EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.6.2023

JOIN(2023) 19 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Klimata un drošības kopsakars jaunā perspektīvā

Pievēršanās klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmei uz mieru, drošību un aizsardzību

IEVADS

Klimata pārmaiņas un vides degradācija aizvien lielākā mērā apdraud starptautisko mieru un drošību. Ekstrēmi laikapstākļi, temperatūras un jūras līmeņa kāpums, pārtuksnešošanās, ūdens trūkums, draudi biodaudzveidībai, vides piesārņojums un kontaminācija, kā arī iztikas līdzekļu zaudēšana apdraud visas cilvēces veselību un labbūtību un var izraisīt lielākas migrācijas plūsmas un piespiedu pārvietošanos, pandēmijas, sociālos nemierus, nestabilitāti un nedrošību. No 20 valstīm, kuras ir vismazāk aizsargātas pret klimata pārmaiņām un vismazāk tām gatavas, 12 valstis 2020. gadā bija konfliktsituācijā 1 .

ES ir klimata pārmaiņu problēmas risināšanas avangardā, šai problēmai kopš 2008. gada pievēršoties kā apdraudējumu vairotājai 2 un kopš 2020. gada to skatot kopsakarā ar ES krīžu pārvarēšanu un Eiropas aizsardzību 3 . Tomēr, tā kā stratēģiskās konkurences saasināšanās un sarežģītu drošības apdraudējumu kontekstā debatēs jāņem vērā arī vides degradācijas ietekme un pašreizējā situācija un prognozes attiecībā uz klimata pārmaiņu mērogu un vides degradācijas ietekmi nākotnē, klimata un drošības kopsakars ir jāskata jaunā perspektīvā. Šajā dokumentā lietotais jēdziens “klimata un drošības kopsakars” apzīmē gan klimata pārmaiņu, gan vides degradācijas — arī biodaudzveidības zuduma un piesārņojuma — ietekmi uz mieru, drošību un aizsardzību.

-Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir savstarpēji cieši saistītas un viena otru saasina, un tās jau tagad ietekmē nodrošinātību ar pārtiku, samazinot svarīgu kultūraugu, piemēram, kukurūzas, rīsu un kviešu, ražību un palielinot risku, ka lielas ražotājvalstis vienlaikus piedzīvos sliktu ražu. Savukārt ilgtnespējīga pārtikas ražošana veicina vides degradāciju un ūdens trūkumu. Tiek lēsts, ka 2050. gada perspektīvā vairāk nekā miljardam cilvēku trūks pietiekamas piekļuves ūdenim, augsnes degradācija varētu būt pieaugusi līdz 90 %, savukārt pieprasījums pēc pārtikas varētu būt palielinājies par 60 % 4 .

-Klimata un vides faktoru izraisītu nestabilitāti un resursu trūkumu savā labā var aktīvi izmantot bruņoti grupējumi un organizētās noziedzības tīkli, korumpēti vai autoritāri režīmi un citas puses, cita starpā arī pastrādājot noziegumus pret vidi. Pret vidi vērsti noziegumi jau ir kļuvuši par ceturto lielāko globālās noziedzības nozari, turklāt kaitniecības apmēri aizvien pieaug, tā vēl saasinot vides krīzi, arī ilgtnespējīgas dabas resursu ekspluatēšanas ceļā 5 .

-Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) lēš, ka kopš 2008. gada ar laikapstākļiem saistītu notikumu — piemēram, plūdu un karstuma viļņu — dēļ ik gadu bijuši spiesti pārvietoties vidēji 21,5 miljoni cilvēku. Paredzams, ka nākamajos gadu desmitos šādu cilvēku skaits pieaugs 6 , saasinot demogrāfiskās pārmaiņas un pārslogojot pilsētas un urbānās teritorijas, kurās var pieaugt pieprasījums pēc mājokļiem, pārtikas, enerģijas un darbvietām, tādējādi kāpinot klimata pārmaiņu sociālo ietekmi. Turklāt dabas katastrofas vai ekstremāli laikapstākļi var arī nodarīt fizisku kaitējumu kritiskajai infrastruktūrai, tādējādi apgrūtinot pamatpakalpojumu un neatliekamās palīdzības saņemšanu un plūsmas. Turklāt neaizsargāti iedzīvotāji, kas nonākuši grūtībās, var nonākt kontrabandistu un citu organizētās noziedzības organizāciju varā, savukārt bruņoti grupējumi milstošo neaizsargātību izmanto, vervējot bērnus kareivjus un kaujiniekus.

-Klimata pārmaiņas un vides degradācija dažādos veidos negatīvi ietekmē veselību 7 . Tās arī apdraud daudzus labas veselības sociālos faktorus, piemēram, iztikas līdzekļus, piekļuvi veselības aprūpei un sociālajam atbalstam. Šī ietekme var graut stabilitāti un apdraudēt drošību.

-Klimata pārmaiņas ir vislielākais Arktikas reģionu apdraudējums, jo temperatūra tur pieaug 3–4 reizes straujāk nekā pasaulē vidēji. Turklāt aug ārējā interese par Arktikas reģionu resursiem, atstājot daudzšķautņainas sociālās, vidiskās un ekonomiskās sekas. Arktikas jūras ledus kušana arī paver potenciālus kuģošanas maršrutus un dod piekļuvi dabas resursiem, un arī tas šajā reģionā var vairot saspīlējumus drošības ziņā 8 . Klimata pārmaiņām ir aizvien lielāka ģeopolitiskā ietekme uz pasaules jūrniecību gan Eiropā (piemēram, Baltijas jūrā un Melnajā jūrā), gan Indijas un Klusā okeāna reģionā.

-Klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz okeānu ietver zivju krājumu sastāva un izplatības izmaiņas, kas var destabilizēt zvejniecības nolīgumus un palielināt starptautisku strīdu risku. Drošību apdraud arī jūras līmeņa celšanās, jo cilvēkiem var nākties pārvietoties un migrēt 9 , turklāt tā ietekmēs arī jūras robežu noteikšanu, no kā atkarīgas dažādas ekonomiskās tiesības, un arī tas var kļūt par nestabilitātes un konfliktu cēloni.

-Par resursiem un tehnoloģijām, kas ir būtiski enerģētikas pārkārtošanai un pakāpeniskai fosilo degvielu izmantošanas izbeigšanai, rit aizvien sīvāka stratēģiskā konkurence, kas kļuvusi vēl asāka, kopš sākusies Krievijas neprovocētā un nepamatotā militārā agresija pret Ukrainu.

-Dalībvalstu drošības un aizsardzības spēki saskaras ar mainīgu un arvien sarežģītāku drošības vidi gan Eiropā, gan ārpus tās, arī smagākiem klimatiskajiem operacionālajiem apstākļiem. Tajā pašā laikā tiem ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un atkarība no fosilajām degvielām, tomēr tas nedrīkst notikt uz operacionālo spēju rēķina.

Pāreja uz zaļo enerģiju ir vienīgais veids, kā nodrošināt vienlaikus ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu enerģiju visā pasaulē. Lai pārkārtošanās būtu sekmīga, tai jābūt sociāli taisnīgai un godīgai, un nevienu nedrīkst atstāt novārtā. Tas nozīmē ne tikai pakāpenisku atteikšanos no fosilajām degvielām un novecojušas prakses, bet arī pakāpenisku zaļās enerģijas, inovatīvu tehnoloģiju, labāku tirgu un aprites ekonomikas ieviešanu. Tas nozīmē, ka jau tagad ir jānovērš iespējamie nākotnes riski un potenciālās atkarības.

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi turpināt investēt gan klimatadaptācijā, gan klimatmitigācijā, kā arī vides aizsardzībā un atjaunošanā. Tomēr, lai gan tiek darīts daudz, lai veicinātu zaļo pārkārtošanos un stātos pretī ar to saistītajiem izaicinājumiem, nestabilitātes, nedrošības un pat konfliktu risks aug. Mums būtu jāsagatavojas aizvien plašākai izrietošajai ietekmei uz Eiropas Savienību. Šādas ietekmes cēloņi var būt lielāks pieprasījums pēc palīdzības, piegādes ķēžu traucējumi vai tas, ka cilvēki bēg no neapdzīvojamām teritorijām vai smagiem apstākļiem mājās, kam ir risks kāpināt iekšēju pārvietošanos un neatbilstīgu migrāciju, kā arī organizētā noziedzība, teroristiskas organizācijas un ieroču izplatīšana.

Klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekme uz drošību un aizsardzību līdz ar to ir kļuvusi gan steidzamāk, gan arī grūtāk risināma un daudzšķautņaināka. To pastāvīgi uzsver arī Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) 10 , un tas ir akcentēts arī citos ziņojumos un pētījumos. Partnerorganizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija un NATO, un divpusējie partneri šos riskus integrē savā rīcībpolitiku plānošanā. Kā atspoguļots Padomes 2023. gada marta secinājumos par klimata un enerģētikas diplomātiju 11 , ES klimata, miera un drošības kopsakars ir labāk jāintegrē ES ārpolitikā, arī kopējā drošības un aizsardzības politikā (KDAP) un starptautiskajā sadarbībā un partnerībās. Šā darba virzīšanā izšķirīga nozīme ir dalībvalstīm.

Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Eiropas zaļā kursa 12 ārējā dimensijā un Stratēģiskajā drošības un aizsardzības kompasā 13 , ir ļoti svarīgi šo jauno klimata un drošības kopsakara perspektīvu noteikt un īstenot. Ir būtiski šos dažādos rīcībpolitikas pavedienus savīt ciešāk un nodrošināt, ka ārējā darbība, rīcībpolitikas un spējas ir piemērotas nākotnes vajadzībām. ES šiem daudzšķautnainajiem izaicinājumiem ir jāpievēršas proaktīvāk un pilnīgāk. Tā kā šie ir globāli izaicinājumi, ES arī turpmāk tieksies uz ciešu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem un ieinteresētajām personām, lai veicinātu daudzpusējus risinājumus.

Ar šo kopīgo paziņojumu izveido pilnīgāku satvaru un ierosina konkrētus pasākumus saskaņā ar ES integrēto pieeju ārējiem konfliktiem un krīzēm 14 ar šādiem mērķiem:

·stiprināt klimatiski un vidiski informētu plānošanu, lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, izmantojot uzlabotu pierādījumos balstītu analīzi un prognozēšanu,

·klimata un drošības kopsakaru ietvert ES ārējā darbībā no rīcībpolitikas līdz īstenošanai,

·pastiprināt klimatadaptācijas un klimatmitigācijas pasākumus, lai attīstītu dalībvalstu civilās un militārās spējas un saistīto infrastruktūru, un

·nostiprināt starptautiskās partnerības un ES darbu daudzpusējos forumos saskaņā ar plašāku ES daudzpusējo klimata pārmaiņu un vides dienaskārtību.

ES reakcija uz to, kā klimata pārmaiņas un vides degradācija ietekmē drošību, arī turpmāk sakņosies pierādījumos balstītās rīcībpolitikās un darbībās, kas ietvers jaunu informāciju un izpratnes veidošanu, pasvītrojot, cik svarīga visām iesaistītajām pusēm ir uzticama un piekļūstama analītiskā bāze.

1.1.Klimatisko un vidisko drošības risku dati un analīze

ES datu iniciatīvās un analītiskajos satvaros jau tagad ir ņemti vērā dažādi klimatiski un vidiski faktori. Piemēram, agrīnās brīdināšanas un konfliktu analīzes metodiku fokusā cita starpā ir klimats, vide un dabas resursi, un tas attiecīgā gadījumā dod iespēju sniegt ieteikumus, kā rīkoties preventīvi un plānošanā un ārējā darbībā balstīties uz kontekstuālu konflikta izpratni. Turpmākajās analīzēs šis aspekts tiks vēl nostiprināts.

Turklāt plašāka kopīgas un kopīgotas analīzes izplatīšana un piekļūstamība ir svarīgs faktors, kā panākt, ka to var pilnvērtīgi izmantot un integrēt lēmumu pieņemšanā. Te ietilpst arī centieni vairot informētību par klimatiskajiem un vidiskajiem riskiem kopumā, kā arī par analīzēs gūtajām atziņām.

Lai uzlabotu ES datu un analīzes pieejamību visiem attiecīgajiem plānošanas un īstenošanas procesiem, Eiropas Savienības Satelītcentrs (SatCen) izskatīs iespēju izveidot integrētu zināšanu centru. Klimata un vides drošības datu un analīzes mezgls, kas tiks izveidots SatCen paspārnē, balstīsies uz līdzšinējo pieredzi un iniciatīvām un būs noderīgs klimatisko drošības risku novērtēšanas resurss. Komisija arī turpinās uzlabot piekļuvi datiem un analīzei, kas attiecas uz klimata pārmaiņām, vides degradāciju un tās ietekmi uz drošību un aizsardzību, izmantojot līdzšinējās platformas, piemēram, portālu “Zinātne mieram” 15 .

Lai veicinātu klimata un drošības kopsakara vērā ņemšanu diskusijās un lēmumu pieņemšanā politiskā un stratēģiskā līmenī, Komisijas dienesti un EĀDD sāks ikgadēju visaptverošu tendenču analīzi, kas cita starpā aptvers arī klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmi uz konfliktiem, piespiedu pārvietošanos un migrācijas plūsmām, kā arī konkurenci par dabas resursiem. Tendenču analīzē tiks izmantots Klimata un vides drošības datu un analīzes mezgls, un tiks nodrošināta cieša sadarbība ar dažādiem dienestiem, piemēram, Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru, un Copernicus — ES Zemes novērošanas programmas — izmantojums.

Globālais konfliktu riska indekss 16 , ko JRC izstrādājis kā kvantitatīvu ielaidi ES agrīnās brīdināšanas un konfliktu analīzes metodikā, tiks paplašināts, lai aplūkotu ne tikai sausumu, bet, piemēram, ietekmi, kas saistīta ar pastiprinātu migrāciju un piespiedu pārvietošanos, lai izpētītu klimata pārmaiņu un vides degradācijas netiešo ietekmi, piemēram, uz tādu preču cenām kā pārtika, gāze un naftas produkti, un lai izpētītu, kāda ģeopolitiskā ietekme un ietekme uz drošību būtu mazākai atkarībai no fosilajām degvielām.

Turklāt, lai uzlabotu ES agrīnās brīdināšanas un prognozēšanas spējas, tiks izstrādāts dinamisks īstermiņa un subnacionāla līmeņa konfliktu riska modelis, kurā īpaša uzmanība būs pievērsta ar vidi un klimatu saistītajiem mainīgajiem.

Izpratni par klimata un drošības kopsakaru vairos cieša sadarbība ar dalībvalstīm, partnervalstīm, arī to agrīnās brīdināšanas sistēmām un vietējiem zināšanu centriem, un starptautiskajām organizācijām.  24 ES arī atbalsta to, ka arī citos reģionos tiek attīstītas analītiskās spējas prognozēt un ātri novērst jaunos un mainīgos riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju. Piemēram, ES kā Zemes novērojumu starpvaldību grupas locekle atbalsta globālas iniciatīvas, kas vērstas uz pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu klimata pārmaiņu un vides degradācijas jomā, un ar Globālā pārtikas krīžu apkarošanas tīkla starpniecību — pierādījumos balstītu analīzi par globālo nodrošinātību ar pārtiku.

1.2.Aizsardzības datu vākšana un analīze

Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) jau ir dalībvalstis iesaistījusi datu vākšanā par to bruņoto spēku energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijām 25 un tagad strādā pie tā, lai izveidotu strukturētu metodiku — Aizsardzības energosatvaru — dalībvalstu aizsardzības jomas energodatu vākšanai un apsekošanai. Kopā ar Komisiju EAA arī pēta aizsardzības energoinfrastruktūras noturību 26 . Šāda datu vākšana un analīze ir vajadzīga, lai uzlabotu klimatiski informētu aizsardzības plānošanu un investīciju lēmumus dalībvalstīs.

1.3.Pētniecības un inovācijas izmantošana

Gan drošības, gan aizsardzības vajadzībām liela nozīme ir pētījumiem par klimatiskajiem un vidiskajiem riskiem, jo tie informē un virza rīcībpolitiku izstrādi, plānošanu un īstenošanu.

Klimata un drošības kopsakars ir saskanīgi jāņem vērā visā ES ārējā darbībā, sākot ar rīcībpolitiku formulēšanu un lēmumu pieņemšanu un beidzot ar īstenošanu. Dažādās ES iniciatīvas — no klimatrīcības un pielāgošanās līdz konfliktu novēršanai, krīžu pārvarēšanai un humanitārajai rīcībai — visiedarbīgākās ir tad, ja tiek maksimalizēta sinerģija un komplementaritāte, īstenojot ES integrēto pieeju. Mērķis ir arī optimizēt ES un tās dalībvalstu resursus, cita starpā atbalstot Eiropas komandas 30 rīcību.

Saskaņā ar Regulu par NDICI “Eiropa pasaulē” 31 , kas paredz veikt konfliktu analīzi attiecībā uz valstīm un reģioniem krīzes, pēckrīzes vai nestabilitātes un neaizsargātības situācijās, attiecīgie Komisijas dienesti un EĀDD, to vidū ES delegācijas, stiprinās savu attiecīgo rīcībpolitiku un darbību klimata/vides, miera un drošības kopsakara analīzi, it sevišķi ģeogrāfiskajos apgabalos, kas pret šo ietekmi ir neaizsargāti, piemēram, — reģionālā līmenī — Sāhelā vai Āfrikas ragā vai mazajās salu jaunattīstības valstīs. Šī analīze palīdzēs saprast, kādu pieeju izvēlēties šādās situācijās, un attiecīgā gadījumā sagādās informāciju turpmākajai plānošanai. Tā tiks iekļauta vadlīnijās ES delegācijām NDICI “Eiropa pasaulē” vidusposma izskatīšanas kontekstā.

Apzinoties klimata pārmaiņu un vides degradācijas atšķirīgo ietekmi uz sievietēm, bērniem un neaizsargātām grupām, klimata un drošības kopsakara integrēšanā ir katrā ziņā jāpiemēro cilvēktiesībās balstīta pieeja, dzimumvērīga perspektīva un bērnu aizsardzības un jaunatnes dimensija. Tas iet roku rokā ar atbalstu pieejām, kas balstās uz kontekstualizēšanu, vietējo līdzdalību un principu “nekaitēt”.

2.1.Investīcijas klimatā un vidē — investīcijas mierā un drošībā

Tā kā ES ir pasaules līdere cīņā pret klimata pārmaiņām, piesārņojumu un biodaudzveidības izzušanu, tai ir vadoša loma kopīgajos centienos palielināt klimata un biodaudzveidības finansējumu. Tas nozīmē veidot tādu valstu un kopienu izturētspēju, kurām ir zemi ienākumi vai kuras ir mazaizsargātas, arī to nodrošinātību ar pārtiku, vienlaikus iestājoties par ilgtspējīgām ilgtermiņa pieejām svarīgu dabas resursu pārvaldībai. Tā kā šie centieni palīdz rast alternatīvus iztikas līdzekļus un dzimumvērīgi atbalsta labu pārvaldību, tie dod ieguldījumu arī konfliktu novēršanā un miera nodrošināšanā.

Šajā ziņā liela loma ir Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam “Eiropa pasaulē” (NDICI “Eiropa pasaulē”). Tas ietver 30 % izdevumu mērķrādītāju klimatrīcībai, it sevišķi klimata pārmaiņu mīkstināšanas un pielāgošanās pasākumiem; kā 2021. gada septembrī paziņoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, tas palielināts par vēl 4 miljardiem EUR. Tas arī palīdzēs īstenot ES mērķi sasniegt biodaudzveidības izdevumu mērķrādītāju, kas 2024. gadam ir 7,5 %, bet 2026. un 2027. gadam — 10 %. Priekšsēdētāja turklāt paziņoja, ka Komisijas starptautiskais biodaudzveidības finansējums, it sevišķi vismazāk aizsargātākajām valstīm, laikā no 2021. līdz 2027. gadam divkāršosies, sasniedzot 7 miljardus EUR.

Šie līdzekļi tiek ieguldīti problēmās, kuru cēlonis ir saiknes starp klimata pārmaiņām, vides degradāciju un nedrošību, vienlaikus netieši palīdzot pārvaldīt piespiedu pārvietošanos klimata pārmaiņu dēļ un migrāciju. Tāpat, izmantojot NDICI “Eiropa pasaulē” un humānās palīdzības budžetu, ES finansē arī darbības, kam ir liela loma katastrofu riska mazināšanā, katastrofgatavībā un apsteidzošā rīcībā. Tas atstāj pozitīvu ietekmi uz klimata un drošības kopsakaru, vairojot noturību. Tā kā zināšanas par šo kopsakaru un šajā jomā gūtā pieredze aug, ES un tās dalībvalstīm būtu attiecīgi jāplāno iesaiste, izmantojot Eiropas komandas pieeju.

Stratēģija Global Gateway, kas ir ES pozitīvais piedāvājums partneriem visneatliekamāko globālo problēmu risināšanā, dos devumu ES centienos panākt mieru un stabilitāti. Tā dos ieguldījumu projektos, kas atbalsta partnervalstu centienus īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos un cilvēces attīstību, vienlaikus mazinot globālo investīciju nepietiekamību.

Piemēram, ES un Āfrikas Global Gateway investīciju paketes ietvaros tika ieviesta Eiropas komandas Āfrikas klimatadaptācijas un noturības iniciatīva, kuras mērķis ir vairot vismazāk aizsargāto iedzīvotāju noturību pret klimatiskajiem riskiem un dabiskajiem apdraudējumiem, sakopojot ES un ES dalībvalstu programmas vairāk nekā 1 miljarda EUR apmērā. Vidusāzijā Eiropas komandas iniciatīva ūdens, enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā palīdz ilgtspējīgi pārvaldīt ūdens resursus un energoresursus, vienlaikus risinot vidiskas problēmas un stājoties pretī klimata pārmaiņām; Eiropas komandas sākotnējais ieguldījums ir 700 miljoni EUR. Latīņamerikā klimata pārmaiņu un atmežošanas problēmas tiek risinātas, izmantojot Eiropas komandas iniciatīvas Amazones baseinā, arī Brazīlijas tropu mežu iniciatīvu, kuras līdzekļi ir orientējoši 430 miljoni EUR.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš kopienu līmeņa noturībai un pilsētu un urbānu teritoriju noturībai, jo tās bieži vien ir migrācijas un piespiedu pārvietošanās centrālais punkts. Tas ir īpaši svarīgi, kad runa ir par noturīgu, cenas ziņā pieejamu un piekļūstamu mazoglekļa mājokļu piedāvāšanu, it sevišķi tiem, kas ir vismazāk aizsargātie un mitinās apšaubāmos mitekļos (bieži vien tās ir sievietes un bērni). Lai gan šajā sakarā tiek īstenoti ES finansēti pasākumi, ES pētīs, kā vēl ciešāk sadarboties ar Pasaules pilsētu mēru paktu klimata un enerģētikas jomā, jo šī iniciatīva dod ieguldījumu šajā jomā īstenotajās kampaņās visā pasaulē.

Turklāt ekonomikas un investīciju plāni, kas kopā ar ES partneriem izstrādāti Rietumbalkāniem un austrumu un dienvidu kaimiņreģioniem, var palīdzēt radīt vai saglabāt stabilitāti, palielinot noturību pret klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmi, un likvidēt dažus no migrācijas un pārvietošanās pamatcēloņiem.

2.2.Klimata un drošības kopsakars konfliktu un krīzes situācijās

ES, ievērojot ES integrēto pieeju, ir vēl pamatīgāk jāpievēršas klimata un vides krīžu, miera un drošības sakarībām visā konfliktu ciklā. Šis uzdevums ir divējāds: ar klimatu un vidi saistītās rīcībpolitikas un prakses būtu aizvien lielākā mērā jāuzskata par konfliktsensitīvām, un tajā pašā laikā klimatiskie un vidiskie apsvērumi arī turpmāk būtu jāintegrē ES miera veidošanā, stabilizācijā, krīžu pārvarēšanā un pēckonflikta atjaunošanā.

2.2.1.Miera veidošana un stabilizācija

Dabas resursu apsaimniekošanas un pārvaldības trūkums var saasināt pastāvošo spriedzi valstīs un starp tām. Tas tiek risināts, izmantojot ES miera veidošanas iniciatīvas nestabilās situācijās un reģionos. Piemēram, ES stabilizācijas darbības 32 var palīdzēt mazināt noteiktus ar klimatu un vidi saistītus drošības riskus, pievēršoties tādu personu un to uzņēmējkopienu vajadzībām, kurām nācies pārvietoties iekšzemē; klimatiski un vidiski aspekti bieži vien nesamērīgi smagi skar sievietes un meitenes un personas ar invaliditāti. Tāpēc turpmākajos ES stabilizācijas novērtējumos reaģēšanas risinājumos tiks iekļauti klimatiski un vidiski apsvērumi, īstenojot iekļaujošu, dzimumsensitīvu un uz kontekstuālu konflikta izpratni vērstu pieeju.

Piekļuve dabas resursiem un citi vides jautājumi var arī pavērt jaunas sadarbības un samierināšanas iespējas, piemēram, ar iekļaujošām pārvaldes struktūrām, un var kalpot par mediācijas un dialoga sākumpunktiem 33 . Piemēram, pārrobežu sadarbība ūdens jomā 34 var būt konfliktu novēršanas un miera veidošanas virzītājspēks. ES turpinās ieguldīt vidutāju apmācībā, vienlaikus cenšoties atbalstīt vietējo vidutāju spēju veidošanu tā, lai tie varētu iesaistīties jautājumos par to, kā klimata pārmaiņu un vides problēmas ietekmē mieru un drošību.

2.2.2.Humanitārā rīcība, katastrofgatavība un reaģēšana uz katastrofām

Apzinoties, kā konflikti, klimata pārmaiņas un vides degradācija saasina humanitārās vajadzības un neaizsargātību, klimatiski un vidiski apsvērumi tiek arvien vairāk integrēti visos humanitārās intervences pasākumos 35 .

ES humānā palīdzība un Savienības civilās aizsardzības mehānisms ir priekšplānā, ES reaģējot uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un to humanitārajām sekām 36 . Ar budžeta pozīciju “Katastrofgatavība” (78 miljoni EUR) ES atbalsta mērķorientētus sagatavotības intervences pasākumus, arī apsteidzošus pasākumus, kas palīdz sagatavoties akūtai humanitārajai ietekmei un to mazināt, vēl pirms tā iestājusies. ES ir arī apņēmusies samazināt ES finansēto humānās palīdzības operāciju vidisko pēdu un atbalsta un atzinīgi vērtē partneru centienus šajā jomā, it sevišķi attiecībā uz piegādes ķēžu ilgtspēju.

Biežāku un smagāku laikapstākļu notikumu dēļ dalībvalstu drošības un aizsardzības spējas, visticamāk, biežāk būs jāliek lietā katastrofu pārvarēšanā un humānās palīdzības centienos gan ES, gan ārpus tās. Lai nodrošinātu savlaicīgu un rezultatīvu reaģēšanu, kas būtu saderīga ar ES principiālo pieeju humānajai palīdzībai, ir svarīgi ES un valstu līmenī vēl pamatīgāk nostiprināt civilmilitāro koordināciju un sagatavotību saskaņā ar satvaru ES militāro līdzekļu izmantošanai humānās palīdzības un katastrofu seku likvidēšanas atbalstam 37 , turklāt to darīt vēl ātrāk.

2.2.3.Krīžu pārvarēšana

ES 13 civilās un 9 militārās misijas un operācijas saskaņā ar ES kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) bieži tiek īstenotas valstīs, kuras pret drošības riskiem, kas saistīti ar klimatu un vidi, ir it sevišķi neaizsargātas. ES klimatiskos un vidiskos aspektus pamazām aizvien pilnīgāk integrēs un tiem pievērsīsies savu pilnvaru plānošanā, īstenošanā un izskatīšanā. Stratēģiskajā kompasā visām militārajām un civilajām misijām un operācijām ir noteikts mērķis līdz 2025. gadam ieviest padomdevēju vides jautājumos un ziņot par to vidisko pēdu. Civilās KDAP paktā 38 dalībvalstis apņēmās ārējo misiju darbībās integrēt centienus risināt drošības izaicinājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, vides degradāciju un ekspluatāciju.

Lai KDAP misijas un operācijas varētu efektīvi sasniegt šos ar klimatu saistītos mērķus, kopā ar dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāīsteno vesels pasākumu kopums. Šāds jauns KDAP un klimata pasākumu kopums nodrošinās saskanīgu pamatu dažādām savstarpēji saistītām darbībām, nodrošinot, ka resursi tiek izmantoti maksimāli efektīvi, kā izklāstīts tālāk.

-Būs jāapzina un apmācības un darbā pieņemšanas vajadzībās jāatspoguļo dažādi vides jautājumu konsultantu profili 39 , ņemot vērā KDAP misiju un operāciju tvērumu 40 un iespējamās turpmākās norises.

-Pieņemot lēmumus par KDAP pilnvarām, būtu jāņem vērā jaunās ikgadējās klimata, vides un drošības tendenču analīzes 41 un citi analītiski avoti, kas noder misiju pilnvaru plānošanā un periodiskā izskatīšanā, vienlaikus tiecoties uz dažādajās darba plūsmās gūtās pieredzes integrēšanu. Būtu jāņem vērā pieredze, ko guvuši mūsu partneri, kuri darbojas tajā pašā rajonā, it sevišķi ANO 42 , arī iespējamu ciešākas sadarbības jomu apzināšanas nolūkā.

-Visās misijās un operācijās tiks ieviests vidiskās pēdas ziņošanas mehānisms, kura pamatā būs izmēģinājuma projektos gūtā pieredze, vienlaikus nodrošinot sinerģiju un paraugprakses apmaiņu par šiem jautājumiem ar citām ES ārējās darbības jomām, piemēram, humanitāro iesaisti. Lai optimizētu klimatisko un vidisko sniegumu 43 , būtu jāizveido arī pienācīga saikne ar Eiropas Miera mehānismu.

Visbeidzot, varētu būt lietderīgi apsvērt arī klimatisko un vidisko faktoru integrēšanu scenārijos, kas atbalsta ES ātrās izvēršanas spēju operacionalizēšanu.

2.2.4.Bruņotu konfliktu ietekme uz vidi un pēckonfliktu atjaunošana

Bruņotu konfliktu ietekme uz vidi ir būtisks aspekts, kam jāpievēršas klimata un drošības kopsakara kontekstā. Lai gan starptautiskās humanitārās tiesības (SHT) paredz dabiskās vides aizsardzību bruņotos konfliktos, SHT pārkāpumi ir plaši izplatīti un rada lielu ilgtermiņa kaitējumu. Pēckonfliktu situācijās it sevišķi izplatīta ir ūdens, augsnes un zemes kontaminācija ar sprādzienbīstamām paliekām — no ekosistēmu iznīcības līdz piesārņojumam un apgrūtinātai atkritumu apsaimniekošanai bombardēšanas, sauszemes mīnu un naftas un gāzes noplūžu dēļ. Papildus pašreizējām ES vides aizsardzības, piesārņojuma un atkritumu apsaimniekošanas iniciatīvām šajā kontekstā, arī SHT ievērošanas veicināšanai, tiks apsvērtas mērķorientētas papildu darbības pēckonfliktu vidisko novērtējumu jomā, arī Eiropas aizsardzības nozares aprites ekonomikas inkubācijas foruma kontekstā.

Klimata pārmaiņas un vides degradācija mainīs to, kā miera, drošības un aizsardzības jomas aktori plāno, investē un darbojas. ES, ievērojot Eiropas zaļā kursa un Stratēģiskā kompasa mērķus, būtu jāiesaistās pamatīgāk, lai dalībvalstīm palīdzētu risināt šīs problēmas, kas kļūst aizvien lielākas, sarežģītākas un neatliekamākas.

3.1.Attīstīt klimatisko un vidisko lietpratību un vairot informētību

Ir steidzami vēl jāvairo informētība un jāattīsta nepieciešamās specializētās prasmes, lai veicinātu klimatadaptācijas un klimatmitigācijas pasākumu īstenošanu drošības un aizsardzības jomā. Tas attiecas uz visiem relevantajiem ES aktoriem, arī ES delegācijām un KDAP misijām/operācijām, kā arī — valstu līmenī — dažādām ministrijām ES dalībvalstīs.

Lai savestu kopā dažādus apmācības sniedzējus un sistemātiski apmierinātu dažādu apmācības mērķauditoriju vajadzības, Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas (EDAK) satvarā tiks izveidota ES Klimata, drošības un aizsardzības apmācības platforma. Tās mērķis būs attīstīt vajadzīgo lietpratību ES un valstu līmenī, cita starpā nodrošinot vides tiesību un noziedzības ekspertus, vidiskos inženierus un klimatisko drošības risku analītiķus. Tas ES turklāt dos iespēju pakāpeniski izveidot tādu (sertificētu) ekspertu kopumu, kurus dalībvalstis varētu līdzās darbam valsts ministrijās darīt pieejamus KDAP misijām/operācijām. Kad platforma būs izveidota, tā varētu atbalstīt koordināciju ar citām starptautiskām pusēm.

ES daudzslāņainās krīzes pārvarēšanas mācības paver vēl vienu iespēju palielināt informētību un pārbaudīt un validēt, kā ES krīžu pārvarēšanas mehānismi spēj reaģēt uz drošības problēmām, kas saistītas ar klimatu. EAA un attiecīgie Komisijas dienesti, kopīgi pētot šos jautājumus, izspēlē dažādus scenārijus, lai noskaidrotu, kas ir atkarīgs no kritiskās energoinfrastruktūras, kura saistīta ar aizsardzību, ja tā tiktu kompromitēta vai padarīta neizmantojama hibrīddraudu dēļ.

3.2.Militārās spējas un infrastruktūra

Tas, ka dalībvalstu bruņotie spēki, kas ir arī ES lielākie publiskie neapbūvētas zemes un infrastruktūras īpašnieki, patērē ļoti daudz enerģijas 48 , paver iespējas kāpināt efektivitāti un gūt vērienīgus klimata un biodaudzveidības ieguvumus. Lai militāro spēku centieni pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mīkstināt būtu saskanīgi un pārdomāti, ir jāsaglabā un, ja iespējams, pat jāuzlabo operacionālās spējas. Lielāka energoefektivitāte un ilgtspēja ne tikai samazina oglekļa pēdu, bet arī samazina izmaksas 49 , samazina loģistikas slogu un veicina pašpietiekamību operacionālajā kontekstā, tādējādi palielinot bruņoto spēku drošību un pārvietošanās brīvību. Jāņem vērā arī tas, ka bruņotie spēki izmanto specializētu ekipējumu, kam parasti ir ļoti ilgs dzīves cikls, savukārt nākamās paaudzes ekipējuma izstrāde var prasīt gadus vai pat gadu desmitus.

Kā īstermiņa, tā ilgtermiņa aizsardzības plānošanā un investīcijās ir jāņem vērā daudzējādā ietekme un riski, kuru cēlonis ir klimata pārmaiņas. Piemēram, var nodrošināt, ka ekipējums darbojas sarežģītos klimatiskajos apstākļos, bruņotos spēkus var apmācīt un aprīkot biežākai militārajai palīdzībai civilajām iestādēm dabas katastrofu gadījumā vai uzlabot bruņoto spēku izmantotās infrastruktūras noturību un nodrošināt, ka militārās spējas var droši un ilgtspējīgi izmantot uz sauszemes, gaisā un jūrā. Tā kā dalībvalstis palielina savus aizsardzības budžetus 50 , šādiem pasākumiem ir jābūt neatņemamai klimatdrošu bruņoto spēku izveides daļai. Tikpat svarīgi ir gādāt par to, lai citas horizontālās rīcībpolitikas, piemēram, ilgtspējīga finansējuma iniciatīvas, saskanētu ar Eiropas Savienības centieniem panākt, ka ES aizsardzības industrijai ir pieejams pietiekams finansējums un investīcijas.

Bruņotie spēki jau tagad dara daudz, lai šiem klimata un enerģētikas izaicinājumiem stātos pretī, cita starpā dažādi izmantojot EAA ekspertus, ko daļēji finansē Eiropas Komisija (sk. ierāmējumu tālāk). Turklāt dalībvalstis daudzus no šiem jautājumiem pašlaik risina, izstrādājot un īstenojot nacionālās stratēģijas bruņoto spēku sagatavošanai klimata pārmaiņām, kā aicināts Stratēģiskajā kompasā. ES Klimata un aizsardzības tīkls, kurā piedalās eksperti no dalībvalstu aizsardzības ministrijām un kurš pēc EĀDD un EAA iniciatīvas tika izveidots Stratēģiskā kompasa sekojumpasākumu ietvaros, ir izrādījies noderīgs formāts, kā veicināt sadarbību, koordināciju un paraugprakses apmaiņu šajā jomā 51 .

Ņemot vērā šo nacionālo stratēģiju radīto impulsu, kļūst izšķirīgi svarīgi būtiski uzlabot dalībvalstu sadarbību ES satvarā. Tas mazinās sadrumstalotības risku un nodrošinās ES bruņoto spēku sadarbspēju, vienlaikus radot apjomradītus ietaupījumus. Šos mērķus var sasniegt tikai ar labi saskaņotu visas valdības pieeju nacionālā un ES līmenī. Piemēram, ilgtspējīgu degvielu standartu izstrāde nodrošinātu, ka dalībvalstu bruņotie spēki šādas degvielas var savstarpēji aizstāt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija un Augstais pārstāvis pētīs iespējas dalībvalstis atbalstīt gan individuāli, gan ar paātrinātu civilmilitāro sadarbību, kā paredz Stratēģiskā kompasa un Eiropas zaļā kursa mērķi. Šajā nolūkā, sadarbojoties attiecīgajiem Komisijas dienestiem, EĀDD un EAA, tiks izveidots jauns Klimata un aizsardzības atbalsta mehānisms ar mērķi sadarboties ar dalībvalstīm nolūkā apzināt robus un sadarbības iespējas tādās jomās kā prasmju attīstīšana, pētniecības un pētījumu kopīgošana vai veikšana, zaļo standartu izstrāde, datu vākšana, metodikas vai tehnisko koncepciju izstrāde, stimulu uzlabošana un sadarbības projektu veicināšana. Šajā sakarā pakāpeniskas pieejas ietvaros Komisija un Augstais pārstāvis ciešā saziņā ar EAA apsvērs iespēju izveidot īpašu ES vadītu Klimata pārmaiņu, drošības un aizsardzības kompetenču centru, lai pastiprinātu dalībvalstu bruņoto spēku centienus pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mīkstināt, attiecīgā gadījumā arī ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību.

Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir globālas problēmas, kuru risināšanai vajadzīga aktīva un konsolidēta daudzpusēja programma. ES vēl vairāk izvērsīs sadarbību ar starptautiskām un reģionālām organizācijām un trešām valstīm gan politiskā, gan operacionālā līmenī.

4.1. Vērienīga globālā dienaskārtība

ES arī turpmāk attiecībā uz klimata un drošības kopsakaru noteiks vērienīgu globālo dienaskārtību. Daudzām ES vadītām vai atbalstītām iniciatīvām, it sevišķi ūdens, okeānu, uzturdrošības, enerģētikas pārkārtošanas un izejvielu vērtības ķēžu jomā, ir spēcīgs partnerības komponents — piemēram, ES Enerģijas iepirkuma platformai 59 , kas ir ļoti svarīga klimata un drošības kopsakara kontekstā. Turklāt ES iestāsies par starptautiskām iniciatīvām ar pārrobežu dimensiju, kas orientētas uz klimata un drošības kopsakaru un veicinās uz kontekstuālu konflikta izpratni balstītu globālu rīcību energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas jomā 60 .

ES un tās dalībvalstis kā daudzpusēju attīstības banku (DAB) un starptautisko finanšu iestāžu (SFI) valdes locekles arī turpmāk iestāsies par vērienīgiem un novatoriskiem priekšlikumiem, kā DAB un SFI stratēģijas un finanšu plūsmas vēl vairāk pieskaņot Parīzes nolīguma mērķiem un stiprināt to spēju risināt jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, biodaudzveidības izzušanu, piesārņojumu un nestabilitāti, vienlaikus saglabājot stingru uzsvaru uz nabadzības samazināšanu. Šāds atbalsts no DAB un SFI turklāt veicina stabilitāti, mieru un drošību.

Paātrinātas globālās sasilšanas kontekstā uzmanības lokā aizvien vairāk ienāk tīša plaša mēroga iejaukšanās Zemes dabiskajās sistēmās (ģeoinženierija), piemēram, saules starojuma mainīšana. Tomēr trūkst izpratnes par riskiem, ietekmi un neparedzamām sekām, kas varētu būt saistītas ar šīm tehnoloģijām, un nav izstrādāti vajadzīgie noteikumi, procedūras un institūcijas 62 . Šīs tehnoloģijas cilvēkiem un ekosistēmām rada jaunus riskus, vienlaikus vairojot valstu varas nelīdzsvarotību, izraisot konfliktus un radot neskaitāmus ētiskus, juridiskus, ar pārvaldi saistītus un politiskus jautājumus. Ievērojot piesardzības principu, ES atbalstīs starptautiskos centienus visaptveroši novērtēt riskus un nenoteiktību, kas saistīta ar klimatiskajām intervencēm, arī saules starojuma mainīšanu, un atbalstīs diskusijas par iespējamu starptautisku satvaru tās pārvaldei, arī ar pētniecību saistītiem aspektiem.

4.2.Pievērsties klimata un drošības kopsakara problemātikai kopā ar partneriem

ES turpinās centienus visos attiecīgajos ANO forumos, arī ANO Drošības padomē un Miera veidošanas komisijā, un sadarbību ar dažādām ANO aģentūrām par klimatiskajiem un vidiskajiem riskiem miera un drošības jomā, izmantojot iedibinātus dialogus un partnerības. Šajā kontekstā svarīga ir arī ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošana.

Klimata un drošības kopsakars jau ir atspoguļots un integrēts prioritātēs, kas 2022.–2024. gadam izvirzītas ES un ANO Miera operāciju un krīzes pārvarēšanas stratēģiskajai partnerībai. ES atbalstīs ANO centienus Jaunajā programmā mieram un arī turpmāk stiprinās rezultatīvu operatīvo sadarbību uz vietas, arī ar ES delegāciju starpniecību un starp ANO miera operācijām un ES KDAP misijām un operācijām. ES un ANO iesaiste Somālijā 63 ir labs izejas punkts ciešākai iesaistei, piemēram, kopīgā vietējās krasta apsardzes apmācībā. Tas, ka ES pakāpeniski norīkos vides jautājumu konsultantus uz visām KDAP misijām un operācijām, pavērs iespēju attīstīt sinerģijas, piemēram, tādās jomās kā kopīgi vietējo spēju veidošanas centieni, datu kopīgošana un vidiskās pēdas pārvaldība. Lai veicinātu gūtās pieredzes kopīgošanu, koordināciju un sadarbību rīcībpolitikas un plānošanas pieeju, kā arī apmācības jomā, ES arī pastiprinās informācijas apmaiņu ar ANO Klimatiskās drošības mehānismu.

Eiropas Savienība klimata pārmaiņu, vides degradācijas un drošības jautājumu risināšanai izmantos visus kanālus un esošos dialogus — gan divpusējā līmenī 64 , gan ar starptautiskām organizācijām, piemēram, NATO, Āfrikas Savienību, Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju, Arktikas Padomi, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu, Arābu valstu līgu, EDSO, kā arī ar G7 un G20.

2023. gada janvāra kopīgajā deklarācijā par ES un NATO sadarbību 66 tika uzsvērts, ka klimata pārmaiņu ietekme uz drošību ir jārisina kopīgiem spēkiem. Abas organizācijas ir guvušas vērā ņemamus panākumus centienos savu dalībvalstu bruņotajiem spēkiem palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņu un vides degradācijas negatīvajai ietekmei un šo negatīvo ietekmi mazināt ar mitigācijas pasākumiem. Tāpēc ir vajadzīga ciešāka koordinācija un izdevība konkrēti sadarboties konkrētos darba pavedienos, piemēram, attiecībā uz datu analīzi un agrīno brīdināšanu, apmācību un izpratnes veidošanu, noturības veidošanu un spēju attīstīšanu (cita starpā energoefektivitātes un enerģētikas pārkārtošanas jomā). Augstais pārstāvis un Komisija ar NATO apspriedīsies par iespēju iedibināt strukturētu ES un NATO dialogu par šiem jautājumiem. Attiecīgā gadījumā tiks izskatītas arī iespējas veidot sinerģijas ar citiem ES un NATO dialogiem saistītās jomās, piemēram, strukturēto ES un NATO dialogu par noturību un ES un NATO darba grupu kritiskās infrastruktūras noturības jautājumos.

ES rīkos arī reģionālus klimatam, videi un drošībai veltītus dialogus, kas dos iespēju plašāk sadarboties ar partneriem gan reģionos, kuri ir sevišķi neaizsargāti pret klimata pārmaiņām, gan reģionos, kuriem klimata un drošības aspektā pašlaik varbūt tiek pievērsta mazāka uzmanība. Šie dialogi turklāt atbalstīs koordināciju starp dažādām pusēm gan reģionos, gan starp tiem.

Līdzās ES centieniem pievērsties klimata un drošības kopsakaram, izmantojot ciešas partnerības daudzpusējā, reģionālā un divpusējā līmenī, tiks nostiprināta arī sadarbība ar pilsonisko sabiedrību kopumā, arī vietējiem aktoriem, pētniecības struktūrām un domnīcām.

Komisija un Augstais pārstāvis Eiropas Parlamentu un Padomi aicina šo kopīgo paziņojumu vērtēt atzinīgi un paust atbalstu jaunajai klimata un drošības kopsakara perspektīvai. Komisija un Augstais pārstāvis par panākumiem, kas gūti kopīgā paziņojuma īstenošanā, ziņos dalībvalstīm.

1. pielikums

Avots: https://erccportal.jrc.ec.europa.eu/ECHO-Products/Maps#/maps/4526

(1)

   Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimatiskās drošības mehānisma progresa ziņojums, 2021. gada maijs. Sk. arī 1. pielikumu.

(2)

   Eiropadomei iesniegtais Augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas 2008. gada 14. marta dokuments “Klimata pārmaiņas un starptautiskā drošība” (S113/08).

(3)

   It sevišķi ar Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi (dok. Nr. 12741/20, 2020. gada 9. novembris) un Koncepciju par integrētu pieeju klimata pārmaiņām un drošībai (dok. Nr. 12537/21, 2021. gada 5. oktobris). Kopīgajā progresa ziņojumā ir izklāstīts to īstenošanā panāktais progress (dok. Nr. WK 15770/2022 INIT, 2022. gada 16. novembris).

(4)

   Sk. SIPRI, Environment of Risk: Security in a New Era of Risk (2022) un Groundswell Report from the World Bank (2021) .

(5)

   Sk. Eurojust: ziņojums par to, kā Eurojust izskata lietas, kas saistītas ar noziegumiem pret vidi (2021).

(6)

   Ekonomikas un miera institūts lēš, ka 2050. gada perspektīvā klimata pārmaiņu un dabas katastrofu dēļ pasaulē varētu būt spiesti pārvietoties 1,2 miljardi cilvēku.

(7)

     Te ieskaitāmi nāves un saslimšanas gadījumi, kuros vainojami ekstremāli laikapstākļi, biežākas ar vektoriem, pārtiku un ūdeni pārnēsātas zoonozes, kā arī mūžīgā sasaluma kušanā atklājušies vīrusi.

(8)

     Kopīgs paziņojums “Spēcīgāka ES iesaiste, lai nodrošinātu miermīlīgu, ilgtspējīgu un labklājīgu Arktikas reģionu” (JOIN(2021) 27 final, 13.10.2021.).

(9)

     IPCC, 2019, IPCC Īpašais ziņojums par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā. Pēc ļoti lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārija jūras līmenis līdz 2050. gadam turpinās pieaugt līdz aptuveni 0,3 metriem, bet līdz 2100. gadam — līdz 2 metriem, un tas no pašreizējās dzīvesvietas līdz 2050. gadam izdzīs līdz 340 miljonus cilvēku, bet līdz 2100. gadam — līdz 630 miljonus cilvēku.

(10)

   IPCC Sestais novērtējuma ziņojums, 2021. gada augusts.

(11)

   Dok. Nr. 7248/23, 2023. gada 9. marts.

(12)

    COM(2019) 640, 2019. gada 11. decembris.

(13)

    https://www.eeas.europa.eu/sites/default/files/documents/strategic_compass_en3_web.pdf .

(14)

    https://science4peace.jrc.ec.europa.eu/ .

(15)

      https://drmkc.jrc.ec.europa.eu/initiatives-services/global-conflict-risk-index#documents/1059/list .

(16)

    https://edo.jrc.ec.europa.eu/edov2/php/index.php?id=1000 .

(17)

    https://www.efas.eu/en .

(18)

      https://land.copernicus.eu/ .

(19)

     Turklāt Copernicus drošības pakalpojumi pievēršas klimatiskajai drošībai ar jauniem ģeotelpiskajiem produktiem, un Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojums piedāvā informāciju un rīkus, kas dod iespēju mīkstināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties.

(20)

    https://drmkc.jrc.ec.europa.eu/inform-index/INFORM-Climate-Change/Methodology .

(21)

    https://emodnet.ec.europa.eu/en .

(22)

    https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/destination-earth .

(23)

     Labs šādas sadarbības piemērs ir ikgadēji datu dialogi, ko iecerēts risināt reģionālā līmenī ES un ANO Vides programmas klimata, vides un drošības partnerības satvarā.

(24)

   [Ievietot atsauci uz EAA aizsardzības jomas energodatiem].

(25)

   Tavares da Costa, R., Krausmann, E., Hadjisavvas, C., Impacts of climate change on defence-related critical energy infrastructure, 2023, doi:10.2760/03454.

(26)

      Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misijas.

(27)

   Tādu ES finansētu projektu piemēri, kuriem ir liela nozīme klimata un drošības kopsakara kontekstā: HABITABLE (klimata pārmaiņu, apdzīvojamības un sociālo kritisko punktu sasaiste: klimatiskās migrācijas scenāriji); CASCADES (kaskādveida klimatiskie riski: ceļā uz adaptīvām un noturīgām Eiropas sabiedrībām); RECEIPT (attālas klimata pārmaiņu sekas un to ietekme uz Eiropas ilgtspēju, rīcībpolitiku un tirdzniecību); CoCliCo (piekrastes klimata pamatpakalpojums); CLIMAAX (klimatiskā riska un neaizsargātības novērtēšanas satvars un rīkkopa); ESPREssO (sinerģijas uzlabošana katastrofu novēršanai Eiropas Savienībā); CaseXtreme (izmaiņas ekstrēmu klimatisko notikumu statistikā); MIRACA (daudzējādu infrastruktūras apdraudējumu riska novērtējums klimatadaptācijas kontekstā); ARCOS (Copernicus ārējās darbības atbalsta drošības dienesta Arktikas observatorija); CENTAUR (Copernicus uzlabotie instrumenti apsteidzošai reaģēšanai uz klimata pārmaiņām ārkārtas situāciju un drošības laukā); EGSIEM (Eiropas gravitācijas dienests labākai ārkārtas situāciju pārvaldībai); GPP (GEOSS Platform Plus); PLACARD (klimatadaptācijas un riska mazināšanas platforma); AD4GD (All Data 4 Green Deal) BIOSEC (biodaudzveidība un drošība: izpratne par noziegumiem pret vidi, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību un draudu finansēšanu) un ConFooBio (pārtikas nodrošinātības un biodaudzveidības saglabāšanas konfliktējošo interešu problēmas risināšana nenoteiktības apstākļos).

(28)

      https://research-and-innovation.ec.europa.eu/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/cluster-6-food-bioeconomy-natural-resources-agriculture-and-environment_en .

(29)

   Eiropas komanda ir Eiropas Savienība, tās dalībvalstis, Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

(30)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”.

(31)

   Sk. ES stabilizācijas koncepciju, dok. Nr. WK 13776/2022 INIT, 2022. gada 12. oktobris.

(32)

   Kā atzīts koncepcijā un vēlākajos Padomes 2020. gada 7. decembra secinājumos par ES miera mediāciju un EĀDD Miera mediācijas pamatnostādnēs.

(33)

     ANO konferencē par ūdeni 2023. gada martā ES nāca klajā ar Eiropas komandas iniciatīvu par pārrobežu ūdens resursu apsaimniekošanu Āfrikā.

(34)

   ES humānā palīdzība un Savienības civilās aizsardzības mehānisms ir priekšplānā, ES reaģējot uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un to humanitārajām sekām. Daļa no ES humānās palīdzības budžeta (1,7 miljardi EUR 2023. gadam) ir paredzēta reaģēšanai uz humanitārajām vajadzībām, kam par cēloni ir klimata izraisītas katastrofas, kuru biežums, ilgums un mērogs klimata pārmaiņu dēļ aizvien palielinās.

(35)

   Daļa no ES humānās palīdzības budžeta (1,7 miljardi EUR 2023. gadam) ir paredzēta reaģēšanai uz humanitārajām vajadzībām, kam par cēloni ir klimata izraisītas katastrofas, kuru biežums, ilgums un mērogs klimata pārmaiņu dēļ aizvien palielinās. 2022. gadā, lai atbalstītu ES reakciju uz krīzēm, arī klimata izraisītām katastrofām, tika izveidota iniciatīva “Eiropas humānās palīdzības spējas”.

(36)

   Kā izklāstīts ES koncepcijā par efektīvu civilmilitāro koordināciju humānās palīdzības un katastrofu seku likvidēšanas darbību atbalstam .

(37)

   ST 9588 2023 INIT, 2023. gada 22. maijs.

(38)

   Sk. arī saiti uz ES Klimata un drošības apmācības platformu, kas noteikta kā jauna darbība šā kopīgā paziņojuma 3. nodaļā.

(39)

   KDAP pilnvaras aptver konfliktu novēršanu un miera uzturēšanu, krīžu pārvarēšanu, kopīgas atbruņošanās operācijas, militārās konsultācijas un palīdzības uzdevumus, kā arī humānās palīdzības un glābšanas un pēckonfliktu stabilizācijas uzdevumus.

(40)

   Sk. šā kopīgā paziņojuma 1. nodaļu.

(41)

   Piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības misija Somālijā (UNSOM) pašlaik pēta iespējas ar miera uzturētājiem aizsargāt ūdens resursus, lai nodrošinātu piekļuvi ūdenim ārkārtas situācijās un ilgtspējīgu ūdensapgādi un izvairītos no tā, ka kontroli gūst teroristiskā organizācija Al-Shabaab.

(42)

   Eiropas Miera mehānisma īstenošanas noteikumos klimatiskais un vidiskais sniegums ir iepirkuma procedūru kritērijs saskaņā ar tā palīdzības pasākumiem.

(43)

     Sk. arī Komisijas dienestu darba dokumentu, kurā iztirzāta ar katastrofām, klimata pārmaiņām un vides degradāciju saistītā piespiedu pārvietošanās un migrācija.

(44)

   Sk. minikoncepciju par iespējamu civilu KDAP atbalstu pret vidi pastrādāto noziegumu apkarošanai un uzņēmējvalsts iekšējās drošības spēku vidiskās pēdas samazināšanai, EEAS(2022) 2086, 2022. gada decembris.

(45)

   Dok. Nr. JOIN/2023/8, 2023. gada 10. marts.

(46)

    https://eda.europa.eu/what-we-do/eu-policies/symbiosis .

(47)

  https://eda.europa.eu/docs/default-source/eda-factsheets/2019-06-07-factsheet-energy-defence (tuvākajās dienās tiks publicēti jauni dati).

(48)

Gaidāmie EAA dati liecina, ka laikā no 2016. līdz 2020. gadam efektivitāte pieauga par aptuveni 33 %.

(49)

Sk. arī kopīgo paziņojumu par aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi un turpmāko virzību, JOIN(2022) 24 final, 18.5.2022.

(50)

Tīkls, kuru kopīgi vada EĀDD un EAA, izstrādāja un savstarpēji saskaņoja orientējošu veidni, kas dalībvalstīm jāizmanto, izstrādājot nacionālās stratēģijas bruņoto spēku sagatavošanai klimata pārmaiņām.

(51)

   Dok. Nr. JOIN(2022) 48 final, 2022. gada 10. novembris.

(52)

   Tas atbilst TEN-T rīcībpolitikai, kuras mērķis ir samazināt transporta nozares oglekļa pēdu un klimata pārmaiņu ietekmi, savukārt jaunajā Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā ir noteikti obligāti elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūras ieviešanas mērķrādītāji.

(53)

   Tavares da Costa, R., Krausmann, E., Hadjisavvas, C., Impacts of climate change on defence-related critical energy infrastructure, 2023, doi:10.2760/03454.

(54)

   Komisijas finansēta iniciatīva, ko vada EAA un kas īsteno projektu idejas, kuru pamatā ir apritīguma principi tādās jomās kā kritiski svarīgas izejvielas, aditīvā ražošana, tekstilizstrādājumu materiāli, ekodizains, zaļais iepirkums, SCIP datubāze Atkritumu pamatdirektīvas satvarā, dati, EMAS ieviešana militārajos poligonos un rezerves daļu pārvaldība. Īpašs projektu loks ir veltīts tādām ES aizsardzībai aktuālām kritiski svarīgām izejvielām kā titāns, volframs, antimons, kā arī to apritīguma veicināšanai dažādos piegādes ķēdes posmos.

(55)

    https://eda.europa.eu/what-we-do/eu-policies/symbiosis .

(56)

   Arī jaunu projektu E+ZERO, kura mērķis ir piedāvāt un demonstrēt ātri ierīkojamu modulāru nometni ar pozitīvu energobilanci, mūsdienīgām ūdens apsaimniekošanas un attīrīšanas tehnoloģijām un bez jebkādām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

(57)

    https://www.pesco.europa.eu/project/energy-operational-function/ .

(58)

   ES ir savu ES Enerģijas iepirkuma platformu atvērusi tām kaimiņvalstīm, kuras Krievijas agresijas karš pret Ukrainu skāris vissmagāk, lai enerģētikas drošības problēmas varētu risināt kopīgiem spēkiem.

(59)

   Paziņojums “ES ārējā enerģētiskā sadarbība mainīgā pasaulē” (JOIN(2022) 23), kas 2022. gada 18. maijā tika publicēts kopā ar plānu REPowerEU, ir vērsts uz to, lai samazinātu pasaules kopējo pieprasījumu pēc enerģijas, veicinātu atjaunīgo energoresursu starptautisko apguvi un nodrošinātu godīgu konkurenci par resursiem plašākā mērogā.

(60)

Sk. Eiropadomes 2023. gada 23. marta secinājumus: “Eiropadome atzinīgi vērtē ANO 2023. gada konferenci par ūdeni un tās rīcības programmu ūdens resursu jomā. Tā atzīst, ka ir vajadzīga pastiprināta ES un globāla rīcība ūdens resursu jomā, un uzsver, cik svarīga ir stratēģiska ES pieeja ūdens nodrošinājumam.”

(61)

     ES joprojām ir apņēmības pilna ievērot starptautisko nostāju, kas iepriekš saskaņota Biodaudzveidības konvencijas Lēmumā X/30.

(62)

   ES tur īsteno militāru apmācības misiju (EUTM Somalia) un civilo jūras spēju veidošanas misiju (EUCAP Somalia), savukārt ANO vada palīdzības misiju (UNSOM).

(63)

   ES organizē klimata un vides dialogus un reģionālus un divpusējus sadarbības pasākumus, arī augsta līmeņa dialogus par klimata pārmaiņām un vidi ar Kanādu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju, ASV un citām valstīm, un cenšas veidot zaļās alianses ar partneriem, kuri ir apliecinājuši apņemšanos realizēt visvērienīgākās ieceres. ES turklāt organizē politikas un drošības dialogus ar divpusējiem partneriem un arī turpmāk šajās diskusijās integrēs ar klimata pārmaiņām un vidi saistītus apsvērumus, balstoties uz labo pieredzi, kas gūta šādos dialogos ar ASV, Kanādu, Apvienoto Karalisti un Ruandu.

(64)

      https://www.consilium.europa.eu/media/54412/final_declaration-en.pdf .

(65)

    https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2023/01/10/eu-nato-joint-declaration-10-january-2023/ .