EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.6.2023

COM(2023) 338 final

2023/0200(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Ukrainas mehānisma izveidi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Savienība ir apņēmusies pildīt nozīmīgu lomu Ukrainas atjaunošanā un atbalstīt investīcijas, kas nepieciešamas valsts atjaunošanai un reformām, kuras veicinās Ukrainas pievienošanos ES 3 . Šīs reformas nodrošinās Ukrainas tiesību aktu pakāpenisku saskaņošanu ar Savienības acquis un veicinās valsts integrāciju vienotajā tirgū. Attiecīgi tās palīdzēs piesaistīt investīcijas Ukrainā, nodrošinot tiesisko noteiktību un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Eiropadome aicināja 4 Komisiju iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz iepriekš minēto 5 .

1.I pīlārs aptver finansiālu atbalstu Ukrainai gan neatmaksājama atbalsta, gan aizdevumu atbalsta veidā. Lai šis atbalsts tiktu izmaksāts, Ukrainas valdība, cieši apspriežoties ar Komisiju, sagatavos plānu, kuru apstiprinās ES. Šis plāns aptvers Ukrainas redzējumu par valsts atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju, kā arī par reformām, ko tā plāno īstenot kā daļu no pievienošanās ES procesa. Līdzekļi tiks piešķirti, pamatojoties uz plāna īstenošanu, kas būs balstīta uz konkrētu nosacījumu kopumu un izmaksu grafiku. Ievērojams uzsvars tiks likts uz valsts pārvaldes reformu, labu pārvaldību, tiesiskumu un pareizu finanšu pārvaldību, tai skaitā veicinot efektīvas un rezultatīvas pārvaldības un kontroles sistēmas un pievēršot lielu uzmanību korupcijas un krāpšanas apkarošanai, kā arī citām reformām un tiesību aktu tuvināšanai Savienības acquis, kas būtu pievienošanās procesa un ekonomikas modernizācijas pamatā. Līdzekļi tiks izmaksāti, balstoties uz minēto nosacījumu izpildi.

2.II pīlārs veido Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, kas izstrādāts, lai piesaistītu privātās un publiskās investīcijas Ukrainas atveseļošanai un atjaunošanai, tādējādi atbalstot plāna īstenošanu. Tas papildinās visus Ukrainai paredzētos finanšu instrumentus (finansējuma apvienošanu un garantijas) ar iespēju tos palielināt, ja apstākļi to atļauj.

3.III pīlārs nodrošina tehnisko palīdzību un citus atbalsta pasākumus, tai skaitā zināšanu par reformām piesaistīšanu, dotācijas pašvaldībām un citu veidu divpusēju atbalstu, kas parasti ir pieejams pirmspievienošanās valstīm saskaņā ar Pirmspievienošanās instrumentu (IPA), ar kuru tiek atbalstīta plāna mērķu īstenošana. Tā var arī atbalstīt citus pasākumus, kuru mērķis ir novērst kara sekas, piem., saistībā ar kara radītajiem postījumiem. Ar III pīlāru tiks segtas arī procentu likmju subsīdijas aizdevumiem, kas sniegti Ukrainai I pīlāra ietvaros.

·būtiskām prasībām (makrofinansiālā stabilitāte, budžeta pārraudzība, valsts finanšu pārvaldība utt.). Nosacījumi var tikt definēti tā, lai atspoguļotu apmierinošu virzību uz šo prasību izpildi; kā arī

·nozaru un strukturālām reformām un investīcijām. Nosacījumi tiks sadalīti atbilstoši starpposma darbībām, sniedzot izpildes grafiku.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ietekmes novērtējums

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

a)ar aizdevumiem, kas tiek garantēti, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas (DFS) maksimālās robežvērtības;

b)ar jaunu īpašu instrumentu, kas pārsniedz DFS maksimālās robežvērtības, proti, Ukrainas rezervi, kā daļu no grozījumiem Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093. Ar šādu rezervi var segt visas izmaksas, izņemot tās, kas izpaužas aizdevumu veidā, ieskaitot neatmaksājamu atbalstu, dotācijas un uzkrājumus garantijām.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

2023/0200 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Ukrainas mehānisma izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu un 322. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ukraina 2014. gadā sāka vērienīgas reformas pakāpeniskai integrācijai ar Eiropas Savienību, ko apliecina 2014. gada 27. jūnijā parakstītais asociācijas nolīgums starp Savienību un Ukrainu, tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kurš stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī.

(2)Kopš 2022. gada 24. februārī sākās neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Savienība, tās dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes ir mobilizējušas nepieredzētu atbalstu Ukrainas ekonomiskajai, sociālajai un finansiālajai noturībai, kurā apvienots atbalsts no Savienības budžeta, ieskaitot pilnīgi vai daļēji no Savienības budžeta garantētu ārkārtas makrofinansiālo palīdzību un Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu, kā arī turpmāku finansiālu atbalstu no dalībvalstīm.

(3)Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā nolēma 10 piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai, kas ir paudusi ciešu apņēmību savā virzībā uz Eiropu saistīt atjaunošanu ar reformām. Turpināt sniegt spēcīgu atbalstu Ukrainai ir būtiska Savienības prioritāte, kā arī pienācīgs veids, kā īstenot Savienības stingro politisko apņemšanos atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams.

(4)Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2463 11 2023. gadam par summu līdz 18 miljardiem EUR tika atzīta par pienācīgu veidu, kā 2023. gadā novērst Ukrainas finansējuma deficītu, un tā palīdzēja mobilizēt lielu finansējumu no citiem līdzekļu devējiem un starptautiskām finanšu iestādēm. Tas bija būtisks faktors, kas izšķirīgā brīdī veicināja Ukrainas makroekonomisko un finansiālo noturību.

(5)Lielu finansiālu atbalstu Savienība sniedz arī ar papildu paketi, kurā apvienoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/947 12 izveidotā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI) līdzekļi un Eiropas Investīciju bankas aizdevumi.

(6)Turklāt Padome Lēmumā (KĀDP) 2021/509 13 lēma par ārpusbudžeta palīdzības pasākumiem 5,6 miljardu EUR apmērā Ukrainas bruņoto spēku atbalstam no Eiropas Miera mehānisma un par militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam ar 0,1 miljardu EUR kopējām izmaksām. Savienība un tās dalībvalstis ir arī īstenojušas vēl nepieredzētu ārkārtas reakciju natūrā, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES 14 , kas grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/836 15 , un tā ir lielākā ārkārtas operācija kopš minētā mehānisma izveides.

(7)Turklāt 2022. gada maijā izveidotās ES un Ukrainas solidaritātes joslas ir palīdzējušas Ukrainas ekonomikai līdz 2023. gada maija beigām radīt eksporta vērtību, kas tiek lēsta 31 miljarda EUR apmērā.

(8)Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir nodarījis Ukrainai zaudējumus, kas 2023. gada 24. februārī pārsniedza 270 miljardus EUR 16 (un atjaunošanas izmaksas tiek lēstas 384 miljardu EUR apmērā), kā arī tā dēļ ir zaudēta piekļuve finanšu tirgiem un ievērojami samazinājušies publiskie ieņēmumi, savukārt publiskie izdevumi, kas nepieciešami humanitārās situācijas risināšanai un valsts pakalpojumu nepārtrauktības saglabāšanai, ir ievērojami palielinājušies. Tādas aplēses, kā arī no visiem pārējiem atbilstīgiem un secīgiem avotiem gūtā analītiskā informācija ir piemērots pamats, lai apzinātu turpmāko gadu attiecīgās finansējuma vajadzības, kā arī apsvērumus, kas attiecas uz reģioniem un nozarēm.

(9)Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2023. gada 30. martā aplēsa, ka valsts finansējuma deficīts līdz 2027. gadam sasniegs 75,1 miljardu EUR, un vienojās ar Ukrainu par četru gadu programmu 14,4 miljardu EUR vērtībā, kas atbalstīs rīcībpolitikas, kuras uztur fiskālo un ārējo stabilitāti, cenu un finanšu stabilitāti un atbalsta ekonomikas atveseļošanu, vienlaikus uzlabojot pārvaldību un stiprinot iestādes, lai veicinātu ilgtermiņa izaugsmi saistībā ar pēckara atjaunošanu un Ukrainas virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

(10)Ņemot vērā to, ka vismaz līdz 2027. gadam Ukrainas finansējuma vajadzības vēl nebūs pilnībā apmierinātas, mobilizējams elastīgs atbalsts Ukrainas valdībai, kas tai palīdzēs saglabāt savas funkcijas, kā arī atbalstīt valsts atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju.

(11)Krievijas agresijas karš ir nodarījis kaitējumu Ukrainas ekonomikai, sabiedrībai un infrastruktūrai, tādēļ, lai sniegtu valstij atbalstu saglabāt savas funkcijas, kā arī sniegtu īstermiņa atbalstu, notiktu ātra Ukrainas atveseļošana, atjaunošana un modernizācija, būs vispusīgi jāatbalsta ekonomikas atjaunošana, jāliek tādas brīvas un pārtikušas valsts pamati, kas balstīta Eiropas vērtībās, ir labi integrēta Eiropas un pasaules ekonomikā un sekmīgi virzās uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

(12)Šādā kontekstā ir nepieciešams izveidot vienotu vidēja termiņa instrumentu, kas, garantējot koordināciju un efektivitāti, apvieno divpusējo atbalstu, ko Savienība sniedz Ukrainai. Tālab ir nepieciešams izveidot Ukrainas mehānismu (“mehānisms”), kas nodrošinātu līdzsvaru starp elastību un plānojamību, kad Savienības reaģē uz Ukrainas finansējuma deficīta, atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas vajadzībām, un kas vienlaikus atbalstītu Ukrainas reformas, kuras tā īsteno virzībā uz Savienību.

(13)Ukrainas mehānisma pamatā vajadzētu būt Ukrainas valdības izstrādātam un ar Savienības pievienošanās prasībām saskanīgam atjaunošanas plānam (“Ukrainas plāns”), kas ir saskaņots, izvirza prioritātes un izveido strukturētu un prognozējamu Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas satvaru.

(14)Savienības atbalsts Ukrainai 2024.–2027. gadā būtu jāsniedz pirmām un galvenām kārtām Ukrainas mehānisma robežās, kas, aizstājot vai attiecīgā gadījumā papildinot esošo instrumentu robežās veiktās aktivitātes, ar apvienotu instrumentu nodrošinās konsekventu pieeju.

(15)Šādā sakarā Savienības atbalstam, kas tiek sniegts mehānisma robežās, būtu jāaizstāj divpusējais atbalsts, kurš tiek sniegts saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (NDICI), kas izveidots uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/947 pamata. Tomēr ir svarīgi gādāt par to, lai Ukraina var turpināt saņemt reģionālo un tematisko atbalstu, ātrās reaģēšanas un cita veida atbalstu NDICI, kā arī pārrobežu sadarbības programmu robežās un vispār turpināt veicināt reģionālo, makroreģionālo un pārrobežu sadarbību un teritoriālo attīstību, arī īstenojot Savienības makroreģionālās stratēģijas.

(16)Ārpus mehānisma robežām būtu jānodrošina humānā palīdzība, aizsardzība vai atbalsts dalībvalstīm, kuras gādā par Ukrainas kara bēgļu aizsardzību. Turklāt Ukraina var turpināt saņemt atbalstu no attiecīgajām esošajām Savienības programmām.

(17)Mehānismam būtu jāpalīdz novērst Ukrainas finansējuma deficītu līdz 2027. gadam, prognozējamā, nepārtrauktā, sakārtotā un savlaicīgā veidā piešķirot dotācijas un ar ļoti izdevīgiem noteikumiem sniegtu finansiālu atbalstu. Palīdzībai būtu jāatbalsta Ukrainas makrofinansiālā stabilitāte un jāmazina Ukrainas ārējā finansējuma ierobežojumi.

(18)Jaunā mehānisma robežās būtu jāsāk steidzami investēt Ukrainas atveseļošanā, atjaunošanā un modernizācijā, lai nodrošinātu Ukrainas iedzīvotājiem pienācīgus dzīves apstākļus, radītu darbu un ienākumus un pakāpeniski samazinātu nepieciešamās starptautiskās palīdzības apmērus.

(19)Ņemot vērā pievienošanos, mehānismam būtu jāveido cieša saikne starp atveseļošanu, rekonstrukciju un modernizāciju un Savienības perspektīvu, saistot finansiālu atbalstu ar reformu īstenošanu un investīcijām.

(20)Vidējai termiņa perspektīvai, ko sniedz Ukrainas plāns ar vienotu instrumentu, būtu arī jāmudina Ukraina virzīt investīcijas un reformas pārejai uz zaļu, digitālu un iekļaujošu ekonomiku, un būtu jāpalīdz mobilizēt līdzīgi domājošus līdzekļu devējus daudzgadu ieguldījumam Ukrainas atbalsta vajadzībām.

(21)Atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas centienu pamatā vajadzētu būt Ukrainas atbildībai, ciešai sadarbībai un koordinācijai ar atbalsta valstīm un organizācijām un Ukrainas virzībai uz pievienošanos Savienībai. Paredzams, ka svarīga loma būs arī reģionālām un vietējām pārvaldes iestādēm. Atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas process būtu jāveicina un jāpaātrina līdzbiedru sadarbībai un programmām, kas ir iestrādātas partnerībās starp pilsētām un reģioniem Savienībā, no vienas puses, un pilsētām un reģioniem Ukrainā, no otras puses.

(22)Savienībai būtu arī jāveicina cieša apspriešanās un vietējo iestāžu iesaistīšana, kuras aptver ļoti dažādus valsts pārvaldes zemākos līmeņus un atzarus, ieskaitot reģionus, pašvaldības, rajonus un teritoriālās kopienas (hromadas) un to apvienības, kā arī to piedalīšanās Ukrainas atveseļošanā, atjaunošanā un modernizācijā, balstoties uz ilgtspējīgu attīstību un īstenojot ilgtspējīgas attīstības mērķus vietējā līmenī. Savienībai būtu jāatzīst tās daudzveidīgās funkcijas, ko vietējās iestādes pilda kā teritoriālas pieejas veicinātājas attīstībai vietējā mērogā, arī attiecībā uz decentralizācijas procesiem, līdzdalību un pārskatatbildību, un turpmāk būtu jāpalielina savs atbalsts vietējo iestāžu spēju veidošanai.

(23)Savienībai būtu jāatbalsta pāreja uz tādu pievienošanos, kas, pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi, dotu ieguvumu Ukrainai. Šādā sadarbībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tās pieredzes apmaiņai, kuru dalībvalstis guvušas savu reformu procesā.

(24)Mehānisma robežās sniegtajam atbalstam kopā ar galvenajām organizācijām, kas atbalsta Ukrainas reformas un atjaunošanu, tādām kā Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Pasaules Banka, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Starptautiskais Valūtas fonds, būtu arī jāveido sinerģija un tā maksimāla jāpalielina.

(25)Ņemot vērā ar karu saistīto nenoteiktību, ir lietderīgi, ka pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos, īpaši līdz ar būtisku kara pasliktināšanos, mehānisms varētu sniegt Ukrainai atbalstu un palīdzēt saglabāt savu makrofinansiālo stabilitāti un garantētu mehānisma mērķu sasniegšanu. Tāda ārkārtas finansēšana būtu jānodrošina, ar Padomes īstenošanas lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, tikai tad, ja tiek secināts, ka Ukraina, būdama atbalsta saņēmēja, nevar izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar šajā regulā noteiktajiem atbalsta veidiem, un tā būtu jāpārtrauc, tiklīdz no jauna kļūst iespējama nosacījumu izpilde. Tādai finansēšanai nebūtu jāietekmē finansējums no citiem konkrētiem Savienības instrumentiem, kas būtu jāmobilizē dabas katastrofu vai citu humanitāru vai civilās aizsardzības ārkārtas situāciju gadījumā.

(26)Šīs regulas īstenošanas vispārīgo politikas satvaru būtu jāveido paplašināšanās politikas satvaram, ko noteikusi Eiropadome un Padome, asociācijas nolīgumam, partnerības un sadarbības nolīgumam, daudzpusējiem nolīgumiem, kuru puse ir Savienība, un citiem nolīgumiem, kas izveido juridiski saistošas attiecības ar Ukrainu, kā arī Eiropas Parlamenta rezolūcijām, Komisijas paziņojumiem un Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgiem paziņojumiem. Komisijai būtu jāgādā par saskanību starp mehānisma robežās sniegto palīdzību un paplašināšanās politikas satvaru.

(27)Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu nosaka, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro vērtības, kuras respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un apņemas minētās vērtības sekmēt, var lūgt, lai to uzņem Savienības locekli. Minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, kur nav diskriminācijas, kur valda tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

(28)Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par Savienības dalībvalsti tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā pilnībā atbilst pievienošanās kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka Savienība spēj integrēt jauno dalībvalsti. Kopenhāgenas kritēriji attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, uz funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī uz spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā un uz spēju uzņemties ne tikai Līgumos paredzētās tiesības, bet arī pienākumus, tostarp īstenot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.

(29)Savienības un Ukrainas kopīgajās interesēs ir pastiprināt Ukrainas centienus reformēt savu politisko, tiesisko un ekonomisko sistēmu, lai pievienotos Savienībai. Uzskatīt Ukrainu par pievienošanās kandidāti ir stratēģisks Savienības ieguldījums mierā, drošībā, stabilitātē un labklājībā un dod Savienībai lielākas iespējas pievērsties globālām problēmām. Tas arī paver plašākas ekonomiskās un ar tirdzniecību saistītas iespējas, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan Savienībai, gan Ukrainai, vienlaikus atbalstot pakāpenisku valsts transformāciju. Iespējai kļūt par Savienības dalībvalsti piemīt spēcīga transformējoša ietekme, kas rada pozitīvas izmaiņas demokrātijā, politikā, ekonomikā un sabiedrībā.

(30)Pieņemt Eiropas pamatvērtības un apņemties tās ievērot ir izvēle, un tas ir izšķirīgi Ukrainai, tiecoties kļūt par Savienības dalībvalsti. Ņemot to vērā, Ukrainai būtu jāuzņemas atbildība un pilnībā jāapņemas sargāt Eiropas vērtības, kā arī atbalstīt noteikumos un vērtībās balstītu globālo kārtību un savu iedzīvotāju interesēs aktīvi veikt nepieciešamās reformas.

(31)Atjaunošana pēc Krievijas agresijas kara nodarītā kaitējuma nevar aprobežoties tikai ar iznīcinātā izveidošanu tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms kara. Atjaunošana paver iespēju atbalstīt Ukrainu integrēties vienotajā tirgū un paātrināt tās zaļo un digitālo ilgtspējīgo pāreju saskaņā ar Savienības politiku. Mehānismam būtu jāveicina atjaunošana tā, lai, pamatojoties uz Savienības noteikumiem un standartiem, noturīgā veidā tiktu modernizēta un pilveidota Ukrainas ekonomika un sabiedrība, investējot Ukrainas pārejā uz zaļu, digitālu un iekļaujošu ekonomiku un tās kritiskās infrastruktūras, ražošanas jaudas un cilvēkkapitāla atveseļošanā, atjaunošanā un modernizācijā.

(32)Mehānismam būtu jāgādā par to, lai tiktu ievērots Parīzes nolīgums un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvenciju par klimata pārmaiņām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bioloģisko daudzveidību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos, un lai netiktu sekmēta vides degradācija vai nodarīts kaitējums videi vai klimatam. Proti, mehānisma kontekstā piešķirtajam finansējumam būtu jāsaskan ar ilgtermiņa mērķi globālās vidējās temperatūras pieaugumu noturēt krietni zem 2° C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un arī turpmāk censties ierobežot temperatūras kāpumu līdz 1,5° C. Tam būtu arī jāsaskan gan ar mērķi palielināt spēju pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām sekām un veicināt noturību pret klimata pārmaiņām, gan ar atbalstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, aprites ekonomikai un nulles piesārņojumam. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbībām, kas rada līdzieguvumus un sasniedz vairākus mērķus, arī klimata, bioloģiskās daudzveidības un vides jomā.

(33)Šajā kontekstā mehānisma finansēto pasākumu pamatā vajadzētu būt principam “nekaitēt” un “nevienu neatstāt novārtā”.

(34)Šīs regulas īstenošanā būtu jāvadās pēc vienlīdzības un nediskriminācijas principiem, kas izstrādāti Savienības, kurā valda līdztiesība, stratēģijās. Tai būtu jāsekmē dzimumu līdztiesība un jānodrošina sievietēm un meitenēm pilnvērtīgas iespējas, jācenšas aizsargāt un veicināt sieviešu un meiteņu tiesības saskaņā ar ES rīcības plāniem par dzimumu līdztiesību un attiecīgajiem Padomes secinājumiem un starptautiskajām konvencijām. Mehānisma īstenošanai būtu jānotiek atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un jāgarantē tā investīciju un tehniskās palīdzības pieejamība.

(35)Tiesiskuma, arī tiesu iestāžu neatkarības, stiprināšana, cīņa pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un organizēto noziedzību, kā arī pārredzamība, laba pārvaldība visos līmeņos, neatkarīgi un plurālistiski plašsaziņas līdzekļi, dezinformācijas apkarošana un valsts pārvaldes reformas pastiprināšana, arī tādās jomās kā publiskais iepirkums, konkurence un valsts atbalsts, joprojām ir galvenie uzdevumi, un Ukrainai tie ir būtiski, lai tuvinātos Savienībai un sagatavotos pilnībā uzņemties Savienības dalībvalsts pienākumus. Ņemot vērā to, ka minētajās jomās veiktās reformas noris ilgākā termiņā un ir jāgūst manāmi rezultāti, minētie jautājumi Ukrainas mehānisma robežās sniegtajam atbalstam būtu jāatrisina pēc iespējas drīz.

(36)Saskaņā ar līdzdalības demokrātijas principu Savienībai būtu jāsekmē parlamenta spēju stiprināšana, parlamentārā uzraudzība, demokrātiskās procedūras un taisnīga pārstāvība Ukrainā.

(37)Uzlabota stratēģiskā un operatīvā sadarbība drošības jomā starp Savienību un Ukrainu ir būtiska, lai efektīvi un sekmīgi vērstos pret drošības apdraudējumiem un organizētās noziedzības un terorisma draudiem.

(38)Ukrainas mehānisma robežās veiktajām darbībām attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta arī uzticības veicināšanas pasākumi un procesi, ar kuriem tiek veicināts tiesiskums, patiesības noskaidrošana, reparācijas un neatkārtošanās garantijas, kā arī pierādījumu vākšana par kara laikā pastrādātajiem noziegumiem.

(39)Mehānisma sniegtais atbalsts būtu jādara pieejams ar priekšnosacījumu, ka Ukraina turpina ievērot efektīvus demokrātiskus mehānismus un respektēt institūcijas, to skaitā daudzpartiju parlamentāro sistēmu, un tiesiskumu un garantēt cilvēktiesību, to skaitā pie minoritātēm piederošu personu tiesību ievērošana.

(40)Atbalsts, kas, arī Ukrainas virzībai uz pievienošanos, tiek sniegts Ukrainas mehānisma robežās, būtu jāsniedz uz noteiktu kritēriju pamata un ar skaidriem nosacījumiem, lai sasniegtu vispārīgos un konkrētos mērķus.

(41)Ukrainas mehānisma vispārīgajam mērķim vajadzētu būt palīdzēt Ukrainai risināt kara izraisītās sociālās, ekonomiskās un vidiskās sekas, veicināt valsts atjaunošanu, kā arī atveseļošanu, un modernizāciju; veicināt sociālo, ekonomisko un vidisko noturību un pakāpenisku integrāciju Savienības un pasaules ekonomikā un tirgos; atbalstot Ukrainas pievienošanās procesu, sagatavot Ukrainu dalībai Savienībā nākotnē. Tādi mērķi būtu jāsasniedz veidā, kas savstarpēji papildina.

(42)Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru mehānismam būtu jāatbalsta solidaritāte, integrācija un sociālais taisnīgums, lai radītu un uzturētu kvalitatīvu nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi, gādātu par iespēju un sociālās aizsardzības vienlīdzību un pieejamību, aizsargātu neaizsargātas grupas un uzlabotu dzīves standartu. Mehānismam būtu arī jāpalīdz izskaust nabadzību un bezdarbu un radīt kvalitatīvas darbvietas, iekļaut un integrēt nelabvēlīgā situācijā esošas grupas. Mehānismam būtu jānodrošina iespējas, arī profesionālās izglītības un apmācības ceļā, investēt prasmēs tā, lai sagatavotu darbaspēku digitālajai un zaļajai pārejai. Tam būtu arī jāveicina sociālā dialoga, infrastruktūras un pakalpojumu stiprināšana.

(43)Mehānismam būtu jānodrošina konsekvence ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā izklāstītajiem Savienības ārējās darbības vispārīgajiem mērķiem, to skaitā pamattiesību un principu ievērošana, kā arī cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipu aizsardzību un veicināšana, arī korupcijas apkarošanas, tiesu varas, valsts pārvaldes un labas pārvaldības jomā, un mehānismam būtu jānodrošina šo mērķu papildināmība.

(44)Ņemot vērā ar Krievijas agresijas karu saistīto nenoteiktību, mehānismam vajadzētu būt elastīgam, ļaujot Savienībai apmierināt Ukrainas vajadzības ar dažādotu instrumentu kopumu, kuri nodrošina finansējumu Ukrainas valstij, atbalsta īstermiņa atveseļošanas un atjaunošanas prioritātes, investīcijas un piekļuvi finansējumam, kā arī tehnisko palīdzību, spēju veidošanu un citas attiecīgas aktivitātes.

(45)Savienības atbalsts būtu jāorganizē trīs pīlāros, proti, i) Ukrainas plānā izklāstīts finansiāls atbalsts, kas paredzēts Ukrainas valstij reformu un investīciju īstenošanai, kā arī valsts makrofinansiālās stabilitātes saglabāšanai; ii) Ukrainai paredzēto investīciju satvars, kas mobilizē investīcijas un uzlabo piekļuvi finansējumam; iii) pievienošanās palīdzība, kas mobilizē tehniskās speciālās zināšanas un spēju veidošanu.

(46)Tā kā atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas vajadzības ir ievērojamas un tās nevar segt tikai no Savienības budžeta, vienlīdz svarīgām vajadzētu būt gan publiskajām, gan privātajām investīcijām. Mehānismam būtu jāļauj mobilizēt gan publiskās, gan privātās investīcijas un būtu jāparedz iespēja palielināt atbalstu investīcijām ilgtermiņa atjaunošanā, kad to ļaus apstākļi, arī ņemot vērā Ukrainas īstenošanas un apguves spēju.

(47)Mehānismam paredzētā Savienības atbalsta maksimālajai kopējai summai 2024.–2027. gada periodā visu veidu atbalstam vajadzētu būt 50 miljardiem EUR faktiskajās cenās. Ņemot vērā mainīgos apstākļus un paša mehānisma mērķus, Savienības atbalstam ir jānodrošina līdzsvars starp elastīgumu un plānojamību.

(48)Attiecībā uz Savienības atbalstu, kas netiek sniegts aizdevumu veidā, šī regula būtu jāfinansē no Ukrainas rezerves un saskaņā ar to, kā ierosināts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 17 grozījumā, par summu līdz 50 miljardiem EUR 2024.–2027. gada periodā. Šāda maksimālā summa ikgadējās budžeta procedūras laikā nav Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kādā tā noteikta 18. punktā 2020. gada decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai.

(49)Ukrainas rezerve būtu jāmobilizē, lai saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 18 ierosināto 10.b pantu grozījumu atbalstam, kas netiek sniegts aizdevuma veidā, nodrošinātu vismaz gada provizorisko summu.

(50)Saskaņā ar Savienības ierobežojošajiem pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 29. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. panta 2. punktu, finansējumu un ekonomikas resursus nedrīkst ne tieši, ne netieši darīt pieejamus juridiskajām personām, subjektiem vai struktūrām, pret ko vērš ierobežojošus pasākumus, vai izmantot par labu tām. Tādēļ subjekti, pret ko vērš ierobežojošus pasākumus, un subjekti, kuri tiem pieder vai kurus tie kontrolē, nevar saņemt mehānisma atbalstu.

(51)Saistību apropriācijas un attiecīgās maksājumu apropriācijas no Ukrainas rezerves būtu jāmobilizē katru gadu budžetā, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas maksimālo summu.

(52)Attiecībā uz to Ukrainas mehānisma atbalsta daļu, kas tiek sniegta aizdevumu veidā, ir lietderīgi paplašināt Savienības budžeta garantiju, lai segtu Ukrainai sniegto finansiālo palīdzību, kas ir apstiprināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 19 Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 1. punktu. Tāpēc grozījums Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 20 ierosina mobilizēt nepieciešamās apropriācijas Savienības budžetā, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmā noteiktos maksimālos apjomus finansiālajai palīdzībai Ukrainai, kas pieejama līdz 2027. gada beigām.

(53)Ievērojot principu, ka Savienības budžets tiek noteikts katru gadu, būtu jānodrošina iespēja saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 piemērot elastības iespējas citām politikas jomām, proti, attiecībā uz līdzekļu pārnesumiem un atkārtotu piešķiršanu, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu izmantošanu, tādējādi maksimāli palielinot mehānisma ietvaros pieejamos Savienības līdzekļus.

(54)Atbilstības ierobežojumi mehānisma piešķiršanas procedūrās būtu jāatļauj, ņemot vērā aktivitātes īpašo raksturu vai gadījumos, kad aktivitāte ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību.

(55)Lai nodrošinātu mehānisma efektīvu īstenošanu, tajā skaitā Ukrainas integrācijas veicināšanu Eiropas vērtības ķēdēs, visām piegādēm un materiāliem, ko finansē un iepērk saskaņā ar šo mehānismu, vajadzētu būt no dalībvalstīm, Ukrainas, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējām pusēm, valstīm, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2021/947 I pielikums un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1529 I pielikums, un valstīm, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai Ukrainā, izņemot gadījumus, kad piegādes un materiālus nevar iegūt ar saprātīgiem nosacījumiem nevienā no minētajām valstīm.

(56)Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk, nodrošinot saskaņotību, konsekvenci un papildināmību ar pārējiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, kā arī veidojot sinerģijas ar citām Savienības politikas jomām un programmām. Lai maksimāli palielinātu apvienoto intervenču ietekmi nolūkā panākt kopīgu mērķi, būtu jāparedz, ka mehānisms var sniegt ieguldījumu darbībās citu programmu ietvaros.

(57)Savienībai būtu jāsekmē daudzpusēju un noteikumos un vērtībās balstītu pieeju vispārējam sabiedriskajam labumam un problēmām un šajā ziņā būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, partnervalstīm, starptautiskajām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.

(58)Ņemot vērā nepieciešamību koordinēt starptautisko atbalstu Ukrainas atveseļošanai, atjaunošanai un modernizācijai, dalībvalstīm, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām, starptautiskām finanšu iestādēm vai citiem avotiem vajadzētu būt iespējai sniegt ieguldījumu mehānisma īstenošanā. Šādas iemaksas būtu jāīsteno atbilstīgi tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem un tām būtu jāveido ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, d) un e) apakšpunktu.

(59)Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina sniegtās palīdzības atbilstība prasībām, saskaņotība, konsekvence un papildināmība, jo īpaši, regulāri apspriežoties un bieži apmainoties ar informāciju dažādos palīdzības sniegšanas cikla posmos, tostarp vietējā līmenī. Ņemot vērā dažādu starptautisko līdzekļu devēju klātbūtni, būtu jāveic arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu labāku koordināciju un papildināmību ar citiem līdzekļu devējiem, tostarp, regulāri apspriežoties. Šajā sakarā daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platforma būtu jāizmanto kā jau iedibināts forums šādai apmaiņai.

(60)Uz šo regulu būtu jāattiecina horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz 322. pantu LESD, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes.

(61)Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt mehānisma mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 125. panta 1. punktā.

(62)Ar Ukrainu būtu jānoslēdz pamatnolīgums, lai noteiktu Savienības un Ukrainas finansiālās sadarbības principus, tostarp nepieciešamos mehānismus izdevumu kontrolei un revīzijai. Vajadzības gadījumā atkarībā no katra pīlāra būtu jānoslēdz arī finansēšanas un aizdevuma nolīgumi ar Ukrainu, lai definētu nosacījumus līdzekļu atbrīvošanai.

(63)Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 3. punkta pirmās, otrās un ceturtās daļas, ir lietderīgi, ka atmaksājumi un ieņēmumi no finanšu instrumentiem veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus mehānismam vai tā pēctecīgajai programmai.

(64)Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 213. panta 4. punkta a) apakšpunkta, ir lietderīgi, ka Ukrainas garantijai izveidoto uzkrājumu pārpalikums veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus mehānismam vai tā pēctecīgajai programmai.

(65)Mehānisma I pīlāra ietvaros būtu jānodrošina finansējums, lai atbalstītu Ukrainas plāna īstenošanu, kurā izklāstīta Ukrainas reformu un investīciju programma virzībā uz mehānisma vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu, kas arī būtu jāintegrē ekonomikas un fiskālās politikas satvarā. Finansējums šā pīlāra ietvaros būtu jānodrošina pēc plānā izklāstīto nosacījumu apmierinošas izpildes.

(66)Ukrainai plāns būtu jāsagatavo kā saskaņota, visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija Ukrainas atjaunošanai un modernizēšanai, atbalstot tās ekonomikas, sociālo un vides atveseļošanu un tās virzību uz pievienošanos Savienībai. Tādējādi Ukrainas plāns arī nodrošinātu pamatu citiem līdzekļu devējiem prioritāro finansējuma jomu noteikšanai Ukrainas atjaunošanai un veicinātu līdzatbildību, saskaņotību un papildu ieguldījumu šajā nolūkā. Šā mērķa labad Ukrainai būtu jānodrošina, ka sagatavotais plāns integrētā veidā aptver tās atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas vajadzības, nosakot, cik lielā mērā ir sagaidāms, ka plānā paredzētos pasākumus Savienība finansēs ar mehānisma starpniecību. Sagatavojot plānu, Ukrainai būtu jāņem vērā atbalsts, kas sniegts citu Savienības programmu ietvaros. Ukrainai būtu jāizstrādā plāns, kas nodrošina, ka citi līdzekļu devēji var sniegt ieguldījumu plāna pasākumu atbalstīšanā, tostarp palielinot mehānisma ietvaros pieejamo finansējumu.

(67)Lai gan Ukrainas plānam vajadzētu būt par pamatu atbalstam, ko sniedz saskaņā ar mehānisma pirmo pīlāru, tajā būtu jāiekļauj arī atsauce uz atbalstu, kas sniedzams saskaņā ar mehānisma otro un trešo pīlāru. Otrā un trešā pīlāra finansētajiem pasākumiem būtu jāatbalsta plāna mērķi un īstenošana.

(68)Ukrainas plānā būtu jāiekļauj reformu un investīciju pasākumi, kā arī kvalitatīvi un kvantitatīvi soļi, kas pamato minēto pasākumu apmierinošu izpildi, un indikatīvs grafiks minēto pasākumu īstenošanai. No 2023. gada 1. janvāra uzsāktie pasākumi ir attiecināmi.

(69)Plānā būtu jāparedz nosacījumi, kas atspoguļo progresu, kādu plānots panākt tajā ietverto pasākumu īstenošanā. Šiem nosacījumiem būtu jāizpaužas kā kvalitatīviem vai kvantitatīviem soļiem. Minētie soļi būtu jāplāno ne vēlāk par 2027. gada 31. decembri, lai gan pasākumus, uz kuriem attiecas šādi soļi, kopumā pabeigt var arī pēc 2027. gada. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Ukrainas makrofinansiālo stabilitāti, vienlaikus atbalstot tās atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas centienus saistībā ar pievienošanos Savienībai, plānā jo īpaši būtu jāiekļauj nosacījumi, kas saistīti ar i) pamatprasībām, piemēram, makrofinansiālo stabilitāti, budžeta pārraudzību un publisko finanšu pārvaldību, kuras var definēt tā, lai atspoguļotu apmierinošu progresu virzībā uz izpildi, un ar ii) plānā izklāstītajām nozaru un strukturālajām reformām un investīcijām. Maksājumi būtu attiecīgi jāstrukturē, ņemot vērā šādas nosacījumu kategorijas un atspoguļojot mehānisma mērķus.

(70)Sagatavojot un īstenojot plānu, Ukrainai būtu īpaši jāņem vērā situācija Ukrainas reģionos un pašvaldībās, ņemot vērā to īpašās vajadzības atveseļošanas un atjaunošanas, reformu, modernizācijas un decentralizācijas jomā, un tas būtu jāveic, apspriežoties ar reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskajām iestādēm saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un ņemot vērā augšupēju pieeju. Šajā kontekstā plānam jo īpaši būtu jāveicina Ukrainas reģionu un pašvaldību ekonomiskā, sociālā, vides un teritoriālā attīstība, jāatbalsta decentralizācijas reforma visā Ukrainā un konverģence ar Savienības standartiem; tam būtu arī jānodrošina vietējo un reģionālo iestāžu, jo īpaši pašvaldību, iesaistīšana lēmumu pieņemšanā par atbalsta izmantošanu atjaunošanas procesā vietējā līmenī un ka šādu vietējo un reģionālo iestāžu izvēlētie un īstenotie atjaunošanas projekti veido pietiekami būtisku atbalsta daļu.

(71)Plānā būtu arī jāiekļauj skaidrojums par Ukrainas sistēmu, lai efektīvi novērstu, atklātu un izbeigtu pārkāpumus, korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu, un par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām, kā arī citiem līdzekļu devējiem. Plānā paredzētajiem pasākumiem attiecīgā gadījumā būtu jāpalīdz nodrošināt efektīvu pārvaldības un kontroles sistēmu. Šādi pasākumi Ukrainai būtu jāīsteno līdz orientējošam datumam, ko attiecīgā gadījumā atkarībā no katra pasākuma varētu noteikt visā mehānisma darbības laikā.

(72)Komisijai būtu jānovērtē Ukrainas plāns, pamatojoties uz šajā regulā noteikto kritēriju sarakstu. Ņemot vērā to, cik svarīga ir Ukrainas plānam sniegtā atbalsta finansiālā ietekme, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei. Ja plāna novērtējums ir pozitīvs, Komisijai būtu jāiesniedz Padomei priekšlikums plāna apstiprināšanai.

(73)Ņemot vērā neskaidrības un vajadzību pēc elastības mehānisma īstenošanā, Ukrainai vajadzētu būt iespējai iesniegt pamatotu pieprasījumu Komisijai iesniegt priekšlikumu par Padomes īstenošanas lēmuma grozīšanu, ja Ukraina objektīvu apstākļu dēļ vairs nevar pilnībā vai daļēji īstenot Ukrainas plānu, tostarp attiecīgos kvalitatīvos un kvantitatīvos soļus. Komisija, vienojoties ar Ukrainu, var arī iesniegt priekšlikumu grozīt Padomes īstenošanas lēmumu, jo īpaši, lai ņemtu vērā pieejamo summu izmaiņas. Ukrainai būtu arī jāspēj iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt plānu, tostarp attiecīgā gadījumā ierosinot papildinājumus, lai ņemtu vērā papildu finansējumu, kas pieejams no citiem līdzekļu devējiem vai citiem avotiem, piemēram, ieņēmumus, kas gūti no iesaldētiem un imobilizētiem Krievijas līdzekļiem.

(74)Finansiālajam atbalstam Ukrainas plānam vajadzētu būt iespējamam aizdevuma veidā. Ņemot vērā Ukrainas steidzamās finansējuma vajadzības, ir lietderīgi organizēt finansiālo palīdzību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220.a pantā paredzēto diversificēto finansēšanas stratēģiju, kas tajā noteikta, kā vienota finansēšanas metode, kas, paredzams, uzlabos Savienības obligāciju likviditāti un Savienības emisijas pievilcību un rentabilitāti.

(75)Ņemot vērā Krievijas agresijas kara izraisīto situāciju Ukrainā un lai atbalstītu Ukrainas ilgtermiņa stabilitāti, ir lietderīgi piešķirt Ukrainai aizdevumus ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem uz laiku, kas nepārsniedz 35 gadus, ar pamatsummas atmaksas sākumu ne agrāk kā 2034. gadā. Ir lietderīgi arī atkāpties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta un atļaut Savienībai iespēju laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim segt procentu likmju izmaksas (finansējuma izmaksas un likviditātes pārvaldības izmaksas), kā arī nelikt segt administratīvās izmaksas (administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas), kas citādi Ukrainai būtu jāmaksā. Aizņēmumu izmaksu subsīdija būtu jāpiešķir kā instruments, kas tiek uzskatīts par piemērotu mehānisma ietvaros sniegtā atbalsta efektivitātes nodrošināšanai Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 1. punkta nozīmē.

(76)Ukrainai vajadzētu būt iespējai katru gadu pieprasīt procentu likmes subsīdiju un atbrīvojumu no administratīvajām izmaksām.

(77)Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 3. punkta otrā teikuma, finansiālās saistības no aizdevumiem saskaņā ar šo regulu nebūtu jāatbalsta ar Ārējās darbības garantiju. Aizdevumu veida atbalsts mehānisma ietvaros būtu jāuzskata par finansiālo palīdzību Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 1. punkta nozīmē. Apsverot finanšu riskus un budžeta segumu, nebūtu jāveido uzkrājumi finansiālajai palīdzībai aizdevumu veidā mehānisma ietvaros, kā ierosināts garantēt, pārsniedzot maksimālās robežvērtības, un, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 1. punkta, uzkrājumu likme nebūtu jānosaka.

(78)Sniedzot Savienības atbalstu Ukrainai, ir svarīgi garantēt gan elastību, gan plānojamību, kā arī stabilitāti. Šajā nolūkā maksājumi mehānisma ietvaros būtu jāveic saskaņā ar fiksētu ceturkšņa grafiku atkarībā no finansējuma pieejamības, pamatojoties uz Ukrainas iesniegtu maksājuma pieprasījumu, un pēc tam, kad Komisija ir pārbaudījusi, vai attiecīgie nosacījumi ir apmierinoši izpildīti. Ja kāds nosacījums nav izpildīts saskaņā ar indikatīvo grafiku, kas noteikts plāna apstiprināšanas lēmumā, Komisijai no maksājuma būtu jāatskaita summa, kas atbilst minētajiem nosacījumiem. Atbilstošo ieturēto līdzekļu izmaksa varētu notikt nākamajā maksājumu posmā un līdz divpadsmit mēnešiem pēc sākotnējā termiņa, kas noteikts indikatīvajā grafikā, ja ir izpildīti nosacījumi.

(79)Lai nodrošinātu, ka Ukrainai ir pieejams pietiekams finansējums, lai apmierinātu tās makrofinansiālās stabilitātes vajadzības un sāktu valsts atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju, Ukrainai vajadzētu būt piekļuvei līdz 7 % no neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma priekšfinansējuma veidā, ja ir pieejams finansējums un ir ievērots priekšnosacījums atbalstam Ukrainai mehānisma ietvaros.

(80)Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. un 5. punkta, ir lietderīgi noteikt maksājuma termiņu, kas sākas dienā, kad paziņots lēmums, ar ko atļauj izmaksu Ukrainai, un izslēgt Komisijas veiktos nokavējuma procentu maksājumus Ukrainai.

(81)Mehānisma īstenošanas pārredzamība ir svarīga Savienības atbalsta prasība. Ukrainai divreiz gadā būtu jāpublicē dati par personām un vienībām, kas saņem finansējuma summas, kuras pārsniedz 500 000 EUR ekvivalentu Ukrainas plānā norādīto reformu un investīciju īstenošanai. Informācija nebūtu jāpublicē, ja informācijas atklāšana var apdraudēt attiecīgo personu vai vienību tiesības un brīvības vai nopietni kaitēt saņēmēju komerciālajām interesēm. Pamatnolīgumā būtu jāiekļauj precīzi noteikumi un grafiks attiecībā uz datu vākšanu, ko veic Ukraina, un Komisijas un OLAF piekļuvi datiem, tostarp attiecībā uz informācijas formātu.

(82)Mehānisma II pīlāra ietvaros būtu jāizveido investīciju satvars, kura mērķis ir atbalstīt atveseļošanas un atjaunošanas investīcijas, ko veic privātā sektora uzņēmumi, pašvaldības, valsts uzņēmumi vai citi dalībnieki. Ukrainai paredzēto investīciju satvarā būtu jāpievēršas Ukrainas plānā noteiktajām prioritātēm un jāatbalsta tā mērķi un īstenošana. Ukrainai paredzēto investīciju satvara pārvaldībā būtu jāiesaista Ukrainas iestādes.

(83)Investīciju satvaram vajadzētu būt integrētai finanšu paketei, kas nodrošina finansēšanas spējas finanšu instrumentu, budžeta garantiju un finansējuma apvienošanas darbību veidā Ukrainā. Atbalsts saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru būtu jāīsteno netiešā pārvaldībā, jo sevišķi izmantojot starptautisko finanšu iestāžu un Eiropas attīstības finanšu iestāžu finansiālās un tehniskās spējas, tostarp to dalību riska novēršanā, kas saistīts ar investīcijām ar pašu resursiem. Ņemot vērā Ukrainas atveseļošanas un atjaunošanas investīciju apmēru, kam būs nepieciešama riska dalīšana, Savienībai ir jāizveido īpaša garantiju spēja — Ukrainas garantija. Operācijas, uz kurām attiecas Ukrainas garantija, tiks īstenotas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 208. panta 4. punktu. Eksporta kredīta aģentūras un citas finanšu iestādes, kas sniedz tirdzniecības veicināšanas atbalstu, var darboties kā finanšu starpnieki. Īstenojot un pārvaldot Ukrainas garantiju, Komisijai būtu jānodrošina cieša koordinācija ar atbalstu, ko īsteno saistībā ar Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947.

(84)Mehānisma atbalsta elastība būtu jāuzlabo, paredzot elastīgu Ukrainas garantijas īstenošanu, kuru varētu piešķirt pakāpeniski. Ir lietderīgi atkāpties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 2. punkta otrās daļas otrā teikuma, lai līdz 2027. gada 31. decembrim varētu izveidot uzkrājumus, kas ir vienādi ar uzkrājumu apmēru piešķirtajai garantijai, nevis ar vispārējo uzkrājumu summu. Atkāpes ietvaros vajadzētu būt arī iespējai veidot uzkrājumus pakāpeniski, lai atspoguļotu progresu to finansēšanas un investīciju operāciju atlasē un īstenošanā, ar kurām atbalsta mehānisma mērķus, nevis atspoguļot finanšu pārskatu, kas minēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 2. punkta otrās daļas otrajā teikumā.

(85)Lai efektīvi izmantotu šā pīlāra līdzekļus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Ukrainas garantijas uzkrājumu likmes grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(86)Saskaņā ar mehānisma III pīlāru atbalstam galvenokārt vajadzētu būt vērstam uz pakāpenisku saskaņošanu ar Savienības noteikumiem, standartiem, politiku un praksi (“acquis”), ņemot vērā dalību Savienībā nākotnē, tādējādi veicinot Ukrainas plāna īstenošanu. Šajā procesā būtu jāņem vērā arī starptautisko struktūru, piemēram, Eiropas Padomes un Venēcijas komisijas, attiecīgie ieteikumi. Atbalsta mērķim vajadzētu būt arī ieinteresēto personu, tostarp sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu spēju stiprināšanai.

(87)Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES) 2017/1939 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu, dubultas finansēšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, kā arī zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu.

(88)Konkrētāk, saskaņā ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) vajadzētu spēt veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

(89)Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 nepieciešamās tiesības un piekļuve būtu jāpiešķir Komisijas OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūrai (EPPO), tostarp no trešām personām, kas iesaistītas Savienības līdzekļu apgūšanā. Ukrainai būtu arī jāziņo Komisijai par pārkāpumiem saistībā ar līdzekļu izlietojumu.

(90)Iekšējās kontroles sistēmu stiprināšana, cīņa pret korupciju, pārredzamības, labas pārvaldības un efektīvas publisko finanšu pārvaldības veicināšana ir svarīgas reformu prioritātes Ukrainai, un tās būtu jāatbalsta ar mehānisma palīdzību.

(91)Komisijai būtu jānodrošina, ka mehānisma ietvaros tiek efektīvi aizsargātas Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā būtu jāizveido neatkarīga Revīzijas padome, lai sniegtu Komisijai informāciju par iespējamu līdzekļu nepareizu pārvaldību. Šāda informācija būtu jādara pieejama OLAF un attiecīgā gadījumā attiecīgajām Ukrainas iestādēm. Komisijai ar Savienības delegācijas palīdzību vajadzētu būt tiesībām veikt pārbaudes par to, kā Ukraina īsteno līdzekļus visā projekta dzīves ciklā. Revīzijas padomei būtu jānodrošina regulārs dialogs un sadarbība ar Eiropas Revīzijas palātu.

(92)Lai gan nodrošināt, ka mehānisms tiek īstenots saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu un īpašos nosacījumus, saskaņā ar kuriem mehānisms darbosies, primāri ir Ukrainas pienākums, Komisijai šajā sakarā vajadzētu būt iespējai saņemt pietiekamas garantijas no Ukrainas. Šajā nolūkā Ukrainai plānā būtu jāapņemas uzlabot savu pašreizējo pārvaldības un kontroles sistēmu un atgūt nepareizi izlietotās summas. Ukrainai būtu jāizveido uzraudzības sistēma, kas tiek ņemta vērā gada progresa ziņojumā. Ukrainai būtu jāvāc dati un informācija, kas ļauj novērst, atklāt un labot nopietnus pārkāpumus, proti, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma atbalstītajiem pasākumiem. Pamatnolīgumā un finansēšanas un aizdevumu nolīgumos būtu jāparedz Ukrainas pienākumi nodrošināt pienācīgu datu vākšanu un piekļuvi tiem par personām un vienībām, kas saņem finansējumu Ukrainas plāna pasākumu īstenošanai.

(93)Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā arī tad, ja līdzekļus īsteno tiešā pārvaldībā, izmantojot dotācijas un iepirkumu, un netiešā pārvaldībā kopā ar subjektiem, kam veikti pīlāru novērtējumi, jo īpaši saskaņā ar mehānisma otro un trešo pīlāru.

(94)Lai īstenotu mehānisma palīdzību, būtu jāpieņem darba programmas.

(95)Būtu jāuzlabo Ukrainas komunikācijas spējas, lai nodrošinātu spēcīgu un brīvu plurālistisku mediju pastāvēšanu un sabiedrības atbalstu un izpratni par Savienības vērtībām un par priekšrocībām un pienākumiem, kādi ir iespējamai dalībai Savienībā, vienlaikus pievēršoties dezinformācijas jautājumam. Būtu jānodrošina arī Savienības finansējuma pamanāmība.

(96)Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti skaidri uzraudzības un izvērtēšanas mehānismi, lai garantētu efektīvu pārskatatbildību un pārredzamību Savienības budžeta īstenošanā un nodrošinātu efektīvu novērtējumu par virzību uz šīs regulas mērķu sasniegšanu.

(97)Komisijai katru gadu būtu jānovērtē mehānisma ietvaros Ukrainai sniegtā atbalsta īstenošana. Tai būtu jāļauj komitejai, kas izveidota ar šo regulu, iegūt pietiekamu informāciju, lai palīdzētu Komisijai. Lai efektīvi uzraudzītu īstenošanu, Ukrainai reizi gadā būtu gada progresa ziņojumā jāziņo par īstenošanu. Šādi valdības sagatavoti ziņojumi būtu pienācīgi jāatspoguļo Ukrainas plānā. Saskaņā ar mehānisma otro un trešo pīlāru īstenotā Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jānosaka samērīgas ziņošanas prasības.

(98)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 21 .

(99)Komisija pienācīgi ņems vērā Padomes Lēmumu 2010/427/ES un attiecīgā gadījumā EĀDD lomu, jo īpaši pārraugot Savienības atbalsta priekšnosacījuma izpildi, novērtējot Ukrainas plānu un apkopojot padomus par Ukrainai paredzēto investīciju satvaru.

(100)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(101)Lai nodrošinātu nepārtrautktību atbalsta sniegšanai attiecīgajā politikas jomā, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants
Priekšmets

1.Ar šo regulu izveido Ukrainas mehānismu (“mehānisms”).

Regulā nosaka mehānisma mērķus, tā finansējumu, budžetu laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus tā ietvaros un šāda finansējuma sniegšanas noteikumus.

2.Mehānisms sniedz palīdzību Ukrainai saskaņā ar šādiem trim pīlāriem:

(a)I pīlārs — Ukrainai sniedzams finansiāls atbalsts reformu un investīciju veikšanai, lai īstenotu Ukrainas plānu, kā arī saglabātu valsts makrofinansiālo stabilitāti, kā izklāstīts III nodaļā;

(b)II pīlārs — īpašs Ukrainai paredzēto investīciju satvars, lai atbalstītu investīcijas un nodrošinātu piekļuvi finansējumam, kā izklāstīts IV nodaļā;

(c)III pīlārs — tehniskā palīdzība un ar to saistīts atbalsts Ukrainai, lai izstrādātu un īstenotu ar pievienošanos ES saistītas reformas un veicinātu Ukrainas administratīvo spēju, kā arī citas attiecīgas aktivitātes, kā izklāstīts V nodaļā.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.“Pamatnolīgums” ir vienošanās, kas noslēgta starp Komisiju un Ukrainu un nosaka principus Ukrainas un Komisijas finansiālajai sadarbībai saskaņā ar šo regulu.

2.“Pasākumi” ir reformas un investīcijas saskaņā ar Ukrainas plānu, kas izklāstīts III nodaļā.

3.“Nosacījumi” ir kvalitatīvi vai kvantitatīvi pasākumi, kas saistīti ar ekonomikas un finanšu stabilitātes saglabāšanas nodrošināšanu vai kas saistīti ar to reformu un investīciju īstenošanu, kuras noteiktas III nodaļā izklāstītajā Ukrainas plānā.

4.“Finansējuma apvienošanas darbība” ir Savienības budžeta atbalstīta darbība, kura no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama vai atmaksājama atbalsta formas, vai abas atbalsta formas apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, vai no komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem.

3. pants
Ukrainas mehānisma mērķi

1.Mehānisma vispārīgie mērķi ir palīdzēt Ukrainai:

a)likvidēt kara sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās sekas, tādējādi veicinot valsts atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju;

b)veicināt sociālo, ekonomisko un ekoloģisko noturību un pakāpenisku integrāciju Savienībā un pasaules ekonomikā un tirgos;

c)pakāpeniski pieskaņoties Savienības noteikumiem, standartiem, politikai un praksei (“acquis”) nolūkā panākt turpmāku dalību Savienībā, tādējādi veicinot savstarpēju stabilitāti, drošību, mieru, labklājību un ilgtspēju.

2.Mehānisma konkrētie mērķi ir šādi:

a)palīdzēt saglabāt valsts makrofinansiālo stabilitāti un atvieglot Ukrainas ārējā un iekšējā finansējuma ierobežojumus;

b)atjaunot un modernizēt kara rezultātā bojāto infrastruktūru, piemēram, enerģētikas infrastruktūru, ūdens sistēmas, iekšējos un pārrobežu transporta tīklus, tostarp dzelzceļu, autoceļus, tiltus un robežšķērsošanas vietas, un veicināt modernu, uzlabotu un noturīgu infrastruktūru, atjaunot pārtikas ražošanas jaudu, palīdzēt risināt kara izraisītās sociālās problēmas, tostarp attiecībā uz konkrētām grupām, piemēram, kara veterāniem, iekšzemē pārvietotām personām, vientuļajiem vecākiem, personām ar invaliditāti, minoritātēm un citām neaizsargātām personām, veicināt atmīnēšanas centienus;

c)veicināt pāreju uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku un stabilu investīciju vidi, atbalstīt Ukrainas integrāciju vienotajā tirgū, remontēt, atjaunot un uzlabot sociālo infrastruktūru, piemēram, mājokļus, veselības aprūpes iestādes, skolas un augstākās izglītības iestādes, kā arī pētniecības infrastruktūru, stiprināt ekonomisko un sociālo attīstību, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un jauniešiem, tostarp ar kvalitatīvu izglītību, apmācību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, un nodarbinātības politiku, tostarp pētniekiem, atbalstīt kultūru un kultūras mantojumu, stiprināt stratēģiskās ekonomikas nozares un atbalstīt investīcijas un privātā sektora attīstību, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un inovācijai, kā arī lauksaimniecībai un lauku attīstībai, akvakultūrai un zivsaimniecībai, pārstrukturēt Ukrainas finanšu tirgus, tostarp banku nozari un kapitāla tirgus, palielināt iekšzemes ieņēmumu mobilizāciju, stiprināt Ukrainas tirdzniecības spējas;

d)turpināt stiprināt tiesiskumu, demokrātiju, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tostarp veicinot neatkarīgu tiesu sistēmu, pastiprinātu drošību, cīņu pret krāpšanu, korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā, nodrošināt atbilstību starptautiskajām tiesībām, stiprināt plašsaziņas līdzekļu brīvību, akadēmisko brīvību un pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi, veicināt sociālo dialogu, veicināt nediskrimināciju un iecietību, lai nodrošinātu un stiprinātu pie minoritātēm piederošu personu tiesību ievērošanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu, pastiprināt valsts pārvaldes efektivitāti un atbalstīt pārredzamību, strukturālās reformas un labu pārvaldību visos līmeņos, tostarp publisko finanšu pārvaldības, publiskā iepirkuma un valsts atbalsta jomā, atbalstīt iniciatīvas un struktūras, kas iesaistītas starptautiskā tiesiskuma atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā;

e)attīstīt un stiprināt ilgtspējīgu zaļo pārkārtošanos visās ekonomikas nozarēs, tostarp pāreju uz ekonomikas dekarbonizāciju, veicināt digitālo pārveidi kā ilgtspējīgas attīstības un iekļaujošas izaugsmes veicinātāju;

f)atbalstīt decentralizāciju un vietējo attīstību.

4. pants
Vispārēji principi

1.Sadarbība mehānisma ietvaros ir balstīta uz attīstības efektivitātes principiem un attiecīgā gadījumā sekmē tos visās izpausmēs, proti, Ukrainas pašatbildība par attīstības prioritātēm, koncentrēšanās uz rezultātiem, iekļaujošas attīstības partnerības, pārredzamība un savstarpēja pārskatatbildība. Sadarbības pamatā ir efektīva un lietderīga resursu piešķiršana un izmantošana.

2.No mehānisma sniegtais atbalsts papildina atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Aktivitātēm, kam pienākas finansējums saskaņā ar šo regulu, var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

3.Lai veicinātu darbības un iniciatīvas papildināmību un efektivitāti, Komisija un dalībvalstis sadarbojas un cenšas izvairīties no dublēšanās starp palīdzību saskaņā ar šo regulu un citu palīdzību, ko sniedz Savienība, dalībvalstis, trešās valstis, daudzpusējas un reģionālas organizācijas un subjekti, piemēram, starptautiskas organizācijas un attiecīgās starptautiskās finanšu iestādes, aģentūras un līdzekļu devēji ārpus Savienības, saskaņā ar noteiktajiem principiem darbības koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā, tostarp izmantojot ciešāku koordināciju ar dalībvalstīm vietējā līmenī un saskaņojot politiku un procedūras, jo īpaši starptautiskos attīstības efektivitātes principus.

4.Aktivitātes mehānisma ietvaros integrē klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, vides aizsardzību, cilvēktiesības, demokrātiju, dzimumu līdztiesību un attiecīgā gadījumā katastrofu riska mazināšanu un atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, veicinot integrētas darbības, kas saskaņotā veidā var radīt papildu ieguvumus un panākt vairāku mērķu sasniegšanu. Tām būtu jāizvairās no balasta aktīviem, un to pamatā ir principi “nekaitēt” un “nevienu neatstāt novārtā”, kā arī ilgtspējas integrēšanas pieeja, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatā.

5.Ar mehānismu neatbalsta aktivitātes vai pasākumus, kas nav saderīgi ar Ukrainas nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ja tāds ir pieejams, ar Ukrainas nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu vai kas veicina investīcijas fosilajā kurināmajā, vai kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi vai klimatu, ja vien šādas aktivitātes vai pasākumi nav noteikti nepieciešami, lai sasniegtu mehānisma mērķus, ņemot vērā nepieciešamību noturīgā veidā atjaunot un modernizēt kara rezultātā bojāto infrastruktūru, un attiecīgā gadījumā tos papildina ar atbilstīgiem pasākumiem, lai izvairītos no šīs ietekmes, novērstu vai samazinātu un, ja iespējams, kompensētu to.

6.Saskaņā ar iekļaujošas partnerības principu Komisija attiecīgā gadījumā cenšas nodrošināt, ka ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tiek pienācīgi veikta apspriešanās un ka tām ir savlaicīga piekļuve attiecīgajai informācijai, lai tās varētu uzņemties jēgpilnu lomu to aktivitāšu izstrādē un īstenošanā, kurām pienākas finansējums saskaņā ar šo mehānismu, un saistītajos uzraudzības procesos. Komisija jo īpaši veicina reģionālo, vietējo, pilsētu un citu publisko iestāžu iesaistīšanos saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un ņemot vērā augšupēju pieeju. Komisija mudina veikt koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām personām.

7.Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un Ukrainu sekmē Savienības saistību īstenošanu attiecībā uz lielāku palīdzības sniegšanas pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp veicinot iekšējās kontroles sistēmu un krāpšanas apkarošanas politikas īstenošanu un stiprināšanu un ar tīmeklī balstītu datubāzu starpniecību darot pieejamu informāciju par palīdzības apjomu un sadalījumu, un nodrošina to, ka dati ir salīdzināmi un tiem var viegli piekļūt, tos var kopīgot un publicēt.

5. pants
Savienības atbalsta priekšnosacījums

1.Priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai Ukrainai saskaņā ar mehānismu ir tas, ka Ukrainā joprojām tiek atbalstīti un ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums un tiek garantēta cilvēktiesību, tostarp pie minoritātēm piederošu cilvēku tiesību, ievērošana.

2.Komisija uzrauga 1. punktā noteiktā priekšnosacījuma izpildi pirms līdzekļu izmaksāšanas Ukrainai saskaņā ar mehānismu un visā mehānisma sniegtā atbalsta laikposmā, pienācīgi ņemot vērā Komisijas regulāro paplašināšanās ziņojumu. Komisija var pieņemt lēmumu, kurā secināts, ka šis priekšnosacījums nav izpildīts, un jo īpaši apturēt 25. pantā minētos maksājumus neatkarīgi no 15. panta 2. punktā minēto nosacījumu izpildes. Savā novērtējumā Komisija ņem vērā arī kontekstu Ukrainā un karastāvokļa piemērošanas sekas šajā valstī.

II NODAĻA

Finansēšana un īstenošana

6. pants
Budžets

1.Resursi Ukrainas mehānisma īstenošanai ir pieejami saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 10.b pantu, ievērojot šādu indikatīvu sadalījumu:

a)78 % neatmaksājama finansiāla atbalsta veidā saskaņā ar šīs regulas III nodaļu;

b)16 % izdevumiem saskaņā ar IV nodaļu;

c)5 % izdevumiem saskaņā ar V nodaļu;

d)līdz 1 % izdevumiem saskaņā ar šā panta 5. punktu.

2.Finansiālais atbalsts aizdevuma veidā saskaņā ar III nodaļu laikposmam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir pieejams par summu līdz 50 000 000 000 EUR.

Aizdevumu izmaksu kopējā summā ņem vērā summas, kas darītas pieejamas saskaņā ar 1. punktu, un 3. punktā minēto summu.

3.Resursu summa, kas darīta pieejama saskaņā ar 1. un 2. punktu, laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam nepārsniedz 50 000 000 000 EUR.

4.Šā panta 1. punktā minētā atbalsta finansēšanai var veikt papildu iemaksas saskaņā ar 7. pantu.

5.Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā un 4. punktā minētos resursus var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai mehānisma īstenošanai, piemēram, sagatavošanas darbībām, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, kas vajadzīgas mehānisma pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, apspriedēm ar Ukrainas iestādēm, konferencēm, apspriedēm ar ieinteresētajām personām, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp iekļaujošām informēšanas darbībām, un korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumiem saistībā ar IT tīkliem, kas vērsti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, korporatīvajiem informācijas tehnoloģiju rīkiem, un visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas Komisijai radušies saistībā ar mehānisma pārvaldību un izmaksām galvenajā mītnē un Savienības delegācijās. Izdevumi var segt arī citu atbalsta aktivitāšu izmaksas, piemēram, par kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību uz vietas, un izmaksas, kas rodas, konsultācijām piesaistot līdzbiedrus un ekspertus, kuri palīdz novērtēt un īstenot reformas un investīcijas.

7. pants
Papildu finanšu resursi mehānismam

1.Dalībvalstis, trešās valstis, starptautiskās organizācijas, starptautiskās finanšu iestādes vai citi avoti var veikt papildu finanšu iemaksas mehānismā. Šīs iemaksas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un d) un e) apakšpunktu.

Papildu summas, kas saņemtas kā ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, pievieno 6. pantā minētajiem resursiem.

2.Šā panta 1. punktā minētās iemaksas īsteno saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kas attiecas uz 6. panta 1. punktā minēto summu.

3.Iemaksas Ukrainas garantijā un IV nodaļā minētajos finanšu instrumentos veic saskaņā ar 28. pantu.

8. pants
Īstenošana un Savienības finansējuma veidi

1.Mehānismu īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 vai nu tiešā pārvaldībā, vai netiešā pārvaldībā ar jebkuru no subjektiem, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta pirmās daļas c) apakšpunktā.

2.Savienības finansējumu var sniegt jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, iepirkuma, budžeta atbalsta, finanšu instrumentu, budžeta garantiju, finansējuma apvienošanas darbību un finansiālās palīdzības veidā.

3.Finanšu instrumentus, budžeta garantijas un finansējuma apvienošanas darbības, kas apvieno atbalstu no finanšu instrumentiem vai budžeta garantijas mehānisma ietvaros, īsteno saskaņā ar principiem, kuri noteikti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 X sadaļā un jo īpaši 208. pantā un 209. panta 1., 2. un 4. punktā. Atkarībā no nepieciešamajām darbības un finansiālajām spējām budžeta garantijas partneris vai pilnvarotais subjekts, kas īsteno finanšu instrumentus, var būt Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Investīciju fonds, daudzpusēja Eiropas finanšu iestāde, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, vai divpusēja Eiropas finanšu iestāde, piemēram, attīstības bankas. Kad vien iespējams, finanšu instrumentu, budžeta garantiju un finansējuma apvienošanas darbību īstenošanu mehānisma ietvaros papildina ar papildu veidu finansiālo atbalstu, ko sniedz vai nu dalībvalstis, vai trešās personas.

9. pants
Pamatnolīgums

1.Komisija noslēdz pamatnolīgumu ar Ukrainu par mehānisma īstenošanu, nosakot īpašu kārtību mehānisma līdzekļu pārvaldībai, kontrolei, pārraudzībai, uzraudzībai, izvērtēšanai, ziņošanai un revīzijai, kā arī lai novērstu, izmeklētu un labotu pārkāpumus, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus. Pamatnolīgumu papildina ar finansēšanas nolīgumiem saskaņā ar 10. pantu un aizdevuma nolīgumiem saskaņā ar 21. pantu, kuros izklāstīti īpaši noteikumi par mehānisma finansējuma pārvaldību un īstenošanu.

2.Izņemot 24. pantā minēto pagaidu finansējumu, finansējumu Ukrainai piešķir tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā pamatnolīgums un piemērojamie finansēšanas un aizdevuma nolīgumi.

3.Pamatnolīgums, finansēšanas nolīgumi un aizdevuma nolīgums, kas noslēgti ar Ukrainu, kopumā, un līgumi un nolīgumi, kas parakstīti ar personu vai subjektiem, kuri saņem Savienības līdzekļus, nodrošina, ka var izpildīt Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. pantā noteiktos pienākumus.

4.Pamatnolīgumā jo īpaši paredz sīki izstrādātus noteikumus, proti:

a)Ukrainas apņemšanos virzīties uz efektīvākām un lietderīgākām kontroles sistēmām un pastiprināt cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

b)aktivitātes, kas saistītas ar mehānisma ietvaros piešķirtā Savienības finansējuma kontroli, pārraudzību, uzraudzību, izvērtēšanu, ziņošanu un revīziju, kā arī izmeklēšanas, krāpšanas apkarošanas pasākumus un sadarbību;

c)kontroles prasības finansējuma piešķiršanai Ukrainai;

d)noteikumus par nodokļiem, nodevām un maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 27. panta 9. un 10. punktu;

e)regulas 34. pantā minētās Revīzijas padomes pienākumu atzīšanu un kārtību Ukrainas sadarbībai ar to;

f)pienākumu personām vai subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar mehānismu, nekavējoties paziņot Revīzijas padomei, Komisijai un OLAF par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumu, krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta gadījumiem un to pēcpasākumiem;

g)Komisijas tiesības uzraudzīt mehānisma ietvaros veiktās aktivitātes, ko visā projekta ciklā veic Ukrainas iestādes, tostarp cita starpā projektu atlases un piešķiršanas procedūras, tajā skaitā publiskā iepirkuma procedūras, vajadzības gadījumā piedalīties tajās novērotāja statusā un sniegt ieteikumus šādu aktivitāšu uzlabošanai un Ukrainas iestāžu apņemšanos darīt visu iespējamo, lai īstenotu šādus Komisijas ieteikumus, un ziņot par šo īstenošanu;

h)regulas 33. panta 2. punktā minētos pienākumus, tostarp precīzus noteikumus un termiņus attiecībā uz datu vākšanu, ko veic Ukraina, un Komisijas un OLAF piekļuvi datiem;

i)Ukrainas pienākumu elektroniski nosūtīt Komisijai 26. pantā minētos datus;

j)procedūru, lai nodrošinātu, ka aizdevuma atbalsta izmaksas pieprasījumi atbilst pieejamajai aizdevuma summai, ņemot vērā 6. panta 2. punktu.

10. pants
Finansēšanas nolīgumi

1.Finansēšanas nolīgumus noslēdz attiecībā uz III un V nodaļu. Tajos nosaka Ukrainas atbildību un pienākumus Savienības līdzekļu apgūšanā, tostarp Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. pantā noteiktos pienākumus. Tajos nosaka arī neatmaksājamā finansiālā atbalsta maksāšanas nosacījumus, tostarp saistībā ar 9. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām iekšējās kontroles sistēmām. Finansēšanas nolīgumos nosaka arī Savienības tiesības un pienākumus.

2.Finansēšanas nolīgumos iekļauj noteikumus attiecībā uz ziņošanu Komisijai par to, kā tiek veiktas aktivitātes, un par to, vai ir izpildīti 15. panta 2. punktā minētie nosacījumi.

11. pants
Noteikumi par personu un subjektu atbilstību, piegāžu un materiālu izcelsmi un ierobežojumu saskaņā ar mehānismu

1.Dalība iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz aktivitātēm, kuras finansē saskaņā ar mehānismu, ir pieejama starptautiskām un reģionālām organizācijām un visām fiziskām personām, kas ir turpmāk minēto valstu valstspiederīgie, un juridiskām personām, kas ir faktiski iedibinātas turpmāk minētajās valstīs:

a)dalībvalstis, Ukraina, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses un valstis, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2021/947 I pielikums un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1529 22 I pielikums;

b)valstis, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai Ukrainā.

2.Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto savstarpējo piekļuvi uz ierobežotu laiku – vismaz vienu gadu – var piešķirt, kad vien valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgiem tādus subjektus no Savienības un no valstīm, kas ir atbilstīgas saskaņā ar mehānismu.

Komisija pieņem lēmumu par savstarpēju piekļuvi pēc apspriešanās ar Ukrainu.

3.Visas piegādes un materiāli, ko finansē un iepērk saskaņā ar šo mehānismu, ir no jebkuras 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētas valsts, izņemot gadījumus, kad piegādes un materiālus nevar iegūt ar saprātīgiem nosacījumiem nevienā no minētajām valstīm. Turklāt piemēro 7. punkta noteikumus par ierobežojumiem.

4.Šajā pantā paredzētie atbilstības noteikumi neattiecas uz fiziskām personām, kuras nodarbina atbilstīgs līgumslēdzējs vai attiecīgā gadījumā apakšuzņēmējs vai ar kurām tie ir noslēguši citu likumīgu līgumu, un saistībā ar šīm personām noteikumi nerada ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību, izņemot gadījumus, kad valstspiederības ierobežojumu pamatā ir 7. punktā paredzētie noteikumi.

5.Darbībām, ko kopīgi līdzfinansē subjekts vai ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem subjektiem, vai darbībām, ko Ukrainas subjekti īsteno saskaņā ar šīs regulas III nodaļu, papildus šajā pantā paredzētajiem noteikumiem piemēro arī minēto subjektu vai Ukrainas atbilstības noteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ierobežojumus, kas paredzēti šā panta 7. punktā un pienācīgi atspoguļoti finansēšanas nolīgumos un līgumu dokumentos, kuri parakstīti ar minētajiem subjektiem.

6.Ja papildu iemaksas tiek veiktas saskaņā ar 7. pantu, izmantojot ārējos piešķirtos ieņēmumus, piemēro atbilstības noteikumus nolīgumā ar personu, kas veic papildu iemaksu, ievērojot šā panta 7. punktā paredzētos noteikumus par ierobežojumiem.

7.Šā panta 1. un 3. punktā minētos atbilstības noteikumus un piegāžu un materiālu izcelsmi un 4. punktā minēto fizisko personu valstspiederību var ierobežot attiecībā uz to tiesību subjektu valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai veidu, kuri piedalās iepirkuma procedūrās, kā arī attiecībā uz piegāžu un materiālu ģeogrāfisko izcelsmi, šādos gadījumos:

a)ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi aktivitātes vai īpašas piešķiršanas procedūras īpašā rakstura un/vai mērķu dēļ un/vai ja šie ierobežojumi ir nepieciešami darbības efektīvai īstenošanai;

b)ja darbība vai īpašas piešķiršanas procedūras ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību, jo īpaši attiecībā uz Savienības, tās dalībvalstu vai Ukrainas stratēģiskajiem aktīviem un interesēm, tostarp digitālās infrastruktūras, komunikācijas un informācijas sistēmu un saistīto piegādes ķēžu integritātes aizsardzību.

8.Pretendentus un kandidātus no valstīm, kas nav atbilstīgas, var pieņemt kā atbilstīgus steidzamības gadījumā vai ja pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu vai teritoriju tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad atbilstības noteikumu piemērošana padarītu darbības īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi to apgrūtinātu.

12. pants
Pārnesumi, gada maksājumi, saistību apropriācijas, budžeta garantijas pārpalikumi, atmaksājumi un ieņēmumi no finanšu instrumentiem

1.Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 12. panta 4. punkta, neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas saskaņā ar mehānismu automātiski pārnes un tās var attiecīgi piešķirt un izmantot līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu.

2.Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārnestām saistību apropriācijām saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 12. panta 6. punktu.

3.Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 15. panta par apropriācijām, kuras dara pieejamas atkārtoti, saistību apropriācijas, kas atbilst atcelto saistību summai, jo darbība saskaņā ar mehānismu pilnībā vai daļēji nav īstenota, tiek darītas pieejamas atkārtoti izcelsmes budžeta pozīcijā.

4.Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 3. punkta pirmās, otrās un ceturtās daļas, jebkuri ieņēmumi un atmaksājumi no finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu, veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus mehānismam vai tā pēctecīgajai programmai Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē.

5.Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 213. panta 4. punkta a) apakšpunkta, jebkurš Ukrainas garantijai izveidoto uzkrājumu pārpalikums veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus mehānismam vai tā pēctecīgajai programmai Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē.

6.Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 112. panta 2. punktu.

Šā punkta pirmajā daļā minētajām darbībām nepiemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 114. panta 2. punkta trešo daļu.

13. pants
Ārkārtas finansējums

1.Pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos, jo īpaši tad, ja būtiskas kara situācijas pasliktināšanās dēļ Ukrainai nav iespējams izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar atbalsta veidiem saskaņā ar šo regulu, mehānisms var sniegt Ukrainai ārkārtas finansējumu ar mērķi saglabāt tās makrofinansiālo stabilitāti un veicināt 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Šādu ārkārtas finansējumu pārtrauc, tiklīdz nosacījumu izpilde atkal kļūst iespējama.

2.Šā panta 1. punkta nolūkā, ja Komisija konstatē, ka šādu pienācīgi pamatotu ārkārtas apstākļu dēļ Ukrainai nav iespējams izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar atbalsta veidiem saskaņā ar šo regulu, tā var iesniegt Padomei priekšlikumu īstenošanas lēmumam, ar ko mehānisma ietvaros Ukrainai piešķir ārkārtas finansējumu.

3.Uz ārkārtas finansējumu jebkurā gadījumā attiecas 5. pantā minētais priekšnosacījums, un to finansē no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 6. panta 2. punktā minētajiem resursiem.

III NODAĻA

I pīlārs — Ukrainas plāns

14. pants
Ukrainas plāna saistība ar mehānisma pīlāriem

1.Ukrainas plāns (“plāns”) nodrošina visaptverošu satvaru 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

2.Ukrainas plāns ir pamats atbalstam, ko sniedz saskaņā ar mehānisma I pīlāru, kā noteikts 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā un kā minēts šajā nodaļā. To izmanto arī kā atsauci atbalstam, kas jāsniedz saskaņā ar IV un V nodaļā minētā mehānisma II un III pīlāru.

15. pants
Ukrainas plānā paredzētā finansējuma principi

1.Ukrainas plānā izklāsta Ukrainas reformu un investīciju programmu, kas integrēta ekonomikas un fiskālās politikas satvarā un kuras mērķis ir sasniegt 3. pantā minētos vispārējos un konkrētos mērķus. Plānā ietver pasākumus reformu un publisko investīciju īstenošanai, izmantojot visaptverošu un saskaņotu pasākumu kopumu, kas var ietvert arī publiskas shēmas, kuru mērķis ir stimulēt privātās investīcijas.

2.Ja ir apmierinoši izpildīti no plāna izrietošie nosacījumi, mehānisms nodrošina finansējumu saskaņā ar šo nodaļu kvalitatīvu vai kvantitatīvu pasākumu posmu veidā. Šādi nosacījumi atspoguļo dažādos mehānisma mērķus, kā noteikts 3. pantā, un ietver nosacījumus, kas saistīti ar pamatprasībām, piemēram, ekonomikas un finanšu stabilitātes uzturēšanu, budžeta pārraudzību un publisko finanšu pārvaldību, un nosacījumus, kas saistīti ar plānā izklāstīto reformu un investīciju īstenošanu.

3.Šā panta 2. punktā minētie nosacījumi atspoguļo 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā minētās summas un attiecīgās iemaksas saskaņā ar minētā panta 4. punktu.

4.Pasākumi, kas sākti no 2023. gada 1. Janvāra, ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

5.Ukrainas plāns atbilst reformu prioritātēm, kas noteiktas saistībā ar Ukrainas pievienošanos, kā izklāstīts Komisijas atzinumā un analītiskajā ziņojumā, kā arī asociācijas nolīgumā, tostarp padziļinātajā un visaptverošajā brīvās tirdzniecības nolīgumā. Tas atbilst arī Ukrainas nacionāli noteiktajam devumam saskaņā ar Parīzes nolīgumu un, ja pieejams, nacionālajam enerģētikas un klimata plānam.

6.Ukrainas plānā ievēro 4. pantā izklāstītos vispārējos principus.

16. pants
Ukrainas plāna saturs

1.Lai varētu saņemt atbalstu no mehānisma, Ukraina iesniedz Komisijai Ukrainas plānu.

2.Ukrainas plānā jo īpaši izklāsta šādus pienācīgi argumentētus un pamatotus elementus:

a)pasākumus, kas veido saskaņotu, visaptverošu un pienācīgi līdzsvarotu reakciju uz 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, tostarp strukturālās reformas un pasākumus konverģences veicināšanai ar Savienību, kā arī 15. panta 2. punktā minētos pasākumus tā, lai plāns kopumā palielinātu Ukrainas ekonomikas izaugsmes tempu;

b)skaidrojumu par to, kā plāns ir saskanīgs ar 15. panta 5. punktā minētajiem principiem, plāniem un programmām;

c)attiecībā uz reformām un investīcijām — indikatīvu laika grafiku un paredzētos kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus, kas jāīsteno līdz 2027. gada 31. decembrim;

d)Ukrainas plāna efektīvas uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas kārtību, tostarp ierosinātos kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus un saistītos rādītājus;

e)skaidrojumu par to, kā plāns atbilst atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas vajadzībām, kas izriet no kara Ukrainas reģionos un pašvaldībās, un tādējādi veicina to ekonomisko, sociālo, vides un teritoriālo attīstību, atbalsta decentralizācijas reformu visā Ukrainā un konverģenci ar Savienības standartiem; skaidrojumu par projektu atlasē un īstenošanā izmantoto metodiku un procesiem, kā arī par mehānismiem vietējo un reģionālo pašvaldību, jo īpaši pašvaldību, iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā par atbalsta izmantošanu atjaunošanas procesā vietējā līmenī; metodiku, kas izmantota saistīto izdevumu izsekošanai; un skaidrojumu par to, kā plāns nodrošina, ka šādu vietējo un reģionālo pašvaldību izvēlētie un īstenotie atjaunošanas projekti veido pietiekami būtisku atbalsta daļu;

f)lai sagatavotu un, ja tas ir pieejams, īstenotu Ukrainas plānu — kopsavilkumu par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un par to, kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots Ukrainas plānā;

g)skaidrojumu par to, cik lielā mērā ar plānā noteiktajiem pasākumiem paredzēts veicināt klimata un vides mērķu sasniegšanu;

h)skaidrojumu par Ukrainas sistēmu, lai efektīvi novērstu, atklātu un izbeigtu pārkāpumus, korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu, un par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām vai līdzekļu devējiem;

i)cita būtiska informācija.

3.Ukrainas plāns ir balstīts uz rezultātiem un iekļauj rādītājus, kuri ir paredzēti, lai novērtētu virzību uz 3. pantā minēto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

17. pants
Ukrainas plāna sagatavošana un iesniegšana

1.Ukrainas plānu sagatavo Ukraina. Ukraina cenšas plānu iesniegt Komisijai divu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ukraina var iesniegt Komisijai plāna projektu.

2.Sagatavojot plānu saskaņā ar 16. pantu, Ukraina īpaši ņem vērā situāciju Ukrainas reģionālajās, vietējās un pilsētu teritorijās, ņemot vērā to konkrētās vajadzības pēc atveseļošanas un atjaunošanas, reformām, modernizācijas un decentralizācijas.

3.Ukrainas plāna sagatavošanu un īstenošanu veic, apspriežoties ar reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskajām iestādēm, saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un ņemot vērā augšupēju pieeju.

18. pants
Komisijas sniegtais Ukrainas plāna novērtējums

1.Komisija bez liekas kavēšanās novērtē Ukrainas plāna vai attiecīgā gadījumā 20. pantā minētā plāna grozījuma atbilstību, vispusību un piemērotību un iesniedz priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Veicot minēto novērtējumu, Komisija cieši sadarbojas ar Ukrainu un var sniegt apsvērumus vai pieprasīt papildu informāciju.

2.Veicot Ukrainas plāna novērtējumu un nosakot Ukrainai piešķiramo summu, Komisija ņem vērā attiecīgo pieejamo analītisko informāciju par Ukrainu, Ukrainas sniegto pamatojumu un elementus saskaņā ar 16. panta 2. punktu, kā arī jebkādu citu būtisku informāciju, jo īpaši 15. panta 5. punktā uzskaitīto informāciju.

3.Savā novērtējumā Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

a)vai plāns veido saskaņotu, visaptverošu un pienācīgi līdzsvarotu reakciju uz 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, tostarp strukturālajām reformām un pasākumiem konverģences veicināšanai ar Savienību tā, lai plāns kopumā palielinātu Ukrainas ekonomikas izaugsmes tempu;

b)vai plāns atbilst atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas vajadzībām, kas izriet no kara Ukrainas reģionos un pašvaldībās, un tādējādi veicina to ekonomisko, sociālo, vides un teritoriālo attīstību, atbalsta decentralizācijas reformu visā Ukrainā un konverģenci ar Savienības standartiem; vai projektu atlasē un īstenošanā izmantotā metodika un procesi, kā arī mehānismi vietējo un reģionālo pašvaldību, jo īpaši pašvaldību, iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā par atbalsta izmantošanu atjaunošanas procesā vietējā līmenī ir atbilstoši; vai metodika, kas izmantota to atjaunošanas projektu saistīto izdevumu izsekošanai, kurus šādas vietējās un reģionālās iestādes ir izvēlējušās un īstenojušas, ir piemērota un vai šādi projekti veido pietiekami būtisku atbalsta daļu;

c)vai tiek paredzēts, ka Ukrainas ierosinātie pasākumi nodrošinās Ukrainas plāna efektīvu uzraudzību, pārskatu sniegšanu un īstenošanu, tostarp paredzēto laika grafiku, kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus un saistītos rādītājus;

d)vai tiek paredzēts, ka Ukrainas ierosinātie pasākumi efektīvi novērsīs, atklās un izbeigs pārkāpumus, korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu, un vai tiek paredzēts, ka tie ļaus novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām, kā arī citiem līdzekļu devējiem.

4.Saistībā ar Ukrainas iesniegtā Ukrainas plāna novērtēšanu Komisijai var palīdzēt eksperti.

19. pants
Padomes īstenošanas lēmums

1.Pozitīva novērtējuma gadījumā pēc Komisijas priekšlikuma Padome ar īstenošanas lēmumu apstiprina Ukrainas saskaņā ar 17. panta 1. punktu iesniegtā plāna novērtējumu vai attiecīgā gadījumā — saskaņā ar 20. panta 1. vai 2. punktu iesniegtā grozījuma novērtējumu.

2.Komisijas priekšlikumā Padomes īstenošanas lēmumam attiecībā uz to daļu, ko finansē no mehānisma, nosaka Ukrainai īstenojamās reformas un investīcijas, nosacījumus, kas izriet no plāna, kā aprakstīts 15. panta 2. punktā, tostarp indikatīvo laika grafiku, un summas, kas minētas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā, un attiecīgās iemaksas saskaņā ar minētā panta 4. punktu.

3.Šā panta 2. punktā minētajā Komisijas priekšlikumā arī nosaka:

a)indikatīvo neatmaksājamo finansiālo atbalstu un aizdevuma atbalsta indikatīvo summu, kas izmaksājama pa daļām, strukturējot to saskaņā ar 15. panta 2. punktu, tiklīdz Ukraina ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus, kas noteikti saistībā ar Ukrainas plāna īstenošanu;

b)neatmaksājamo finansiālo atbalstu un aizdevuma atbalsta summu, kas izmaksājama priekšfinansējuma veidā saskaņā ar 23. pantu;

c)termiņu, kuram vajadzētu būt ne vēlāk kā 2027. gada 31. decembrī un līdz kuram jābūt īstenotiem kā investīciju projektu, tā arī reformu nobeiguma kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem pasākumu posmiem;

d)Ukrainas plāna uzraudzības un īstenošanas kārtību un grafiku, tostarp attiecīgā gadījumā pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 33. pantam;

e)rādītājus, ar kuriem novērtē progresu saistībā ar 3. pantā minēto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu;

f)kārtību, kādā jāsniedz Komisijai pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatojošajiem datiem.

20. pants
Grozījumi Ukrainas plānā

1.Ja Ukraina objektīvu apstākļu dēļ vai nu daļēji, vai pilnībā vairs nespēj īstenot Ukrainas plānu, tostarp attiecīgos kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus, Ukraina var ierosināt grozījumus Ukrainas plānā. Šādā gadījumā Ukraina var iesniegt Komisijai pamatotu pieprasījumu iesniegt priekšlikumu grozīt visu 19. panta 1. punktā minēto Padomes īstenošanas lēmumu vai tā daļu.

2.Komisija, vienojoties ar Ukrainu, var iesniegt priekšlikumu grozīt 19. panta 1. punktā minēto Padomes īstenošanas lēmumu, lai ņemtu vērā pieejamās summas izmaiņas, jo īpaši sakarā ar dalībvalstu veiktajām papildu iemaksām vai papildu iemaksām no citiem avotiem, kā minēts 6. panta 4. punktā.

3.Ja Komisija uzskata, ka Ukrainas norādītie iemesli pamato grozījuma izdarīšanu Ukrainas plānā, Komisija novērtē grozīto Ukrainas plānu saskaņā ar 18. pantu un bez liekas kavēšanās iesniedz priekšlikumu grozīt 19. panta 1. punktā minēto Padomes īstenošanas lēmumu.

21. pants
Aizdevuma līgums, aizņēmumu un aizdevumu operācijas

1.Lai finansētu atbalstu saskaņā ar mehānismu, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā vajadzīgos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm saskaņā ar 220.a pantu Regulā (ES, Euratom) 2018/1046.

2.Pēc 19. panta 1. punktā minētā Padomes īstenošanas lēmuma pieņemšanas Komisija noslēdz aizdevuma nolīgumu ar Ukrainu par 6. panta 2. punktā minēto summu. Aizdevuma līgumā nosaka pieejamības periodu un sīki izstrādātus noteikumus atbalsta saņemšanai saskaņā ar mehānismu aizdevumu veidā, tostarp saistībā ar 9. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām iekšējās kontroles sistēmām. Maksimālais aizdevumu atmaksas termiņš ir 35 gadi. Papildus elementiem, kas noteikti 220. panta 5. punktā Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 , aizdevuma nolīgumā ietver priekšfinansējuma summu un noteikumus par priekšfinansējuma noskaidrošanu.

3.Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 3. punkta otrā teikuma, finansiālo palīdzību, ko Ukrainai sniedz aizdevumu veidā saskaņā ar mehānismu, neatbalsta ar Ārējās darbības garantiju.

4.Aizdevumu uzkrājumus saskaņā ar šo regulu neveido, un, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 1. punkta, uzkrājumu likmi, kas izteikta procentos no šīs regulas 6. panta 2. punktā minētās summas, nenosaka.

22. pants
Aizņēmumu izmaksu subsīdija

1.Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punkta, Savienība var segt finansēšanas izmaksas, likviditātes pārvaldības izmaksas un administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas, kas saistītas ar aizņemšanos un aizdevumiem (“aizņēmumu izmaksu subsīdija”), izņemot izmaksas, kas saistītas ar aizdevuma pirmstermiņa atmaksu. Laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim aizņēmumu izmaksu subsīdiju sedz saskaņā ar V nodaļu.

2.Ukraina katru gadu var pieprasīt 1. punktā minēto aizņēmumu izmaksu subsīdiju. Komisija var piešķirt aizņēmumu izmaksu subsīdiju par summu, kas nepārsniedz gada budžetā pieejamo apropriāciju limitus.

23. pants
Priekšfinansējums

1.Ukraina kopā ar Ukrainas plāna iesniegšanu var pieprasīt priekšfinansējuma maksājumu līdz 7 % apmērā no neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma, kas jāsniedz saskaņā ar III nodaļu.

2.Attiecībā uz neatmaksājamo finansiālo atbalstu Komisija var veikt priekšfinansējuma maksājumu pēc 19. pantā minētā plāna pieņemšanas un 10. pantā minētā finansēšanas nolīguma stāšanās spēkā ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un ir izpildīts 5. pantā minētais priekšnosacījums.

3.Attiecībā uz aizdevuma atbalstu Komisija var veikt priekšfinansējuma maksājumu pēc 19. pantā minētā plāna apstiprināšanas un 21. pantā minētā aizdevuma līguma stāšanās spēkā. Maksājumus veic ar nosacījumu, ka kapitāla tirgos ir pieejams finansējums saskaņā ar 21. panta 1. punktu un ka ir izpildīts 5. pantā noteiktais priekšnosacījums.

4.Komisija lemj par termiņu priekšfinansējumam, ko var izmaksāt vienā vai vairākās daļās.

24. pants
Ārkārtas pagaidu finansējums

1.Neskarot 23. pantu, ja līdz 2023. gada 31. decembrim 9. pantā minētais Pamatnolīgums netiek parakstīts vai III nodaļā minētais Ukrainas plāns netiek pieņemts, Komisija var nolemt sniegt ierobežotu ārkārtas atbalstu Ukrainai uz laiku līdz trim mēnešiem vai nu pēc šīs regulas stāšanās spēkā, vai 2024. gada 1. janvārī, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, ar nosacījumu, ka saistībā ar Ukrainas plāna sagatavošanu ir gūts apmierinošs progress attiecībā uz valsts makrofinansiālās stabilitātes atbalstīšanu, ievērojot nosacījumus, kas jāsaskaņo saprašanās memorandā starp Komisiju un Ukrainu, ievērojot 5. pantā minēto priekšnosacījumu, nodrošinot atbilstību 6. pantam un ņemot vērā pieejamo finansējumu.

2.Šāda atbalsta summa nepārsniedz 1 500 000 000 EUR katru mēnesi. Komisija noslēdz finansēšanas vai aizdevuma nolīgumu ar Ukrainu, kurš attiecīgā gadījumā atbilst attiecīgi 10. un 21. pantam.

25. pants
Noteikumi par neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevumu maksājumiem, ieturēšanu un samazināšanu

1.Neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma maksājumus Ukrainai atbilstīgi šim pantam veic saskaņā ar budžeta apropriācijām un atkarībā no pieejamā finansējuma. Maksājumi tiek veikti pa daļām: daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos.

2.Katru ceturksni Ukraina iesniedz pienācīgi pamatotu neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma maksājuma pieprasījumu, un Komisija izmaksā attiecīgo neatmaksājamo finansiālo atbalstu un aizdevumu, pamatojoties uz 3. punktā aprakstīto novērtējumu.

3.Komisija bez liekas kavēšanās novērtē, vai Ukraina ir apmierinoši izpildījusi kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus, kas izklāstīti 19. panta 1. punktā minētajā Padomes īstenošanas lēmumā. Kvalitatīvu un kvantitatīvu pasākumu posmu apmierinoša izpilde nozīmē, ka pasākumus, kas saistīti ar soļiem, kuru izpilde Ukrainā ir apmierinoša, Ukraina nav atcēlusi. Komisijai var palīdzēt eksperti.

4.Ja Komisija sniedz pozitīvu novērtējumu par kvalitatīvo un kvantitatīvo pasākumu posmu apmierinošu izpildi, tā bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu, ar ko atļauj izmaksāt neatmaksājamā finansiālā atbalsta daļu un šādiem posmiem atbilstošo aizdevuma daļu.

5.Ja Komisija sniedz negatīvu novērtējumu par kvalitatīvo un kvantitatīvo pasākumu posmu izpildi saskaņā ar indikatīvo grafiku, neatmaksājamā finansiālā atbalsta maksājumu un šādiem posmiem atbilstošā aizdevuma maksājumu ietur. Ieturēto maksājumu izmaksā tikai tad, kad Ukraina saistībā ar nākamā maksājuma pieprasījuma ir pienācīgi pamatojusi, ka tā ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kvalitatīvo un kvantitatīvo pasākumu posmu apmierinošu izpildi.

6.Ja Komisija secina, ka Ukraina nav veikusi vajadzīgos pasākumus divpadsmit mēnešu laikā pēc 5. punktā minētā sākotnējā negatīvā novērtējuma, Komisija neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma summu proporcionāli samazina līdz daļai, kas atbilst attiecīgajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem pasākumu posmiem. Ukraina var iesniegt savus apsvērumus divu mēnešu laikā pēc Komisijas secinājumu paziņošanas.

7.Komisija var samazināt neatmaksājamā finansiālā atbalsta summu, tostarp ar ieskaitu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 102. pantu vai ar aizdevumu, kas jāizmaksā Ukrainai, kā minēts 4. pantā, ja tiek konstatēti gadījumi vai radušās nopietnas bažas saistībā ar pārkāpumiem, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktiem, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses un kuros Ukraina nav veikusi korektīvus pasākumus, vai gadījumos, kad ir noticis no šādiem nolīgumiem izrietoša pienākuma nopietns pārkāpums, tostarp balstoties uz 34. pantā minētās revīzijas padomes ziņojumiem vai uz OLAF sniegto informāciju. 

8.Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. punkta, maksājuma termiņš, kas minēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 1. punkta a) apakšpunktā, sākas dienā, kad saskaņā ar šā panta 4. punktu paziņots lēmums, ar ko atļauj veikt izmaksu Ukrainai.

9.Maksājumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu un šīs regulas 23. pantu, nepiemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 5. punktu.

26. pants
Pārredzamība attiecībā uz personām un vienībām, kas saņem finansējumu plāna īstenošanai

1.Ukraina publicē datus par personām un vienībām, kas saņem finansējuma summas, kuras pārsniedz 500 000 EUR, lai īstenotu reformas un investīcijas, kas norādītas šajā nodaļā minētajā Ukrainas plānā. Ukraina šos datus atjaunina divas reizes gadā – jūnijā un decembrī.

2.Pienācīgi ievērojot prasības saistībā ar konfidencialitāti un drošību, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajām personām un vienībām publicē šādu informāciju:

a)juridiskas personas gadījumā – saņēmēja pilns juridiskais nosaukums un PVN identifikācijas numurs vai nodokļa maksātāja identifikācijas numurs, ja pieejams, vai cits unikāls identifikators, kas noteikts valsts līmenī;

b)fiziskas personas gadījumā – saņēmēja vārds un uzvārds(-i);

c)katra saņēmēja saņemto līdzekļu summa, kā arī reformas un investīcijas saskaņā ar Ukrainas plānu, ko šī summa palīdz īstenot.

3.Šā panta 2. punktā minēto informāciju nepublicē, ja tās izpaušana var apdraudēt attiecīgo personu vai vienību tiesības un brīvības vai nopietni kaitēt saņēmēju komerciālajām interesēm.

4.Ukraina vismaz reizi gadā Komisijai elektroniski nosūta datus par 1. punktā minētajām personām un vienībām, izņemot 3. punktā minētos datus, formātā, kas jānosaka 9. panta 4. punkta i) apakšpunktā minētajā Pamatnolīgumā.

IV NODAĻA

II pīlārs — Ukrainai paredzēto investīciju satvars

27. pants
Darbības joma un struktūra

1.Saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru Komisija sniedz Savienības atbalstu Ukrainai budžeta garantijas, finanšu instrumentu vai finansējuma apvienošanas darbību veidā.

2.Ukrainai paredzēto investīciju satvara īstenošanā Komisiju atbalsta darbības padome. Komisija ierosina darbības padomes reglamentu.

3.Ukrainai paredzēto investīciju satvara darbības padomē ir Komisijas, katras dalībvalsts un Ukrainas pārstāvji. Partneriem, kas īsteno Ukrainas garantiju un finanšu instrumentus, kurus atbalsta saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, var piešķirt novērotāja statusu. Darbības padomi vada Komisija.

4.Darbības padome sniedz Komisijai padomus par atbalsta veidu izvēli, ieviešamo finanšu produktu izstrādi un par nozarēm, kas nav tiesīgas saņemt atbalstu. Tā formulē atzinumus par Savienības atbalsta izmantošanu ar Ukrainas garantiju, finanšu instrumentu un finansējuma apvienošanas darbību starpniecību.

5.Komisija nodrošina, ka Savienības atbalsts, ko sniedz saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, atbilst Ukrainas plānam un veicina tā īstenošanu, kā arī papildina Savienības atbalstu Ukrainai, par ko panākta vienošanās saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem.

6.Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 2. punkta d) un h) apakšpunkta nolūkā prasību par finanšu instrumentu un budžeta garantiju ex ante novērtējumu izpilda, izmantojot šīs regulas 19. panta 2. punktā minētos Komisijas sniegtos pozitīvos novērtējumus par Ukrainas plānu.

7.Saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru sniegtais atbalsts jo īpaši kalpo III nodaļā minētā Ukrainas plāna īstenošanai, vienlaikus papildinot šajā regulā noteiktos finansējuma avotus.

8.Komisija ziņo par atbalsta īstenošanu saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 41. panta 4. un 5. punktu. Šajā nolūkā katrs Ukrainas garantijas partneris un katra pilnvarotā vienība, kas īsteno finanšu instrumentus, katru gadu sniedz informāciju, kas Komisijai ir vajadzīga ziņošanas pienākumu izpildei.

28. pants
Papildu iemaksas Ukrainas garantijā un finanšu instrumentos

1.Dalībvalstis, trešās valstis un trešās personas var veikt iemaksas Ukrainas garantijā un finanšu instrumentos, kas izveidoti saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru. Iemaksas Ukrainas garantijā tiek veiktas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 218. panta 2. punktu.

2.Iemaksas Ukrainas garantijā palielina Ukrainas garantijas summu, neradot Savienībai papildu iespējamās saistības.

3.Attiecībā uz visām 1. punktā minētajām iemaksām Komisija Savienības vārdā un iemaksu veicējs noslēdz iemaksu nolīgumu. Tajā jo īpaši ietver noteikumus par maksāšanas nosacījumiem.

29. pants
Ukrainas garantijas un finanšu instrumentu īstenošana

1.Ukrainas garantiju un finanšu instrumentus, kurus atbalsta saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, īsteno netiešā pārvaldībā atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktam.

2.Atbalsttiesīgie partneri Ukrainas garantijas nolūkā un atbalsttiesīgie pilnvarotie subjekti finanšu instrumentu nolūkā ir tie, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 208. panta 4. punktā, tostarp no trešām valstīm, kuras veic iemaksas Ukrainas garantijā saskaņā ar šīs regulas 28. pantu. Turklāt, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Ukrainas garantijas nolūkā atbalsttiesīgas ir struktūras, ko reglamentē tās dalībvalsts vai trešās valsts privāttiesības, kura ir veikusi iemaksas Ukrainas garantijā saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, un kas nodrošina pienācīgu pārliecību par savām finansiālajām un darbības spējām.

3.Komisija ar iekļaujošas pieejas palīdzību nodrošina, ka atbalsttiesīgie partneri un – attiecīgā gadījumā – atbalsttiesīgie pilnvarotie subjekti izmanto pieejamos resursus efektīvi, lietderīgi un taisnīgi, vienlaikus veicinot to savstarpēju sadarbību un pienācīgi ņemot vērā to spējas, pievienoto vērtību, pieredzi un riska uzņemšanās spēju.

4.Komisija nodrošina taisnīgu attieksmi pret visiem atbalsttiesīgajiem partneriem un visiem atbalsttiesīgajiem pilnvarotajiem subjektiem, kā arī nodrošina, ka visā Ukrainai paredzēto investīciju satvara īstenošanas laikposmā netiek pieļauti interešu konflikti. Lai nodrošinātu papildināmību, Komisija var pieprasīt no atbalsttiesīgajiem partneriem Ukrainas garantijas nolūkā vai no atbalsttiesīgajiem pilnvarotajiem subjektiem finanšu instrumentu nolūkā visu attiecīgo informāciju par viņu operācijām, kas nesaņem ES atbalstu.

30. pants
Ukrainas garantija

1.Izveido Ukrainas garantiju 8 914 000 000 EUR apmērā faktiskajās cenās, lai garantētu operācijas, ar kurām atbalsta mehānisma mērķus. Ukrainas garantija ir neatkarīga un autonoma no Ārējās darbības garantijas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/947, un to piešķir kā neatsaucamu, beznosacījumu un pēc pieprasījuma nodrošinātu garantiju saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 219. panta 1. punktu.

2.Ukrainas garantiju izmanto, lai segtu riskus šādiem operāciju veidiem:

a)aizdevumi, tostarp aizdevumi vietējā valūtā;

b)garantijas;

c)pretgarantijas;

d)kapitāla tirgus instrumenti;

e)jebkurš cits finansējuma vai kredīta uzlabošanas, apdrošināšanas un pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzdalības veids.

3.Komisija Savienības vārdā līdz 2027. gada 31. decembrim noslēdz ar atbalsttiesīgajiem partneriem Ukrainas garantijas nolīgumus. Ukrainas garantiju var piešķirt pakāpeniski.

Komisija ziņojumos, kas minēti 27. panta 8. punktā, sniedz informāciju par katra Ukrainas garantijas nolīguma parakstīšanu. Pēc to pieprasījuma minētos nolīgumus dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

4.Ukrainas garantijas nolīgumos jo īpaši iekļauj šādus elementus:

a)detalizēti noteikumi par segumu, aplēstajām ikgadējām investīcijām, prasībām, attiecināmību un procedūrām;

b)detalizēti noteikumi par Ukrainas garantijas nodrošināšanu, tostarp tās noteikumi par segumu un tās noteikto portfeļu un konkrētu instrumentu veidu projektu segumu, kā arī projektu un projekta portfeļu riska analīze, tostarp nozares, reģionālā un valsts līmenī;

c)atsauce uz mehānisma mērķiem un nolūku, vajadzību novērtējums un norāde par gaidāmajiem rezultātiem;

d)atlīdzība par Ukrainas garantiju, ko nosaka ar izdevīgiem noteikumiem, kuros atspoguļota īpašā situācijā, kādā atrodas karā cietusī Ukraina, vienlaikus ņemot vērā investīciju programmu attiecīgos riska profilus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

e)prasības par Ukrainas garantijas izmantošanu, tostarp maksāšanas nosacījumi, piemēram, konkrēti laika grafiki, procenti par maksājumu summām, izdevumi un piedziņas izmaksas, kā arī iespējamie nepieciešamie likviditātes mehānismi;

f)prasījumu procedūras, tostarp, bet ne tikai, izraisītājnotikumi un nogaidīšanas periodi un procedūras attiecībā uz prasījumu piedziņu;

g)uzraudzības, ziņošanas, pārredzamības un izvērtēšanas pienākumi;

h)skaidras un pieejamas sūdzību procedūras trešām pusēm, ko varētu ietekmēt tādu projektu īstenošana, kurus atbalsta ar Ukrainas garantiju.

5.Komisija var izmantot līdz 30 % no šā panta 1. punktā minētās summas, lai palielinātu garantijas summas, kas piešķirtas saskaņā ar Ārējās darbības garantijas nolīgumiem, kuri noslēgti atbilstīgi Regulas (ES) 2021/947 38. pantam, no noteikumu, ka:

a)šā punkta vajadzībām Ukrainas garantiju īsteno ar grozījumu vai papildinājumu nolīgumos, kuri saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 38. pantu ir noslēgti ar atbalsttiesīgajiem partneriem, kas izraudzīti atbilstīgi Regulas (ES) 2021/947 35. pantam, un ar kuriem palielina garantijas summu minēto nolīgumu ietvaros un kuri jāparaksta četru mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā;

b)atbalsttiesīgie partneri izmanto Ukrainas garantiju saskaņā ar šo punktu vienīgi tam, lai atbalstītu operāciju īstenošanu Ukrainā, un tiesīgi saņemt Ukrainas garantijas segumu saskaņā ar šo punktu ir tikai garantijas pieprasījumi, kas attiecas uz operācijām Ukrainā;

c)Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 36. panta 1. punkta otrās daļas, operācijas, uz kurām attiecas Ukrainas garantija saskaņā ar šo punktu, veido atsevišķu Ukrainas garantijas portfeli un netiek ņemtas vērā, aprēķinot 65 % segumu, kas minēts Regulas (ES) 2021/947 36. panta 1. punktā;

d)riska dalīšana atsevišķā Ukrainas garantijas portfelī nodrošina interešu saskaņošanu starp Komisiju un atbalsttiesīgo partneri saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 2. punkta e) apakšpunktu, un partneris iemaksā šajā portfelī pašu resursus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 219. panta 4. punktu;

e)partneri izveido nošķirtu grāmatvedību un pārskatu sniegšanu, lai īstenotu Ukrainas garantiju saskaņā ar šo punktu;

f)šīs regulas 31. pantu piemēro Ukrainas garantijas nodrošināšanai saskaņā ar šo punktu. Nodrošinājumu izmanto vienīgi tādēļ, lai segtu zaudējumus Ukrainas garantijas ietvaros. Nodrošinājumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 31. panta 5. punktu, neizmanto Ukrainas garantijas operāciju segšanai.

6.Atbalsttiesīgais partneris apstiprina finansēšanas un investīciju operācijas saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām un atbilstīgi Ukrainas garantijas nolīguma noteikumiem.

7.Maksimālais periods, kurā atbalsttiesīgajiem partneriem ļauts parakstīt nolīgumus ar finanšu starpniekiem vai galasaņēmējiem, ir trīs gadi pēc attiecīgā Ukrainas garantijas nolīguma noslēgšanas – ar pagarināšanas iespēju gadījumos, kad piešķir papildu garantijas summu un groza garantijas nolīgumu.

8.Ar Ukrainas garantiju var segt:

a)attiecībā uz parādu instrumentiem — pamatsummu un visus procentus, kā arī summas, kas maksājamas atlasītajam atbilstīgajam partnerim, bet nav saņemtas saskaņā ar finansēšanas operāciju noteikumiem pēc tam, kad ir noticis saistību neizpildes gadījums;

b)attiecībā uz pamatkapitāla investīcijām — investētās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas;

c)attiecībā uz citām finansēšanas un investīciju operācijām, kas minētas 2. punktā, — izmantotās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas;

d)visus attiecīgos izdevumus un piedziņas izmaksas saistībā ar saistību neizpildes gadījumu, ja vien tās nav atvilktas no piedziņas ieņēmumiem.

9.Lai Komisija varētu veikt uzskaiti un ziņot par riskiem, uz kuriem attiecas Ukrainas garantija, un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 4. punktu atbalsttiesīgie partneri, ar kuriem ir noslēgts Ukrainas garantijas nolīgums, katru gadu sniedz Komisijai un Revīzijas palātai finanšu pārskatus par šīs regulas piemērošanas jomā ietilpstošām finansēšanas un investīciju operācijām, kuras pārbaudījis neatkarīgs ārējais revidents, cita starpā ietverot informāciju par:

a)atbalsttiesīgo partneru finansēšanas un investīciju operāciju riska novērtējumu, tostarp informāciju par Savienības saistībām, kas aprēķinātas, ievērojot Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 80. pantā minētos grāmatvedības noteikumus un Starptautiskos publiskā sektora grāmatvedības standartus;

b)Savienības nenomaksātajām un no Ukrainas garantijas izrietošajām finanšu saistībām, kas sniegtas atbilstīgajiem partneriem un to finansēšanas un investīciju operācijām, sadalījumā pa atsevišķām operācijām.

10.Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 219. panta 4. punktā paredzēto nosacījumu par pašu resursu iemaksām piemēro katram atbalsttiesīgam partnerim, kuram saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru portfeļa līmenī ir piešķirta budžeta garantija.

10.Ukrainas garantijai piemēro Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus+ riska pārvaldības sistēmu, kas minēta Regulas (ES) 2021/947 33. panta 7. un 8. punktā. To operāciju vispārējais riska profils, ko sedz ar Ukrainas garantiju, var atšķirties no Ārējās darbības garantijas vispārējā riska profila. Komisija nodrošina, ka garantēto operāciju radītais risks nepārsniedz Savienības budžeta spēju uzņemties minētos riskus, kuru nosaka pieejamie budžeta resursi un šīs regulas 31. panta 1. punktā minētā uzkrājumu likme.

31. pants
Uzkrājumi

1.Ukrainas garantijas uzkrājumu likme sākotnēji ir 70 %.

Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 2. punkta otrās daļas otrā teikuma, uzkrājumus veido laikposmā līdz 2027. gada 31. decembrim, un tie ir vienādi ar uzkrājumu summu, kas atbilst ar Ukrainas garantiju garantētajai summai, un tos var veidot pakāpeniski, lai atspoguļotu progresu tādu finansēšanas un investīciju operāciju atlasē un īstenošanā, ar kurām atbalsta mehānisma mērķus.

2.Uzkrājumu likmi pārskata vismaz reizi gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 38. pantu, lai grozītu uzkrājumu likmi, vienlaikus piemērojot Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 2. punktā noteiktos kritērijus, un vajadzības gadījumā palielinātu vai samazinātu šīs regulas 30. panta 1. punktā minēto garantijas maksimālo summu par ne vairāk kā 30 %. Komisija var palielināt garantijas maksimālo summu tikai tad, ja tiek samazināta uzkrājumu likme. Neskarot 30. panta 3. punktu, Komisija var noteikt, ka palielinātā garantijas summa ir pieejama garantijas nolīgumu parakstīšanai pakāpeniski trīs gadu laikā.

4.Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 213. panta, faktisko uzkrājumu likmi nepiemēro uzkrājumiem, kas ir rezervēti kopējā uzkrājumu fondā attiecībā uz Ukrainas garantiju.

V NODAĻA

III pīlārs: Savienības pievienošanās palīdzība un atbalsta pasākumi

32. pants
ES pievienošanās palīdzība un atbalsta pasākumi

1.Ar palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo nodaļu, atbalsta Ukrainu 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar šo nodaļu sniegtās palīdzības mērķis jo īpaši ir atbalstīt Ukrainas pakāpenisku pielāgošanos Savienības acquis ar nolūku nodrošināt turpmāku dalību Savienībā, tādējādi veicinot savstarpēju stabilitāti, drošību, mieru un labklājību. Šāds atbalsts ietver tiesiskuma, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas stiprināšanu, valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu un pārredzamības, strukturālo reformu, nozaru politikas un labas pārvaldības atbalstīšanu visos līmeņos. Ar šādu atbalstu būtu arī jāveicina plāna īstenošana.

2.Palīdzību saskaņā ar šo nodaļu arī sniedz, lai nodrošinātu to, ka tiek stiprinātas ieinteresēto personu, tostarp sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu, spējas.

3.Palīdzība saskaņā ar šo nodaļu atbalsta arī uzticības veicināšanas pasākumus un procesus, ar kuriem veicina taisnīgumu, patiesības noskaidrošanu un reparācijas, kā arī pierādījumu vākšanu par kara laikā izdarītajiem noziegumiem. Saskaņā ar šo nodaļu var piešķirt finansējumu iniciatīvām un struktūrām, kas iesaistītas starptautiskās tiesvedības atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā.

4.Ar šajā nodaļā paredzēto palīdzību atbalsta tādu Ukrainas iestāžu izveidi un stiprināšanu, kuras atbild par to, lai nodrošinātu līdzekļu pienācīgu izmantošanu un efektīvu cīņu pret publiskā finansējuma nepareizu pārvaldību, it īpaši pret krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un pārkāpumiem, kas izdarīti saistībā ar jebkādu summu, kura izlietota mehānisma mērķu sasniegšanai.

5.Revīzijas padomes, kas minēta 34. pantā, darbību finansē saskaņā ar šo nodaļu.

6.Aizņēmumu izmaksu subsīdiju, kas minēta 22. pantā, finansē saskaņā ar šo nodaļu.

VI NODAĻA

Savienības finanšu interešu aizsardzība

33. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.Mehānisma īstenošanas nolūkā Komisija un Ukraina veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, ņemot vērā proporcionalitātes principu un īpašos nosacījumus, saskaņā ar kuriem mehānisms darbosies, 5. panta 1. punktā izklāstīto priekšnosacījumu un nosacījumus, kas izklāstīti pamatnolīgumā un konkrētajos finansēšanas vai aizdevuma nolīgumos, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Ukraina apņemas panākt progresu virzībā uz efektīvām un lietderīgām pārvaldības un kontroles sistēmām un nodrošināt to, ka var atgūt nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas.

2.Nolīgumos, kas minēti 9., 10. un 21. pantā, paredz Ukrainas pienākumus:

a)regulāri pārbaudīt, vai piešķirtais finansējums ir izmantots saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu;

b)veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu, atklātu un izbeigtu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un pārkāpumus, kas skar Savienības finanšu intereses, un lai izvairītos no dubultas finansēšanas un veiktu tiesiskas darbības nolūkā atgūt nepareizi izmaksātus līdzekļus, tostarp attiecībā uz jebkādiem pasākumiem reformu un investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar Ukrainas plānu;

c)maksājuma pieprasījumam, kas minēts III nodaļā, pievienot deklarāciju par to, ka līdzekļi ir izlietoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un atbilstīgi tiem paredzētajam mērķim un ir pienācīgi pārvaldīti, jo īpaši saskaņā ar Ukrainas noteikumiem – kurus papildina atbilstoši starptautiskie standarti – par pārkāpumu, krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu;

d)šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz līdzekļu izmantošanas pārbaudēm saistībā ar Ukrainas plānā paredzēto reformu un investīciju īstenošanu – nodrošināt pienācīgu datu vākšanu un piekļuvi šādiem datiem par personām un vienībām, kas saņem finansējumu Ukrainas plānā paredzēto pasākumu īstenošanai saskaņā ar mehānisma III nodaļu;

e)skaidri pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un – attiecīgā gadījumā – EPPO īstenot savas tiesības, kā paredzēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. panta 1. punktā, proporcionalitātes principa piemērošanā.

3.Komisija cenšas Ukrainai darīt pieejamu integrētu un sadarbspējīgu informācijas un uzraudzības sistēmu, tostarp vienotu datizraces un riska noteikšanas rīku, lai piekļūtu attiecīgajiem datiem, tostarp 2. punkta d) apakšpunktā uzskaitītajiem datiem, un tos analizētu. Ja šāda sistēma ir pieejama, Ukraina izmanto un ievada sistēmā attiecīgos datus, tostarp izmantojot V nodaļā minēto atbalstu.

4.Šīs regulas 9., 10. un 21. pantā minētajos nolīgumos paredz arī Komisijas tiesības proporcionāli samazināt mehānisma ietvaros sniegto atbalstu un atgūt visas summas, kas iztērētas mehānisma mērķu sasniegšanai, vai pieprasīt aizdevuma atmaksu pirms termiņa gadījumos, kad konstatēti pārkāpumi, krāpšana, korupcija un interešu konflikti, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses un kurus Ukraina nav novērsusi, vai gadījumos, kad ir noticis no šādiem nolīgumiem izrietoša pienākuma nopietns pārkāpums. Lemjot par atgūstamo summu un samazinājumu vai pirms termiņa atmaksājamo summu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu un ņem vērā to, cik nopietns ir pārkāpums, krāpšana, korupcija vai interešu konflikts, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, vai cik nopietns ir pienākuma pārkāpums. Pirms samazinājuma veikšanas vai pirmstermiņa atmaksas pieprasīšanas Ukrainai dod iespēju iesniegt savus apsvērumus.

5.Personas un vienības, kas īsteno līdzekļus mehānisma ietvaros, nekavējoties ziņo 34. pantā minētajai Revīzijas padomei, Komisijai un OLAF par visiem iespējamiem vai faktiskiem krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un pārkāpumu gadījumiem, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses.

34. pants
Revīzijas padome

1.Pirms Ukraina iesniedz pirmo maksājuma pieprasījumu, Komisija izveido Revīzijas padomi.

2.Revīzijas padomē ir neatkarīgi locekļi, kurus ieceļ Komisija. Komisija var uzaicināt dalībvalstu un citu līdzekļu devēju pārstāvjus piedalīties Revīzijas padomes darbā.

3.Revīzijas padome pilda savas funkcijas pilnīgi objektīvi un darbojas saskaņā ar labāko piemērojamo starptautisko praksi un standartiem. Tā rīkojas, neskarot Komisijas, OLAF, Revīzijas palātas un – attiecīgā gadījumā – EPPO pilnvaras.

4.Revīzijas padome nodrošina regulāru dialogu un sadarbību ar Eiropas Revīzijas palātu.

5.Pildot savus pienākumus, Revīzijas padome, tās locekļi un darbinieki nelūdz un nepieņem Ukrainas valdības vai kādas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus. Revīzijas padomes darbinieku atlasei, vadībai un budžetam piemēro stingras garantijas attiecībā uz neatkarību.

6.Revīzijas padome palīdz Komisijai apkarot mehānisma ietvaros piešķirtā Savienības finansējuma nepareizu pārvaldību, jo īpaši krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un pārkāpumus, kas radušies saistībā ar visām summām, kuras izlietotas mehānisma mērķu sasniegšanai.

7.Šajā nolūkā Revīzijas padome regulāri ziņo Komisijai un nekavējoties nosūta Komisijai visu informāciju, kuru tā iegūst vai kura tai kļūst zināma, par visiem konstatētajiem gadījumiem vai nopietnām bažām attiecībā uz publiskā finansējuma nepareizu pārvaldību, kas radušās saistībā ar visām summām, kuras izlietotas mehānisma mērķu sasniegšanai.

Turklāt Revīzijas padome pieņem Ukrainai adresētus ieteikumus visos gadījumos, kad pēc Revīzijas padomes uzskata Ukrainas kompetentās iestādes nav veikušas vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, atklātu un izbeigtu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un pārkāpumus, kas ietekmējuši vai nopietni draud ietekmēt mehānisma ietvaros finansēto izdevumu pareizu finanšu pārvaldību, un visos gadījumos, kad Revīzijas padome ir konstatējusi nepilnības, kuras ietekmē Ukrainas iestāžu ieviestās kontroles sistēmas struktūru un darbību. Ukraina īsteno šādus ieteikumus vai sniedz pamatojumu, kāpēc tā to nav izdarījusi.

Revīzijas padomes ziņojumus un informāciju nosūta arī OLAF, un minētos ziņojumus un informāciju var darīt zināmu attiecīgajām Ukrainas iestādēm, jo īpaši gadījumos, kad tām ir jāveic pasākumi, lai novērstu, atklātu un izbeigtu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un pārkāpumus.

8.Revīzijas padomei ir piekļuve informācijai, datubāzēm un reģistriem, kas vajadzīgi tās uzdevumu veikšanai. Pamatnolīgumā, kas minēts 9. pantā, paredz noteikumus un kārtību, kādā Revīzijas padome piekļūst attiecīgajai informācijai un kādā Ukraina sniedz Revīzijas padomei attiecīgo informāciju.

9.Revīzijas padome var palīdzēt Komisijai, lai atbalstītu Ukrainu spēju veidošanas aktivitātēs cīņā pret publiskā finansējuma nepareizu pārvaldību.

10.Revīzijas padomes darbību finansē saskaņā ar V nodaļu.

VII NODAĻA

Darba programmas, uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

35. pants
Darba programmas

1.Palīdzību, ko sniedz mehānisma ietvaros, īsteno ar darba programmām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā. Īstenošanas aktus, ar kuriem pieņem darba programmas, pieņem saskaņā ar 39. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2.Palīdzību, ko sniedz saskaņā ar mehānisma V nodaļu, var arī īstenot ar īpašām darba programmām, ja šādas palīdzības īstenošanai nav nepieciešams noslēgt 9. un 10. pantā minētos nolīgumus.

36. pants
Uzraudzība un ziņošana

1.Komisija uzrauga mehānisma īstenošanu un novērtē 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzība ir vērsta uz aktivitātēm, kas veiktas saskaņā ar mehānismu, un ir samērīga ar šīm aktivitātēm.

2.Finansēšanas nolīgumos un aizdevuma nolīgumā, kas minēti attiecīgi 10. un 21. pantā, paredz noteikumus un kārtību, kādā Ukrainai ir jāziņo Komisijai šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām.

3.Par Savienības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, ziņo saskaņā ar 27. panta 8. punktu.

4.Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par progresu, kas panākts šīs regulas mērķu sasniegšanā.

5.Komisija 4. punktā minēto ziņojumu iesniedz komitejai, kas minēta 39. pantā.

37. pants
Mehānisma izvērtēšana

1.Pēc 2027. gada 31. decembra, taču ne vēlāk kā līdz 2031. gada 31. decembrim, Komisija veic regulas ex post izvērtēšanu. Minētajā ex post izvērtēšanā novērtē Savienības ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā.

2.Šajā ex post izvērtēšanā izmanto ESAO Attīstības palīdzības komitejas labas prakses principus, lai pārliecinātos, vai ir sasniegti mērķi, un formulētu ieteikumus turpmāko darbību uzlabošanas nolūkā.

Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm šīs ex post izvērtēšanas konstatējumus un secinājumus, kas papildināti ar Komisijas apsvērumiem un turpmākiem pasākumiem. Pēc dalībvalstu lūguma šo ex post izvērtēšanu var apspriest. Rezultātus izmanto programmu un darbību sagatavošanā un resursu piešķiršanā. Šīs izvērtēšanas un turpmākos pasākumus dara publiski pieejamus.

Saskaņā ar šo regulu sniegtā Savienības finansējuma izvērtēšanas procesā Komisija pienācīgā apjomā iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp saņēmējus, sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes, un attiecīgā gadījumā tā var censties veikt kopīgus izvērtējumus ar dalībvalstīm un citiem partneriem, cieši iesaistot Ukrainu.

VIII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

38. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no septiņām dienām pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja viena mēneša laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

39. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

40. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Komisija var iesaistīties komunikācijas aktivitātēs, lai nodrošinātu tā Savienības finansējuma redzamību, kas atvēlēts Ukrainas plānā paredzētajam finansiālajam atbalstam, tostarp veicot kopīgas komunikācijas aktivitātes ar Ukrainu. Komisija attiecīgā gadījumā var nodrošināt, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais atbalsts tiek paziņots un atzīts, izmantojot finansējuma paziņojumu.

2.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina to redzamību, tostarp attiecīgajā gadījumā pievienojot Savienības emblēmu un attiecīgu finansējuma paziņojumu ar tekstu “finansē Eiropas Savienība — Ukrainas mehānisms”, – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, – sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

3.Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar mehānismu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar mehānismu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Mehānismam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

41. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, ieskaitot sīki izstrādātu iniciatīvas izvēršanas grafiku

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tai skaitā pārdales iespēju, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība dalīta ar attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 23  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, ieskaitot sīki izstrādātu iniciatīvas izvēršanas grafiku

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tai skaitā pārdales iespēju, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme no 2024. gada līdz 2027. gadam uz saistību apropriācijām un no 2024. gada — uz maksājumu apropriācijām.

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 25   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot personālu Savienības delegācijās;

– ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

– struktūrām vai personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

–Komisijas novērtējums par attiecīgo nosacījumu izpildi pirms līdzekļu izmaksas ar iespēju ieturēt līdzekļus;

–sniegtā atbalsta samazināšana vai jebkuras summas, kas izlietota mehānisma mērķu sasniegšanai, atgūšana tādu nepilnību, krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumos, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses un kurus Ukraina nav labojusi, vai tādu saistību nopietns pārkāpums, kuras izriet no līgumiem, kas noslēgti ar Ukrainu;

–finansējuma apturēšana gadījumā, ja Ukraina neizpilda 5. pantā norādīto priekšnoteikumu.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība dalīta ar attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Daudzgadu finanšu shēma — skartās budžeta izdevumu pozīcijas 

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav nepieciešama administratīva rakstura apropriāciju izmantošana.

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir nepieciešama administratīva rakstura apropriāciju izmantošana, kā paskaidrots tālāk:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

–Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    vajadzīga DFS pārskatīšana.

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–    neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–    paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām         

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

(1)    Saskaņā ar pēdējiem atjauninātajiem datiem 2023. gada janvāra beigās šis skaitlis ietvēra dalībvalstu sniegto palīdzību (izņemot militāro atbalstu) aptuveni 7,8 miljardu EUR apmērā.

(2)    Ātrais postījumu un vajadzību novērtējums (RDNA 2).

(3)    COM(2022) 233 final.

(4)    EUCO 21/22

(5)    EUCO 24/22

(6)    Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ).

(8)    Ukraine Rapid Damage and Needs Assessment: February 2022 – February 2023 (angļu valodā). Vašingtona, Kolumbijas apgabals: Pasaules Bankas grupa, http://documents.worldbank.org/curated/en/099184503212328877/P1801740d1177f03c0ab180057556615497.

(9)    COM(2023) 337 final.

(10)    Eiropadomes secinājumi, 2022. gada 23. un 24. jūnijs. EUCO 24/22;

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2463 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido instrumentu atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023. gadā (makrofinansiālā palīdzība +) (OV L 322, 16.12.2022., 1.–14. lpp.)

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).

(13)    Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/509 (2021. gada 22. marts), ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2015/528 (OV L 102, 24.3.2021. 14. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924.–947. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/836 (2021. gada 20. maijs), ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 185, 26.5.2021., 1.lpp.).

(16)    Ātrais kaitējuma un vajadzību novērtējums, ko sagatavojusi Pasaules Banka, Eiropas Komisija un Apvienoto Nāciju Organizācija. Sk. Pasaules Bankas dokumentu .

(17)    COM(2023) 337 final.

(18)    Turpat.

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(20)    COM(2023) 337 final.

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1529 (2021. gada 15. septembris), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III) (OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp.).

(23)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(24)    COM(2023) 337 final.

(25)    Detalizētu informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx

(26)    2024. gads ir gads, kurā sākas priekšlikuma/iniciatīvas īstenošana.

(27)    Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(28)    AC — līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD — jaunākie eksperti delegācijās.

(29)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no Ukrainas atbalsta mehānisma darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(30)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.