EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.2.2023

COM(2023) 87 final

2023/0038(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Jaunzēlande ir ES 50. lielākā preču tirdzniecības partnere, savukārt ES ir Jaunzēlandes trešā lielākā tirdzniecības partnere (pēc Ķīnas un Austrālijas), veidojot 11,5 % no kopējā tirdzniecības apjoma. Divpusējās preču tirdzniecības apjoms starp abām partnervalstīm 2021. gadā sasniedza 7,8 miljardus EUR, savukārt pakalpojumu tirdzniecība 2020. gadā veidoja 3,7 miljardus EUR. Jaunzēlandes eksportā uz ES lielākoties dominē lauksaimniecības produkti, savukārt ES eksportā uz Jaunzēlandi dominē rūpniecības preces. 2020. gadā ES ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoms Jaunzēlandē sasniedza 8,5 miljardus EUR, bet Jaunzēlandes kopējo ieguldījumu apjoms ES bija 4,8 miljardi EUR.

Lēmums sākt gatavošanos iespējamām sarunām tika pieņemts 2015. gada 29. oktobrī Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un Jaunzēlandes premjerministra tikšanās laikā. Nozīmīgs apsvērums bija tas, ka Jaunzēlande ir viena no pasaules visstraujāk augošajām attīstītajām ekonomikām un ka tā ir noslēgusi daudzus preferenciālas tirdzniecības nolīgumus ar citiem partneriem. Tāpēc ES uzņēmumiem bija mazāk labvēlīgi nosacījumi piekļuvei Jaunzēlandes tirgum. Tādējādi tika uzskatīts, ka tirdzniecības nolīgums ar tādu līdzīgi domājošu partneri kā Jaunzēlandi nodrošinātu ES uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, palīdzētu nodrošināt darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus, tādējādi sniedzot labumu gan ES uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.

2017. gada pavasarī tika pabeigta plaša darbības jomas izpēte, un tā parādīja, ka sarunu rezultātā varētu tikt noslēgts tirdzniecības nolīgums, kas būtu abu pušu interesēs. Sarunu norāžu projekts kopā ar tam pievienoto ietekmes novērtējumu dalībvalstīm tika iesniegts 2017. gada septembrī 1 .

Eiropas Savienības Padome 2018. gada 22. maijā pilnvaroja Eiropas Komisiju sākt tirdzniecības sarunas ar Jaunzēlandi un pieņēma sarunu norādes. Papildus sarunām tika veikts arī tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums. Pirmā sarunu kārta par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi (“BTN”) notika 2018. gada jūlijā. Pēc četru gadu sarunu procesa un 12 sarunu kārtām ES un Jaunzēlande 2022. gada 30. jūnijā pabeidza sarunas par vērienīgu BTN.

Lai gan Jaunzēlande statistiski ir salīdzinoši maza tirdzniecības partnere, BTN ir gaidīts apstiprinājums mūsu pastiprinātajām attiecībām ar Jaunzēlandi un uzsver ES mērķi padziļināt attiecības ar Indijas un Klusā okeāna reģionu, ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. gada Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģiju.

Plašākā ģeopolitiskajā un ģeoekonomiskajā kontekstā šo sarunu savlaicīga noslēgšana ar tādu līdzīgi domājošu partneri kā Jaunzēlandi arī ir spēcīgs signāls par kopīgo apņemšanos veidot uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu.

Šī vienošanās ar tālejošiem un izpildāmiem noteikumiem par ilgtspējīgu attīstību atcels visus Jaunzēlandes tarifus ES precēm, atbalstīs ES lauksaimniekus un aizsargās darba ņēmējus un vidi. Šis ES noslēgtais BTN ir pirmais nolīgums ar “jaunās paaudzes” noteikumiem par ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar ES nesenā paziņojuma par ilgtspējīgas tirdzniecības politikas pārskatīšanu izvirzītajām darbībām (“Tirdzniecības partnerību spēks: kopā zaļai un taisnīgai ekonomikas izaugsmei”, 22.6.2022. 2 ).

Juridiski pārskatītais BTN teksts ir publiskots un ir atrodams šādā tīmekļa vietnē:

https://policy.trade.ec.europa.eu/eu-trade-relationships-country-and-region/countries-and-regions/new-zealand/eu-new-zealand-agreement/text-agreement_en

Komisija ierosina šādus Padomes lēmumu priekšlikumus:

–priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi;

–priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi.

Pievienotais priekšlikums Padomes lēmumam ir juridisks instruments, kas atļauj noslēgt Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Pirms BTN sarunu noslēgšanas ES un Jaunzēlande bija risinājušas sarunas par visaptverošu Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību (PARC), kas stājās spēkā 2022. gada 21. jūlijā. PARC nodrošina juridisko pamatu ilgstošai un spēcīgai partnerībai starp ES un Jaunzēlandi un padziļina sadarbību starp abām pusēm daudzās jomās, piemēram, starptautiskais miers un drošība, pētniecība un inovācija, attīstība, zivsaimniecība un jūrlietas, kā arī sadarbība tirdzniecības un ekonomikas jautājumos.

Tiklīdz BTN stāsies spēkā, tas pastāvēs līdzās PARC kā īpašs nolīgums un ES un Jaunzēlandes vispārējo divpusējo attiecību neatņemama daļa. Abi nolīgumi nepārklājas un to noteikumi nav pretrunīgi.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

BTN pilnībā atbilst Savienības politikai, un tādēļ ES nevajadzēs grozīt tās noteikumus, regulējumu vai standartus nevienā regulētā jomā. Turklāt tāpat kā visi citi tirdzniecības nolīgumi, par ko Komisija ir risinājusi sarunas, BTN pilnībā aizsargā sabiedriskos pakalpojumus un nodrošina, ka tiek pilnībā saglabātas valdību tiesības reglamentēt sabiedrības interesēs un ka tas ir viens no šo nolīgumu pamatprincipiem.

Turklāt BTN noteikumi pilnībā atspoguļo darbības, kas izklāstītas ES nesenajā paziņojumā par ilgtspējīgas tirdzniecības politikas pārskatīšanu (“Tirdzniecības partnerību spēks: kopā zaļai un taisnīgai ekonomikas izaugsmei”, 22.6.2022.).

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus par starptautisku nolīgumu noslēgšanu. Nav cita tiesību instrumenta, ko varētu izmantot šā priekšlikuma mērķa sasniegšanai.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Saskaņā ar ietekmes novērtējumu ir sagaidāms, ka BTN rezultātā divpusējā tirdzniecība palielināsies par līdz pat 30 % un, sākot no pirmā piemērošanas gada tiem ES uzņēmumiem, kas eksportē uz Jaunzēlandi saskaņā ar BTN noteikumiem, var ļaut ietaupīt līdz pat 140 miljoniem EUR gadā. ES ieguldījumi Jaunzēlandē varētu palielināties par 80 %.

Tomēr var uzskatīt, ka kvantitatīvie elementi līdz galam nenovērtē šā BTN reālo ekonomisko ietekmi, jo standarta modelēšanas konfigurācija nav piemērota tam, ka Jaunzēlande ir maza valsts. Skaitļos nevar ņemt vērā paredzamos ieguvumus, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes stiprināšanu, svarīgus noteikumus par digitālo tirdzniecību un pakalpojumiem un šā BTN politisko nozīmi. ES un Jaunzēlandes BTN ir vismodernākais ES tirdzniecības nolīgums. Tas ir īpaši svarīgi plašākā kontekstā, nosakot standartus turpmākajām vienošanās un vienlaikus atbalstot ES pašreizējos centienus vēl vairāk stiprināt ekonomiskās attiecības ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm. Šos elementus nav iespējams modelēt, bet varētu sagaidīt, ka tie būs ļoti svarīgi un veicinās dziļāku ekonomisko iesaisti.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Pirms sarunu sākuma Komisija veica ES un Jaunzēlandes BTN ietekmes novērtējumu 3 (IN), ko papildināja sabiedriskā apspriešana tiešsaistē un neatkarīgs pētījums, kuru veica ārējs darbuzņēmējs. Pētījums apstiprināja, ka ES un Jaunzēlandes BTN varētu sniegt būtiskus ieguvumus vēl papildus uzlabotai piekļuvei tirgum, uzsverot visaptverošu ekonomisko attiecību nozīmi plašākā reģionā.

Līdztekus sarunām ārējais darbuzņēmējs veica ES un Jaunzēlandes BTN tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējumu 4 (TSIA), lai izpētītu to iespējamo ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu, cilvēktiesībām un vidi, kas izriet no BTN noteikumiem vai ir sekas šķēršļu likvidēšanai vai samazināšanai ES un Jaunzēlandes divpusējai tirdzniecībai un ieguldījumiem.

Gan IN, gan TSIA ietvaros attiecīgie ārējie darbuzņēmēji apspriedās ar iekšējiem un ārējiem ekspertiem un ieinteresētajām personām gan ES, gan Jaunzēlandē, izmantojot tiešsaistes apsekojumus, lūgumus iesniegt nostājas dokumentus, intervijas un sanāksmes.

Pirms sarunām un to gaitā ES dalībvalstis tika regulāri informētas, un ar tām Padomes Tirdzniecības politikas komitejā notika gan mutiska, gan rakstiska apspriešanās par dažādajiem sarunu aspektiem. Arī Eiropas Parlaments tika regulāri informēts un ar to notika apspriešanās EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA) un jo īpaši tās Austrālijas un Jaunzēlandes uzraudzības grupā. Sarunu gaitā iegūtais nolīguma teksts visā procesa gaitā tika sūtīts abām iestādēm.

Gan IN un TSIA izstrādes, gan sarunu norises laikā Komisija arī deva iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām tikt uzklausītām un uzdot jautājumus, arī izmantojot īpašus pilsoniskās sabiedrības dialogus.

Turklāt sarunu laikā Komisija savā tīmekļa vietnē publicēja un regulāri atjaunināja ziņojumus par sarunu kārtām, teksta priekšlikumus, paziņojumus presei, faktu lapas un pamatinformācijas materiālus.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

TSIA, kas tika veikts BTN sarunu atbalstam, tika apstiprināts, ka nolīgumam kopumā būtu pozitīva makroekonomiskā ietekme gan uz ES, gan Jaunzēlandi.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

REFIT procedūras uz BTN neattiecas. Tomēr tajā ir ietverta virkne noteikumu, kas vienkāršos tirdzniecību un ar to saistītās procedūras, samazinās ar eksportu saistītās izmaksas un tādējādi dos iespēju lielākam skaitam MVU darboties abos tirgos. Īpaša MVU veltīta nodaļa pievēršas uzlabotai informācijas apmaiņai un sadarbībai ar Jaunzēlandi ar MVU saistītos jautājumos. Tarifu atcelšana, vienkāršotas un digitalizētas muitas procedūras un saderīgākas tehniskās prasības samazinās ar eksportu saistītās izmaksas un ļaus MVU ar zemākiem tirdzniecības apjomiem konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem. Tas arī uzlabo MVU spēju piedalīties piegādes ķēdēs, digitālajā tirdzniecībā un publiskajā iepirkumā un sniegt pakalpojumus Jaunzēlandes tirgū. BTN arī veicina pārredzamību un starptautisko standartu izmantošanu, lai atvieglotu piekļuvi tirgum un samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

•Pamattiesības

Priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību Savienībā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

BTN ietver institucionālus noteikumus, kas nosaka īstenošanas iestāžu struktūru, lai pastāvīgi uzraudzītu BTN īstenošanu, darbību un ietekmi.

BTN nodaļā par institūcijām tiek izveidota Tirdzniecības komiteja, kuras galvenais uzdevums ir pārraudzīt un veicināt BTN īstenošanu un piemērošanu. Tirdzniecības komiteja pārraudzīs visu to specializēto komiteju un darba grupu darbu, kuras izveidotas saskaņā ar BTN.

Ar BTN tiek izveidotas vietējās konsultantu grupas, kurās tiek līdzsvaroti pārstāvētas neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas, kā arī arodbiedrības, kas darbojas ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, sociālajā, cilvēktiesību, vides un citos jautājumos, un Jaunzēlandes gadījumā – arī Māori pārstāvji. Vietējās konsultantu grupas var iesniegt viedokļus un ieteikumus par BTN darbību un īstenošanu, un tās tiekas reizi gadā.

Kā uzsvērts paziņojumā “Tirdzniecība visiem”, Komisija velta arvien vairāk resursu, kas nepieciešami, lai efektīvi īstenotu un izpildītu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus. Komisija 2022. gada oktobrī publicēja savu trešo ikgadējo īstenošanas un izpildes ziņojumu. Ziņojuma galvenais mērķis ir sniegt objektīvu priekšstatu par ES BTN īstenošanu, izceļot sasniegumus un novēršamos trūkumus. Šim ziņojumam būtu jābūt par pamatu atklātām diskusijām un sadarbībai ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību kopumā par BTN darbību un tā īstenošanu. Ziņojums, ko publicē reizi gadā, ļaus regulāri uzraudzīt notikumu attīstību, norādot arī uz to, kā ir tikuši risināti identificētie prioritārie jautājumi. Ziņojumā ES un Jaunzēlandes BTN tiks apskatīts pēc tā stāšanās spēkā.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Tiek lēsts, ka BTN rezultātā divpusējā tirdzniecība palielināsies par līdz pat 30 % un, sākot no pirmā piemērošanas gada tiem ES uzņēmumiem, kas eksportē uz Jaunzēlandi saskaņā ar BTN noteikumiem, var ļaut ietaupīt līdz pat 140 miljoniem EUR gadā. Piemēram, Jaunzēlande atcels augstos nodokļus tādiem rūpniecības ražojumiem kā automobiļiem un mehānisko transportlīdzekļu daļām (pašreizējie tarifi līdz pat 10 %); iekārtām (pašreizējie tarifi līdz pat 5 %); ķimikālijām (pašreizējie tarifi līdz pat 5 %); apģērbam (pašreizējie tarifi 10 %); zālēm (pašreizējie tarifi līdz pat 5 %); apaviem (pašreizējie tarifi līdz pat 10 %) un tekstilizstrādājumiem (pašreizējie tarifi līdz pat 10 %).

Eiropas lauksaimnieki un pārtikas uzņēmumi gūs labumu no jaunām darījumdarbības iespējām Jaunzēlandē, jo BTN no spēkā stāšanās atceļ visus tarifus ES lauksaimniecības pārtikas eksportam, tostarp galvenajiem ES eksporta produktiem, piemēram, cūkgaļai (pašreizējie tarifi 5 %); vīnam un dzirkstošajam vīnam (pašreizējais tarifs 5 %); šokolādei, cukura konditorejas izstrādājumiem un cepumiem (pašreizējais tarifs 5 %); lolojumdzīvnieku barībai (pašreizējie tarifi 5 %). Turklāt BTN aizsargās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes plašam sarakstam ar gandrīz 2000 ES vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī 163 citiem pārtikas produktiem, piemēram, Feta, Parmigiano Reggiano, Lubecker Marzipan un Elia Kalamatas olīvas.

Tajā pašā laikā BTN pilnībā ņem vērā ES lauksaimniecības sensitīvos jautājumus. ES pilnībā neliberalizēs savu tirgu ļoti sensitīviem produktiem, piemēram, liellopu gaļai, sviestam vai piena pulverim. Šiem no Jaunzēlandes importētajiem produktiem būs tikai ierobežota un kontrolēta piekļuve ES tirgum, izmantojot rūpīgi pielāgotas tarifa kvotas, kurās ņemtas vērā Eiropas lauksaimnieku bažas un patērētāju vēlmes. Tika nodrošināts, ka šīs kvotas mazina iespējamo tirgus spiedienu.

BTN ir noteikti augsti ilgtspējas un kvalitātes standarti importētajiem pārtikas produktiem. Abu pušu lauksaimniekiem būs vienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz ražošanas un ilgtspējas kritērijiem. BTN ir iekļauts īpašs teksts par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām (pirmo reizi ES tirdzniecības nolīgumos) un dzīvnieku labturību, kas paver ceļu turpmākai divpusējai un daudzpusējai sadarbībai tādās jomās kā dzīvnieku labturība, pārtika, pesticīdi un mēslošanas līdzekļi. BTN noteikumi aizsargās ES lauksaimniekus pret negodīgu konkurenci.

BTN uzlabos ES uzņēmumu piekļuvi Jaunzēlandes publiskā iepirkuma līgumiem.

Attiecībā uz tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību tas ir pirmais ES tirdzniecības nolīgums, kas atspoguļo ES nesenā paziņojuma par ilgtspējīgas tirdzniecības politikas pārskatīšanu izvirzītās darbības, paredzot sankcijas saistībā ar Parīzes klimata nolīguma un SDO darba pamatstandartu nepildīšanu. Turklāt šis BTN ir pirmais tirdzniecības nolīgums ar īpašiem tirdzniecības un dzimumu līdztiesības noteikumiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā un ar īpašiem noteikumiem par tirdzniecību un fosilā kurināmā subsīdiju reformu, kā arī BTN, ar kuru pēc tā spēkā stāšanās liberalizē zaļās preces un pakalpojumus. BTN ir paredzētas jaunas saistības attiecībā uz aprites ekonomiku, atmežošanu, oglekļa cenu noteikšanu un jūras vides aizsardzību.

2023/0038 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 5 ,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes Lēmumu [XX] 6 Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi (“nolīgums”) tika parakstīts [2023. gada XX XXX], ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 7. punktu ir lietderīgi pilnvarot Komisiju Savienības vārdā apstiprināt nostāju, kas jāieņem attiecībā uz dažiem nolīguma grozījumiem, kuri jāpieņem ar vienkāršotu procedūru saskaņā ar nolīguma 14.4., 18.33. pantu un 24.3. panta h) un i) punktu.

(3)Nolīgums būtu jāapstiprina Savienības vārdā.

(4)Saskaņā ar nolīguma 27.6. pantu nolīgums Savienībā nepiešķir tiesības vai neuzliek pienākumus personām, izņemot tiesības un pienākumus, kurus Puses ir noteikušas saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi (“nolīgums”).

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Nolīguma 14.4. panta un 24.3. panta h) punkta nolūkos nolīguma 14. pielikuma grozījumus vai labojumus Savienības vārdā apstiprina Komisija.

3. pants

Nolīguma 18.33. panta un 24.3. panta i) punkta nolūkos nolīguma 18.-A un 18.-B pielikuma grozījumus Savienības vārdā apstiprina Komisija.

4. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kas tiesīga Savienības vārdā sniegt nolīguma 27.2. pantā paredzēto paziņojumu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā 7 .

Briselē,

(1)    SWD/2017/0289 final

(2)    https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022DC0409&from=EN

(3)    https://policy.trade.ec.europa.eu/analysis-and-assessment/impact-assessments_en

(4)    https://policy.trade.ec.europa.eu/analysis-and-assessment/sustainability-impact-assessments_en

(5)    OV C , , .lpp.

(6)    [Reference to be inserted]

(7)    Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.2.2023

COM(2023) 87 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi

BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN JAUNZĒLANDI

PREAMBULA

Eiropas Savienība, turpmāk “Savienība”,

un

Jaunzēlande,

turpmāk atsevišķi “Puse” un kopā “Puses”,

ATZĪSTOT savu ilgstošo un spēcīgo partnerību, kuras pamatā ir kopīgi principi un vērtības, kas atspoguļotas Partnerattiecību nolīgumā par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, kurš noslēgts Briselē 2016. gada 5. oktobrī, un savas svarīgās ekonomiskās, tirdzniecības un investīciju attiecības;

APŅĒMUŠĀS stiprināt savas ekonomiskās attiecības un paplašināt divpusējo tirdzniecību un investīcijas;

ATZĪSTOT, ka globālā sadarbība ir svarīga, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar kopīgām interesēm,

ATZĪSTOT, ka pārredzamība starptautiskās tirdzniecības un investīciju jomā ir svarīga un ka no tās ieguvējas ir visas ieinteresētās personas;

TIECOTIES izveidot stabilu un paredzamu vidi ar skaidriem un savstarpēji izdevīgiem noteikumiem, kas reglamentē tirdzniecību un investīcijas starp Pusēm, un samazināt vai likvidēt šķēršļus tirdzniecībai un investīcijām;

APLIECINOT, ka “te Tiriti o Waitangi” jeb Vaitangi līgums Jaunzēlandei ir konstitucionāls pamatdokuments;

VĒLĒDAMĀS paaugstināt dzīves līmeni, veicināt iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un stabilitāti, radīt jaunas nodarbinātības iespējas un uzlabot vispārējo labklājību un tādēļ atkārtoti apstiprinādamas apņemšanos veicināt tirdzniecības un investīciju liberalizāciju;

PĀRLIECĪBĀ PAR TO, ka šis nolīgums radīs plašu un drošu preču un pakalpojumu tirgu, tādējādi veicinot Pušu uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos;

APŅĒMUŠĀS stiprināt ekonomiskās, tirdzniecības un investīciju attiecības atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķim tā ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā un veicināt tirdzniecību un investīcijas, kas saskan ar mērķiem sasniegt augstu vides aizsardzības un darba aizsardzības līmeni un ievērot attiecīgos starptautiski atzītos standartus un nolīgumus, kuru puses tās ir;

APŅĒMUŠĀS uzlabot patērētāju labklājību, īstenojot politiku, kas nodrošina augstu patērētāju aizsardzības, patērētāju izvēles un ekonomiskās labklājības līmeni;

APSTIPRINOT Pušu tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus tādās jomās kā cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzība; sociālie pakalpojumi; valsts izglītība; drošība; vide, tai skaitā klimata pārmaiņas; sabiedrības morāle; sociālā vai patērētāju tiesību aizsardzība; dzīvnieku labturība; privātuma un persondatu aizsardzība; kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība un Jaunzēlandes gadījumā — maoru tiesību, interešu, pienākumu un atbildības veicināšana vai aizsardzība;

APŅĒMUŠĀS komunicēt ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām no pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā ar privāto sektoru, arodbiedrībām un citām nevalstiskajām organizācijām;

ATZĪSTOT, ka ir svarīgi veicināt iekļaujošu dalību starptautiskajā tirdzniecībā un novērst šķēršļus un citas problēmas, ar ko vietējās ieinteresētās personas saskaras piekļuvē starptautiskajai tirdzniecībai un ekonomiskajām iespējām, tai skaitā digitālajā tirdzniecībā;

APŅĒMUŠĀS, veicinot tirdzniecības attīstību un ārvalstu tiešās investīcijas, risināt konkrētās problēmas, ar kurām saskaras mazie un vidējie uzņēmumi;

ATZĪSTOT starptautiskās tirdzniecības nozīmi maoru labklājības nodrošināšanā un veicināšanā un problēmas, ar kurām maori, tai skaitā “wāhine Māori”, saskaras piekļuvē tirdzniecības un investīciju iespējām, kas izriet no starptautiskās tirdzniecības, tai skaitā iespējām un ieguvumiem, kurus rada šis nolīgums;

TIECOTIES sekmēt dzimumu līdztiesību un sieviešu ekonomisko spēcināšanu, palielinot dzimumu līdztiesības politikas un prakses nozīmi saimnieciskajās darbībās, tai skaitā starptautiskajā tirdzniecībā, cenšoties izskaust visu veidu diskrimināciju dzimuma dēļ;

ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS apņemšanos ievērot 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko parakstītos Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un ņemot vērā principus, kas formulēti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēmusi 1948. gada 10. decembrī;

PAMATOJOTIES uz to attiecīgajām tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas noslēgts Marrākešā 1994. gada 15. aprīlī, un citiem daudzpusējiem un divpusējiem sadarbības instrumentiem,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. NODAĻA

SĀKOTNĒJIE NOTEIKUMI

1.1. PANTS

Šā nolīguma mērķi

Šā nolīguma mērķis ir liberalizēt un veicināt tirdzniecību un investīcijas, kā arī sekmēt ciešākas ekonomiskās attiecības starp Pusēm.

1.2. PANTS

Vispārīgas definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

a)    “lauksaimniecības prece” ir Nolīguma par lauksaimniecību 1. pielikumā uzskaitīts produkts;

b)    “CCMAA” ir Nolīgums starp Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, kas noslēgts Briselē 2017. gada 3. jūlijā;

c)    “muitas dienests” ir:

i)    attiecībā uz Jaunzēlandi — Jaunzēlandes Muitas dienests un

ii)    attiecībā uz Savienību – Eiropas Komisijas dienesti, kas atbildīgi par muitas jautājumiem, vai attiecīgā gadījumā muitas pārvaldes un citas iestādes, kuras dalībvalstīs ir pilnvarotas piemērot un izpildīt tiesību aktus muitas jomā;

d)    “muitas nodoklis” ir jebkāds nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko uzliek precēm, tās importējot, vai saistībā ar preču importēšanu, taču tas neietver nekādu:

i)    maksu, kas vienāda ar iekšējo nodokli, kuru uzliek atbilstīgi GATT 1994 III panta 2. punktam;

ii)    antidempinga vai kompensācijas maksājumu, ko piemēro saskaņā ar GATT 1994, Antidempinga nolīgumu un Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem un

iii)    maksu vai citu maksājumu attiecībā uz importu vai saistībā ar to, kas nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas;

e)    “CPC” ir Centrālā preču klasifikācija (Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja Starptautisko ekonomikas un sociālo lietu komitejas statistikas dokumentu M sērija, Nr. 77, Ņujorka, 1991. gads);

f)    “diena” ir kalendārā diena;

g)    “uzņēmums” ir juridiska persona vai juridiskas personas filiāle vai pārstāvniecība;

h)    “ES” vai “Savienība” ir Eiropas Savienība;

i)    “esošs”, ja vien šajā nolīgumā nav norādīts citādi, nozīmē spēkā esošs šā nolīguma spēkā stāšanās dienā;

j)    “Puses prece” ir iekšzemes prece GATT 1994 izpratnē, un tā ietver preces, kuru izcelsme ir minētajā Pusē;

k)    “harmonizētā sistēma” jeb “HS” ir Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija, ieskaitot visas juridiskās piezīmes un grozījumus;

l)    “pozīcija” ir pirmie četri cipari harmonizētās sistēmas tarifa klasifikācijas numurā;

m)    “SDO” ir Starptautiskā Darba organizācija;

n)    “juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktā kārtībā izveidota vai citādi organizēta saskaņā ar vienas Puses tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tai skaitā jebkura korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka īpašums vai asociācija;

o)    “pasākums” ir puses pasākums likuma, normas, noteikumu, procedūras, lēmuma, administratīva akta, prasības vai prakses vai kādā citā formā 1 ;

p)    “Puses pasākumi” ir visi pasākumi, kurus pieņēmušas vai paturējušas spēkā 2 :

i)    centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai iestādes un

ii)    nevalstiskas struktūras, kas īsteno centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

q)    “dalībvalsts” ir Savienības dalībvalsts;

r)    “Puses fiziska persona” ir:

i)    attiecībā uz Savienību – kādas dalībvalsts valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem 3 ; un

ii)    attiecībā uz Jaunzēlandi — Jaunzēlandes valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem 4 ;

s)    “ESAO” ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija;

t)    “noteikta izcelsme” nozīmē, ka izcelsme atbilst 3. nodaļā (Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras) noteiktajiem izcelsmes noteikumiem;

u)    “noteiktas izcelsmes prece” jeb “Puses izcelsmes prece” nozīmē, ka preces izcelsme atbilst 3. nodaļā (Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras) noteiktajiem izcelsmes noteikumiem;

v)    “persona” ir fiziska vai juridiska persona;

w)    “preferenciāls tarifa režīms” ir muitas nodokļa likme, ko piemēro noteiktas izcelsmes precei saskaņā ar tarifu atcelšanas grafikiem 2.-A pielikumā (Tarifu atcelšanas grafiki);

x)    “Sanitārais nolīgums” ir Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi par sanitārajiem pasākumiem, kas piemērojami dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai 5 , noslēgts Briselē 1996. gada 17. decembrī;

y)    “sanitārs vai fitosanitārs pasākums” ir ikviens SFS līguma A pielikuma 1. punktā minēts pasākums;

z)    “SDR” ir speciālās aizņēmumu tiesības;

aa)    “pakalpojuma sniedzējs” ir persona, kas sniedz vai vēlas sniegt pakalpojumu;

bb)    “MVU” ir mazie un vidējie uzņēmumi;

cc)    “teritorija” attiecībā uz katru Pusi ir platība, kurā piemēro šo nolīgumu saskaņā ar 1.4. pantu (Teritoriālā piemērošanas joma);

dd)    “LESD” ir Līgums par Eiropas Savienības darbību;

ee)    “Parīzes nolīgums” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtais Parīzes nolīgums, kas noslēgts Parīzē 2015. gada 12. decembrī;

ff)    “Partnerattiecību nolīgums” ir Partnerattiecību nolīgums par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, kas noslēgts Briselē 2016. gada 5. oktobrī;

gg)    “trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus šā nolīguma teritoriālās piemērošanas jomas un

hh)    “PTO” ir Pasaules Tirdzniecības organizācija.

1.3. PANTS

PTO līgumi

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

a)    “Nolīgums par lauksaimniecību” ir Nolīgums par lauksaimniecību, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

b)    “Vienošanās par aizsardzības pasākumiem” ir Vienošanās par aizsardzības pasākumiem, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā;

c)    “Antidempinga nolīgums” ir Nolīgums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

d)    “Līgums par muitas vērtības noteikšanu” ir Līgums par vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VII panta īstenošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

e)    “VSI” ir Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu, kura ietverta PTO līguma 2. pielikumā;

f)    “GATS” ir Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, kas ietverts PTO līguma 1.B pielikumā;

g)    “GATT 1994” ir 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā;

h)    “GPA” ir Nolīgums par valsts iepirkumu, kas grozīts ar Protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu, kurš parakstīts Ženēvā 2012. gada 30. martā;

i)    “Importa licencēšanas līgums” ir Līgums par importa licencēšanas procedūrām, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

j)    “SKP nolīgums” ir Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

k)    “SFS līgums” ir Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

l)    “TBT nolīgums” ir Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

m)    “TRIPS līgums” ir Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, kas ietverts PTO līguma 1.C pielikumā, un

n)    “PTO līgums” ir Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas noslēgts Marrākešā 1994. gada 15. aprīlī.

1.4. PANTS

Teritoriālā piemērošanas joma

1.    Šo nolīgumu piemēro:

a)    teritorijām, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un LESD, ievērojot minēto Līgumu nosacījumus, un

b)    Jaunzēlandes teritorijai un ekskluzīvajai ekonomikas zonai, jūras gultnei un dzīlēm, pār kurām Jaunzēlande īsteno suverēnas tiesības attiecībā uz dabas resursiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet tās neietver Tokelau.

2.    Attiecībā uz šā nolīguma noteikumiem par tarifa režīmu precēm, tai skaitā izcelsmes noteikumiem un izcelsmes procedūrām, šo nolīgumu piemēro arī Savienības muitas teritorijas zonām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 6 4. panta nozīmē, uz kurām neattiecas šā panta 1. punkta a) apakšpunkts.

3.    Šajā nolīgumā atsauces uz “teritoriju” saprot 1. un 2. punktā minētajā nozīmē, ja vien nav skaidri noteikts citādi.

1.5. PANTS

Saistība ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem

1.    Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, šis nolīgums neaizstāj vai neizbeidz spēkā esošos starptautiskos nolīgumus starp Savienības dalībvalstīm, Eiropas Kopienu vai Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses.

2.    Šis nolīgums ir to vispārējo divpusējo attiecību neatņemama daļa, kuras reglamentē Partnerattiecību nolīgums, un tas ietilpst kopējā institucionālajā struktūrā.

3.    Puses apstiprina savas tiesības un saistības vienai pret otru atbilstīgi PTO līgumam. Lielākai noteiktībai nekas šajā nolīgumā neliek Pusei rīkoties neatbilstoši tās saistībām saskaņā ar PTO līgumu.

4.    Ja ir neatbilstība starp šo nolīgumu un jebkuru citu starptautisku nolīgumu, kas nav PTO līgums un kā dalībnieces ir abas Puses, Puses nekavējoties savstarpēji apspriežas nolūkā rast abpusēji apmierinošu risinājumu.

5.    Ja vien nav norādīts citādi, atsauce uz starptautiskiem nolīgumiem vai to pilnīga vai daļēja iekļaušana šajā nolīgumā ietver arī šo nolīgumu grozījumus vai pēctecīgus nolīgumus, kas stājas spēkā attiecībā uz abām Pusēm šā nolīguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tam.

6.    Ja kādu 5. punktā minēto grozījumu vai pēctecīgu nolīgumu rezultātā rodas jautājums par šā nolīguma īstenošanu vai piemērošanu, Puses pēc vienas Puses pieprasījuma var savstarpēji apspriesties nolūkā rast abpusēji apmierinošu šā jautājuma risinājumu pēc vajadzības.

1.6. PANTS

Brīvās tirdzniecības zonas izveide

Atbilstīgi GATT 1994 XXIV pantam un GATS V pantam Puses ar šo izveido brīvās tirdzniecības zonu.

2. NODAĻA

VALSTS REŽĪMS UN PREČU TIRGUS PIEEJAMĪBA

2.1. PANTS

Mērķis

Puses pakāpeniski un abpusēji liberalizē preču tirdzniecību saskaņā ar šo nolīgumu.

2.2. PANTS

Piemērošanas joma

Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, šī nodaļa attiecas uz katras Puses preču tirdzniecību.

2.3. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “ATA karnete” ir dokuments, kas sagatavots saskaņā ar pielikumu Muitas konvencijai par ATA karneti preču pagaidu ievešanai, kas parakstīta Briselē 1961. gada 6. decembrī;

b)    “konsulārā formalitāte” ir procedūra, kurā no importētājas Puses konsula eksportētājas Puses teritorijā vai trešās valsts teritorijā saņem konsulāro rēķinu vai konsulāro vīzu faktūrrēķinam, izcelsmes sertifikātam, manifestam, nosūtītāja eksporta deklarācijai un citiem muitas dokumentiem saistībā ar preces importu;

c)    “eksporta licencēšanas procedūra” ir administratīva procedūra, saskaņā ar kuru jāiesniedz attiecīgajai administratīvajai struktūrai vai struktūrām pieteikums vai citi dokumenti (kas nav muitošanai parasti nepieciešamie dokumenti) kā priekšnoteikums eksportam no eksportētājas Puses teritorijas;

d)    “importa licencēšanas procedūra” ir administratīva procedūra, saskaņā ar kuru jāiesniedz attiecīgajai administratīvajai struktūrai vai struktūrām pieteikums vai citi dokumenti (kas nav muitošanai parasti nepieciešamie dokumenti) kā priekšnoteikums importa veikšanai importētājas Puses teritorijā;

e)    “pārražota prece” ir HS 84.–90. nodaļā vai 94.02. pozīcijā klasificēta prece, kas:

i)    pilnībā vai daļēji sastāv no daļām, kuras iegūtas no izmantotām precēm;

ii)    nodrošina līdzīgu veiktspēju un darbības nosacījumus, salīdzinot ar līdzvērtīgām jaunām precēm, un

iii)    ir ar tādu pašu garantijas segumu, kādu piemēro līdzvērtīgām jaunām precēm;

f)    “remonts” vai “pārveidošana” nozīmē jebkādu apstrādes darbību, kas veikta precei – neņemot vērā preces vērtības palielinājumu –, lai novērstu darbības defektus vai būtisku kaitējumu, un iever preces atjaunošanu, lai tā pildītu savas sākotnējās funkcijas vai lai nodrošinātu tās atbilstību lietošanas tehniskajām prasībām, bez kā preci vairs nevarētu izmantot parastā veidā nolūkā, kādā tā bijusi paredzēta; preces remonts vai pārveidošana ietver atjaunošanu un apkopi, bet neietver darbību vai procesu, kas:

i)    iznīcina preces pamatīpašības vai rada jaunu vai komerciāli atšķirīgu preci;

ii)    pārveido nepabeigtu preci gatavā precē vai

iii)    ir izmantots, lai būtiski mainītu preces funkciju, un

g)    “posmu kategorija” ir muitas nodokļu atcelšanas termiņš no nulles līdz septiņiem gadiem, pēc kura prece ir atbrīvota no muitas nodokļiem, ja vien 2.-A pielikumā (Tarifu atcelšanas grafiki) nav noteikts citādi.

2.4. PANTS

Valsts režīms iekšējo nodokļu piemērošanas un regulējuma jomā

Katra Puse saskaņā ar III pantu GATT 1994, tai skaitā tās skaidrojošajām piezīmēm un papildinošajiem noteikumiem, nosaka valsts režīmu, ko piemēro otras puses precēm. Šajā nolūkā III pants GATT 1994 un tās skaidrojošās piezīmes un papildinošie noteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.5. PANTS

Muitas nodokļu atcelšana

1.    Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, katra Puse samazina vai atceļ savus muitas nodokļus otras Puses izcelsmes precēm saskaņā ar 2.-A pielikumu (Tarifu atcelšanas grafiki).

2.    Piemērojot 1. punktu, muitas nodokļu pamatlikme ir pamatlikme, kas katrai precei noteikta 2.-A pielikumā (Tarifu atcelšanas grafiki).

3.    Ja Puse samazina tās piemērotu lielākās labvēlības režīma muitas nodokļa likmi, minēto nodokļa likmi piemēro otras Puses izcelsmes precei tik ilgi, kamēr tā ir zemāka par to muitas nodokļa likmi, kas noteikta saskaņā ar 2.-A pielikumu.

4.    Divus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses pēc vienas Puses pieprasījuma apspriežas, lai apsvērtu 2.-A pielikumā (Tarifu atcelšanas grafiki) noteikto muitas nodokļu samazināšanas vai atcelšanas paātrināšanu. Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumu grozīt 2.-A pielikumu (Tarifu atcelšanas grafiki), lai paātrinātu tarifu samazināšanu vai atcelšanu.

5.    Puse jebkurā laikā var autonomi paātrināt 2.-A pielikumā (Tarifu atcelšanas grafiki) noteikto muitas nodokļu atcelšanu otras Puses izcelsmes precēm. Minētā Puse pēc iespējas ātrāk informē otru Pusi, pirms stājas spēkā jaunā muitas nodokļa likme.

6.    Ja Puse autonomi paātrina muitas nodokļu atcelšanu saskaņā ar 5. punktu, minētā Puse var paaugstināt muitas nodokli līdz līmenim, kas noteikts 2.-A pielikumā (Tarifu atcelšanas grafiki), attiecīgajam gadam, kas seko ikvienai autonomai samazināšanai.

2.6. PANTS

Stāvokļa saglabāšana

Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, Puse nepaaugstina muitas nodokli, kas 2.-A pielikumā (Tarifu atcelšanas grafiki) noteikts kā pamatlikme, vai nepieņem jebkādu jaunu muitas nodokli attiecībā uz otras Puses izcelsmes preci.

2.7. PANTS

Izvedmuitas nodokļi, citi nodokļi vai maksājumi saistībā ar eksportu

1.    Puse nepieņem vai nesaglabā:

a)    nekādus nodokļus vai citus jebkāda veida maksājumus, ko uzliek precēm, tās eksportējot uz otru Pusi vai saistībā ar to, vai

b)    nekādu iekšējo nodokli vai citu maksājumu, kuru uzliek uz otru Pusi eksportētai precei un kurš pārsniedz nodokli vai maksājumu, ko piemērotu līdzīgām precēm, ja tās paredzētas iekšzemes patēriņam.

2.    Nekas šajā pantā neliedz Pusei piemērot preces eksportam nodokļus vai maksājumus, kas atļauti saskaņā ar 2.8. pantu (Maksas un formalitātes).

2.8. PANTS

Maksas un formalitātes

1.    Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar VIII panta 1. punktu GATT 1994, ieskaitot tās skaidrojošās piezīmes un papildinošos noteikumus, visas maksas un citi jebkāda veida maksājumi, ko viena Puse piemēro preču importam vai eksportam vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un neietver vietējo preču netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanu importam vai eksportam.

2.    Puse neiekasē 1. punktā minētās maksas un citus jebkāda veida maksājumus uz ad valorem pamata.

3.    Katra Puse nekavējoties publicē visas maksas un citus jebkāda veida maksājumus, ko tā uzliek saistībā ar importu vai eksportu, tādā veidā, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tiem iepazīties.

4.    Puse saistībā ar jebkādu otras Puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes, tai skaitā ar tām saistītas maksas un citus jebkāda veida maksājumus.

5.    Šajā pantā maksas un citi jebkāda veida maksājumi neietver izvedmuitas nodokļus, muitas nodokļus, iekšējam nodoklim līdzvērtīgus maksājumus vai citus iekšējos maksājumus, ko piemēro saskaņā ar GATT 1994 III panta 2. punktu, vai antidempinga vai kompensācijas maksājumus.

2.9. PANTS

Remontētas vai pārveidotas preces

1.    Puse nepiemēro muitas nodokli precei, neatkarīgi no tās izcelsmes, ko ieved atpakaļ Puses teritorijā pēc tam, kad šī prece uz laiku tikusi eksportēta no tās teritorijas uz otras Puses teritoriju remonta vai pārveidošanas nolūkā, neatkarīgi no tā, vai šādu remontu vai pārveidošanu varētu veikt tās Puses teritorijā, no kuras prece tika eksportēta remonta vai pārveidošanas nolūkā.

2.    Šā panta 1. punktu nepiemēro tādām precēm, kas importētas muitas noliktavās, brīvās tirdzniecības zonās, vai ar līdzīgu statusu un ko pēc tam eksportē remontam vai pārveidošanai un neieved atpakaļ muitas noliktavās, brīvās tirdzniecības zonās, vai ar līdzīgu statusu.

3.    Puse nepiemēro muitas nodokli precēm, neatkarīgi no to izcelsmes, kas uz laiku importētas no otras Puses teritorijas remonta vai pārveidošanas nolūkā.

2.10. PANTS

Pārražotas preces

1.    Puse nepiešķir otras Puses pārražotām precēm mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu Puse piešķir līdzvērtīgām jaunām precēm.

2.    Lielākai noteiktībai 2.11. pants (Importa un eksporta ierobežojumi) attiecas uz importa vai eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem attiecībā uz pārražotu preču importu vai eksportu. Ja Puse pieņem vai saglabā importa vai eksporta aizliegumus vai importa vai eksporta ierobežojumus lietotām precēm, tā nepiemēro šādus pasākumus pārražotām precēm.

3.    Puse var pieprasīt, lai pārražotas preces tiktu identificētas kā tādas izplatīšanai vai pārdošanai tās teritorijā un lai preces atbilstu visām piemērojamajām tehniskajām prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīgām jaunām precēm.

2.11. PANTS

Importa un eksporta ierobežojumi

1.    Puse nepieņem vai nesaglabā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, ko piemēro jebkādu otras Puses preču importam vai preču eksportam vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot saskaņā ar XI pantu GATT 1994 un tās skaidrojošajām piezīmēm un papildinošajiem noteikumiem. Šajā nolūkā XI pants GATT 1994 un tās skaidrojošās piezīmes un papildinošie noteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Puse nepieņem vai nesaglabā:

a)    eksporta un importa cenu prasības 7 , izņemot tās, kas atļautas kompensācijas un antidempinga maksājumu rīkojumu un saistību izpildē, vai

b)    importa licenču izsniegšanu ar nosacījumu par kādas snieguma prasības izpildi.

2.12. PANTS

Izcelsmes norādes

1.    Ja Jaunzēlande, importējot preces no Savienības, pieprasa izcelsmes norādi, Jaunzēlande pieņem izcelsmes norādi “Made in the EU” (Ražots ES), ievērojot nosacījumus, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kurus piemēro dalībvalsts izcelsmes norādēm.

2.    Izcelsmes norādes “Made in the EU” (Ražots ES) nolūkos Jaunzēlande uzskata Savienību par vienotu teritoriju.

2.13. PANTS

Importa licencēšanas procedūras

1.    Katra Puse pieņem un pārvalda visas importa licencēšanas procedūras saskaņā ar par Importa licencēšanas līguma 1.–3. pantu. Šajā nolūkā Importa licencēšanas līguma 1.–3. pants mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Puse, kas pieņem jaunu importa licencēšanas procedūru vai maina esošu importa licencēšanas procedūru, nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc attiecīgās procedūras publicēšanas paziņo otrai Pusei par šādu pieņemšanu vai izmaiņām. Paziņojumā ietver informāciju, kas norādīta Importa licencēšanas līguma 5. panta 2. punktā. Uzskata, ka Puse ir izpildījusi šo pienākumu, ja tā jaunu importa licencēšanas procedūru vai izmaiņas esošā importa licencēšanas procedūrā paziņo PTO Importa licencēšanas komitejai saskaņā ar Importa licencēšanas līguma 4. pantu, tai skaitā sniedz minētā līguma 5. panta 2. punktā norādīto informāciju.

3.    Pēc Puses pieprasījuma otra Puse nekavējoties sniedz visu attiecīgo informāciju, tai skaitā Importa licencēšanas līguma 5. panta 2. punktā norādīto informāciju, par visām importa licencēšanas procedūrām, ko tā plāno pieņemt vai ko tā patur spēkā, kā arī par izmaiņām esošā importa licencēšanas procedūrā.

4.    Ja Puse noraida importa licences pieteikumu attiecībā uz otras Puses preci, pirmā Puse pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma sanērīgā laikposmā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz pieteikuma iesniedzējam rakstisku paskaidrojumu par atteikuma iemesliem.

2.14. PANTS

Eksporta licencēšanas procedūras

1.    Katra Puse publicē visas jaunās eksporta licencēšanas procedūras vai jebkādas izmaiņas esošā eksporta licencēšanas procedūrā tā, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties. Ja iespējams, šādu informāciju publicē ne vēlāk kā 45 dienas iepriekš, pirms stājas spēkā jauna eksporta licencēšanas procedūra vai izmaiņas esošā eksporta licencēšanas procedūrā, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā dienā, kad jaunā eksporta licencēšanas procedūra vai izmaiņas stājas spēkā.

2.    Katra Puse nodrošina, ka tā savā eksporta licencēšanas procedūru publikācijā iekļauj šādu informāciju:

a)    eksporta licencēšanas procedūru teksti vai jebkuras izmaiņas, ko Puse veic minētajās procedūrās;

b)    preces, uz kurām attiecas katra eksporta licencēšanas procedūra;

c)    attiecībā uz katru eksporta licencēšanas procedūru – procesa apraksts, kā pieteikties licences saņemšanai, un visi kritēriji, kas jāizpilda pieteikuma iesniedzējam, lai tas būtu tiesīgs pieteikties licences saņemšanai, piemēram, darbības licence, investīciju veikšana vai uzturēšana vai darbība, izmantojot konkrētu iedibinājuma veidu kādas Puses teritorijā;

d)    kontaktpunkts vai punkti, kuros ieinteresētās personas var saņemt papildu informāciju par nosacījumiem eksporta licences saņemšanai;

e)    administratīvā struktūra vai struktūras, kurās jāiesniedz licences pieteikums vai citi attiecīgie dokumenti;

f)    jebkura tāda pasākuma vai pasākumu apraksts, ko īsteno, izmantojot eksporta licencēšanas procedūru;

g)    laikposms, kurā katra eksporta licencēšanas procedūra būs spēkā, ja vien eksporta licencēšanas procedūra nepaliks spēkā tik ilgi, līdz tā tiks atsaukta vai pārskatīta, to no jauna publicējot;

h)    ja Puse plāno izmantot eksporta licencēšanas procedūru eksporta kvotas administrēšanai – kopējais daudzums un attiecīgā gadījumā kvotas vērtība un kvotas sākuma un beigu datums un

i)    visi atbrīvojumi vai izņēmumi, kas aizstāj prasību saņemt eksporta licenci, informācija, kā pieprasīt vai izmantot šos atbrīvojumus vai izņēmumus, un to piešķiršanas kritēriji.

3.    Katra Puse 30 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā paziņo otrai Pusei par tās esošajām eksporta licencēšanas procedūrām. Puse, kas pieņem jaunas eksporta licencēšanas procedūras vai izmaiņas esošās licencēšanas procedūrās, par šādu pieņemšanu vai izmaiņām paziņo otrai Pusei 60 dienu laikā pēc tam, kad ir publicētas visas jaunās eksporta licencēšanas procedūras vai izmaiņas esošā licencēšanas procedūrā. Paziņojumā ietver atsauci uz avotu vai avotiem, kuros ir publicēta 2. punktā prasītā informācija, un attiecīgā gadījumā norāda attiecīgo valdības tīmekļa vietni vai vietnes.

4.    Lielākai noteiktībai – nekas šajā pantā neliek vienai Pusei piešķirt eksporta licenci vai neliedz Pusei īstenot tās saistības saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī saskaņā ar daudzpusējiem ieroču neizplatīšanas režīmiem un eksporta kontroles pasākumiem, tai skaitā:

a)    Vasenāras vienošanos parasto ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei, kas noslēgta Hāgā 1995. gada 19. decembrī;

b)    Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu, kas noslēgta Parīzē 1993. gada 13. janvārī;

c)    Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu, kas noslēgta Londonā, Maskavā un Vašingtonā 1972. gada 10. aprīlī;

d)    Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, kas noslēgts Londonā, Maskavā un Vašingtonā 1968. gada 1. jūlijā, un

e)    Austrālijas grupas, Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupas un raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu.

2.15. PANTS

Preferenču izmantošana

1.    Lai uzraudzītu šā nolīguma darbību un aprēķinātu preferenču izmantošanas rādītājus, Puses laikposmā, kas sākas vienu gadu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un ilgst 10 gadus pēc tarifu atcelšanas pabeigšanas attiecībā uz visām precēm saskaņā ar 2.-A pielikumu (Tarifu atcelšanas grafiki), reizi gadā apmainās ar visaptverošiem importa statistikas datiem. Ja vien Tirdzniecības komiteja nenolemj citādi, šo laikposmu automātiski pagarina par pieciem gadiem, un pēc tam Tirdzniecības komiteja var lemt par turpmāku pagarinājumu.

2.    Apmaiņa ar importa statistikas datiem aptver datus, kas pieejami un attiecas uz pēdējo gadu, tai skaitā vērtību un, attiecīgā gadījumā, apjomu tarifa pozīcijas līmenī attiecībā uz to otras Puses preču importu, kurām piemēro preferenciālu nodokļu režīmu saskaņā ar šo nolīgumu, un to preču importu, kurām piemēro nepreferenciālu režīmu, tai skaitā atbilstoši dažādajiem režīmiem, ko Puses piemēro importam. Šādus statistikas datus, kā arī preferenču izmantošanas rādītājus var iesniegt Tirdzniecības komitejai viedokļu apmaiņai.

2.16. PANTS

Pagaidu ievešana

1.    Šajā pantā termins “pagaidu ievešana” nozīmē muitas procedūru, saskaņā ar kuru noteiktas preces, tai skaitā transportlīdzekļus, var ievest vienas Puses teritorijā un tās ir ar zināmiem nosacījumiem atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem, un tām nepiemēro importa aizliegumus vai ekonomiska rakstura ierobežojumus – ar nosacījumu, ka preces ir importētas īpašā nolūkā un paredzētas reeksportam noteiktā laikposmā un tajās netiek veiktas nekādas izmaiņas, izņemot parastu nolietojumu minēto preču lietošanas dēļ.

2.    Katra Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai procedūrām atļauj pagaidu ievešanu šādām precēm neatkarīgi no to izcelsmes:

a)    profesionālais aprīkojums, tai skaitā preses vai televīzijas iekārtas, programmatūra, apraides un kinematogrāfijas iekārtas, kas vajadzīgas tādas personas uzņēmējdarbībai, komercdarbībai vai profesionālajai darbībai, kura apmeklē otras Puses teritoriju konkrēta uzdevuma veikšanai;

b)    preces, tai skaitā to sastāvdaļas, palīgierīces un piederumi, kas paredzēti izstādīšanai vai izmantošanai izstādēs, gadatirgos, sanāksmēs vai līdzīgos pasākumos;

c)    preču paraugi un reklāmas filmas un ieraksti (ierakstīti vizuālie vai audiomateriāli, kuri sastāv galvenokārt no attēliem vai skaņas, kas parāda to preču vai pakalpojumu būtību vai darbību, kurus kādas Puses teritorijā iedibināta vai pastāvīgi dzīvojoša persona piedāvā pārdošanai vai iznomāšanai, ar noteikumu, ka šādi materiāli ir piemēroti izstādīšanai potenciālajiem klientiem, bet ne raidīšanai plašai sabiedrībai), un

d)    preces, kas importētas sporta pasākumiem, tai skaitā sacensībām, demonstrējumiem, treniņiem, sacīkstēm vai līdzīgiem pasākumiem.

3.    Veicot 2. punktā minēto preču pagaidu ievešanu un neatkarīgi no to izcelsmes, katra Puse pieņem ATA karnetes, kas izdotas otrā Pusē un ko tur apstiprinājusi un garantējusi asociācija, kura ir starptautiskās galvotāju ķēdes daļa, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes un kas ir derīgas importētājas Puses teritorijā.

4.    Katra Puse nosaka laikposmu, kurā preces var atrasties pagaidu ievešanas procedūrā. Puse var autonomi pagarināt sākotnējo laikposmu.

5.    Katra Puse var pieprasīt, lai preces, uz kurām attiecas pagaidu ievešana saskaņā ar 1. punktu:

a)    izmanto vienīgi otras Puses valstspiederīgais vai rezidents vai viņa personīgā uzraudzībā, minētajam valstspiederīgajam vai rezidentam veicot uzņēmējdarbību, komercdarbību, profesionālo darbību vai sporta aktivitātes;

b)    netiek pārdotas, iznomātas, atsavinātas vai nodotas, kamēr tās atrodas Puses teritorijā;

c)    tām ir pievienots nodrošinājums, kas atbilst importētājas Puses saistībām saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām muitas konvencijām, kurām tā ir pievienojusies;

d)    ir identificējamas, kad tās tiek importētas un eksportētas;

e)    eksportē a) apakšpunktā minētā valstspiederīgā vai rezidenta izbraukšanas brīdī vai pirms tam vai laikposmā, kas saistīts ar pagaidu ievešanas mērķi, ko Puse var noteikt, vai viena gada laikā, ja vien tas netiek pagarināts;

f)    atļauts ievest tādā daudzumā, kas nepārsniedz to paredzētajam lietojumam nepieciešamo samērīgo daudzumu, vai

g)    ir kā citādi atļautas Puses teritorijā saskaņā ar tās tiesību aktiem.

6.    Ja nav izpildīts kāds nosacījums, ko Puse var izvirzīt saskaņā ar 5. punktu, Puse var piemērot muitas nodokli un jebkuru citu maksājumu, kurš parasti būtu jāmaksā par preci, kā arī jebkurus citus maksājumus vai soda naudas, kas paredzēti tās tiesību aktos.

7.    Katra Puse ļauj preci, kura uz laiku ievesta saskaņā ar šo pantu, reeksportēt caur muitas apstiprinātu nosūtīšanas vietu, kas nav tā vieta, caur kuru prece ievesta.

8.    Puse importētāju vai citu personu, kas atbild par preci, kuru atļauts ievest saskaņā ar šo pantu, atbrīvo no atbildības par to, ka uz laiku ievestā prece nav eksportēta, ja importētājai Pusei tiek uzrādīts pietiekams pierādījums, ka prece ir iznīcināta vai neatgriezeniski zaudēta saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem muitas jomā.

2.17. PANTS

Nelielas vērtības preču paraugu un iespiestu reklāmas materiālu
ievešana bez muitas nodokļa

1.    Katra Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem vai procedūrām atļauj no otras Puses importētus nelielas vērtības preču paraugus un iespiestus reklāmas materiālus neatkarīgi no to izcelsmes ievest bez muitas nodokļiem.

2.    Puse var nelielas vērtības preču paraugus definēt kā:

a)    preces, kuru vērtība (atsevišķi vai kopā nosūtītā veidā) nepārsniedz Puses tiesību aktos noteikto summu, vai

b)    preces, kas marķētas, saplēstas, perforētas vai citādi apstrādātas tā, ka tās nav piemērotas pārdošanai vai izmantošanai, izņemot to izmantošanu kā preču paraugus.

3.    Iespiestus reklāmas materiālus definē kā preces, kuras klasificētas HS 49. nodaļā, tai skaitā brošūras, bukletus, skrejlapas, preču katalogus, tirdzniecības apvienību izdotas gadagrāmatas, tūrisma reklāmas materiālus un plakātus, ko izmanto, lai popularizētu, publiskotu vai reklamētu preci vai pakalpojumu, un kas galvenokārt ir paredzēti preces vai pakalpojuma reklamēšanai un tiek piegādāti bez maksas.

2.18. PANTS

Īpaši pasākumi attiecībā uz preferenciāla režīma pārvaldību

1.    Puses sadarbojas, lai novērstu, atklātu un apkarotu to muitas tiesību aktu pārkāpumus, kuri saistīti ar preferenciālo režīmu, kas piešķirts atbilstoši šai nodaļai saskaņā ar CCMAA 3. nodaļu (Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras) un I, III, IV un V sadaļu.

2.    Puse var uz laiku apturēt konkrēto preferenciālo režīmu precēm saskaņā ar 3. līdz 5. punktā noteikto procedūru, ja:

a)    pamatojoties uz objektīvu, pārliecinošu un pārbaudāmu informāciju, tā ir konstatējusi, ka sistemātiski un konkrētos preču sektoros ir pieļauti to muitas tiesību aktu pārkāpumi, kuri ir saistīti ar preferenciālo režīmu, kas piešķirts saskaņā ar šo nodaļu, un tā rezultātā šai Pusei ir radušies ievērojami ieņēmumu zaudējumi, un

b)    otra Puse atkārtoti un nepamatoti atsakās sadarboties vai kā citādi nesadarbojas attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem muitas tiesību aktu pārkāpumiem.

3.    Puse, kas izdarījusi 2. punkta a) apakšpunktā minēto konstatējumu, bez liekas kavēšanās paziņo par to Tirdzniecības komitejai un Tirdzniecības komitejā ar otru Pusi sāk apspriešanos, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

4.    Ja Puses trīs mēnešu laikā pēc 3. punktā minētā paziņojuma nevienojas par savstarpēji pieņemamu risinājumu, Puse, kas izdarījusi konstatējumu, var nolemt uz laiku apturēt konkrēto preferenciālo režīmu attiecīgajām precēm. Pagaidu apturēšana attiecas tikai uz tiem tirgotājiem, kurus abas Puses 3. punktā minētās apspriešanās laikā ir identificējušas kā iesaistītus muitas tiesību aktu pārkāpumos un vienojušās par to. Par šo pagaidu apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo Tirdzniecības komitejai.

5.    Ja Puse ir izdarījusi 2. punkta a) apakšpunktā minēto konstatējumu un trīs mēnešu laikā pēc 4. punktā minētā paziņojuma ir konstatējusi, ka 4. punktā minētā pagaidu apturēšana nav bijusi efektīva, lai apkarotu to muitas tiesību aktu pārkāpumus, kuri ir saistīti ar preferenciālo režīmu, kas piešķirts saskaņā ar šo nodaļu, Puse var nolemt uz laiku apturēt konkrēto preferenciālo režīmu attiecīgajām precēm. Puse var arī nolemt uz laiku apturēt konkrēto preferenciālo režīmu attiecīgajām precēm, ja 3. punktā minētās apspriešanās laikā Puses nespēja identificēt tirgotājus, kas iesaistīti muitas tiesību aktu pārkāpumos, un vienoties par to. Par šo pagaidu apturēšanu nekavējoties paziņo Tirdzniecības komitejai.

6.    Šajā pantā minēto pagaidu apturēšanu piemēro tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams attiecīgās Puses finanšu interešu aizsardzībai, un jebkurā gadījumā to nepiemēro ilgāk par sešiem mēnešiem. Ja apstākļi, kas bija sākotnējās pagaidu apturēšanas pamatā, turpinās pēc sešu mēnešu laikposma beigām, attiecīgā Puse var nolemt atjaunot pagaidu apturēšanu, par to paziņojot otrai Pusei. Katra šāda apturēšana periodiski ir jāapspriež Tirdzniecības komitejā.

7.    Katra Puse saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publisko informāciju importētājiem par visiem lēmumiem attiecībā uz šajā pantā minēto pagaidu apturēšanu.

8.    Neatkarīgi no 5. punkta, ja importētājs spēj pierādīt importētājas Puses muitas dienestam, ka attiecīgās preces pilnībā atbilst importētājas Puses tiesību aktiem muitas jomā, šā nolīguma prasībām un visiem citiem nosacījumiem, kas saistīti ar pagaidu apturēšanu, kuru importētāja Puse noteikusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem, importētāja Puse ļauj importētājam pieprasīt preferenciālu režīmu un atgūt visus nodokļus, kas, importējot preces, samaksāti virs piemērojamajām preferenciālā tarifa likmēm.

2.19. PANTS

Preču tirdzniecības komiteja

1.    Šis pants papildina un precizē 24.4. pantu (Specializētās komitejas).

2.    Preču tirdzniecības komitejas funkcijas saistībā ar šo nodaļu ir šādas:

a)    veicināt preču tirdzniecību starp Pusēm, tai skaitā apspriežoties par tarifu atcelšanas paātrināšanu saskaņā ar šo nolīgumu;

b)    nekavējoties novērst šķēršļus preču tirdzniecībā starp Pusēm;

c)    neskarot 26. nodaļu (Strīdu izšķiršana), ar mērķi nodrošināt, ka netiek mainīti katras Puses pienākumi saskaņā ar 2.-A pielikumu (Tarifu atcelšanas grafiki), apspriesties par jautājumiem, kas saistīti ar šo nodaļu, un censties tos atrisināt, tai skaitā par domstarpībām, kuras var rasties starp Pusēm jautājumos saistībā ar preču klasifikāciju harmonizētajā sistēmā un 2.-A pielikumā (Tarifu atcelšanas grafiki), vai Harmonizētās sistēmas koda struktūras vai katras Puses attiecīgās nomenklatūras grozījumiem;

d)    pārraudzīt preferenču izmantošanas rādītājus un statistikas datus, kurus Preču tirdzniecības komiteja var iesniegt Tirdzniecības komitejai viedokļu apmaiņai, un

e)    sadarboties ar jebkuru specializēto komiteju vai citu palīgstruktūru, kas izveidota vai kam piešķirtas pilnvaras rīkoties saskaņā ar šo nolīgumu jautājumos, kuri attiecīgā gadījumā var attiekties uz minēto specializēto komiteju vai struktūru.

2.20. PANTS

Kontaktpunkti

Katra Puse 90 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izraugās kontaktpunktu, kas ir atbildīgs par saziņas veicināšanu starp Pusēm jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa, un paziņo otrai Pusei kontaktpunkta kontaktinformāciju. Katra Puse nekavējoties informē otru Pusi par visām izmaiņām minētajā kontaktinformācijā.

3. NODAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMI UN IZCELSMES PROCEDŪRAS

A IEDAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMI

3.1. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “sūtījums” ir ražojumi, kurus viens nosūtītājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam vai uz kuriem attiecas vienots pārvadājuma dokuments par nosūtīšanu no nosūtītāja saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, viens rēķins;

b)    “eksportētājs” ir persona, kuras atrašanās vieta ir kādā no Pusēm un kura saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgās Puses tiesību aktos, eksportē vai ražo noteiktas izcelsmes ražojumus un sagatavo paziņojumu par izcelsmi;

c)    “importētājs” ir persona, kas importē noteiktas izcelsmes ražojumu un pieprasa tam piemērot preferenciāla tarifa režīmu;

d)    “materiāls” ir jebkāda viela, kas izmantota ražojuma izgatavošanā, ieskaitot jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, daļas vai detaļas;

e)    “nenoteiktas izcelsmes materiāls” ir materiāls, kas nav kvalificējams kā noteiktas izcelsmes materiāls saskaņā ar šo nodaļu, ieskaitot materiālu, kura izcelsmes statusu nevar noteikt;

f)    “ražojums” ir ražošanas rezultāts, pat ja to paredzēts izmantot kā materiālu cita ražojuma izgatavošanā, un

g)    “ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot montāžu.

3.2. PANTS

Vispārīgas prasības attiecībā uz noteiktas izcelsmes ražojumiem

1.    Lai kāda Puse saskaņā ar šo nolīgumu otras Puses noteiktas izcelsmes precei piemērotu preferenciāla tarifa režīmu, ar noteikumu, ka ražojums atbilst visām pārējām prasībām, kas piemērojamas saskaņā ar šo nodaļu, ražojumu uzskata par otras Puses izcelsmes ražojumu, ja tas:

a)    ir pilnībā iegūts minētajā Pusē 3.4. panta (Pilnībā iegūti ražojumi) nozīmē;

b)    ir ražots otrā Pusē tikai no noteiktas izcelsmes materiāliem vai

c)    ir ražots minētajā Pusē un satur nenoteiktas izcelsmes materiālus, ar noteikumu, ka ražojums atbilst 3.-B pielikuma (Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi) prasībām.

2.    Ja ražojums ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas izmantoti šā ražojuma izgatavošanā, neuzskata par nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ja minētais ražojums kā materiāls tiek iekļauts kādā citā ražojumā.

3.    Noteiktas izcelsmes statusa iegūšana Jaunzēlandē vai Savienībā notiek bez pārtraukuma.

3.3. PANTS

Izcelsmes kumulācija

1.    Kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu uzskata par otras Puses noteiktas izcelsmes ražojumu, ja šo ražojumu izmanto par materiālu cita ražojuma izgatavošanai minētajā otrā Pusē.

2.    Lai noteiktu, vai ražojums ir otras Puses noteiktas izcelsmes ražojums, var ņemt vērā, ka kādā Pusē ar nenoteiktas izcelsmes materiālu ir veikta ražošana.

3.    Panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja otrā Pusē veiktā ražošana nepārsniedz vienu vai vairākas darbības, kas minētas 3.6. pantā (Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde).

4.    Lai eksportētājs varētu aizpildīt 3.16. panta (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu) 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu par izcelsmi attiecībā uz 2. punktā minēto nenoteiktas izcelsmes materiālu, eksportētājs no sava piegādātāja saņem 3.-D pielikumā (Piegādātāja deklarācija, kas minēta 3.3. panta (Izcelsmes kumulācija) 4. punktā) paredzēto piegādātāja deklarāciju vai līdzvērtīgu dokumentu, kurā ietverta tā pati informācija, attiecīgos nenoteiktas izcelsmes materiālus aprakstot pietiekami detalizēti, lai tos varētu identificēt.

3.4. PANTS

Pilnībā iegūti ražojumi

1.    Šādus ražojumus uzskata par pilnīgi iegūtiem kādā no Pusēm:

a)    minerālviela vai dabā atrodama viela, kas izgūta vai iegūta no Puses augsnes vai jūras gultnes;

b)    augs vai dārzenis, kas audzēts vai novākts Pusē;

c)    dzīvs dzīvnieks, kas dzimis un audzēts Pusē;

d)    produkts, kas iegūts no Pusē audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e)    produkts, kas iegūts no Pusē dzimušiem un audzētiem nokautiem dzīvniekiem;

f)    produkts, kas iegūts Pusē veiktās medībās vai zvejā, taču nepārsniedzot Puses teritoriālo ūdeņu ārējās robežas;

g)    produkts, kas iegūts Pusē akvakultūrā, ja ūdens organismi, tai skaitā zivis, gliemji, vēžveidīgie, citi ūdens bezmugurkaulnieki un ūdensaugi ir tur izšķīlušies vai audzēti no sēklas materiāla, piemēram, oliņām, ikriem, mazuļiem, nepieaugušām zivīm, kāpuriem, iejaucoties audzēšanas vai augšanas procesos, lai veicinātu ražošanu, piemēram, veicot regulāru krājumu papildināšanu, barošanu vai aizsardzību pret plēsējiem;

h)    jūras zvejas produkti un citi produkti, ko saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Puses kuģis ir ieguvis ārpus teritoriālajiem ūdeņiem;

i)    produkts, kas izgatavots uz kādas Puses zivju pārstrādes kuģiem vienīgi no h) apakšpunktā minētajiem produktiem;

j)    produkts, ko Puse vai Puses persona ir ieguvusi vai izguvusi no jūras gultnes vai dzīlēm ārpus jebkādiem teritoriālajiem ūdeņiem, ar noteikumu, ka minētajai Pusei vai minētās Puses personai ir tiesības izstrādāt minēto jūras gultni vai dzīles saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

k)    atlikumi vai atkritumi, kas Pusē radušies ražošanas operāciju rezultātā;

l)    lietots produkts, kas savākts Pusē un ir derīgs tikai izejvielu atgūšanai, tai skaitā šādas izejvielas, un

m)    produkts, ko Pusē ražo tikai no a)–l) apakšpunktā minētajiem produktiem.

2.    Jēdzieni “kādas Puses kuģis” un “kādas Puses zivju pārstrādes kuģis” 1. punkta h) un i) apakšpunktā nozīmē vienīgi kuģi un zivju pārstrādes kuģi, kas:

a)    ir reģistrēts kādā dalībvalstī vai Jaunzēlandē;

b)    kuģo ar kādas dalībvalsts vai Jaunzēlandes karogu un

c)    atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)    vismaz 50 % no tā pieder kādas dalībvalsts vai Jaunzēlandes valstspiederīgajiem vai

ii)    tas pieder vienai vai vairākām juridiskām personām, un attiecībā uz katru:

A)    tās galvenais birojs un galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā dalībvalstī vai Jaunzēlandē un

B)    vismaz 50 % no tās pieder kādas dalībvalsts vai Jaunzēlandes publiskām struktūrām vai personām.

3.5. PANTS

Pielaides

1.    Ja nenoteiktas izcelsmes materiāli, ko izmanto kāda ražojuma ražošanā, neatbilst 3.-B pielikuma (Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi) prasībām, ražojumu uzskata par kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu ar nosacījumu, ka:

a)    visiem ražojumiem, izņemot HS 50.–63. nodaļā klasificētos ražojumus, minēto ražojumu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas;

b)    ražojumam, kas klasificēts HS 50.–63. nodaļā, piemēro pielaides, kas noteiktas 3.-A pielikuma (Ievadpiezīmes par konkrētiem ražojumiem piemērojamajiem izcelsmes noteikumiem) 7. un 8. piezīmē.

2.    Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ražojuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība vai svars pārsniedz kādu nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības vai svara procentuālo daudzumu, kas noteikts 3-B pielikuma (Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi) prasībās.

3.    Šā panta 1. punktu nepiemēro ražojumiem, kas pilnībā iegūti kādā Pusē 3.4. panta (Pilnībā iegūti ražojumi) nozīmē. Ja 3-B pielikumā (Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi) noteikts, ka ražojuma ražošanā izmantotajiem materiāliem jābūt pilnībā iegūtiem, piemēro 1. un 2. punktu.

3.6. PANTS

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.    Neatkarīgi no 3.2. panta (Vispārīgas prasības attiecībā uz noteiktas izcelsmes ražojumiem) 1. punkta c) apakšpunkta ražojumu neuzskata par kādas Puses izcelsmes ražojumu, ja ražojuma ražošana kādā Pusē sastāv tikai no vienas vai vairākām šādām darbībām, kuras veic nenoteiktas izcelsmes materiāliem:

a)    saglabāšanas darbības, piemēram, žāvēšana, saldēšana, turēšana sālījumā un citas līdzīgas darbības, ja to vienīgais mērķis ir nodrošināt ražojumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā 8 ;

b)    iepakojumu sadalīšana vai salikšana;

c)    mazgāšana vai tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

d)    tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

e)    vienkārša krāsošana un pulēšana;

f)    rīsu atsēnalošana un daļēja vai pilnīga samalšana; graudaugu un rīsu pulēšana un glazēšana;

g)    darbības cukura iekrāsošanai vai aromatizēšanai vai cukurgraudiņu veidošanai, daļēja vai pilnīga kristālcukura samalšana;

h)    augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana;

i)    asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

j)    sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana, ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu;

k)    vienkārša iepildīšana pudelēs, skārdenēs, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l)    marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iepakojuma;

m)    vienkārša izstrādājumu sajaukšana neatkarīgi no tā, vai tie ir atšķirīga veida izstrādājumi; cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;

n)    vienkārša ūdens pievienošana vai atšķaidīšana ar ūdeni vai citu vielu, kas būtiski nemaina ražojumu īpašības, vai ražojumu dehidratācija vai denaturācija;

o)    vienkārša priekšmetu daļu salikšana, lai izgatavotu veselu priekšmetu, vai priekšmetu sadalīšana daļās vai

p)    dzīvnieku nokaušana.

2.    Panta 1. punktā darbības uzskata par vienkāršām, ja to veikšanai nav vajadzīgas īpašas prasmes vai īpaši izgatavotas vai uzstādītas mašīnas, aparatūra un aprīkojums.

3.7. PANTS

Kvalifikācijas vienība

1.    Šīs nodaļas nolūkos kvalifikācijas vienība ir konkrētais ražojums, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot ražojumu HS.

2.    Ja vienā sūtījumā ir vairāki identiski ražojumi, kas HS klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šo nodaļu, ņem vērā katru atsevišķo ražojumu.

3.8. PANTS

Iepakojuma materiāli un tara pārvadāšanai

Iepakojuma materiālus un taru, ko izmanto ražojuma aizsargāšanai transportēšanas laikā, neņem vērā, nosakot, vai ražojumam ir noteiktas izcelsmes statuss.

3.9. PANTS

Iepakojuma materiāli un tara mazumtirdzniecībai

1.    Iepakojuma materiālus un taru, kurā ražojums ir iepakots pārdošanai mazumtirdzniecībā, ja tos klasificē kopā ar ražojumu, neņem vērā, nosakot, vai attiecībā uz ražojuma izgatavošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem ir veikta piemērojamā tarifa klasifikācijas maiņa vai konkrēta ražošanas vai apstrādes darbība, kā noteikts 3.-B pielikumā (Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi), vai arī ražojums ir pilnībā iegūts.

2.    Ja uz ražojumu attiecas 3.-B pielikumā (Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi) noteiktā vērtības prasība, iepakojuma materiālus un taru, kurā ražojums ir iepakots pārdošanai mazumtirdzniecībā, ja tos klasificē kopā ar ražojumu, ņem vērā kā attiecīgi noteiktas vai nenoteiktas izcelsmes materiālus, veicot aprēķinus nolūkā piemērot ražojumam vērtības prasību.

3.10. PANTS

Piederumi, rezerves daļas un darbarīki

1.    Šis pants attiecas uz piederumiem, rezerves daļām, darbarīkiem, instrukcijām vai citiem informatīviem materiāliem, ja tie ir:

a)    klasificēti un piegādāti kopā ar ražojumu un iekļauti par to izrakstītajā rēķinā un

b)    attiecīgajam ražojumam raksturīgā veidā, daudzumā un vērtībā.

2.    Nosakot, vai ražojums:

a)    ir pilnībā iegūts vai atbilst ražošanas procesa vai tarifa klasifikācijas maiņas prasībai, kā noteikts 3.-B pielikumā (Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi), minētā ražojuma piederumus, rezerves daļas, darbarīkus, instrukcijas vai citus informatīvus materiālus neņem vērā, un

b)    atbilst 3.-B pielikumā (Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi) noteiktai vērtības prasībai, minētā ražojuma piederumus, rezerves daļas, darbarīkus, instrukcijas vai citus informatīvus materiālus ņem vērā kā attiecīgi noteiktas vai nenoteiktas izcelsmes materiālus, veicot aprēķinus nolūkā piemērot ražojumam vērtības prasību.

3.11. PANTS

Komplekti

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti HS interpretācijas 3. vispārīgā noteikuma b) un c) punktā, ir kādas Puses izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme. Ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes sastāvdaļām un nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļām, tad uzskata, ka komplektam kopumā ir noteikta izcelsme Pusē, ja nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

3.12. PANTS

Neitrāli elementi

Lai noteiktu, vai ražojums ir kādas Puses izcelsmes ražojums, nav nepieciešams noteikt šādu neitrālu elementu noteiktas izcelsmes statusu:

a)    enerģija un degviela;

b)    ražotnes un iekārtas, tai skaitā to uzturēšanai izmantotie ražojumi;

c)    mehānismi, darbarīki, veidnes un matrices;

d)    rezerves daļas un materiāli, ko izmanto iekārtu un ēku uzturēšanai;

e)    smērvielas, ziedes, jaukti materiāli un citi materiāli, ko izmanto ražošanā vai iekārtu un ēku izmantošanai;

f)    cimdi, brilles, apavi, apģērbs, drošības aprīkojums un piederumi;

g)    iekārtas, ierīces un piederumi, kurus izmanto, lai testētu vai pārbaudītu ražojumu;

h)    katalizatori un šķīdinātāji un

i)    citi ražošanā izmantoti materiāli, kas nav iekļauti ražojumā un nav arī paredzēti iekļaušanai ražojuma galīgajā sastāvā.

3.13. PANTS

Atvietojamu materiālu un ražojumu uzskaites nošķiršana

1.    Šajā pantā “atvietojami materiāli” vai “atvietojami ražojumi” ir materiāli vai ražojumi, kas ir viena veida, kam ir vienāda komerciālā kvalitāte, vienādas tehniskās un fizikālās īpašības un ko nevar atšķirt citu no cita izcelsmes noteikšanas nolūkā.

2.    Noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli vai atvietojami ražojumi glabāšanas laikā ir fiziski jānošķir, lai saglabātu to noteiktas un nenoteiktas izcelsmes statusu.

3.    Neatkarīgi no 2. punkta noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojamus materiālus var izmantot ražojuma ražošanā, materiālu glabāšanas laikā tos fiziski nenošķirot, ar nosacījumu, ka tiek izmantota uzskaites nošķiršanas metode.

4.    Neatkarīgi no 2. punkta noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojamus ražojumus, kas klasificēti HS 10., 15., 27., 28., 29. nodaļā, 32.01.–32.07. pozīcijā vai 39.01.–39.14. pozīcijā, var uzglabāt kādā Pusē pirms eksporta uz otru Pusi, tos fiziski nenošķirot, ja tiek izmantota uzskaites nošķiršanas metode.

5.    Šā panta 3. un 4. punktā minēto uzskaites nošķiršanas metodi piemēro atbilstoši krājumu uzskaites metodei saskaņā ar grāmatvedības principiem, kuri ir vispārpieņemti Pusē, kur šī metode tiek izmantota.

6.    Uzskaites nošķiršanas metode ir jebkura metode, ar kuru nodrošina, ka jebkurā brīdī noteiktas izcelsmes statusu piemēro ne lielākam ražojumu daudzumam, kā tas būtu gadījumā, ja materiāli vai ražojumi būtu fiziski nošķirti.

3.14. PANTS

Atpakaļnosūtīti ražojumi

Ja no kādas Puses uz trešās valsts teritoriju eksportētu noteiktas izcelsmes ražojumu nosūta atpakaļ minētajai Pusei, tad to uzskata par nenoteiktas izcelsmes ražojumu, izņemot, ja atpakaļnosūtītais ražojums:

a)    ir tas pats ražojums, kas ticis eksportēts, un

b)    ar to nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kuras vajadzīgas, lai to saglabātu labā stāvoklī, kamēr tas atrodas minētajā trešajā valstī, uz kuru tas eksportēts, vai kamēr to eksportē.

3.15. PANTS

Nepārveidošana

1.    Noteiktas izcelsmes ražojums, kas deklarēts iekšzemes patēriņam importētājā Pusē, pēc izvešanas un pirms tā deklarēšanas iekšzemes patēriņam netiek mainīts, nekādā veidā pārveidots vai pakļauts kādām darbībām, izņemot darbības, kuras veic nolūkā to saglabāt labā stāvoklī vai pievienot vai piestiprināt marķējumu, etiķetes, zīmogus vai citu dokumentāciju, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importējošās Puses prasībām.

2.    Noteiktas izcelsmes ražojumu var glabāt vai izstādīt trešā valstī, ja minētais noteiktas izcelsmes ražojums nav deklarēts iekšzemes patēriņam minētajā trešā valstī.

3.    Neskarot B iedaļu (Izcelsmes procedūras), sūtījumu sadalīšana var notikt trešā valstī, ja sūtījumi nav deklarēti iekšzemes patēriņam minētajā trešā valstī.

4.    Ja rodas šaubas par to, vai 1.–3. punktā noteiktās prasības tiek ievērotas, importētājas Puses muitas dienests var pieprasīt, lai importētājs iesniedz pierādījumus par atbilstību minētajām prasībām, kas var būt dažāda veida, ieskaitot līgumiskos pārvadājumu dokumentus, piemēram, konosamentus, vai faktisku vai konkrētu pierādījumu, kura pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkādu ar pašu ražojumu saistītu pierādījumu.

B IEDAĻA

IZCELSMES PROCEDŪRAS

3.16. PANTS

Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu

1.    Importētāja Puse piešķir preferenciāla tarifa režīmu otras Puses izcelsmes ražojumam šīs nodaļas nozīmē, pamatojoties uz importētāja pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu. Importētājs ir atbildīgs par to, ka pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu ir pareizs un atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.    Pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir:

a)    eksportētāja sagatavots paziņojums par izcelsmi, kurā apliecināts, ka tas ir noteiktas izcelsmes ražojums, vai

b)    importētāja informētība par to, ka tas ir noteiktas izcelsmes ražojums.

3.    Lūgumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu un tā pamatojumu, kā noteikts 2. punkta a) vai b) apakšpunktā, ietver muitas importa deklarācijā saskaņā ar importētājas Puses tiesību aktiem.

4.    Importētājs, kas pieprasa piemērot preferenciāla tarifa režīmu, pamatojoties uz 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu par izcelsmi, saglabā paziņojumu par izcelsmi un, ja to pieprasa importētājas Puses muitas dienests, iesniedz tā kopiju minētajam muitas dienestam.

3.17. PANTS

Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu pēc importēšanas

1.    Ja importētājs importēšanas laikā nav iesniedzis pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu un ražojums importēšanas laikā būtu varējis pretendēt uz preferenciāla tarifa režīmu, importētāja Puse piešķir preferenciāla tarifa režīmu un atmaksā vai atlaiž visus pārmaksātos muitas nodokļus.

2.    Importētāja Puse kā nosacījumu preferenciāla tarifa režīma piešķiršanai saskaņā ar 1. punktu var pieprasīt, lai importētājs iesniedz pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu un sniedz pieprasījuma pamatojumu, kā minēts 3.16. panta (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu) 2. punktā. Šādu pieprasījumu iesniedz ne vēlāk kā trīs gadus pēc importēšanas dienas vai ilgākā laikposmā, kā noteikts importētājas Puses tiesību aktos.

3.18. PANTS

Paziņojums par izcelsmi

1.    Paziņojumu par izcelsmi sagatavo ražojuma eksportētājs, pamatojoties uz informāciju, kas apliecina, ka tas ir noteiktas izcelsmes ražojums, norādot attiecīgā gadījumā informāciju par minētā ražojuma izgatavošanā izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu. Eksportētājs ir atbildīgs par to, lai paziņojums par izcelsmi un sniegtā informācija būtu pareiza.

2.    Paziņojumu par izcelsmi sagatavo vienā no 3.‑C pielikuma (Paziņojuma par izcelsmi teksts) norādītajām valodām, iekļaujot to rēķinā vai jebkurā citā dokumentā, kurš sniedz pietiekami detalizētu noteiktas izcelsmes ražojuma aprakstu, ļaujot minēto ražojumu identificēt 9 . Importētāja Puse nepieprasa, lai importētājs iesniedz paziņojuma par izcelsmi tulkojumu.

3.    Paziņojums par izcelsmi ir derīgs vienu gadu no dienas, kurā tas ir sagatavots.

4.    Paziņojums par izcelsmi var attiekties uz:

a)    viena vai vairāku ražojumu, ko importē kādā no Pusēm, vienu sūtījumu vai

b)    vairākiem identisku ražojumu sūtījumiem, ko importē kādā no Pusēm laikposmā, kurš norādīts paziņojumā par izcelsmi un nepārsniedz 12 mēnešus.

5.    Importētāja Puse pēc importētāja pieprasījuma un atkarībā no tā, vai ir ievērotas prasības, ko importētāja Puse var izvirzīt, atļauj vienu paziņojumu par izcelsmi attiecībā uz nesaliktiem vai izjauktiem ražojumiem HS 2. vispārīgā noteikuma a) punkta nozīmē, uz kuriem attiecas HS XV līdz XXI iedaļa, ja tos importē pa daļām.

3.19. PANTS

Nelielas kļūdas vai nelielas neatbilstības

Importētājas Puses muitas dienests nenoraida pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu, ja paziņojumā par izcelsmi ir nelielas kļūdas vai neatbilstības.

3.20. PANTS

Importētāja informētība

Importētāja informētības par to, ka ražojuma izcelsme ir eksportētājā Pusē, pamatā ir informācija, kas pierāda, ka tas ir noteiktas izcelsmes ražojums un atbilst šīs nodaļas prasībām.

3.21. PANTS

Dokumentēšanas prasības

1.    Vismaz trīs gadus pēc dienas, kurā iesniegts pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu, kā minēts 3.16. panta (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu) 1. punktā vai 3.17. pantā (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu pēc importēšanas), vai ilgākā laikposmā, kas var būt noteikts importētājas Puses tiesību aktos, importētājs, kurš iesniedz pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu importētājā Pusē importētam ražojumam, glabā:

a)    eksportētāja sagatavotu paziņojumu par izcelsmi, ja pieprasījuma pamatā ir paziņojums par izcelsmi, vai

b)    visu dokumentāciju, kas apliecina, ka ražojums atbilst prasībām noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai, ja pieprasījuma pamatā ir importētāja informētība.

2.    Eksportētājs, kas ir sagatavojis paziņojumu par izcelsmi, ne mazāk kā četrus gadus pēc minētā paziņojuma sniegšanas vai ilgākā laikposmā, kas noteikts eksportētājas Puses tiesību aktos, saglabā minētā paziņojuma kopiju un citus dokumentus, kuri apliecina, ka ražojums atbilst prasībām, lai iegūtu noteiktas izcelsmes statusu.

3.    Ja eksportētājs nav ražojumu izgatavotājs un ir paļāvies uz piegādātāja sniegto informāciju par ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, eksportētājam ir jāsaglabā minētā piegādātāja sniegtā informācija.

4.    Saskaņā ar šo pantu uzglabājamos dokumentus var glabāt elektroniski.

3.22. PANTS

Atteikšanās no procedūras prasībām

1.    Neatkarīgi no 3.16. panta līdz 3.21. pantam importētāja Puse piešķir preferenciāla tarifa režīmu:

a)    ražojumam, ko privātpersonas nelielos iepakojumos sūta privātpersonām, vai

b)    ražojumam, kas ir daļa no ceļotāja personīgās bagāžas.

2.    Šā panta 1. punktu piemēro tikai tiem ražojumiem, attiecībā uz kuriem jānoformē muitas deklarācija, kur deklarēta atbilstība šīs nodaļas prasībām, un par kuriem importētājas Puses muitas dienestam nav šaubu par šādas deklarācijas patiesumu.

3.    Šā panta 1. punktu nepiemēro šādiem ražojumiem:

a)    ražojumi, kas importēti tirdzniecības ietvaros, izņemot neregulāru importu, kas sastāv tikai no ražojumiem, kuri paredzēti saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, ja no ražojumu veida un daudzuma ir skaidrs, ka importam nav komerciāla mērķa;

b)    ražojumi, kuru imports ir daļa no tāda importa virknes, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas veikts atsevišķi, lai izvairītos no 3.16. panta (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu) prasībām;

c)    ražojumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz:

i)    attiecībā uz Savienību – 500 EUR, ja ražojumus sūta sīkpakās, vai 1200 EUR, ja ražojumi ir daļa no ceļotāja personīgās bagāžas. Summas katrā attiecīgajā valsts valūtā ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darba dienā. Valūtas maiņas summas ir tās, ko Eiropas Centrālā banka publicē minētajā dienā, izņemot gadījumus, kad Eiropas Komisijai līdz 15. oktobrim ir paziņota atšķirīga summa, un tās piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija paziņo Jaunzēlandei attiecīgās summas;

ii)    attiecībā uz Jaunzēlandi – 1000 NZD abos gadījumos: ja ražojumus sūta sīkpakās un ja ražojumi ir daļa no ceļotāja personīgās bagāžas.

4.    Importētājs ir atbildīgs par 2. punktā minētās deklarācijas pareizību. Piemērojot šo pantu, dokumentēšanas prasības, kas izklāstītas 3.21. pantā (Dokumentēšanas prasības), neattiecas uz importētāju.

3.23. PANTS

Pārbaude

1.    Importētājas Puses muitas dienests var pārbaudīt, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums un vai ir izpildītas pārējās šīs nodaļas prasības, pamatojoties uz riska novērtēšanas metodēm, kas var ietvert atlasi pēc nejaušības principa. Šādu pārbaudi var veikt, pieprasot informāciju no importētāja, kurš iesniedzis 3.16. pantā (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu) minēto pieprasījumu, importa deklarācijas iesniegšanas laikā pirms ražojumu izlaišanas vai pēc tās.

2.    Saskaņā ar 1. punktu pieprasītā informācija ietver tikai šādus elementus:

a)    ja pieprasījuma pamatā ir paziņojums par izcelsmi, kā minēts 3.16. panta (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu) 2. punkta a) apakšpunktā, — minēto paziņojumu par izcelsmi;

b)    ja izcelsmes kritērijs:

i)    ir “pilnībā iegūts” – piemērojamo kategoriju (piemēram, ievākšana, ieguves rūpniecība, zveja) un ražošanas vietu;

ii)    pamatojas uz tarifa klasifikācijas maiņu – visu nenoteiktas izcelsmes materiālu sarakstu, tai skaitā to tarifa klasifikāciju (2, 4 vai 6 ciparu formātā atkarībā no izcelsmes kritērija);

iii)    pamatojas uz vērtības metodi – galaražojuma vērtību, kā arī visu minētā ražojuma izgatavošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību;

iv)    pamatojas uz svaru – galaražojuma svaru, kā arī minētā galaražojuma izgatavošanā izmantoto attiecīgo nenoteiktas izcelsmes materiālu svaru;

v)    pamatojas uz konkrētu ražošanas procesu – minētā procesa konkrētu aprakstu.

3.    Sniedzot pieprasīto informāciju, importētājs var pievienot jebkādu citu informāciju, ko tas uzskata par būtisku pārbaudes nolūkiem.

4.    Ja pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir paziņojums par izcelsmi, importētājs informē importētājas Puses muitas dienestu, ja importētājam nav pieprasītās informācijas, kas minēta 3.16. panta (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu) 2. panta a) apakšpunktā. Minētajā gadījumā importētājs var informēt muitas dienestu, ka pieprasīto informāciju eksportētājs sniegs tieši.

5.    Ja pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir importētāja informētība, kā minēts 3.16. panta (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu) 2. punktā, pēc tam, kad pārbaudi veicošais importētājas Puses muitas dienests ir pieprasījis informāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, tas var nosūtīt importētājam pieprasījumu sniegt informāciju, ja šis muitas dienests uzskata, ka papildu informācija ir nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ražojumam ir noteiktas izcelsmes statuss, vai to, vai ir izpildītas pārējās šīs nodaļas prasības. Importētājas Puses muitas dienests vajadzības gadījumā var pieprasīt importētājam sniegt konkrētu dokumentāciju un informāciju.

6.    Pārbaudes laikā importētāja Puse atļauj attiecīgo ražojumu izlaišanu. Importētāja Puse var noteikt, ka šādai izlaišanai importētājam ir jāsniedz galvojums vai jāveic citi atbilstoši piesardzības pasākumi, ko pieprasa muitas dienesti. Preferenciāla tarifa režīma apturēšana tiek izbeigta iespējami drīz pēc tam, kad importētājas Puses muitas dienests ir pārliecinājies par to, ka attiecīgajam ražojumam ir noteiktas izcelsmes statuss un ka ir izpildītas pārējās šīs nodaļas prasības.

3.24. PANTS

Administratīvā sadarbība

1.    Lai nodrošinātu šīs nodaļas pareizu piemērošanu, Puses ar savu muitas dienestu starpniecību sadarbojas, pārbaudot, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums un vai tas atbilst pārējām šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.    Ja preferenciāla tarifa režīma pieprasījuma pamatā ir paziņojums par izcelsmi un pēc tam, kad pārbaudi veicošais importētājas Puses muitas dienests vispirms ir pieprasījis informāciju saskaņā ar 3.23. panta (Pārbaude) 1. punktu, tas var arī pieprasīt informāciju no eksportētājas Puses muitas dienesta divu gadu laikā pēc dienas, kad ir iesniegts pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu atbilstīgi 3.16. panta (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu) 2. punkta a) apakšpunktam vai 3.17. panta (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu pēc importēšanas) 2. punktam, ja importētājas Puses muitas dienests uzskata, ka tam neieciešama papildu informācija, lai pārbaudītu ražojuma noteiktas izcelsmes statusu vai lai pārbaudītu to, ka ir izpildītas pārējās šīs nodaļas prasības. Attiecīgā gadījumā importētājas Puses muitas dienests var eksportētājas Puses muitas dienestam pieprasīt konkrētus dokumentus un informāciju.

3.    Panta 2. punktā minētās informācijas pieprasījums ietver šādus elementus:

a)    paziņojums par izcelsmi;

b)    tā muitas dienesta identifikācijas dati, kas iesniedz pieprasījumu;

c)    eksportētāja vārds vai nosaukums;

d)    pārbaudes objekts un darbības joma un

e)    attiecīgā gadījumā – jebkādi saistītie dokumenti.

4.    Eksportētājas Puses muitas dienests var saskaņā ar Puses tiesību aktiem pieprasīt dokumentus vai pārbaudi, pieprasot jebkādus pierādījumus vai apmeklējot eksportētāja telpas, lai apskatītu dokumentus un iekārtas, ko izmanto ražojuma ražošanā.

5.    Neskarot 6. punktu, eksportētājas Puses muitas dienests, kas saņēmis 2. punktā minēto pieprasījumu, sniedz importētājas Puses muitas dienestam šādu informāciju:

a)    pieprasīto dokumentāciju, ja tā ir pieejama;

b)    atzinumu par ražojuma noteiktas izcelsmes statusu;

c)    pārbaudāmā ražojuma aprakstu un tarifa klasifikāciju, kas būtiska šīs nodaļas piemērošanā;

d)    ražošanas procesa aprakstu un skaidrojumu, kas ir pietiekams, lai pamatotu ražojuma noteiktas izcelsmes statusu;

e)    informāciju par veidu, kādā veikta pārbaude, un

f)    attiecīgā gadījumā – pavaddokumentus.

6.    Eksportētājas Puses muitas dienests bez eksportētāja piekrišanas nesniedz importētājas Puses muitas dienestam 5. punktā minēto informāciju.

7.    Katra Puse paziņo otrai Pusei muitas dienestu kontaktinformāciju un informē otru Pusi par jebkādām izmaiņām tajā trīsdesmit dienu laikā pēc šādu izmaiņu veikšanas dienas. Attiecībā uz Savienību par šajā punktā minētajiem paziņojumiem ir atbildīga Eiropas Komisija.

3.25. PANTS

Preferenciāla tarifa režīma atteikums

1.    Neskarot 3. punkta prasības, importētājas Puses muitas dienests var atteikt preferenciāla tarifa režīmu, ja:

a)    trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad pieprasīta informācija saskaņā ar 3.23. panta (Pārbaude) 1. punktu:

i)    importētājs nav sniedzis atbildi;

ii)    nav iesniegts paziņojums par izcelsmi – ja pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir paziņojums par izcelsmi; vai

iii)    importētāja sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu, ka ražojumam ir noteiktas izcelsmes statuss – ja pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir importētāja informētība;

b)    trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad pieprasīta papildu informācija saskaņā ar 3.23. panta (Pārbaude) 5. punktu:

i)    importētājs nav sniedzis atbildi vai

ii)    importētāja sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu, ka ražojumam ir noteiktas izcelsmes statuss;

c)    desmit mēnešu laikā pēc dienas, kad nodots informācijas pieprasījums saskaņā ar 3.24. panta (Administratīvā sadarbība) 2. punktu:

i)    eksportētājas Puses muitas dienests nav sniedzis atbildi vai

ii)    eksportētājas Puses muitas dienesta sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu, ka ražojumam ir noteiktas izcelsmes statuss.

2.    Importētājas Puses muitas dienests var atteikt preferenciāla tarifa režīmu ražojumam, kam importētājs lūdz piemērot preferenciāla tarifa režīmu, ja importētājs neievēro šīs nodaļas prasības, kuras neattiecas uz ražojumu noteiktas izcelsmes statusu.

3.    Ja importētājas Puses muitas dienestam ir pietiekams pamatojums atteikt preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar šā panta 1. punktu, gadījumos, kad eksportētājas Puses muitas dienests ir sniedzis atzinumu saskaņā ar 3.24. panta (Administratīvā sadarbība) 5. punkta b) apakšpunktu, apliecinot ražojuma noteiktas izcelsmes statusu, importētājas Puses muitas dienests savu pamatojumu un nodomu atteikt preferenciāla tarifa režīmu eksportētājas Puses muitas dienestam paziņo divu mēnešu laikā pēc minētā atzinuma saņemšanas dienas.

4.    Ja ir sniegts 3. punktā minētais paziņojums, pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas trīs mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma dienas. Apspriešanās termiņu var pagarināt, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ja Pušu muitas dienesti par to savstarpēji vienojas. Apspriešanās notiek saskaņā ar Apvienotās muitas sadarbības komitejas noteikto procedūru, ja vien Pušu muitas dienesti nav vienojušies citādi.

5.    Beidzoties apspriešanās termiņam, ja importētājas Puses muitas dienests nevar apstiprināt, ka ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums, tas var atteikt preferenciāla tarifa režīmu, ja tam ir pietiekams pamatojums un ja importētājam ir bijušas piešķirtas tiesības tikt uzklausītam. Tomēr, ja eksportētājas Puses muitas dienests apstiprina ražojumu noteiktas izcelsmes statusu un sniedz šāda secinājuma pamatojumu, importētājas Puses muitas dienests neliedz ražojumam piemērot preferenciāla tarifa režīmu, pamatojoties tikai uz to, ka ir ticis piemērots 3.24. panta (Administratīvā sadarbība) 6. punkts.

6.    Divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts galīgais lēmums par ražojuma noteiktas izcelsmes statusu, importētājas Puses muitas dienests par minēto galīgo lēmumu paziņo eksportētājas Puses muitas dienestam, kas sniedzis atzinumu saskaņā ar 3.24. panta (Administratīvā sadarbība) 5. punkta b) apakšpunktu.

3.26. PANTS

Konfidencialitāte

1.    Katra Puse saskaņā ar tās tiesību aktiem saglabā jebkādas informācijas, ko otra Puse vai kāda minētās Puses persona tai sniegusi saskaņā ar šo nodaļu, konfidencialitāti un aizsargā minēto informāciju pret izpaušanu.

2.    Informāciju, ko importētājas Puses dienesti saņēmuši, var izmantot tikai šīs nodaļas nolūkos. Puse var izmantot saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju jebkurā administratīvā, tiesas vai tiesvedībai pielīdzināmā procesā, kas uzsākts saistībā ar šajā nodaļā noteikto prasību nepildīšanu. Par šādu izmantošanu Puse iepriekš paziņo personai vai Pusei, kas sniegusi informāciju.

3.    Katra Puse nodrošina, ka konfidenciālā informācija, kas iegūta saskaņā ar šo nodaļu, netiek izmantota citos nolūkos kā tikai to lēmumu un nolēmumu administrēšanai un izpildei, kuri attiecas uz izcelsmes un muitas jautājumiem, izņemot ar tās personas vai Puses atļauju, kas sniegusi konfidenciālo informāciju. Ja konfidenciālā informācija tiek pieprasīta tiesvedībai, kura nav saistīta ar izcelsmi un muitas jautājumiem un kuras nolūks ir nodrošināt atbilstību Puses tiesību aktiem, un ar noteikumu, ka minētā Puse iepriekš informē personu vai Pusi, kas sniegusi informāciju, un apliecina juridiskās prasības šādai izmantošanai, tās personas vai Puses atļauja, kas sniegusi konfidenciālo informāciju, nav vajadzīga.

3.27. PANTS

Administratīvie pasākumi un sankcijas

Katra Puse nodrošina šīs nodaļas efektīvu izpildi. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes saskaņā ar Puses tiesību aktiem var piemērot administratīvus pasākumus un attiecīgā gadījumā sankcijas par šajā nodaļā noteikto pienākumu pārkāpumiem.

C IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

3.28. PANTS

Seūta un Melilja

1.    Šajā nodaļā jēdziens “Puse” neietver Seūtu un Melilju.

2.    Importējot Seūtā vai Meliljā Jaunzēlandes izcelsmes ražojumus, tiem visos aspektos piemēro to pašu muitas režīmu, tai skaitā preferenciāla tarifa režīmu, ko piemēro Savienības muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar 1985. gada Pievienošanās akta 10 2. protokolu. Jaunzēlande to ražojumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums un kuru izcelsme ir Seūtā un Meliljā, piemēro to pašu muitas režīmu, tai skaitā preferenciāla tarifa režīmu, ko piemēro ražojumiem, kuri importēti no Savienības un kuru izcelsme ir Savienībā.

3.    Lai noteiktu to ražojumu izcelsmi, kurus eksportē no Jaunzēlandes uz Seūtu un Melilju, piemēro izcelsmes noteikumus un izcelsmes procedūras, ko Jaunzēlandei piemēro saskaņā ar šo nodaļu. Lai noteiktu to ražojumu izcelsmi, kurus eksportē no Seūtas un Meliljas uz Jaunzēlandi, piemēro izcelsmes noteikumus un izcelsmes procedūras, ko saskaņā ar šo nodaļu piemēro Savienībai.

4.    Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.

5.    Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šīs nodaļas piemērošanu Seūtā un Meliljā.

3.29. PANTS

Pārejas noteikumi tranzītā vai uzglabāšanā esošiem ražojumiem

Šo nolīgumu var piemērot ražojumiem, kas atbilst šai nodaļai un kas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā atrodas vai nu tranzītā no eksportētājas Puses uz importētāju Pusi, vai importētājas Puses muitas kontrolē bez importa nodokļu un nodevu samaksas, ar nosacījumu, ka 12 mēnešu laikā pēc minētā datuma importētājas Puses muitas dienestam tiek iesniegts pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu, kas minēts 3.16. pantā (Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu).

3.30. PANTS

Apvienotā muitas sadarbības komiteja

1.    Šis pants papildina un precizē 24.4. pantu (Specializētās komitejas).

2.    Apvienotajai muitas sadarbības komitejai, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, kas noslēgts Briselē 2017. gada 3. jūlijā, attiecībā uz šo nodaļu ir šādas funkcijas:

a)    izskatīt iespējamos šīs nodaļas grozījumus, tai skaitā tos, kas izriet no Harmonizētās sistēmas pārskatīšanas;

b)    ar lēmumiem pieņemt paskaidrojumus, lai atvieglotu šīs nodaļas īstenošanu, un

c)    pieņemt lēmumu izveidot konsultāciju procedūru, kas minēta 3.25. panta (Preferenciāla tarifa režīma atteikums) 4. punktā.

4. NODAĻA

MUITA UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA

4.1. PANTS

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a)    atvieglot preču tirdzniecību starp Pusēm, vienlaikus nodrošinot efektīvu muitas kontroli, ņemot vērā tirdzniecības prakses attīstību;

b)    nodrošināt katras Puses normatīvo aktu pārredzamību attiecībā uz preču importa, eksporta un tranzīta prasībām un to saskaņotību ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem;

c)    nodrošināt, ka katra Puse paredzami, konsekventi un nediskriminējoši piemēro savus muitas tiesību aktus un noteikumus, kas attiecas uz preču importa, eksporta un tranzīta prasībām;

d)    veicināt katras Puses muitas procedūru un prakses vienkāršošanu un modernizāciju;

e)    turpināt attīstīt riska pārvaldības metodes, lai atvieglotu likumīgu tirdzniecību, vienlaikus stiprinot starptautiskās tirdzniecības piegādes ķēdi, un

f)    pastiprināt Pušu sadarbību muitas jautājumos un tirdzniecības atvieglošanas jomā.

4.2. PANTS

Muitas sadarbība un savstarpēja administratīvā palīdzība

1.    Lai nodrošinātu 4.1. pantā (Mērķi) noteikto mērķu sasniegšanu, Pušu kompetentās iestādes sadarbojas muitas jautājumos.

2.    Papildus CCMAA Puses attīsta sadarbību, tai skaitā šādās jomās:

a)    apmaiņa ar informāciju par muitas tiesību aktiem un noteikumiem, to īstenošanu un muitas procedūrām, jo īpaši šādās jomās:

i)    intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana, ko veic muitas dienesti;

ii)    pārvietošanas tranzītā un pārkraušanas atvieglošana un

iii)    attiecības ar darījumu aprindām;

b)    Pušu sadarbības muitas jomā pastiprināšana starptautiskās organizācijās, piemēram, PTO un Pasaules Muitas organizācijā (turpmāk “PMO”);

c)    centieni saskaņot savas datu prasības importa, eksporta un citām muitas procedūrām, īstenojot kopīgus standartus un datu elementus saskaņā ar PMO datu modeli;

d)    attiecīgos un piemērotos gadījumos, izmantojot strukturētu un regulāru saziņu starp Pušu muitas dienestiem, apmaiņa ar konkrētām ar muitu saistītas informācijas kategorijām nolūkā uzlabot riska pārvaldību un muitas kontroles efektivitāti, pievērsties augsta riska precēm un veicināt likumīgu tirdzniecību. Saskaņā ar šo punktu veiktā informācijas apmaiņa neskar informācijas apmaiņu, kas var notikt starp Pusēm saskaņā ar CCMAA noteikumiem par savstarpējo administratīvo palīdzību;

e)    sadarbības stiprināšana saistībā ar riska pārvaldības metodēm, tai skaitā apmainoties ar paraugpraksi un vajadzības gadījumā informāciju par riskiem un kontroles rezultātiem, un

f)    attiecīgos un piemērotos gadījumos atzīto uzņēmēju programmu un muitas kontroles, tai skaitā līdzvērtīgu tirdzniecības veicināšanas pasākumu, savstarpēja atzīšana.

3.    Neskarot citas sadarbības formas, kas paredzētas šajā nolīgumā, Pušu muitas dienesti sadarbojas, tai skaitā apmainoties ar informāciju, un saskaņā ar CCMAA noteikumiem sniedz viens otram savstarpēju administratīvu palīdzību šajā nodaļā minētajos jautājumos. Uz jebkuru informācijas apmaiņu starp Pusēm saskaņā ar šo nodaļu mutatis mutandis attiecas konfidencialitāte un informācijas aizsardzība, kas noteikta CCMAA 17. pantā par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, kā arī visas konfidencialitātes prasības, par kurām Pusēm jāvienojas.

4.3. PANTS

Muitas noteikumi un procedūras

1.    Katra Puse nodrošina, ka tās muitas noteikumu un procedūru pamatā ir:

a)    starptautiskie instrumenti un standarti, kas piemērojami muitas un tirdzniecības jomā un ko katra Puse ir akceptējusi, tai skaitā būtiskie elementi Pārskatītajā Kioto konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu, Starptautiskajā konvencijā par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, PMO Pamatstandartos pasaules tirdzniecības nodrošināšanai un sekmēšanai un Muitas datu modelī;

b)    likumīgas tirdzniecības aizsardzība un veicināšana, nodrošinot efektīvu izpildi un atbilstību piemērojamajām prasībām, kas noteiktas Puses tiesību aktos;

c)    muitas tiesību akti un noteikumi, kas ir samērīgi un nediskriminējoši, izvairoties no nevajadzīga sloga uzņēmējiem, nodrošinot turpmākus atvieglojumus uzņēmējiem ar augstu atbilstības līmeni, tai skaitā labvēlīgu režīmu attiecībā uz muitas kontroli pirms preču izlaišanas, un nodrošinot aizsardzības pasākumus pret krāpšanu un nelikumīgām vai kaitējošām darbībām, un

d)    noteikumi, kuri nodrošina, ka ikviena sankcija, kas tiek piemērota par muitas tiesību aktu un noteikumu pārkāpumiem, ir samērīga un nediskriminējoša, un ka šādu sankciju piemērošana nepamatoti neaizkavē preču izlaišanu.

2.    Katrai Pusei būtu periodiski jāpārskata savi muitas tiesību akti, noteikumi un procedūras. Tāpat muitas procedūras piemēro paredzami, konsekventi un pārredzami.

3.    Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī nepieļautu diskrimināciju, nodrošinātu darbību pārredzamību, efektivitāti, integritāti un pārskatatbildību, katra Puse:

a)    kur vien iespējams, vienkāršo un pārskata prasības un formalitātes, lai nodrošinātu preču ātru izlaišanu un muitošanu, un

b)    cenšas panākt turpmākus vienkāršojumus un to datu un dokumentācijas standartizāciju, kuri vajadzīgi muitā un citās aģentūrās.

4.4. PANTS

Preču izlaišana

1.    Katra Puse pieņem vai saglabā muitas procedūras, kas:

a)    paredz ātru preču izlaišanu laikposmā, kas nav ilgāks nekā nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Puses normatīvajiem aktiem, un, ciktāl tas iespējams, preču pienākšanas brīdī;

b)    nodrošina, ka dokumentāciju un jebkuru citu nepieciešamo informāciju elektroniski iesniedz un apstrādā iepriekš pirms preču pienākšanas, lai dotu iespēju preču izlaišanai to pienākšanas brīdī;

c)    atļauj preču izlaišanu pirms piemērojamo muitas nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu galīgās noteikšanas, ja šāda noteikšana nav veikta pirms preču pienākšanas vai pienākšanas brīdī, vai pēc iespējas ātrāk pēc to pienākšanas, un ar noteikumu, ka ir izpildītas visas pārējās regulatīvās prasības. Kā šādas izlaišanas nosacījumu katra Puse var pieprasīt galvojumu par jebkuru summu, kas vēl nav noteikta, garantijas, depozīta vai cita atbilstīga instrumenta, kurš paredzēts tās normatīvajos aktos, veidā. Šāds galvojums nepārsniedz summu, kādu Puse pieprasa, lai nodrošinātu muitas nodokļu, nodevu vai maksu un maksājumu samaksu par galvojuma segtajām precēm. Galvojuma saistības tiek izbeigtas, kad tās vairs nav vajadzīgas, un

d)    atļauj preču izlaišanu pienākšanas vietā bez pagaidu pārvietošanas uz noliktavām vai citām telpām, ar noteikumu, ka preces citādi atbilst izlaišanai.

2.    Katra Puse, ciktāl tas iespējams, līdz minimumam samazina preču izlaišanai vajadzīgo dokumentāciju.

3.    Katra Puse cenšas atļaut paātrinātu to preču izlaišanu, kam nepieciešama steidzama muitošana, tai skaitā ārpus parastā muitas un citu attiecīgo iestāžu darba laika.

4.    Katra Puse, ciktāl tas iespējams, pieņem vai saglabā muitas procedūras, kas paredz konkrētu sūtījumu paātrinātu izlaišanu, vienlaikus saglabājot pienācīgu muitas kontroli, tai skaitā ļaujot iesniegt ar elektroniskiem līdzekļiem, ja iespējams, vienotu dokumentu, kas aptver visas sūtījumā esošās preces.

4.5. PANTS

Ātrbojīgas preces

1.    Šajā pantā “ātrbojīgas preces” ir preces, kas to dabīgo īpašību dēļ, jo īpaši tad, ja nav piemērotu glabāšanas apstākļu, ātri bojājas.

2.    Lai novērstu ātrbojīgu preču zudumus vai bojāšanos, katra Puse, plānojot un veicot vajadzīgās pārbaudes, piešķir pienācīgu prioritāti ātrbojīgām precēm.

3.    Papildus 4.4. panta (Preču izlaišana) 1. punkta a) apakšpunktam un pēc uzņēmēja pieprasījuma katra Puse, ja tas iespējams un saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem:

a)    nodrošina ātrbojīgu preču sūtījuma muitošanu ārpus muitas un citu attiecīgo iestāžu darba laika, un

b)    ļauj ātrbojīgu preču sūtījumus pārvietot uz uzņēmēja telpām un muitot tur.

4.6. PANTS

Vienkāršotas muitas procedūras

Katra Puse pieņem vai saglabā pasākumus, kas ļauj tirgotājiem vai uzņēmējiem, kuri atbilst Puses normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, gūt labumu no muitas procedūru turpmākas vienkāršošanas. Šādi pasākumi var ietvert:

a)    muitas deklarācijas, kurām ir samazināts datu vai pavaddokumentu kopums, vai

b)    periodiskas muitas deklarācijas, lai noteiktu un nomaksātu muitas nodokļus un maksājumus, kas attiecas uz vairākiem importiem noteiktā laikposmā pēc šo importēto preču izlaišanas.

4.7. PANTS

Tranzīts un pārkraušana

1.    Katra Puse savā teritorijā nodrošina pārkraušanas darbību un tranzīta kustību atvieglošanu un efektīvu kontroli.

2.    Katra Puse savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu un aģentūru sadarbību un koordināciju, lai atvieglotu tranzīta satiksmi.

3.    Ar noteikumu, ka ir ievērotas visas regulatīvās prasības, katra Puse atļauj importam paredzētās preces muitas kontrolē pārvietot tās teritorijā no ievešanas muitas iestādes uz citu muitas iestādi tās teritorijā, kur preces tiktu izlaistas vai muitotas.

4.8. PANTS

Riska pārvaldība

1.    Katra Puse pieņem vai saglabā muitas kontroles riska pārvaldības sistēmu.

2.    Katra Puse izstrādā un piemēro riska pārvaldību tā, lai novērstu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

3.    Katra Puse koncentrē muitas kontroli un citas attiecīgas robežkontroles uz augsta riska sūtījumiem un paātrina zema riska sūtījumu izlaišanu. Katra Puse savas riska pārvaldības ietvaros sūtījumus šādai kontrolei var izvēlēties arī pēc nejaušības principa.

4.    Katra Puse riska pārvaldībā pamatojas uz risku novērtēšanu, izmantojot piemērotus atlases kritērijus.

4.9. PANTS

Pēcmuitošanas audits

1.    Lai paātrinātu preču izlaišanu, katra Puse pieņem vai saglabā pēcmuitošanas auditu, lai nodrošinātu atbilstību muitas un citiem saistītiem normatīvajiem aktiem.

2.    Katra Puse izraugās personu vai sūtījumu pēcmuitošanas auditam uz risku pamatotā veidā, kas var ietvert attiecīgus atlases kritērijus. Katra Puse pēcmuitošanas auditu veic pārredzami. Ja persona ir iesaistīta audita procesā un ja Puse ir ieguvusi pārliecinošus rezultātus, tā nekavējoties informē personu, kuras dokumenti tiek pārbaudīti, par rezultātiem, personas tiesībām un saistībām un rezultātu pamatojumu.

3.    Pēcmuitošanas auditā iegūto informāciju var izmantot turpmākā administratīvā procedūrā vai tiesvedībā.

4.    Puses pēcmuitošanas auditā gūtos rezultātus iespēju robežās izmanto riska pārvaldībā.

4.10. PANTS

Atzītie uzņēmēji

1.    Katra Puse izveido vai uztur partnerības programmu operatoriem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem (turpmāk “atzītie uzņēmēji”).

2.    Konkrētos kritērijus, lai kvalificētos par atzīto uzņēmēju, publicē, un tie attiecas uz atbilstību prasībām, kas noteiktas Pušu attiecīgajos normatīvajos aktos vai procedūrās. Šie kritēriji var būt šādi:

a)    atbilstīga dokumentācija par muitas un citu saistīto normatīvo aktu ievērošanu;

b)    dokumentācijas pārvaldības sistēma, kas nodrošina nepieciešamo iekšējo kontroli;

c)    maksātspēja, tai skaitā vajadzības gadījumā pietiekama nodrošinājuma vai garantijas sniegšana, un

d)    piegādes ķēdes aizsardzība.

3.    Konkrētos kritērijus, lai kvalificētos par atzīto uzņēmēju, neizstrādā vai nepiemēro tā, ka, pastāvot vienādiem apstākļiem, pieļautu vai radītu patvaļīgu vai nepamatotu uzņēmēju diskrimināciju, un kritēriji nodrošina MVU dalību.

4.    Atzīto uzņēmēju programma ietver īpašas priekšrocības atzītajam uzņēmējam, piemēram:

a)    neliela fizisko apskašu un pārbaužu proporcija, ja piemērojams;

b)    prioritātes režīms, ja uzņēmējs izraudzīts pārbaudēm;

c)    attiecīgi īss preču izlaišanas laiks;

d)    atlikti norēķini par nodevām, nodokļiem, maksām un maksājumiem;

e)    visaptverošu vai samazinātu garantiju izmantošana;

f)    vienota muitas deklarācija visiem importa un eksporta darījumiem noteiktā laikposmā un

g)    preču muitošana atzītā uzņēmēja telpās vai citā muitas dienestu atļautā vietā.

5.    Neatkarīgi no 1. līdz 4. punkta noteikumiem Puse var piedāvāt 4. punktā minētās priekšrocības, izmantojot muitas procedūras, kas ir vispārēji pieejamas visiem uzņēmējiem, un tādā gadījumā minētajai Pusei nav jāizveido atsevišķa shēma atzītajiem uzņēmējiem.

6.    Puses var veicināt sadarbību starp muitu un citām valdības iestādēm vai aģentūrām kādā Pusē saistībā ar atzīto komersantu programmām. Šo sadarbību var panākt, inter alia saskaņojot prasības, atvieglojot piekļuvi priekšrocībām un līdz minimumam samazinot nevajadzīgu dublēšanos.

4.11. PANTS

Informācijas publicēšana un pieejamība

1.    Katra Puse nediskriminējošā un viegli pieejamā veidā un, ciktāl iespējams, internetā nekavējoties publicē tiesību aktus, noteikumus un muitas procedūras, kas attiecas uz preču importa, eksporta un tranzīta prasībām. Tas ietver:

a)    importa, eksporta un tranzīta (tai skaitā ostu, lidostu un citu ievešanas vietu) procedūras un nepieciešamās veidlapas un dokumentus;

b)    visu to maksājumu un nodokļu likmes, ko uzliek importam vai eksportam vai saistītiem darījumiem;

c)    maksas vai maksājumus, ko pārvaldes aģentūras uzliek importam, eksportam vai tranzītam vai saistībā ar to;

d)    noteikumus par preču klasificēšanu vai vērtēšanu muitas vajadzībām;

e)    normatīvos aktus un vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus saistībā ar preču izcelsmes noteikumiem;

f)    importa, eksporta vai tranzīta ierobežojumus vai aizliegumus;

g)    noteikumus par sodiem par importa, eksporta vai tranzīta formalitāšu pārkāpumiem;

h)    pārsūdzības procedūras;

i)    ar importu, eksportu vai tranzītu saistītus nolīgumus (vai to daļas), kas noslēgti ar jebkuru valsti vai valstīm;

j)    ar tarifu kvotu pārvaldību saistītas procedūras;

k)    muitas iestāžu darba laiku un

l)    attiecīgus administratīvus paziņojumus.

2.    Katra Puse cenšas pirms piemērošanas publiskot jaunus tiesību aktus, noteikumus un muitas procedūras, kas attiecas uz preču importa, eksporta un tranzīta prasībām, kā arī to izmaiņas un interpretācijas.

3.    Katra Puse, ciktāl tas iespējams, paredz samērīgu laikposmu starp jaunu vai grozītu tiesību aktu, noteikumu un muitas procedūru, maksu vai maksājumu publicēšanas un to spēkā stāšanās brīdi.

4.    Katra Puse internetā dara pieejamu un attiecīgi atjaunina:

a)    importa, eksporta un tranzīta procedūru aprakstu, tai skaitā pārsūdzības procedūras, informāciju par praktiskiem pasākumiem importam, eksportam un tranzītam;

b)    veidlapas un dokumentus, kas nepieciešami importam attiecīgās Puses teritorijā, eksportam no tās vai tranzītam caur to, un

c)    informācijas punktu kontaktinformāciju.

5.    Katra Puse, ņemot vērā tai pieejamos resursus, izveido vai uztur informācijas punktus, lai samērīgā termiņā atbildētu uz valdību, tirgotāju un citu ieinteresēto personu jautājumiem par 1. punktā minētajiem jautājumiem. Puse nepieprasa maksu par atbildēm uz otras Puses jautājumiem.

4.12. PANTS

Iepriekšēji nolēmumi

1.    Katras Puses muitas dienests pieteikuma iesniedzējam izdod iepriekšējus nolēmumus, kuros nosaka konkrētajām precēm piešķiramo režīmu saskaņā ar Puses normatīvajiem aktiem. Šādus nolēmumus izdod rakstiski vai elektroniskā formā noteiktā termiņā, un tajos ietver visu nepieciešamo informāciju. Katra Puse nodrošina, ka otras Puses pieteikuma iesniedzējam var izdot iepriekšēju nolēmumu, ko iesniedzējs izmanto minētajā Pusē.

2.    Iepriekšējus nolēmumus izdod attiecībā uz:

a)    preču tarifa klasifikāciju;

b)    preču izcelsmi un

c)    atbilstošo metodi vai kritēriju un to piemērošanu, kas izmantojami, lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar konkrētu faktu kopumu, ja to atļauj Puses normatīvie akti.

3.    Iepriekšējie nolēmumi ir spēkā vismaz trīs gadus no to izdošanas dienas vai līdz citam nolēmumā norādītam datumam. Izdevēja Puse var grozīt vai atsaukt, atzīt par spēkā neesošu vai anulēt iepriekšēju nolēmumu, ja nolēmuma pamatā ir nepareiza, nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša informācija, administratīva kļūda vai ja ir notikušas izmaiņas tiesību aktos, būtiskajos faktos vai apstākļos, kas ir nolēmuma pamatā.

4.    Puse var atteikties izdot iepriekšēju nolēmumu, ja pieteikumā izvirzītais jautājums tiek izskatīts administratīvi vai tiesā vai ja pieteikums nav saistīts ar iepriekšējā nolēmuma paredzēto izmantošanu vai muitas procedūras paredzēto izmantošanu. Ja Puse atsakās izdot iepriekšēju nolēmumu, tā nekavējoties rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu.

5.    Katra Puse publicē vismaz:

a)    prasības iepriekšējā nolēmuma pieprasījumam, tai skaitā iesniedzamo informāciju un tās formātu;

b)    laikposmu, kurā tā izdos iepriekšēju nolēmumu, un

c)    termiņu, cik ilgi iepriekšējais nolēmums ir spēkā.

6.    Ja Puse atsauc, maina, padara par spēkā neesošu vai anulē iepriekšēju nolēmumu, tā pieteikuma iesniedzējam rakstiski par to paziņo, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu. Puse var atsaukt, mainīt, padarīt par spēkā neesošu vai anulēt iepriekšēju nolēmumu ar atpakaļejošu spēku tikai tad, ja nolēmuma pamatā ir bijusi nepilnīga, nepareiza, kļūdaina vai maldinoša informācija.

7.    Puses izdots iepriekšējs nolēmums ir saistošs konkrētajai Pusei attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, kurš to pieprasījis. Puse var paredzēt, ka iepriekšējais nolēmums ir saistošs pieteikuma iesniedzējam.

8.    Katra Puse pēc turētāja rakstiska pieprasījuma nodrošina, ka iepriekšējais nolēmums vai lēmums par tā grozīšanu, atsaukšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tiek pārskatīts.

9.    Katra Puse cenšas darīt publiski pieejamu informāciju par iepriekšējiem nolēmumiem, ņemot vērā vajadzību aizsargāt persondatus un konfidenciālo komerciālo informāciju.

10.    Katra Puse nekavējoties un parasti 150 dienu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izdod iepriekšēju nolēmumu. Šo laikposmu var pagarināt saskaņā ar Puses normatīvajiem aktiem, ja ir vajadzīgs papildu laiks, lai nodrošinātu, ka iepriekšēji nolēmumi tiek izdoti pareizi un vienoti. Šādā gadījumā Puse informē pieteikuma iesniedzēju par pagarinājuma iemeslu un ilgumu.

4.13. PANTS

Muitas brokeri

Puses muitas noteikumi un procedūras neprasa obligāti izmantot muitas brokerus. Katra Puse paziņo un publicē savus pasākumus attiecībā uz muitas brokeru izmantošanu. Licencējot muitas brokerus, katra Puse piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus noteikumus.

4.14. PANTS

Muitas vērtības noteikšana

1.    Katra Puse nosaka preču muitas vērtību saskaņā ar Līguma par muitas vērtības noteikšanu I daļu. Šajā nolūkā Līguma par muitas vērtības noteikšanu I daļa mutatis mutandis tiek iekļauta šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumiem par muitas vērtības noteikšanu.

4.15. PANTS

Pirmsnosūtīšanas inspekcijas

Puse nepieprasa obligāti veikt pirmsnosūtīšanas inspekcijas, kā noteikts PTO Nolīgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju.

4.16. PANTS

Pārskatīšana un pārsūdzība

1.    Katra Puse paredz efektīvas, ātras, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas garantē tiesības pārsūdzēt muitas vai citu kompetento iestāžu administratīvos aktus, nolēmumus un lēmumus, kuri ietekmē preču importu, eksportu vai tranzītu.

2.    Katra Puse nodrošina, ka ikvienai personai, par kuru Puse izdod šādu nolēmumu vai lēmumu vai attiecībā uz kuru tā pieņem administratīvu aktu, ir pieejama iespēja:

a)    administratīvi pārsūdzēt vai prasīt pārskatīšanu administratīvā iestādē, kura ir augstākstāvoša par amatpersonu vai biroju, kas izdevis lēmumu, vai ir neatkarīga no tā, vai

b)    nolēmumu, lēmumu vai administratīvo aktu pārsūdzēt vai prasīt tā pārskatīšanu tiesā.

3.    Katra Puse nodrošina, ka gadījumā, ja lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu nav pieņemts termiņā, kas paredzēts tās normatīvajos aktos, vai nav pieņemts bez liekas kavēšanās, lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības uz turpmāku pārsūdzību vai izskatīšanu administratīvā kārtā vai tiesā vai jebkādu citu vēršanos tiesu iestādē saskaņā ar minētās Puses normatīvajiem aktiem.

4.    Katra Puse nodrošina, ka lūgumraksta iesniedzējs rakstiski, tai skaitā elektroniski, tiek informēts par administratīvā lēmuma pamatojumu, lai lūgumraksta iesniedzējs vajadzības gadījumā varētu izmantot pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras.

4.17. PANTS

Attiecības ar darījumu aprindām

1.    Ņemot vērā vajadzību ar tirdzniecības pārstāvjiem savlaicīgi un regulāri apspriest tiesību aktu priekšlikumus un vispārējās procedūras, kas saistītas ar muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem, katras Puses muitas pārvalde apspriežas ar attiecīgās Puses darījumu aprindām.

2.    Katra Puse nodrošina, ja tas iespējams, ka to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiek ņemtas vērā darījumu aprindu vajadzības, ka tās ievēro starptautiski atzītu paraugpraksi un pēc iespējas mazāk ierobežo tirdzniecību.

4.18. PANTS

Apvienotā muitas sadarbības komiteja

1.    Šis pants papildina un precizē 24.4. pantu (Specializētās komitejas).

2.    Apvienotajai muitas sadarbības komitejai attiecībā uz nodaļām un noteikumiem, kas ir tās kompetencē saskaņā ar 24.4. panta (Specializētās komitejas) 1. punktu, izņemot 3. nodaļu (Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras), ir šādas funkcijas:

a)    apzināt jomas, kuru īstenošana un darbība ir uzlabojama, un

b)    meklēt piemērotus veidus un metodes, lai panāktu savstarpēji saskaņotus risinājumus visiem jautājumiem, kas var rasties.

3.    Apvienotā muitas sadarbības komiteja var pieņemt lēmumus saistībā ar jomām, kas minētas 4.2. panta (Sadarbība muitas jomā un savstarpēja administratīvā palīdzība) 2. punktā, tai skaitā, ja tā uzskata par vajadzīgu, minētā panta 2. punkta d) un f) apakšpunkta īstenošanas nolūkā.

5. NODAĻA

TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

A IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

5.1. PANTS

Preferenciālo izcelsmes noteikumu nepiemērošana

B iedaļas (Antidempinga un kompensācijas maksājumi) un C iedaļas (Globālie aizsardzības pasākumi) nolūkos nepiemēro preferenciālos izcelsmes noteikumus atbilstīgi 3. nodaļai (Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras).

5.2. PANTS

Strīdu izšķiršanas nepiemērošana

Nolīguma 26. nodaļu (Strīdu izšķiršana) nepiemēro šīs nodaļas B iedaļai (Antidempinga un kompensācijas maksājumi) un C iedaļai (Globālie aizsardzības pasākumi).

B IEDAĻA

ANTIDEMPINGA UN KOMPENSĀCIJAS MAKSĀJUMI

5.3. PANTS

Pārredzamība

1.    Tirdzniecības aizsardzības pasākumi būtu jāizmanto pilnīgā saskaņā ar attiecīgajām PTO prasībām, un to pamatā vajadzētu būt taisnīgai un pārredzamai sistēmai.

2.    Neskarot Antidempinga nolīguma 6.5. pantu un SKP nolīguma 12.4. pantu, Puses iespējami drīz pēc jebkuras pagaidu pasākumu noteikšanas un pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu informāciju par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem pieņemts lēmums piemērot galīgos pasākumus. Informāciju sniedz rakstiski un ieinteresētajām personām nodrošina pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.

3.    Katrai ieinteresētajai personai tiek dota iespēja tikt uzklausītai, lai tā paustu savu viedokli antidempinga vai kompensāciju izmeklēšanā – ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanu.

5.4. PANTS

Sabiedrības interešu ievērošana

1.    Puse var atturēties no antidempinga vai kompensācijas pasākumu piemērošanas otras Puses precēm, ja, pamatojoties uz informāciju, kas izmeklēšanas laikā darīta pieejama saskaņā ar minētās Puses normatīvo aktu prasībām, var secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs.

2.    Pieņemot galīgo lēmumu par maksājumu noteikšanu, katra Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem ņem vērā informāciju, ko sniegušas attiecīgās ieinteresētās personas, tās var būt iekšzemes ražošanas nozares pārstāvji, importētāji un to reprezentatīvās apvienības, reprezentatīvi lietotāji un reprezentatīvas patērētāju organizācijas.

5.5. PANTS

Mazākā maksājuma noteikums

Ja Puse nosaka antidempinga maksājumu otras Puses precēm, šāda maksājuma summa nepārsniedz dempinga starpību. Ja maksājums, kas ir mazāks par dempinga starpību, ir pietiekams, lai novērstu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei, Puse pieņem šādu mazāku maksājumu saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem.

C IEDAĻA

GLOBĀLIE AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

5.6. PANTS

Pārredzamība

1.    Pēc otras Puses pieprasījuma Puse, kas sāk globālu aizsardzības pasākuma izmeklēšanu vai plāno piemērot globālos aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz rakstisku paziņojumu ar visu attiecīgo informāciju, kura bijusi globālās aizsardzības pasākuma izmeklēšanas sākšanas vai aizsardzības pasākumu piemērošanu pamatā, tai skaitā attiecīgā gadījumā par pagaidu konstatējumiem. Tas neskar Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 3.2. pantu.

2.    Katra Puse cenšas noteikt globālus aizsardzības pasākumus tādā veidā, kas vismazāk ietekmē tirdzniecību starp Pusēm.

3.    Šā panta 2. punkta nolūkā, ja Puse uzskata, ka ir izpildītas juridiskās prasības galīgo aizsardzības pasākumu noteikšanai, Puse, kas plāno piemērot šādus pasākumus, par to paziņo otrai Pusei un cenšas nodrošināt pienācīgu iespēju iepriekš apspriesties ar minēto Pusi, lai pārskatītu saskaņā ar 1. punktu sniegto informāciju un apmainītos ar viedokļiem par ierosinātajiem pasākumiem, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums.

D IEDAĻA

DIVPUSĒJI AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

5.7. PANTS

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “divpusējs aizsardzības pasākums” ir pasākums, kas aprakstīts 5.8. pantā (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana);

b)    “iekšzemes ražošanas nozare” ir – attiecībā uz importētam precēm – līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražotāju kopums, kas darbojas vienas Puses teritorijā, vai ražotāji, kuru līdzīgu vai tieši konkurējošu preču kopējais saražotais apjoms veido lielāko daļu no minēto preču kopējā iekšzemes ražošanas apjoma;

c)    “nopietna pasliktināšanās” ir lielas grūtības ekonomikas nozarē, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus produktus;

d)    “nopietns kaitējums” ir ievērojama vispārēja stāvokļa pasliktināšanās kādā iekšzemes ražošanas nozarē;

e)    “nopietnas pasliktināšanās draudi” ir nopietna pasliktināšanās, kas, pamatojoties uz faktiem, nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai mazticamu iespējamību, ir nepārprotami nenovēršama;

f)    “nopietna kaitējuma draudi” ir nopietns kaitējums, kas, pamatojoties uz faktiem, nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai mazticamu iespējamību, ir nepārprotami nenovēršams, un

g)    “pārejas laiks” ir septiņu gadu laikposms pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

5.8. PANTS

Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana

1.    Neskarot Pušu tiesības un pienākumus atbilstoši C iedaļai (Globālie aizsardzības pasākumi), ja muitas nodokļa samazināšanas vai atcelšanas saskaņā ar šo nolīgumu rezultātā preces, kuru izcelsme ir kādā no Pusēm, tiek importētas otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanas nozari un ar tādiem nosacījumiem, kas nodara vai draud nodarīt nopietnu kaitējumu otras Puses iekšzemes ražošanas nozarei, minētā otra Puse pārejas laikā un tikai saskaņā ar šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām var piemērot divpusēju aizsardzības pasākumu.

2.    Divpusējie aizsardzības pasākumi, ko piemēro saskaņā ar 1. punktu, var būt tikai šādi:

a)    muitas nodokļa likmes turpmākas samazināšanas apturēšana attiecīgajai precei saskaņā ar 2. nodaļu (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība) vai

b)    muitas nodokļa likmes palielināšana attiecīgajai precei līdz apmēram, kas nepārsniedz mazāko no šādiem lielumiem:

i)    lielākās labvēlības režīma piemērotā muitas nodokļa likmi, kas ir spēkā dienā, kad piemēro divpusējo aizsardzības pasākumu, vai

ii)    lielākās labvēlības režīma piemērotā muitas nodokļa likmi, kas ir spēkā dienā tieši pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

5.9. PANTS

Divpusēja aizsardzības pasākuma standarti

1.    Divpusēju aizsardzības pasākumu nepiemēro:

a)    izņemot tādā mērā un tik ilgi, kāds var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai tā draudus iekšzemes ražošanas nozarei vai ekonomiskās situācijas pasliktināšanos vai tās draudus tālākā reģionā vai tālākos reģionos;

b)    laikposmā, kas pārsniedz divus gadus, un

c)    pēc pārejas laika beigām.

2.    Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto laikposmu var pagarināt par vienu gadu ar noteikumu, ka:

a)    importētājas Puses kompetentās izmeklēšanas iestādes, ievērojot 1. apakšiedaļā (Procedūras noteikumi, kas piemērojami divpusējiem aizsardzības pasākumiem) noteiktās procedūras, konstatē, ka pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai tā draudus iekšzemes ražošanas nozarei vai ekonomiskās situācijas pasliktināšanos vai tās draudus tālākā reģionā vai tālākos reģionos, un

b)    ir pierādījumi, ka iekšzemes ražošanas nozare pielāgojas, un aizsardzības pasākuma piemērošanas kopējais periods, ieskaitot sākotnējās piemērošanas periodu un katru tā pagarinājumu, nepārsniedz trīs gadus.

3.    Ja Puse pārtrauc piemērot divpusēju aizsardzības pasākumu, muitas nodokļa likme ir likme, kas būtu bijusi spēkā attiecīgajai precei saskaņā ar 2.-A pielikumu (Tarifu atcelšanas grafiki).

4.    Puses konkrētas preces importam, kam jau bijis piemērots šāds divpusējs aizsardzības pasākums, nekādus divpusējus aizsardzības pasākumus nepiemēro uz laikposmu, kas vienāds ar iepriekšējā divpusējā aizsardzības pasākuma ilgumu.

5.    Puse attiecībā uz vienu un to pašu preci vienlaicīgi nepiemēro:

a)    divpusēju aizsardzības pasākumu, pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu vai tālāko reģionu aizsardzības pasākumu saskaņā ar šo nolīgumu, un

b)    aizsardzības pasākumu saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu un Vienošanos par aizsardzības pasākumiem.

5.10. PANTS

Pagaidu divpusēji aizsardzības pasākumi

1.    Kritiskos apstākļos, kad kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, Puse var piemērot pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu, iepriekš konstatējot skaidrus pierādījumus tam, ka otras Puses izcelsmes preces imports ir palielinājies muitas nodokļa samazināšanas vai atcelšanas saskaņā ar šo nolīgumu rezultātā un ka šāds imports rada nopietnu kaitējumu vai tā draudus iekšzemes ražošanas nozarei vai ekonomiskās situācijas pasliktināšanos vai tās draudus tālākā reģionā vai tālākos reģionos.

2.    Pagaidu divpusēja aizsardzības pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas. Šajā laikposmā Puse ievēro attiecīgos procedūras noteikumus, kas izklāstīti 1. apakšiedaļā (Procedūras noteikumi, kas piemērojami divpusējiem aizsardzības pasākumiem).

3.    Muitas nodokli, kas uzlikts pagaidu divpusējā aizsardzības pasākuma rezultātā, nekavējoties atmaksā, ja 1. apakšiedaļā (Procedūras noteikumi, kas piemērojami divpusējiem aizsardzības pasākumiem) minētajā turpmākajā izmeklēšanā netiek konstatēts, ka tādas preces importa pieaugums, uz kuru attiecas pagaidu divpusējais aizsardzības pasākums, rada nopietnu kaitējumu vai tā draudus iekšzemes ražošanas nozarei vai ekonomiskās situācijas pasliktināšanos vai tās draudus tālākā reģionā vai tālākos reģionos.

4.    Jebkura pagaidu divpusējā aizsardzības pasākuma ilgumu ieskaita kā daļu no laikposma, kas noteikts 5.9. panta (Divpusējo aizsargpasākumu standarti) 1. punkta b) apakšpunktā.

5.    Puse, kas piemēro pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu, nekavējoties informē otru Pusi šādu pagaidu divpusējo aizsargpasākumu piemērošanas brīdī.

6.    Pēc otras Puses pieprasījuma nekavējoties pēc pagaidu divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas notiek apspriedes.

5.11. PANTS

Tālākie reģioni

1.    Ja jebkuru Jaunzēlandes izcelsmes ražojumu tieši importē viena vai vairāku Savienības tālāko reģionu teritorijā 11 tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas izraisa vai draud izraisīt nopietnu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecīgajā tālākajā reģionā vai reģionos, Savienība pēc alternatīvu risinājumu izskatīšanas izņēmuma kārtā var piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus, kas attiecas tikai uz attiecīgā reģiona vai reģionu teritoriju.

2.    Piemērojot 1. punktu, nopietnu pasliktināšanos konstatē, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, tai skaitā šādiem elementiem:

a)    importa apjoma palielinājums absolūtā vai relatīvā izteiksmē attiecībā pret iekšzemes ražošanu vai importu no citiem avotiem un

b)    šāda importa ietekme uz attiecīgās ražošanas nozares vai attiecīgās tautsaimniecības nozares stāvokli, tai skaitā uz pārdošanas apjomu, ražošanu, finansiālo situāciju un nodarbinātību.

3.    Neskarot 1. punktu, šo iedaļu mutatis mutandis piemēro visiem aizsardzības pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

5.12. PANTS

Kompensācija un koncesiju pārtraukšana

1.    Ne vēlāk kā 30 dienas pēc divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas dienas Puse, kas piemēro minēto pasākumu, dod iespēju apspriesties ar otru Pusi, lai savstarpēji vienotos par atbilstīgu tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju koncesiju veidā, kurām ir būtībā līdzvērtīga ietekme uz tirdzniecību.

2.    Ja 1. punktā minētās apspriešanās rezultātā 30 dienu laikā pēc pirmās apspriešanās dienas netiek panākta vienošanās par tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju, Puse, kuras izcelsmes precei piemēro aizsardzības pasākumu, var apturēt būtībā līdzvērtīgu koncesiju piemērošanu tās Puses tirdzniecībai, kura piemēro divpusējo aizsardzības pasākumu.

3.    Pienākumu sniegt kompensāciju saskaņā ar 1. punktu un tiesības apturēt koncesijas saskaņā ar 2. punktu piemēro tikai tik ilgi, kamēr tiek saglabāts divpusējais aizsardzības pasākums.

4.    Neatkarīgi no 3. punkta tajā minētās apturēšanas tiesības neīsteno divpusējā aizsardzības pasākuma pirmo 24 mēnešu spēkā esamības laikā, ar noteikumu, ka divpusējais aizsardzības pasākums tika piemērots importa absolūta palielinājuma rezultātā un ka šāds aizsardzības pasākums atbilst šā nolīguma noteikumiem.

1. APAKŠIEDAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI DIVPUSĒJIEM AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM

5.13. PANTS

Piemērojamie tiesību akti

Šo apakšiedaļu piemēro divpusējiem aizsardzības pasākumiem, uz kuriem attiecas D iedaļa (Divpusējie aizsardzības pasākumi) un kurus piemēro Puses kompetentā izmeklēšanas iestāde. Gadījumos, uz kuriem neattiecas šī apakšiedaļa, kompetentā izmeklēšanas iestāde piemēro noteikumus, kas paredzēti tās iekšzemes tiesību aktos, ar noteikumu, ka šie noteikumi atbilst šīs iedaļas noteikumiem.

5.14. PANTS

Izmeklēšanas procedūra

1.    Puse piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu tikai pēc tam, kad tās kompetentās izmeklēšanas iestādes ir veikušas izmeklēšanu saskaņā ar Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 3. pantu un 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu. Šajā nolūkā Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 3. pants un 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Lai piemērotu divpusēju aizsardzības pasākumu, kompetentā izmeklēšanas iestāde, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, pierāda, ka pastāv cēloņsakarība starp attiecīgā ražojuma importa pieaugumu un nopietnu kaitējumu vai tā draudiem. Kompetentā izmeklēšanas iestāde pārbauda arī citus zināmos faktorus, kas nav importa pieaugums, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītais kaitējums netiek attiecināts uz importa pieaugumu.

3.    Izmeklēšanu vienmēr pabeidz viena gada laikā pēc tās uzsākšanas dienas.

5.15. PANTS

Paziņošana un konsultācijas

1.    Puse nekavējoties rakstiski informē otru Pusi, ja tā:

a)    sāk divpusējo aizsardzības pasākuma izmeklēšanu saskaņā ar šo nodaļu;

b)    konstatē, ka importa pieaugums rada nopietnu kaitējumu vai tā draudus vai ekonomiskās situācijas pasliktināšanos vai tās draudus tālākā reģionā vai tālākos reģionos;

c)    nolemj piemērot pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu vai piemērot vai pagarināt divpusēju aizsardzības pasākumu vai

d)    nolemj mainīt iepriekš pieņemtu divpusējo aizsardzības pasākumu.

2.    Puse iesniedz otrai Pusei sūdzības publisko versiju un savu kompetento izmeklēšanas iestāžu ziņojumu, kas prasīts Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 3. pantā.

3.    Ja Puse saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu paziņo otrai Pusei, ka tā piemēro vai paplašina divpusēju aizsardzības pasākumu, minētā Puse savā paziņojumā iekļauj visu attiecīgo informāciju, piemēram:

a)    pierādījumus, ka saskaņā ar šo nolīgumu veiktas muitas nodokļa samazināšanas vai atcelšanas rezultātā otras Puses preču importa pieaugums rada nopietnu kaitējumu vai tā draudus iekšzemes ražošanas nozarei vai ekonomiskās situācijas pasliktināšanos vai tās draudus tālākā reģionā vai tālākos reģionos;

b)    precīzu tās preces aprakstu, uz kuru attiecas divpusējais aizsardzības pasākums, tai skaitā tās pozīciju vai apakšpozīciju harmonizētajās sistēmā, kas ir 2.-A pielikuma (Tarifu atcelšanas grafiki) pamatā;

c)    precīzu divpusējā aizsardzības pasākuma aprakstu;

d)    divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas datumu, tā paredzamo ilgumu un attiecīgā gadījumā pasākuma pakāpeniskas liberalizācijas grafiku un

e)    divpusējā aizsardzības pasākuma pagarināšanas gadījumā — pierādījumus, ka attiecīgā iekšzemes ražošanas nozare pielāgojas.

4.    Pēc tās Puses pieprasījuma, uz kuras precēm attiecas divpusējo aizsardzības pasākumu procedūra saskaņā ar šo nodaļu, Puse, kas veic minēto procedūru, sniedz atbilstošu iespēju apspriesties ar pieprasījuma iesniedzēju Pusi, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums piemērot aizsardzības pasākumus, apspriešanās mērķis ir pārskatīt saskaņā ar 1. punktu sniegto paziņojumu vai jebkuru publisku paziņojumu vai ziņojumu, ko kompetentā izmeklēšanas iestāde izdevusi saistībā ar procedūru, un apmainīties ar viedokļiem par ierosināto pasākumu un panākt vienošanos par 5.12. pantā (Koncesiju kompensācija un apturēšana) paredzētajām kompensācijām.

6. NODAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

6.1. PANTS

Mērķis un vispārīgie noteikumi

1.    Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a)    aizsargāt cilvēku, dzīvnieku un augu veselību Pušu attiecīgajās teritorijās, vienlaikus atvieglojot tirdzniecību starp Pusēm;

b)    nodrošināt, ka Pušu sanitārie un fitosanitārie pasākumi nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai;

c)    atvieglot SFS līguma, starptautisko standartu un saistīto dokumentu īstenošanu, jo īpaši reģionalizāciju un līdzvērtību;

d)    turpināt sadarbību starptautiskajās standartizācijas struktūrās;

e)    veicināt pārredzamību katras Puses sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanā un izpratni par to;

f)    pastiprināt Pušu sadarbību un atzīt to kopīgos mērķus, lai apkarotu rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (turpmāk “AMR”), un

g)    uzlabot saziņu, sadarbību un to sanitāro un fitosanitāro jautājumu risināšanu, kuri var ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm.

2.    Attiecībā uz SFS līgumu Puses jo īpaši uzsver:

a)    principu, ka to sanitāro un fitosanitāro pasākumu pamatā ir riska novērtējums saskaņā ar SFS līguma 5. pantu un citiem attiecīgiem noteikumiem, un

b)    pagaidu SFS pasākumu koncepciju.

6.2. PANTS

Piemērošanas joma

1.    Puses apstiprina savas attiecīgās tiesības un pienākumus saskaņā ar Sanitāro nolīgumu.

2.    Ievērojot 3. punktu, šo nodaļu piemēro:

a)    Puses sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, un

b)    sadarbībai AMR jomā.

3.    Šo nodaļu nepiemēro Puses pasākumiem vai jautājumiem, uz kuriem attiecas Sanitārais nolīgums.

6.3. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    SFS līguma A pielikumā ietvertās definīcijas;

b)    definīcijas, kas pieņemtas Pārtikas kodeksa komisijas aizgādībā;

c)    definīcijas, kas pieņemtas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk “WOAH”) aizgādībā;

d)    definīcijas, kas pieņemtas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (turpmāk “IPPC”) aizgādībā;

e)    “kompetentā iestāde” ir valdības struktūra, kas minēta 6.-A pielikumā (Kompetentās iestādes) un ietver attiecīgās valsts augu aizsardzības organizācijas, un

f)    “importa pārbaude” ir novērtējums, kas var ietvert inspekciju, pārbaudi, paraugu ņemšanu, dokumentācijas, testu, tai skaitā laboratorijas, organoleptisko vai identitātes, vai procedūru pārskatīšanu, ko uz importētājas Puses robežas veic importētājas Puses kompetentā iestāde ar mērķi noteikt, vai sūtījums atbilst importētājas Puses SFS prasībām.

6.4. PANTS

Specifiski ar augu veselību saistīti nosacījumi

1.    Saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, par kuriem panākta vienošanās atbilstoši IPPC, Puses apmainās ar informāciju par savu kaitīgo organismu statusu to attiecīgajās teritorijās. Pēc vienas Puses pieprasījuma otra Puse sniedz kaitīgo organismu kategorizācijas un saistīto fitosanitāro pasākumu pamatojumu.

2.    Saistībā ar kaitīgo organismu kategorizāciju katra Puse izveido un atjaunina sarakstu ar reglamentētajiem kaitīgajiem organismiem augiem un augu produktiem, attiecībā uz kuriem pastāv fitosanitāras bažas. Minētais saraksts ietver:

a)    karantīnas organismus, kuru sastopamība nav konstatēta nevienā tās teritorijas daļā;

b)    karantīnas organismus, kas sastopami, bet nav plaši izplatīti un tiek oficiāli kontrolēti;

c)    aizsargājamās zonas karantīnas organismus un

d)    attiecīgā gadījumā reglamentētos nekarantīnas organismus.

3.    Katra Puse ierobežo savas importa prasības augiem vai augu produktiem līdz prasībām, kas vajadzīgas, lai mazinātu reglamentēto kaitīgo organismu ievešanas risku. Importa prasības aizsargājamās zonas karantīnas organismu radītā riska mazināšanai nepiemēro, ja vien nav zināms, ka kāda augu vai augu produktu galamērķis atrodas aizsargājamā zonā.

4.    Importētājas Puses valsts augu aizsardzības organizācijas pirmseksporta inspekcijai nevajadzētu būt importētājas Puses prasībai, ja augu vai augu produktu pārbaude ir eksportētājas Puses nacionālās augu aizsardzības organizācijas kompetences jomā.

6.5. PANTS

Atzīšana par brīvu no kaitīgajiem organismiem

Ja reģionalizācija ir noteikta attiecībā uz teritoriju, kas brīva no kaitīgajiem organismiem, no kaitīgajiem organismiem brīvu ražošanas vietu, no kaitīgajiem organismiem brīvu ražotni vai aizsargājamu zonu augu un augu produktu nozarē:

a)    Puses atzīst no kaitīgajiem organismiem brīvu teritoriju, no kaitīgajiem organismiem brīvu ražošanas vietu un no kaitīgajiem organismiem brīvu ražotņu jēdzienus, kā norādīts attiecīgajos IPPC starptautiskajos fitosanitāro pasākumu standartos (“ISPM”);

b)    Puses akceptē otras Puses:

i)    no kaitīgajiem organismiem brīvas teritorijas, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražošanas vietas un no kaitīgajiem organismiem brīvas ražotnes un

ii)    oficiālās kontroles no kaitīgajiem organismiem brīvu teritoriju, no kaitīgajiem organismiem brīvu ražošanas vietu un no kaitīgajiem organismiem brīvu ražotņu izveidē un uzturēšanā;

c)    Jaunzēlande atzīst Savienības teritorijā esošo aizsargājamo zonu koncepciju par līdzvērtīgu no kaitīgajiem organismiem brīvai teritorijai, kā norādīts IPPC ISPM 4 (“Prasības no kaitīgajiem organismiem brīvu teritoriju noteikšanai”);

d)    eksportētāja Puse, ja to pieprasa importētāja Puse, identificē no kaitīgajiem organismiem brīvas teritorijas, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražošanas vietas, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražotnes un aizsargājamās zonas un pēc importētājas Puses pieprasījuma sniedz pilnīgu paskaidrojumu un pamatojošus datus, kā paredzēts attiecīgajos ISPM vai kā citādi uzskatāms par piemērotu, un

e)    Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumu grozīt 6.-B pielikumu (Augiem un augu produktiem piemērojamie reģionālie nosacījumi), lai noteiktu jebkuru citu jautājumu, kas varētu attiekties uz reģionalizāciju, vai lai precizētu jebkādus atbilstošus uz risku balstītus īpašus nosacījumus.

6.6. PANTS

Līdzvērtība

1.    Puses apliecina, ka līdzvērtības atzīšana ir svarīgs līdzeklis tirdzniecības veicināšanai.

2.    Nosakot līdzvērtību konkrētam SFS pasākumam, pasākumu grupai vai uz sistēmaptveroša pamata, katra Puse ņem vērā attiecīgos PTO Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komitejas (turpmāk “PTO SFS komiteja”) norādījumus un starptautiskos standartus, pamatnostādnes un ieteikumus. Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumu papildu norādījumus un procedūras 6.-C pielikumā (SFS pasākumu līdzvērtības atzīšana) minētās līdzvērtības noteikšanai, atzīšanai un saglabāšanai.

3.    Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma importētāja Puse samērīgā laikposmā izskaidro sava SFS pasākuma mērķi un pamatojumu un skaidri identificē risku, ko paredzēts novērst ar SFS pasākumu.

4.    Importētāja Puse atzīst SFS pasākuma līdzvērtību, ja eksportētāja Puse objektīvi pierāda, ka tās pasākums sasniedz importētājas Puses atbilstošu aizsardzības līmeni (turpmāk “ALOP”) attiecībā uz cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību.

5.    Ja līdzvērtības novērtējuma rezultātā importētāja Puse negūst līdzvērtības konstatējumu, importētāja Puse sniedz eksportētājai Pusei sava lēmuma pamatojumu.

6.    Neskarot 6.8. panta (Sertifikācija) 6. punktu, Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumu grozīt 6.-C pielikumu (SFS pasākumu līdzvērtības atzīšana), lai:

a)    noteiktu eksportētājas Puses preču veidus, kurus importētāja Puse atzīst par tādiem, uz kuriem attiecas SFS pasākums, kas ir līdzvērtīgs Puses pašas pasākumam, vai nosaka eksportētājas Puses oficiālās kontroles, kuras importētāja Puse atzīst par līdzvērtīgām Puses pašas kontrolei, un

b)    precizētu visus piemērotos uz risku balstītos īpašos apstākļus vai jebkuru saskaņotu kaitīgā organisma vai slimības statusu.

7.    Ja Puse groza SFS pasākumu tā, ka tās ieskatā tas neietekmē līdzvērtības konstatējumu, kā precizēts šajā nodaļā, noteikšanu piemēro attiecīgo tiesību aktu vai noteikumu, ar kuriem groza SFS pasākumu, jaunākajai redakcijai.

8.    Ja Puse uzskata, ka ir ietekmēts iepriekšējais līdzvērtības konstatējums, tā par to paziņo otrai Pusei.

9.    Ja importētāja Puse groza SFS pasākumu un uzskata, ka tas var ietekmēt šajā nodaļā noteikto līdzvērtības konstatējumu, tā:

a)    objektīvi apsver, vai iepriekšējais konstatējums vairs nav pietiekams, lai izpildītu tā ALOP, un

b)    apspriežas ar eksportētāju Pusi un tad izlemj, vai konstatēšanu var turpināt ar īpašiem nosacījumiem vai bez tiem.

6.7. PANTS

Tirdzniecības nosacījumi un apstiprināšanas procedūras

1.    Importētāja Puse dara publiski pieejamas savas fitosanitārās veselības prasības importam un procedūras, ko izmanto šo prasību noteikšanai.

2.    Ja Puses kopīgi nosaka par prioritāti konkrētu augu vai augu produktu, importētāja Puse bez liekas kavēšanās, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, nosaka īpašas importa prasības minētajam produktam.

3.    Ja importa pieprasījums ir saņemts par konkrētu augu vai augu produktu, kas iepriekš apstiprināts importam no eksportētājas Puses, importētāja Puse novērtē riska profilu un, ja tiek konstatēts, ka tas ir tāds pats, bez liekas kavēšanās, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, pabeidz apstiprināšanas procedūru.

4.    Katra Puse nodrošina, ka bez liekas kavēšanās tiek veiktas un pabeigtas procedūras, ko izmanto, lai apstiprinātu importu no otras Puses, tai skaitā vajadzības gadījumā revīzijas un vajadzīgie likumdošanas vai administratīvie pasākumi apstiprināšanas procedūras pabeigšanai. Katra Puse jo īpaši izvairās no nevajadzīgiem vai nepamatoti apgrūtinošiem informācijas pieprasījumiem, tajos ietverot tikai nepieciešamo un ņemot vērā importētājai Pusei jau pieejamo informāciju, piemēram, informāciju par eksportētājas Puses piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un revīzijas ziņojumiem.

5.    Izņemot 6.5. pantā (Atzīšana par brīvu no kaitīgajiem organismiem) paredzēto, katra Puse piemēro savus fitosanitāros nosacījumus importam visā otras Puses teritorijā, kurā dominē tāds pats kaitīgā organisma statuss.

6.    Neskarot 6.10. pantu (Ārkārtas pasākumi), katra Puse atzīst par līdzvērtīgām oficiālās kontroles, ko otra Puse piemēro tirdzniecībai, ar noteikumu, ka no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas eksportētājas Puses oficiālās kontroles sistēmās nav būtisku izmaiņu, kuras mazinātu importētājas Puses pārliecības līmeni.

7.    Neskarot 6.10. pantu (Ārkārtas pasākumi), importētāja Puse neatsaka vai neaptur eksportētājas Puses preces importu tikai tāpēc, ka importētāja Puse pārskata savus SFS pasākumus, ja importētāja Puse pārskatīšanas sākšanas brīdī ir atļāvusi minētās preces importu no otras Puses.

8.    Puses bez turpmākiem apstiprināšanas procesiem savstarpēji akceptē Pušu to uzņēmumu sarakstus, uz kuriem attiecas SFS pasākumi tirdzniecībai.

9.    Katra Puse pēc pieprasījuma dara pieejamus otrai Pusei 8. punktā minētos uzņēmumu sarakstus.

6.8. PANTS

Sertifikācija

1.    Attiecībā uz augu un augu produktu veselības sertifikāciju kompetentās iestādes piemēro principus, kas noteikti IPPC ISPM 7 (“Eksporta sertifikācijas sistēma”) un ISPM  12 (“Fitosanitāro sertifikātu pamatnostādnes”).

2.    Katra Puse veicina elektronisko sertifikāciju un citas tehnoloģijas tirdzniecības atvieglošanai.

3.    Neskarot 6.2. pantu (Darbības joma) un 6.10. pantu (Ārkārtas pasākumi), pārstrādātiem pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas šī nodaļa, nepieprasa pārtikas nekaitīguma sertifikāciju, ja vien to nepamato riska analīze.

4.    Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumu grozīt 6.-E pielikumu (Sertifikācija), lai precizētu papildu norādījumus, procedūras un prasības attiecībā uz sertifikāciju.

5.    Ja importētāja Puse ir akceptējusi eksportētājas Puses preču SFS pasākumu par līdzvērtīgu savam pasākumam, eksportētāja Puse oficiālajā veselības sertifikātā var iekļaut veselības apliecinājuma paraugu, kas sniegts 6.-E pielikuma (Sertifikācija) 1. iedaļā.

6.    Ja importētāja Puse saskaņā ar 6.6. panta (Līdzvērtība) 7. punktu vai 8. punktu ir noteikusi, ka līdzvērtība ir saglabāta, importa veselības sertifikātā, kas paredzēts 6.‑E pielikumā (Sertifikācija), ja tas iespējams, attiecīgā gadījumā norāda importētājas Puses sākotnējos normatīvos aktus.

7.    Ja importētāja Puse konstatē, ka 6.-C pielikumā (SFS pasākumu līdzvērtības atzīšana) iekļauts īpašs nosacījums vairs nav nepieciešams, garantijas attiecībā uz šo īpašo nosacījumu vairs nav vajadzīgas, un Tirdzniecības komiteja pieņem lēmumu samērīgā laikposmā attiecīgi grozīt 6.‑C pielikumu (SFS pasākumu līdzvērtības atzīšana).

6.9. PANTS

Pārredzamība, informācijas apmaiņa un tehniskas konsultācijas

1.    Puses nekavējoties informē viena otru par jebkuru nozīmīgu:

a)    epidemioloģiskas nozīmes atklājumu, kas var būt saistīts ar kāda produkta tirdzniecību starp Pusēm;

b)    pārtikas nekaitīguma jautājumu, kas saistīts ar kāda produkta tirdzniecību starp Pusēm, vai

c)    citu informāciju, kas vajadzīga šīs nodaļas pienācīgai īstenošanai.

2.    Ja 1. punktā minētā informācija ir darīta pieejama ar paziņojumu PTO vai attiecīgajai starptautiskai standartizācijas iestādei saskaņā ar to noteikumiem vai Puses publiski pieejamā tīmekļa vietnē, 1. punkta prasību uzskata par izpildītu.

3.    Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par SFS risku, tehniskas konsultācijas par šo situāciju pēc pieprasījuma notiek iespējami drīz un jebkurā gadījumā 14 dienu laikā pēc pieprasījuma nodošanas dienas.

4.    Ja kādai Pusei ir nopietnas bažas par SFS pasākumu, ko ierosinājusi vai īstenojusi otra Puse, minētā Puse var lūgt otrai Pusei tehniskas konsultācijas. Puse, kurai iesniegts pieprasījums, sniedz atbildi ne vēlāk kā 30 dienās pēc pieprasījuma nodošanas dienas.

5.    Attiecībā uz 3. un 4. punktu katra Puse cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un ļautu Pusēm panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu, kas efektīvi pārvaldītu jebkuru SFS risku.

6.    Puses cenšas atrisināt visas bažas, kas rodas saistībā ar šīs nodaļas īstenošanu, izmantojot tehniskas konsultācijas 12 saskaņā ar šo pantu, pirms sāk strīdu izšķiršanu saskaņā ar 26. nodaļu (Strīdu izšķiršana).

6.10. PANTS

Ārkārtas pasākumi

1.    Ja Puse pieņem ārkārtas pasākumu, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai, Puses kompetentā iestāde 24 stundu laikā par to paziņo otras Puses kompetentajai iestādei. Ja kāda Puse lūdz tehniskās konsultācijas, lai pārrunātu ārkārtas SFS pasākumu, tām jānotiek 14 dienu laikā pēc paziņojuma par ārkārtas SFS pasākumu nodošanas dienas. Puses izskata jebkādu tehniskajās konsultācijās sniegto informāciju.

2.    Puse, kura piemēro ārkārtas pasākumu, kad tā pieņem lēmumu par jebkuru sūtījumu, kas ārkārtas SPS pasākuma pieņemšanas laikā tiek pārvadāts starp Pusēm, izskata visu informāciju, ko laikus sniegusi eksportētāja Puse.

3.    Ja ārkārtas pasākums nopietni traucē vai aptur tirdzniecību, importētāja Puse iespējami drīz atsauc minēto pasākumu vai sniedz attiecīgu zinātnisku un tehnisku pamatojumu tā turpināšanai.

6.11. PANTS

Revīzijas

1.    Lai saglabātu uzticēšanos šīs nodaļas īstenošanai, katrai Pusei ir tiesības veikt sistēmā balstītu revīziju attiecībā uz visu otras Puses kompetentās iestādes kontroles sistēmu vai tās daļu, lai noteiktu, vai tā darbojas, kā paredzēts.

2.    Veicot revīziju, Puse ņem vērā attiecīgos PTO SFS komitejas norādījumus un starptautiskos standartus, pamatnostādnes un ieteikumus.

3.    Visos revīziju veicošās Puses lēmumos vai darbībās, kas revīzijas rezultātā var nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecību, ņem vērā un tās ir samērīgas ar:

a)    novērtēto risku, ko pamato objektīvi pierādījumi un pārbaudāmi dati, un

b)    revīziju veicošās Puses zināšanām, attiecīgo pieredzi un uzticēšanos revidētajai Pusei.

4.    Revīziju veicošā Puse pēc pieprasījuma sniedz revidētajai Pusei objektīvus pierādījumus un datus.

5.    Revīziju veicošā Puse sedz savas ar revīzijām saistītās izmaksas.

6.    Katra Puse nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, lai novērstu tādas konfidenciālas informācijas izpaušanu, kas iegūta otras Puses kompetento iestāžu revīzijas laikā, tai skaitā procedūras konfidenciālas informācijas izņemšanai no galīgā revīzijas ziņojuma, kuru publisko.

7.    Revīziju veicošā Puse ņem vērā visas revidētās Puses piezīmes par ziņojumu un nosaka, vai ziņojums vai tā daļa tiek publiskota vai tiek darīta pieejama ierobežotākā veidā.

8.    Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumu grozīt 6.-D pielikumu (Norādījumi un procedūras revīzijas vai pārbaudes veikšanai), lai noteiktu vai precizētu revīzijas pamatnostādnes un procedūras.

6.12. PANTS

Importa pārbaudes un maksas

1.    Importētājai Pusei ir tiesības veikt importa pārbaudes, pamatojoties uz SFS riskiem, kas saistīti ar importu. Šīs pārbaudes veic bez liekas kavēšanās un ar minimālu ietekmi, kas traucē tirdzniecību.

2.    Ja importa pārbaudes atklāj neatbilstību attiecīgajām importa prasībām, importētājas Puses veiktajā darbībā ir jāievēro starptautiskie standarti, tās pamatā jābūt saistītā riska novērtējumam un tā nevar ierobežot tirdzniecību vairāk nekā vajadzīgs, lai sasniegtu importētājas Puses ALOP.

3.    Importētājas Puses kompetentā iestāde informē eksportētājas Puses kompetento iestādi par jebkuru neatbilstību, kas rada nopietnu risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai.

4.    Importētājas Puses kompetentā iestāde informē neatbilstošā sūtījuma importētāju vai tā pārstāvi, tai skaitā norāda neatbilstības iemeslu, un sniedz tiem lēmuma pārskatīšanas iespēju. Importētājas Puses kompetentā iestāde izskata visu attiecīgo informāciju, kas iesniegta, lai palīdzētu pārskatīšanā.

5.    Maksa, ko uzliek par procedūrām attiecībā uz importētiem produktiem, nav lielāka par maksu, ko iekasē par līdzīgu vietējo ražojumu salīdzināmām pārbaudēm, un nav lielāka par pakalpojuma faktiskajām izmaksām.

6.    Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumu grozīt 6.-F pielikumu (Importa pārbaudes un maksas), lai noteiktu importa pārbaužu biežumu un maksas konkrētām precēm, uz kurām attiecas šī nodaļa.

6.13. PANTS

Zinātniskā pamatotība un pārredzamība konkrētos atļaujas piešķiršanas 13 procesos

1.    Puses atzīst, ka atļaujas piešķiršanas procesi balstās uz pamatotām zinātnes atziņām un tiek veikti pārredzamā veidā, lai veidotu un saglabātu sabiedrības uzticēšanos un paļāvību. Puses sadarbojas, lai palielinātu šo procesu noturību un pārredzamību.

2.    Puses apliecina, ka to attiecīgie atļauju piešķiršanas procesi ir paredzēti, lai nodrošinātu salīdzināmus rezultātus, un ka ir vēlama sadarbība šajā jomā.

3.    Ja persona, kas ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka tās kontrolē esošs uzņēmums izpilda prasības tirdzniecības atļaujas saņemšanai, pasūta zinātniskus pētījumus zinātniskā iestādē 14 , kura atrodas kādā Pusē, un pētījumu mērķis ir pamatot atļaujas pieteikumu saistībā ar konkrētiem atļaujas piešķiršanas procesiem otrā Pusē, un par to tiek informēta Puse, kurā atrodas zinātniskā iestāde, abas Puses cenšas savstarpēji apmainīties ar šādu informāciju.

4.    Puses var arī apmainīties ar informāciju par to atļaujas piešķiršanas procesiem.

5.    Puse saskaņā ar šo pantu var pieprasīt faktu vākšanas apmeklējumu zinātniskajā iestādē, kas atrodas otrā Pusē, lai vāktu informāciju par to, kā zinātniskā iestāde piemēro attiecīgos standartus, kad tā veic zinātnisku pētījumu konkrētu atļaujas piešķiršanas procesu vajadzībām Pusē, kura pieprasa faktu vākšanas apmeklējumu.

6.    Ja Puse vēlas veikt faktu vākšanas apmeklējumu, tā par to paziņo otrai Pusei ne vēlāk kā 60 dienas pirms šāda apmeklējuma.

7.    Ja Puse vēlas veikt faktu vākšanas apmeklējumu un zinātniskā iestāde piekrīt šādam apmeklējumam, otras Puses amatpersonas apmeklējuma laikā var pavadīt apmeklētājas Puses amatpersonas.

8.    Galīgo ziņojumu par visiem faktu vākšanas apmeklējumiem dara pieejamu abu Pušu kompetentajām iestādēm. Attiecīgās galīgā ziņojuma daļas dara pieejamas arī apmeklētajai zinātniskajai iestādei.

9.    Jebkura šāda faktu vākšanas apmeklējuma izmaksas sedz tā Puse, kas pieprasa faktu vākšanas apmeklējumu.

10.    Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumu noteikt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus un visus vajadzīgos norādījumus attiecībā uz 3.–9. punktu.

6.14. PANTS

Rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem

1.    Puses atzīst, ka AMR nopietni apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību.

2.    Puses saskaņā ar pieeju “Viena veselība” sadarbojas un veicina informācijas apmaiņu, tai skaitā attiecībā uz noteikumiem, pamatnostādnēm, valstu plāniem, standartiem, speciālajām zināšanām un pieredzi AMR jomā, un identificē kopējus viedokļus, intereses, prioritātes un politiku šajā jomā.

3.    Puses apliecina, ka:

a)    to attiecīgie regulatīvie standarti, pamatnostādnes un uzraudzības sistēmas attiecībā uz antimikrobiālajiem līdzekļiem nodrošina salīdzināmu kontroli un rezultātus veselības jomā;

b)    to attiecīgo AMR stratēģiju uzmanības centrā ir antimikrobiālie līdzekļi, kas ir kritiski svarīgi cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā un veselībā, un

c)    abas Puses savās attiecīgajās stratēģijās un politikās īsteno iniciatīvas, ar kurām veicina to, ka pakāpeniski tiek izbeigta antibiotiku kā augšanas veicinātāju, jo īpaši medicīniskas nozīmes, lietošana, un samazina antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu dzīvnieku audzēšanā.

4.    Turklāt Puses:

a)    sadarbojas attiecīgos starptautiskos forumos, lai izstrādātu turpmākus kodeksus, pamatnostādnes, standartus, ieteikumus un iniciatīvas;

b)    nolūkā efektīvāk apkarot AMR sadarbojas starptautisku rīcības plānu jomā, jo īpaši attiecībā uz atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, un

c)    Pušu attiecīgo stratēģiju un politikas ietvaros atbalsta saskaņotu starptautisku rīcības plānu un stratēģiju īstenošanu AMR jomā.

5.    Jebkādas regulas, pamatnostādnes, stratēģiskos plānus, standartus un citas iniciatīvas attiecībā uz AMR neizmanto, lai izveidotu vai īstenotu pasākumus, kas ietekmē tirdzniecību, ja vien minētie pasākumi nav saderīgi ar SFS līgumu un attiecīgajiem šīs nodaļas noteikumiem.

6.    SFS komiteja var izveidot tehnisku darba grupu AMR jautājumos.

6.15. PANTS

Krāpšana ar tirgotām precēm

1.    Puses atzīst, ka starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītu komercoperatoru krāpnieciskas darbības var:

a)    ietekmēt cilvēku, dzīvnieku, augu veselību un līdz ar to arī vidi un

b)    mazināt godīgu komercpraksi un patērētāju uzticību.

2.    Puses apmainās ar attiecīgo informāciju un sadarbojas, lai atturētu no prakses, kas neatbilst vai šķietami neatbilst to attiecīgajiem SFS pasākumiem vai kas maldina patērētājus un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

6.16. PANTS

Īstenošana un resursi

Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentajām iestādēm ir nepieciešamie resursi, lai efektīvi īstenotu šo nodaļu.

6.17. PANTS

Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja

1.    Šis pants papildina un precizē 24.4. pantu (Specializētās komitejas).

2.    Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komitejai attiecībā uz šo nodaļu ir šādas funkcijas:

a)    nodrošināt forumu informācijas apmaiņai par katras Puses regulatīvo sistēmu, tai skaitā par tās SFS pasākumu zinātnisko un riska novērtēšanas bāzi;

b)    apzināt sadarbības iespējas, tai skaitā tirdzniecības veicināšanas iniciatīvas un turpmākas darbības ar mērķi likvidēt nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai starp Pusēm;

c)    veicināt sadarbību daudzpusējos forumos, tai skaitā attiecīgā gadījumā PTO SFS komitejā un starptautiskajās standartizācijas struktūrās;

d)    izveidot ad hoc darba grupas;

e)    nodrošināt forumu, kurā Puses agrīnā posmā viena otrai varētu sniegt informāciju par regulatīviem apsvērumiem saistībā ar SFS pasākumiem;

f)    neskarot 26. nodaļu (Strīdu izšķiršana), darboties par forumu konkrētu tirdzniecības problēmu risināšanai, ja Puses nav spējušas panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu, iesaistoties tehniskās konsultācijās saskaņā ar 6.9. pantu (Pārredzamība, informācijas apmaiņa un tehniskas konsultācijas);

g)    pēc Pušu vienošanās veikt citas darbības, kas vajadzīgas, lai izpildītu tās funkcijas, un

h)    izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar šo nodaļu.

3.    Ja vien Puses nenolemj citādi, Komiteja sanāk un izstrādā savu darba programmu ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

7. NODAĻA

ILGTSPĒJĪGAS PĀRTIKAS SISTĒMAS

7.1. PANTS

Mērķi

1.    Atzīstot, cik svarīgi ir stiprināt politiku un noteikt programmas, kas veicina ilgtspējīgu, iekļaujošu, veselīgu un noturīgu pārtikas sistēmu attīstību, Puses vienojas izveidot ciešu sadarbību, lai kopīgi iesaistītos pārejā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

2.    Šo nodaļu piemēro papildus un neskarot citas šā nolīguma nodaļas, kas saistītas ar pārtikas sistēmām vai ilgtspēju, jo īpaši 6. nodaļu (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi), 9. nodaļu (Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai) un 19. nodaļu (Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība).

7.2. PANTS

Piemērošanas joma

1.    Šo nodaļu piemēro Pušu sadarbībai nolūkā uzlabot to attiecīgo pārtikas sistēmu ilgtspēju.

2.    Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par sadarbību jomās, kurās var panākt ilgtspējīgākas pārtikas sistēmas (“IPS”). Indikatīvās sadarbības jomas ir uzskaitītas 7.4. pantā (Sadarbība pārtikas sistēmu ilgtspējas uzlabošanai).

3.    Puses atzīst, ka sadarbības prioritātes laika gaitā var mainīties, attīstoties attiecīgi Pušu izpratnei un starptautiskai izpratnei par pārtikas sistēmām un attieksmei pret tām.

7.3. PANTS

Definīcija

1.    Puses atzīst, ka pārtikas sistēmas ir daudzveidīgas un kontekstuālas, aptver virkni dalībnieku un to savstarpēji saistītās darbības visās pārtikas sistēmas jomās, ieskaitot pārtikas produktu ražošanu, ražas novākšanu, pārstrādi, izgatavošanu, transportēšanu, uzglabāšanu, izplatīšanu, pārdošanu, patēriņu un nodošanu.

2.    Šajā nodaļā un atzīstot, ka SFS definīcijas laika gaitā var mainīties, Puses uzskata, ka SFS ir pārtikas sistēmas, kas nodrošina piekļuvi nekaitīgai, uzturvielām bagātai un pietiekamai pārtikai visu gadu tā, ka netiek apdraudēts ekonomiskais, sociālais un ekoloģiskais pamats, uz kura balstās nākamo paaudžu pārtikas nodrošinājums un uzturs.

7.4. PANTS

Sadarbība pārtikas sistēmu ilgtspējas uzlabošanai

1.    Puses atzīst sadarbības kā mehānisma nozīmi šīs nodaļas īstenošanā, jo tās stiprina savas tirdzniecības un investīciju attiecības.

2.    Ņemot vērā savas attiecīgās prioritātes un apstākļus, Puses sadarbojas nolūkā risināt kopīgu interešu jautājumus, kas saistīti ar šīs nodaļas īstenošanu. Šāda sadarbība var notikt gan divpusēji, gan starptautiskos forumos.

3.    Sadarbība var ietvert informācijas, speciālo zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī sadarbību pētniecības un inovācijas jomā.

4.    Puses sadarbojas jautājumos, kas var ietvert šādus:

a)    pārtikas ražošanas metodes un prakse, kuras mērķis ir uzlabot ilgtspēju, tai skaitā bioloģiskā lauksaimniecība un reģeneratīvā lauksaimniecība;

b)    dabas resursu un lauksaimniecības resursu efektīva izmantošana, tai skaitā vajadzības gadījumā samazinot ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu un risku;

c)    pārtikas ražošanas ietekme uz vidi un klimatu, tai skaitā uz lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijām, oglekļa piesaistītājiem un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

d)    ārkārtas rīcības plāni, lai nodrošinātu pārtikas piegādes ķēžu un tirdzniecības drošību un noturību starptautisku krīžu laikā;

e)    ilgtspējīga pārtikas pārstrāde, transports, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un ēdināšanas pakalpojumi;

f)    veselīgs, ilgtspējīgs un uzturvielām bagāts uzturs;

g)    patēriņa oglekļa pēda;

h)    pārtikas zudumu un izšķērdēšanas novēršana saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķu 12.3. mērķi;

i)    ar pārtikas sistēmu saistīto rīcībpolitiku un pasākumu negatīvās ietekmes uz vidi mazināšana un

j)    pirmiedzīvotāju dzīvesziņa, līdzdalība un vadošā loma pārtikas sistēmās saskaņā ar Pušu attiecīgajiem apstākļiem.

7.5. PANTS

Papildu noteikumi

1.    Sadarbības pasākumi saskaņā ar šo nodaļu neietekmē katras Puses aģentūru, tai skaitā Puses reģionālo aģentūru, neatkarību.

2.    Pilnībā ievērojot katras Puses tiesības reglamentēt, neko šajā nodaļā neinterpretē tā, ka tas uzliktu par pienākumu Pusei:

a)    mainīt savas importa prasības;

b)    atkāpties no tās procedūrām reglamentējošo pasākumu sagatavošanai vai pieņemšanai;

c)    veikt darbības, kuras apdraudētu vai kavētu reglamentējošo pasākumu, ar ko sasniedz tās sabiedriskās politikas mērķus, savlaicīgu pieņemšanu, vai

d)    pieņemt jebkādus īpašus reglamentējošus pasākumus.

7.6. PANTS

Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu komiteja

1.    Šis pants papildina un precizē 24.4. pantu (Specializētās komitejas).

2.    Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu komitejai attiecībā uz šo nodaļu ir šādas funkcijas:

a)    sadarbības prioritāšu noteikšana un darba plānu izstrāde šo prioritāšu īstenošanai;

b)    sadarbības veicināšana daudzpusējos forumos un

c)    jebkādas citas funkcijas, kas saistītas ar šīs nodaļas īstenošanu vai darbību.

3.    Īstenojot šīs nodaļas mērķus un uzraugot tās īstenošanā gūtos rezultātus, Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu komiteja katru gadu izstrādā gada darba plānu, kurā ietver darbības ar to mērķiem un minēto darbību atskaites punktiem.

4.    Vajadzības gadījumā Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu komiteja var izveidot darba grupas, kuru sastāvā ir katras Puses ekspertu līmeņa pārstāvji.

5.    Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu komiteja sanāk viena gada laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk pēc abpusējas vienošanās.

6.    Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu komiteja var izstrādāt noteikumus, kas mazina iespējamos interešu konfliktus ekspertiem, kuri var piedalīties tās sanāksmēs un ikvienas tādas darba grupas sanāksmēs, kas komitejai sniedz ziņojumus.

7.7. PANTS

Kontaktpunkti

Katra Puse 90 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izraugās kontaktpunktu, lai sekmētu saziņu starp Pusēm, un paziņo otrai Pusei kontaktpunkta kontaktinformāciju. Katra Puse nekavējoties informē otru Pusi par visām izmaiņām minētajā kontaktinformācijā.

8. NODAĻA

DZĪVNIEKU LABTURĪBA

8.1. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir pastiprināt Pušu sadarbību lauksaimniecības dzīvnieku labturības jomā ar mērķi atvieglot tirdzniecību starp Pusēm.

8.2. PANTS

Vispārīgie noteikumi un sadarbība

1.    Puses atzīst, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes 15 .

2.    Puses apliecina, ka to lauksaimniecības prakse būtiski atšķiras, bet atzīst, ka to attiecīgie dzīvnieku labturības standarti un saistītās sistēmas nodrošina salīdzināmus dzīvnieku labturības rezultātus.

3.    Puses dara visu iespējamo, lai sadarbotos starptautiskos forumos nolūkā veicināt zinātniski pamatotu dzīvnieku labturības standartu izstrādi un īstenošanu. Jo īpaši Puses sadarbojas, lai pastiprinātu un paplašinātu Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas dzīvnieku labturības standartu darbības jomu, kā arī to īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības dzīvniekiem.

4.    Puses apmainās ar informāciju, speciālajām zināšanām un pieredzi dzīvnieku labturības jomā saistībā ar izturēšanos pret dzīvniekiem fermā, pārvadāšanas laikā un kaušanas vai nonāvēšanas laikā.

5.    Puses turpina sadarboties pētniecībā, kas attiecas uz dzīvnieku labturību, nolūkā veicināt zinātniski pamatotu dzīvnieku labturības standartu izstrādi saistībā ar izturēšanos pret dzīvniekiem fermā, pārvadāšanas laikā un kaušanas vai nonāvēšanas laikā.

8.3. PANTS

Tehniskā darba grupa dzīvnieku labturības jautājumos

Ar šo Puses izveido tehnisko darba grupu dzīvnieku labturības jautājumos. Darba grupa atskaitās Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komitejai un veic tās noteiktās darbības.

9. NODAĻA

TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBĀ

9.1. PANTS

Mērķi

Šīs nodaļas mērķis ir atvieglot preču tirdzniecību starp Pusēm, novēršot, identificējot un likvidējot nevajadzīgus tehniskus šķēršļus tirdzniecībai, un pastiprināt Pušu sadarbību šajā nodaļā minētajos jautājumos.

9.2. PANTS

Piemērošanas joma

1.    Šī nodaļa attiecas uz visu tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu un piemērošanu saskaņā ar TBT nolīguma 1. pielikumu, kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2.    Šī nodaļa neattiecas uz:

a)    iepirkuma specifikācijām, ko izstrādā valdības struktūras to struktūru ražošanas vai patēriņa vajadzībām, uz kurām attiecas 14. nodaļa (Publiskais iepirkums), vai

b)    SFS pasākumiem, kuri definēti SFS līguma A pielikumā un uz kuriem attiecas 6. nodaļa (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi).

9.3. PANTS

Saistība ar TBT nolīgumu

1.    TBT nolīguma 2.–9. pants un 1. un 3. pielikums mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par šā nolīguma daļu.

2.    Šajā nodaļā, tai skaitā šīs nodaļas pielikumos minētajiem terminiem ir tāda pati nozīme, kāda tiem ir TBT nolīgumā.

9.4. PANTS

Tehniskie noteikumi

1.    Papildus 22.8. pantam (Ietekmes novērtējums) katra Puse saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām cenšas veikt ietekmes novērtējumu par plānotajiem tehniskajiem noteikumiem, kas ietilpt 22.2. pantā (Definīcijas) definēto reglamentējošo pasākumu darbības jomā un kam var būt būtiska ietekme uz tirdzniecību. Lielākai noteiktībai — šis punkts attiecas arī uz atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas ir šādu tehnisko noteikumu daļa.

2.    Ja saskaņā ar 1. punktu tiek veikts ietekmes novērtējums, tad papildus 22.8. panta (Ietekmes novērtējums) 2. punkta b) apakšpunktam katra Puse izvērtē to ierosināto tehnisko noteikumu veicamās un atbilstošās regulatīvās un neregulatīvās iespējas, kuri varētu atbilst Puses likumīgajiem mērķiem saskaņā ar TBT nolīguma 2.2. pantu. Lielākai noteiktībai — šis pienākums attiecas arī uz atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas ir šādu tehnisko noteikumu daļa.

3.    Papildus TBT nolīguma 2.3. un 2.4. pantam katra Puse laiku pa laikam pārskata savus tehniskos noteikumus. Veicot šo pārskatīšanu, katra Puse, inter alia, pretimnākoši apsver iespēju palielināt konverģenci ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, ņemot vērā jebkādas jaunas izmaiņas attiecībā uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un to, vai joprojām pastāv iepriekšējie apstākļi, kas bija novirzes no jebkādiem attiecīgiem starptautiskiem standartiem pamatā.

4.    Neskarot 22. nodaļu (Laba regulatīvā prakse un regulatīvā sadarbība), katra Puse, izstrādājot galvenos tehniskos noteikumus, kam var būt būtiska ietekme uz tirdzniecību, atbilstīgi saviem noteikumiem un procedūrām ļauj Pušu personām sniegt ieguldījumu sabiedriskās apspriešanas procesā, izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzami risināmas problēmas saistībā ar drošību, veselību, vides aizsardzību vai valsts drošību. Katra Puse atļauj otras Puses personām piedalīties šādās apspriešanās, ievērojot nosacījumus, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kurus Puse attiecina uz savām personām, un publisko minēto apspriešanu rezultātus.

9.5. PANTS

Starptautiskie standarti

1.    Starptautiskos standartus, ko izstrādājusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija (“ISO”), Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (“IEC”), Starptautiskā Telesakaru savienība (“ITU”) un Pārtikas kodeksa komisija (“Kodekss”), uzskata par attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem TBT nolīguma 2. panta, 5. panta un 3. pielikuma nozīmē ar noteikumu, ka tie atbilst 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

2.    Standartu, ko izstrādājusi cita starptautiska organizācija, kura nav minēta 1. punktā, arī var uzskatīt par attiecīgu starptautisko standartu TBT nolīguma 2. panta, 5. panta un 3. pielikuma nozīmē ar noteikumu, ka:

a)    standartu ir izstrādājusi standartizācijas iestāde, kas tiecas panākt vienprātību vai nu:

i)    to iesaistīto PTO dalībnieku valstu delegāciju starpā, kuras pārstāv visas to teritorijā esošās valsts standartizācijas iestādes, kas ir pieņēmušas vai plāno pieņemt standartus attiecībā uz priekšmetu, ar kuru ir saistīta starptautiskā standartizācijas darbība, vai

ii)    iesaistīto PTO dalībnieku valdības struktūru starpā, un

b)    tas ir izstrādāts saskaņā ar TBT nolīguma 13. pantā izveidotās Tirdzniecības tehnisko šķēršļu komitejas lēmumu par principiem starptautisko standartu, rokasgrāmatu un ieteikumu izstrādei saistībā ar TBT nolīguma 2. un 5. pantu un 3. pielikumu.

3.    Ja Puse starptautiskos standartus nav izmantojusi par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem un saistītajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, Puse pēc otras Puses pieprasījuma identificē visas būtiskās novirzes no attiecīgā starptautiskā standarta un paskaidro iemeslus, kāpēc šādi standarti ir atzīti par nepiemērotiem vai neefektīviem izvirzītajam mērķim, un sniedz minētā novērtējuma pamatā esošos pierādījumus, ja tādi ir pieejami.

9.6. PANTS

Standarti

1.    Lai pēc iespējas plašāk saskaņotu standartus un papildus TBT nolīguma 4.1. pantam katra Puse mudina standartizācijas iestādes tās teritorijā, kā arī reģionālās standartizācijas iestādes, kuru dalībniece ir Puse vai standartizācijas iestādes tās teritorijā:

a)    regulāri pārskatīt valsts un reģionālos standartus, kuru pamatā nav attiecīgie starptautiskie standarti, nolūkā cita starpā palielināt minēto standartu konverģenci ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

b)    sadarboties ar attiecīgajām otras Puses standartizācijas iestādēm starptautiskās standartizācijas darbībās, tai skaitā sadarbojoties starptautiskās standartizācijas iestādē vai reģionālā līmenī, un

c)    veicināt divpusēju sadarbību ar otras Puses standartizācijas iestādēm.

2.    Pusēm būtu jāapmainās ar informāciju par:

a)    savu standartu attiecīgo izmantošanu tehnisko noteikumu atbalstam un

b)    saviem attiecīgajiem standartizācijas procesiem un apmēru, kādā starptautiskos, reģionālos vai apakšreģionālos standartus izmanto par pamatu valsts standartiem.

3.    Ja standarti ir padarīti obligāti, iekļaujot tos tehnisko noteikumu projektā vai atbilstības novērtēšanas procedūrā, vai atsaucoties uz tiem, piemēro pārredzamības pienākumus, kas izklāstīti šīs nodaļas 9.8. pantā (Pārredzamība) un TBT nolīguma 2. vai 5. pantā, ciktāl to atļauj piemērojamās autortiesības.

9.7. PANTS

Atbilstības novērtēšana

1.    Ja Puse pieprasa atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst kādiem tehniskajiem noteikumiem, tā:

a)    izvēlas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas ir samērīgas ar iesaistītajiem riskiem;

b)    attiecīgā gadījumā akceptē piegādātāja atbilstības deklarācijas (turpmāk “SDoC”) izmantošanu, un

c)    pēc otras Puses pieprasījuma izskaidro pamatojumu noteiktas atbilstības novērtēšanas procedūras izvēlei attiecībā uz konkrētiem ražojumiem.

2.    Puses atzīst, ka pastāv daudzi un dažādi mehānismi, kā atvieglot atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu akceptēšanu. Šie mehānismi var būt šādi:

a)    SDoC;

b)    otras Puses teritorijā veiktu atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu atzīšana;

c)    sadarbība un brīvprātīgas vienošanās starp atbilstības novērtēšanas iestādēm, kuras atrodas Pušu teritorijā;

d)    nolīgumi par atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu savstarpēju atzīšanu attiecībā uz īpašiem tehniskajiem noteikumiem, ko īsteno otras Puses teritorijā esošas institūcijas;

e)    akreditācijas izmantošana, lai kvalificētu atbilstības novērtēšanas iestādes, un

f)    valdības veikta atbilstības novērtēšanas iestāžu norīkošana.

3.    Ja Puse pieprasa trešās personas veiktu atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst tehniskajiem noteikumiem, un tā nav paredzējusi uzdot šo uzdevumu kādai valdības iestādei, kā norādīts 4. punktā, tā:

a)    dod priekšroku akreditācijas izmantošanai, lai kvalificētu atbilstības novērtēšanas iestādes;

b)    izmanto starptautiskos akreditācijas un atbilstības novērtēšanas standartus;

c)    ja iespējams, izmanto starptautiskus nolīgumus, kuros iesaistītas Pušu akreditācijas struktūras, piemēram, izmantojot Starptautiskās Laboratoriju akreditācijas sadarbības (ILAC) un Starptautiskā Akreditācijas foruma (IAF) mehānismus;

d)    mudina izmantot funkcionējošus starptautiskus nolīgumus vai pasākumus, lai saskaņotu vai atvieglotu atbilstības novērtēšanas rezultātu atzīšanu;

e)    nodrošina, ka tās noteikumi un procedūras nevajadzīgi neierobežo uzņēmēju izvēli attiecībā uz atbilstības novērtēšanas iestādēm, ko Puses iestādes norīkojušas konkrētam ražojumam vai produktu kopumam;

f)    nodrošina, ka akreditācijas iestāžu darbības atbilst starptautiskajiem akreditācijas standartiem un ka šajā ziņā nepastāv interešu konflikti starp akreditācijas iestādēm un atbilstības novērtēšanas iestādēm saistībā ar to atbilstības darbībām, tai skaitā personālu;

g)    nodrošina, ka atbilstības novērtēšanas iestādes veic savas darbības tā, lai novērstu interešu konfliktus, kas ietekmē novērtējuma rezultātus;

h)    ļauj atbilstības novērtēšanas iestādēm izmantot apakšuzņēmējus, lai veiktu testēšanu vai inspekcijas saistībā ar atbilstības novērtēšanu, tai skaitā apakšuzņēmējus, kas atrodas otras Puses teritorijā. Neko šajā punktā neinterpretē tā, ka tas liedz Pusei pieprasīt apakšuzņēmējiem izpildīt tādas pašas prasības, kādas jāievēro atbilstības novērtēšanas iestādei, ar kuru Puse ir noslēgusi līgumu, lai tā pati varētu veikt līgumā paredzētos testus vai inspekcijas, un

i)    nodrošina, ka tiešsaistē tiek publicēta informācija, ieskaitot norīkojuma tvērumu, par iestādēm, kas norīkotas veikt šādu atbilstības novērtēšanu.

4.    Nekas šajā pantā neliedz vienai Pusei pieprasīt, lai atbilstības novērtēšanu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem veic norādītas Puses valdības iestādes. Ja Puse pieprasa, lai atbilstības novērtēšanu veiktu tās norādītās valdības iestādes, tad Puse:

a)    ierobežo atbilstības novērtēšanas maksas līdz sniegto pakalpojumu aptuvenām izmaksām un pēc atbilstības novērtēšanas pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma paskaidro, kā maksas, ko tā nosaka par šādu atbilstības novērtēšanu, nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas, un

b)    nodrošina, ka atbilstības novērtēšanas maksas, ja tās nav publicētas, ir pieejamas pēc pieprasījuma.

5.    Neatkarīgi no 1., 3. un 4. punkta jomās, kuras uzskaitītas 9.-A pielikumā (Atbilstības novērtējuma (dokumentu) atzīšana) un attiecībā uz kurām Savienība akceptē SDoC, Jaunzēlande, ja tā uzskata, ka atbilstības novērtēšana, ko nav veikusi pirmā persona, ir nepieciešama kā apliecinājums tam, ka ražojums atbilst Jaunzēlandes tehnisko noteikumu prasībām, akceptē:

a)    sertifikātus un testa ziņojumus, ko izdevušas atbilstības novērtēšanas iestādes, kuras atrodas Savienības teritorijā un kuras akreditējusi akreditācijas iestāde, kas ir ILAC vai IAF vai to pēcteču starptautisko vienošanos par savstarpēju atzīšanu locekle, vai kuras ir citādi atzītas saskaņā ar Jaunzēlandes tehniskajiem noteikumiem, vai

b)    attiecībā uz elektrodrošības un elektromagnētiskās savietojamības aspektiem — sertifikātus un testa ziņojumus, ko izdevušas atbilstības novērtēšanas iestādes, kuras atrodas Savienības teritorijā un saskaņā ar IECEE CB shēmu 16 .

6.    SDoC ir pirmās personas sniegts atbilstības apliecinājums, ko izsniedz ražotājs vai cita pilnvarota pirmā persona 17 uz savu atbildību, pamatojoties uz atbilstoša tipa atbilstības novērtēšanas darbības rezultātiem un izslēdzot obligātu trešās personas veiktu novērtēšanu.

7.    Puses savstarpējas atzīšanas jomā sadarbojas saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi par savstarpējo atzīšanu, kas noslēgts Velingtonā 1998. gada 25. jūnijā. Puses saskaņā ar šā nolīguma attiecīgajiem noteikumiem var arī nolemt paplašināt tvērumu attiecībā uz ražojumiem, piemērojamajām regulatīvajām prasībām un atzītajām atbilstības novērtēšanas iestādēm.

9.8. PANTS

Pārredzamība

1.    Izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzami risināmas problēmas saistībā ar drošību, veselību, vides aizsardzību vai valsts drošību, katra Puse ļauj otrai Pusei sniegt rakstiskas piezīmes par paziņotajiem ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām vismaz 60 dienu laikā pēc dienas, kad paziņojums par šādiem noteikumiem vai procedūrām nosūtīts PTO centrālajam paziņojumu reģistram. Puse pretimnākoši apsver pamatotu lūgumu pagarināt minēto piezīmju iesniegšanas termiņu.

2.    Ja paziņotais teksts nav vienā no PTO oficiālajām valodām, katra Puse sniedz ierosinātā tehniskā noteikuma vai atbilstības novērtējuma procedūras satura detalizētu un visaptverošu aprakstu PTO paziņojuma formātā.

3.    Ja Puse no otras Puses saņem rakstiskas piezīmes par tās ierosināto tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūru, tā:

a)    pēc otras Puses pieprasījuma un kad vien iespējams apspriež rakstiskās piezīmes ar savu kompetento regulatīvo iestādi laikposmā, kad piezīmes var ņemt vērā, un

b)    rakstiski atbild uz piezīmēs izklāstītiem nozīmīgiem vai būtiskiem jautājumiem ne vēlāk kā tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanas dienā.

4.    Katra Puse dara publiski pieejamas, vēlams ar publikāciju tīmekļa vietnē, atbildes uz nozīmīgiem vai būtiskiem jautājumiem, kas izklāstīti no citām PTO dalībvalstīm saņemtajās piezīmēs par tās TBT paziņojumu par tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras priekšlikumu.

5.    Pēc otras Puses pieprasījuma Puse sniedz informāciju par mērķiem un loģisko pamatojumu jebkuram tehniskajam noteikumam vai atbilstības novērtēšanas procedūrai, ko Puse ir pieņēmusi vai ierosina pieņemt.

6.    Katra Puse nodrošina, ka tās pieņemtos tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras publicē tiešsaistē un tās ir pieejamas bez maksas.

7.    Katra Puse sniedz informāciju par tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras pieņemšanu un stāšanos spēkā, kā arī par pieņemto galīgo tekstu, pievienojot papildinājumu sākotnējam paziņojumam PTO.

8.    Papildus TBT nolīguma 2.12. pantam ar frāzi “samērīgs intervāls” saprot laikposmu, kas parasti nav mazāks par sešiem mēnešiem, izņemot gadījumus, kad tas būtu neefektīvi izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

9.    Puse izskata otras Puses pamatotu pieprasījumu, kas saņemts pirms 1. punktā noteiktā piezīmju iesniegšanas termiņa beigām un pēc tā nosūtīšanas PTO centrālajam paziņojumu reģistram, pagarināt laikposmu no tehnisko noteikumu pieņemšanas līdz to spēkā stāšanās dienai, izņemot gadījumus, kad kavēšanās būtu neefektīva izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

9.9. PANTS

Marķēšana un etiķetēšana

1.    Puses tehniskie noteikumi var ietvert marķēšanas vai etiķetēšanas prasības vai attiekties vienīgi uz tām. Šādos gadījumos minētajiem tehniskajiem noteikumiem piemēro attiecīgos TBT nolīguma 2.2. panta principus.

2.    Ja Puse pieprasa obligāti marķēt vai etiķetēt ražojumus, tā:

a)    ciktāl tas iespējams, pieprasa tikai tādu informāciju, kas ir būtiska ražojuma patērētājiem vai lietotājiem, vai kas norāda, ka ražojums atbilst obligātajām tehniskajām prasībām;

b)    nepieprasa produktu marķējumu vai etiķešu iepriekšēju apstiprināšanu, reģistrāciju vai sertificēšanu, vai arī maksājumu veikšanu kā priekšnoteikumu tādu ražojumu laišanai savā tirgū, kuri citādi atbilst tās obligātajām tehniskajām prasībām, ja vien tas nav nepieciešams, ņemot vērā risku, kas saistīts ar ražojumu, vai uz marķējuma un etiķetēm sniegtajām norādēm par risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai dzīvībai, videi vai valsts drošībai;

c)    ja tā pieprasa, lai uzņēmēji izmantotu unikālu identifikācijas numuru, tā bez liekas kavēšanās un diskriminācijas piešķir šādu numuru otras Puses uzņēmējiem;

d)    ja ražojuma marķējums un etiķete atbilst importētājas Puses regulatīvajām prasībām un nav maldinoša, pretrunīga vai mulsinoša, atļauj 18 :

i)    informāciju citās valodās papildus valodai, kuru pieprasa importētāja Puse;

ii)    starptautiski akceptētas nomenklatūras, piktogrammas, simbolus vai attēlus un

iii)    informāciju papildus tai, kas tiek prasīta importētājā Pusē;

e)    atzīst, ka marķēšana, tai skaitā papildu marķējums vai marķējuma labojumi, notiek importētājas Puses teritorijā saskaņā ar tās attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām kā alternatīva marķēšanai eksportētājā Pusē, ja vien šāda marķēšana nav nepieciešama TBT nolīguma 2.2. pantā minēto likumīgo mērķu sasniegšanai, un

f)    ja tā uzskata, ka tādējādi netiek apdraudēti TBT nolīguma likumīgie mērķi, cenšas akceptēt nepastāvīgās vai noņemamās etiķetes vai marķējumu vai etiķetējumu, kas ietverts pavaddokumentācijā, nevis pieprasa, ka marķējums vai etiķete ir fiziski piestiprināta produktam.

3.    Šā panta 2. punktu nepiemēro zāļu un medicīnisko ierīču marķēšanai vai etiķetēšanai, kā noteikts Puses normatīvajos aktos.

9.10. PANTS

Sadarbība nepārtikas preču tirgus uzraudzības, drošuma un atbilstības jomā

1.    Šajā pantā “tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko veic publiskas iestādes, tai skaitā darbības un pasākumi, kuri veikti sadarbībā ar uzņēmējiem, pamatojoties uz Puses procedūrām, lai minētā Puse varētu uzraudzīt vai risināt jautājumu par ražojumu drošumu vai atbilstību tās normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

2.    Puses atzīst, cik svarīga ir sadarbība nepārtikas preču tirgus uzraudzības, drošuma un atbilstības jomā, lai atvieglotu tirdzniecību un aizsargātu patērētājus un citus lietotājus, kā arī to, cik svarīgi ir veidot savstarpēju uzticēšanos, kuras pamatā ir informācijas apmaiņa.

3.    Katra Puse nodrošina:

a)    tirgus uzraudzības funkciju neatkarību no atbilstības novērtēšanas funkcijām, lai izvairītos no interešu konfliktiem 19 , un

b)    to, ka nepastāv intereses, kas varētu ietekmēt tirgus uzraudzības iestāžu objektivitāti uzņēmēju kontroles vai uzraudzības veikšanā.

4.    Puses var sadarboties un apmainīties ar informāciju nepārtikas preču tirgus uzraudzības, drošuma un atbilstības jomā, jo īpaši attiecībā uz:

a)    tirgus uzraudzību un izpildes darbības un pasākumiem;

b)    riska novērtēšanas metodēm un preču testēšanu;

c)    saskaņotām preču atsaukšanām vai citām līdzīgām darbībām;

d)    zinātniskiem, tehniskiem un regulējuma jautājumiem ar mērķi uzlabot nepārtikas preču drošumu un atbilstību;

e)    jauniem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme veselības un drošuma jomā;

f)    ar standartizāciju saistītām darbībām un

g)    ierēdņu apmaiņu.

5.    Savienība var sniegt Jaunzēlandei atlasītu informāciju no tās ātrās brīdināšanas sistēmas vai tās pēcteces attiecībā uz patēriņa precēm, kā minēts Direktīvā 2001/95/EK 20 , un Jaunzēlande var sniegt Savienībai atlasītu informāciju par nepārtikas patēriņa preču drošumu un veiktajiem preventīvajiem, ierobežojošajiem un korektīvajiem pasākumiem attiecībā uz patēriņa precēm, kā minēts attiecīgajos Jaunzēlandes tiesību aktos. Informācijas apmaiņa var notikt kā:

a)    ad hoc informācijas apmaiņa pienācīgi pamatotos gadījumos vai

b)    sistemātiska informācijas apmaiņa, pamatojoties uz vienošanos, kas izveidota ar Tirdzniecības komitejas lēmumu saskaņā ar 9.-C pielikumu (9.10. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētā vienošanās par regulāru informācijas apmaiņu saistībā ar nepārtikas preču drošumu un saistītiem preventīviem, ierobežojošiem un korektīviem pasākumiem).

6.    Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumu saskaņā ar 9.-D pielikumu (Šā nolīguma 9.10. panta 6. punktā minētā kārtība regulārai informācijas apmaiņai par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz neatbilstīgām nepārtikas precēm, izņemot tās, uz kurām attiecas 9.10. panta 5. punkta b) apakšpunkts) izveidot vienošanos regulārai informācijas apmaiņai, tai skaitā elektroniski, par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz neatbilstīgām nepārtikas precēm un kas nav minēti 5. punktā.

7.    Katra Puse izmanto informāciju, kas iegūta saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu, vienīgi patērētāju, veselības, drošuma vai vides aizsardzības nolūkā.

8.    Katra Puse informāciju, kas iegūta saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu, uzskata par konfidenciālu.

9.    Vienošanās, kas minēta 5. punkta b) apakšpunktā un 6. punktā, tiek norādīts tās informācijas veids, ar ko jāapmainās, informācijas apmaiņas kārtība, un konfidencialitātes un persondatu aizsardzības noteikumu piemērošana.

10.    Tirdzniecības komiteja ir pilnvarota pieņemt lēmumus, lai noteiktu vai grozītu vienošanās, kas noteiktas 9.-C pielikumā (9.10. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētā vienošanās par regulāru informācijas apmaiņu saistībā ar nepārtikas preču drošumu un saistītiem preventīviem, ierobežojošiem un korektīviem pasākumiem) un 9.-D pielikumā (9.10. panta 6. punktā minētā vienošanās par regulāru informācijas apmaiņu par pasākumiem, kuri veikti attiecībā uz neatbilstīgām nepārtikas precēm un kuri nav ietverti 9.10. panta 5. punkta b) apakšpunktā).

9.11. PANTS

Tehniskas apspriedes un konsultācijas

1.    Ja Puse uzskata, ka otras Puses tehnisko noteikumu atbilstības novērtēšanas procedūras projekts vai ierosinātais tehniskais noteikums vai atbilstības novērtēšanas procedūra varētu būtiski nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, tā var pieprasīt apspriedes par šo jautājumu. Pieprasījumu iesniedz rakstiski, un tajā norāda:

a)    izskatāmo pasākumu;

b)    šīs nodaļas noteikumus, uz kuriem attiecas bažas, un

c)    pieprasījuma iemeslus, tai skaitā pieprasījuma iesniedzējas Puses bažas saistībā ar pasākumu.

2.    Puse iesniedz savu pieprasījumu otras Puses TBT nodaļas koordinatoram, kas izraudzīts saskaņā ar 9.14. pantu (TBT nodaļas koordinators).

3.    Pēc vienas Puses pieprasījuma Puses tiekas, lai personīgi vai ar jebkādiem saziņas līdzekļiem, tai skaitā tālruņa, videokonferences vai citu elektronisko līdzekļu starpniecību, apspriestu pieprasījumā paustās bažas 60 dienu laikā pēc pieprasījuma nodošanas dienas, un cenšas atrisināt jautājumu pēc iespējas ātrāk. Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse uzskata, ka jautājums ir steidzams, tā var pieprasīt, lai sanāksme notiktu īsākā laikposmā. Šādos gadījumos atbildētāja Puse minēto pieprasījumu izskata pretimnākoši.

4.    Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras Puses TBT nodaļas koordinatoram. Puses dara visu iespējamo, lai panāktu savstarpēji pieņemamu šāda jautājuma risinājumu.

5.    Lielākai noteiktībai – šis pants neskar 26. nodaļu (Strīdu izšķiršana).

9.12. PANTS

Sadarbība

1.    Puses var sadarboties konkrētās savstarpējo interešu jomās, lai likvidētu, samazinātu vai izvairītos no tehnisku tirdzniecības šķēršļu radīšanas un atvieglotu tirdzniecību starp Pusēm, tai skaitā izmantojot digitālus risinājumus.

2.    Puses var sadarboties un apmainīties ar informāciju visos jautājumos, kas saistīti ar 9.-A pielikumu (Atbilstības novērtējuma (dokumentu) atzīšana) vai attiecas uz to, ieskaitot tā īstenošanu.

9.13. PANTS

Aizliegums veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem

1.    Katra Puse turpina aktīvi atbalstīt un veicināt izmēģinājumiem ar dzīvniekiem alternatīvu metožu pētniecību, izstrādi, validēšanu un regulatīvo atzīšanu.

2.    Katra Puse, lai novērtētu to ražojumu drošumu, uz kuriem attiecas termina “kosmētikas līdzeklis” definīcija Puses jurisdikcijā, akceptē testu rezultātus, kas iegūti no validētām alternatīvām izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

3.    Puse nepieprasa, lai ražojums, kas tās jurisdikcijā atbilst termina “kosmētikas līdzeklis” definīcijai, tiktu testēts izmēģinājumos ar dzīvniekiem, lai noteiktu minētā ražojuma drošumu.

9.14. PANTS

TBT nodaļas koordinators

1.    Katra Puse izraugās TBT nodaļas koordinatoru un paziņo otrai Pusei tā kontaktinformāciju. Katra Puse nekavējoties informē otru Pusi par visām izmaiņām minētajā kontaktinformācijā.

2.    TBT nodaļas koordinatori kopīgi sadarbojas, lai veicinātu šīs nodaļas īstenošanu un Pušu sadarbību visos TBT jautājumos. Šajā nolūkā un ievērojot katras Puses iekšējās procedūras, TBT nodaļas koordinatoriem jo īpaši ir šādi pienākumi:

a)    šīs nodaļas īstenošanas un administrēšanas uzraudzība, nekavējoties risinot visus jautājumus, kas rodas Pusēm saistībā ar tehnisko noteikumu, standartu vai atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu, piemērošanu vai izpildi, un pēc jebkuras Puses pieprasījuma – apspriežoties par jautājumiem saistībā ar šo nodaļu;

b)    sadarbības veicināšana tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādes un uzlabošanas jomā;

c)    tehnisko apspriežu vai konsultāciju, kas minētas 9.11. pantā (Tehniskas apspriedes un konsultācijas), organizēšana;

d)    attiecīgā gadījumā darba grupu 21 izveides organizēšana un

e)    informācijas apmaiņa par notikumiem nevalstiskos, reģionālos un daudzpusējos forumos, kas saistīti ar tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

3.    TBT nodaļas koordinatori savstarpēji sazinās, izmantojot ikvienu saskaņotu metodi, kas ir piemērota viņu pienākumu pildīšanai.

10. NODAĻA

INVESTĪCIJU LIBERALIZĀCIJA UN PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA

A IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

10.1. PANTS

Mērķi

1.    Puses, apstiprinot to apņemšanos radīt labvēlīgāku vidi tirdzniecības un investīciju attīstībai starp Pusēm, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai pakalpojumu tirdzniecības un investīciju liberalizācijai.

2.    Puses atkārtoti apstiprina katras Puses tiesības tās teritorijā reglamentēt nolūkā sasniegt leģitīmus politikas mērķus, tādus kā cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzība, sociālie pakalpojumi, valsts izglītība, drošība, vide, tai skaitā klimata pārmaiņas, sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju aizsardzība, dzīvnieku labturība, privātums un datu aizsardzība, kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība un — Jaunzēlandes gadījumā — maoru tiesību, interešu, pienākumu un atbildības veicināšana vai aizsardzība.

10.2. PANTS

Piemērošanas joma

1.    Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar Puses fiziskas personas, kuras vēlas piekļūt otras Puses darba tirgum, un uz pasākumiem saistībā ar valstspiederību vai pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

2.    Šī nodaļa neliedz Pusei piemērot pasākumus, ar kuriem reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tai skaitā tādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu savu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas tās šķērso likumīgi, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus 22 , kuri otrai Pusei rodas saskaņā ar šo nodaļu.

3.    Šī nodaļa neattiecas uz:

a)    gaisa pārvadājumu pakalpojumiem vai saistītiem pakalpojumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu atbalstam 23 , izņemot šādus:

i)    gaisa kuģu remonta un uzturēšanas pakalpojumi,

ii)    datorizētas rezervēšanas sistēmas (“CRS”) pakalpojumi;

iii)    apkalpošana uz zemes,

iv)    gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība, un

(v)    turpmāk minētie pakalpojumi, ko sniedz, izmantojot pilotējamu gaisa kuģi, kura galvenais mērķis nav preču vai pasažieru pārvadāšana: lidojumus ugunsgrēku dzēšanai no gaisa; mācību lidojumus; apsmidzināšanu; mērniecību; kartēšanu; fotografēšanu; aviācijas piedzīvojumu pakalpojumus 24 ; citus gaisā veiktus pakalpojumus lauksaimniecības, rūpniecības un inspicēšanas vajadzībām;

b)    audiovizuāliem pakalpojumiem un

c)    iekšzemes jūras kabotāžu 25 .

10.3. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “darbība, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras” ir jebkura veikta darbība, tai skaitā jebkurš sniegts pakalpojums, kuru neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem;

b)    “gaisa kuģu remonta un apkopes pakalpojumi” ir tādi pasākumi, kas veikti gaisa kuģim vai tā daļai, kamēr to neizmanto, un tie neietver līnijas tehnisko apkopi;

c)    “datoru rezervācijas sistēmas (CRS) pakalpojumi” ir pakalpojumi, ko sniedz datorizētās sistēmas, kuras satur informāciju par gaisa pārvadātāju grafikiem, pieejamību, braukšanas maksām un noteikumiem, kurus izmantojot var veikt rezervēšanu vai izsniegt biļetes;

d)    “aptverts uzņēmums” ir uzņēmums Puses teritorijā, ko saskaņā ar g) punktu tieši vai netieši izveidojis otras Puses ieguldītājs saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un kas pastāv dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums, vai ir izveidots pēc tam;

e)    “pakalpojumu pārrobežu tirdzniecība” ir pakalpojuma sniegšana:

i)    no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā vai

ii)    vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam;

f)    “saimnieciskā darbība” ir jebkura rūpnieciska, komerciāla vai profesionāla rakstura darbība vai amatnieku darbības, ieskaitot pakalpojumu sniegšanu, izņemot darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;

g)    “iedibinājums” ir juridiskas personas izveide vai iegāde, t. sk. ar līdzdalību pamatkapitālā, vai filiāles vai pārstāvniecības izveide Pusē ar nolūku izveidot vai uzturēt ilgstošas ekonomiskas saiknes;

h)    “apkalpošana uz zemes” ir šādu pakalpojumu sniegšana par samaksu vai uz līguma pamata lidostā: aviosabiedrību pārstāvēšana, administrēšana un uzraudzība, pasažieru apkalpošana, bagāžas apstrāde, trapa pakalpojumi, gatavo ēdienu piegāde, gaisa kravu un pasta apstrāde, gaisa kuģu uzpilde ar degvielu, gaisa kuģa apkalpošana un tīrīšana, virszemes transports, un lidojuma operācijas, apkalpju administrēšanu un lidojumu plānošana. Apkalpošanā uz zemes neietilpst: pašpakalpojumi, drošība, gaisa kuģu remonts un apkope vai būtiskas centralizētas lidostas infrastruktūras, piemēram, atledošanas iekārtu, degvielas uzpildes sistēmu, bagāžas apstrādes sistēmu un noteiktas lidostas iekšējās transporta sistēmas pārvaldība vai darbība;

i)    “Puses ieguldītājs” ir Puses fiziska vai juridiska persona, tai skaitā pati Puse, kas otras Puses teritorijā vēlas iedibināt, iedibina vai ir iedibinājusi uzņēmumu saskaņā ar g) punktu;

j)    “Puses juridiska persona” ir 26 :

i)    Savienības gadījumā –

A)    juridiska persona, kas izveidota vai organizēta saskaņā ar Savienības vai vismaz vienas tās dalībvalsts tiesību aktiem un kas veic būtisku saimniecisko darbību 27 Savienībā, un

B)    kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus Savienības un ko kontrolē dalībvalsts fiziskas personas, kuru kuģi ir reģistrēti dalībvalstī un kuģo ar tās karogu;

ii)    Jaunzēlandes gadījumā –

A)    juridiska persona, kas izveidota vai organizēta saskaņā ar Jaunzēlandes tiesību aktiem un iesaistīta būtiskā saimnieciskā darbībā Jaunzēlandē, un

B)    kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus Jaunzēlandes un ko kontrolē Jaunzēlandes fiziskas personas, kuru kuģi ir reģistrēti Jaunzēlandē un kuģo ar tās karogu;

k)    “darbība” ir uzņēmuma vadība, pārvaldība, uzturēšana, izmantošana, turēšana īpašumā vai pārdošana vai cita veida atsavināšana;

l)    “gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība” ir iespējas attiecīgajam gaisa pārvadātājam pārdot un brīvi tirgot savus gaisa pārvadājumu pakalpojumus, tai skaitā visi tādi tirdzniecības aspekti kā, piemēram, tirgus izpēte, reklāma un izplatīšana, bet neietverot ne cenu noteikšanu par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, ne piemērojamos nosacījumus;

m)    “pakalpojums” ir jebkurš pakalpojums jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras, un

n)    “pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu.

B IEDAĻA

INVESTĪCIJU LIBERALIZĀCIJA

10.4. PANTS

Piemērošanas joma

1.    Šo iedaļu piemēro Puses pasākumiem, kas ietekmē iedibināšanu vai saimniecisko darbību, ko veic:

a)    otras Puses ieguldītāji;

b)    aptvertie uzņēmumi un

c)    10.9. panta (Snieguma prasības) nolūkos – jebkurš uzņēmums Puses teritorijā, kurš pieņem vai patur spēkā pasākumu.

2.    Šo iedaļu nepiemēro Puses pasākumiem attiecībā uz preču vai pakalpojumu publisko iepirkumu valstiskām vajadzībām, nevis komerciālas tālākpārdošanas nolūkā vai arī nolūkā izmantot preču vai pakalpojumu sniegšanā komerciālai pārdošanai neatkarīgi no tā, vai minētais iepirkums ir vai nav “aptverts iepirkums” 14.1. panta (Konkrētu Nolīguma par valsts iepirkumu noteikumu iekļaušana) nozīmē.

3.    Nolīguma 10.5. pantu (Piekļuve tirgum), 10.6. pantu (Valsts režīms), 10.7. pantu (Lielākās labvēlības režīms) un 10.8. pantu (Augstākā vadība un direktoru padomes) nepiemēro Pušu piešķirtām subsīdijām vai dotācijām, tai skaitā valsts atbalstītiem aizdevumiem, garantijām un apdrošināšanai.

10.5. PANTS

Piekļuve tirgum

Attiecībā uz tirgus pieejamību otras Puses ieguldītājam vai aptvertam uzņēmumam iedibinoties vai darbojoties, Puse visā tās teritorijā vai pēc teritoriāla apakšiedalījuma nepieņem vai nesaglabā pasākumus, kas:

a)    nosaka ierobežojumus 28 :

i)    to uzņēmumu skaitam, kas var veikt konkrētu saimniecisko darbību, skaitlisku kvotu, monopolu, ekskluzīvu tiesību vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

ii)    darījumu vai aktīvu kopējai vērtībai skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

iii)    darījumu kopskaitam vai sniegto pakalpojumu kopējam daudzumam, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

iv)    ārvalstu kapitāla līdzdalībai, kas izpaužas kā ārvalstu akciju daļas vai atsevišķu vai kopējo ārvalstu investīciju maksimālās procentuālās daļas limits, vai

(v)    to fizisko personu kopskaitam, kuras var nodarbināt konkrētā nozarē vai kuras uzņēmums var nodarbināt un kuras ir nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai un tieši saistītas ar to, izsakot skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā, vai

b)    ierobežo vai prasa konkrētus tiesību subjektu vai kopuzņēmumu veidus, ar kuru starpniecību otras Puses ieguldītājs var veikt saimniecisko darbību.

10.6. PANTS

Valsts režīms

Katra Puse otras Puses ieguldītājiem un aptvertiem uzņēmumiem piešķir režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu tā līdzīgās situācijās piešķir saviem ieguldītājiem un to uzņēmumiem attiecībā uz iedibināšanu un darbību Puses teritorijā.

10.7. PANTS

Lielākās labvēlības režīms

1.    Katra Puse otras Puses ieguldītājiem un aptvertiem uzņēmumiem piešķir režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu tā līdzīgās situācijās piešķir trešās valsts ieguldītājiem un to uzņēmumiem attiecībā uz iedibināšanu un darbību Puses teritorijā.

2.    Panta 1. punktu neinterpretē kā pienākumu Pusei attiecināt uz otras Puses ieguldītājiem vai aptvertajiem uzņēmumiem jebkāda tāda režīma priekšrocības, kas izriet no pašreizējiem vai turpmākiem pasākumiem, kuri paredz kvalifikāciju, licenču vai piesardzības pasākumu atzīšanu, kā minēts GATS VII pantā vai GATS pielikuma par finanšu pakalpojumiem 3. punktā.

3.    Lielākai noteiktībai — 1. punktā minētais režīms neietver procedūras strīdu izšķiršanai, kas noteiktas citos starptautiskos nolīgumos.

4.    Lielākai noteiktībai — būtiski noteikumi citos starptautiskos nolīgumos, ko viena Puse ir noslēgusi ar trešo valsti, paši par sevi nav uzskatāmi par režīmu atbilstoši 1. punktam. Pasākumi, ko Puse veikusi saskaņā ar minētajiem noteikumiem 29 , var būt režīms un tādējādi iemesls šā panta pārkāpumam.

10.8. PANTS

Augstākā vadība un direktoru padomes

Puse neprasa aptvertam uzņēmumam augstākās vadības vai direktoru padomes locekļu amatā iecelt konkrētas valstspiederības fiziskas personas.

10.9. PANTS

Snieguma prasības

1.    Puse neizvirza vai neīsteno nekādas prasības, vai neizpilda nekādas saistības vai apņemšanās saistībā ar jebkāda uzņēmuma iedibinājumu vai saimniecisko darbību Puses teritorijā 30 :

a)    eksportēt konkrētu preču vai pakalpojumu apjomu vai procentuālo daudzumu;

b)    sasniegt konkrētu iekšzemes satura apjomu vai procentuālo daudzumu;

c)    pirkt vai izmantot tās teritorijā ražotas preces vai sniegtus pakalpojumus vai piešķirt tiem priekšrocību, vai pirkt preces vai pakalpojumus no fiziskām vai juridiskām personām vai citām vienībām tās teritorijā;

d)    jebkādā veidā saistīt importa apjomu vai vērtību ar eksporta apjomu vai vērtību vai ar ārvalstu valūtas plūsmu summu, kas saistītas ar uzņēmumu;

e)    ierobežot to preču vai pakalpojumu pārdošanu savā teritorijā, ko saražo vai sniedz uzņēmums, jebkādā veidā attiecinot minēto pārdošanu uz tās eksporta vai ārvalstu valūtas ieņēmumu apjomu vai vērtību;

f)    nodot tehnoloģiju, ražošanas procesu vai citas savas zināšanas fiziskai vai juridiskai personai vai citai vienībai tās teritorijā;

g)    preci vai pakalpojumu, ko attiecīgi ražo vai sniedz uzņēmums, piegādāt konkrētam reģionālam vai pasaules tirgum tikai no minētās Puses teritorijas;

h)    noteikt, ka galvenās mītnes konkrētā reģionā vai pasaules tirgū atrašanās vietai jābūt Puses teritorijā;

i)    nodarbināt noteiktu skaitu vai procentuālo daļu minētās Puses fizisko personu;

j)    sasniegt pētniecības un izstrādes darbību noteiktu apjomu vai vērtību Puses teritorijā;

k)    ierobežot preču eksportu vai pārdošanu eksportam vai

l)    attiecībā uz ikvienu licences līgumu 31 , kas ir spēkā laikā, kad tiek izvirzīta vai izpildīta prasība vai izpildītas saistības vai apņemšanās, vai attiecībā uz jebkādu turpmāku licences līgumu, kurš brīvi noslēgts starp uzņēmumu un fizisku vai juridisku personu vai citu vienību Puses teritorijā, ja prasību izvirza vai īsteno vai saistības vai apņemšanās izpilda veidā, kas rada tiešu iejaukšanos minētajā licences līgumā, kādai Pusei īstenojot ārpustiesas valsts pilnvaras 32 , pieņemt:

i)    noteiktu likmi vai licences maksu saskaņā ar licences līgumu, vai

ii)    konkrētu termiņu licences līguma darbībai.

2.    Puse nenosaka, ka priekšrocības saņemšanai un turpināšanai attiecībā uz uzņēmuma iedibinājumu vai darbību Puses teritorijā ir jāatbilst kādai no šādām prasībām:

a)    sasniegt konkrētu iekšzemes satura apjomu vai procentuālo daudzumu;

b)    pirkt vai izmantot tās teritorijā ražotas preces vai sniegtus pakalpojumus vai piešķirt tiem priekšrocību, vai pirkt preces vai pakalpojumus no fiziskām vai juridiskām personām vai citas vienības tās teritorijā;

c)    jebkādā veidā saistīt importa apjomu vai vērtību ar eksporta apjomu vai vērtību vai ar ārvalstu valūtas plūsmu summu, kas saistītas ar uzņēmumu;

d)    ierobežot to preču vai pakalpojumu pārdošanu savā teritorijā, ko saražo vai sniedz uzņēmums, jebkādā veidā attiecinot minēto pārdošanu uz tās eksporta vai ārvalstu valūtas ieņēmumu apjomu vai vērtību, vai

e)    ierobežot preču eksportu vai pārdošanu eksportam.

3.    Panta 2. punktā minēto neinterpretē tā, ka Pusei tiek liegts noteikt, ka priekšrocības saņemšana vai turpināšana saistībā ar uzņēmuma iedibināšanu vai darbību Puses teritorijā ir atkarīga no atbilstības prasībai par ražošanas izvietošanu, pakalpojuma sniegšanu, darbinieku apmācību vai nodarbināšanu, konkrētas infrastruktūras būvniecību vai paplašināšanu vai pētniecības un attīstības veikšanu tās teritorijā.

4.    Panta 1. punkta f) un l) apakšpunktu nepiemēro, ja:

a)    prasību izvirza vai izpilda vai saistības vai apņemšanos izpilda tiesa, administratīvā tiesa vai konkurences iestāde saskaņā ar Puses konkurences tiesībām, lai novērstu vai labotu konkurences izkropļojumu, vai

b)    Puse atļauj izmantot intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar TRIPS līguma 31. vai 31.a pantu, vai pasākumus, vai pieņem vai saglabā pasākumus, ar ko prasa izpaust datus vai citu ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ietilpst TRIPS līguma 39. panta darbības jomā un atbilst tam.

5.    Panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 2. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro precēm vai pakalpojumiem izvirzāmām kvalifikācijas prasībām attiecībā uz dalību eksporta veicināšanas un ārvalstu palīdzības programmās.

6.    Panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro prasībām, ko importētāja Puse izvirza attiecībā uz preču saturu, kas nepieciešams, lai kvalificētos preferenciāliem tarifiem vai preferenciālām kvotām.

7.    Panta 1. punkta l) apakšpunktu nepiemēro, ja prasību izvirza vai izpilda vai saistības vai apņemšanos izpilda tiesa kā taisnīgu atlīdzību saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem autortiesību jomā.

8.    Šis pants neskar Pušu tiesības un pienākumus atbilstīgi PTO līgumam.

9.    Lielākai noteiktībai — 1. un 2. punktu nepiemēro nekādām saistībām, apņemšanās vai prasībām, izņemot tās, kas noteiktas minētajos punktos 33 .

10.    Šo pantu nepiemēro finanšu pakalpojumu sniedzēja iedibināšanai vai darbībai.

11.    Attiecībā uz snieguma prasībām, kas attiecas uz finanšu pakalpojumu sniedzējiem, Puses vienojas par veiktspējas prasību elementiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniedzēja iedibināšanu vai darbību.

12.    Tirdzniecības komiteja 180 dienu laikā no dienas, kad Puses sekmīgi vienojušās par snieguma prasību elementiem saskaņā ar 11. punktu, groza 1. punktu, pieņemot lēmumu minētos elementus integrēt šajā pantā, un attiecīgā gadījumā tā var mainīt katras Puses neatbilstošos pasākumus 10.‑A pielikumā (Esošie pasākumi) un 10.‑B pielikumā (Turpmākie pasākumi). Šo pantu tad piemēro finanšu pakalpojumu sniedzēja iedibināšanai vai darbībai.

10.10. PANTS

Neatbilstoši pasākumi

1.    Nolīguma 10.5. pantu (Piekļuve tirgum), 10.6. pantu (Valsts režīms), 10.7. pantu (Lielākās labvēlības režīms), 10.8. pantu (Augstākā vadība un direktoru padomes) un 10.9. pantu (Snieguma prasības) nepiemēro:

a)    spēkā esošam neatbilstošam Puses pasākumam:

i)    Savienības gadījumā –

A)    Savienības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 10.-A. pielikumā (Esošie pasākumi);

B)    dalībvalsts centrālās valdības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 10.-A pielikumā (Esošie pasākumi);

C)    dalībvalsts reģionālās valdības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 10.-A pielikumā (Esošie pasākumi), vai

D)    tādas vietējās valdības līmenī, kas nav C) punktā minētā valdība, un

ii)    Jaunzēlandes gadījumā –

A)    centrālās valdības līmenī, kā noteikts Jaunzēlandes sarakstā 10.‑A. pielikumā (Esošie pasākumi), vai

B)    vietējas valdības līmenī;

b)    šā punkta a) apakšpunktā norādītā jebkura neatbilstošā pasākuma turpināšanai vai tūlītējai atjaunošanai, vai

c)    izmaiņām neatbilstošā pasākumā, kas minēts šā punkta a) un b) apakšpunktā, tādā apmērā, kurš nesamazina pasākuma atbilstību, kāda tā bijusi tieši pirms izmaiņām, 10.5. pantam (Piekļuve tirgum), 10.6. pantam (Valsts režīms), 10.7. pantam (Lielākās labvēlības režīms), 10.8. pantam (Augstākā vadība un direktoru padomes) un 10.9. pantam (Snieguma prasības).

2.    Nolīguma 10.5. pantu (Piekļuve tirgum), 10.6. pantu (Valsts režīms), 10.7. pantu (Lielākās labvēlības režīms), 10.8. pantu (Augstākā vadība un direktoru padomes) un 10.9. pantu (Snieguma prasības) nepiemēro Puses pasākumam attiecībā uz nozarēm, apakšnozarēm vai darbībām, kas norādītas Puses sarakstā 10.-B pielikumā (Turpmāki pasākumi).

3.    Puse nepieprasa ar jebkādu pasākumu, kas pieņemts pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un uz ko attiecas tās saraksts 10.-B pielikumā, otras Puses ieguldītājam tā valstspiederības dēļ pārdot vai citādā veidā atsavināt investīciju, kura pastāv brīdī, kad stājas spēkā pasākums.

4.    Nolīguma 10.6. pantu (Valsts režīms) un 10.7. pantu (Lielākās labvēlības režīms) nepiemēro nevienam pasākumam, kas ir izņēmums vai atkāpe no TRIPS līguma 3. vai 4. panta, kā konkrēti noteikts minētā līguma 3.–5. pantā.

10.11. PANTS

Informācijas prasības

Neatkarīgi no 10.6. panta (Valsts režīms) un 10.7. panta (Lielākās labvēlības režīms) Puse var pieprasīt otras Puses ieguldītājam vai tā aptvertajam uzņēmumam sniegt informāciju par minēto aptverto uzņēmumu tikai informācijas vai statistikas nolūkos. Puse aizsargā šādu konfidenciālu informāciju pret jebkādu izpaušanu, kas kaitētu ieguldītāja vai aptvertā uzņēmuma konkurētspējai. Neko šajā pantā neinterpretē tā, ka tas liedz Pusei citādi iegūt vai izpaust informāciju saistībā ar tās tiesību aktu taisnīgu un labticīgu piemērošanu.

10.12. PANTS

Priekšrocību liegšana

Puse var liegt šīs iedaļas priekšrocības otras Puses ieguldītājam vai aptvertam uzņēmumam, ja Puse, kas tās liedz, pieņem vai saglabā pasākumus, kuri saistīti ar starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, ieskaitot cilvēktiesību aizsardzību, un kuri:

a)    aizliedz darījumus ar minēto ieguldītāju vai aptverto uzņēmumu, vai

b)    tiktu pārkāpti vai apieti, ja šīs iedaļas priekšrocības būtu piešķirtas minētajam ieguldītājam vai aptvertajam uzņēmumam, ieskaitot gadījumus, kad pasākumi aizliedz darījumus ar fizisku vai juridisku personu, kurai pieder ieguldītājs vai aptvertais uzņēmums vai kura tos kontrolē.

C IEDAĻA

PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU TIRDZNIECĪBA

10.3. PANTS

Piemērošanas joma

1.    Šo iedaļu piemēro Puses pasākumiem, kas skar pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību, kuru veic otras Puses pakalpojumu sniedzēji.

2.    Šo iedaļu nepiemēro:

a)    Puses pasākumiem attiecībā uz preču vai pakalpojumu publiskā iepirkuma valstiskām vajadzībām, nevis komerciālas tālākpārdošanas nolūkā vai arī nolūkā izmantot preču vai pakalpojumu sniegšanā komerciālai pārdošanai neatkarīgi no tā, vai minētais iepirkums ir vai nav “aptverts iepirkums” 14.1. panta (Konkrētu Nolīguma par valsts iepirkumu noteikumu iekļaušana) nozīmē, vai

b)    Pušu piešķirtām subsīdijām vai dotācijām, tai skaitā valdības atbalstītiem aizdevumiem, garantijām un apdrošināšanai.

10.14. PANTS

Piekļuve tirgum

Puse visā tās teritorijā vai pēc teritoriālā apakšiedalījuma nepieņem vai nesaglabā pasākumu, kas:

a)    nosaka ierobežojumus:

i)    pakalpojumu sniedzēju skaitu skaitlisko kvotu, monopolu, ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

ii)    pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējai vērtībai skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā, vai

iii)    pakalpojumu darījumu kopskaitam vai sniegto pakalpojumu kopējam daudzumam, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā, vai

b)    ierobežo vai pieprasa īpašus juridiskās personas vai kopuzņēmumu veidus, kuru formā pakalpojumu sniedzējs var sniegt pakalpojumu.