Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52023PC0178

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, kas pārvietojas pa koplietošanas ceļiem, un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/1020

COM/2023/178 final

Briselē, 30.3.2023

COM(2023) 178 final

2023/0090(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, kas pārvietojas pa koplietošanas ceļiem, un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/1020

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 145 final} - {SWD(2023) 64 final} - {SWD(2023) 65 final} - {SWD(2023) 66 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir novērst trūkumus ES tiesību aktos attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku. Autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika ir plaša kategorija, kurā iekļauj tehniku, kas aprīkota ar piedziņas līdzekļiem. Šādu tehniku regulāri izmanto noteiktās nozarēs vai noteiktiem nolūkiem, piemēram, to izmanto kā būvniecības, lauksaimniecības, dārzkopības, komunālās saimniecības vai materiālu pārvietošanas iekārtas. ES līmenī ir saskaņoti daudzi tehniskie aspekti, kas piemērojami autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai (piemēram, tehnikas drošība, elektromagnētiskā savietojamība, trokšņu emisijas darbu veikšanas laikā, izplūdes emisijas utt.). Turklāt dažām šādas tehnikas vienībām reizēm ir jāpārvietojas pa koplietošanas ceļiem, galvenokārt, lai pārbrauktu no vienas darba vietas uz citu, un tā rezultātā tās tiek laistas Savienības tirgū arī šim nolūkam. Tomēr prasību izstrāde, piemēram, drošības jomā, tikai attiecībā uz mobilās tehnikas pārvietošanos pa koplietošanas ceļiem joprojām ir tikai dalībvalstu ziņā.

Tas, ka šobrīd valstīs atšķiras normatīvā kārtība, rada papildu izmaksas un administratīvo slogu autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas nozarē. Eiropas Komisijas 2019. gadā veiktajā izmaksu un ieguvumu pētījumā tika norādīts, ka vienotu prasību izstrāde ES līmenī varētu ļaut nozarei ietaupīt 18–22 % no atbilstības nodrošināšanas izmaksām. Sagaidāms, ka 10 gados šis priekšlikums varētu ļaut ietaupīt līdz pat 846 miljonus EUR visām ieinteresētajām personām. Tā kā administratīvās izmaksas provizoriski ir 4 % no kopējām izmaksām, saskaņā ar aprēķiniem kopējais administratīvo izmaksu ietaupījums ir 3,38 miljoni EUR gadā. Proti, vajadzība izpildīt dažādas valstu prasības attiecībā uz braukšanu pa ceļiem, projektējot, testējot un ražojot šo tehniku, rada papildu izmaksas ražotājiem. Tā kā nav saskaņotības, tiek kavēta jaunu produktu ieviešana ES un tiek radīti šķēršļi ienākšanai tirgū (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)). Tiek kavēta arī mobilās tehnikas aprite Eiropas Savienībā. Pašreizējā priekšlikuma mērķis ir risināt šo situāciju, izstrādājot saskaņotus noteikumus autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, lai stiprinātu vienoto tirgu, vienlaikus nodrošinot ceļu satiksmes drošības augstu līmeni.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Daudzus gadus ES līmenī tika saskaņoti dažādi autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas aspekti, piemēram, pamatprasības veselības un drošības jomā attiecībā uz mašīnu konstruēšanu un ražošanu (Direktīva 2006/42/EK) 1 , piesārņotāju emisijas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas (Regula (ES) 2016/1628) 2 , trokšņa emisijas no noteiktu veidu iekārtām (Direktīva 2000/14/EK) 3 un elektromagnētiskie traucējumi, ko rada šīs mašīnas (Direktīva 2014/30/EK) 4 .

Mašīnu direktīva 2006/42/EK ir galvenais reglamentējošais pamats autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas brīvai apritei vienotajā tirgū. Saskaņā ar to mobilai tehnikai, kas tiek laista vienotajā tirgū, ir jāatbilst tās I pielikumā noteiktajām būtiskām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. Šīs prasības attiecas uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas braukšanas funkcijas aspektiem, piemēram, ātruma samazināšanu, apstāšanos, bremzēšanu, sēdvietām, ierobežotājsistēmām utt. Tomēr Mašīnu direktīvā noteiktās būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību ir izstrādātas tikai darba drošības jautājumu risināšanai (t. i., kad tehnika strādā), bet neattiecas uz drošības aspektiem saistībā ar šādas tehnikas braukšanu pa koplietošanas ceļiem. 5

Daudzi transportlīdzekļu tehniskās drošības aspekti, tostarp prasības par braukšanu pa ceļiem, ir saskaņoti ES līmenī ar tiesību aktiem par transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, piemēram, ar Regulu (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, vai ar Regulu (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību. Šie tiesību akti tomēr neietver pašgājēju autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku.

Šajā priekšlikumā iespēju robežās tiek izmantota tāda pati pieeja un struktūra, kāda ir izmantota ES tipa apstiprinājuma regulējumā mehāniskiem transportlīdzekļiem (Regula (ES) 2018/858) 6 un lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem (Regula (ES) Nr. 167/2013) 7 ,,, lai nodrošinātu maksimālu saskanību ar spēkā esošajiem tiesību aktiem transportlīdzekļu jomā. Attiecībā uz tehniskajām prasībām un administratīvajiem noteikumiem šis priekšlikums ir izstrādāts, cieši pamatojoties uz Regulu (ES) 167/2013. Savukārt attiecībā uz tirgus uzraudzību šajā priekšlikumā ir iekļauti līdzīgi noteikumi kā Regulā (ES) 2018/858, kas arī ir balstīti uz jauno tiesisko regulējumu 8 . Turklāt līdzīgi tiek izveidots Ieviešanas informācijas apmaiņas forums, lai valsts iestādēm palīdzētu vienveidīgi visā Savienībā piemērot un izpildīt šīs regulas prasības. Tas nodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus un ļauj izvairīties no tā, ka Savienībā tiek piemērota atšķirīga prakse.

Šis priekšlikums neietekmē autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai citu piemērojamo Savienības tiesību aktu piemērojamību un papildina tai skaitā Savienības regulējumu šādās jomās:

(a)būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību saistībā ar mašīnu konstruēšanu un ražošanu, piemēram, Direktīva 2006/42/EK;

(b)piesārņotāju emisijas, ko rada autoceļiem neparedzēta tehnika, piemēram, Regula (ES) 2016/1628;

(c)trokšņa emisijas, piemēram, Direktīva 2000/14/EK;

(d)elektromagnētiskā savietojamība, piemēram, Direktīva 2014/30/ES vai Direktīva 2014/53/ES.

Saskaņotība ar citām ES politikas jomām

Šī iniciatīva saskan ar spēkā esošajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un papildina tos, jo īpaši tiesisko regulējumu transportlīdzekļu apstiprināšanas un tirgus uzraudzības jomā un jauno tiesisko regulējumu, kā minēts iepriekš.

Tā palīdz arī īstenot ES stratēģijas par vienotā tirgus regulējumu un ES industriālo stratēģiju. Tā vienkāršos normatīvās prasības autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ražotājiem saskaņā ar Komisijas paziņojumu Kopienas acquis pārskatīšana un vienkāršošana 9 , kurā ir noteikta mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēma kā prioritārā joma Kopienas tiesību aktu vienkāršošanai. Šī iniciatīva patiešām veltīta vienai no pēdējām transportlīdzekļu kategorijām attiecībā uz braukšanu pa ceļiem. Šī iniciatīva ir arī viens no centieniem paātrināt ES rūpniecības zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā mudināts 2021. gada maija industriālās stratēģijas atjaunināšanas dokumentā 10 .

Visbeidzot, šis priekšlikums palīdz sasniegt ES mērķi padarīt ceļus drošākus, jo īpaši, kā norādīts Komisijas dienestu darba dokumentā “ES ceļu satiksmes drošības politikas satvars 2021.–2030. gadam — ieteikumi turpmākiem pasākumiem virzībā uz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaitu tuvināšanu nullei” 11 . Komisija sagatavoja šo dienestu darba dokumentu 2018. gada maijā kā mobilitātes paketes “Eiropa kustībā” sastāvdaļu. Tas nosaka, kā ES ceļu drošības politika tiek pārveidota par rīcību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants.

Subsidiaritāte

Šis priekšlikums rada saskaņotu tiesisko regulējumu autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas jomā, pēc pārejas laikposma aizstājot dažādos regulatīvos režīmus, kas šobrīd ir spēkā dalībvalstīs. Tā mērķis ir uzlabot vienotā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu ceļu satiksmes drošības līmeni. Dalībvalstu atšķirīgie regulatīvie režīmi ir radījuši pretrunas vienotajā tirgū, tie rada ekonomisko un administratīvo slogu un šķēršļus autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas brīvai apritei. Drošības noteikumu saskaņošanu autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas braukšanai pa ceļiem un tās brīvas aprites nodrošināšanu saistībā ar šiem aspektiem var veikt tikai ES līmenī.

Nerīkojoties ES līmenī, vienotais tirgus paliks sadrumstalots, kā rezultātā visā ES veidosies vēl atšķirīgākas prasības attiecībā uz mobilās tehnikas braukšanu pa ceļiem.

ES tipa apstiprinājuma regulējuma izstrāde mobilajai tehnikai un atbilstoša tirgus uzraudzības regulējuma izstrāde ir vienīgais veids, kā panākt taisnīgāku un dziļāku vienoto tirgu šajā nozarē. Ar valsts tiesību aktiem šādu rezultātu nevar sasniegt salīdzināmā pakāpē. Tas, ka valstu līmenī tiek īstenotas atšķirīgas pieejas, rada šķēršļus ienākt tirgū ražotājiem, kas atrodas vienā dalībvalstī un vēlas eksportēt uz citām dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka šādiem ražotājiem ir jāpielāgo sava produkcija katrā dalībvalstī noteiktām konkrētām valsts prasībām un jāuzņemas attiecīgās regulatīvās izmaksas.

Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus, kuri saistīti ar vienotā tirgus pareizu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu satiksmes drošības līmeni uz koplietošanas ceļiem.

Priekšlikums ar dažiem pielāgojumiem atbilst loģikai, kas ietverta iepriekš minētajā un labi izstrādātajā tipa apstiprinājuma regulējumā mehāniskajiem transportlīdzekļiem un lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem. Ir pierādījies, ka šis atsauces regulējums pienācīgi stimulē vienoto tirgu attiecībā uz šiem transportlīdzekļiem. Tā kā šis priekšlikums ļoti līdzinās ES tipa apstiprinājuma regulējumam attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mazināsies ar akta īstenošanu saistītais administratīvais slogs. Iespēju robežās un pienācīgi pamatotos gadījumos regulējums tika vienkāršots, lai ņemtu vērā to, ka vairāki ar šīm mašīnām saistīti drošības aspekti jau tiek reglamentēti ar būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas sniegtas Mašīnu direktīvas I pielikumā.

Juridiskā instrumenta izvēle

Regulas izmantošana ir uzskatāma par atbilstošu un nepieciešamu, jo tā sniedz garantijas par šajā aktā norādīto procedūru un prasību tiešu un saskaņotu piemērošanu. Direktīva, kas paredz prasību transponēšanu, varētu radīt valsts pārvaldes iestādēm ievērojamu resursu patēriņu, nesniedzot pievienoto vērtību ceļu satiksmes drošības ziņā. Ņemot vērā, ka saskaņošana ir tehniska un detalizēta procedūra un ir bieži jāpielāgojas tehnikas attīstībai, valsts pārvaldes iestādēm ir ierobežotas praktiskas iespējas atkāpties no šā priekšlikuma normām.

Priekšlikuma pamatā joprojām ir dalīto līmeņu pieeja, kas ieviesta jau mehānisko transportlīdzekļu ES tipa apstiprināšanas regulējumā. Šī pieeja paredz likumdošanu trīs posmos:

·pamatnoteikumi un darbības joma ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, kuras pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants un ko pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;

·detalizētas tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas, pamatojoties uz pamatnoteikumiem, tiks noteiktas deleģētajos aktos, ko Komisija pieņem saskaņā ar LESD 290. pantu, un

·īstenošanas aktus, kuros ir noteikti administratīvie noteikumi, piemēram, informācijas dokumenta un tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapa, atbilstības sertifikāts utt., Komisija pieņems saskaņā ar LESD 291. pantu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIESANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šajā lietā ir notikušas vairākas šādas apspriedes:

2016. gadā tika aptaujātas 35 ieinteresētās personas, lai sāktu pētījumu par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas braukšanas pa ceļiem prasību saskaņošanu ES līmenī 12 ;

2017. gadā tika saņemta atgriezeniskā saite par sākotnējo ietekmes novērtējumu 13 , kā arī notika darbseminārs, kura mērķis bija iegūt valsts iestāžu (satiksmes ministriju) viedokļus par iespējamo politikas variantu virzību;

2018. gadā tika rīkots 2. darbseminārs, kurā sīkāk apspriests vēlamais politikas variants un sāktas debates par tehniskajām prasībām 14 ;

2019. gadā tika aptaujātas 90 ieinteresētās personas, uz kā pamata tika veikts izmaksu un ieguvumu pētījums 15 , no 2019. gada maija līdz septembrim tika veikta mērķorientēta apspriešana ar dalībvalstīm 23 ES valodās, izmantojot ES apsekojumu 16 , un 2019.gada decembrī tika rīkots darbseminārs dalībvalstu iestādēm, tehniskajiem dienestiem, paziņotajām struktūrām un Eiropas ieinteresēto personu organizācijām, kurā tika izklāstīti izmaksu un ieguvumu pētījuma un mērķorientētās apspriešanas rezultāti un tika turpināta diskusija par politikas variantiem, darbības jomu un tehniskajām prasībām 17 ;

2020. gadā tika laista klajā sabiedriskā apspriešana 23 ES valodās, izmantojot ES aptauju, un tā ilga 12 nedēļas no 2020. gada novembra līdz 2021. gada februārim 18 ;

2021. gadā notika darbseminārs ar visām galvenajām ieinteresētajām personām, lai informētu par publiskās apspriešanas procesa galvenajiem rezultātiem un apspriestu politikas variantu, darbības jomas un tehnisko prasību virzību 19 .

2022. gadā notika darbseminārs ar visām galvenajām ieinteresētajām personām, lai dalītos un iegūtu atgriezenisko saiti par galvenajām iezīmēm, kas raksturo gatavoto likumdošanas priekšlikumu par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas apstiprinājumu izmantošanai uz ceļiem 20 .

Turklāt notika vairākas divpusējas sanāksmes ar ieinteresētajām personām, kurās tika dziļāk analizēti daži lietas aspekti.

Ieinteresēto personu viedokļi par politikas variantiem (viedokļu vairākums) ir salīdzināti un apkopojuma veidā sniegti šajā tabulā.

Politikas variants

Dalībvalstu iestādes, kas piešķir apstiprinājumu izmantošanai uz ceļiem

Ražotāji un izplatītāji

Nomas uzņēmumi un tiešie lietotāji

Tehniskie pakalpojumi

PV 0: Pamatscenārijs

PV 1a: Tipa apstiprināšana

Vēlamais

PV 1b: Vienkāršota tipa apstiprināšana

Vēlamais

Vēlamais

Vēlamais

PV 2: CE marķējums

Direktīva

Regula

Vēlamais

Vēlamais

Vēlamais

Vēlamais

Obligāti

Vēlams, vispirms neobligāti, vēlāk — obligāti

Vēlamais

Neobligāti

Vēlamais

Vēlamais

Pašgājēja un velkama tehnika iekļauta tvērumā

Vēlamais

Tikai pašgājēja tehnika iekļauta tvērumā

Vēlamais

Vēlamais

Nav maksimālā projektētā ātruma ierobežojuma

Vēlamais

Maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h

Vēlamais

Vēlamais

Ietekmes novērtējums

Šo priekšlikumu pamato ietekmes novērtējums. Saistītā informācija pieejama vietnē: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/1198-Road-circulation-requirements-for-mobile-machinery_en .

Izskatīto politikas variantu izklāsts.

   0 variants. Pamatscenārijs. Neko nedara.

   1. variants. ES apstiprinājums visai mobilai tehnikai, ko piešķir dalībvalstu iestādes (vecā pieeja). Šis politikas variants atbilst ES regulējuma principiem transportlīdzekļu jomā, proti, ka tiesību aktos ir iekļautas tehniskās specifikācijas, kas nepieciešamas vispārīgo prasību izpildei.

- 1.a variants. Tipa apstiprinājums. Vairumam sastāvdaļu, sistēmu un atsevišķu tehnisko vienību apstiprinājumu to izmantošanai uz ceļiem sniegtu trešā persona.

- 1.b variants. Vienkāršots tipa apstiprinājums. Sastāvdaļām, sistēmām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir svarīgākas ceļu satiksmes drošībai, atbilstības novērtējumu sniegtu trešā persona (neatkarīga pilnvarota struktūra). Sastāvdaļām, sistēmām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir mazāk svarīgas ceļu satiksmes drošībai, atbilstības novērtējumu varētu sagatavot, pamatojoties uz ražotāja ziņojumiem vai pašsertifikāciju.

   2. variants. CE marķējums visai mobilai tehnikai, ko piešķir ražotājs (jauna pieeja). Šis politikas variants atbilst jaunā ES regulējuma principiem autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas jomā (piemēram, Mašīnu direktīvai), saskaņā ar kuriem tiesību aktos ietver tikai būtiskās drošības prasības, nevis detalizētas tehniskās specifikācijas.

Būtībā visus variantus var īstenot, izdodot vai nu direktīvu, vai regulu.

Tika izvērtēti arī šādi tiesību aktu aspekti: i) padarīt to obligātu (aizstājot šobrīd spēkā esošos 27 valstu noteikumus) vai neobligātu (alternatīva šobrīd spēkā esošajiem 27 valstu noteikumiem); ii) iekļaut (vai neiekļaut) velkamo aprīkojumu tvērumā; iii) iekļaut (vai neiekļaut) tvērumā tikai tādu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kuras maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h.

Vēlamais politikas variants ir 1.b variants (vienkāršots tipa apstiprinājums), obligāts (pēc pārejas laika), aptver tikai pašgājēju tehniku (ko nevelk), ar maksimālo projektēto ātrumu līdz 40 km/h, regulas veidā.

Tipa apstiprinājuma sistēma, kas detalizēti nosaka tehniskās specifikācijas tiesību aktos, ir plaši atzīts un uzticams regulējums ceļu satiksmes drošībai ES. Tā būtu jāvienkāršo, lai būtu samērīga un ņemtu vērā autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas īpašības (to, ka tā reti brauc pa ceļiem). Obligātā politika, šķiet, ir piemērotāka pēc pārejas perioda, kurā ražotājiem būs iespēja vai nu pieteikties ES tipa apstiprinājumam (un ieguvumiem, ko sniedz brīva aprite), vai pieteikties nacionālajam tipa apstiprinājumam (kas ir spēkā tikai šajā valstī).

Noteikumi varētu attiekties tikai uz pašgājēju tehniku, jo lielajam vairumam velkamās tehnikas jau ir tipa apstiprinājums saskaņā ar citām transportlīdzekļu kategorijām. Tehnikai, uz kuru attiecas šī regula, varētu būt maksimālais projektētais ātrums 40 km/h. Lielāks ātrums, domājams, nav vajadzīgs un arī nav atbilstošs šāda veida tehnikai. Ātrāku transportlīdzekļu ražotāji var principā izvēlēties šobrīd pieejamās citu transportlīdzekļa kategoriju tipa apstiprināšanas procedūras.

Ņemot vērā, ka trokšņa emisijas vairumam attiecīgās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas jau ir ietvertas Direktīvā 2000/14/EK 21 , šī autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika ir ļoti maza daļa no transportlīdzekļiem, kas pārvietojas pa ES ceļiem, un, tā kā tvērumā maksimālais projektētais ātrums nepārsniegs 40 km/h, domājams, nav vajadzības paredzēt īpašas trokšņa prasības papildus jau esošajām prasībām.

Visbeidzot, tā kā tehniskās prasības tiks sīki detalizētas un dalībvalstīm praktiski nebūs nekādas rīcības brīvības, tās transponējot, vēlamā forma ir regula.

Saskaņota vienkāršotā tipa apstiprināšanas politika braukšanai pa ceļiem iesaistītajām ieinteresētajām personām radīs šādu ietekmi.

·Ražotājiem un izplatītājiem: i) būs vieglāk iekļūt tirgū; ii) tiks novērsti kavējumi saistībā ar apstiprināšanu vairākās ES valstīs; iii) par piektdaļu samazināsies atbilstības izmaksas; iv) uzlabosies to konkurētspēja ES un ārpus tās.

·Nomas uzņēmumiem un tiešajiem lietotājiem: i) par piektdaļu samazināsies atbilstības izmaksas; ii) būs vieglāk izmantot un atkārtoti pārdot tehniku pāri iekšējām ES robežām; iii) būs lielāka autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas izvēle; iv) būs pieejamas inovatīvākas konstrukcijas.

·Dalībvalstu iestādēm: būs jāpielāgojas jaunajām sistēmām, tomēr iestādes, kuras tas skar, neuzskata to par problēmu vai būtisku slogu.

·Tehniskajiem dienestiem: būs jāpielāgojas jaunajai sistēmai, un tiem palielināsies darba apjoms un ieņēmumi, tomēr to varētu mīkstināt tas, ka apstiprinājumu skaits, visticamāk, samazināsies, jo ražotājiem būs jāsaņem apstiprinājums tikai vienā ES valstī.

·Ceļu satiksmes dalībniekiem: būs ieguvums no saskaņotiem noteikumiem, kas nodrošina augstu ceļu satiksmes drošību visā ES.

Kopējie ieguvumi ekonomikas dalībniekiem ir šādi: provizoriskie neto ietaupījumi 846 miljoni EUR 10 gados, no tiem 502 miljoni EUR ražotājiem un izplatītājiem un 344 miljoni EUR nomas uzņēmumiem un tiešajiem lietotājiem. Lielāku apgrozījumu tehniskajiem dienestiem daļēji kompensē apstiprinājumu kopējā skaita samazinājums.

Provizoriskās izmaksas ražotājiem, izplatītājiem, nomas uzņēmumiem un tiešajiem lietotājiem kompensē daudz lielāki provizoriskie ietaupījumi. Neto ietaupījumu aplēses ir sniegtas iepriekš.

Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas nozarē 98 % uzņēmumu ir MVU, kas nodrošina 18 % ieņēmumu un 30 % nodarbinātības. Daudzi MVU ir spēcīgi eksportētāji, un vienkāršoti noteikumi visā ES tiem sniegs būtisku ieguvumu. Citi varēs turpināt piemērot valstu noteikumus. Tiek lēsts, ka MVU neto ietaupījumi 10 gados būs 152 miljoni EUR.

Sabiedriskais ieguvums būs lielāka ceļu satiksmes drošība visā ES.

Regulējuma kontroles padome (RSB) 2021. gada 10. decembrī sniedza savu atzinumu, pamatojoties uz kuru ietekmes novērtējums tika pārskatīts šādi:

Regulējuma kontroles padomes ieteikumi

Ieviestās izmaiņas

(B) Konstatējumu kopsavilkums

1) Ziņojumā nav pietiekami paskaidrots, kāpēc šajā nozarē nedarbojas savstarpēja atzīšana un kāpēc savstarpējas atzīšanas principa ievērošana nav viens no politikas variantiem.

Tagad 2. sadaļā, kas sniedz problēmas aprakstu, ir detalizētāk apspriests, kāpēc savstarpēja atzīšana nedarbojas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas nozarē, lai arī tā ir tehnisko noteikumu joma, kurā nav ES saskaņošanas. Turklāt 5.1. un 5.3. sadaļā ir plašāk analizēts, kāpēc nedarbojas un arī nākotnē nedarbotos savstarpēja atzīšana, paskaidrojot, kāpēc tika atmests politikas variants, kura mērķis būtu veicināt savstarpēja atzīšanas principa praktisku īstenošanu.

2) Ziņojumā nav sniegti pārliecinoši pierādījumi, ka saskaņotu noteikumu neesības dēļ ir vairāk nelaimes gadījumu, kuros iesaistīta autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika. Tajā nav pamatots, kāpēc iniciatīvas mērķis ir vienādas prasības un tehniskie risinājumi ceļu satiksmes drošībai.

7. sadaļā ir labāk paskaidrots, kāpēc saskaņotas prasības varētu palielināt autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ceļu satiksmes drošības līmeni visā ES un kāpēc ceļu satiksmes drošībai ir vajadzīgas vienādas prasības un tehniskie risinājumi un nevis tikai pietiekami augstas prasības. Tas pamato izraudzītā varianta izvēli, jo galvenais noteicošais faktors ir tas, ka tam ir augstāks ceļu satiksmes drošības rādītājs.

Variantu novērtējums, kas sniegts 6. sadaļā, paskaidro, kā šī iniciatīva konkrēti veicinās ceļu satiksmes drošību, un precizē, vai visi varianti var sasniegt šos mērķus. 4. sadaļā, kurā ir aprakstīti konkrētie mērķi, ir apspriesti ceļu satiksmes drošības ierobežojumi kā jaunās politikas mērķis un tas, kā, neraugoties uz tiem, varētu uzlabot ceļu satiksmes drošību, pieņemot piedāvāto politiku.

3) Ziņojumā nav skaidrs, kāda metodoloģija ir izmantota izmaksu un izmaksu ietaupījumu aplēsēm. Nav parādīta pierādījumu bāzes ticamība un stingrība.

Tagad 2. sadaļā, kurā ir sniegts problēmas apraksts, ir skaidri aprakstītas dažādas izmaksu kategorijas, detalizētāk norādot, kādas izmaksas rodas katrai ietekmētajai grupai (ražotājiem, izplatītājiem, nomas uzņēmumiem, tiešajiem lietotājiem un iestādēm). Tāpat 2. sadaļā ir precizēts, kā tiek aplēstas netiešās izmaksas, un apspriests, vai tās ir reālas un vai pastāv to pārvērtēšanas risks, un ir noteikts, kuras izmaksas un ietaupījumi ir savstarpēji atbilstoši. 2. un 6. sadaļā, kā arī šajā 1. pielikumā, kurā tika novērtēta aplēšu ticamība, kā arī iespējamā nenoteiktība, kas varētu ietekmēt pierādījumu bāzi, tika pievienoti papildu precizējumi par izmaksu un izmaksu ietaupījumu aplēsēm izmantoto metodoloģiju, informācijas avoti un galvenie pieņēmumi.

4) Nav skaidrs, kāpēc ziņojumā nav novērtēti konstrukcijas papildu elementi kā viens no galvenajiem politikas variantiem. Nav paskaidrots, kādā apmērā varētu mainīties ietekmes novērtējums un izraudzītā varianta izvēle, ja šie konstrukcijas elementi analīzē tiktu ņemti vērā.

Ziņojuma 6. sadaļā ir pamatots, kāpēc konstrukcijas papildu elementi, kas ietekmē obligātumu, kā arī saskaņoto noteikumu tvērums tika vērtēti atsevišķi no galvenajiem politikas variantiem. Tā 7. sadaļā ir arī aprēķināts, kādu ietekmi radīs šo konstrukcijas elementu izvēle. Proti, ziņojuma 7. sadaļā ir izvērtēts, kā varētu mainīties provizoriskā ietekme, ja ES un valstu noteikumi pastāv līdztekus vai ja to piemērošanas joma tiek sašaurināta. Ir arī precizēts, kāpēc izraudzītā varianta izvēle nemainītos, ņemot vērā šos konkrētos konstrukcijas elementus. Standartizētajā tabulā, kas sniegta 3. pielikumā, tika izmainītas izmaksas un ieguvumi, lai ietvertu konstrukcijas papildu elementus, kas ir izraudzītā varianta sastāvdaļa.

C) Ko uzlabot

1) Savstarpēja atzīšana

Problēmas aprakstā, kas sniegts 2. sadaļā, ir sīkāk apspriests, kāpēc mobilās tehnikas nozarē, lai arī tā ir tehnisko noteikumu joma, kuru nesaskaņo ES līmenī, nedarbojas savstarpēja atzīšana, un kāpēc šā iemesla dēļ nav politikas varianta, kura mērķis būtu veicināt savstarpējas atzīšanas principa praktisku īstenošanu.

2) Problēmas aprakstā būtu jāsniedz skaidrs pārskats par dažādām izmaksu kategorijām.

Problēmas aprakstā, kas sniegts 2. sadaļā, ir sīkāk raksturotas izmaksas, kas ražotājiem ir radušās saistībā ar kavējumiem ienākšanai tirgū, skaidri nošķirot tās no tiešajām izmaksām, kā arī ir izklāstīts, kā tās ir aprlēstas katrai ietekmētajai grupai (ražotājiem, izplatītājiem, lietotājiem, nomas uzņēmumiem un iestādēm). 1.–4. pielikumā ir sniegtas detalizētākas ziņas par datu ierobežojumiem un aprēķina metodēm.

3) Kāpēc saskaņotas prasības

6. sadaļā ir paskaidrots, kāpēc saskaņotas prasības varētu palielināt mobilās tehnikas drošības līmeni ceļu satiksmē visā ES un kāpēc ceļu satiksmes drošībai ir nepieciešamas vienādas prasības un tehniskie risinājumi, un nevis tikai pietiekami augstas prasības.

4) Ceļu satiksmes drošība kā pakārtots mērķis

4. sadaļā ir skaidri precizēts, ka ceļu satiksmes drošība ir pakārtots mērķis, nevis viens no konkrētajiem pamatmērķiem. 6. sadaļā paskaidrots, kādu devumu šī iniciatīva sniegs konkrēti ceļu satiksmes drošībai un kā un kādā apmērā katrs no variantiem var nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu.

5) Jaunā politika pretstatā īstenošanas tiesību aktiem

8. sadaļā ir precizēts, kas ir nolemts tagad, pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu, un kas tiks nolemts vēlāk ar īstenošanas tiesību aktiem.

6) Izmaksu un ietaupījumu skaitliskai noteikšanai izmantotā metodoloģija

6. sadaļā ir sniegti informācijas avoti un galvenie pieņēmumi, savukārt 1. un 4. pielikumā ir detalizētāk izvērtēta aplēšu ticamība un iespējamā nenoteiktība, kas ietekmē pierādījumu bāzi.

7) Konstrukcijas papildu elementu novērtējums

6. sadaļā ir paskaidrots, kāpēc konstrukcijas papildu elementi, kas ietekmē saskaņoto noteikumu tvērumu un ieviešanu, ir novērtēti atsevišķi no politikas galveno variantu analīzes, un izvērtēts, kā ietekme varētu mainīties atkarībā no šo konstrukcijas elementu izvēles. Izmaksu un ieguvumu tabulā, kas sniegta 4. pielikumā, ir ietverti konstrukcijas papildu elementi, kas ir izraudzītā varianta sastāvdaļa.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Lai pielāgotos jaunajai regulai, dalībvalstīm būs jāsedz dažas pielāgošanās izmaksas. Tomēr, tā kā tās jau rīkojas saskaņā ar vairākiem citu transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma regulējumiem, tām ir izveidota struktūra un tehniskie dienesti, lai varētu rīkoties saskaņā ar šo papildu regulu, neradot būtisku apgrūtinājumu.

Šī iniciatīva neietekmē ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un pārraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Tiklīdz izvēlētais politikas variants tiek īstenots, tā faktiskā ietekme ir jāpārrauga un jāsalīdzina ar mērķiem un gaidāmo ietekmi. Komisijas ekspertu grupa regulāri tiksies un uzkrās zināšanas no visas mobilās tehnikas nozares, lai analizētu šīs regulas piemērojamību un īstenošanu visās ES valstīs.

Lai ievāktu nepieciešamo informāciju, tiek piedāvāti vismaz šādi rādītāji:

·cik daudz ES apstiprinājumu ir piešķirts katrā dalībvalstī attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku;

·cik daudz nacionālo apstiprinājumu ir piešķirts katrā dalībvalstī attiecībā uz jaunu mobilo tehniku salīdzinājumā ar nacionālo apstiprinājumu vidējo piešķirto skaitu pēdējos piecos kalendārajos gados pirms jaunās regulas piemērošanas sākuma;

·dalībvalstu ziņojumi par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīta mobilā tehnika;

·atbilstības tiešās izmaksas par katra jauna tehnikas veida ES tipa apstiprinājumu (šo rādītāju var novērtēt tikai apsekojuma veidā, kas veikts kā ietekmes novērtējuma pētījuma sastāvdaļa; atkārtots šāds apsekojums, kas veikts pēc jaunā tiesību akta pilnīgas īstenošanas, varētu sniegt salīdzināmu rādītāju); un

·netiešie izmaksu ietaupījumi, ko sniedz katra jauna tehnikas veida ES apstiprinājums (tirgus kavējumi), ko nosaka, izmantojot apsekojumus pēc jaunā tiesību akta pilnīgas īstenošanas.

Jaunā regula būtu jānovērtē piecu gadu laikā pēc tās piemērošanas sākuma.

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Cik iespējams, priekšlikumā izmantota Regulas (ES) Nr. 167/2013 struktūra. Ierosinātais tiesību akts skar Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) jautājumu, un tāpēc tas būtu jāattiecina uz EEZ.

I NODAĻA

Šajā nodaļā ir noteikts priekšlikuma mērķis, proti:

noteikt tehniskās prasības tās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas drošībai ceļu satiksmē, kas ietilpst priekšlikuma piemērošanas jomā, un administratīvos noteikumus šādas tehnikas ES tipa apstiprinājumam; un

noteikt tirgus uzraudzības noteikumus un procedūras autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kas ietilpst ES tipa apstiprinājuma piemērošanas jomā saskaņā ar šo priekšlikumu.

Turklāt ir noteikts tvērums, proti, ka tas attiecas uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas laista ES tirgū, un uzskaitot konkrētus izņēmumus. Piemēram, šajā nodaļā ir noteikts, ka priekšlikums neattiecas uz individuāliem apstiprinājumiem, transportlīdzekļiem, kuriem piemērojama Regula (ES) Nr. 167/2013, Regula (ES) Nr. 168/2013 vai Regula (ES) 2018/858, un autoceļiem neparedzētu tehniku, kuras maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h.

Visbeidzot, tās 3. pantā ir iekļautas priekšlikumā izmantoto terminu definīcijas.

II NODAĻA

Šajā nodaļā ir sniegti dalībvalstu, apstiprinātāju iestāžu un ekonomikas dalībnieku (ražotāju, ražotāja pārstāvju, importētāju un izplatītāju) pienākumi.

Proti, dalībvalstu pienākums ir:

ļaut laist tirgū, reģistrēt vai sākt ekspluatēt tikai tādu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas atbilst šajā priekšlikumā noteiktajām prasībām; un

organizēt un veikt tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tirgus uzraudzības pasākumus un pārbaudes, kas tiek laista tirgū saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 IV, V un VII nodaļu.

Ražotāju pienākums ir nodrošināt, ka tirgū tiek laista tikai atbilstoša autoceļiem neparedzēta tehnika.

Ir uzskaitītas arī tehniskās prasības, lai nodrošinātu autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas drošībai ceļu satiksmē. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu detalizētas tehniskās prasības, procedūras un testus.

Visbeidzot, ir iekļauts vispārīgs noteikums, ka autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku dara pieejamu, sāk ekspluatēt vai reģistrē tikai tad, ja tā ir atbilstoša.

III–VIII NODAĻA

Šajās nodaļās ir iekļauti noteikumi par ES tipa apstiprinājuma procedūru un saistītajiem jautājumiem, piemēram, ES tipa apstiprinājuma sertifikāts, atbilstības sertifikāts un marķējums.

Konkrētāk, tajās ir noteikumi par: i) pieteikumu un informācijas mapi, kas jāiesniedz; ii) kā un kad apstiprinātājai iestādei ir pienākums piešķirt tipa apstiprinājumu; iii) ES tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā grozījumu, kad nepieciešams; iv) procedūrām, kas izmantojamas, lai parādītu atbilstību tehniskajām prasībām; v) ES tipa apstiprinājumu derīgumu un vi) pienākumu izsniegt atbilstības sertifikātu un likt obligāto plāksnīti ar marķējumu.

IX NODAĻA

Šajā nodaļā ir iekļauti noteikumi par ES tirgus uzraudzību, ES tirgū laistas autoceļiem neparedzētas tehnikas ES pārbaudēm un par ES drošības procedūrām. Ir iekļauti Lēmuma Nr. 768/2008/EK noteikumi un dotas atsauces uz nesen pieņemto Tirgus uzraudzības regulu (Regulu (ES) 2019/1020).

X NODAĻA

Saskaņā ar šo nodaļu ražotājiem ir pienākums sniegt tādu tehnisko informāciju, kas neatšķiras no apstiprinātājas iestādes apstiprinātiem datiem.

XI NODAĻA

Šajā nodaļā ir noteiktas prasības, kas attiecas uz tehniskajiem dienestiem un šo dienestu norīkošanas procedūrām.

XII NODAĻA

Šajā nodaļā ir sniegta informācija par to, ka Komisija īsteno savas pilnvaras pieņemt īstenošanas un deleģētos aktus saskaņā ar šo priekšlikumu.

XIII NODAĻA

Šajā nodaļā ir izveidots forums, grozīta Regula (ES) 2019/1020, noteiktas soda sankcijas un ziņošanas prasības un norādīti piemērošanas un spēkā stāšanās datumi.

Šajā nodaļā ir iekļauts pārejas noteikums, kas ļauj dalībvalstīm astoņus gadus no šīs regulas piemērošanas dienas piemērot valsts tiesību aktus par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas nacionālo tipa apstiprinājumu braukšanai pa koplietošanas ceļiem. Ja autoceļiem neparedzēta tehnika atbilst šiem valsts tiesību aktiem, tai nebūs priekšrocību, ko sniedz brīva aprite.

2023/0090 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, kas pārvietojas pa koplietošanas ceļiem, un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/1020

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā atzinumu, ko sniegusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 22 ,

kas rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Pašgājējai mobilai tehnikai, kurai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK 23 (“autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika”) un kas ir konstruēta vai ražota nolūkā veikt darbus, dažkārt vai bieži varētu būt vajadzība pārvietoties pa koplietošanas ceļiem, galvenokārt lai pārvietotos no vienas darba vietas uz citu.

(2)Noteikti autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas konstruēšanas un ražošanas aspekti jau ir iekļauti Savienības saskaņošanas tiesību aktos, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1628 24 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/14/EK 25 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/30/ES 26 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/53/ES 27 un Direktīvā 2006/42/EK.

(3)Attiecībā uz mobilās tehnikas drošību Direktīva 2006/42/EK ir galvenais reglamentējošais akts, ko piemēro šādai tehnikai, kad to laiž Savienības tirgū. Tajā ir noteiktas būtiskās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas piemērojamas tādai mobilās tehnikas braukšanas funkcijai ārpus ceļiem kā ātruma samazināšana, apstāšanās, bremzēšana, vadīšanas pozīcijas, ierobežotājsistēmas utt. Tomēr šīs direktīvā noteiktās būtiskās prasības attiecībā uz drošību un veselību aptver tikai drošību tehnikas ekspluatācijas laikā, bet neskar drošības aspektus, tehnikai pārvietojoties pa koplietošanas ceļiem.

(4)Tā kā nav saskaņotu noteikumu par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas drošību ceļu satiksmē, ekonomikas dalībniekiem, kas ražo vai piegādā Savienības tirgū autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, ir būtiskas izmaksas saistībā ar dalībvalstu atšķirīgām normatīvām prasībām. Turklāt šādai tehnikai ceļu satiksmes drošība visā Savienības teritorijā netiek nodrošināta viendabīgi. Attiecīgi ir jāizstrādā saskaņoti noteikumi Savienības līmenī attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas drošību ceļu satiksmē.

(5)Lai pilnveidotu un darbinātu Savienības iekšējo tirgu, ieteicams izveidot saskaņotu tipa apstiprinājuma sistēmu tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas drošībai ceļu satiksmē, ar kuru paredzēts braukt pa koplietošanas ceļiem.

(6)Tā kā šīs regulas mērķis ir novērst riskus, ko rada tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas braukšana pa ceļiem, kas konstruēta un ražota darbu veikšanai, nevis cilvēku, dzīvnieku vai preču pārvadāšanai (izņemot, lai pārvadātu materiālus, kas papildina tehnikas ekspluatāciju), šī regula nav piemērojama tehnikai, kas paredzēta vienīgi cilvēku, dzīvnieku vai preču pārvadāšanai. Visu veidu jaunās individuālās mobilitātes ierīces (tostarp elektriskie motorolleri, ar ko var braukt stāvus vai sēdus, pedāļu velosipēdi ar papildu elektropiedziņu, tostarp tādi, kas paredzēti komerckravu pārvadāšanai, pašbalansa transportlīdzekļi, tostarp pašbalansa personīgie transportieri un žirodēļi, elektriski vienriteņi, elektriski skrituļdēļi un “vienriteņa” dēļi) tāpēc nav iekļautas šajā regulā.

(7)Tā kā šīs regulas mērķis ir risināt jautājumu saistībā ar tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas braukšanu pa ceļiem, kas konstruēta un ražota darbu veikšanai, nevis strādnieku pārvadāšanai, šī regula nebūtu piemērojama arī mobilajai tehnikai, kas aprīkota ar vairāk nekā trim sēdvietām, ieskaitot vadītāja sēdvietu.

(8)Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tirgū lielākoties ir autoceļiem neparedzēta lēngaitas mobilā tehnika. Turklāt dažas dalībvalstis ir noteikušas, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika var braukt pa ceļiem ar ātrumu, kas nepārsniedz 40 km/h. Turklāt, tā kā ceļu satiksmes drošības riski ir proporcionāli braukšanas ātrumam, nebūtu loģiski, ka regulējumā, kas risina tikai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas drošības riskus, nevis parasto transportlīdzekļu drošības riskus, tiktu iekļauta autoceļiem neparedzēta ātrgaitas mobilā tehnika. Šo regulu tāpēc nebūtu jāpiemēro mobilajai tehnikai, kuras maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 40 km/h.

(9)Individuālus apstiprinājumus var izmantot tehnikai, kas pārvietojas tikai vienas dalībvalsts teritorijā, un tāpēc šādi apstiprinājumi nebūtu jāiekļauj regulas tvērumā.

(10)Tā kā mazie un vidējie uzņēmumi ražo autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku mazās sērijās, un tirgū laisto, reģistrēto vai ekspluatēt sākto vienību skaits katrā dalībvalstī nepārsniedz 50 viena minētā tipa vienības gadā, ieteicams atļaut mazas sērijas nacionālo tipa apstiprinājumu, un to nebūtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Tomēr ražotājam vajadzētu būt iespējai pieteikties ES tipa apstiprinājumam, lai gūtu labumu no brīvās aprites.

(11)Tā kā noteiktos gadījumos autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, ņemot vērā tās pārmērīgi lielos izmērus, varētu nebūt pietiekamas manevrējamības uz koplietošanas ceļiem, vai tās pārmērīga svara vai masas dēļ tā varētu bojāt koplietošanas ceļu segumu vai citu ceļa infrastruktūru, ieteicams piešķirt dalībvalstīm rīcības brīvību aizliegt šādas tehnikas pārvietošanos, pat ja tai ir tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu.

(12)Lai mazinātu risku radīt kaitējumu personām vai bojājumus ceļu infrastruktūrai, autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai pārvietojoties pa koplietošanas ceļiem, būtu jānosaka tehniskās prasības. Tehniskajās prasībās būtu jāiekļauj ar ceļu satiksmes drošību saistīti jautājumi, piemēram, transportlīdzekļa konstrukcijas integritāte, maksimālais projektētais ātrums, apgriezienu ierobežotājs, ātruma ierobežošanas ierīces un spidometrs, bremžu ierīces, stūrēšana, redzamības lauks, masas un izmēri.

(13)Lai mazinātu administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem, šai regulai būtu jāļauj izmantot autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kurām ir tipa apstiprinājums saskaņā ar Regulu (ES) 167/2013 vai Regulu (ES) 2018/858.

(14)Visiem ekonomikas dalībniekiem, kas iesaistīti piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamu tirgū tikai šai regulai atbilstīgu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku. Nepieciešams noteikt skaidru un samērīgu pienākumu sadali atbilstoši katra ekonomikas dalībnieka lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(15)Lai nodrošinātu, ka ražošanas atbilstības pārraudzības procedūra, kas ir viens no ES tipa apstiprināšanas sistēmas stūrakmeņiem, tiek pareizi īstenota un pareizi darbojas, kompetentajai iestādei vai pienācīgi kvalificētam tehniskam dienestam, kas norīkots minētajam nolūkam, vajadzētu regulāri pārbaudīt ražotājus.

(16)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jāprecizē, ka noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un Savienības tirgū ienākošo preču kontroli, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1020 28 , attiecas uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas iekļauta šajā regulā, un saistībā ar aspektiem, kas tiek risināti vai ietverti šīs regulas tehniskajās prasībās, un tādējādi ir jāgroza minētās regulas I pielikums, lai minētajā pielikumā norādītu atsauces uz šo regulu.

(17)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas ES tipa apstiprināšanas procedūras un noteiktu administratīvo noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 29 .

(18)Lai iekšējā tirgū nodrošinātu pastāvīgi augstu drošības un veselības aizsardzības līmeni, ir būtiski nodrošināt valstu iestāžu ciešāku koordināciju, izmantojot informācijas apmaiņu un koordinētus novērtējumus koordinācijas iestādes vadībā. Tas ļautu arī efektīvāk izmantot nepietiekamos resursus valsts līmenī. Šim nolūkam būtu jāizveido konsultatīvs forums, kurā dalībvalstis un Komisija varētu veicināt paraugpraksi, apmainīties ar informāciju un koordinēt darbības saistībā ar šīs regulas izpildi. Ņemot vērā, ka tiks izveidots šāds forums, un izvērtējot tā uzdevumus, nevajadzētu būt nepieciešamībai veidot atsevišķu administratīvās sadarbības grupu, kā prasīts Regulas (ES) 2019/1020 30. panta 2. punktā. Tomēr šis forums būtu jāuzskata par administratīvās sadarbības grupu minētās regulas 29. pantā norādītā Savienības produktu atbilstības tīkla izpratnē.

(19)Lai papildinātu šo regulu, Komisijai ir deleģējamas pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai tā varētu saskaņot robežvērtības, ko dalībvalstis varētu piemērot saistībā ar autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas pārmērīgi lielajām masām un izmēriem, tehnisko prasību elementu piemērojamību, noteikt detalizētas tehniskās prasības, testa procedūras un testēšanas metodes, virtuālo testēšanu, ražošanas atbilstības nodrošināšanas pasākumus un konkrētus noteikumus attiecībā uz tehniskajiem dienestiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 30 . Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(20)Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka tie tiek īstenoti. Minētajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām.

(21)Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību, un, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, vajadzības gadījumā atkārtoti jāizvērtē jautājums, vai iesniegt ekskluzīvu likumdošanas priekšlikumu par individuāla apstiprinājuma sistēmas saskaņošanu Savienības līmenī, vai arī pagarināt pārejas periodu nacionālajam tipa apstiprinājumam.

(22)Lai ļautu dalībvalstīm un valstu iestādēm, kā arī ekonomikas dalībniekiem sagatavoties jauno, ar šo regulu ieviesto noteikumu piemērošanai, būtu jānosaka šīs regulas piemērošanas datums, kas būtu vēlāks nekā tās spēkā stāšanās datums. Ir nepieciešams norādīt arī pārejas periodu, lai ļautu ražotājiem minētajā periodā izvēlēties iespēju nodrošināt atbilstību šai regulai un gūt labumu no brīvās aprites vai atbilstību attiecīgajiem nacionālo tipa apstiprinājumu reglamentējošiem tiesību aktiem.

(23)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt saskaņotas tehniskās prasības, administratīvās prasības un procedūras jaunas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipa apstiprināšanai, tai pārvietojoties pa koplietošanas ceļiem, kā arī šādas tehnikas tirgus uzraudzības noteikumus un procedūras, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā nosaka vienīgi tādus pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.Šajā regulā ir noteiktas tehniskās prasības, administratīvās prasības un procedūras attiecībā uz tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ES tipa apstiprinājumu un laišanu tirgū, ar kuru ir paredzēts pārvietoties pa koplietošanas ceļiem.

2.Šajā regulā ir noteikti arī autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tirgus uzraudzības noteikumi un procedūras.

2. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, ja tā ir laista tirgū un ar to ir paredzēts pārvietoties pa koplietošanas ceļiem ar vadītāju vai bez tā.

2.Šo regulu nepiemēro:

(a)autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kuras maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h;

(b)autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kas aprīkota ar vairāk nekā trim sēdvietām, ieskaitot vadītāja sēdvietu;

(c)mašīnām, kā definēts Direktīvas 2006/42/EK 2. panta a) punktā, kas primāri paredzētas vienas vai vairāku personu vai dzīvnieku transportēšanai, vai lai pārvadātu preces, kas nav darbu veikšanai vajadzīgi instrumenti vai palīgierīces, materiāli, kas rodas darbu rezultātā vai nepieciešami darbam vai pagaidu uzglabāšanai, un materiāli, kas tiek transportēti būvlaukumos;

(d)transportlīdzekļiem, tostarp mehāniskiem transportlīdzekļiem, traktoriem, piekabēm, divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļiem, kvadracikliem un maināmām velkamām iekārtām, kas ietilpst Regulas (ES) Nr. 167/2013, Regulas (ES) Nr. 168/2013 vai Regulas (ES) Nr. 2018/858 darbības jomā;

(e)autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kas tika laista tirgū, reģistrēta vai kuras ekspluatācija sākta pirms [OP: ierakstīt datumu = šīs regulas piemērošanas datumu];

(f)autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas individuāliem apstiprinājumiem braukšanai pa koplietošanas ceļiem, kas piešķirti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kas atbilst šiem valsts tiesību aktiem;

(g)mazās sērijas ražotas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas apstiprinājumiem braukšanai pa koplietošanas ceļiem, kas piešķirti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kas atbilst šiem valsts tiesību aktiem.

Attiecībā uz mazās sērijas ražotu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku ražotājs var izvēlēties vai nu pieteikties ES tipa apstiprinājumam, vai arī nodrošināt atbilstību attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, kas minēti pirmās daļas g) apakšpunktā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika” ir pašgājēja mobilā tehnika, kas ietilpst Direktīvas 2006/42/EK darbības jomā un ir konstruēta vai ražota darba veikšanai;

(2)“individuāls apstiprinājums” ir apstiprinātājas iestādes apliecinājums, ka konkrētā unikālā vai neunikālā autoceļiem neparedzētā mobilā tehnika atbilst attiecīgajiem autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas nacionālās individuālās apstiprināšanas valsts administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

(3)“mazās sērijās ražota autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika” ir tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas nacionālais tipa apstiprinājums, kurai tirgū pieejamo, reģistrēto vai ekspluatēt sākto vienību skaits gadā un katrā dalībvalstī nedrīkst pārsniegt 50 minētā tipa vienības;

(4)“sistēma” ir ierīču kopums, kas autoceļiem neparedzētā mobilā tehnikā ir apvienots vienas vai vairāku funkciju veikšanai, un tai ir piemērojamas tehniskās prasības;

(5) “sastāvdaļa” ir ierīce, kas ir autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas sastāvdaļa, kurai tipa apstiprinājumu var piešķirt neatkarīgi no pašas tehnikas;

(6)“atsevišķa tehniska vienība” ir ierīce, kas ir paredzēta kā autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas daļa un kuras tipu var apstiprināt atsevišķi;

(7) “ES tipa apstiprinājums” ir apstiprinātājas iestādes apliecinājums, ka attiecīgais autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tips atbilst attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem;

(8)“tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas ir atbildīga par tirgus uzraudzības īstenošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

(9)“apstiprinātāja iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kuru minētā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai un kuras kompetencē ir visi autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipa apstiprināšanas aspekti, apstiprinājuma sertifikātu izdošana un attiecīgā gadījumā to anulēšana vai atteikšana, kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, tehnisko dienestu norīkošana, un kuru kompetencē ir nodrošināt, lai ražotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

(10)“nacionālā iestāde” ir apstiprinātāja iestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzības, robežu kontroles vai reģistrēšanas darbībās attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku un ir par šīm darbībām atbildīga;

(11)“tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūra, ko apstiprinātāja iestāde ir norīkojusi kā testēšanas laboratoriju testu veikšanai vai kā atbilstības novērtētāju struktūru, kas apstiprinātājas iestādes uzdevumā veic sākotnējo novērtēšanu un citus testus vai inspicēšanas, lai gan apstiprinātāja iestāde arī pati var veikt šīs funkcijas;

(12)“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku vai ir nodrošinājusi tās konstruēšanu vai ražošanu un tirgo šo tehniku ar savu vārdu vai preču zīmi;

(13)“ražotāja pārstāvis tirgus uzraudzības jomā” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuru ražotājs ir pienācīgi iecēlis 8. pantā noteikto uzdevumu veikšanai;

(14)“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž tirgū trešā valstī ražotu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku;

(15)“izplatītājs” ir tirgotājs vai jebkura cita piegādes ķēdē iesaistīta fiziska vai juridiska persona, kas nav ražotājs vai importētājs un kas tirgū dara pieejamu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku;

(16)“ekonomikas dalībnieks” ir ražotājs, ražotāja pārstāvis tirgus uzraudzības jomā, importētājs vai izplatītājs;

(17)“laist tirgū” nozīmē autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(18)“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku izplatīšanai vai izmantošanai tirgū, veicot komercdarbību;

(19)“ekspluatācijas sākšana” ir autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas pirmā izmantošanas reize Savienībā tai paredzētā nolūkā;

(20)“reģistrācija” ir administratīva atļauja pastāvīgi vai uz laiku sākt ekspluatēt autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, tostarp ceļu satiksmē, kas saistīta ar tās identificēšanu un kārtas numura piešķiršanu, ko sauc par reģistrācijas numuru;

(21)“ES tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir apstiprinātājas iestādes izdots dokuments, kas apliecina, ka autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tips ir saņēmis tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu;

(22)“atbilstības sertifikāts” ir šajā regulā norādīta ražotāja izdots dokuments, kas apliecina, ka saražotā autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika atbilst apstiprinātajam autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipam;

(23)“autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tips” ir konkrētas kategorijas vai klases autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, tostarp minētās tehnikas varianti un variantu versijas, kurai ir kopīgi vismaz šādi būtiski aspekti:

(a)kategorija vai klase,

(b)ražotājs,

(c)ražotāja piešķirtais tipa apzīmējums,

(d)būtiskie ražošanas un konstrukcijas raksturlielumi,

(e)centrālsijas šasija/šasija ar garensijām/locīklšasija (acīmredzamas un būtiskas atšķirības),

(f)asis (skaits) vai kāpurķēdes (skaits),

(g)ja autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika ir izgatavota vairākos posmos, iepriekšējā posma autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ražotājs un tips;

(24)“variants” ir viena tipa autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, kas neatšķiras vismaz šādos būtiskos aspektos:

(a)virsbūves struktūras koncepcija vai virsbūves veids,

(b)pabeigtības pakāpe,

(c)motors (iekšdedzes/hibrīda/elektrisks/hibrīdelektrisks),

(d)darbības princips,

(e)cilindru skaits un izvietojums,

(f)jaudas atšķirība nav lielāka kā 30 % (lielākā jauda ir ne vairāk kā 1,3 reizes lielāka par mazāko),

(g)cilindru darba tilpuma atšķirība nav lielāka kā 20 % (lielākais tilpums pārsniedz mazāko tilpumu ne vairāk kā 1,2 reizes),

(h)dzenošās asis (skaits, novietojums, savstarpējais savienojums),

(i)vadāmās asis (skaits un novietojums),

(j)maksimālā masa slogotā stāvoklī neatšķiras par vairāk kā 10 %,

(k)transmisija (veids),

(l)apgāšanās aizsargkonstrukcija,

(m)bremzējamās asis (skaits);

(25)“varianta versija” ir transportlīdzeklis, ko veido informācijas paketē redzamo pozīciju kombinācija;

(26)“tehniskās prasības” ir 15. pantā uzskaitītās tehniskās prasības;

(27)“informācijas pakete” ir 19. panta 4. punktā minētā informācijas pakete;

(28)“ES tipa apstiprinājuma turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas pieteikusies ES tipa apstiprinājumam un kurai ir izdots ES tipa apstiprinājuma sertifikāts;

(29)“autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, kas rada nopietnu risku”, ir autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, kas, pamatojoties uz atbilstošu riska novērtējumu, kurā ņemta vērā apdraudējuma būtība un tā rašanās varbūtība, rada nopietnu risku attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem aspektiem;

(30)“atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas jau darīta pieejama tiešajam lietotājam;

(31)“izņemšana” ir jebkāds pasākums nolūkā novērstu to, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika no piegādes ķēdes tiek darīta pieejama tirgū.

II NODAĻA

PIENĀKUMI

4. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.Dalībvalstis izveido vai ieceļ iestādes, kuru kompetencē ir apstiprināšanas un tirgus uzraudzības jautājumi saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādu iestāžu izveidi un iecelšanu.

2.Paziņojumā par apstiprinātājām un tirgus uzraudzības iestādēm norāda to nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, un kompetences jomu. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē apstiprinātāju iestāžu sarakstu un informāciju par tām.

3.Dalībvalstis atļauj darīt pieejamu tirgū, reģistrēt, sākt ekspluatēt vai pārvietot pa koplietošanas ceļiem tikai šai regulai atbilstošu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku.

4.Dalībvalstis attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem aspektiem neaizliedz, neierobežo un nekavē tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas pieejamību tirgū, reģistrēšanu, ekspluatācijas sākšanu vai pārvietošanos pa koplietošanas ceļiem, kas atbilst šai regulai.

5.Atkāpjoties no 4.punkta, dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas braukšanu pa koplietošanas ceļiem, kas atbilst šādiem kritērijiem:

(a)pārmērīgi lielo izmēru dēļ tehnika uz koplietošanas ceļiem būtu nepietiekami manevrētspējīga; vai

(b)pārmērīgā svara vai masas dēļ tehnika varētu sabojāt koplietošanas ceļu segumu vai citu ceļa infrastruktūru.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 47. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot robežvērtības, tostarp maksimālo masu slogotā stāvoklī uz ceļa, kuras pārsniedzot, autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas izmēri, svars un masa tiek uzskatīti par pārmērīgiem pirmā punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē. Šajos deleģētajos aktos var noteikt attiecīgās autoceļiem neparedzētās tehnikas kategorijas vai klases.

6.Dalībvalstis organizē un veic tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tirgus uzraudzības pasākumus un pārbaudes, kas tiek laista tirgū saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 IV, V un VII nodaļu.

5. pants

Apstiprinātāju iestāžu pienākumi

1.Apstiprinātājas iestādes nodrošina, ka ražotāji, kas iesniedz pieteikumus ES tipa apstiprināšanai, pilda tiem šajā regulā noteiktos pienākumus.

2.Apstiprinātājas iestādes apstiprina vienīgi tādu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas atbilst šīs regulas prasībām.

3.Apstiprinātājas iestādes šajā regulā noteiktos pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Tās efektīvi un iedarbīgi sadarbojas un apmainās ar informāciju, kas ir svarīga saistībā ar to lomu un funkcijām.

6. pants

Ražotāju vispārīgie pienākumi

1.Ražotāji nodrošina, ka tirgū laistā autoceļiem neparedzētā mobilā tehnika pieder tipam, kuram tika piešķirts ES tipa apstiprinājums, un ka tā ir konstruēta un ražota saskaņā ar šo tipu.

2.Ražotāji nodrošina, ka uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas, kurai ir ES tipa apstiprinājums un ko tie laiž tirgū, ir obligātā plāksnīte un marķējums, kā prasīts šajā regulā, ka atbilstības sertifikāts dots kopā ar minēto tehniku un ka informācija un instrukcijas lietotājam ir izstrādātas, kā prasīts šajā regulā.

3.Tirgus uzraudzības nolūkā ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurš var būt 17. pantā minētais pārstāvis vai papildu pārstāvis. Tirgus uzraudzības nolūkā ražotāja pārstāvis veic pilnvarojumā noteiktos uzdevumus, kā norādīts 8. pantā.

4.Ražotāji uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vai, ja tas nav iespējams, uz tās iepakojuma vai šai tehnikai pievienotajā dokumentā norāda sava uzņēmuma nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, pasta adresi un e-pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, ko var izmantot saziņai ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

5.Ražotāji atbild apstiprinātājai iestādei par visiem apstiprināšanas procesa aspektiem un ražošanas atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai viņi ir tieši iesaistīti visos autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ražošanas posmos.

6.Ražotāji nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, kas nodrošina sērijveida ražošanas pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam. Saskaņā ar V nodaļu tiek ņemtas vērā autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas prasībās, uz kurām atsaucoties deklarēta šīs tehnikas atbilstība.

7.Ražotāji nodrošina, ka, kamēr ir atbildīgi par autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai izdots ES tipa apstiprinājums un kuru ir paredzēts darīt pieejamu tirgū, tās uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumi neapdraud šīs tehnikas atbilstību šai regulai.

7. pants

Ražotāju specifiskie pienākumi

1.Ražotāji, kam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu šīs autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas atbilstību vai arī attiecīgi to izņemtu vai atsauktu.

Par neatbilstību un jebkādiem veiktajiem pasākumiem ražotājs nekavējoties sniedz detalizētu informāciju apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

2.Ražotāji, kam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū, rada nopietnu risku, nekavējoties par to informē to dalībvalstu apstiprinātāju iestādi un tirgus uzraudzības iestādi, kurās šī autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika tika darīta pieejama tirgū, sniedzot detalizētu informāciju par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

3.Ražotāji nodrošina, ka apstiprinātāju iestāžu rīcībā ir informācijas pakete un atbilstības sertifikātu kopija 10 gadus pēc autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišanas tirgū.

4.Pēc nacionālās iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji ar apstiprinātājas iestādes starpniecību nacionālajai iestādei iesniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, kas iztulkots šai iestādei viegli saprotamā valodā.

Ražotāji sadarbojas ar attiecīgo nacionālo iestādi jebkādās darbībās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2019/1020 19. pantu , lai novērstu riskus, ko rada to tirgū laistā, reģistrētā vai ekspluatēt uzsāktā autoceļiem neparedzētā mobilā tehnika.

5.Ražotāji izskata visas saņemtās sūdzības, kas saistītas ar riskiem, iespējamiem incidentiem vai neatbilstības jautājumiem saistībā ar autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, ko tie ir laiduši tirgū.

Ja sūdzība ir pamatota, ražotāji informē par to savus izplatītājus un importētājus.

Ražotāji uztur šā punkta pirmajā daļā minēto sūdzību reģistru, tostarp lietas aprakstu attiecībā uz katru sūdzību, un datus, kas nepieciešami, lai identificētu skarto autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipu.

8. pants

Ražotāja pārstāvju pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību

Tirgus uzraudzības nolūkā ražotāja pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Ar minēto pilnvarojumu pārstāvim ir ļauts veikt šādas darbības:

(a)piekļūt 18. pantā minētajai informācijas mapei un atbilstības sertifikātiem;

(b)pēc pamatota apstiprinātājas iestādes pieprasījuma sniegt šai iestādei visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas pierāda autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ražošanas atbilstību;

(c)pēc apstiprinātāju iestāžu vai tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma ar tām sadarboties, veicot darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu nopietnu risku, kuru rada attiecīgajā pilnvarojumā iekļautā autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika.

9. pants

Importētāju vispārīgie pienākumi

1.Importētāji nodrošina, ka tirgū laistā autoceļiem neparedzētā mobilā tehnika pieder tipam, kuram tika piešķirts ES tipa apstiprinājums, un ka tā atbilst šim tipam.

2.Importētāji nodrošina, ka uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas, kurai ir ES tipa apstiprinājums un ko tie laiž tirgū, ir obligātā plāksnīte un marķējums, kā prasīts šajā regulā, ka atbilstības sertifikāts dots kopā ar minēto tehniku, ka dokumenti, informācija un instrukcijas lietotājam ir izstrādātas, kā prasīts šajā regulā, un ka attiecīgā gadījumā ir izpildīti 6. panta 3. un 4. punktā noteiktie pienākumi.

3.Importētāji uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vai, ja tas nav iespējams, uz tās iepakojuma vai šai tehnikai pievienotajā dokumentā norāda sava uzņēmuma nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, pasta adresi un e-pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, ko var izmantot saziņai ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda tiešajam lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.Importētāji nodrošina, ka, kamēr ir atbildīgi par autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai izsniegts ES tipa apstiprinājums un kuru ir paredzēts darīt pieejamu tirgū, tās uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumi neapdraud šīs tehnikas atbilstību šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem.

10. pants

Importētāju specifiskie pienākumi

1.Ja autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika neatbilst šai regulai, importētāji to dara pieejamu tirgū tikai tad, kad ir nodrošināta šīs tehnikas atbilstība.

2.Importētāji, kam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu šīs autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas atbilstību vai arī attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu.

3.Importētāji, kam ir pietikams pamats uzskatīt, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū, rada nopietnu risku, nekavējoties par to informē ražotāju un to dalībvalstu apstiprinātāju iestādi un tirgus uzraudzības iestādi, kurās tie ir laiduši šo tehniku tirgū vai sākuši ekspluatēt.

Importētājs arī informē tās par visām veiktajām darbībām un sniedz detalizētu informāciju par nopietno risku un par visiem ražotāja veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

4.Importētāji 10 gadus pēc autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikāta kopiju, lai tas būtu pieejams apstiprinātājai iestādei un tirgus uzraudzības iestādei, un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama informācijas pakete.

5.Pēc nacionālās iestādes pamatota pieprasījuma importētāji minētajai iestādei tai viegli saprotamā valodā sniedz visu vajadzīgo informāciju un dokumentāciju, kas ir nepieciešama, lai pierādītu autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma importētāji sadarbojas ar šo iestādi ikviena tāda pasākuma īstenošanā, kura mērķis ir novērst riskus, ko izraisa autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, kuru tie laiduši tirgū.

6.Importētāji reģistrē sūdzības un atsaukumus saistībā ar autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kuru tie ir laiduši tirgū, un par šādām sūdzībām un atsaukumiem informē savus izplatītājus.

11. pants

Izplatītāju vispārīgie pienākumi

1.Darot pieejamu tirgū autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai ir ES tipa apstiprinājums, izplatītāji rūpīgi ievēro attiecīgos šīs regulas noteikumus.

2.Pirms autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, kurai ir ES tipa apstiprinājums, tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(a)autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai ir šajā regulā prasītā obligātā plāksnīte un marķējums;

(b)tehnikai pievienots atbilstības sertifikāts;

(c)ir izstrādāti dokumenti, informācija un instrukcijas lietotājam, kā prasīts šajā regulā.

(d)attiecīgā gadījumā pienākumi, kas noteikti 6. panta 3. un 4. punktā un 9. panta 3. punktā.

3.Izplatītāji nodrošina, ka, kamēr ir atbildīgi par autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai izsniegts ES tipa apstiprinājums, tās uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumi neapdraud šīs tehnikas atbilstību šai regulai.

12. pants

Izplatītāju specifiskie pienākumi

1.Ja izplatītājiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika neatbilst šai regulai, tie informē ražotāju, importētāju un apstiprinātāju iestādi, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu, un šo tehniku dara pieejamu tirgū tikai tad, kad ir nodrošināta tās atbilstība.

2.Izplatītāji, kam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, informē ražotāju, importētāju un apstiprinātāju iestādi, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

3.Izplatītājiem, kam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū, rada nopietnu risku, nekavējoties par to informē ražotāju, importētāju un to dalībvalstu apstiprinātāju iestādi un tirgus uzraudzības iestādi, kurās tie ir darījuši pieejamu šo tehniku tirgū.

Izplatītājs arī informē tos par jebkuru veikto rīcību un sniedz detalizētu informāciju, jo īpaši par nopietno risku un par ražotāja veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

4.Pēc nacionālās iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji nodrošina, ka ražotājs šai nacionālajai iestādei sniedz 7. panta 4. punktā norādīto informāciju vai importētājs šai nacionālajai iestādei sniedz 10. panta 4. punktā minēto informāciju. Pēc iestādes pieprasījuma izplatītāji ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 19. pantu, lai novērstu riskus, kurus rada autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, ko tie darījuši pieejamu tirgū.

5.Izplatītāji nekavējoties informē attiecīgo ražotāju par jebkurām saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar riskiem, iespējamiem incidentiem vai neatbilstībām saistībā ar autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū.

13. pants

Gadījumi, kad uz importētājiem un izplatītājiem attiecas ražotāja pienākumi

Šajā regulā importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un uz importētāju vai izplatītāju attiecina ražotāja pienākumus šādos gadījumos:

(a)ja importētājs vai izplatītājs autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi dara pieejamu tirgū, reģistrē vai ir atbildīgs par tās ekspluatācijas sākšanu;

(b)ja importētājs vai izplatītājs pārveido šo tehniku tādējādi, ka var tikt ietekmēta tās atbilstība šai regulai.

14. pants

Ekonomikas dalībnieku identifikācija

Ekonomikas dalībnieki 10 gadus pēc autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišanas tirgū pēc pieprasījuma norāda apstiprinātājai iestādei un tirgus uzraudzības iestādei šādu informāciju:

(a)ekonomikas dalībnieku, kas tiem ir piegādājis autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku;

(b)ekonomikas dalībnieku, kuram tie ir piegādājuši autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku.

15. pants

Tehniskās prasības autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai

1.Autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku konstruē, ražo un montē tā, lai mazinātu risku, ka personām, kas atrodas šajā tehnikā, vai citām personām tiek nodarīts kaitējums vai tiek nodarīts bojājums ceļu infrastruktūrai, apkārtējai teritorijai ap tehniku, autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai pārvietojoties pa koplietošanas ceļu.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 47. pantu attiecībā uz detalizētiem noteikumiem par 1. punktā noteiktām prasībām attiecībā uz šādiem elementiem:

(a)transportlīdzekļa struktūras integritāti;

(b)maksimālo projektēto ātrumu, apgriezienu ierobežotāju, ātruma ierobežošanas ierīcēm un spidometru;

(c)bremžu ierīcēm;

(d)stūrēšanu;

(e)redzes lauku;

(f)vējstikla tīrītājiem;

(g)stiklojumu un tā uzstādīšanu;

(h)netiešās redzamības ierīcēm;

(i)apgaismojumu un tā uzstādīšanu;

(j)transportlīdzekļa ārieni un palīgierīcēm, kad tehnika atrodas uz ceļa, tostarp darba aprīkojumu un grozāmo konstrukciju;

(k)skaņas signālierīcēm un to uzstādīšanu;

(l)apsildes sistēmām, pretaizsalšanu un pretaizsvīšanu;

(m)reģistrācijas numura zīmes vietām;

(n)obligāto plāksnīti un marķējumu;

(o)izmēriem;

(p)masām, tai skaitā maksimālo masu slogotā stāvoklī uz ceļa;

(q)degvielas tvertnēm;

(r)riepām;

(s)atpakaļgaitas pārnesumu;

(t)kāpurķēdēm;

(u)mehāniskām sakabēm;

(v)vadītāja un citu braucēju sēdvietām un ierobežotājsistēmām;

(w)operatora rokasgrāmatu par lietošanu uz ceļa;

(x)operatora vadības ierīcēm, pārvietojoties pa ceļu;

(y)informāciju uz ceļa, brīdinājumiem un marķējumiem.

Pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos var izstrādāt detalizētus noteikumu attiecībā uz jebkādu citu elementu, ja tas nepieciešams, ņemot vērā tehnisko un zinātnes progresu, un lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam.

Pirmajā punktā minētajos deleģētajos aktos attiecīgā gadījumā iekļauj detalizētus noteikumus arī par šādiem jautājumiem:

(a)kādas testa procedūras ir izraudzītas no 21. panta 3. punktā uzskaitītajām;

(b)testa metodes;

(c)robežvērtības vai parametri attiecībā uz pirmajā punktā uzskaitītajiem elementiem;

(d)apraksts, ar kādām iekārtām vai daļām aprīko autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku;

(e)specifiski autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas raksturlielumi.

Pirmajā punktā minētajos deleģētajos aktos norāda klases vai kategorijas, uz kurām attiecas detalizēti izstrādātie noteikumi, un dažādām autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas klasēm vai kategorijām var piemērot atšķirīgus detalizēti izstrādātus noteikumus.

16. pants

Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas pieejamības nodrošināšana tirgū, reģistrēšana vai ekspluatācijas sākšana

1.Autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku dara pieejamu tirgū, reģistrē un sāk ekspluatēt tikai tad, ja tā atbilst šai regulai.

2.Autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika atbilst šai regulai tikai tad, ja ir izpildīti šajā regulā noteiktie pienākumi, kas atbilst šai tehnikai.

III NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRA

17. pants

ES tipa apstiprinājuma pieteikums

1.Fiziska vai juridiska persona var iesniegt ES tipa apstiprinājuma pieteikumu jebkurā dalībvalstī.

ES tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz apstiprinātājai iestādei.

Ja ES tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tas ieceļ vienu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai pārstāvētu šo pieteikuma iesniedzēju darbībās ar apstiprinātāju iestādi.

2.ES tipa apstiprināšana ir procedūra, kurā autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku kā kopumu apstiprina vienā darbībā.

3.Attiecībā uz konkrētā tipa autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku iesniedz tikai vienu ES tipa apstiprinājuma pieteikumu tikai vienā dalībvalstī un tikai vienai apstiprinātājai iestādei šajā dalībvalstī.

4.Par katru apstiprināmo tipu iesniedz atsevišķu ES tipa apstiprinājuma pieteikumu.

18. pants

Informācijas mape

1.ES tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot pieteikumu saskaņā ar 17. panta 1. punktu, apstiprinātājai iestādei iesniedz informācijas mapi.

2.Informācijas mapē iekļauj:

(a)informācijas dokumentu;

(b)visus datus, rasējumus, fotoattēlus un citu būtisku informāciju;

(c)ES atbilstības deklarāciju, kas noteikta piemērojamos Savienības tiesību aktos, ar kuriem saskaņo nosacījumus produkcijas laišanai tirgū;

(d)jebkādu informāciju, ko apstiprinātāja iestāde pieprasa saistībā ar pieteikuma procedūru.

3.Informācijas mapi iesniedz papīra vai elektroniskā formā atkarībā no tā, ko pieņem tehniskais dienests un apstiprinātāja iestāde.

4.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka informācijas dokumenta un informācijas mapes paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRU NORISE

19. pants

Vispārīgi noteikumi par ES tipa apstiprināšanas procedūru norisi

1.Apstiprinātājas iestādes piešķir tikai vienu ES tipa apstiprinājumu katram autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipam.

2.Apstiprinātājas iestādes pārliecinās par:

(a) 22. pantā minētajiem ražošanas atbilstības pasākumiem; un

(b) autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipa atbilstību piemērojamām tehniskajām prasībām.

Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tips, lai arī atbilst attiecīgajām tehniskajām prasībām, rada nopietnu risku, tā var atteikt piešķirt ES tipa apstiprinājumu. Tādā gadījumā tā pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai nekavējoties nosūta detalizētu informāciju, izskaidrojot sava lēmuma iemeslus un darot zināmus konstatēto faktu pierādījumus.

3.Apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes par ES tipa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu, kā arī izklāsta lēmuma pamatojumu, izmantojot kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu.

4.Apstiprinātāja iestāde apkopo informācijas paketi, kurā ietilpst:

(a)informācijas mape kopā ar testu ziņojumiem un visiem citiem dokumentiem, ko tehniskais dienests vai apstiprinātāja iestāde pievienojusi informācijas mapei, veicot savas funkcijas;

(b)informācijas paketes satura rādītājs, kas atbilstīgi numurēts vai citādi apzīmēts, lai skaidri identificētu visas lapas un katra dokumenta formātu, nodrošinot pārskatu par ES tipa apstiprinājuma pārvaldības secīgām darbībām, it īpaši par pārskatīšanas un atjaunināšanas datumiem. Apstiprinātāja iestāde informācijas paketē iekļauto informāciju tur pieejamu 10 gadus pēc attiecīgā apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

5.Komisija var piekļūt kopējai drošai elektroniskās apmaiņas sistēmai, kas minēta 3. punktā un 20. panta 3. punktā, 25. panta 3. punktā un 26. panta 5. punktā. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka to elektronisko dokumentu formātu, kurus dara pieejamus minētajā sistēmā, apmaiņas mehānismu, procedūras iestāžu informēšanai par ES tipa apstiprinājumu piešķiršanu, grozījumiem, atteikumiem un anulēšanu un par attiecīgiem drošības pasākumiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

20. pants

ES tipa apstiprinājuma sertifikāts

1.Pēc ES tipa apstiprinājuma piešķiršanas apstiprinātāja iestāde ES tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam izdod ES tipa apstiprinājuma sertifikātu.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāts ir derīgs līdz ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

Ja attiecīgais ES tipa apstiprinājums tiek grozīts, apstiprinātāja iestāde groza ES tipa apstiprinājuma sertifikātu.

2.ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno šādus pielikumus:

(a)informācijas paketi;

(b)testu rezultātu lapu;

(c)personas, kas pilnvarota parakstīt atbilstības sertifikātus, vārdu, uzvārdu un paraksta paraugu, kā arī norādi par amatu uzņēmumā;

(d)aizpildītu atbilstības sertifikāta paraugu.

3.ES tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar harmonizēto sistēmu, ko Komisija noteikusi īstenošanas aktos. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Viena mēneša laikā pēc ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izdošanas apstiprinātāja iestāde nosūta pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu.

4.ES tipa apstiprinājuma sertifikātu izdod, pamatojoties uz paraugu, ko Komisija noteikusi ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Attiecībā uz katru autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipu apstiprinātāja iestāde:

(a)aizpilda visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, arī sertifikātam pievienoto testu rezultātu lapu;

(b)sagatavo informācijas paketes satura rādītāju;

(c)aizpildīto sertifikātu kopā ar pielikumiem bez kavēšanās izsniedz ES tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam.

5.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka 2. punkta b) apakšpunktā minēto testu rezultātu lapas paraugu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.Ja saskaņā ar 29. pantu ES tipa apstiprinājumam piemēro ierobežojumus attiecībā uz tā derīgumu, ES tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda šos ierobežojumus.

7.Apstiprinātāja iestāde izveido piemērojamo prasību vai aktu sarakstu un pievieno minēto sarakstu ES tipa apstiprinājuma sertifikātam. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šāda saraksta paraugu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

21. pants

Atbilstības pierādīšana ES tipa apstiprinājuma saņemšanai

1.Lai piešķirtu ES tipa apstiprinājumu, ir jāpierāda atbilstība šīs regulas prasībām un jo īpaši piemērojamām tehniskajām prasībām.

2.ES tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs apliecina atbilstību piemērojamām tehniskajām prasībām, izstrādājot tehnisko dokumentāciju.

3.Šā panta 2. punktā minētā tehniskā dokumentācija, ja deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ir prasīti testi, ietver attiecīgus testa ziņojumus, kas sagatavoti šādu testa procedūru rezultātā:

(a)ražotāja veiktā testēšana;

(b)testēšana, ko veicis tehniskais dienests, kas norīkots šādas darbības veikšanai, vai 40. pantā minētais akreditētais šā ražotāja iekšējais tehniskais dienests;

(c)testēšana, ko veicis ražotājs tāda tehniskā dienesta uzraudzībā, kurš norīkots šādas darbības veikšanai un kas nav 40. pantā minētais akreditētais šā ražotāja iekšējais tehniskais dienests.

4.Attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ES tipa apstiprinājumu tiek atzītas sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurām izsniegts tipa apstiprinājums saskaņā ar Regulā (ES) 167/2013 vai Regulā (ES) 2018/858 noteiktām procedūrām un prasībām, ja šīs sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ir pareizi uzstādītas un integrētas autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā un neietekmē šīs tehnikas atbilstību piemērojamajām tehniskajām prasībām.

5.Šā panta 3. punktā minēto testēšanas pārskatu formātam ir jāatbilst vispārīgajām prasībām, ko Komisija noteikusi ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.ES tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs dara pieejamas iesniedzējai iestādei tik daudz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vienības, cik prasīts saskaņā ar attiecīgajiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, lai veiktu šajos deleģētajos aktos prasītos testus.

Nepieciešamos testus veic autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kas reprezentē apstiprināmo tipu.

Tomēr ES tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, var izraudzīties tādu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kura nereprezentē minēto tipu, bet apvieno vairākas visnelabvēlīgākās īpašības attiecībā uz prasīto veiktspējas līmeni. Var izmantot virtuālas testēšanas metodes, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu atlases procesā.

7.Attiecībā uz tām prasībām, kuras noteiktas deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 9. punktu, un pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma, ja panākta vienošanās ar apstiprinātāju iestādi, var izmantot virtuālas testēšanas metodes kā alternatīvu 3. punktā minētām testēšanas procedūrām.

8.Virtuālajām testēšanas metodēm ir jāatbilst saskaņā ar 9. punktu pieņemto deleģēto aktu nosacījumiem.

9.Lai nodrošinātu to, ka ar virtuālo testēšanu iegūtie rezultāti ir tikpat jēgpilni kā ar fizisko testēšanu iegūtie rezultāti, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 47. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka, kādu prasību izpildi var pārbaudīt ar virtuālo testēšanu un saskaņā ar kādiem nosacījumiem ir veicama šāda virtuālā testēšana.

22. pants

Ražošanas atbilstības kārtība

1.Apstiprinātāja iestāde, kas piešķir ES tipa apstiprinājumu, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, ka ir izstrādāta atbilstoša kārtība, kas nodrošina, ka ražošanā esošā autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika atbilst apstiprinātajam tipam un dokumentētajiem kontroles plāniem, kas jāsaskaņo ar ES tipa apstiprinājuma turētāju attiecībā uz katru apstiprinājumu.

2.Apstiprinātāja iestāde pārliecinās, ka ES tipa apstiprinājuma turētājs ir izdevis pietiekami daudz atbilstības sertifikātu paraugu saskaņā ar 27. pantu un ka ES tipa apstiprinājuma turētājs ir izstrādājis atbilstošu kārtību, lai nodrošinātu, ka atbilstības sertifikātos iekļautā informācija ir pareiza.

3.Apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus nepieciešamos pasākumus attiecībā uz piešķirto apstiprinājumu, lai pārliecinātos, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, ka 1. un 2. punktā minētā kārtība joprojām ir atbilstoša un tādējādi ražošanā esošā autoceļiem neparedzētā mobilā tehnika joprojām būs atbilstīga apstiprinātajam tipam un tās atbilstības sertifikāti joprojām būs atbilstīgi 27. pantam.

4.Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, var veikt jebkādas pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprināšanai, izmantojot paraugus, kas ņemti ES tipa apstiprinājuma turētāja telpās, tostarp ražošanas telpās.

5.Ja apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, konstatē, ka netiek piemērota 1. un 2. punktā minētā kārtība, ka tā būtiski atšķiras no saskaņotās kārtības un kontroles plāniem vai ka tā vairs nav uzskatāma par atbilstošu, pat ja ražošana tiek turpināta, apstiprinātāja iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi ievērota ražošanas atbilstības procedūra, vai anulē ES tipa apstiprinājumu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 47. pantu attiecībā uz detalizēti izstrādātu kārtību saistībā ar ražošanas atbilstību.

V NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪJUMI

23. pants

Vispārīgi noteikumi

1.ES tipa apstiprinājuma turētājs nekavējoties informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, ja ir mainījušies informācijas paketē norādītie dati.

2.Apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu par to, kuras no 24. pantā noteiktajām procedūrām jāveic.

3.Nepieciešamības gadījumā un pēc apspriešanās ar ES tipa apstiprinājuma turētāju apstiprinātāja iestāde var izlemt, ka ir jāizdod ES tipa apstiprinājuma grozījums.

4.Grozāmā ES tipa apstiprinājuma turētājs iesniedz ES tipa apstiprinājuma grozījuma pieteikumu apstiprinātājai iestādei, kura to bija izdevusi.

5.Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka ES tipa apstiprinājuma grozījuma veikšanai inspicēšanas vai testi ir jāveic atkārtoti, tā attiecīgi informē grozāmā ES tipa apstiprinājuma turētāju.

Regulas 24. pantā minētās procedūras piemēro vienīgi tad, ja pēc minētajām inspicēšanām vai testiem apstiprinātāja iestāde secina, ka ES tipa apstiprinājuma prasības joprojām tiek izpildītas.

24. pants

ES tipa apstiprinājuma grozījumi

1.Ja apstiprinātāja iestāde pārliecinās, ka ir mainīti informācijas paketē ierakstītie dati, tā piešķir ES tipa apstiprinājuma grozījumu, attiecībā uz kuru tika iesniegts pieteikums saskaņā ar 23. pantu.

2.Apstiprinātāja iestāde apzīmē grozījumu kā “revīziju”, ja netiek prasīta inspicēšanu vai testu atkārtošana.

Tādā gadījumā apstiprinātāja iestāde pēc nepieciešamības izdod informācijas paketes pārskatītās lapas, katrā pārskatītajā lapā skaidri norādot izmaiņu būtību un atkārtotās izsniegšanas datumu. Par atbilstīgu minētajai prasībai uzskata konsolidētu un atjauninātu informācijas paketes versiju, kam pievienots detalizēts izmaiņu apraksts.

3.Apstiprinātāja iestāde apzīmē grozījumu kā “paplašinājumu” šādos gadījumos:

(a)ir vajadzīgas turpmākas inspicēšanas vai testi;

(b)ir mainījusies informācija ES tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;

(c)apstiprinātajam autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipam kļūst piemērojamas jaunas prasības saskaņā ar deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

4.Izdodot informācijas paketes grozītās lapas vai tās konsolidēto, atjaunināto redakciju, attiecīgi groza tipa apstiprinājuma sertifikātam pievienotās informācijas paketes satura rādītāju, lai atspoguļotu jaunākā paplašinājuma vai revīzijas datumu vai jaunākās konsolidētās, atjauninātās redakcijas datumu.

5.Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ES tipa apstiprinājums nav jāgroza, ja 3. punkta c) apakšpunktā norādītās jaunās prasības tehniskā ziņā neattiecas uz šo autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipu.

25. pants

Grozījumu izdošana un paziņošana

1.Revīzijas gadījumā apstiprinātāja iestāde pārskatītos dokumentus vai attiecīgā gadījumā konsolidēto un atjaunināto redakciju, tostarp pārskatīto informācijas paketes satura rādītāju, nekavējoties izsniedz ES tipa apstiprinājuma turētājam.

2.Paplašinājuma gadījumā apstiprinātāja iestāde izdod atjauninātu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts paplašinājuma numurs, kas atbilst secīgi piešķirto paplašinājumu kārtas numuriem. Sertifikātā skaidri norāda paplašināšanas iemeslu un atjaunotā ES tipa apstiprinājuma sertifikāta atkārtotas izsniegšanas datumu. Atjaunina visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, tā pielikumus un informācijas paketes satura rādītāju.

Atjaunināto sertifikātu un tā pielikumus apstiprinātāja iestāde izsniedz ES tipa apstiprinājuma turētājam.

3.Apstiprinātāja iestāde visus ES tipa apstiprinājumu grozījumus paziņo pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, izmantojot kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu.

 
VI NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA DERĪGUMS

26. pants

Derīguma beigas

1.ES tipa apstiprinājumus izdod uz nenoteiktu laiku.

2.ES tipa apstiprinājums zaudē spēku katrā no šādiem gadījumiem:

(a)brīvprātīgi tiek pilnībā izbeigta ES apstiprinātā autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipa ražošana;

(b)ir stājušās spēkā jaunas, obligātas prasības par ES apstiprināta autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipa pieejamības nodrošināšanu tirgū, reģistrāciju vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ekspluatācijas sākšanu, un apstiprinājumu nav iespējams atjaunināt saskaņā ar V nodaļu;

(c)ES tipa apstiprinājuma derīgums beidzas, piemērojot ierobežojumu saskaņā ar 29. panta 3. punktu;

(d)ES tipa apstiprinājums ir anulēts saskaņā ar 22. panta 5. punktu.

Tomēr šā punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā ES tipa apstiprinājums un attiecīgais ES tipa apstiprinājuma sertifikāts zaudē spēku, kad ir pagājuši 18 mēneši pēc b) apakšpunktā minēto jauno prasību piemērošanas datuma.

3.Ja tas skar tikai vienu tipa variantu vai vienu kāda varianta versiju, tad attiecīgās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ES tipa apstiprinājums zaudē spēku vienīgi attiecībā uz konkrēto variantu vai versiju.

4.Ja pilnīgi izbeidz ražot konkrētu autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipu, ES tipa apstiprinājuma turētājs to paziņo apstiprinātājai iestādei, kas minētajai autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

5.Viena mēneša laikā no 4. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dienas apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ES tipa apstiprinājumu, attiecīgi informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes, izmantojot kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu.

6.Neskarot 4. un 5. punktu, ja tuvojas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigas, ES tipa apstiprinājuma turētājs to paziņo apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi šo ES tipa apstiprinājumu.

Apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, visu attiecīgo informāciju nekavējoties dara zināmu pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, izmantojot kopēju drošu elektroniskās apmaiņas sistēmu.

7.Šā panta 6. punktā minētajā ziņojumā jo īpaši precizē pēdējās saražotās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ražošanas datumu un identifikācijas numuru.

 
VII NODAĻA

ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS UN OBLIGĀTĀ PLĀKSNĪTE AR MARĶĒJUMU

27. pants

Atbilstības sertifikāts

1.Ražotājs katrai autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai pievieno atbilstības sertifikātu, kas apliecina, ka tā ir ražota atbilstoši ES apstiprinātajam autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipam.

2.Atbilstības sertifikātu bez maksas izsniedz tiešajam lietotājam kopā ar autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku. Tā izsniegšana nevar būt atkarīga no nepārprotama pieprasījuma vai papildu informācijas iesniegšanas ES tipa apstiprinājuma turētājam.

3.Atbilstības sertifikātu izsniedz papīra formātā vai elektroniski.

Tomēr, ja pircējs autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas pirkšanas brīdī pieprasa šo sertifikātu papīra formātā, sertifikātu izsniedz papīra formātā bez maksas.

4.Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ražotājs pēc autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas īpašnieka pieprasījuma 10 gadu laikposmā pēc tehnikas izgatavošanas datuma izsniedz atbilstības sertifikāta dublikātu par atlīdzību, kas nepārsniedz tā izdošanas izmaksas. Uz sertifikāta jebkura dublikāta titullapas ir jābūt skaidri redzamam vārdam “dublikāts” tādā valodā, kādā tika izdots atbilstības sertifikāts.

5.Ražotājs izmanto atbilstības sertifikāta paraugu, ko ar īstenošanas aktiem pieņēmusi Komisija. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Atbilstības sertifikātu izstrādā tā, lai novērstu viltojumus. Tāpēc ar īstenošanas aktiem noteic, ka sertifikātam izmantotais formāts tiek aizsargāts ar vairākiem aizsardzības elementiem. Atbilstības sertifikātu sagatavo dalībvalsts valsts valodā. Jebkura apstiprinātāja iestāde var pieprasīt ražotājam atbilstības sertifikātu iztulkot tās oficiālajās valodās.

6.Atbilstības sertifikātus paraksta ražotāja organizācijā pilnvarota persona, kuru vadība ir pienācīgi pilnvarojusi pilnībā uzņemties ražotāja juridisko atbildību attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas konstruēšanu un izgatavošanu vai tās ražošanas atbilstību.

7.Atbilstības sertifikātu aizpilda pilnībā un ietver tikai šajā regulā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas izmantošanu.

8.Attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas apstiprina saskaņā ar 29. panta 2. punktu, uz atbilstības sertifikāta titullapas norāda frāzi “Autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kuras tips apstiprināts, piemērojot [OP: norādīt šīs regulas — pieņemtā akta — pilnu nosaukumu un datumu] 29. panta 2. punktu (provizorisks apstiprinājums)”.

9.Neskarot 1. punktu, ražotājs var elektroniski pārsūtīt atbilstības sertifikātu jebkuras dalībvalsts reģistrācijas iestādei.

28. pants

Autoceļiem neparedzēta mobilā tehnikas obligātā plāksnīte ar marķējumu

1.Ražotājs uz katras atbilstoši apstiprinātajam tipam izgatavotas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas liek obligāto plāksnīti ar marķējumu.

2.Obligātajai plāksnītei ar marķējumu ir jāatbilst paraugam, ko Komisija noteikusi ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz [OP: ierakstīt datumu — 30 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

VIII NODAĻA

JAUNAS TEHNOLOĢIJAS VAI JAUNAS KONCEPCIJAS

29. pants

Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām

1.Regulas 17. pantā minēto pieteikumu var iesniegt attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipu, kurā iekļautas jaunas tehnoloģijas vai koncepcijas, kas nav saderīgas ar piemērojamām tehniskajām prasībām.

2.Kad apstiprinātāja iestāde ir novērtējusi, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi, tā autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai piešķir 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājumu:

(a)pieteikumā ir norādīts, kādu iemeslu dēļ attiecīgās tehnoloģijas vai koncepcijas nav saderīgas ar piemērojamajām tehniskajām prasībām;

(b)pieteikumā ir aprakstīta ietekme saistībā ar aplūkotajiem jaunās tehnoloģijas aspektiem, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu to, ka salīdzinājumā ar prasībām, no kurām prasīts atbrīvojums, ir nodrošināts vismaz līdzvērtīgs aizsardzības līmenis attiecībā uz aplūkotajiem aspektiem;

(c)testu apraksti un rezultāti, ko veicis tehniskais dienests, kas norīkots šādas darbības veikšanai, vai 38. pantā minētais akreditētais minētā ražotāja iekšējais tehniskais dienests, pierāda, ka ir izpildīts b) apakšpunkta nosacījums.

3.Šāda ES tipa apstiprinājuma piešķiršanai, nosakot atbrīvojumus jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām, ir jāsaņem Komisijas atļauja. Atļauju vai atteikumu piešķirt atļauju dod ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Attiecīgā gadījumā šādā īstenošanas aktā norāda, vai ar to piešķirtajai atļaujai ir kādi ierobežojumi, tostarp derīguma termiņš.

Visos gadījumos ES tipa apstiprinājumam ir jābūt spēkā vismaz 36 mēnešus.

4.Kamēr nav saņemts Komisijas lēmums par atļauju, apstiprinātāja iestāde var piešķirt provizorisko ES tipa apstiprinājumu.

Tomēr šāds ES tipa apstiprinājums ir spēkā tikai minētās dalībvalsts teritorijā attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipu, uz kuru attiecas prasītais atbrīvojums, un dalībvalstīs, kuru apstiprinātājas iestādes ir pieņēmušas šo apstiprinājumu saskaņā ar 5. punktu.

Apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi ES tipa pagaidu apstiprinājumu, nekavējoties informē Komisiju un citas apstiprinātājas iestādes, iesniedzot lietas materiālus, kuros ir ietverta 2. punktā minētā informācija, ka ir izpildīti visi minētajā punktā norādītie nosacījumi.

Tipa apstiprinājuma sertifikāta virsrakstā un atbilstības sertifikāta virsrakstā ir jābūt norādei, ka tie ir izdoti uz laiku un tiem ir ierobežots teritoriālais derīgums. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai šā punkta vajadzībām noteikttu tipa apstiprinājuma sertifikāta un atbilstības sertifikāta paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.Apstiprinātāja iestāde, kas nav 4. punktā minētā apstiprinātāja iestāde, var rakstiski pieņemt 4. punktā minēto provizorisko ES tipa apstiprinājumu, tādējādi paplašinot šā provizoriskā apstiprinājuma derīgumu minētās dalībvalsts teritorijā.

6.Ja Komisija atsaka izdot atļauju, apstiprinātāja iestāde nekavējoties dara zināmu provizoriskā tipa apstiprinājuma turētājam, kas minēts 3. punktā, ka provizoriskais apstiprinājums tiks atcelts sešus mēnešus pēc 3. punktā minētā īstenošanas akta piemērošanas dienas.

Tomēr autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku var laist tirgū, reģistrēt vai sākt ekspluatēt dalībvalstī, kuras apstiprinātāja iestāde ir piešķīrusi šo apstiprinājumu, un jebkurā dalībvalstī, kuras apstiprinātāja iestāde ir pieņēmusi šo apstiprinājumu, ja:

(a)šī tehnika ir izgatavota atbilstoši provizoriskajam ES tipa apstiprinājumam tā derīguma termiņa laikā;

(b)šai tehnikai ir šajā regulā prasītā obligātā plāksnīte un marķējums;

(c)tehnikai ir pievienots provizoriskais atbilstības sertifikāts; un

(d)ir izstrādāti dokumenti, informācija un instrukcijas lietotājam, kā prasīts šajā regulā.

30. pants

Deleģēto un īstenošanas aktu turpmākie grozījumi

7.Ja Komisija atļauj piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi 29. pantam, tā nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, lai grozītu attiecīgos deleģētos vai īstenošanas aktus atbilstoši tehnikas attīstībai.

8.Tiklīdz attiecīgie akti ir grozīti, atceļ visus ierobežojumus, kas noteikti Komisijas lēmumā par atbrīvojuma atļaušanu.

9.Ja nav veikti nepieciešamie pasākumi, lai grozītu deleģētos vai īstenošanas aktus, Komisija ar īstenošanas lēmumu, ko pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kura piešķīra apstiprinājumu, atļaut dalībvalstij pagarināt ES tipa apstiprinājumu.

IX NODAĻA

DROŠĪBAS KLAUZULAS

31. pants

Nacionālais izvērtējums, ja ir aizdomas, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika rada nopietnu risku vai ir neatbilstoša

1.Ja dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādei, pamatojoties uz īstenotajiem tirgus uzraudzības pasākumiem vai informāciju, ko sniegusi apstiprinātāja iestāde vai ražotājs, vai pamatojoties uz sūdzībām, ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika rada nopietnu risku vai neatbilst šai regulai, tā izvērtē, vai šī autoceļiem neparedzētā mobilā tehnika atbilst attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem.

2.Attiecīgie ekonomikas dalībnieki un attiecīgās apstiprinātājas iestādes pilnībā sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

32. pants

Valstu procedūras rīcībai ar autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas rada nopietnu risku vai ir neatbilstoša

1.Ja pēc izvērtējuma veikšanas saskaņā ar 31. pantu tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika rada nopietnu risku, tā nekavējoties pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nekavējoties veikt visus vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika vairs nerada šo risku.

2.Ja pēc izvērtējuma veikšanas saskaņā ar 31. pantu tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika neatbilst šai regulai un nerada šā panta 1. punktā minēto nopietno risku, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks veic visus atbilstīgos korektīvos pasākumus saprātīgā laikposmā, lai panāktu šīs tehnikas atbilstību. Šim laikposmam ir jābūt samērīgam ar neatbilstības nopietnību.

3.Ekonomikas dalībnieki atbilstīgi 6.–13. pantā noteiktajiem pienākumiem nodrošina, ka tiek veikti visi atbilstošie korektīvie pasākumi attiecībā uz visu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kuru tie ir laiduši tirgū, reģistrējuši vai sākuši ekspluatēt.

4.Ja ekonomikas dalībnieki neīsteno atbilstošus korektīvus pasākumus attiecīgi 1. vai 2. punktā minētajā laikposmā vai ja risks prasa ātru rīcību, nacionālās iestādes īsteno visus attiecīgos ierobežojošos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu attiecīgās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas pieejamību tirgū, reģistrēšanu vai ekspluatācijas sākšanu savas valsts tirgū, vai izņemtu to no minētā tirgus, vai atsauktu.

5.Uz 4. punktā minētajiem ierobežojošajiem pasākumiem attiecas Regulas (ES) 2019/1020 18. pants.

33. pants

Korektīvi un ierobežojoši pasākumi Savienības līmenī

1.Ja tirgus uzraudzības iestāde īsteno korektīvos vai ierobežojošos pasākumus saskaņā ar 32. pantu, tā nekavējoties informē Komisiju un citu dalībvalstu nacionālās iestādes, izmantojot Regulas (ES) 2019/1020 34. panta 1. punktā minēto informācijas un saziņas sistēmu.

31 Tā par saviem konstatējumiem nekavējoties informē arī apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra apstiprinājumu. Ja autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika rada nopietnu risku, par korektīviem vai ierobežojošiem pasākumiem paziņo, izmantojot arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK 12. pantā minēto Kopienas ātrās ziņošanas sistēmu (RAPEX).

Informācija, kas sniegta saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu, ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus, kas vajadzīgi, lai identificētu attiecīgo autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, minētās mobilās tehnikas izcelsmi, iespējamās neatbilstības būtību vai radīto risku, valsts veikto korektīvo un ierobežojošo pasākumu būtību un ilgumu, kā arī izvirzītos argumentus, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks ir izvirzījis šo argumentus.

2.Dalībvalsts, kas veic korektīvo vai ierobežojošo pasākumu, norāda, vai risku vai neatbilstību izraisa:

(a)autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas neatbilstība šai regulai vai

(b)nepilnības attiecīgajos reglamentējošos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

3.Dalībvalstis, kas nav dalībvalsts, kura veic korektīvos vai ierobežojošos pasākumus, viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem to pieņemtajiem korektīvajiem vai ierobežojošajiem pasākumiem, kā arī sniedz visu informāciju, kas ir to rīcībā, saistībā ar attiecīgās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas neatbilstību vai risku, kā arī par saviem iebildumiem, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam.

4.Ja 3 mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma kāda cita dalībvalsts vai Komisija nav cēlusi iebildumus par paziņoto valsts pasākumu, pārējās dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā nekavējoties tiek īstenoti līdzīgi korektīvi vai ierobežojoši pasākumi saistībā ar attiecīgo autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku.

5.Ja trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma kāda cita dalībvalsts vai Komisija ceļ iebildumu pret paziņoto valsts pasākumu, vai ja Komisija uzskata, ka paziņotais valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem.

6.Pamatojoties uz 5. punktā minēto apspriešanos, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai lemtu par saskaņotiem korektīviem vai ierobežojošiem pasākumiem Savienības līmenī. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.Komisija nekavējoties paziņo attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem 6. punktā minēto lēmumu. Dalībvalstis nekavējoties izpilda pasākumus, kas iekļauti 6. punktā minētajos aktos, un attiecīgi informē Komisiju.

8.Ja Komisija uzskata, ka paziņotais valsts pasākums ir nepamatots vai pretrunā Savienības tiesībām, attiecīgā dalībvalsts atceļ vai pielāgo pasākumu saskaņā ar 6. punktā minēto Komisijas lēmumu.

9.Ja risks vai neatbilstība ir attiecināma uz nepilnībām reglamentējošajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, Komisija piedāvā attiecīgo aktu nepieciešamos grozījumus.

10.Ja korektīvs pasākums tiek uzskatīts par pamatotu saskaņā ar šo pantu vai ja uz to attiecas 6. punktā minētie īstenošanas akti, minētais pasākums bez maksas ir pieejams attiecīgās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas reģistrācijas apliecību turētājiem. Ja remonts par reģistrācijas apliecības turētāja līdzekļiem ir veikts pirms korektīvā pasākuma pieņemšanas, ražotājs atlīdzina šāda remonta izmaksas līdz tā remonta izmaksu apmēram, kādu nosaka attiecīgais korektīvais pasākums.

X NODAĻA

TEHNISKĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

34. pants

Lietotājiem paredzētā informācija

1.Ražotājs sniedz tikai tādu tehnisko informāciju saistībā ar šajā regulā noteiktajiem datiem, kas neatšķiras no apstiprinātājas iestādes apstiprinātajiem datiem.

2.Ražotājs lietotājiem dara pieejamu visu attiecīgo informāciju un nepieciešamās instrukcijas, kur ir aprakstīti ar autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas lietošanu saistītie nosacījumi un ierobežojumi.

3.Šā panta 2. punktā minēto informāciju sniedz operatora rokasgrāmatā par tehnikas lietošanu uz ceļa.

4.Operatora rokasgrāmatu par tehnikas lietošanu uz ceļa, kā arī 2. punktā minēto informāciju dara pieejamu kopā ar autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku un nodrošina:

(a)ka tā ir tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku laiž tirgū, reģistrē vai sāk ekspluatēt; un

(b)ka tā ir papīra vai elektroniskā formātā.

Ja operatora rokasgrāmata tiek nodrošināta elektroniski, ražotājs drukātā vai papīra formā nodrošina informāciju par to, kā minētajai rokasgrāmati piekļūt vai kā to atrast tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku laiž tirgū, reģistrē vai sāk ekspluatēt.

 
XI NODAĻA

TEHNISKO DIENESTU PILNVAROŠANA UN PAZIŅOŠANA

35. pants

Prasības attiecībā uz tehniskajiem dienestiem

1.Norīkojošās apstiprinātājas iestādes garantē, ka tās saskaņā ar 37. pantu norīko tādu tehnisko dienestu, kas atbilst šā panta 2.–10. punktā noteiktajām prasībām.

2.Tehnisko dienestu izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tam ir juridiskas personas statuss, bet izņēmums ir tehniskais dienests, kas pieder tipa apstiprinātājai iestādei, un akreditēts ražotāja iekšējais tehniskais dienests, kā minēts 38. pantā.

3.Tehniskais dienests ir neatkarīga trešā persona, kas nav iesaistīta vērtējamās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas konstruēšanas, ražošanas, piegādes vai uzturēšanas procesā.

Var uzskatīt, ka struktūra, kas pieder ekonomikas dalībnieku asociācijai vai profesionālai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas konstruēšanā, izgatavošanā, piegādē, montāžā, izmantošanā vai uzturēšanā, kuru tā izvērtē, testē vai inspicē, atbilst 1. punkta prasībām, ar nosacījumu, ka ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

4.Tehniskais dienests, tā augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par tādu kategoriju darbībām, kurām tie ir norīkoti saskaņā ar 37. panta 1. punktu, nedrīkst būt vērtējamās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas konstruktori, izgatavotāji, piegādātāji vai uzturētāji, ne arī pārstāvēt minētajās darbībās iesaistītas puses. Šis noteikums neaizliedz 3. punktā minēto novērtēto autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku izmantot, ciktāl tas vajadzīgs tehniskā dienesta darbībā vai tehniskā dienesta darbinieku personīgiem nolūkiem.

5.Tehniskais dienests nodrošina, ka tā meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē to kategoriju darbību, kuru veikšanai tas ir norīkots, konfidencialitāti, objektivitāti vai godīgumu.

6.Tehniskie dienesti un to darbinieki veic to kategoriju darbības, kuru veikšanai tie ir norīkoti, ievērojot augstāko profesionālās integritātes līmeni un nodrošinot vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, kā arī nepieļauj nekādu spiedienu vai ietekmēšanu, it sevišķi finansiālu, kas varētu ietekmēt viņu spriedumu vai novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši tādu spiedienu vai ietekmēšanu, kuru īsteno personas vai personu grupas, kas ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

7.Tehniskais dienests spēj veikt visu kategoriju darbības, kuru veikšanai tas ir norīkots saskaņā ar 37. panta 1. punktu, pierādot to norīkojošajai apstiprinātājai iestādei, ka tam ir:

(a)darbinieki ar attiecīgām prasmēm, specifiskām tehniskām zināšanām un profesionālo apmācību, kā arī pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu šo uzdevumu;

(b)to kategoriju darbību procedūru apraksti, kuru veikšanai tie vēlas tikt norīkoti, nodrošinot minēto procedūru pārredzamību un reproducējamību;

(c)to kategoriju darbību veikšanas procedūras, kuru veikšanai tie vēlas tikt norīkoti un kurās pienācīgi ņem vērā attiecīgās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un masveida vai sērijveida ražošanas procesa būtību; un

(d)nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu uzdevumus saistībā ar to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas vēlas tikt norīkots, un piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

Turklāt tas pierāda norīkojošajai apstiprinātājai iestādei, ka atbilst noteikumiem, kas noteikti 41. pantā norādītajos deleģētajos aktos un kuri ir svarīgi attiecībā uz darbību kategorijām, kuru veikšanai tehniskais dienests ir norīkots.

8.Tehniskajiem dienestiem, to augstākajai vadībai un darbiniekiem, kas veic novērtēšanu, ir jābūt objektīviem. Tie neiesaistās darbībās, kuras var būt konfliktā ar viņu sprieduma neatkarību un integritāti saistībā ar to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tie ir norīkoti.

9.Tehniskie dienesti apdrošina ar to darbībām saistīto civiltiesisko atbildību, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar dalībvalsts valsts tiesību aktiem atbildību uzņemas dalībvalsts vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.Tehniskā dienesta darbinieki ievēro profesionālā noslēpuma nosacījumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu vai jebkuru valsts tiesību akta noteikumu, ar kuru šo regulu īsteno, izņemot attiecībā uz norīkojošām apstiprinātājām iestādēm vai ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

36. pants

Tehnisko dienestu meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji

1.Nolīgt apakšuzņēmējus, lai veiktu dažas no darbībām, kuru veikšanai tehniskie dienesti ir norīkoti saskaņā ar 37. panta 1. punktu, vai uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam, tehniskie dienesti drīkst tikai ar to norīkojošās apstiprinātājas iestādes piekrišanu.

2.Ja tehniskais dienests slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas ir norīkots, vai darbību uztic meitasuzņēmumam, tas nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 35. panta prasībām, un attiecīgi informē norīkojošo apstiprinātāju iestādi.

3.Tehniskie dienesti uzņemas pilnu atbildību par savu apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu darbu neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

4.Tehniskie dienesti norīkojošās apstiprinātājas iestādes vajadzībām saglabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikācijas novērtējumu un uzdevumiem, kurus tie veikuši.

37. pants

Tehnisko dienestu norīkošana

1.Atkarībā no to kompetences jomas, tehniskie dienesti tiek norīkoti atbilstoši vienai vai vairākām no šādām darbību kategorijām:

(a)A kategorija — tehniskie dienesti, kas veic šajā regulā minētos testus savās telpās;

(b)B kategorija — tehniskie dienesti, kas uzrauga šajā regulā minētos testus, ja šādus testus veic ražotāja vai kādas trešās personas telpās;

(c)C kategorija — tehniskie dienesti, kas regulāri izvērtē un pārrauga procedūras, ar ko ražotājs kontrolē ražošanas atbilstību;

(d)D kategorija — tehniskie dienesti, kas uzrauga vai veic testus vai inspicēšanas, lai uzraudzītu ražošanas atbilstību.

2.Apstiprinātāja iestāde var tikt norīkota kā tehniskais dienests, lai veiktu vienu vai vairākas 1. punktā minētās darbības.

3.Regulas 41. panta vajadzībām var paziņot par trešās valsts tehniskiem dienestiem, kas nav saskaņā ar 38. pantu norīkotie dienesti, bet tikai tad, ja šāda tehnisko dienestu pieņemšana ir ietverta Savienības divpusējā nolīgumā ar attiecīgo trešo valsti. Tas neliedz tehniskam dienestam, kas atbilstīgi 35. panta 2. punktam izveidots saskaņā ar valsts tiesību aktiem, izveidot meitasuzņēmumus trešās valstīs ar nosacījumu, ka meitasuzņēmumus tieši pārvalda un kontrolē norīkotais tehniskais dienests.

38. pants

Akreditēti ražotāja iekšējie tehniskie dienesti

1.Akreditētu ražotāja iekšējo tehnisko dienestu var norīkot tikai 37. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto A kategorijas darbību veikšanai. Minētais tehniskais dienests ir atsevišķa un skaidri nodalīta uzņēmuma daļa, kas nav iesaistīta vērtējamās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību konstruēšanā, izgatavošanā, piegādē vai uzturēšanā.

2.Akreditētu iekšējo tehnisko dienestu norīko dalībvalsts apstiprinātāja iestāde un tam ir jāatbilst šādām prasībām:

(a) akreditētu iekšējo tehnisko dienestu ir akreditējusi nacionālā akreditācijas iestāde, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 32 2. panta 11. punktā, saskaņā ar 39. pantā minētajiem noteikumiem;

(b)akreditētais iekšējais tehniskais dienests un tā darbinieki ir organizatoriski identificējami un tiem ir ziņojumu sniegšanas metodes uzņēmumā, kurā tie ietilpst, kas nodrošina viņu objektivitāti un apliecina šo objektivitāti attiecīgajai nacionālajai akreditācijas iestādei;

(c)ne akreditētais iekšējais tehniskais dienests, ne tā darbinieki neiesaistās darbībās, kuras varētu būt konfliktā ar viņu sprieduma neatkarību un integritāti saistībā ar kategoriju darbībām, kuru veikšanai tie ir norīkoti;

(d)akreditētais iekšējais tehniskais dienests savus pakalpojumus sniedz tikai uzņēmumam, kurā tas ietilpst.

3.Par akreditēto iekšējo tehnisko dienestu nav jāsniedz paziņojums Komisijai 41. panta vajadzībām, bet pēc norīkojošajās apstiprinātājas iestādes pieprasījuma uzņēmums, kurā šis dienests ietilpst, vai nacionālā akreditācijas iestāde sniedz tai informāciju par tā akreditāciju.

39. pants

Tehnisko dienestu un akreditētu iekšējo tehnisko dienestu novērtēšanas noteikumi

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 47. pantu par to, kādi noteikumi ir jāizpilda tehniskajiem dienestiem to novērtēšanai saskaņā ar 40. pantu un par iekšējo tehnisko dienestu akreditēšanu saskaņā ar 38. pantu.

40. pants

Tehnisko dienestu prasmju novērtēšana

1.Norīkojošā apstiprinātāja iestāde sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā tiek parādīts, ka kandidējošais tehniskais dienests ir novērtēts attiecībā uz atbilstību šīs regulas un saskaņā ar šo regulu pieņemto deleģēto aktu prasībām. Minētajā ziņojumā var būt akreditācijas iestādes izsniegts akreditācijas sertifikāts.

2.Novērtējumu, kas ir 1. punktā minētā ziņojuma pamatā, sagatavo atbilstoši 39. pantā minētā deleģētā akta noteikumiem. Novērtējuma ziņojumu pārskata vismaz reizi trīs gados.

3.Novērtējuma ziņojumu pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai. Šādos gadījumos, ja novērtējums nebalstās uz nacionālās akreditācijas iestādes izdotu akreditācijas sertifikātu, kurš apliecina, ka tehniskais dienests atbilst šīs regulas prasībām, norīkojošā apstiprinātāja iestāde Komisijai sniedz dokumentārus pierādījumus par tehniskā dienesta kompetenci un pasākumiem, kas nodrošina, ka norīkojošā apstiprinātāja iestāde regulāri pārrauga tehnisko dienestu un tā atbilstību šīs regulas un saskaņā ar šo regulu pieņemto deleģēto aktu prasībām.

4.Apstiprinātāja iestāde, kuru paredzēts norīkot par tehnisko dienestu saskaņā ar 37. panta 2. punktu, dokumentāri apliecina atbilstību ar novērtējumu, ko veikuši revidenti, kas nav saistīti ar novērtējamo darbību. Šādi revidenti var būt no tās pašas organizācijas, ja vien viņiem un personālam, kas veic novērtējamās darbības, nav viena un tā pati vadība.

5.Akreditēts iekšējs tehnisks dienests ievēro attiecīgos šā panta noteikumus.

41. pants

Paziņošanas procedūras

1.Dalībvalstis Komisijai paziņo katra to norīkotā tehniskā dienesta nosaukumu, adresi, arī e-pasta adresi, atbildīgo personu vārdus un darbību kategoriju, kā arī visas turpmākas izmaiņas attiecībā uz minēto norīkošanu. Paziņojumā norāda, uz kurām šīs regulas pielikumā uzskaitītajām pozīcijām attiecas tehnisko dienestu norīkojums.

2.Tehniskais dienests var veikt 37. panta 1. punktā minētās darbības norīkojošās apstiprinātājas iestādes vārdā, kura ir atbildīga par tipa apstiprināšanu, vienīgi tad, ja par to iepriekš ir paziņots Komisijai saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.Šā panta 2. punktā minēto tehnisko dienestu var norīkot vairākas norīkojošās apstiprinātājas iestādes un paziņot norīkojošo apstiprinātāju iestāžu dalībvalstis neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, ko tas veiks saskaņā ar 37. panta 1. punktu.

4.Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām nozīmīgām izmaiņām attiecībā uz norīkošanu.

5.Ja, piemērojot kādus saskaņā ar šo regulu pieņemtus deleģētos aktus, ir jānorīko kāda specifiska organizācija vai kompetenta struktūra, kas veic 37. panta 1. punktā neminētās darbības, tad paziņošanu veic saskaņā ar šo pantu.

6.Komisija savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo pantu paziņoto tehnisko dienestu sarakstu un informāciju par tiem.

42. pants

Norīkojumu izmaiņas

1.Ja norīkojošā apstiprinātāja iestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tās norīkotais tehniskais dienests vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām vai nepilda savus pienākumus, norīkojošā apstiprinātāja iestāde, atkarībā no prasību vai pienākumu neizpildes pārkāpuma smaguma, attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc norīkojumu. Dalībvalsts, kura ir sniegusi paziņojumu par šo tehnisko dienestu, nekavējoties attiecīgi informē Komisiju. Komisija attiecīgi maina 41. panta 6. punktā minēto publicēto informāciju.

2.Ja norīkojumu ierobežo, aptur vai atsauc vai ja tehniskais dienests ir pārtraucis savu darbību, norīkojošā apstiprinātāja iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā tehniskā dienesta dokumentāciju vai nu pārņem cits tehniskais dienests, vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami norīkojošajai apstiprinātājai iestādei vai tirgus uzraudzības iestādēm.

43. pants

Tehnisko dienestu kompetences pārbaudes

1.Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir šaubas vai kad tā ir informēta par šaubām attiecībā uz tehniskā dienesta kompetenci vai tā turpmāku atbilstību prasībām un pienākumiem, kas tam ir piemēroti.

2.Norīkojošās apstiprinātājas iestādes dalībvalsts, pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgā tehniskā dienesta norīkošanas vai norīkojuma saglabāšanas pamatojumu.

3.Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā sensitīvā informācija ir konfidenciāla.

4.Ja Komisija konstatē, ka tehniskais dienests neizpilda vai vairs neizpilda tā norīkojuma prasības, tā attiecīgi par to informē norīkojošās apstiprinātājas iestādes dalībvalsti.

Komisija pieprasa šai dalībvalstij nepieciešamības gadījumā norīkojumu apturēt, ierobežot vai atsaukt.

Ja dalībvalsts neīsteno nepieciešamos korektīvos pasākumus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai nolemtu ierobežot, apturēt vai atsaukt attiecīgā tehniskā dienesta norīkojumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par minētajiem īstenošanas aktiem un atbilstīgi atjaunina publicēto informāciju, kas minēta 41. panta 6. punktā.

44. pants

Tehnisko dienestu operatīvie pienākumi

1.Tehniskie dienesti veic to kategoriju darbības, kuru veikšanai tos ir norīkojusi norīkojošā apstiprinātāja iestāde, saskaņā ar novērtējuma un testa procedūrām, kas noteiktas šajā regulā. .

2.Tehniskie dienesti uzrauga vai paši veic apstiprināšanai nepieciešamos testus vai inspicēšanas, kā noteikts šajā regulā. Tehniskie dienesti neveic testus, novērtēšanas vai inspicēšanas, kuru veikšanai tos nav pienācīgi norīkojusi to apstiprinātāja iestāde.

3.Tehniskie dienesti jebkurā laikā:

(a)atļauj savai norīkojošajai apstiprinātājai iestādei pēc vajadzības novērot tehnisko dienestu atbilstības novērtēšanas laikā; un

(b)neskarot 35. panta 10. punktu un 45. pantu, pēc pieprasījuma sniedz savai norīkojošajai apstiprinātājai iestādei šādu informāciju par to kategoriju darbībām, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma.

4.Ja tehniskais dienests konstatē, ka ražotājs nepilda šajā regulā noteiktās prasības, tas ziņo par to norīkojošajai apstiprinātājai iestādei, lai norīkojošā apstiprinātāja iestāde pieprasītu ražotājam veikt atbilstīgus korektīvos pasākumus un attiecīgi neizsniegtu tipa apstiprinājuma sertifikātu, ja vien atbilstīgie korektīvie pasākumi nav veikti apstiprinātājai iestādei pieņemamā veidā.

5.Ja pēc tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas, pārraugot ražošanas atbilstību, tehniskais dienests, rīkojoties norīkojošās apstiprinātājas iestādes vārdā, konstatē, ka autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika vairs neatbilst šai regulai, tas ziņo par to norīkojošajai apstiprinātājai iestādei. Apstiprinātāja iestāde veic attiecīgus 22. pantā noteiktos pasākumus.

45. pants

Tehnisko dienestu pienākumi sniegt informāciju

1.Tehniskie dienesti savu norīkojošo apstiprinātāju iestādi informē par šādiem jautājumiem:

(a)par visām konstatētajām neatbilstībām, kas var būt par iemeslu tipa apstiprinājuma sertifikāta atteikumam, ierobežojumam, apturēšanai vai anulēšanai;

(b)jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē norīkojuma darbības jomu un nosacījumus;

(c)visiem informācijas pieprasījumiem, ko tie saņēmuši no tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar savām darbībām.

2.Pēc savas norīkojošās apstiprinātājas iestādes pieprasījuma tehniskie dienesti sniedz informāciju par darbībām sava norīkojuma tvērumā un par jebkurām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumiem.

XII NODAĻA

ĪSTENOŠANAS AKTI UN DELEĢĒTIE AKTI

46. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Tehniskā komiteja lauksaimniecības transportlīdzekļu jautājumos (TK-LT), kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 167/2013 69. pantu un kas ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

47. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 4. panta 5. punktā, 15. panta 2. punktā, 21. panta 9. punktā, 22. panta 6. punktā un 39. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [OP: …. - ierakstīt spēkā stāšanās datumu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 5. punktā, 15. panta 2. punktā, 21. panta 9. punktā, 22. panta 6. punktā un 39. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, ieskaitot deleģēto aktu par pārskatīšanu, grozīšanu vai atcelšanu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 5. punktu, 15. panta 2. punktu, 21. panta 9. punktu, 22. panta 6. punktu un 39. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

 
XIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Grozījums Regulā (ES) 2019/1020

Regulas (ES) 2019/1020 I pielikumā pievieno šādu punktu:

“71. [Regula XXX] par tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, kas pārvietojas pa koplietošanas ceļiem, un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/1020

49. pants

Forums

1.Komisija izveido, vada un pārvalda Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu (“forums”).

Foruma sastāvā ir katras dalībvalsts iecelti pārstāvji, kuri pārstāv to apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes.

Attiecīgos gadījumos saskaņā ar šā panta 6. punktā minētajām procedūrām, uz foruma sanāksmēm kā novērotājus var uzaicināt tehnisko dienestu, Eiropas Parlamenta, ražotāju un attiecīgo ekonomikas dalībnieku, kā arī ieinteresēto personu pārstāvjus, kuri iesaistīti drošības jautājumu risināšanā.

2.Foruma konsultatīvo uzdevumu mērķis ir stimulēt paraugpraksi, lai veicinātu šīs regulas vienveidīgu interpretāciju un īstenošanu.

Forums izskata:

(a)jautājumus saistībā ar šajā regulā noteikto prasību vienveidīgu interpretāciju;

(b)ar tipa apstiprināšanu un tirgus uzraudzību saistīto darbību rezultātus;

(c)vispārīgas nozīmes jautājumus attiecībā uz šīs regulas prasību izpildi saistībā ar tehnisko dienestu novērtēšanu, norīkošanu un pārraudzību;

(d)ekonomikas dalībnieku pārkāpumus;

(e)IX nodaļā izklāstīto korektīvo vai ierobežojošo pasākumu īstenošanu;

(f)tirgus uzraudzības darbību plānošanu, koordinēšanu un rezultātus.

3.Pildot savu konsultatīvo uzdevumu un ņemot vērā 2. punktā noteiktās izskatīšanas iznākumu, forums var sniegt atzinumu vai ieteikumu.

4.Sniedzot atzinumu vai ieteikumus, forums cenšas panākt vienprātību. Ja šādu vienprātību nevar panākt, forums sniedz atzinumu vai ieteikumus ar dalībvalstu vienkāršu balsu vairākumu. Katrai dalībvalstij ir viena balss. Dalībvalstis, kuru nostāja ir atšķirīga, var pieprasīt savu nostāju un tās pamatojumus atspoguļot foruma atzinumā vai ieteikumos.

5.Pieņemot īstenošanas aktus, Komisija pienācīgi ņem vērā saskaņā ar 2. punktu foruma sniegtos atzinumus.

6.Forums pieņem savu reglamentu.

7.Šajā regulā:

(a)nepiemēro Regulas (ES) 2019/1020 30. panta 2. punktu un 32. pantu;

(b)atsauces uz “ADCO” Regulas (ES) 2019/1020 11. panta 8. punktā, 30. panta 1. un 3. punktā, 31. panta 2. punktā un 33. pantā uzskata par atsaucēm uz forumu.

50. pants

Sankcijas

1.Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Ieviestās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis līdz  [OP: norādīt datumu — precīza diena, kas ir pirms šīs regulas piemērošanas dienas] paziņo šos noteikumus Komisijai un nekavējoties informē to par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas tos skar.

2.Pārkāpumu veidi, par kuriem piemēro sankcijas, ir:

(a)nepatiesi apgalvojumi apstiprināšanas procedūrās vai procedūrās, kuru iznākums ir atsaukšana;

(b)tipa apstiprināšanas vai atbilstības ekspluatācijā testa rezultātu viltošana;

(c)tādu datu vai tehnisko specifikāciju neizpaušana, kas var būt iemesls tipa apstiprinājuma atsaukšanai, atteikšanai vai anulēšanai;

(d)atteikšanās nodrošināt piekļuvi informācijai;

(e)ekonomikas dalībnieki dara pieejamas tirgū vai sāk ekspluatēt autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, ko nepieciešams apstiprināt, bez šāda apstiprinājuma vai viltojot dokumentus vai marķējumu ar šādu mērķi;

(f)ekonomikas dalībnieki nepilda savus pienākumus;

(g)tehniskie dienesti neatbilst sava norīkojuma prasībām.

51. pants

Pārskatīšana

1.Līdz [OP: norādīt datumu – 60 mēneši no šīs regulas piemērošanas dienas] Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu, attiecīgā gadījumā tam pievienojot attiecīgus likumdošanas priekšlikumus.

2.Ziņojuma pamatā ir apspriedes ar attiecīgām ieinteresētajām personām, un tajā ņem vērā saistītos Eiropas un starptautiskos standartus, kā arī 3. punktā minēto informāciju.

3.Līdz [OP: norādīt datumu – 48 mēneši no šīs regulas piemērošanas dienas] dalībvalstis informē Komisiju:

(a)par šajā regulā noteikto tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības procedūru piemērošanu;

(b)cik daudz ES tipa apstiprinājumu ir piešķirts saskaņā ar šo regulu kopš [OP: norādīt datumu – šīs regulas piemērošanas dienu];

(c)valsts prasības attiecībā uz nacionālo tipa apstiprinājumiem mazām sērijām, nacionālo individuālo tipa apstiprinājumu un nacionālo tipa apstiprinājumu, un cik daudz šādu apstiprinājumu ir piešķirts kopš [OP: norādīt datumu – šīs regulas piemērošanas dienu].

52. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no šīs regulas, līdz [norādīt datumu — 8 gadi no piemērošanas dienas] dalībvalstis var piemērot valsts tiesību aktus par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas nacionālo tipa apstiprinājumu braukšanai pa koplietošanas ceļiem tādai autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kas laista tirgū ... no [norādīt piemērošanas datumu] līdz [norādīt datumu – 8 gadi no piemērošanas dienas]. Minētajā periodā ražotājs var izvēlēties vai nu piemērot ES tipa apstiprinājumu, vai izpildīt attiecīgos valsts tiesību aktus.

53. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [OP: norādīt datumu — 36 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām.
(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu.
(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām.
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/30/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību.
(5)    2021. gada 21. aprīlī Komisija pieņēma priekšlikumu pieņemt jaunu regulu par mašīnām, lai aizstātu patlaban spēkā esošo Mašīnu direktīvu. Līdzīgi kā patlaban spēkā esošajā direktīvā, arī jaunajā regulā netiks iekļauti drošības aspekti saistībā ar mobilās tehnikas braukšanu pa koplietošanas ceļiem. Notiek institūciju savstarpējas sarunas par piedāvāto regulu. Piedāvātā regula ir pieejama vietnē: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/45508 .
(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).
(8)    2008. gadā tika pieņemts jauns tiesiskais regulējums, lai uzlabotu preču vienoto tirgu un stiprinātu nosacījumus dažādu preču laišanai ES tirgū. Šā pasākumu kopuma mērķis ir uzlabot tirgus uzraudzību un veicināt atbilstības novērtējumu kvalitāti. Ar to tiek arī precizēta CE marķējuma lietošana un radīta pasākumu rīkkopa izmantošanai produktu regulējumā ( https://ec.europa.eu/growth/single-market/goods/new-legislative-framework_en ) .
(9)    Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Updating and simplifying the Community acquis” [Kopienas acquis pārskatīšana un vienkāršošana] (COM(2003) 71 final ( https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2003:0071:FIN:en:PDF ) .
(10)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021) 350 final ( https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM:2021:350:FIN ) .
(11)    Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2019) 283 final ( https://transport.ec.europa.eu/system/files/2021-10/SWD2190283.pdf ).
(12)    “Study on the EU harmonisation of the requirements for the road circulation of mobile machinery” [Pētījums par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas braukšanas pa ceļiem prasību saskaņošanu ES līmenī]. ECORYS, 2016. Pieejams vietnē: https://single-market-economy.ec.europa.eu/sectors/mechanical-engineering/mobile-machinery_en .
(13)    Pieejams vietnē: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/1198-Road-circulation-requirements-for-mobile-machinery_en .
(14)    Darba dokumenti ir pieejami CIRCABC interešu grupas “New legislative initiative — Road circulation approval requirements for non-road mobile machinery” bibliotēkas sadaļā.
(15)    “Cost/benefit analysis study for Impact Assessment on road circulation of Non-road mobile machinery” [Izmaksu/ieguvumu analīzes pētījums, lai novērtētu ietekmi uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas braukšanu pa ceļiem], PPMI, 2019. Pieejams vietnē: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/c0d598e2-17d8-11ea-8c1f-01aa75ed71a1/language-en .
(16)    Darba dokuments “NRMM-2019.03 MS Targeted Consultation Feedback”, kurā apkopots, kas ir konstatēts mērķorientētajās apspriedēs, ko Komisijas rīkoja par dalībvalstu atšķirībām attiecībā uz apstiprinājuma sistēmām autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas braukšanai pa ceļiem. Pieejams CIRCABC interešu grupas “New legislative initiative - Road circulation approval requirements for non-road mobile machinery” bibliotēkas sadaļā.
(17)    Darba dokumenti, piemēram, “NRMM-2019.07 Draft Minutes Workshop NRMM 9 Dec 2019 rev1”, kurā apkopotas diskusijas ar ieinteresētajām personām, ir pieejami CIRCABC interešu grupas “New legislative initiative — Road circulation approval requirements for non-road mobile machinery” bibliotēkas sadaļā.
(18)    Sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir pieejami: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/1198-Road-circulation-requirements-for-mobile-machinery/public-consultation_en .
(19)    Darba dokumenti, piemēram, “NRMM-2021.05 Draft Minutes Workshop NRMM 6 May 2021”, kurā apkopotas diskusijas ar ieinteresētajām personām, ir pieejami CIRCABC interešu grupas “New legislative initiative — Road circulation approval requirements for non-road mobile machinery” bibliotēkas sadaļā.
(20)    Darba dokuments “NRMM-2022.02 220608_Presentation Workshop NRMM 08.06”, pieejams CIRCABC interešu grupas “New legislative initiative — Road circulation approval requirements for non-road mobile machinery” bibliotēkas sadaļā.
(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām.
(22)    OV C , , lpp. .
(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).
(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.).
(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām.
(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/30/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (OV L 96, 29.3.2014., 79. lpp.).
(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).
(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).
(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(30)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(31)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
Top