāpšanas laikā,

(b)informē ceļotājus par veselības aizsardzības pasākumiem, ko ieteikusi PVO un pieņēmusi dalībvalsts, tostarp pasākumiem izmantošanai transportlīdzeklī, kā arī iekāpšanas un izkāpšanas laikā,; un

(..)

27. pants.    Skartie transportlīdzekļi

1.(..)

Kompetentā iestāde var īstenot veselības aizsardzības papildu pasākumus, vajadzības gadījumā iekļaujot transportlīdzekļu izolēšanu un karantīnu, lai novērstu slimības izplatīšanos. Par tādiem papildu pasākumiem jāziņo nacionālajam SVAN kontaktpunktam.

(..)

28. pants.    Kuģi un gaisa kuģi iebraukšanas vietās

(..)

3.Ja tas praktiski iespējams un atbilstoši minētā panta iepriekšējamšā panta 2. punktam, dalībvalsts atļauj piešķirt brīvo praksi kuģim vai gaisa kuģim pa radio vai citiem sakaru līdzekļiem, ja, pamatojoties uz informāciju, kas no tā saņemta pirms tā ierašanās, dalībvalsts uzskata, ka kuģa vai gaisa kuģa ierašanās dēļ neizcelsies vai neizplatīsies slimība.

(..)

VI DAĻA - VESELĪBAS APRŪPES DOKUMENTI

35. pants.    Vispārīgs noteikums

(..)

2.Veselības dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem var izdot nedigitālā vai digitālā formātā, ievērojot katras dalībvalsts pienākumus attiecībā uz šādu dokumentu formātu, kas izriet no citiem starptautiskiem nolīgumiem.

3.Neatkarīgi no formāta, kādā veselības dokumenti ir izsniegti saskaņā ar šiem noteikumiem, minētie veselības dokumenti atbilst attiecīgi 36. līdz 39. pantā minētajiem pielikumiem, un to autentiskumam jābūt pārbaudāmam.

4.PVO, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā un vajadzības gadījumā atjaunina tehniskās vadlīnijas, tostarp specifikācijas vai standartus, kas saistīti ar veselības dokumentu (gan digitālā, gan nedigitālā formātā) izdošanu un autentiskuma pārbaudi. Šādas specifikācijas vai standarti ir saskaņā ar 45. pantu par personas datu apstrādi.

(..)

37. pants.    Jūras Kuģa sanitārā deklarācija

1.Kapteinis pirms ierašanās pirmajā piestāšanas ostā dalībvalsts teritorijā pārliecinās par veselības stāvokli kuģī un, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts to nepieprasa, kapteinis pēc kuģa ierašanās vai pirms tās, ja kuģis ir tā aprīkots un dalībvalsts pieprasa tādu iepriekšēju piegādi, aizpilda un piegādā attiecīgās ostas kompetentajai iestādei Jūraskuģa sanitāro deklarāciju, ko ar parakstu apstiprinājis kuģa ārsts, ja tāds kuģī ir.

(..)

3.JūrasKuģa sanitārā deklarācija atbilst 8. pielikumā norādītajam paraugam.

4.Dalībvalsts var nolemt:

(a)nepieprasīt, lai no visiem pienākošajiem kuģiem tiktu iesniegtas Jūraskuģa sanitārās deklarācijas, vai

(b)pieprasīt Jūraskuģa sanitāro deklarāciju iesniegšanu saskaņā ar ieteikumu par kuģiem, kas ierodas no skartajām zonām, vai pieprasīt to no kuģiem, kas varētu būt infekcijas vai piesārņojuma avots citu iemeslu dēļ.

(..)

VIII DAĻA - VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

(..)

43. pants.    Veselības aizsardzības papildu pasākumi

(..)

7.Neskarot dalībvalsts tiesības atbilstoši 56. pantam, jebkura dalībvalsts, ko ietekmē atbilstoši šā panta 1. vai 2. punktam veiktais pasākums, var tieši vai ar ģenerāldirektora starpniecību pieprasīt, lai dalībvalsts, kas īsteno šādu pasākumu, ar to konsultētos, turklāt ģenerāldirektors var arī veicināt konsultācijas starp attiecīgajām dalībvalstīm. Tādu konsultāciju mērķis ir precizēt pasākuma pamatā esošo zinātnisko informāciju un sabiedrības veselības aizsardzības motīvus un atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja vien konsultācijās iesaistītās dalībvalstis nevienojas citādi, konsultāciju laikā nodoto informāciju uzskata par konfidenciālu.

(..)

44. pants.    Sadarbība un, palīdzība un finansējums

1. Dalībvalstis apņemas iespējamā apmērā savstarpēji sadarboties:

(a)attiecīgo gadījumu atklāšanā, to novērtēšanā, gatavībā tiem un reaģēšanā uz tiem, kā paredzēts šajos noteikumos;

(b)tehniskās palīdzības un materiāli tehniskā atbalsta nodrošināšanā vai veicināšanā, jo īpaši sabiedrības veselības aizsardzības pamatresursu pilnveidošanā, nostiprināšanā un uzturēšanā saskaņā ar šiem noteikumiemšo noteikumu 1. pielikumu;

(c)finanšu resursu mobilizēšanā, tostarp izmantojot attiecīgus avotus un finansēšanas mehānismus, lai atvieglotu saistību izpildi saskaņā ar šiem noteikumiem, jo īpaši lai risinātu jaunattīstības valstu vajadzības, un

(..)

2. PVO iespējamā apmērā pēc dalībvalstu lūguma sadarbojas ar tām un, cik vien iespējams, palīdz tām:

(a)to sabiedrības veselības aizsardzībaspamatresursu auditā un novērtēšanā, lai atvieglotu šo noteikumu efektīvu īstenošanu;

(b)tehniskās sadarbības un materiāli tehniskā atbalsta nodrošināšanā vai veicināšanā dalībvalstīm; un

(c)finanšu resursu mobilizēšanā, lai atbalstītu jaunattīstības valstis 1. pielikumā minēto pamatresursu izstrādāšanā, pilnveidošanā, nostiprināšanā un uzturēšanā., un

(d)piekļuves atvieglošanā attiecīgajiem veselības produktiem saskaņā ar 13. panta 8. punktu.

2bis. Dalībvalstis, ievērojot piemērojamos tiesību aktus un pieejamos resursus, vajadzības gadījumā saglabā vai palielina iekšzemes finansējumu un veic kopīgu darbu, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot starptautisku sadarbību un palīdzību, lai nostiprinātu ilgtspējīgu finansējumu šo noteikumu īstenošanas atbalstam.

2ter. Saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu dalībvalstis apņemas pēc iespējas sadarboties, lai:

(a)veicinātu esošo finansēšanas struktūru un finansēšanas mehānismu pārvaldību un darbības modeļus, lai tie būtu reģionāli reprezentatīvi un atbilstu jaunattīstības valstu vajadzībām un valstu prioritātēm šo noteikumu īstenošanā;

(b)apzinātu un nodrošinātu piekļuvi finanšu resursiem, tostarp izmantojot finanšu koordinācijas mehānismu, kas izveidots saskaņā ar 44.bis pantu, lai taisnīgi risinātu jaunattīstības valstu vajadzības un prioritātes, tostarp lai pilnveidotu, nostiprinātu un uzturētu pamatresursus.

2quater. Ģenerāldirektors attiecīgā gadījumā atbalsta šā panta 2.bis punktā minēto kopīgo darbu. Dalībvalstis un ģenerāldirektors ziņas par rezultātiem iekļauj ziņojumā Veselības asamblejai.

(..)

44.bis pants Finanšu koordinācijas mehānisms

1.Ar šo izveido finanšu koordinācijas mehānismu (turpmāk - mehānisms), kura uzdevums ir:

(a)veicināt savlaicīga, paredzama un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanu šo noteikumu īstenošanai, lai pilnveidotu, nostiprinātu un uzturētu šo noteikumu 1. pielikumā minētos pamatresursus, arī tos, kuri attiecas uz pandēmijas izraisītām ārkārtas situācijām;

(b)censties maksimāli palielināt finansējuma pieejamību dalībvalstu, jo īpaši jaunattīstības valstu, īstenošanas vajadzībām un prioritātēm, un

(c)strādāt pie tā, lai mobilizētu jaunus un papildu finanšu resursus un palielinātu esošo finansēšanas instrumentu efektīvu izmantošanu, kas ir būtiski šo noteikumu efektīvai īstenošanai.

2.Lai atbalstītu šā panta 1. punktā izklāstītos mērķus, mehānisms cita starpā:

(a)izmanto vai veic attiecīgo vajadzību un finansējuma deficīta analīzi;

(b)veicina esošo finansēšanas instrumentu harmonizāciju, saskaņotību un koordinēšanu;

(c)apzina visus finansējuma avotus, kas ir pieejami īstenošanas atbalstam, un dara šo informāciju pieejamu dalībvalstīm;

(d)pēc pieprasījuma sniedz konsultācijas un atbalstu dalībvalstīm tādu finanšu resursu apzināšanā un pieprasīšanā, kas vajadzīgi, lai nostiprinātu pamatresursus, arī tos, kas attiecas uz pandēmijas izraisītām ārkārtas situācijām, un

(e)piesaista brīvprātīgas naudas iemaksas organizācijām un citām struktūrām, kas atbalsta dalībvalstis, ar mērķi pilnveidot, nostiprināt un uzturēt to pamatresursus, arī tos, kas attiecas uz pandēmijas izraisītām ārkārtas situācijām.

3.Saistībā ar šo noteikumu īstenošanu mehānisms darbojas Veselības asamblejas pakļautībā un vadībā, un atskaitās tai.

45. pants.    Personas datu apstrāde

(..)

2.Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var apstrādāt un atklāt un apstrādāt personas datus, ja tas ir būtiski sabiedrības veselības apdraudējuma novērtēšanai un pārvaldībai, bet dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un PVO ir jānodrošina, lai personas dati būtu:

(..)

IX DAĻA - SVAN EKSPERTU SARAKSTS, ĀRKĀRTĒJO SITUĀCIJU KOMITEJA UN
PĀRSKATĪŠANAS KOMITEJA

(..)

II nodaļa - Ārkārtējo situāciju komiteja

48. pants.    Kompetence un sastāvs

1.Ģenerāldirektors izveido Ārkārtējo situāciju komiteju, kas pēc ģenerāldirektora pieprasījuma sniedz savu viedokli par to:

(a)vai gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, arī pandēmijas izraisītu ārkārtas situāciju;

(b)par starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas, arī

pandēmijas izraisītas ārkārtas situācijas, izbeigšanu, un

(..)

1.bis. Ārkārtējo situāciju komiteju uzskata par ekspertu komiteju, un uz to attiecas PVO Padomdevēju grupas noteikumi, ja vien šajā pantā nav noteikts citādi.

2.Ārkārtējo situāciju komiteja sastāv no ekspertiem, ko ģenerāldirektors izraudzījies no SVAN ekspertu saraksta un attiecīgā gadījumā no Organizācijas citām ekspertu padomdevēju grupām. Ģenerāldirektors nosaka dalības ilgumu, lai nodrošinātu tās nepārtrauktību konkrētā gadījuma un tā seku izskatīšanā. Ģenerāldirektors izraugās Ārkārtējo situāciju komitejas locekļus, pamatojoties uz speciālajām zināšanām un pieredzi, kas vajadzīga konkrētajā sesijā, un pienācīgi ievērojot vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības principus. Vismaz vienam Ārkārtējo situāciju komitejas loceklimlocekļu vidū jābūt vismaz vienam ekspertam, ko izvirzījusi(-šas) dalībvalsts(-is), kuras(-u) teritorijā attiecīgais gadījums radieskonstatēts.

(..)

49. pants.    Procedūra

(..)

4.Ģenerāldirektors uzaicina dalībvalsti(-is), kuras(-u) teritorijā gadījums radieskonstatēts, sniegt Ārkārtējo situāciju komitejai savu viedokli. Tādā nolūkā ģenerāldirektors tai paziņo Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes datumus un darba kārtību tik ilgi iepriekš, cik ir nepieciešams. Attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) tomēr nevar lūgt Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes atlikšanu, lai sniegtu tai savu viedokli.

(..)

6.Ģenerāldirektors dara zināmu visām dalībvalstīm starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas, arī pandēmijas izraisītas ārkārtas situācijas, noteikšanu un tās izbeigšanu, attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) veiktos veselības aizsardzības pasākumus, pagaidu ieteikumus, arī apstiprinošus pierādījumus, un šādu ieteikumu grozīšanu, pagarināšanu un izbeigšanu vienlaikus ar Ārkārtējo situāciju komitejas sastāvu un viedokli. Ģenerāldirektors ar dalībvalstu pušu un attiecīgo starptautisko aģentūru starpniecību informē pārvadātājus par šādiem pagaidu ieteikumiem, tostarp to grozīšanu, pagarināšanu vai izbeigšanu. Ģenerāldirektors pēc tam šādu informāciju un ieteikumus dara zināmus plašai sabiedrībai.

7.Dalībvalstis, kuru teritorijās attiecīgais gadījums ir konstatēts, var ierosināt ģenerāldirektoram starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas, arī pandēmijas izraisītas ārkārtas situācijas, un/vai pagaidu ieteikumu izbeigšanu un šajā nolūkā var uzstāties Ārkārtējo situāciju komitejā.

III nodaļa - Pārskatīšanas komiteja

50. pants.    Kompetence un sastāvs

1.Ģenerāldirektors izveido Pārskatīšanas komiteju, kas veic šādas funkcijas:

(..)

(b)sniedz ģenerāldirektoram tehniskās konsultācijas attiecībā uz pastāvīgajiem ieteikumiem un to grozīšanu vai izbeigšanu; un

(c)sniedz ģenerāldirektoram tehniskās konsultācijas jautājumos, ko tai nodevis ģenerāldirektors par šo noteikumu darbību.

(..)

53. pants.    Pastāvīgo ieteikumu procedūras

Ja ģenerāldirektors uzskata, ka konkrētajam sabiedrības veselības apdraudējumam nepieciešams un atbilstošs ir pastāvīgs ieteikums, ģenerāldirektors pieprasa Pārskatīšanas komitejas viedokli. Papildus 50. līdz 52. panta attiecīgajiem punktiem ir piemērojami šādi noteikumi:

(..)

(f)ģenerāldirektors dalībvalstīm dara zināmus visus pastāvīgos ieteikumus, kā arī tādu ieteikumu grozījumus vai izbeigšanu kopā ar Pārskatīšanas komitejas viedokli; un

(g)ģenerāldirektors iesniedz pastāvīgos ieteikumus nākamai Pasaules Veselības asamblejai izskatīšanai.

X DAĻA - NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants. Ziņošana un pārskatīšana

(..)

2.Pasaules Veselības asambleja regulāri pārskata šo noteikumu darbību, tostarp finansējumu to efektīvai īstenošanai. Tādā nolūkā tā ar ģenerāldirektora starpniecību var pieprasīt Pārskatīšanas komitejas konsultācijas. Pirmā tāda pārskatīšana notiek ne vēlāk kā piecus gadus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

(..)

54.bis pants. Dalībvalstu komiteja
Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) īstenošanai

1.Ar šo tiek izveidota dalībvalstu komiteja Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) īstenošanai, un tās uzdevums ir veicināt šo noteikumu, jo īpaši 44. un 44.bis panta, efektīvu īstenošanu. Komitejai ir tikai veicinošs un konsultējošs raksturs, tā nav vērsta uz konfliktiem un sodu, un darbojas atbalstošā un pārredzamā veidā, vadoties pēc 3. pantā izklāstītajiem principiem. Šajā nolūkā:

(a)komitejas mērķis ir veicināt un atbalstīt mācīšanos, paraugprakses apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstīm, lai efektīvi īstenotu šos noteikumus;

(b)komiteja izveido apakškomiteju, kas nodrošina tehniskas konsultācijas un sniedz ziņojumus komitejai.

2.Komitejā ir visas dalībvalstis, un tā sanāk vismaz reizi divos gados. Komitejas un apakškomitejas darba uzdevumus, arī komitejas darba kārtību, vienprātīgi pieņem komitejas pirmajā sanāksmē.

3.Komitejai ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kurus komiteja ievēl no savu dalībvalstu locekļu vidus un kuri strādā divus gadus, un to rotācija notiek reģionu līmenī. 1

4.Komiteja savā pirmajā sanāksmē vienprātīgi pieņem ar 44.bis pantu izveidotā finanšu koordinācijas mehānisma darba uzdevumu, kā arī tā darbības un pārvaldības kārtību, un komiteja var pieņemt nepieciešamos noteikumus darbam ar attiecīgām starptautiskām struktūrām, kas vajadzības gadījumā var atbalstīt mehānisma darbību.

(..)

1. PIELIKUMS

A. UZRAUDZĪBAS UN REAĢĒŠANAS PAMATRESURSU PRASĪBAS

PAMATRESURSI

1.Dalībvalstis izmanto esošās valsts struktūras un resursus, lai atbilstu pamatresursu prasībām saskaņā ar šiem noteikumiem, tostarp attiecībā uz:

(a)savām novēršanas, uzraudzības, ziņošanas, informēšanas, verificēšanas, gatavības, reaģēšanas darbībām un sadarbību un

(b)savām darbībām attiecībā uz izraudzītajām lidostām, ostām un sauszemes robežšķērsošanas vietām.

2.Katra dalībvalsts divu gadu laikā pēc tam, kad šie noteikumi attiecībā uz minēto dalībvalsti stājušies spēkā, novērtē esošo valsts struktūru un resursu atbilstību šajā pielikumā aprakstītajām minimālajām prasībām. Šāda novērtējuma rezultātā dalībvalstis izstrādā un īsteno darbības plānus, lai nodrošinātu, ka minētie pamatresursi pastāv un darbojas visā to teritorijā, kā norādīts 5. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā un 19. panta a) punktā.

3.Dalībvalstis un PVO atbalsta novērtēšanas, plānošanas un īstenošanas procesus atbilstoši šim pielikumam.

4.Saskaņā ar 44. pantu dalībvalstis apņemas pēc iespējas sadarboties pamatresursu pilnveidošanā, nostiprināšanā un uzturēšanā.

A.NOVĒRŠANAS, UZRAUDZĪBAS, GATAVĪBAS
UN REAĢĒŠANAS PAMATRESURSU PRASĪBAS

1.Vietējo kopienu līmenī un/vai sabiedrības veselības aizsardzības primārās reaģēšanas līmenī (turpmāk - vietējais līmenis) katra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uztur šādus pamatresursus:

jābūt nodrošinātiem šādiem resursiem:

(a)atklāt ar slimību vai nāvi saistītus gadījumus, kas pārsniedz konkrētajam laikam un vietai sagaidāmo apjomu, visos apgabalos dalībvalsts teritorijā, un

(b)nekavējoties ziņot visu pieejamo būtisko informāciju atbilstošajam veselības aprūpes reaģēšanas līmenim. Kopienas līmenī ziņo vietējās kopienas veselības aprūpes iestādēm vai atbilstošajam medicīnas personālam. Primārajā sabiedrības veselības aprūpes līmenī ziņo starpposma vai valsts reaģēšanas līmenim atkarībā no organizatoriskajām struktūrām. Šajā pielikumā būtiskā informācija ir šāda: klīnisko ainu apraksti, laboratorijas rezultāti, apdraudējuma avoti un veids, cilvēku saslimšanas un nāves gadījumu skaits, apstākļi, kas ietekmē slimības izplatību, un veiktie veselības aizsardzības pasākumi, un

(c)sagatavoties sākotnējo kontroles pasākumu īstenošanai un nekavējoties īstenot tosnekavējoties īstenot sākotnējos kontroles pasākumus.;

d)     sagatavoties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un atvieglot piekļuvi šiem pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības veselības apdraudējumiem un gadījumiem, un

(e)iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, arī kopienas, lai sagatavotos sabiedrības veselības riskiem un gadījumiem un reaģētu uz tiem.

2.Starpposma sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas līmeņos (turpmāk - starpposma līmenis) attiecīgā gadījumā 2 katra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uztur attīsta šādus pamatresursus:

(a)apstiprināt paziņoto gadījumu statusu un atbalstīt vai īstenot papildu kontroles pasākumus un

(b)nekavējoties novērtēt paziņotos gadījumus un, ja konstatēta steidzamība, visu būtisko informāciju ziņot valsts līmeņa iestādēm. Šajā pielikumā steidzamu gadījumu kritēriji iekļauj īpaši kaitīgu ietekmi uz sabiedrības veselību un/vai neierastu vai neparedzētu raksturu ar lielu izplatīšanās potenciālu. un

c)    palīdzēt vietējā līmeņa iestādēm novērst sabiedrības veselības riskus un gadījumus, sagatavoties tiem un reaģēt uz tiem, un koordinēt ar to saistītus pasākumus, tostarp saistībā ar:

(I)uzraudzību;

(II)izmeklēšanu uz vietas;

(III)laboratorisko diagnostiku, arī paraugu nosūtīšanu;

(IV)kontroles pasākumu īstenošanu;

(V)piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības aprūpes produktiem, kas vajadzīgi reaģēšanai;

(VI)riska paziņošanu, arī vēršanos pret maldinošu informāciju un dezinformāciju, un

(VII)ar loģistiku saistītu palīdzību (piemēram, aprīkojums, medicīniskas un citas attiecīgas preces un transports).

3.Valsts līmenis.

Novērtējums un paziņošana. AttīstaKatra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uztur šādus pamatresursus:

(a)novērtēt visus ziņojumus par steidzamiem gadījumiem 48 stundu laikā un

(b)ja novērtējums rāda, ka attiecīgais gadījums ir paziņojams atbilstoši 6. panta 1. punktam un 2. pielikumam, ar nacionālā SVAN kontaktpunkta starpniecību tūlīt paziņot PVO un informēt PVO, kā pieprasīts atbilstoši 7. pantam un 9. panta 2. punktam.

Sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbības novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā. Katra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uzturAttīsta šādus pamatresursus attiecībā uz:

(a)steidzami noteikt vajadzīgos kontroles pasākumustādu kontroles pasākumu steidzamu noteikšanu, kas vajadzīgi, lai novērstu gadījuma iekšzemes un starptautisku izplatīšanos;

(b)sniegt atbalstu aruzraudzību;

(c)specializēta personāla izvietošanu,;

(d)laboratorijas analīžu paraugu laboratoriskām analīzēm (izmantojot iekšzemes vai sadarbības centrus), un;

(e)ar loģistiku saistītu palīdzību (piemēram, aprīkojums, medicīniskas un citas attiecīgas preces un transports)materiāli tehniskā atbalsta (piem., aprīkojuma, krājumu un transporta) starpniecību;

(c)sniegtf)    palīdzībupalīdzības sniegšanu uz vietas atbilstoši vajadzībai papildināt vietējos pētījumus;

(d)nodrošinātg)    klīnisko gadījumu pārvaldību un infekciju profilaksi un kontrolei paredzētu norādījumu izstrādi un/vai izplatīšanu;

(h)piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības aprūpes produktiem, kas vajadzīgi reaģēšanai;

(i)riska paziņošanu, arī vēršanos pret maldinošu informāciju un dezinformāciju,

(j)tiešu operatīvu saistībutiešas operatīvas saistības nodrošināšanu ar vecākajām veselības aizsardzības un citām amatpersonām, lai steidzami apstiprinātu un īstenotu ierobežošanas un kontroles pasākumus;

(e)nodrošinātk)    tiešu sadarbībutiešas sadarbības nodrošināšanu ar citām attiecīgajām valsts pārvaldes ministrijām;

(f)l)    saiknes nodrošināšanu ar visefektīvākajiem pieejamiem sakaru līdzekļiem nodrošinātar slimnīcām, klīnikām, lidostām, ostām, sauszemes robežšķērsošanas vietām, laboratorijām un citām galvenajām darbības vietām, lai izplatītu no PVO saņemto informāciju un ieteikumus, kas saistīti ar attiecīgiem gadījumiem pašas dalībvalsts teritorijā un citu dalībvalstu teritorijās;

(g)izveidot, pārvaldīt un uzturēt valsts sabiedrības veselības aizsardzības rīcības plānuplāna izveidi, pārvaldīšanu un uzturēšanu, iekļaujot starpdisciplīnu/daudznozaru komandu radīšanu, lai reaģētu uz attiecīgiem gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, un

n) darbību koordinēšanu valsts līmenī un attiecīgā gadījumā atbalstu vietējā un starpposma līmeņa iestādēm, lai novērstu sabiedrības veselības riskus un gadījumus, sagatavotos tiem un reaģētu uz tiem, un

(h)o)    nodrošināt iepriekš minēto 24 stundu laikā.

B.PAMATRESURSU PRASĪBAS IZRAUDZĪTAJĀM
LIDOSTĀM, OSTĀM UN SAUSZEMES ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETĀM

1.Katra dalībvalsts visu laiku jābūt nodrošinātiem šādiem resursiem:pilnveido, nostiprina un uztur šādus pamatresursus:

(..)

2.Reaģēšanai uz attiecīgiem gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, katra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uztur šādus pamatresursus:

jābūt nodrošinātiem šādiem resursiem:

(..)

(b)nodrošināt skarto ceļotāju vai dzīvnieku veselības stāvokļa novērošanu un aprūpi, izveidojot nolīgumus ar vietējām medicīnas un veterinārijas iestādēm un laboratorijām par viņu izolēšanu, un ārstēšanu, to paraugu analīzēm un citiem atbalsta pasākumiem, kas var būt vajadzīgi;

(..).

2. PIELIKUMS

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS NORĀDĪJUMI ATTIECĪGU GADĪJUMU, KAS VAR
IZRAISĪT STARPTAUTISKAS NOZĪMES ĀRKĀRTĒJU SABIEDRĪBAS
VESELĪBAS APDRAUDĒJUMU, NOVĒRTĒŠANAI UN PAZIŅOŠANAI

Valsts uzraudzības sistēmas atklātie gadījumi (sk. 1. pielikumu)

(..)

1 Atbilstoši PVO attiecīgo gadījumu definīcijām.

2 Slimību sarakstu izmanto tikai šajos noteikumos paredzētajam mērķim.

3. PIELIKUMS

KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES ATBRĪVOJUMA APLIECĪBAS/KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES APLIECĪBAS PARAUGS

Osta:     Datums:    

Šajā apliecībā reģistrēta pārbaude un 1) atbrīvojums no kontroles vai 2) veiktie kontroles pasākumi.

Kuģa vai iekšzemes navigācijas kuģošanas līdzekļa nosaukums:     Karogs:     Reģistrācijas/SJO Nr.:    

Pārbaudes laikā kravas telpas nebija piekrautas/bija piekrautas ar    tonnām    kravas.

Pārbaudi izdarījušās amatpersonas vārds, uzvārds un adrese:    

1 a) infekcijas vai piesārņojuma pierādījumi, tostarp: slimības pārnēsātāji visās augšanas stadijās; slimību pārnēsātāju dzīvnieku izcelsmes infekcijas avoti; grauzēji un citas sugas, kas var būt cilvēku slimību pārnēsātāji, cilvēku veselības mikrobioloģiskais, ķīmiskais un cits apdraudējums; neatbilstošu medicīniski sanitāro pasākumu pazīmes; b) informācija attiecībā uz cilvēku saslimšanas gadījumiem (iekļaujama Jūraskuģa sanitārajā deklarācijā).

2 Rezultāti no paraugiem, kas ņemti kuģī. Analīzes rezultātus jāiesniedz kapteinim nekavējoties un, ja jauna pārbaude nav vajadzīga, nākamajai atbilstošajai piestāšanas ostai, kas sakrīt ar šajā apliecībā norādītās jaunas pārbaudes datumu.

Sanitārās kontroles atbrīvojuma apliecības un sanitārās kontroles apliecības ir derīgas ilgākais sešus mēnešus, tomēr derīguma termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja ostā pārbaudi nevar izdarīt un nav infekcijas vai piesārņojuma pierādījumu.

KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES ATBRĪVOJUMA APLIECĪBAS/KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES
KONTROLES APLIECĪBAS PARAUGA PIELIKUMS

.

(..)

4. PIELIKUMS

TEHNISKĀS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ
PĀRVADĀJUMIEM UN PĀRVADĀTĀJIEM

A iedaļa. Pārvadātāji.

1.Pārvadātāji attiecīgā gadījumā sagatavo un veicina:

(a)kravas, konteineru un transportlīdzekļu pārbaudes;

(b)transportlīdzeklī esošo personu medicīniskās apskates;

(c)citu veselības aizsardzības pasākumu piemērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem, tostarp uz kuģa, kā arī iekāpšanas un izkāpšanas laikā, un

(d)dalībvalsts pieprasītās sabiedrības veselības aizsardzības informācijas sniegšanu.

2.Pārvadātāji kompetentajai iestādei uzrāda derīgu Kuģa sanitārās kontroles atbrīvojuma apliecību vai Kuģa sanitārās kontroles apliecību, vai Jūraskuģa sanitāro deklarāciju, vai Gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu, kā paredzēts saskaņā ar šiem noteikumiem.

(..)

6. PIELIKUMS

VAKCINĀCIJAS, PROFILAKSES UN AR TO SAISTĪTAS APLIECĪBAS

(..)

4.Apliecības Šajā pielikumā paredzētās apliecības, kuras izdotas nedigitālā formātā,pašrocīgi jāparaksta klīnicistam, kas ir ārstniecības persona vai cits pilnvarots medicīnas darbinieks, kas uzrauga vakcināciju vai profilakses veikšanu. ApliecībaiŠādai(-ām) apliecībai(-ām) jābūt arī apstiprinātai(-ām) ar vakcinācijas centra oficiālo zīmogu, kas tomēr neaizstāj parakstu. Neatkarīgi no tā, kādā formātā apliecības ir izsniegtas, uz tām jābūt tā klīnicista vārdam, kurš uzrauga vakcīnas vai profilakses līdzekļa ievadīšanu, vai tās attiecīgās iestādes nosaukumam, kas atbildīga par apliecības izdošanu vai vakcinācijas centra pārraudzību.

(..)

8.Attiecībā uz šajā pielikumā paredzētajām apliecībām, kuras izdotas nedigitālā formātā, jaJa bērns neprot rakstīt, apliecību paraksta viens no vecākiem vai aizbildnis. Rakstītnepratēja parakstuPersonu, kura nevar parakstīties, norāda parastajā veidā ar personas marķējumu un citas personas norādi, ka tas ir attiecīgās personas marķējums, un to uzskata par šīs personas parakstu. Attiecībā uz personām, kurām ir aizbildnis, apliecību viņu vārdā paraksta aizbildnis.

(..)

10.Līdzvērtīgu dokumentu, ko bruņotie spēki izdevuši minēto spēku aktīvam dalībniekam, pieņem starptautiskās apliecības vietā, kuras paraugs norādīts šajā pielikumā, ja:

(a)tas būtībā ietver to pašu medicīnisko informāciju, kas pieprasīta norādītajā paraugā, un

(b)tas satur paziņojumu angļu vai franču valodā un attiecīgā gadījumā - citā valodā papildus angļu vai franču valodai, kurā reģistrēts vakcinācijas vai profilakses veids un datums, un ka minētajā nolūkā norādīts, ka tas ir izdots saskaņā ar šo punktu.

VAKCINĀCIJAS VAI PROFILAKSES STARPTAUTISKĀS APLIECĪBAS
PARAUGS

Ar šo apliecina, ka [vārds, uzvārds]:    , dzimšanas datums:    ,    dzimums:    

valstspiederība:    ,    attiecīgā gadījumā valstspiederības identifikācijas dokuments,    

kura paraksts norādīts turpmāk 3  ……………………………………    ,    vai – attiecīgā gadījumā:

vecāka vai aizbildņa vārds un uzvārds: ………………………………..

vecāka vai aizbildņa paraksts1: ………………………………..

norādītajā datumā ir vakcinēts vai saņēmis profilaksi pret

(slimības vai stāvokļa nosaukums) …………………………………………………. saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

Šī apliecība ir derīga tikai tad, ja izmantojamo vakcīnu vai profilaksi ir apstiprinājusi Pasaules Veselības organizācija.

Šī apliecība, kura izdota nedigitālā formātā, pašrocīgi jāparaksta klīnicistam, kas ir ārstniecības persona vai cits pilnvarots medicīnas darbinieks un, kas uzrauga vakcināciju vai profilakses veikšanu. Apliecībai jābūt arī apstiprinātai ar vakcinācijas centra oficiālo zīmogu, kas tomēr neaizstāj parakstu. Neatkarīgi no tā, kādā formātā šī apliecība ir izsniegta, uz tās jābūt tā klīnicista vārdam, kurš uzrauga vakcīnas vai profilakses līdzekļa ievadīšanu, vai tās attiecīgās iestādes nosaukumam, kas atbildīga par apliecības izdošanu vai vakcinācijas centra pārraudzību.

(..)

8. PIELIKUMS

JŪRASKUĢA SANITĀRĀS DEKLARĀCIJAS PARAUGS

(..)

JŪRASKUĢA SANITĀRĀS DEKLARĀCIJAS PARAUGA PIELIKUMS

(..)

(1)

Šā noteikuma piemērošanai Svēto Krēslu un Lihtenšteinu uzskata par piederīgu PVO Eiropas reģionam, ar to saprotot, ka šī vienošanās neskar šo valstu kā Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) dalībvalstu, kas nav PVO locekles, statusu.

(2)

 Dalībvalstīs, ja to administratīvās struktūras dēļ nav vai nav skaidri nosakāma starpposma līmeņa, šā punkta a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītos pamatresursus uzskata par pilnveidotiem, nostiprinātiem vai uzturētiem vai nu vietējā līmenī, vai attiecīgā gadījumā valsts līmenī saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kontekstu.

(3)

 Attiecas tikai uz apliecībām, kas izdotas nedigitālā formātā.