Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52024PC0002

    Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Narkotisko vielu komisijas sešdesmit septītajā sesijā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām

    COM/2024/2 final

    Briselē, 9.1.2024

    COM(2024) 2 final

    2024/0001(NLE)

    Priekšlikums

    PADOMES LĒMUMS

    par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Narkotisko vielu komisijas sešdesmit septītajā sesijā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām


    PASKAIDROJUMA RAKSTS

    1.Priekšlikuma priekšmets

    Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Narkotisko vielu komisijas (CND) 67. sesijā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti ANO 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un ANO 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām. Ir paredzēts, ka CND 67. sesija notiks 2024. gada 14.–22. martā.

    2.Priekšlikuma konteksts

    2.1.ANO 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un ANO 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām

    ANO 1961. gada Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu (“Konvencija par narkotiskajām vielām 1 ”), mērķis ir starptautiski saskaņotas rīcības ceļā apkarot narkomāniju. Pastāv divi iejaukšanās un kontroles veidi, kas viens otru papildina. Pirmkārt, tās nolūks ir ierobežot narkotisko vielu glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību, izplatīšanu, importu, eksportu, izgatavošanu un ražošanu, atļaujot to tikai medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem. Otrkārt, starptautiskas sadarbības ietvaros, kuras nolūks ir kavēt un atturēt narkotiku tirgotājus, tiks apkarota nelikumīga narkotiku tirdzniecība.

    Ar ANO 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām (“Konvencija par psihotropajām vielām”) 2 ir izveidota starptautiska sistēma psihotropo vielu kontrolei. Tas tika darīts, reaģējot uz narkotisko vielu dažādošanos un izplatīšanos, un ar to tika ieviesti kontroles pasākumi attiecībā uz virkni sintētisku narkotisko vielu atbilstīgi to potenciālam novest pie narkomānijas, no vienas puses, un to ārstnieciskajai vērtībai, no otras puses.

    Visas ES dalībvalstis ir konvencijas puses, bet Savienība nav.

    2.2.Narkotisko vielu komisija

    CND ir ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) komisija, un tās funkcijas un pilnvaras inter alia ir noteiktas abās konvencijās. Tajā ietilpst 53 ANO dalībvalstis, ko ievēlējusi ECOSOC. 2024. gada martā 13 ES dalībvalstis kļūs par CND loceklēm ar tiesībām balsot. 3  Savienībai Narkotisko vielu komisijā ir novērotājas statuss.

    2.3.Plānotais Narkotisko vielu komisijas akts

    CND, pamatojoties uz ieteikumiem, ko tai sniedz Pasaules Veselības organizācija (PVO), kuru konsultē tās ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos (ECDD), regulāri groza vielu sarakstu, kas pievienots konvencijām.

    PVO 15. novembrī ieteica ANO ģenerālsekretāram 4 konvenciju sarakstos iekļaut piecas vielas, ko bija kritiski izvērtējusi ECDD.

    CND savā 67. sesijā, kas notiks Vīnē 2024. gada 14.–22. martā, ir tiesīga pieņemt lēmumus par šo vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti konvencijām.

    3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

    Izmaiņas konvenciju sarakstos tieši ietekmē Savienības tiesību aktu narkotiku kontroles jomā darbības jomu visās dalībvalstīs. Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmuma 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā (“Pamatlēmums”) 5 , 1. panta 1. punktā noteikts, ka Pamatlēmumā “narkotiskā viela” ir viela, uz kuru attiecas Konvencija par narkotiskajām vielām vai Konvencija par psihotropajām vielām, un ikviena no Pamatlēmuma pielikumā uzskaitītajām vielām. Tāpēc Pamatlēmums attiecas uz vielām, kas uzskaitītas sarakstos, kuri pievienoti Konvencijai par narkotiskajām vielām un Konvencijai par psihotropajām vielām. Tātad jebkādas izmaiņas sarakstos, kas pievienoti minētajām konvencijām, tieši ietekmē ES kopīgos noteikumus un maina to darbības jomu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. panta nozīmē. Tas nav atkarīgs no tā, vai Savienībā attiecīgajai vielai jau ir noteikti kontroles pasākumi. 6

    ECDD 46. sanāksmē kritiski izvērtēja sešas vielas, proti, divus benzodiazepīnus — bromazolāmu un flubromazepāmu, vienu jaunu sintētisko opioīdu — butonitazēnu, divus katinonus/stimulatorus — 3-hlormetkatinonu (3-CMC) un dipentilonu, kā arī vienu disociatīvo vielu — 2-fluordeshlorketamīnu (2-FDCK).

    Visas sešas vielas uzrauga Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA). Turklāt uz vienu no vielām, kuru komiteja ieteica iekļaut sarakstā, jau attiecas kontroles pasākumi visā Savienībā: viela 3-CMC 2022. gadā ir pievienota Pamatlēmuma narkotisko vielu sarakstam. EMCDDA arī intensīvi uzrauga divas no minētajām vielām: butonitazēnu un 2-FDCK. ECDD nolēma ieteikt iekļaut sarakstā piecas no minētajām vielām: bromazolāmu, butonitazēnu, 3-CMC, dipentilonu un 2-DFCK.

    Komisijas priekšlikumā Savienības nostājai ierosināts atbalstīt PVO ieteikumus, t. i., iepriekš minēto piecu vielu kontroli, jo šie ieteikumi atbilst pašreizējām zinātnes atziņām. Attiecībā uz šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām šo vielu iekļaušanu konvenciju sarakstos pamato arī informācija, kas pieejama EMCDDA Eiropas jauno narkotisko vielu datubāzē.

    Padomei ir jānosaka Savienības nostāja CND sanāksmei, kurā CND tiek aicināta pieņemt lēmumu par vielu iekļaušanu sarakstā. Dalībvalstīm, kas būs CND locekles 2024. gada martā, šajā komisijā kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, būtu jāpauž šī nostāja, ņemot vērā ierobežojumus, kuri saistīti ar Savienības novērotājas statusu. Lai arī Savienība nav šo konvenciju puse, tai tomēr ir ekskluzīva kompetence šajā jomā.

    Tādēļ Komisija ierosina Savienības nostāju, kas dalībvalstīm, kuras 2024. gada martā būs CND locekles, Eiropas Savienības vārdā jāieņem CND 67. sesijā par vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti Konvencijai par narkotiskajām vielām un Konvencijai par psihotropajām vielām. Iepriekš Padome ir apstiprinājusi šādas Savienības nostājas un tādējādi ļāvusi Eiropas Savienībai iepriekšējās CND sanāksmēs paust vienotu viedokli par vielu iekļaušanu starptautiskajos sarakstos, jo dalībvalstis, kuras ir CND locekles, balsojumā ir atbalstījušas to, ka saskaņā ar ieņemto Savienības nostāju vielas iekļauj sarakstos 7 .

    4.Juridiskais pamats

    4.1.Procesuālais juridiskais pamats

    4.1.1.Principi

    LESD 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

    LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse 8 .

    Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu 9 ”.

    4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

    CND ir “ar nolīgumu izveidota struktūra” minētā panta nozīmē, jo tā ir struktūra, kuru ir izveidojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padome (ECOSOC) un kurai ir uzticēti konkrēti uzdevumi saskaņā ar Konvenciju par narkotiskajām vielām un Konvenciju par psihotropajām vielām.

    CND lēmumi par vielu iekļaušanu sarakstā ir “lēmumi ar juridiskām sekām” LESD 218. panta 9. punkta nozīmē. Saskaņā ar Konvenciju par narkotiskajām vielām un Konvenciju par psihotropajām vielām CND lēmumi ir saistoši. Ja viena no pusēm noteiktajā termiņā nosūta CND lēmumu pārskatīšanai ECOSOC 10 , tad ECOSOC lēmumi šajā jautājumā ir galīgi. CND lēmumiem par vielu iekļaušanu sarakstos ir juridiskas sekas arī attiecībā uz ES tiesību sistēmu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā to, ka tie spēj būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti, Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI. Izmaiņas konvenciju sarakstos tieši ietekmē šā ES tiesību instrumenta darbības jomu.

    Plānotais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

    Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

    4.2.Materiālais juridiskais pamats

    4.2.1.Principi

    Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir plānotajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja.

    4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

    Plānotā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību.

    Tādējādi ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. punkts, kas nelikumīgu narkotiku tirdzniecību nosaka par vienu no noziegumiem ar pārrobežu dimensiju un pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai nelikumīgas narkotiku tirdzniecības jomā.

    4.3.Valstu atšķirīgās nostājas

    Dānijai ir saistošs Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI, kuru piemēro līdz 2018. gada 21. novembrim un kura 1. pantā ir noteikts, ka “narkotiskā viela” ir ikviena no vielām, uz kurām attiecas Konvencija par narkotiskajām vielām vai Konvencija par psihotropajām vielām. Tā kā CND lēmumi par vielu iekļaušanu sarakstos ietekmē tos kopīgos noteikumus narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā, kuri ir saistoši Dānijai, tad Dānija piedalās tā Padomes lēmuma pieņemšanā, ar ko nosaka nostāju, kura jāieņem Savienības vārdā, pieņemot šādus lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstā.

    Īrijai ir saistošs Pamatlēmums, un tāpēc Īrija piedalās tā Padomes lēmuma pieņemšanā, ar ko nosaka nostāju, kas jāieņem Savienības vārdā, pieņemot šādus lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstā.

    4.4.Secinājums

    Ierosinātā lēmuma juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. punkts saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

    5.Ietekme uz budžetu

    Priekšlikums budžetu neietekmē.

    2024/0001 (NLE)

    Priekšlikums

    PADOMES LĒMUMS

    par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Narkotisko vielu komisijas sešdesmit septītajā sesijā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 83. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu 11 (“Konvencija par narkotiskajām vielām”), stājās spēkā 1975. gada 8. augustā.

    (2)Ievērojot Konvencijas par narkotiskajām vielām 3. pantu, Narkotisko vielu komisija (CND) var lemt par vielu pievienošanu minētās konvencijas sarakstos. Izmaiņas sarakstos tā var veikt tikai saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, taču tā var arī nolemt, ka PVO ieteiktās izmaiņas neveiks.

    (3)ANO 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām (“Konvencija par psihotropajām vielām”) 12 stājās spēkā 1976. gada 16. augustā.

    (4)Ievērojot Konvencijas par psihotropajām vielām 2. pantu, CND, pamatojoties uz PVO ieteikumiem, var lemt par vielu iekļaušanu minētās konvencijas sarakstos vai svītrošanu no tiem. Tai ir plaša rīcības brīvība ņemt vērā ekonomiskos, sociālos, juridiskos, administratīvos un citus faktorus, taču tā nevar rīkoties patvaļīgi.

    (5)Izmaiņas Konvencijas par narkotiskajām vielām un Konvencijas par psihotropajām vielām sarakstos tieši ietekmē narkotisko vielu kontroles sfērā pieņemto Savienības tiesību aktu darbības jomu. Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI 13 attiecas uz vielām, kas uzskaitītas minēto konvenciju sarakstos. Tātad jebkādas izmaiņas sarakstos, kas pievienoti minētajām konvencijām, tieši ietekmē kopīgos Savienības noteikumus un maina to darbības jomu saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu.

    (6)CND 67. sesijā, kas plānota 2024. gada 14.–22. martā Vīnē, būs jālemj par piecu jaunu vielu iekļaušanu Konvencijas par narkotiskajām vielām un Konvencijas par psihotropajām vielām sarakstos.

    (7)Savienība nav ne Konvencijas par narkotiskajām vielām, ne Konvencijas par psihotropajām vielām puse. Tai ir novērotājas statuss bez balsstiesībām Narkotisko vielu komisijā, kuras locekles ar tiesībām balsot 2024. gada martā būs 13 dalībvalstis 14 . Padomei jāpilnvaro minētās dalībvalstis paust Savienības nostāju par vielu iekļaušanu minēto konvenciju sarakstos, jo lēmumi par jaunu vielu iekļaušanu šo konvenciju sarakstos ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

    (8)PVO ir ieteikusi iekļaut vienu jaunu vielu Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā, trīs jaunas vielas Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā un vienu jaunu vielu Konvencijas par psihotropajām vielām 15 IV sarakstā.

    (9)Visas vielas, ko ir izvērtējusi PVO ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos (ECDD) un ko PVO ir ieteikusi iekļaut sarakstos, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs uzrauga kā jaunas psihoaktīvas vielas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1920/2006 noteikumiem 16 .

    (10)Atbilstoši ECDD novērtējumam bromazolāms (IUPAC nosaukums: 8-brom-1-metil-6-fenil-4H-[1,2,4]triazol[4,3-a][1,4]benzodiazepīns) ir benzodiazepīns ar salīdzinoši spēcīgu iedarbību. Iepriekš ECDD savā 45. sanāksmē izvērtēja bromazolāmu un lika to uzraudzīt. Nav zināms, ka bromazolāmam būtu kāds ārstniecisks pielietojums vai zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka bromazolāmu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic bromazolāmu iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā.

    (11)Bromazolāms ir konstatēts 19 dalībvalstīs, un vismaz četrās dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Bromazolāmu uzrauga EMCDDA. Viena dalībvalsts ir ziņojusi par vienu akūtas saindēšanās gadījumu, saistībā ar kuru ir apstiprināta bromazolāma iedarbība. Viena dalībvalsts ir ziņojusi par vēl vienu akūtas saindēšanās gadījumu, saistībā ar kuru ir aizdomas par bromazolāma iedarbību. Piecas dalībvalstis ir ziņojušas par kopumā 15 nāves gadījumiem, saistībā ar kuriem ir apstiprināta bromazolāma iedarbība.

    (12)Tāpēc Savienības nostājai vajadzētu būt, ka bromazolāms jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā.

    (13)Atbilstoši ECDD novērtējumam butonitazēns (IUPAC nosaukums: 2-[(4-butoksifenil)metil]-N,N-dietil-5-nitro-1H-benzimidazol-1-etānamīns) ir no benzimidazola atvasināts sintētisks opioīds (“nitazēns”), kurš pēc ķīmiskās struktūras un farmakoloģiskās iedarbības ir līdzīgs Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā iekļautajām narkotiskajām vielām. Iepriekš ECDD nav izvērtējusi butonitazēnu. Nav zināms, ka butonitazēnam būtu kāds ārstniecisks pielietojums vai zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka butonitazēnu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic butonitazēnu iekļaut Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.

    (14)Butonitazēns ir konstatēts septiņās dalībvalstīs, un vismaz trijās dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Butonitazēnu intensīvi uzrauga EMCDDA. Viena dalībvalsts ir ziņojusi par vienu nāves gadījumu, saistībā ar kuru ir apstiprināta butonitazēna iedarbība.

    (15)Tāpēc Savienības nostājai vajadzētu būt, ka butonitazēns jāiekļauj Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.

    (16)Atbilstoši ECDD novērtējumam 3-hlormetkatinons(3-CMC) (IUPAC nosaukums: 1-(3-hlorfenil)-2-(metilamīn)propān-1-ons) ir sintētisks stimulators, kas pieder katinonu grupai. 3-CMC ir narkotiskās vielas metkatinona analogs, uz kuru attiecas kontroles pasākumi saskaņā ar Konvencijas par psihotropajām vielām I sarakstu. 3-CMC pašlaik nepiemēro starptautisku kontroli, taču tā izomēram 4-CMC 2020. gadā nolēma piemērot starptautisku kontroli. Iepriekš PVO ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos nav izvērtējusi 3-CMC. Nav zināms, ka 3-CMC būtu kāds ārstniecisks pielietojums vai zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka 3-CMC lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic 3-CMC iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II tabulā.

    (17)3-CMC riskus vērtēja Eiropas EMCDDA zinātniskā komiteja, un ar Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2022/1326 17 3-CMC jau ir iekļauts narkotiskās vielas definīcijā saskaņā ar Pamatlēmumu 2004/757/TI. To uzrauga EMCDDA. Riska novērtēšanas brīdī 2021. gada novembrī 3-CMC bija konstatēts 23 dalībvalstīs. Divas dalībvalstis ir ziņojušas par kopumā 10 nāves gadījumiem, saistībā ar kuriem apstiprināta 3-CMC iedarbība, un viena dalībvalsts ir ziņojusi par vienu akūtas saindēšanās gadījumu, saistībā ar kuru apstiprināta 3-CMC iedarbība. 

    (18)Tāpēc Savienības nostājai vajadzētu būt, ka 3-CMC jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.

    (19)Atbilstoši ECDD novērtējumam dipentilons (IUPAC nosaukums: 1-(1,3-benzodioksol-5-il)-2-(dimetilamīn)pentān-1-ons) ir sintētisks katinonu grupas stimulators. Pēc ķīmiskās struktūras un farmakoloģiski tas ir līdzīgs citiem Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā iekļautajiem sintētiskajiem katinoniem. Iepriekš PVO ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos nav izvērtējusi dipentilonu. Nav zināms, ka dipentilonam būtu kāds ārstniecisks pielietojums vai zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka dipentilonu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Nav ziņots par apstiprinātu ārstniecisku pielietojumu. Tādējādi PVO ieteic dipentilonu iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II tabulā.

    (20)Dipentilons ir konstatēts 16 dalībvalstīs, un vismaz četrās dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Dipentilonu uzrauga EMCDDA.

    (21)Tāpēc Savienības nostājai vajadzētu būt, ka dipentilons jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.

    (22)Atbilstoši ECDD novērtējumam 2-fluordeshlorketamīns (2-FDCK) (IUPAC nosaukums: 2-(2-fluorfenil)-2-metilamīn-cikloheksanons) ir arilcikloheksilamīns, kas ir ķīmiski radniecīgs disociatīvajam anestēzijas līdzeklim ketamīnam. Iepriekš PVO ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos nav izvērtējusi 2-FDCK. Nav zināms, ka 2-FDCK būtu kāds ārstniecisks pielietojums vai zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka 2-FDCK lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic 2-FDCK iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II tabulā.

    (23)2-FDCK ir konstatēts 22 dalībvalstīs, un vismaz piecās dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. 2-FDCK intensīvi uzrauga EMCDDA. Divas dalībvalstis ir ziņojušas par diviem nāves gadījumiem, saistībā ar kuriem ir apstiprināta 2-FDCK iedarbība. Trīs dalībvalstis ir ziņojušas par kopumā 11 akūtas saindēšanās gadījumiem, saistībā ar kuriem ir apstiprināta 2-FDCK iedarbība. Viena dalībvalsts ir ziņojusi par vēl vienu akūtas saindēšanās gadījumu, saistībā ar kuru ir aizdomas par 2-FDCK iedarbību.

    (24)Tāpēc Savienības nostājai vajadzētu būt, ka 2-FDCK jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.

    (25)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem CND, jo lēmumi par piecu vielu iekļaušanu sarakstos varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Pamatlēmumu 2004/757/TI.

    (26)Savienības nostāju, rīkojoties kopīgi, pauž dalībvalstis, kuras ir CND locekles.

    (27)Pamatlēmums 2004/757/TI ir saistošs Dānijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

    (28)Pamatlēmums 2004/757/TI ir saistošs Īrijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Nostāja, kas Savienības vārdā ir jāieņem Narkotisko vielu komisijas sešdesmit septītajā sesijā 2024. gada 14.–22. martā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.

    2. pants

    Lēmuma 1. pantā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, pauž dalībvalstis, kas ir Narkotisko vielu komisijas locekles.

    3. pants

    Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

    Briselē,

       Padomes vārdā —

       priekšsēdētājs

    (1)    Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 978. sēj., Nr. 14152.
    (2)    Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 1019. sēj., Nr. 14956.
    (3)    Austrija, Beļģija, Francija, Itālija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovēnija, Somija, Spānija un Ungārija.
    (4)     https://www.who.int/groups/who-expert-committee-on-drug-dependence/46th-ecdd-documents .
    (5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2103 (2017. gada 15. novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI, lai narkotiskās vielas definīcijā iekļautu jaunas psihoaktīvas vielas, un atceļ Padomes Lēmumu 2005/387/TI (OV L 305, 21.11.2017., 12. lpp.).
    (6)    Sk. Pamatlēmuma pielikumu.
    (7)    Ar vienu izņēmumu, kas nodots izskatīšanai Tiesai.
    (8)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 64. punkts.
    (9)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.
    (10)    Konvencijas par narkotiskajām vielām 3. panta 7. punkts; Konvencijas par psihotropajām vielām 2. panta 7. punkts.
    (11)    Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 978. sēj., Nr. 14152.
    (12)    Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 1019. sēj., Nr. 14956.
    (13)    Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI (2004. gada 25. oktobris), ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā (OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp.).
    (14)    Austrija, Beļģija, Francija, Itālija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovēnija, Somija, Spānija un Ungārija.
    (15)     https://www.who.int/groups/who-expert-committee-on-drug-dependence/46th-ecdd-documents .    
    (16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1920/2006 (2006. gada 12. decembris) par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.).
    (17)    Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2022/1326 (2022. gada 18. marts), ar ko groza Padomes Pamatlēmuma 2004/757/TI pielikumu attiecībā uz jaunu psihoaktīvu vielu iekļaušanu narkotiskās vielas definīcijā (OV L 200, 29.7.2022., 148. lpp.).
    Top

    Briselē, 9.1.2024

    COM(2024) 2 final

    PIELIKUMS

    dokumentam

    Priekšlikums Padomes lēmumam

    par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Narkotisko vielu komisijas sešdesmit septītajā sesijā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām


    PIELIKUMS

    Nostāja, kas dalībvalstīm, kuras ir Narkotisko vielu komisijas locekles, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs attiecībā uz izmaiņām vielu kontroles darbības jomā, jāieņem Narkotisko vielu komisijas sešdesmit septītajā sesijā, kas plānota 2024. gada 14.–22. martā:

    (1)bromazolāms ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā;

    (2)butonitazēns ir jāiekļauj Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā;

    (3)3-hlormetkatinons (3-CMC) ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā;

    (4)dipentilons ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.

    (5)2-fluordeshlorketamīns (2-FDCK) ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.

    Top