EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.7.2024

COM(2024) 329 final

2024/0190(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, ar ko nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar minētā nolīguma 3. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punktu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ES un Norvēģijas nolīguma Apvienotajā komitejā saistībā ar to, ka ir paredzēts pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti

Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti 1 (“nolīgums”) mērķis ir veicināt pušu ekonomisko attiecību harmonisku attīstību, paplašinot savstarpējo tirdzniecību. Nolīgums stājās spēkā 1973. gada 1. jūlijā.

2.2.Apvienotā komiteja

Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 29. panta noteikumiem, var sniegt ieteikumus un pieņemt lēmumus. Apvienotā komiteja izstrādā lēmumus un ieteikumus, abām Pusēm savstarpēji vienojoties.

2.3.Paredzētais Apvienotās komitejas akts

Nākamajā sanāksmē vai vēstuļu apmaiņas veidā Apvienotajai komitejai ir jāpieņem lēmums, ar kuru nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem (“paredzētais akts”).

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Pirmajā tehniskajā sanāksmē, kas attiecās uz pārejas noteikumiem par izcelsmi un notika 2020. gada 5. februārī Briselē, lielākā daļa Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem 2 (“konvencija”) Līgumslēdzēju pušu vienojās paralēli konvencijas noteikumiem pārejas periodā divpusēji īstenot pārskatītos konvencijas noteikumus 3 (“pārejas noteikumi par izcelsmi”), līdz tiks pieņemti pārskatītie konvencijas noteikumi.

Kopš 2021. gada 1. septembra jau ir stājies spēkā starp konvencijas Līgumslēdzējām pusēm noslēgtu divpusēju protokolu par izcelsmes noteikumiem tīkls, tostarp starp ES un Norvēģiju, kas dara pārejas noteikumus piemērojamus.

Pārejas noteikumu par izcelsmi mērķis ir ieviest mazāk stingrus noteikumus, lai atvieglotu preferenciālas izcelsmes statusa kvalificēšanu precēm un radītu iespēju izmantot elektroniski izdotus un/vai iesniegtus izcelsmes apliecinājumus.

ES un Norvēģija vienojās piemērot nolīguma 3. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punkta noteikumus attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem, tāpēc ir jānosaka vispārīgo prasību sistēma.

Konvencijas Apvienotās komitejas 2023. gada 7. decembra sanāksmē Līgumslēdzējas puses vienprātīgi pieņēma Apvienotās komitejas ieteikumu par elektronisko sertifikātu izmantošanu saskaņā ar pašreizējo konvenciju. Ieteikumā ir iekļauts to nosacījumu saraksts, saskaņā ar kuriem, tiklīdz tie ir izpildīti, importētāja puse var pieņemt izcelsmes apliecinājumu preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 veidā.

Minētie nosacījumi ir identiski tiem, kas šajā priekšlikumā nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem.

Lai nodrošinātu to noteikumu vienādu piemērošanu, kuri attiecas uz izcelsmes apliecinājumiem preču pārvadājumu sertifikātu veidā, ko izdod elektroniski Eiropas Savienībā, Komisija paredz izveidot elektronisku sistēmu elektroniski izdotu preču pārvadājumu sertifikātu pieteikumu iesniegšanai, šo sertifikātu izdošanai, kā arī informācijas glabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu muitas dienestiem un konvencijas Līgumslēdzējām pusēm. Elektronisko izcelsmes apliecinājumu sistēma (ES e-PoC sistēma) būtu jāizveido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 un tās īstenošanas noteikumiem. Padomei būtu jānosaka nostāja, kas ES jāieņem Apvienotajā komitejā.

Ierosinātā sistēma pēc būtības ir tehniska un attiecas uz pašlaik piemērojamiem pārejas noteikumiem par izcelsmi starp Pusēm, un tā neietekmē protokola par izcelsmes noteikumiem būtību. Tāpēc ietekmes novērtējums nav nepieciešams.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, kas nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 4 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti.

Akts, kuru Apvienotā komiteja ir aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām.

Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 4. punkta pirmā daļa.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar 218. panta 9. punktu.

5.Ietekme uz budžetu

Vispārīgajām prasībām attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem nav izmērāmas ietekmes uz ES budžetu, jo to tvērums galvenokārt attiecas uz tirdzniecības atvieglošanu un muitas dienestu prakses konsolidēšanu. Tās paredz vienkāršošanu jomās, kas paliek dienestu kompetencē, neietekmējot to noteikumu būtību, saskaņā ar kuriem preces iegūst preferenciālu noteiktas izcelsmes statusu. Elektroniski izdotu izcelsmes apliecinājumu izmantošana uzlabo muitas kontroles efektivitāti un samazina krāpšanas risku, jo tiek ieviesta droša vide izdošanai un pārbaudei.

6.Paredzētā akta publicēšana

Ar Apvienotās komitejas aktu tiks papildināts nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti 3. protokols, tāpēc pēc pieņemšanas to ir lietderīgi publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2024/0190 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, ar ko nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar minētā nolīguma 3. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punktu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Savienība ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1691/73 5 noslēdza nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (“nolīgums”), un tas stājās spēkā 1973. gada 1. jūlijā.

(2)Ievērojot nolīguma 29. pantu, Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 29. panta noteikumiem, ir pilnvarota pieņemt lēmumus.

(3)Apvienotajai komitejai nākamajā sanāksmē ir jāpieņem lēmums, ar kuru nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem.

(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, jo Apvienotās komitejas lēmums Savienībai būs saistošs.

(5)Pirmajā tehniskajā sanāksmē, kas attiecās uz pārejas noteikumiem par izcelsmi un notika 2020. gada 5. februārī Briselē, lielākā daļa Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem 6 (“konvencija”) Līgumslēdzēju pušu vienojās paralēli konvencijas noteikumiem pārejas periodā divpusēji īstenot pārskatītos konvencijas noteikumus 7 (“pārejas noteikumi par izcelsmi”), līdz tiks pieņemti pārskatītie konvencijas noteikumi.

(6)Pārejas noteikumu par izcelsmi piemērošana nodrošina tirdzniecības plūsmu un muitas prakses pielāgošanu līdz 2025. gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā pārskatītie konvencijas noteikumi, uz kuriem balstīti pārejas noteikumi par izcelsmi.

(7)Kopš 2021. gada 1. septembra jau ir stājies spēkā starp vairākām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm noslēgtu divpusēju protokolu par izcelsmes noteikumiem tīkls 8 , kas dara pārejas noteikumus par izcelsmi piemērojamus 9 , kamēr nav stājies spēkā konvencijas grozījums.

(8)Pārejas noteikumu par izcelsmi 10 divi galvenie mērķi ir: ieviest mazāk stingrus noteikumus, lai atvieglotu preferenciālas izcelsmes statusa kvalificēšanu precēm; un radīt iespēju izmantot elektroniski izdotus vai iesniegtus izcelsmes apliecinājumus.

(9)Savienība un Norvēģija vienojās piemērot nolīguma 3. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punkta noteikumus attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem. Tāpēc ir jānosaka vispārīgo prasību sistēma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, pamatā ir šim lēmumam pievienotais Apvienotās komitejas akta projekts.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)     OV L 171, 27.6. 1973 ., 2. lpp.

(2)    OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(3)    OV L 339, 30.12.2019., 1. lpp.

(4)    Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.

(5)    Padomes Regula (1973. gada 25. jūnijs), ar ko noslēdz Līgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti un pieņem tā īstenošanas noteikumus (OV 171, 27.6.1973., 1. lpp.).

(6)    OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(7)    OV L 339, 30.12.2019., 1. lpp.

(8)    ES, Islande, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu), Norvēģija, Fēru salas, Izraēla, Jordānija, Palestīna (šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā), Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju), Ziemeļmaķedonija, Serbija, Melnkalne, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina.

(9)    OV C, C/2024/1637, 20.2.2024.    

(10)    OV L 395, 9.11.2021., 1. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.7.2024

COM(2024) 329 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, ar ko nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar minētā nolīguma 3. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punktu

PIELIKUMS

[Projekts] ES UN NORVĒĢIJAS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. ...

(2024. gada XX. XX),

ar ko nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem saskaņā ar Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti 3. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punktu

ES UN NORVĒĢIJAS APVIENOTĀ KOMITEJA,

Ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti 1 (“nolīgums”) un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)Covid-19 pandēmija paātrināja nepieciešamību pēc datorizētas muitas vides izcelsmes noteikumu jomā, un lielākā daļa Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem 2 (“konvencija”) Līgumslēdzēju pušu nolēma akceptēt preču pārvadājumu sertifikātu elektroniskās kopijas.

(2)Piemērotājas Līgumslēdzējas puses izstrādāja elektroniskas sistēmas vai pielāgoja esošās sistēmas, lai līdzsvarotu digitalizācijas nepieciešamību ar preču pārvadājumu sertifikāta veidlapas prasībām, kas aprakstītas pārejas noteikumos par izcelsmi 3 (nolīguma 3. protokola A papildinājums).

(3)Ņemot vērā muitas elektronisko sistēmu izstrādi, ES un Norvēģijas Karaliste (“Puses”) atzīst, ka izcelsmes apliecinājumiem preču pārvadājumu sertifikātu veidā būtu jāgūst labums no modernizācijas attiecībā uz to izdošanu, iesniegšanu un pārbaudi.

(4)Ir stājies spēkā starp konvencijas Līgumslēdzējām pusēm noslēgtu divpusēju protokolu par izcelsmes noteikumiem tīkls, kas dara pārejas noteikumus piemērojamus 4 kopš 2021. gada 1. septembra.

(5)Puses apstiprina apņēmību turpināt Covid-19 pandēmijas laikā saistībā ar ārkārtas pasākumiem ieviesto labo praksi, atzīst, cik svarīgi ir ieviest elektroniskos līdzekļus un kopīgiem spēkiem izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu zonā (“PEM zonā”) 5 kopēju sistēmu, kuras pamatā būtu elektroniski izcelsmes apliecinājumi un elektroniska administratīvā sadarbība.

(6)Puses uzskata, ka pāreja uz elektroniskiem izcelsmes apliecinājumiem un digitalizētu administratīvo sadarbību pārejas noteikumu par izcelsmi ietvaros ir pirmie soļi ceļā uz izcelsmes apliecinājumu pilnīgu digitalizāciju PEM zonas mērogā, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo konvencijas grozījuma stāšanos spēkā 6 .

(7)Puses vienojās īstenot nolīguma 3. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punkta noteikumus attiecībā uz elektroniski izdotiem izcelsmes apliecinājumiem, tādējādi uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem attiecina šos noteikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz nolīguma 3. protokola A papildinājuma 17. panta 4. punktu Puses vienojas, ka 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos izcelsmes apliecinājumus var izdot elektroniski.

2. pants

Puses akceptē elektroniski izdotus preču pārvadājumu sertifikātus, ko iesniedz importējot, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) elektroniski izdotajiem preču pārvadājumu sertifikātiem ir līdzīga veidlapa kā A papildinājuma IV pielikumā minētajam paraugam;

b) eksportētājas Puses muitas dienesti internetā nodrošina drošu tiešsaistes sistēmu, kurā pārbaudīt elektroniski izdoto preču pārvadājumu sertifikātu autentiskumu;

c) elektroniski izdotajiem preču pārvadājumu sertifikātiem ir unikāls sērijas numurs un, ja pieejami, aizsardzības elementi, pēc kuriem to var identificēt;

d) datums, no kura Puse sāk izdot elektroniskos preču pārvadājumu sertifikātus, ir norādīts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un Puses noteiktajā kārtībā publicētos paziņojumos. Elektroniski izdotu preču pārvadājumu sertifikātu akceptēšanu piemēro no minētajos paziņojumos norādītā datuma.

3. pants

Puse var nolemt apturēt elektroniski izdotu preču pārvadājumu sertifikātu akceptēšanu, ja nav izpildīti 2. pantā uzskaitītie nosacījumi, un par to iepriekš informē otru Pusi. Paziņojumos, kas minēti 2. panta d) punktā, norāda apturēšanas sākuma datumu.

4. pants

Administratīvās sadarbības nolūkā saskaņā ar nolīguma 3. protokola A papildinājuma 34. un 35. pantu Puses var nolemt sniegt savstarpēju palīdzību, izmantojot elektroniskus līdzekļus.

5. pants

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un Norvēģijas oficiālajā izdevumā saskaņā ar tās procedūrām publicē paziņojumus par šā lēmuma piemērošanu.

6. pants

Šā lēmuma 1.-5. pantu piemēro līdz dienai, kad stājas spēkā Pušu vienošanās par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu digitālās vides izmantošanu izcelsmes apliecinājumiem, kas izstrādāta kopā ar citām piemērotājām Līgumslēdzējām pusēm un kas ļauj izcelsmes apliecinājumus izdot un/vai iesniegt elektroniski.

7. pants

Tā kā pārejas noteikumus par izcelsmi beidz piemērot dienā, kad stājas spēkā konvencijas grozījums, šā lēmuma 1.-6. pantu turpina piemērot starp Pusēm konvencijas ietvaros līdz dienai, kad stājas spēkā konvencijas Apvienotās komitejas lēmums, ar ko nosaka vispārīgās prasības attiecībā uz elektroniski izdotiem un/vai iesniegtiem izcelsmes apliecinājumiem.

8. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Vieta...

   Apvienotās komitejas vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    Padomes Regula (1973. gada 25. jūnijs), ar ko noslēdz Līgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti un pieņem tā īstenošanas noteikumus (OV 171, 27.6.1973., 1. lpp.).

(2)    OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(3)    OV L 395, 9.11.2021., 1. lpp.

(4)    OV C, C/2024/1673, 20.2.2024.    

(5)    ES, Islande, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu), Norvēģija, Fēru salas, Izraēla, Jordānija, Palestīna (šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā), Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju), Ziemeļmaķedonija, Serbija, Melnkalne, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina.

(6)    OV L, 390/2024, 19.2.2024.