Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu

(2023/C 49/15)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Côtes du Jura”

PDO-FR-A0155-AM01

Paziņojuma datums: 10.11.2022.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 1. punktā vārdus “tiek nodrošināta” aizstāj ar vārdu “notiek” un pēc “Juras [departamentā]” iekļauj vārdkopu “pamatojoties uz 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru”.

Šis redakcionālais grozījums ļauj identificēt ģeogrāfisko apgabalu, atsaucoties uz Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora 2021. gada redakciju; klasifikatoru atjaunina Nacionālais statistikas un ekonomikas pētījumu institūts (INSEE), un tajā arī ir juridiski definēts ģeogrāfiskais apgabals.

Pašvaldību teritoriju saraksts, kuras veido tiešās apkaimes apgabalu, kā arī tā nosaukums ir atjaunināts bez izmaiņām ģeogrāfiskā apgabala robežās, lai ņemtu vērā administratīvās izmaiņas, kas precizētas Administratīvi teritoriālo vienību oficiālajā klasifikatorā.

Grozīts vienotā dokumenta 6. punkts.

IV iedaļas 1. punktā iekļauj arī teikumu ar informāciju par to, ka uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami INAO vietnē.

2.   Tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 3. punktā pēc vārdkopas “šādu [pašvaldību teritorijā]” iekļauj vārdkopu “Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora 2021. gada redakciju”.

Šīs redakcionālās izmaiņas ļauj atsaukties uz tiešās apkaimes apgabalu saistībā ar 2021. gadā spēkā esošo Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora redakciju, ko publicējis INSEE.

Šīs atsauces iekļaušana ļauj juridiski definēt tiešās apkaimes apgabalu.

Lai ņemtu vērā veiktās administratīvās izmaiņas, atjaunina arī to pašvaldību teritoriju sarakstu, kuras veido tiešās apkaimes apgabalu (bez izmaiņām tā robežās), un tā nosaukumu.

Attiecīgi groza vienotā dokumenta sadaļu “Papildu nosacījumi”.

3.   Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V iedaļas 1. punktā vīndārzā izmantotajām vīnogu šķirnēm pievieno interesējošās vīnogu šķirnes ar nolūku tās pielāgot “Aligoté B”, “Chenin B”, “Enfariné B”, “Gringet B”, “Marsanne B”, “Roussane B”, “Sacy B”, “Béclan N”, “Franc noir de Haute-Saône N” un “Gamay N” attiecībā uz šādiem vīniem:

—	nedzirkstošie baltvīni: “Aligoté B”, “Chenin B”, “Enfariné N”, “Gringet B”, “Marsanne B”, “Roussane B” un “Sacy B”;

—	nedzirkstošie sarkanvīni un sārtvīni: “Béclan N”, “Enfariné N”, “Franc noir de Haute-Saône N” un “Gamay N”;

—	nedzirkstošie vīni, uz kuriem attiecas apzīmējums “vin jaune”: “Enfariné N” un “Gringet B”.

Valsts Izcelsmes un kvalitātes institūta valsts kompetentās komitejas pastāvīgā komisija ir pieņēmusi lēmumu atļaut pieteikuma dokumentāciju iesniegušajām cilmes vietām izmantot iespēju ieviest vīnogu šķirnes ar mērķi tās pielāgot klimata pārmaiņām vai atbilstoši tam, ko sabiedrība sagaida attiecībā uz kultūraugu aizsardzības līdzekļu izmantošanu.

Šīm vīnogu šķirnēm, kas daļēji cēlušās no Juras reģiona, varētu būt priekšrocība globālās sasilšanas apstākļos. Dažas ir vēlīnas un ļauj pielāgoties salnu radītajam riskam, citas ļauj nodrošināt skābumu, kā arī iegūt līdzsvarotākus vīnus. Tās ir vismaz tik pat lielā mērā noturīgas pret slimībām, kā tās vīnogu šķirnes, kuras jau ir atļauts audzēt cilmes vietā. Šo vīnogu šķirņu ieviešanas nolūks ir arī akcentēt cilmes vietas nosaukuma vīnu savdabīgumu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

4.   Saimniecībā piemērojamie noteikumi attiecībā uz proporciju

Specifikācijas I nodaļas V iedaļas 2. punktā iekļauj precizējumu, ka interesējošās vīnogu šķirnes ar nolūku tās pielāgot nepārsniedz 5 % no saimniecības vīndārzā izmantotajām šķirnēm, un to novērtē attiecībā uz ACVN vīna ražošanai izmanto zemesgabalu kopskaitu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

5.   Apgriešanas noteikumi

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā iekļauj grozījumus attiecībā uz vīnkoku apgriešanu, lai iekļautu tajā interesējošās vīnogu šķirnes ar nolūku tās pielāgot.

Attiecīgi ir grozīta vienotā dokumenta sadaļa “Īpašās vīndarības metodes”.

6.   Vīnogulāju audzēšanas vispārējais stāvoklis

Lai ierobežotu vides ietekmi uz vīnogulāju audzēšanu, specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta f) apakšpunktā precizē, ka sintētiskas izcelsmes slāpekļa mēslojums nedrīkst pārsniegt 40 vienības uz hektāru gadā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

7.   Citas audzēšanas metodes

Lai saglabātu fizikālās un bioloģiskās vides īpašības, specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 2. punktā precizē, ka zemesgabalos, kur nogāzes ir stāvākas par 15 %, kultivēta vai spontāni radusies veģetācija tiek apstrādāta ar mehāniskām vai fiziskām metodēm vismaz katrā otrajā rindstarpā. Ar šo grozījumu aizstāj rindstarpu garuma ierobežojumus zemesgabalos, kur nogāzes ir stāvākas par 15 %.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

8.   Ražas novākšana

Specifikācijas I nodaļas VII iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā dzēš noteikumu, kas attiecas uz fiksētu ražas sākuma datumu. Šo noteikumu dzēš, jo specifikācijā ir norādīts minimālais cukura daudzums novācamajās vīnogās, kas ļauj uzņēmējiem novākt ražu atbilstoši apstākļiem konkrētajā gadā un ģeogrāfiskajam izvietojumam.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

9.   Ražas iznākums

Specifikācijas I nodaļas VIII iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā sasniedzamais ražas iznākums nedzirkstošajiem baltvīniem ir palielināts no 72 līdz 78 hl/ha. Šis grozījums ļaus vīnkopjiem izmantot labas ražas gadus kopējā vidējā ražošanas apjoma samazināšanās kontekstā.

Ir grozīta vienotā dokumenta sadaļa “Maksimālais ražas iznākums”.

10.   Šķirņu salikums

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā precizē, ka interesējošās vīnogu šķirnes ar nolūku tās pielāgot kopā vai atsevišķi nedrīkst pārsniegt 10 % vīna salikuma galaproduktā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

11.   Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītro specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz datumu, no kura atļauta vīnu aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Lai būtu iespējama agrīna vīna pārvietošana, jo īpaši uz vairumtirdzniecības atrašanās vietām, ir dzēsts datums, sākot no kura vīnus var laist apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Groza IX iedaļas 5. punkta virsrakstu, svītrojot vārdkopu “produktu aprite un”.

Dzēš IX iedaļas 5. punkta a) apakšpunkta virsrakstu.

Šie specifikācijas grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

12.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Specifikācijas I nodaļas X iedaļas 3. punktā dzēš vārdkopu “rindstarpu garuma ierobežojumi”. Šis grozījums ir saskaņots ar grozījumu specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 2. punktā “Citas audzēšanas metodes”.

Attiecīgi ir grozīta vienotā dokumenta sadaļa “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”.

13.   Paziņošanas pienākumi

Specifikācijas II nodaļas I iedaļas 2. punktā groza deklarācijas par nosaukuma lietošanu beigu datumu, lai tas būtu saskaņots ar ražas deklarācijas beigu datumu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

14.   Galvenie pārbaudāmie parametri un novērtēšanas metodes

Specifikācijas III nodaļas I iedaļā groza galveno pārbaudāmo parametru tabulu, lai ņemtu vērā jaunos redakcionālos noteikumus.

Šie specifikācijas grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

15.   Atsauces attiecībā uz pārbaudes struktūru:

Specifikācijas III nodaļas II iedaļā aktualizē pirmajā rindkopā minētās pārbaudes struktūras adresi.

Dzēš otro rindkopu, kurā minēta pārbaudes struktūra, atbilstoši jaunajiem redakcionālajiem noteikumiem šai specifikācijas daļai.

Groza trešo rindkopu un dzēš ceturto rindkopa atbilstoši jaunajiem redakcionālajiem noteikumiem.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums

Côtes du Jura

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

15.	No vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām iegūts vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

1.   Nedzirkstošie baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Galvenā produkcija ir sauss baltvīns, ko iegūst galvenokārt no vīnogu šķirņu “Chardonnay B” un “Savagnin B” salikuma. Aromātu buķetes pamatā visbiežāk ir minerālu un krama notis, kā arī augļu notis ar izteiktu svaigumu. Baltvīnu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 10,5 %, un pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 14 %. Kad vīnus iepilda pudelēs un laiž tirgū tiešam patēriņam, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) maksimālais saturs tajos nepārsniedz 3 gramus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas [Eiropas] Savienības tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2.   Nedzirkstošie sarkanvīni un sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīniem vai sārtvīniem piemīt liela aromātu sarežģītība. Tos gatavo no vīnogu šķirnes “Poulsard N” vīnogām, kas piešķir vīniem raksturīgo dzidro rubīnsarkano toni un augļu aromātus. Izmantojot vīnogu šķirni “Pinot noir N”, nokrāsa ir tumšāka un aromāta notis atgādina sarkanas ogas. Izmantojot vīnogu šķirni “Trousseau N”, vīnos ir vairāk tanīnu, bieži vien tiem ir izteiksmīgāka krāsa un nereti sastopamas dzīvnieku notis. Izturēšanas gaitā sarkanvīniem (vai sārtvīniem) aromāti attīstās, izpaužoties koka mucu, humusa un sēņu notīs. Spirta minimālā dabiskā tilpumkoncentrācija sarkanvīnos un sārtvīnos ir 10 %. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13,5 %. Kad sarkanvīnus iepilda pudelēs un laiž tirgū tiešam patēriņam, to maksimālais ābolskābes saturs ir nepārsniedz 0,4 gramus uz litru. Kad vīnus iepilda pudelēs un laiž tirgū tiešam patēriņam, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) maksimālais saturs tajos nepārsniedz 3 gramus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas [Eiropas] Savienības tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3.   Vīni ar tradicionālo apzīmējumu “vin de paille” [salmu vīns]

ĪSS APRAKSTS

Vīns ar tradicionālo apzīmējumu “vin de paille” ir salds vīns, kurā attīstās ogu ievārījuma aromāti, kas atgādina žāvētas plūmes vai apelsīnu cukādes, vai medus aromāti. Aromātu un garšu variācijas mainās ne tikai atkarībā no to izcelsmes vietas, bet arī atkarībā no vīnogu šķirnes, no kuras tas tiek iegūts, un no katra ražotāja vai vīndara zinātības. Vīnos ar tradicionālo apzīmējumu “vin de paille” minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 14 % un kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 19 %. Vīniem ar apzīmējumu “vin de paille”, kad tos iepilda pudelēs un laiž tirgū tiešam patēriņam, gaistošā skābuma saturs nepārsniedz 25 miliekvivalentus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas [Eiropas] Savienības tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

4.   Vīni ar apzīmējumu “vin jaune”

ĪSS APRAKSTS

Vīniem ar apzīmējumu “vin jaune” raksturīga galvenokārt nepārspējamā un sarežģītā “dzeltenvīna garša” [goût de jaune], valriekstu, ābolu, ogu ievārījuma un garšvielu aromāta notis un skaista zeltaini brūna krāsa. Spirta minimālā dabiskā tilpumkoncentrācija vīniem ar apzīmējumu “vin jaune” ir 10,5 %. Kad vīnus iepilda pudelēs un laiž tirgū tiešam patēriņam, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) maksimālais saturs tajos nepārsniedz 3 gramus uz litru.

Pārējās analītiskās īpašības ir tādas, kādas tās noteiktas [Eiropas] Savienības tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.

Audzēšanas metode

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnkoku uz hektāru, izņemot vīnkoku stādījumus terasēs. Vīnkoku stādījumiem, kas nav izvietoti terasēs un kas izvietoti terasēs ar vismaz divām vīnkoku rindām, katram vīnkokam ir atvēlēts ne vairāk par diviem kvadrātmetriem. Šo platību aprēķina, rindstarpu atstatumu reizinot ar vienas rindas vīnkoku savstarpējo atstatumu. Šajos vīnkoku stādījumos attālums starp rindām nedrīkst pārsniegt divus metrus.

—	Ir atļauta vīnkoku apgriešana vienīgi pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā vai divkāršā formā, veidojot Ruajā [Royat] kordonu.

—

Vīnogu šķirnēm “Chardonnay B”, “Poulsard N”, “Savagnin B”, “Trousseau N”, “Aligoté B”, “Chenin B”, “Enfariné N”, “Gringet B”, “Marsanne B”, “Roussane B”, “Sacy B”, “Béclan N”, “Franc noir de Haute-Saône N” un “Gamay N” vīnstīgu pumpuru skaits ir ne lielāks par 20 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam un 120 000 vīnstīgu pumpuru uz hektāru. Vīnkokus apgriež pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā vai divkāršā formā ar ne vairāk kā 10 vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un ne vairāk kā diviem īsajiem augļzariem ar diviem vīnstīgu pumpuriem.

—

Vīnogu šķirnei “Pinot noir N” vīnstīgu pumpuru skaits ir ne lielāks par 80 000 vīnstīgu pumpuru uz hektāru. Vīnkokus apgriež pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā vai divkāršā formā ar ne vairāk kā astoņiem vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un ne vairāk kā diviem īsajiem augļzariem ar diviem vīnstīgu pumpuriem.

—	Vīnus, kuriem var izmantot tradicionālo apzīmējumu “vin de paille”, iegūst no vīnogām, kas secīgos šķirojumos novāktas ar rokām.

2.

Īpašā vīndarības metode

Pēc šo vīnu bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13,5 % sarkanvīnos un sārtvīnos un 14 % baltvīnos.

Sārtvīnu gatavošanā nedrīkst izmantot vīndarības ogles, ne atsevišķi, ne arī maisījumos. Visu vīnu nogatavināšanā ir aizliegts izmantot koksnes gabalus. Sarkanvīniem ir atļauts izmantot bagātināšanas metodes ar iztvaicēšanu, izmantojot misu. Daļējas koncentrācijas līmenis ir noteikts ne vairāk par 10 %. Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.   Nedzirkstošie baltvīni

78 hektolitri no hektāra.

2.   Nedzirkstošie sarkanvīni un sārtvīni

66 hektolitri no hektāra.

3.   Vīni ar apzīmējumu “vin de paille”

20 hektolitri no hektāra.

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana un vinifikācija, vīnu gatavošana un kopšana notiek šādu Juras [Jura] departamenta pašvaldību teritorijā saskaņā ar 2021. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru: Abergement-le-Grand, Abergement-le-Petit, Aiglepierre, Arbois, Arlay, Les Arsures, Augea, Aumont, Balanod, Baume-les-Messieurs, Beaufort-Orbagna, Bersaillin, Blois-sur-Seille, Brainans, Buvilly, Césancey, La Chailleuse (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās Saint-Laurent-la-Roche pašvaldības teritorijai), Champagne-sur-Loue, La Chapelle-sur-Furieuse, Château-Chalon, Chevreaux, Chille, Chilly-le-Vignoble, Conliège, Courbouzon, Cousance, Cramans, Cuisia, Darbonnay, Digna, Domblans, L’Etoile, Frébuans, Frontenay, Gevingey, Gizia, Grange-de-Vaivre, Grozon, Ladoye-sur-Seille, Lavigny, Lons-le-Saunier, Le Louverot, Macornay, Mantry, Marnoz, Mathenay, Maynal, Menétru-le-Vignoble, Mesnay, Messia-sur-Sorne, Miéry, Moiron, Molamboz, Monay, Montagna-le-Reconduit, Montaigu, Montain, Montholier, Montigny-lès-Arsures, Montmorot, Mouchard, Nevy-sur-Seille, Pagnoz, Pannessières, Passenans, Perrigny, Le Pin, Plainoiseau, Les Planches-près-Arbois, Poligny, Port-Lesney, Pretin, Pupillin, Quintigny, Revigny, Rotalier, Ruffey-sur-Seille, Saint-Amour, Saint-Cyr-Montmalin, Saint-Didier, Saint-Lamain, Saint-Lothain, Sainte-Agnès, Salins-les-Bains, Sellières, Toulouse-le-Château, Tourmont, Trenal (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās Trenal pašvaldības teritorijai), Les Trois-Châteaux, Vadans, Val-Sonnette (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējo Grusse, Vercia un Vincelles pašvaldību teritorijai), Vaux-sur-Poligny, Vernantois, Le Vernois, Villeneuve-sous-Pymont, Villette-lès-Arbois, Voiteur.

Uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta (INAO) tīmekļa vietnē.

7.   Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Chardonnay B”

“Pinot noir N”

“Poulsard N – Ploussard”

“Savagnin blanc B”

“Trousseau N”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ar cilmes vietas nosaukuma “Côtes du Jura” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals ietilpst Revermontas dabas reģionā, kas robežojas:

—	austrumos ar Juras pirmo kaļķakmens plato, kuras vidējais augstums ir 550 metri;

—

rietumos ar līdzenumu, kas ir Breses ielejas austrumu robeža. Vīndārzi nevienmērīgi izvietoti 80 kilometru garā joslā, kuras platums ir no 2 līdz 5 kilometriem; tie galvenokārt ir vērsti uz rietumiem un atrodas 300–450 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tie aizņem sarežģītas uzbūves pauguru grēdu, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem lejpus galvenajam reljefa veidojumam un paceļas 50–100 metrus virs tāda paša virziena ieplakām. Šis izvietojums ir tieši saistīts ar Juras kalnu uzbīdījumu Breses Alpu kalnugrēdu pacelšanās laikā.

—	Galvenais reljefa veidojums ir taisns un sakrīt ar Juras kalnu pirmā plato ārmalu, ko ģeoloģiski veido cietā kaļķakmens slānis no vidējā juras perioda virs bieza merģeļa un māla slāņa no triasa un liasa perioda.

—

Pauguri ir fragmenti, kas atdalījušies no plato (atšķēlumi) un pārvietoti uz priekšu ar pārklājošiem iežu slāņiem. Parasti tie ir iegarenāki ziemeļu–dienvidu virzienā (no 2 km līdz 3 km), nevis austrumu–rietumu virzienā (no 0,5 km līdz 1 km). Šo kaļķakmens atšķēlumu lielā izturība pret eroziju ir ļāvusi saglabāt raksturīgo reljefu ģeogrāfiskā apgabala ainavā. Turpretī ieplakām ir merģeļa pagulslānis. Tajās ir sākotnēji vairāk nekā 200 metrus biezs merģeļa slānis, kas pārbīdījies un uzbīdīšanās laikā pa daļām pārvietojies uz Bresi. Lielākā daļa vīnogu novākšanai noteikto zemesgabalu aizņem vai nu nogāzi un tās pamatu zem mežiem klātās plato kraujas, vai arī vispiemērotāk izvietotās kalnu nogāzes, kur tie izkliedēti pakājē. Visā apgabalā sastopams kaļķakmens. Šie caurlaidīgie un šķīstošie kaļķakmens slāņi ir ļoti piemēroti vīnogulājiem un jo īpaši Juras departamenta šķirņu vīnkokiem. Nogāzēs, kas atrodas uz kaļķakmens plato, augsne ir samērā neviendabīga, to veido merģeļa, māla un kaļķakmens nobiru sajaukums. Ģeogrāfiskajā apgabalā valda vēss un izteikti ūdensbagāts okeāna klimats, kam raksturīga arī kontinentālā ietekme: liela gada temperatūras amplitūda, vidējā temperatūra ap 10,5 °C; karsta un mitra vasara. Nokrišņu daudzums gadā sasniedz 1 000 milimetrus ar vienmērīgu sadalījumu gada griezumā. Tomēr rudeņi mēdz būt relatīvi sausi un vējaini.

8.2.   Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Juras departamenta vīndārzi pastāv jau kopš Romas impērijas laikiem un ir daudz liecību par Juras departamenta vīndārziem, jau sākot no 1000. gada. Mūsu ēras I gadsimtā izdevumā PLINE LE JEUNE minēti vīni, kas bija slaveni Séquanie (reģiona kādreizējais nosaukums). 1272. gadā Žans de Šalons [Jean de CHALON] Jurā ieviesa vīnkoku audzēšanas noteikumus, lai saglabātu vīnu kvalitāti.

XIX gadsimta beigās vīnkoku stādījumi pletās visā departamentā 20 000 hektāru platībā. XIX gadsimta beigās vīndārzu izpostīja filoksēra, pēc tam to XX gadsimtā skāra kari un ekonomiskās krīzes, taču Juras reģiona vīndārzs tika atjaunots, pateicoties vēlmei to darīt un ražotāju izvēlei.

Juras departamentā audzētās vīnogu šķirnes ir tikušas kultivētas vairāku gadsimtu garumā. Vīnkopji ir selekcionējuši trīs tipiskas Juras departamenta vīnogu šķirnes: šķirni “Poulsard N”, par kuru senākās rakstiskās liecības Juras departamentā ir no 1620. gada, šķirni “Trousseau N”, par kuras izmantošanu Juras departamentā drošas liecības ir no 1732. gada, un šķirni “Savagnin B”, kuras vīnkoku audzēšana apliecināta 1717. gadā. Viņi arī pielāgoja divas vīnogu šķirnes no blakus esošajiem Burgundijas vīndārziem: šķirni “Chardonnay B”, kas Juras departamentā sastopama kopš 1717. gada, un šķirni “Pinot Noir N”, par kuru (ar nosaukumu “Savagnin noir”) vecākā rakstiskā liecība datēta ar 1385. gadu.

Baltvīnus kopj salīdzinoši ilgi, lai tie varētu izpaust savas unikālās aromātu īpašības.

Juras reģionam ir raksturīgi ražot vīnus ar apzīmējumu “vin jaune”, taču to izcelsme ir neskaidra. Juras reģiona ražotājiem ir jāievēro stingri noteikumi: izvēlēties vīnogu šķirni “Savagnin B”, saglabāt dabisko endogēno mikroorganismu celmus, no kuriem veidojas plēve [uz vīna virsmas], veikt vīna kopšanu bez tā papildināšanas u.c. Raža tiek novākta, kad vīnogas ir sasniegušas optimālu gatavības pakāpi, pēc tam tās pārstrādā sausajā baltvīnā. Pēc tam vīns tiek izturēts ozolkoka mucās (bez maisīšanas) vismaz 6 gadus. Šajā ilgajā nogatavināšanas periodā uz vīna virsmas dabiski izveidojas raugu plēve. Kopšanas gaitā tā nodrošina kontrolētu oksidāciju. Visbeidzot “vin jaune” pilda oriģinālās 62 centilitru pudelēs, kuras dēvē par “Clavelin”.

Juras reģionam ir raksturīgi arī ražot vīnus ar apzīmējumu “vin de paille”. Lai galvenokārt mitrajā un vēsajā klimatā iegūtu augstu cukura koncentrāciju, tiek veikta vismaz sešas nedēļas ilga atlasītu vīnogu ķekaru vītināšana telpās. Ķekarus iekarina dzelzs stiepļu virtenēs vai novieto nelielās caurumotās kastēs vai uz sietiem, ko izvieto sausās un labi vēdinātās telpās bez apsildes. Pēc tam ar lēnu un ļoti vieglu presēšanu pārstrādei sulā iegūst misu, kas satur daudz cukura, kuram notiek lēna fermentācija.

2009. gadā vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Jura” tika ražoti, gadā no 526 hektāriem iegūstot aptuveni 12 800 hektolitrus baltvīnu, 6 250 hektolitrus sarkanvīnu vai sārtvīnu, 600 hektolitrus vīnu ar apzīmējumu “vin jaune” un 450 hektolitrus vīnu ar apzīmējumu “vin de paille”.

8.3.   Cēloniskā saikne

Vīnu ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Jura” savdabīgums galvenokārt ir saistīts ar zemesgabaliem, kuros aug vīnkoki un kuros ir merģeļa (māla un kaļķakmens) augsnes, kas klāj sadēdējis kaļķakmens, taču arī ar vīndārzu atrašanos nogāzēs un to, cik daudz tos apspīd saule. Vīnogulāji no augsnes dziļākajiem slāņiem nepārtraukti saņem mitrumu, bet virspusē esošās biezās akmeņainās nobiras ļauj labi sasildīt augsni un labi novadīt lieko mitrumu. Šis augsnes, topogrāfijas un klimatisko faktoru kopums piešķir ģeogrāfiskajam apgabalam optimālus apstākļus, lai ražotu aromātiskus baltvīnus, kuros izpaužas augļainums un minerālitāte un kuriem piemīt svaigums, kas norāda uz labu izturēšanas potenciālu.

Vīndaris nodrošina optimālu stādu kopšanu un to augšanas spara un ražošanas potenciāla kontroli, kas izpaužas praksē iegūtajā ražā. Viņš ievieš praksi, kas veicina augšņu saglabāšanu (zāliena apmalojumi u.t.t.), lai novērstu pašreizējos erozijas riskus vīndārzā, kas iekopts izteikti stāvās nogāzēs un augsnēs, ko klāj sadēdējis kaļķakmens.

Tā kā zemesgabali ir vērsti uz dienvidrietumiem vai uz rietumiem, tiem tiek nodrošināts liels saulesgaismas daudzums un tie ir pasargāti no aukstajiem vējiem, kas nāk no austrumiem un ziemeļiem.

Ievērojamas temperatūras atšķirības ziemā un vasarā veicina rauga plēvītes veidošanos, lai iegūtu “vin jaune”. Vīna izteikti ilgas kopšanas tradīcija, saskaņā ar kuru mucas netiek uzpildītas līdz malām un kura ir aprakstīta specifikācijā, labvēlīgi ietekmē “vin jaune” savdabīguma izpaušanos. Vīna kopšanas gaitā tā aromāti kļūst koncentrētāki un sarežģītāki.

Relatīvi sausais un vējainais rudens veicina ar “vin de paille” apzīmētā vīna gatavošanai paredzēto vīnogu žūšanu. Minimālais kopšanas periods līdz tā gada 15. novembrim, kas ir 3. gadā pēc ražas gada, no kuriem vismaz 18 mēnešus vīns tiek turēts koka mucā, labvēlīgi ietekmē sarežģītu aromātu veidošanos un vīnu nogatavināšanu.

Vīnogu šķirnei “Chardonnay B” Juras merģeļa augsnē ir labvēlīga dabiskā vide, kurā tā pauž unikālas īpašības, kas ir atšķirīgas no kaimiņos esošo vīndārzu ražas.

Vīnogu šķirnes “Trousseau N” un “Savagnin B” tiek stādītas mazākās platībās nekā citas vīnogu šķirnes, jo tām ir stingras prasības attiecībā uz augsni. Pirmajai ir nepieciešamas ļoti siltas grants augsnes, otrajai nepieciešamas augsnes ar ļoti akmeņainu virskārtu un izteiktu svaigumu dziļumā.

Novērojot vīnkoku reakciju dažādos augsnes un klimata apstākļos, ilgstošu novērojumu rezultātā ražotāji ir apguvuši to, kā šīs vīnogu šķirnes audzējamas viņu iecienītajās augsnēs.

Ilgas vīna kopšanas tradīcijas, nereti bez papildināšanas, veicina baltvīnu īpašību izpaušanos.

1907. gadā dibinātā Juras vīnkopības biedrība ir viena no pirmajām atzītajām vīnkopības arodbiedrībām. Tā ir devusi ievērojamu ieguldījumu kontrolēto cilmes vietas nosaukumu sistēmas un Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta izveidē. Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes du Jura” tika atzīts 1937. gadā kā apstiprinājums tā atpazīstamībai.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2021. gada oficiālo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—

Doubs departamentā: Arc-et-Senans, Bartherans, Brères, Buffard, By, Cademène, Cessey, Charnay, Châtillon-sur-Lison, Chay, Chenecey-Buillon, Chouzelot, Courcelles, Cussey-sur-Lison, Echay, Epeugney, Fourg, Goux-sous-Landet, Lavans-Quingey, Liesle, Lombard, Mesmay, Montrond-le-Château, Myon, Palantine, Paroy, Pessans, Quingey, Rennes-sur-Loue, Ronchaux, Rouhe, Rurey, Samson, Le Val.

—

Jura departamentā: Abergement-lès-Thésy, Aresches, Augerans, Augisey, Bans, Barretaine, Belmont, Besain, Biefmorin, Bletterans, Blye, Bois-de-Gand, Bonnefontaine, Bornay, Bracon, Briod, Cernans, Chamblay, Chamole, Champrougier, Chapelle-Voland, La Charme, La Chassagne, La Châtelaine, Chatelay, Le Chateley, Châtillon, Chaumergy, Chaussenans, Chaux-Champagny, La Chaux-en-Bresse, Chemenot, Chêne-Sec, Chilly-sur-Salins, Chissey-sur-Loue, Clucy, Colonne, Commenailles, Condamine, Cosges, Courbette, Courlans, Courlaoux, Desnes, Les Deux-Fays, Dournon, Ecleux, Fay-en-Montagne, La Ferté, Le Fied, Fontainebrux, Foulenay, Francheville, Geraise, Germigney, Geruge, Graye-et-Charnay, Hauteroche, Ivory, Ivrey, Larnaud, Lemuy, Loisia, Lombard, La Loye, La Marre, Molain, Montbarrey, Montmarlon, Mont-sous-Vaudrey, Nance, Neuvilley, Nogna, Ounans, Oussières, Picarreau, Plasne, Poids-de-Fiole, Pont-d’Héry, Pont du Navoy, Publy, Recanoz, Relans, Repots, Rosay, Rye, Saint-Maur, Saint-Thiébaud, Saizenay, Santans, Sergenaux, Sergenon, Souvans, Thésy, Thoissia, Trenal (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās Mallerey pašvaldības teritorijai), Val-d’Epy (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējo Nantey, Val d’Epy un Senaud pašvaldību teritorijai), Val-Sonnette (vienīgi daļa kas atbilst kādreizējās Bonnaud pašvaldības teritorijai), Vaudrey, Verges, Véria, Vers-sous-Sellières, Vevy, La Vieille-Loye, Villeneuve-d’Aval, Villerserine, Villers-Farlay, Villers-les-Bois, Villevieux, Le Villey, Vincent-Froideville.

Marķējums

Tiesiskais regulējums

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes-du-Jura” var papildināt ar tradicionālo apzīmējumu “vin de paille”.

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes-du-Jura” var papildināt ar tradicionālo apzīmējumu “vin jaune”.

Vīnus ar tradicionālo apzīmējumu “vin de paille” obligāti noformē ar norādi par ražas gadu.

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta;

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukuma rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar ko atveido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Iepildīšana tarā

Tiesiskais regulējums

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

“Clavelin” vai “bouteille à vin jaune” tipa pudelēs, kuru tilpums ir aptuveni 0,62 litri, fasē vienīgi cilmes vietas nosaukuma vīnus ar tradicionālo apzīmējumu “vin jaune”.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-40d171ab-4187-40be-86f4-fcc155a4eca8

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.